Šogad prioritāte finanšu sektorā ir nozares ilgtspējīga attīstība un reputācijas atjaunošana

Jaunumi - 2019. gada 14. janvāris

Eksperta viedoklis: Viktors Bolbats, Baltic International Bank valdes priekšsēdētājs

Latvijas banku sektors 2018. gadā saskārās ar būtiskiem izaicinājumiem. Rezultātā finanšu nozarē notika nozīmīgas izmaiņas – no lēmuma par „ABLV Bank” pašlikvidāciju līdz banku īstenotajiem NILLTFN riska mazināšanas pasākumiem un pieņemtajiem likuma grozījumiem, kas ietekmēja ārvalstu klientu noguldījumu aizplūdi. Katrai bankai bija jāatrod veids, kā strādāt turpmāk.

Pašlaik norisinās Latvijas banku pakāpeniska pāreja uz jauniem biznesa modeļiem, kuru fokuss ir uz Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valstīm, kur ir līdzīgi biznesa principi un izpratne par darījumiem. Būtiski mainījusies arī noguldījumu struktūra – 90% no visiem banku noguldījumiem Latvijā ir iekšzemes un ES valstu noguldījumi.

Šobrīd ir pārmaiņu laiks – ir ne tikai aizvadīta gadu mija, bet arī esam uz valdības izveides sliekšņa. Šis ir īstais laiks, lai izvērtētu aizvadītajā gadā paveikto, un, manuprāt, nepieciešams ieviesto izmaiņu starpvērtējums no par nozari atbildīgajām valsts institūcijām un ministrijām. Novērtēšana ir vienīgais veids, kā konstatēt progresu.

Viktors Bolbats Finanšu nozare

Finanšu nozarei ir nepieciešama stabilitātes sajūta un publiskais novērtējums nozares spēlētāju paveiktajam. Arī šogad Latvijai būs jāiesniedz „Moneyval” ziņojums ar Eiropas Padomes ekspertu komitejas naudas atmazgāšanas novēršanas pasākumu un terorisma finansēšanas novērtējumu, kurā tiks izvērtētas likumdošanas izmaiņas un atbildīgo valsts institūciju darbība.

2019. gadā galvenā prioritāte būs Latvijas finanšu nozares ilgtspējīga attīstība un reputācijas atjaunošana. Tāpēc būtiska ir gan katras bankas pārdomāta izaugsme, gan arī visas finanšu nozares detalizēta stratēģija. Esmu pārliecināts, ka Latvijas finanšu sektora ilgtspējīgai attīstībai ir svarīgi izveidot sinerģiju starp lieliem finanšu tirgus spēlētājiem un mazāka mēroga un nišas bankām ar līdzīgām vērtībām un darbības principiem.

2018. gada griezumā valsts iestāžu un banku sadarbība vērtējama kā pozitīva, un redzu, ka tā turpināsies arī 2019. gadā. Tiek stiprinātas institūcijas, kas uzrauga banku sektoru Latvijā, savukārt finanšu iestādes analizē uzņēmumu risku novērtējuma procedūras un efektivitāti. Nozares uzņēmumi sadarbojas ar publisko sektoru nepieciešamajā kapacitātē, un, izdarot savu ieguldījumu finanšu sektora reputācijā, ir ieviesti augstāki standarti cīņā ar nelikumīgiem finanšu darījumiem. Nākamais posms – sākt strādāt ar peļņu.

Tāpat līdzīgi kā 2018.gadā aktuāla tendence finanšu nozarē būs tehnoloģiskā transformācija. Finanšu iestādes jau tagad konkurē, lai ieviestu jaunas tehnoloģijas, uzlabotu klientu pieredzi, samazinātu izmaksas un optimizētu procesus. Tāpēc arī 2019.gadā uzvaras gājienu turpinās inovatīvie pakalpojumi - tādi kā zibmaksājumi, „open banking”, pakalpojumu automatizācija, vizuālas un dažādām platformām pielāgojamas internetbankas.

Finanšu iestādes savos pakalpojumos integrēs fin-tech risinājumus, līdz ar to uzlabojot tehnoloģiju efektivitāti un samazinot dokumentu un darījumu apstrādes izmaksas klientu identifikācijas darījumiem. Tehnoloģijas ne tikai turpinās ietekmēt finanšu iestāžu lēmumus par to, kur izvietot filiāles un pārstāvniecības, bet arī mainīs tirgū esošo uzņēmumu formātus.

ASV tehnoloģiju kompānija „Google” un Lielbritānijas finanšu tehnoloģiju uzņēmums „Revolut” pagājušā gada rudenī reģistrējuši maksājumu kompānijas Lietuvā, arī sagaidām, ka „Apple Pay” drīzumā ienāks Baltijas tirgū. Tas norāda uz to, ka Baltijas finanšu nozare pasaules kartē ir uzticama, stabila un droša, ja reiz lielie uzņēmumi kā „Google” un „Apple” ir gatavi ienāk šajā tirgū.

Pašlaik minētie uzņēmumi ir jau uzkrājuši apjomīgu klientu datu bāzi un zināšanas par lietotāju paradumiem konkrētās platformās, kā arī ieguvuši vērtīgu pieredzi daudzu mazu maksājumu apstrādē, pateicoties tādām platformām kā „Google Pay”, „AppStore” un „ITunes”. Aizvadītajā decembrī „Google” ir saņēmusi elektroniskās naudas iestādes licenci, savukārt „Revolut” – specializēto bankas licenci. Iegūstot šīs banku licences, pastāv liela iespēja, ka šie uzņēmumi varētu strauji kļūt par lielākajām bankām pasaulē.

Šajā gadā arī biznesa ilgtspēja un vides aizsardzība kļūs aktuālāka nekā jebkad agrāk. Sabiedrības noskaņojums par ilgtspēju un zaļā dzīvesveida priekšrocībām pakāpeniski mainās, un pašlaik vismaz attīstītajās valstīs cilvēki aizvien biežāk zaļo politiku atzīst par nepieciešamu un vēlamu. Konkrēti finanšu nozarē visu ieinteresēto personu fokuss ir vērsts uz tādiem uzņēmumiem, kuru vērtības iekļauj arī vides aizsardzību. Pērn arī Eiropas komisija ir prezentējusi rīcības plānu ilgtspējīgas izaugsmes finansēšanai.

Reaģējot uz klimata pārmaiņām, ar kurām šodien saskaras pasaule, finanšu nozare ikdienas darbībā jau ievieš ESG konceptu jeb organizācijas uzvedības modeli, kura pamatā ir vide, sociālā atbildība, pārvaldība (Environmental, Social, Governance). ESG politikai tika pielāgoti arī finanšu produkti – klientiem ir iespēja iegūt savus līdzekļus tādā veidā, lai atbalstītu projektus, kas cīnās pret klimata pārmaiņu apdraudējumiem un atbalsta sociāli nozīmīgus projektus. Paredzams, ka tieši šādi finanšu produkti gūs lielāko pieprasījumu un attiecīgi investīcijas pieaugs.

Arī Baltic International Bank, apzinoties videi draudzīgās enerģijas nozīmi pašlaik un tās perspektīvas nākotnē, gan pati, gan kopā ar saviem klientiem investē atjaunojamās enerģijas ražošanā. Tajā skaitā arī veic plaša spektra aktivitātes, balstoties uz ESG pieeju, kas palīdz sargāt apkārtējo vidi un radīt priekšnoteikumus tam, lai cilvēki arvien plašāk kļūtu par zaļā dzīvesveida piekritējiem.

 

 

Atpakaļ uz ziņu sarakstu