Ilgtspējīgu uzņēmumu finansēšana - lokāls solis ar globālu ietekmi - Viktors Bolbats

Jaunumi - 2019. gada 8. novembris

Viktors Bolbats, Baltic International Bank valdes priekšsēdētājs, Finanšu nozares asociācijas Stratēģiskās attīstības komitejas līdzpriekšsēdētājs sniedz eksperta viedokli žurnālam Forbes Latvija.  

Viktors Bolbats Forbs Novembris

Vārdu “ilgtspējīgs” tagad lieto daudz un bieži. Kas tad īsti ir ilgtspējīgs? Ilgtspējīgs nozīmē atbalstošs, veicinošs un palielinošs; tāds, kas nekaitē apkārtējai videi vai nenoplicina dabas resursus, vienlaikus veicinot ekoloģisko līdzsvaru ilgtermiņā. Šis koncepts sasaucas ar mūsu Bankas – Baltic International Bank – darbības principiem, kurus caurvij ESG (Environmental. Social. Governance) pieeja, kas paredz atbildīgas rīcības gan vides saglabāšanas, gan sociālās atbildības, gan pārvaldības jomās. Jau tagad Banka atbalsta vairākus ilgtspējīgus projektus, tostarp progresīvajā vēja enerģijas jomā. Turklāt zaļais finansējums sen vairs nav mārketings, bet gan pilsoņa apziņas izpausme; šodien tas vienlaikus ir arī praktisks apsvērums, runājot par finansējuma piesaistes iespējām un izmaksām. Tāpat paredzams, ka ar laiku šie principi tiks noteikti regulatīvā līmenī, tāpēc, piemēram, bankas, kas jau būs ieviesušas ilgtspējīgu un zaļu projektu finansēšanu, būs rīkojušās apsteidzoši un atradīsies soli priekšā pārējām.

Viena no zaļā finansējuma izpausmēm ir zaļās obligācijas, kuru izcelsme ir Skandināvijā. Ko nozīmē zaļā obligācija? Tas ir tāds pat vērtspapīrs, ko iegādājas investori, bet tas jau sākotnēji ir piesaistīts noteiktiem reitingu aģentūras rādītājiem, kuri atspoguļo zaļā faktora klātesamību. Uzņēmums, kas emitē zaļo obligāciju, jau uzreiz pauž tirgum informāciju, ka aizņemtos līdzekļus izmantos projektiem, kuri ir videi un sabiedrībai draudzīgi. Latvijā šāda uzņēmuma piemēri ir Latvenergo un Altum zaļo obligāciju emisijas.

 

Skandināvijas pieredze rāda, ka zaļais finansējums var būt arī izdevīgāks. Ja vienkārši noliek uz galda blakus divas dažādas obligācijas - vienu zaļu, vienu regulāro -, tad secinām, ka parasti zaļā obligācija var būt izlaista par zemāku cenu, tātad finansējums potenciāli ir lētāks. Šis ir vēl viens apliecinājums tam, ka zaļais finansējums sen vairs nav tikai subsidētas iniciatīvas, bet vērtīgi un ienesīgi projekti. Arī Latvijā obligāciju emitēšana – kā papildu iespēja piesaistīt līdzekļus uzņēmumu izaugsmei – kļūst aizvien populārāka.

Atbilstoši stratēģiskajai virzībai uz spēcīgu investīciju banku Baltic International Bank ir ieguvusi licenci obligāciju emisijas organizēšanai, kas ļauj nodrošināt kapitāla piesaisti uzņēmumiem obligāciju veidā. Jau šobrīd piedāvājam klientiem uzņēmumos, kas uzteicami attīstās videi draudzīgos virzienos.

Patlaban ļoti aktuāls un Latvijā maz apspriests termins, turklāt tieši saistīts ar ilgtspējīgu uzņēmumu finansēšanu, ir taksonomija. Eiropas savienības (ES) taksonomija ir klasifikācijas rīks, lai palīdzētu investoriem un uzņēmumiem identificēt videi draudzīgas ekonomiskās aktivitātes. Kāpēc taksonomija ir tik svarīga? Jo Eiropai nepieciešams piesaistīt privāto kapitālu ilgtspējīgām aktivitātēm – lai sasniegtu noteiktos klimata mērķus, jāpiesaista papildu 175 līdz 290 miljardus eiro privāto investīciju.

Taksonomiju piemēro finanšu tirgus dalībniekiem attiecībā uz finanšu produktiem vai uzņēmumu obligācijām, ko tirgo kā ilgtspējīgus finanšu produktus. Kā jau minēju raksta sākumā, precīzai lietu definēšanai ir ļoti liela nozīme, tāpēc taksonomijas mērķis ir standartizēt ekoloģiski ilgtspējīga ieguldījuma jēdzienu visā ES, tādējādi atvieglojot ieguldījumu ekoloģiski ilgtspējīgās saimnieciskās darbībās. Eiropas mēroga regulējuma izveide un vienoti standarti  var labvēlīgi ietekmēt “zaļo finanšu instrumentu” (piemēram,  zaļo obligāciju, hipotekāro aizdevumu energoefektīviem mājokļiem) pakalpojumu sniegšanu un stiprināt tirgus dalībnieku uzticību šiem instrumentiem.

Lai ekonomisko aktivitāti iekļautu ES taksonomijā, tai ir jāatbilst vismaz vienam vides mērķim, nenodarot būtisku kaitējumu atlikušajiem pieciem. Seši taksonomijas vides mērķi ir klimata pārmaiņu mazināšana; spēja pielāgoties klimata pārmaiņām; ūdens un jūras resursu ilgtspējīga izmantošana un aizsardzība; pāreja uz aprites ekonomiku; atkritumu apjoma samazināšana un otrreizējā atkritumu pārstrāde; piesārņojuma mazināšana un kontrole, kā arī veselīgu ekosistēmu aizsardzība.

Taksonomija raida nopietnu signālu korporācijām un citiem privātajiem uzņēmumiem, investoriem, bankām un valsts iestādēm par nākotnes ekonomikas tendencēm, investīciju iespējām un riskiem. ES taksonomija nodrošina lielāku skaidrību investoriem, emitentiem, politikas veidotājiem un regulatoriem. Šādi tiek apvienoti starptautiski vides aizsardzības mērķi ar investīciju praksi un pausts skaidrs signāls par aktivitātēm, kuras ir saskaņā ar vides mērķiem.

 

Taksonomija ietekmēs arī banku kreditēšanas politiku, un šeit ir mājas darbs bankām, izglītot klientus par finansējuma pieejamību vietējā kapitāla bankās – gan kredītu, gan obligāciju emitēšanas formā. Finanšu nozares asociācijas kreditēšanas indeksa jaunākie dati uzņēmējdarbības segmentā liecina, ka šogad Latvijā uzņēmēju spēja un vēlme aizņemties ir sasniegusi rekordaugstu līmeni - kreditēšanas indeksam pieaugot līdz 114 punktiem pretstatā 110 punktiem gadu iepriekš. Protams, katrai bankai ir atšķirīga stratēģija, biznesa modeļi un iespējas, bet jau šobrīd vietējā kapitāla bankas aizvien straujāk ienāk vietējo uzņēmumu kreditēšanas segmentā. Tā ir arī viena no būtiskākajām Baltic International Bank jaunā biznesa modeļa iespējām, jo mazo un vidējo uzņēmumu kreditēšana ir peļņu ģenerējošs veids, kas vienlaikus ļauj ilgtspējīgā manierē atbalstīt vietējos uzņēmumus. Esam gatavi vietējo ekonomiku atbalstīt vēl lielākos apjomos, tāpēc norit banku diskusijas ar regulatoru par iespējām pārskatīt kapitāla pietiekamības rādītājus. Prognozes liecina, ka vietējā kapitāla bankas var tautsaimniecībā iepludināt kopumā ap 220 miljoniem eiro.

Patlaban taksonomija ir vadlīniju veidā, bet ar laiku šīs vadlīnijas veidos ietvaru ES tiesību aktiem un regulējošiem noteikumiem, nosakot nepieciešamību papildu standarta kritērijiem uzņēmumu kreditēšanā un finansēšanā izvērtēt arī uzņēmumu ilgtspēju. Šajā gadījumā Baltic International Bank ir rīkojusies apsteidzoši, jo jau šobrīd ESG vērtēšanas kritēriji tiek ievēroti gan investīciju, gan kreditēšanas jomā, tāpēc brīdī, kad taksonomijas principi vairs nebūs rekomendējoši, bet gan obligāti, mums būs vieglāk strādāt ar klientiem un nevajadzēs steigā ieviest kādas reformas vai pārkārtojumus, bet varēsim vienkārši turpināt iesākto. Tajā skaitā uzņēmumiem būs arī jāziņo par savu ietekmi uz vidi. Lai veicinātu labo praksi, Baltic International Bank jau šogad ir izdevusi savu pirmo nefinanšu ziņojumu, lai dalītos savu ietekmi uz vidi, sabiedrību un pārvaldības praksi. Tas ietver faktorus un mērījumus saskaņā ar «NASDAQ ESG Reporting guide for Nordic and Baltic countries»

Jāsaprot, ka finanšu sektoram – privātajam kapitālam – ir nozīmīga loma pārējā uz klimatam neitrālu ekonomiku. Taksonomijas mērķis ir nodrošināt praktiskas vadlīnijas politikas veidotājiem, dažādu nozaru pārstāvjiem un investoriem par to, kā vislabāk atbalstīt un investēt ekonomiskajās aktivitātēs, kuras veicina klimatam neitrālas ekonomikas sasniegšanu. Tiek aptverti visdažādākie sektori, tostarp enerģētika, transports, lauksaimniecība, ražošana, informāciju un telekomunikāciju tehnoloģijas, nekustamais īpašums.

 

Lasi Viktora Bolbata ekspertīzi Forbes Latvija novembra numurā.

Atpakaļ uz ziņu sarakstu
Mastercard

World Business ir eleganta un izsmalcināta maksājumu karte Jūsu biznesam.

UZZINĀT VAIRĀK Arrow blue