Obligāciju emisija kā pirmais solis ceļā uz valsts akciju sabiedrību kotāciju - Viktors Bolbats

Jaunumi - 2019. gada 12. augusts

Aizvien skaidrāk iezīmējas nepieciešamība sniegt atbalstu Latvijas tautsaimniecības konkurētspējas stiprināšanai, attīstībai un straujai izaugsmei, izmantojot līdz šim nepietiekami pielietoto kapitāla tirgus potenciālu un biržu. Latvijas tuvāko kaimiņvalstu pieredze liecina, ka valsts uzņēmumu kotēšana biržā ir veids, kādā valsts, nezaudējot kontroli pār uzņēmumu, var panākt strauju tā vērtības kāpumu – gan piesaistot papildu finansējumu attīstībai, gan motivējot uzņēmumu strādāt saskaņā ar labākajiem korporatīvās pārvaldības standartiem. Turklāt nacionālā kapitāla tirgus aktivizēšanās veicina tiešo ārvalstu investīciju ienākšanu un samaksāto nodokļu apjoma pieaugumu, jo piesaistītais finansējums ļauj uzņēmumiem attīstīties straujāk.

Picture

 

Enerģētika un osta

Lietuvā piecu valsts enerģētikas sektora uzņēmumu akcijas veiksmīgi tiek kotētas biržā, valstij saglabājot kontrolpaketi vai nodrošinot kontroli pār būtiskiem lēmumiem.

Savukārt Igaunijas valdība ir spērusi pirmos nopietnos soļus sava uzņēmumos ieguldītā kapitāla efektīvākai izmantošanai un tā vērtības palielināšanai – 2018. gada jūnijā Tallinas biržā tika veiksmīgi kotēta Igaunijas ostu pārvaldes kompānija AS “Tallinna Sadam” (Port Of Tallinn), kas uzskatāms par absolūtu veiksmes stāstu Igaunijā, jo piesaistīja 150 miljonus eiro attīstībai. Par akcionāriem šajā uzņēmumā kļuva 14 tūkstoši Igaunijas privātpersonas, pieci tūkstoši no kurām atvēra vērtspapīru kontu pirmo reizi, tātad pirmo reizi sāka uzkrāt savai nākotnei ar akciju tirgus starpniecību.

Kur mēs esam un kur mums jābūt

Latvijai šobrīd ir zemākā tirgus kapitalizācija Baltijā, krietni atpaliekot no kaimiņvalstīm. Latvijas kapitāla tirgu šobrīd raksturo neliels kotēto uzņēmumu skaits (kopumā – 23); akciju tirgus kapitalizācija Latvijā ir tikai 0,8 miljardi eiro. Gausi ienāk jauni dalībnieki, piemēram, 2016. gadā biržā ienāca AS “HansaMatrix”, kas bija pirmais jaunais uzņēmums biržā pēc 12 gadu pārtraukuma, un 2017. gadā tam sekoja AS “MADARA COSMETICS”. Jāpiemin arī zemo likviditāti, tātad zemu brīvā publiskā apgrozījumā esošu akciju apjomu. Par spīti rekordlieliem privātpersonu uzkrājumiem, privāto investoru aktivitāte ir salīdzinoši maza, jo Latvijā populārāki ir cita veida ieguldījumi un uzkrājumi, kas neveicina kapitāla tirgus attīstību.

Lai stimulētu kapitāla tirgus attīstību, biržā jānonāk lielām kapitālsabiedrībām ar tirgus vērtību, kas ir mērāma vairākos simtos miljonu eiro, jo šādas kapitālsabiedrības piesaista sākotnējo ārvalstu investoru interesi un aktivizē vietējos investorus. Piemēram, Latvijas vērtīgāko uzņēmumu topos augstākās pozīcijas ieņem tieši valstij piederoši uzņēmumi, tostarp AS “Latvenergo”, AS “Latvijas Valsts Meži”, VAS “Latvijas Dzelzceļš”.

Akcijas vai obligācijas

Jauna kapitāla piesaistē un finanšu resursu iepludināšanā uzņēmumā iespējams izmantot akcijas jeb IPO (sākotnējo publisko piedāvājumu) un obligācijas. Iegādājoties akcijas, jaunie investori investē kapitālā un kļūst par uzņēmuma līdzīpašniekiem. Turpretim, pērkot obligācijas, investori aizdod valsts uzņēmumam naudu, neiegūstot īpašumtiesības. Esošajā zemo procenta likmju vidē, investoru pieprasījums pēc valstij piederošu kompāniju obligācijām ir augsts. To pierāda AS “Latvenergo”, kā arī AS “Altum” veiksmīgās obligāciju emisijas, kurās pieprasījums krietni pārsniedza piedāvājumu. 

Jāņem vērā, ka akciju kotācija ir salīdzinoši sarežģīts un laikietilpīgs process: nepieciešams restrukturizēt uzņēmumu par akciju sabiedrību, ieviest starptautiskos finanšu pārskatus, un sagatavot publiskā piedāvājuma prospektu. Obligāciju emisija ir salīdzinoši vienkāršāka un ātrāka, bet sniedz ieguvumus saistībā ar uzņēmumu caurspīdīgumu, pārvaldi, informācijas sniegšanu un kapitāla tirgus attīstīšanu. Izmantojot obligācijas, valsts saglabā kontroli, bet vienlaikus dala uzņēmējdarbības risku ar privāto sektoru. Obligāciju emisija ir optimāls pirmais solis ceļā uz valsts uzņēmumu akciju kotēšanu.

Veiksmīgie Latvijas piemēri obligāciju tirgū

Arī Latvija var lepoties ar veiksmīgiem piemēriem jauna kapitāla piesaistē valsts uzņēmumiem. Šeit var minēt AS “Latvenergo” tirgotās zaļās obligācijas, kur rekordaugstā investoru interese un nofiksētais zemais obligāciju gala ienesīgums bija apliecinājums veiksmīgai darbībai, kā arī investoru interesei ieguldīt līdzekļus zaļajos projektos, jo par obligācijām interesi izrādīja aktīvu pārvaldības fondi, apdrošināšanas sabiedrības un bankas ne tikai Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, bet arī Francijā, Austrijā un Somijā. Kopumā tika emitētas zaļās obligācijas 100 miljonu eiro apmērā, piesaistot 25 dažādus investorus.

Jāizceļ arī AS “Altum” veiksmes stāsts, kura Nasdaq Baltijas obligāciju tirgū ir piesaistījusi 45 miljonus eiro. Šī gada maijā uzņēmums emitēja obligācijas vēl 15 miljonu eiro vērtībā, kur pierakstītais apjoms 13 reizes pārsniedza emitēto apjomu. Uzņēmums plāno nākamo trīs gadu laikā piesaistīt vēl līdz 55 miljoniem eiro papildu emisijās.

Arī Latvijas lidsabiedrība airBaltic nupat emitējusi piecu gadu obligācijas 200 miljonu eiro vērtībā, kas ir viens no pēdējā laika lielākajiem emitēto obligāciju apjomiem Latvijas uzņēmējdarbībā, piesaistot vairāk nekā simts investorus no 25 valstīm. Lai arī airBaltic galvenais akcionārs ir Latvijas valsts, interesanti, ka obligācijas tiks kotētas tikai Euronext Dublinas biržā, neveicot kotāciju arī Nasdaq Baltijas biržā, kas sekmētu vietējā kapitāla tirgus attīstību un ļautu palielināt tirgus kapitalizāciju.

Latvijas iedzīvotāji vēlas piedalīties

Ļoti svarīga pozitīvā ziņa ir Latvijas iedzīvotāju vēlme iesaistīties un piedalīties kapitāla tirgus attīstībā mūsu valstī. Saskaņā ar 2017. gada decembrī veikto SKDS aptauju 67% aptaujāto iedzīvotāju atbalsta Latvijas valstij piederošo lielo uzņēmumu akciju iekļaušanu biržā, lai tās būtu iespējams brīvi iegādāties visiem iedzīvotājiem. 49% iedzīvotāju vēlētos ieguldīt savus brīvos naudas līdzekļus labi pārvaldītu Latvijas valsts kapitālsabiedrību akcijās biržā.

 

Padarot valsts uzņēmumus par publiskiem un kotējot daļu akciju biržā, vai emitējot korporatīvās obligācijas, jebkuram Latvijas iedzīvotājam tiek dota iespēja kļūt par šo uzņēmumu investoru. Tas ļauj  saņemt regulāru un svarīgu informāciju par uzņēmuma darbību un, akciju gadījumā, piedalīties uzņēmumam svarīgu lēmumu pieņemšanā. Tas arī veidotu un attīstītu aktīvu pilsonisko sabiedrību, veicinātu dialogu starp lieliem, nozīmīgiem valsts uzņēmumiem un sabiedrību. FKTK dati liecina, ka Latvijā 9 miljardi eiro ir noguldīti mājsaimniecību depozītos, un daļu no šiem līdzekļiem noteikti varētu investēt, lai iedzīvotāji uzkrātu kapitālu, vairotu savu labklājību un skatītos nākotnē drošāk.

Attīstīts kapitāla tirgus ir viens no stūrakmeņiem nacionālās ekonomikas izaugsmē. Tāpat kā citās jomās arī šajā darbojas labākā parauga princips, proti, valsts akciju sabiedrībām, kurs plāno spert pirmos soļus finansējuma piesaistē kapitāla tirgū, izmantojot obligāciju emisijas, vajadzētu ņemt piemēru no AS “Latvenergo” un finanšu institūcijas “Altum” pieredzes, adaptējot viņu paveikto un pielāgojot savam sektoram. Turklāt jebkurā gadījumā uzņēmums būs ieguvējs, jo darbība kapitāla tirgū sakārto uzņēmuma procesus, padarot to caurspīdīgāku, pārvaldē efektīvāku un pievilcīgāku investoru acīm. Lai gan ekonomiskais ieguvums no valsts uzņēmumu kotēšanas biržā ir acīmredzams, tas tomēr savā būtībā sākotnēji ir politisks lēmums. Tāpēc valdības lēmumi turpmāko dažu gadu laikā parādīs, vai Latvijā valsts uzņēmumi būs spējīgi izmantot brīvā kapitāla tirgus priekšrocības, nodrošināt valsts uzņēmumu vērtības pieaugumu un vienlaicīgi Latvijas tautsaimniecības attīstību ilgtermiņā.

Viedokļa raksts portālam DELFI.lv, 11.08.2019

Atpakaļ uz ziņu sarakstu