Latvijas tautsaimniecībā dominē tradicionālās nozares - “Baltic International Bank Latvijas barometrs”

Jaunumi - 2018. gada 25. janvāris

Kā liecina jaunākais “Baltic International Bank Latvijas barometrs”, vairumam iedzīvotāju ir skeptiska attieksme pret Latvijas izredzēm drīzumā sasniegt Eiropas vidējo līmeni pēc IKP, darba algām un citiem kritērijiem. 22% iedzīvotāju uzskata, ka Latvija to sasniegs vairāk nekā pēc 20 gadiem. Taču vēl pesimistiskāk noskaņoti ir 21% iedzīvotāju – viņi uzskata, ka tas nenotiks nekad.

Raksturojot, kādi, pēc iedzīvotāju domām, ir trīs galvenie tautsaimniecības mērķi, uz kādiem Latvijai būtu jātiecas 2018.gadā, 58% aptaujāto atklāj, ka, viņuprāt, primāri būtu jāuzlabo cilvēku labklājība. Nedaudz retāk (42%) respondenti atzīst, ka ne mazāk svarīgs mērķis ir samazināt bezdarba līmeni valstī, bet kā trešo iedzīvotāji min nepieciešamību palielināt uzņēmējdarbības izaugsmi (38%).

Jautājot, kādas, pēc iedzīvotāju domām, ir nozīmīgākās nozares Latvijas tautsaimniecībā, pārliecinošs vairākums jeb 68% aptaujāto uzskata, ka tā ir lauksaimniecība un mežsaimniecība (53%). Savukārt, raksturojot, kurās nozarēs tuvākajos gados ir gaidāma vislielākā attīstība, visbiežāk respondenti nosaukuši tūrismu (23%).

Baltic International Bank Latvijas barometrs tautsaimniecība

Vaicāti, kurās nozarēs Latvijai ir vislielākās iespējas radīt mūsu pasaules līmeņa atklājumu, produktu vai pakalpojumu, ar ko Latvija varētu kļūt pazīstama un bagāta – visbiežāk tika pausts viedoklis, ka tādas iespējas ir farmācijā (50%), informācijas tehnoloģijās (33%) un ekoloģisko produktu ražošanā (31%).

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka vēlamais bērnu skaits ģimenē būtu vismaz trīs, bet realitātē vismaz pagaidām visbiežāk ģimenēs ir divi bērni un mazāk. Par iemeslu, kādēļ bērnu nav tik daudz, cik cilvēki vēlētos, visbiežāk atzīts nepietiekams materiālais stāvoklis. Tajā pašā laikā zemu dzimstību par galveno demogrāfisko draudu Latvijai uzskata nedaudz vairāk nekā viena piektā daļa „Baltic International Bank Latvijas barometra” aptaujas dalībnieku, bet par lielāko tiek atzīta iedzīvotāju aizbraukšana.

Ja valsts daudz nopietnāk iesaistīsies prioritāro nozaru attīstīšanā, definēs un ar konkrētiem atbalsta pasākumiem veicinās salīdzinoši mazāk tradicionālās, bet perspektīvās tautsaimniecības nozares, kuras var nodrošināt Latvijas tautsaimniecības attīstību un konkurētspēju ilgtermiņā, tad reālu ietekmi uz valsts tautsaimniecību un katra iedzīvotāja ‘’maciņu’’ varam sagaidīt krietni ātrāk, nekā to pašlaik pieļauj vairums iedzīvotāju.
Guntars Reidzāns, Baltic International Bank Klientu apkalpošanas vadītājs

 

"Manuprāt, milzīgs neizmantots potenciāls ir izglītības pakalpojumu eksportam. Latvijas izglītības iestādes spēj sagatavot gan augstas klases diagnostikas un ārstniecības speciālistus, gan inženierzinātņu profesionāļus un citu nozaru ekspertus. Attīstot izglītības eksportu,  tiks veicināta ne tikai pašu izglītības iestāžu attīstība, bet arī citu, saistītu tautsaimniecības nozaru izaugsme. Studentiem nepieciešamās infrastruktūras izveide, jaunu medicīnas pakalpojumu saņemšanas vietu būvniecība, tūrisma attīstība – tās ir tikai dažas no nozarēm, kuras attīstīsies paralēli. Turklāt, uzņemot Latvijas izglītības iestādēs talantīgus un zinātkārus studentus, iespējams, ka daļa no tiem izvēlēsies turpināt savas darba gaitas Latvijā, tādējādi samazinot augsti kvalificētu darbinieku deficīta radītās problēmas," turpina G.Reidzāns.

"Un, protams, viena no pašlaik un nākotnē būtiskām nozarēm ir IT. Par nepieciešamību pievērst īpašu uzmanību šīs nozares attīstībai, investējot IT speciālistu izglītībā un konkurētspējīgas nodarbinātības veicināšanā Latvijā esam runājuši daudz. Tomēr vēlos uzsvērt, ka, ja mēs vēlamies patiešām palielināt Latvijas konkurētspēju globālajā arēnā, mums pašlaik ir jādomā ne tikai par IT nozares attīstību un digitalizāciju, kas globālā mērogā jau ir kļuvusi par pašsaprotamu un visiem sen ierastu faktu, bet vēl tālāk – par intensīvu valsts atbalstu tradicionālās nozares izaicinošām inovācijām, piemēram, FinTech risinājumiem.

FinTech pašlaik strauji iekaro globālo tirgu, un pasaules un arī Latvijas lielās bankas no FinTech risinājumu konkurences radītās baiļu un nolieguma pozīcijas ir pārgājušas pieņemšanas un pat aktīvas sadarbības stadijā.  Ja mēs pašlaik darīsim visu iespējamo, lai šādu perspektīvu un inovatīvu, tradicionālās nozares izaicinošu uzņēmumu veidošanos un attīstību atbalstītu ne tikai jaunuzņēmumu, bet visas valsts līmenī, Latvija iegūs būtisku konkurētspējas priekšrocību Eiropas un pasaules tirgū. Bet – kā saka The time is now!," uzskata G. Reidzāns.

Pētījuma rezultāti liecina, ka iedzīvotāji kā atskaites mērauklu ‘’ekonomikas izrāvienam’’ Latvijā izmantotu mērījumus par cilvēku labklājības uzlabošanos (50%), uzņēmējdarbības izaugsmi (35%) un bezdarba līmeņa samazināšanos (44%). “Saprotama ir vēlme katram domāt par savu/savas ģimenes/tuvāko labklājību kā primāro mērķi arī visai Latvijas valstij kopumā; taču augstākas algas bez produktivitātes kāpināšanas ir īstermiņa ieguvums (to jau sāpīgi izjutām krīzes gados),” norāda Latvijas Bankas ekonomiste Līva Zorgenfreija.

Aicinot iedzīvotājus izvērtēt, kas valstij būtu jādara, lai ekonomika Latvijā attīstītos sekmīgāk, 53% izteica pārliecību, ka ir nepieciešams samazināt nodokļus ražošanas sfēras uzņēmumiem, kā arī īpaši jāatbalsta mazie un vidējie ražotāji (51%). Salīdzinoši bieži iedzīvotāji arī domā, ka ir jāveicina ieguldījumi zinātnes un jaunu tehnoloģiju attīstībā (33%), savukārt 27% aptaujāto izteica valstij aicinājumu noteikt prioritārās rūpniecības nozares.


Pilns jaunākais Baltic International Bank Latvijas barometrs pētījums - TAUTSAIMNIECĪBA, janvāris, 2018


“Baltic International Bank Latvijas barometrs” ir Latvijas iedzīvotāju noskaņojuma un attieksmes pētījums, kurā ik mēnesi, iekļaujot pazīstamu ekspertu vērtējumus, tiek atspoguļotas sabiedrībā aktuālas norises.

Iepriekšējie Baltic INTERNATIONAL BANK LATVIJAS BAROMETRA pētījumi

Atpakaļ uz ziņu sarakstu