ePrivacy and GPDR Cookie Consent by Cookie Consent

INFORAMĀCIJAS APMAIŅA PAR ZIŅOJAMĀM PĀRROBEŽU SHĒMĀM

Lai nodrošinātu Eiropas Savienības nodokļu administrācijas ar informāciju, kas nepieciešama cīņai pret agresīvu nodokļu plānošanu, tika pieņemta Eiropas Padomes 2018. gada 25. maija Direktīva (ES) 2018/822, ar ko attiecībā uz obligāto automātisko informācijas apmaiņu nodokļu jomā saistībā ar ziņojamām pārrobežu shēmām groza Direktīvu 2011/16/ES (DAC6).

Tā ir vērsta uz tādu shēmu apkarošanu, kuras ir izstrādātas, lai potenciāli savā labā izmantotu dažādu valstu regulējuma atšķirības, kuru rezultātā nodokļu maksātājs iegūst nodokļu priekšrocības, kādas parasti tieši nav paredzētas attiecīgo valstu regulējumā, kā arī tādu shēmu apkarošanu, kuru rezultātā attiecīgajam nodokļu maksātājam izdodas izvairīties no automātiskās informācijas apmaiņas par finanšu kontiem vai arī, izmantojot kuras, nodokļu maksātājam izdodas izvairīties no patiesā labuma guvēja norādīšanas.

Ziņošana par iespējami agresīvām pārrobežu nodokļu shēmām un automātiskā informācijas apmaiņa sekmēs taisnīgu nodokļu vidi un godīgu konkurenci.

Latvijā, lai izpildītu DAC6 prasības, Saeima pieņēmusi grozījumus likuma “Par nodokļiem un nodevām” 15. panta desmitajā daļā un Ministru kabinets izstrādājis 2020. gada 14. aprīļa Ministru kabineta noteikumus Nr. 210 “Noteikumi par automātisko informācijas apmaiņu par ziņojamām pārrobežu shēmām”.

Bankas, kā starpnieka loma un pozīcija.

Saskaņā ar augstāk minēto regulējumu par starpnieku vai palīgstarpnieku kvalificējas  personas, kuras atbilsts Noteikumu Nr.210 punktam 3.5.1.2. “ņemot vērā attiecīgos faktus un apstākļus un pamatojoties uz pieejamo informāciju, attiecīgajām speciālajām zināšanām un izpratni, kas vajadzīga, lai sniegtu šādus pakalpojumus, zina vai var pamatoti uzskatīt, ka zina, ka tā ir tieši vai ar citu personu palīdzību sniegusi palīdzību, atbalstu vai konsultācijas attiecībā uz to, lai plānotu, tirgotu, organizētu, darītu pieejamu īstenošanai ziņojamo pārrobežu shēmu vai vadītu tās īstenošanu. Ikvienai personai ir tiesības sniegt pierādījumus par to, ka šī persona nezināja vai nevarēja zināt, ka minētā persona bija iesaistīta ziņojamā pārrobežu shēmā. Šajā nolūkā minētā persona var atsaukties uz visiem attiecīgajiem faktiem un apstākļiem, kā arī pieejamo informāciju un tās attiecīgajām speciālajām zināšanām un izpratni;…”

Savukārt, Baltic International Bank SE apliecina, ka nesniedz palīdzību, atbalstu vai konsultācijas attiecībā uz to, lai plānotu, tirgotu, organizētu, darītu pieejamu īstenošanai vai vadītu ziņojamo pārrobežu shēmu īstenošanu.

Banka ir veikusi pasākumu virkni, lai noteiktu iespējamību un izvērtēja riskus, kas varētu rasties Bankai iesaistīšanās gadījumā ziņojamās pārrobežu shēmas realizēšanā vai īstenošanā. Ir veikti preventīvi pasākumi, kā arī klientu, potenciālo klientu un sadarbības partneru informēšana par DAC6 prasību ievērošanu. Ir apzinātas Bankas struktūrvienības, kas ieņem pirmās aizsardzības līnijas pozīciju un ir stiprinātas to darbinieku zināšanas pārrobežu ziņojamo nodokļu shēmu pazīmju identificēšanā. Ir pārskatīti un papildināti Bankas procesi, kas saistīti ar Globāla standarta par automātisko informācijas apmaiņu par finanšu kontiem (CRS) un konstatējamām ziņojamām nodokļu shēmu pazīmēm.

 

Kādas ir ziņošanas prasības?

Ziņojama pārrobežu shēma ir ikviena pārrobežu nodokļu shēma, kurai ir vismaz viena no pazīmēm, kas norāda uz iespējamu agresīvu nodokļu plānošanu. Pienākums iesniegt informāciju LR Valsts ieņēmumu dienestam (turpmāk – VID) par ziņojamām pārrobežu shēmām primāri ir starpniekiem (piemēram, nodokļu konsultantiem vai citiem shēmas izveidošanā, pārdošanā un ieviešanā iesaistītajiem).

Kam tiek nosūtīta Informācijas par ziņojamām pārrobežu shēmām?

“Banka, sniedz VID informāciju, kura tai ir zināma, ir tās rīcībā vai kontrolē (atkarībā no tā, kurš apstāklis iestājas vispirms), 30 dienu laikā no (Noteikumos Nr.210 minēta):

6.1. nākamās dienas pēc tam, kad ziņojamā pārrobežu shēma ir darīta pieejama īstenošanai;

6.2. nākamās dienas pēc tam, kad ziņojamā pārrobežu shēma ir gatava īstenošanai;

6.3. brīža, kad ir uzsākts ziņojamās pārrobežu shēmas īstenošanas pirmais posms.”

Citi ziņošanas termiņi un kārtība ir atrunāti Noteikumu Nr.210 2.daļā Informācijas par ziņojamām pārrobežu shēmām apmaiņas kārtība.

VID, pēc informācijas saņemšanas atbilstoši šo Noteikumu Nr.210 2.1. apakšnodaļai, veicot automātisku informācijas apmaiņu, paziņo šo Noteikumu 25. punktā minēto informāciju visu pārējo Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm saskaņā ar Komisijas 2019. gada 28. marta Īstenošanas regulu (ES) Nr. 2019/532, ar ko Īstenošanas regulu (ES) 2015/2378 groza attiecībā uz standarta veidlapām, kurās ietverta valodu lietojuma kārtība, obligātajai automātiskajai informācijas apmaiņai par ziņojamām pārrobežu shēmām. Šajos noteikumos paredzētās informācijas nosūtīšanu uz pārējām valstīm vai teritorijām VID veic, ievērojot apjomu un nosacījumus, kas noteikti starp Latvijas Republiku un attiecīgajām valstīm vai teritorijām noslēgtajos starptautiskajos līgumos un kompetento iestāžu līgumos.

Kāda informācija tiek nosūtīta?

Atbilstoši Noteikumu Nr. 210 prasībām, ziņojumā obligāti jāiekļauj šāda pamatinformācija:

  • starpnieku un attiecīgo nodokļu maksātāju identifikācija, tostarp vārds un uzvārds vai nosaukums, dzimšanas datums un vieta, nodokļu rezidence, nodokļu maksātāja identifikācijas numurs, ziņojumu sniedzošās personas loma saistībā ar pārrobežu shēmu un, ja attiecināms, attiecīgā nodokļu maksātāja saistītās personas identificējošā informācija;
  • informācija par šo noteikumu 3. nodaļā minētajām pazīmēm, kurām pastāvot ir jāziņo par pārrobežu shēmu;
  • kopsavilkums par ziņojamās pārrobežu shēmas saturu, tostarp tās vispārzināmais nosaukums (ja tāds ir) un īss, vispārīgs apraksts par attiecīgo saimniecisko darbību vai shēmām, neizpaužot informāciju, kura satur komercnoslēpumu vai dienesta noslēpumu, kura attiecas uz tirdzniecības procesu vai kuras izpaušana būtu pretrunā ar sabiedrisko kārtību;
  • datums, kad ir uzsākts vai tiks uzsākts ziņojamās pārrobežu shēmas īstenošanas pirmais posms;
  • informācija par tiesisko regulējumu, kas veido ziņojamās pārrobežu shēmas pamatu;
  • ziņojamās pārrobežu shēmas vērtība;
  • attiecīgā nodokļu maksātāja Eiropas Savienības dalībvalsts un jebkura cita Eiropas Savienības dalībvalsts (attiecībā uz D kategorijas pazīmi – arī jebkura cita valsts vai teritorija), uz kuru varētu attiekties ziņojamā pārrobežu shēma;
  • jebkuru tādu citu personu identifikācija Eiropas Savienības dalībvalstī, kuras varētu ietekmēt ziņojamā pārrobežu shēma, norādot, ar kurām Eiropas Savienības dalībvalstīm šādas personas ir saistītas (attiecībā uz D kategorijas pazīmi šis apakšpunkts piemērojams arī saistībā ar jebkuru citu valsti vai teritoriju).

 

 

Kādas ir ziņojamo pārrobežu shēmu pazīmes?

Pārrobežu shēmu pazīmēs ietver galvenā ieguvuma testu un 5 pazīmju kategorijas – no A līdz E.

A kategorija – vispārīgas pazīmes, kas saistītas ar galvenā ieguvuma testu;

B kategorija – īpašas pazīmes, kas saistītas ar galvenā ieguvuma testu;

C kategorija – īpašas pazīmes, kas saistītas ar pārrobežu darījumiem;

D kategorija – īpašas pazīmes attiecībā uz automātisku informācijas apmaiņu un patiesajiem labuma guvējiem;

E kategorija – īpašas pazīmes attiecībā uz transfertcenu noteikšanu.

Galvenā ieguvuma testa veikšana un pazīmes ir aprakstītas Noteikumu Nr.210 3.daļa Pārrobežu shēmu pazīmes.

https://likumi.lv/ta/id/314037-noteikumi-par-automatisko-informacijas-apmainu-par-zinojamam-parrobezu-shemam (LV)

https://www.bib.eu/lv/oecd-crs (ENG)

Pazīmju saraksts.

 

Datu apstrāde

Informējam, ka jūsu dati tiks apstrādāti un nosūtīti Valsts ieņēmumu dienestam "Likuma par nodokļiem un nodevām" 15.panta desmitajā daļā noteiktajā kārtībā un paredzētajam mērķim.

Šajā mājas lapas sadaļā sniegtajai informācijai ir informatīvs raksturs. Informācija nav uzskatāma par juridisko vai nodokļu pētījumu, atzinumu, rekomendāciju vai konsultāciju.

 


 Pārrobežu shēmu pazīmes

2020. gada 14. aprīļa Ministru kabineta noteikumi Nr. 210 “Noteikumi par automātisko informācijas apmaiņu par ziņojamām pārrobežu shēmām”.

Pārrobežu shēmu pazīmēs ir ietverta šāda informācija:
- galvenā ieguvuma tests;
- pazīmju kategorijas:

A kategorija – vispārīgas pazīmes, kas saistītas ar galvenā ieguvuma testu;
B kategorija – īpašas pazīmes, kas saistītas ar galvenā ieguvuma testu;
C kategorija – īpašas pazīmes, kas saistītas ar pārrobežu darījumiem;
D kategorija – īpašas pazīmes attiecībā uz automātisku informācijas apmaiņu un patiesajiem labuma guvējiem;
E kategorija – īpašas pazīmes attiecībā uz transfertcenu noteikšanu. 

Galvenā ieguvuma tests:

1. A un B kategorijas pazīmes, kā arī C kategorijas īpašās pazīmes, kas ietvertas Noteikumu Nr.210 32.1.2.1., 32.1.3. un 32.1.4. apakšpunktā, ņem vērā tikai tad, ja tiek izturēts šajā punktā paredzētais galvenā ieguvuma tests;

2. galvenā ieguvuma tests uzskatāms par izturētu, ja var noteikt, ka galvenais ieguvums vai viens no galvenajiem ieguvumiem, ko, ņemot vērā visus attiecīgos faktus un apstākļus, persona pamatoti var sagaidīt no shēmas, ir nodokļu priekšrocības iegūšana;

3. fakts, ka pastāv noteikumu Nr.210 1.un 2. apakšpunktā minētie nosacījumi – ir spēkā C kategorijas pazīme, kas ietverta šo noteikumu 32.1.2.1., 32.1.3. vai 32.1.4. apakšpunktā, – pats par sevi nevar būt par iemeslu secinājumam, ka shēma ir izturējusi galvenā ieguvuma testu.

30. Pārrobežu shēmas A kategorijas pazīmes ir vispārīgas pazīmes, kas saistītas ar galvenā ieguvuma testu:

30.1. shēma, kur attiecīgais nodokļu maksātājs vai shēmas dalībnieks apņemas ievērot konfidencialitātes nosacījumu, saskaņā ar kuru tam var pieprasīt neizpaust citiem starpniekiem vai nodokļu administrācijām, kā ar šo shēmu var nodrošināt nodokļu priekšrocību;

30.2. shēma, kur starpniekam ir tiesības saņemt samaksu (procentus, atlīdzību par finanšu izmaksām un citiem maksājumiem) par to, un šī maksa ir noteikta, ņemot vērā vienu no šādiem apstākļiem:

30.2.1. nodokļu priekšrocības apmēru, kas izriet no shēmas;

30.2.2. to, vai no shēmas faktiski iegūst kādu nodokļu priekšrocību. Tas ietver pienākumu starpniekam daļēji vai pilnībā atlīdzināt maksājumus, ja paredzētā nodokļu priekšrocība, kas izriet no shēmas, netiek daļēji vai pilnīgi iegūta;

30.3. shēma, kas ietver pamatā standartizētu dokumentāciju vai struktūru un ir pieejama vairāk nekā vienam attiecīgajam nodokļu maksātājam bez nepieciešamības veikt būtiskus pielāgojumus, lai to īstenotu.

31. Pārrobežu shēmas B kategorijas pazīmes ir īpašas pazīmes, kas saistītas ar galvenā ieguvuma testu:

31.1. shēma, kurā shēmas dalībnieks veic mākslīgas darbības, kas ietver zaudējumus nesošas komercsabiedrības iegādi, šādas komercsabiedrības pamatdarbības pārtraukšanu un tās zaudējumu izmantošanu nolūkā samazināt shēmas dalībnieka nodokļu saistības, tostarp pārvedot minētos zaudējumus uz citu valsti vai teritoriju vai paātrinot minēto zaudējumu izmantošanu;

31.2. shēma, kas ietekmē ienākuma pārvēršanu kapitālā, dāvinājumos vai citās ieņēmumu kategorijās, uz kurām attiecas mazāks nodokļa slogs vai atbrīvojums no nodokļa;

31.3. shēma, kas ietver apļveida darījumus, ar kuriem aktīvus pārdod, tos vēlāk atpērkot vai iegādājoties to vietā līdzīgus aktīvus par tādu pašu cenu, proti, izmantojot iestarpinātas struktūras bez citas primāras komerciālas funkcijas vai darījumus, kas kompensē vai atceļ viens otru vai kam ir citas līdzīgas iezīmes.

32. Pārrobežu shēmas C kategorijas pazīmes ir īpašas pazīmes, kas saistītas ar pārrobežu darījumiem:

32.1. shēma, kas ietver atskaitāmus pārrobežu maksājumus, ko veic starp divām vai vairākām saistītām personām, ja pastāv vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

32.1.1. maksājumu saņēmējs nav nodokļu rezidents nevienā valstī vai teritorijā;

32.1.2. lai gan maksājumu saņēmējs ir nodokļu rezidents kādā valstī vai teritorijā, šī valsts vai teritorija:

32.1.2.1. nepiemēro uzņēmumu ienākuma nodokli vai piemēro uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi nulles vai gandrīz nulles apmērā;

32.1.2.2. ir iekļauta trešo valstu sarakstā, kuras Eiropas Savienības dalībvalstis kopīgi vai kopā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju ir novērtējušas kā tādas, kas nesadarbojas;

32.1.3. maksājumam piemēro pilnīgu atbrīvojumu no nodokļa valstī vai teritorijā, kurā maksājuma saņēmējs ir nodokļu rezidents;

32.1.4. maksājumam piemēro nodokļu priekšrocību režīmu valstī vai teritorijā, kurā maksājuma saņēmējs ir nodokļu rezidents;

32.2. atskaitījumus par vienu un to pašu aktīva nolietojumu (amortizāciju) pieprasa vairāk nekā vienā valstī vai teritorijā;

32.3. atbrīvojumu no nodokļu dubultās uzlikšanas attiecībā uz vienu un to pašu ienākuma vai kapitāla posteni pieprasa vairāk nekā vienā valstī vai teritorijā;

32.4. darījums vai darījumu kopums, kas ietver aktīvu pārvešanu, ja pastāv būtiska atšķirība starp summu, ko uzskata par maksājamu par aktīviem minētajās iesaistītajās valstīs vai teritorijās.

33. Pārrobežu shēmas D kategorijas pazīmes ir īpašas pazīmes attiecībā uz automātisku informācijas apmaiņu un patiesajiem labuma guvējiem:

33.1. shēma, kas var kavēt ziņošanas pienākuma izpildi saskaņā ar normatīvajiem aktiem par automātisko informācijas apmaiņu par finanšu kontiem, tostarp izmantojot apstākli, ka attiecīgajā situācijā šādu normatīvo aktu nav. Šāda shēma ietver vismaz šādas pazīmes:

33.1.1. tāda konta, produkta vai ieguldījuma izmantošana, kurš nav uzskatāms par finanšu kontu, bet kuram ir pazīmes, kas ir būtiski līdzīgas finanšu konta pazīmēm;

33.1.2. finanšu kontu vai aktīvu pārvešana uz valstīm vai teritorijām, kuras neapmainās automātiski ar informāciju par finanšu kontiem ar attiecīgā nodokļu maksātāja nodokļu rezidences valsti vai teritoriju, vai šādu valstu vai teritoriju izmantošana;

33.1.3. ienākumu vai kapitāla pārklasificēšana produktos vai maksājumos, uz kuriem automātiskā informācijas apmaiņa par finanšu kontiem neattiecas;

33.1.4. finanšu iestādes vai finanšu konta, vai tajos esošo aktīvu pārvešana vai pārvēršana finanšu iestādē vai finanšu kontā, vai aktīvos, uz kuriem neattiecas ziņošana atbilstoši automātiskai informācijas apmaiņai par finanšu kontiem;

33.1.5. tādu juridisku vienību, juridisku veidojumu, shēmu vai struktūru izmantošana, kuras izslēdz vai paredz izslēgt ziņošanu par vienu vai vairākiem konta turētājiem vai patiesajiem labuma guvējiem saskaņā ar automātisko informācijas apmaiņu par finanšu kontiem;

33.1.6. shēmas, kuras vājina pienācīgās pārbaudes procedūras, ko izmanto finanšu iestādes, lai izpildītu savu pienākumu ziņot informāciju par finanšu kontiem, vai kuras izmanto nepilnības šādās procedūrās, tostarp tādu valstu vai teritoriju izmantošana, kurās ir nepietiekami vai vāji nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas tiesību aktu izpildes režīmi vai vājas prasības attiecībā uz juridiskām personām vai juridiskiem veidojumiem;

33.2. shēma, kas ietver nepārredzamu īpašnieku vai patieso labuma guvēju ķēdi, kurā izmanto personas, juridiskus veidojumus vai struktūras:

33.2.1. kas neveic reālu saimniecisko darbību, kura balstītos uz pietiekamu personālu, aprīkojumu, aktīviem un telpām;

33.2.2. kas ir dibinātas, pārvaldītas, rezidējošas, kontrolētas vai veic saimniecisko darbību valstī vai teritorijā, kas nav rezidences valsts vai teritorija vienam vai vairākiem tādu aktīvu patiesajiem labuma guvējiem, kuru turētājs ir šādas personas, juridiski veidojumi vai struktūras;

33.2.3. kuru patiesie labuma guvēji (atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā noteiktajai definīcijai) ir padarīti par neidentificējamiem.

34. Pārrobežu shēmas E kategorijas pazīmes ir īpašas pazīmes attiecībā uz transfertcenu noteikšanu:

34.1. shēma, kas paredz piemērot vienpusēju "drošu patvērumu" (safe harbour) tādā nozīmē, kāda tam ir noteikta Ministru kabineta 2017. gada 14. novembra noteikumu Nr. 677 "Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normu piemērošanas noteikumi" 19. punktā minētajā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dokumentā "Transfertcenu noteikšanas vadlīnijas daudznacionāliem komersantiem un nodokļu administrācijām";

34.2. shēma, kas ietver grūti novērtējamu nemateriālo aktīvu pārvešanu. Grūti novērtējamu nemateriālo aktīvu jēdziens ietver nemateriālus aktīvus vai tiesības uz nemateriāliem aktīviem, kuriem brīdī, kad tos pārved starp saistītajām personām:

34.2.1. nepastāv uzticami salīdzināmi aktīvi;

34.2.2. un tiek noslēgts darījums, prognozes par nākotnes naudas plūsmu vai gaidāmo ienākumu, kas izriet no pārvestā nemateriālā aktīva, vai pieņēmumi, kurus izmanto nemateriālā aktīva vērtēšanā, ir ļoti nenoteikti, un tādēļ ir sarežģīti paredzēt to, cik pozitīvs būs nemateriālā aktīva gala rezultāts tā pārvešanas brīdī;

34.3. shēma, kas ietver funkciju, risku vai aktīvu pārrobežu pārvešanu starptautiskās uzņēmumu grupas iekšienē, ja pārvedēja vai pārvedēju paredzētā ikgadējā peļņa pirms procentu maksājumiem un nodokļiem (EBIT) triju gadu laikā pēc pārvešanas ir mazāka nekā 50 procenti no šā pārvedēja vai pārvedēju paredzētās ikgadējās peļņas pirms procentu maksājumiem un nodokļiem (EBIT), ja pārvešana nebūtu veikta.

 

KLIENTU APKALPOŠANA

(+371) 6700 0444

9:30 - 17:00

Pirmdiena - Piektdiena

pēc Latvijas laika GMT +02:00