“Zaļš” un “peļņa” neizslēdz viens otru

Jaunumi - 2019. gada 9. augusts

Intervijā laikrakstam “Latvijas Avīze” Baltic International Bank valdes priekšsēdētājs Viktors Bolbats dalās ar viedokli par zaļajām obligācijām un to, kā mainījusies biznesa domāšana attiecībā uz vides jautājumiem.

Picture

 

Februārī izšāvušies pūpoli un rudenīgas dienas jūlijā arī investoriem liek aizdomāties par ekonomikas pārveidi atbilstoši klimata pārmaiņām. Skandināvijas valstu piemērs apliecina, ka arī zaļo obligāciju izlaišana var kļūt par parastu darbakārtības jautājumu. Latvijā šajā jomā sperti pirmie pāris soļi un iezīmējas ceļš, pa kuru doties.

Protams, Latvija, tāpat kā jebkura valsts vai reģions, ievērojami atpaliek no Skandināvijas finanšu pasaules zaļās domāšanas līmeņa. Uz ziemeļiem no mums sabiedrības pieprasījums pēc zaļajiem ieguldījumiem un zaļo ieguldījumu risinājumiem ir ievērojami izteiktāks nekā citās attīstītajās zemēs. Pamats, kas Skandināvijā, kura lepojas ar mežu un upju bagātībām, ļauj izsniegt tā sauktos zaļos kredītus, ir zaļo obligāciju pieejamība.

Zaļo komponenti bankas stratēģijā esam iekļāvuši jau 2016. gada beigās, koncepcija saucas ESG – Environmental. Social. Governance, tas nozīmē būt videi draudzīgiem, sociāli atbildīgiem un ievērot labas pārvaldības principus. Šis ir viens no ESG bieži akceptētajiem principiem, par kuru šogad aktīvi runā ECB un Eiropas Banku iestāde – un, manuprāt, tas ir laika jautājums, kad šī koncepcija parādīsies regulatīvajā līmenī. Viktors Bolbats

 

Zaļais finansējums Skandināvijā 

Zaļo obligāciju debija notika 2010. gadā Norvēģijā, to veica Nordic Investment Bank kopā ar vienu no Norvēģijas valsts bankām - KBN Kommunalkredit. Zaļā obligācija nozīmē līdzekļu aizņemšanos finanšu tirgū - tiek izlaista obligācijas, šo vērtspapīru iegādājas investori, tādējādi aizdodot emitentam - fondam, bankai, uzņēmumam naudu. Protams, tā tiek deklarēta kā zaļa jau sākotnēji - ir konkrēti reitingu aģentūru rādītāji, kas atspoguļo zaļā faktora klātesamību. Uzņēmums, kas emitē zaļo obligāciju, uzreiz savā prospektā pauž tirgum informāciju, ka tas aizņemtos līdzekļus izmantos projektiem, kuri ir videi un sabiedrībai draudzīgi. Latvijā šāda uzņēmuma piemērs ir Latvenergo un Altum zaļo obligāciju emisijas

“Līdztekus jāatzīmē arī tāds faktors, ka Skandināvijā vēsturiski – īpaši Zviedrijā – ir ļoti daudz nozaru, ko finansējušas bankas un kas nodrošina lielu darba vietu skaitu, taču kas nav videi draudzīgas, piemēram, derīgo izrakteņu un fosilās enerģijas ieguve un pārstrāde,” komentē Viktors Bolbats, “Baltic International Bank” valdes priekšsēdētājs, un piebilst: “Neapgalvošu gan, ka šis būtu galvenais faktors. Zaļās obligācijas viennozīmīgi ir vektors finanšu tirgū, un skandināvi to iezīmējuši vieni no pirmajiem.”

Pirmie Centrālajā un Austrumeiropā

Runājot par mums, jāpalūkojas, cik jauna ir Latvijas ekonomika un cik jauns ir finanšu tirgus. Biržas NASDAQ Riga parametri - lielums, apmērs un emitentu skaits - nav salīdzināmi ar to attīstības līmeni, kādu attiecīgās iestādes sasniegušas, piemēram, Skandināvijā. Šīs ir nesalīdzināmas lietas - skandināvi gājuši ilgāku attīstības ceļu, viņu finanšu tirgus ir attīstītāks, viņiem banku obligācijas ir ierasta lieta, eksistē Nordic Investment Bank, kas ir starpnacionāla banka.

Baltic International Bank ieguvusi licenci obligāciju emisijas organizēšanai – mēs varam nodrošināt kapitāla piesaisti uzņēmumiem obligāciju veidā. To, ka banka var organizēt šādu instrumentu klientiem, sauc par mandātu. Tātad uzņēmums dod bankai mandātu finansējuma piesaistei. Mums jau tagad ir daži mandāti, ko izsnieguši uzņēmumi, kas atzīstami attīstās videi draudzīgos virzienos. Zaļais finansējums sen vairs nav mārketings, bet gan pilsoņa apziņas izpausme.

Pievēršoties investora psiholoģijai, minēšu nedaudz skarbu piemēru. Ja kāds uzņēmums, kas nemaksā nodokļus, grib aizņemties, tad investors spriež: “Vienā brīdī šāds klients var neatdot arī parādu.” Tas pats šeit – ja darīšana ar zaļo obligāciju, aiz tās stāv atbildīgi cilvēki, kuri domā ne vien par finanšu rādītājiem, bet arī par to, cik šī investīcija cilvēkiem noderēs vēl pēc 20 gadiem

 

Agnis Buda, laikrakstam Latvijas Avīze, 09.08.2019

 

Raksts laikrakstā Latvijas Avīze, ““Zaļš” un “peļņa” neizslēdz viens otru”

Atpakaļ uz ziņu sarakstu