Baltic International Bank Latvijas Barometrs

 „Baltic International Bank Latvijas barometrs” ir Latvijā unikāls ikmēneša pētījums par Latvijas iedzīvotāju noskaņojumu un viedokļiem par dažādiem valstiski nozīmīgiem sociāliem un ekonomiskiem jautājumiem. „Baltic International Bank Latvijas barometrs” ietver ne tikai iedzīvotāju attieksmes apkopojumu, bet arī dažādu tautsaimniecības jomu ekspertu un viedokļa līderu veiktu vērtējumu un cēloņseku analīzi. „Baltic International Bank Latvijas barometrs” ir vērtīgs un noderīgs gan valsts un pašvaldību institūcijām, gan akadēmiskajiem mācībspēkiem un studentiem, gan – plašai sabiedrībai.

Aprīlis, 2017 - Vide

Kā liecina jaunākais “Baltic International Bank Latvijas barometrs”, vairums iedzīvotāju Latvijas vides situāciju vērtē pozitīvi, taču, neskatoties uz to, aptaujātie uzsver, ka ir jādomā, kā valstī samazināt sadzīves ķīmijas un atkritumu, izplūdes gāzu, kā arī rūpniecības izmešu radīto piesārņojumu. Kā atzīmē iedzīvotāji, šajā ziņā būtiska loma ir arī valstij, kam vairāk vajadzētu domāt par atkritumu otrreizēju pārstrādi, ierobežot kaitējošu vielu izplatību, kā arī plašāk izmantot atjaunojamo enerģijas resursu sniegtās iespējas. 



Lai noskaidrotu, cik zaļa un videi draudzīga valsts, pēc iedzīvotāju domām, ir Latvija, tika lūgts aptaujāto viedoklis par to, kurā vietā no 180 “zaļākajām” pasaules valstīm varētu būt Latvija. Kā liecina pētījuma rezultāti, tikai 8% iedzīvotāju vides situāciju vērtē kā sliktu un Latviju ierindotu vien otrajā simtniekā. Taču arī pirmajā desmitniekā Latviju iekļautu tikai katrs sestais (16%). Pārējie respondenti Latviju vienlīdz bieži ierindotu kā pirmajā, tā otrajā piecdesmitniekā. Jāatzīmē, ka pēc Enviromantal Performance Index datiem Latvija patlaban atrodas 22.vietā.

Lūgti izvērtēt faktorus, kas, pēc aptaujāto domām, Latvijas videi nodara lielāko kaitējumu, iedzīvotāji visbiežāk atzina, ka par būtiskāko vides draudu uzskata piesārņojumu, ko rada gan sadzīves atkritumi un sadzīves ķīmija (55%), gan transporta pārvadājumi (41%), gan arī rūpniecības izmeši (35%). Tikmēr par mazāk svarīgiem faktoriem iedzīvotāji uzskata ārējos apstākļus, piemēram, pārmaiņas, kas norisinās citviet pasaulē (16%), vai svešu, vietējo sugu nomācošu dzīvnieku un augu ievešanu Latvijā (11%).

Vaicājot, kādu ieguldījumu šajā ziņā spētu sniegt valsts, teju puse (45%) iedzīvotāju norādīja, ka valstij vajadzētu vairāk veicināt atkritumu otrreizēju pārstrādi, piemēram, ieviešot pudeļu nodošanas punktus. Tāpat iedzīvotāji par nepieciešamu uzskata valsts iesaisti videi kaitējošu vielu ierobežošanā, piemēram, samazinot maisiņu, PET pudeļu un citu ķīmisku produktu izplatību (34%) un atjaunojamo energoresursu (saules, vēja, ūdens enerģijas) izmantošanas veicināšanā (33%).

Picture

Aicinot iedzīvotājus iedomāties situāciju, kurā viņiem kļūst pieejami ievērojami kāda fonda līdzekļi, kurus ieguldīt apkārtējās dabas aizsardzībā, puse aptaujāto naudu ieguldītu Latvijas mežu aizsardzībā (55%) un Baltijas jūras piesārņojuma mazināšanā (48%). Salīdzinoši bieži iedzīvotāji arī minējuši, ka ar finansiālajiem līdzekļiem censtos veicināt atjaunojamo energoresursu izmantošanu (33%).

Picture

 

 

 

Baltic International Bank Latvijas barometrs