Ekonomikas bremzēšanās var sagādāt nepatīkamus pārsteigumus biržās

Jaunumi - 2019. gada 30. decembris

Baltic International Bank Aktīvu pārvaldīšanas nodaļas vadītājs Konstantīns Goluzins sniedz komentāru laikrakstam Diena par aktualitātēm pasaules fondu tirgos un biržās.

PictureRaugoties uz norisēm pasaules fondu tirgos, varētu šķist, ka biržas ir kļuvušas imūnas gan pret ekonomiskās izaugsmes tempu kritumu, gan pret tirdzniecības kariem, kas galu galā kopumā varētu negatīvi ietekmēt arī kompāniju finanšu rādītājus.

Līdzīgi kā iepriekšējos gadus, arī šogad Volstrīta piedzīvoja jaunu biržas indeksu rekordu birumu, par spīti apkārt valdošajām negācijām.

Tiesa, patlaban biržas investori ir atraduši veidu, kā dažādus negatīvus ekonomiskos notikumus interpretēt sev par labu. Proti, ja ekonomikas dati ir slikti vai vismaz bēdīgāki, nekā gaidīts, biržas spēlmaņi to uztver kā iespēju, uzskatot – centrālā banka atkal atvērs maku, veicot atbalsta pasākumus tautsaimniecības stimulēšanai, lai kredītus padarītu pieejamākus un aizņemtā nauda darbinās ekonomiku. Pagaidām šāda pieeja vēl nostrādā, taču, ja ekonomikā izaugsme sāks sarukt pārāk strauji un centrālo banku reakcija nebūs tik strauja, kā gaidīts, cenas var piedzīvot arī visai strauju kritumu. Tas attiecas gan uz akciju, gan obligāciju, gan izejvielu tirgiem.

Neizslēdz kritumu

Baltic International Bank Aktīvu pārvaldīšanas nodaļas vadītājs Konstantīns Goluzins norāda – tā kā lielākā daļa pasaules organizāciju un banku nākamajā gadā sagaida ekonomisko tempu samazinājumu, tad nav sagaidāms liels finanšu aktīvu cenu pieaugums, drīzāk iespējams to kritums. «Ja pasaules ekonomiskās izaugsmes tempi sabremzēsies, tad tas arī atspoguļosies izejvielu cenās, kas nepieaugs vai arī samazināsies, ja vien neparādīsies kāds piedāvājums, kas var likt cenai augt,» procesu komentē K. Goluzins.

Viņaprāt, no pasaules ekonomikas labsajūtas būs atkarīga arī aktīvu pievilcība nākamajā gadā. Ja situācija uzlabosies, tad lielāko ienesīgumu uzrādīs riskantākie aktīvi, tādi kā attīstības valstu kapitāla tirgus un arī obligācijas ar augstu ienesīgumu, un citi. Turpretī, ja nākamajā gadā ekonomiskā aktivitāte samazināsies, tad būs sagaidāms investīciju līmeņa obligāciju cenu pieaugums, kas būs, pateicoties centrālo banku maigajai politikai, cenšoties stimulēt ekonomiku, uzskata K. Goluzins.

Mārtiņš Apinis, Laikraksts Diena, 2019.gada 23.decembris.

 

Atpakaļ uz ziņu sarakstu
KLIENTU APKALPOŠANA

(+371) 6700 0444

9:30 - 17:00

Pirmdiena - Piektdiena

pēc Latvijas laika GMT +02:00