Viktors Bolbats: vistuvākajā laikā atsāksim kreditēt!

Jaunumi - 2020. gada 23. aprīlis

Baltic International Bank nesen ir palielinājusi pamatkapitālu, bet bankas padome ir apstiprinājusi bankas stratēģiju nākamajiem trīs gadiem. Baltic International Bank valdes priekšsēdētājs Viktors Bolbats intervijā aģentūrai LETA uzsver, ka pirmais stūrakmens stratēģijā ir tieši kreditēšana un atbalsts vietējam biznesam, īpaši mazo un vidējo uzņēmumu segmentam. Banka visdrīzākajā laikā veiks visas nepieciešamās darbības kreditēšanas atjaunošanai. Savukārt otrais stūrakmens ir maksimāla elektronisko un attālināto darbības kanālu izmantošana, kam savā ziņā pat palīdzējusi tagad izsludinātā ārkārtējā situācija.

Picture

Kāda ir ārkārtējās situācijas ietekme uz bankas darbu? Vai tādēļ ir apstājušies kādi projekti, piemēram, par jaunu klientu piesaisti?

Šī situācija tiešām ir ārkārtēja un bezprecedenta gan mums, gan klientiem. Mēs ļoti ātri mobilizējām iespēju strādāt attālināti. Vairāk nekā puse no mūsu darbiniekiem šodien strādā attālināti un darbs notiek. Arī klienti praktiski visiem bankas pakalpojumiem var piekļūt attālināti un, piesakoties iepriekš, var izmantot arī tos pakalpojumus, kurus var sniegt tikai klātienē.

Jums savulaik bija ieceres par jaunu klientu piesaisti no eirozonas valstīm, Skandināvijas. Kas tagad notiek ar šīm iecerēm?

Kas attiecas uz klientu piesaisti, tad tagad attālinātajos saziņas kanālos mums pārsvarā pienāk pieteikumi un jautājumi no Latvijas klientiem. No jūsu minētajiem reģioniem pieprasījums tagad ir zems un tas ir saistīts ar esošo situāciju. Taču arī mēs, ņemot vērā ieviestos ierobežojumus attiecībā uz komandējumiem, ceļošanu, tagad pārsvarā koncentrējamies uz tiem pieprasījumiem, kuri mums ienāk, un, kā jau minēju, tas ir no Latvijas klientiem.

Kā ir ar ietekmi ilgtermiņā? Vai ārkārtējā situācija atstās savu iespaidu uz banku nozari kopumā?

Ņemot vērā, ka šī situācija ir globāla, tā atstās ietekmi uz ekonomiku gan Latvijā, gan pasaulē. Visās krīzēs, ko mēs jau esam piedzīvojuši, - gan lokālās, gan globālās -, ir notikusi virkne procesu, tostarp ir mainījies spēku sadalījums tirgū. Iepriekšējās finanšu krīzes 2008., 2009.gadā daba tomēr bija citādāka, tādēļ atšķirībā no šīs krīzes mēs šoreiz redzam arī ļoti izteiktu atbalstu gan nacionālo valdību, gan Eiropas Savienības un Eiropas Centrālās bankas līmenī. Atkarībā no tā, kādi būs politikas veidotāju lēmumi gan pasaulē, gan Eiropā, gan Latvijā, būs atkarīgs arī uzņēmēju stāvoklis. Tāpat šis ir iespēju laiks, jo ļoti daudziem tieši šādos neparastos apstākļos rodas jaunas domas par to, ko vajadzētu darīt citādāk, ko attīstīt, kur investēt.

Vai ārkārtējās situācijas dēļ ir ieviesušās korekcijas arī bankas darbības modeļa maiņas procesā?

Mēs nupat esam apstiprinājuši Baltic International Bank darbības stratēģijas virzienus. Paskaidrošu, ka bija bankas stratēģija, kura bija mainīta un pie kuras īstenošanas mēs strādājām. Taču stratēģija, kā jau ilgtermiņa dokuments, prasa regulāru novērtējumu un kalibrēšanu. Mēs to darām dialogā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK), un nesen Baltic International Bank padome apstiprināja bankas stratēģiju nākamajiem trīs gadiem. Būtiski, ka banka saņēmusi apstiprinājumu no FKTK par to, ka bankas kapitāla rādītāji atbilst komisijas noteiktiem robežlielumiem un tos pārsneidz, kas attiecīgi nozīmē bankas iespēju atgriezties kreditēšanas segmentā.

Pirmais stūrakmens manis minētajā stratēģijā ir tieši kreditēšana un atbalsts vietējam biznesam, īpaši mazo un vidējo uzņēmumu segmentam. Banka visdrīzākajā laikā veiks visas nepieciešamās darbības kreditēšanas atjaunošanai, vienlaikus rūpīgi un pārdomāti izvērtējot to klientu segmentu, kam šis pakalpojums būs pieejams.

 

Otrais stūrakmens ir maksimāla elektronisko un attālināto darbības kanālu izmantošana. Jau sākot no aprīļa otrās puses, mūsu klientiem būs pieejama jauna internetbanka, kuras izveidei esam veltījuši ievērojamu darbu, un esmu gandarīts, ka turpinām pilnveidot digitālo pakalpojumu segmentu. Tādēļ ārkārtējā situācija pat savā ziņā mums dod iespēju pieņemt lēmumus, kuri stratēģiski ir vajadzīgi.

Vai ir vēl kādas izmaiņas biznesa modeļa maiņas stratēģijā?

Mēs esam pārsnieguši zināmu raksturlielumu, kuru paši sev bijām noteikuši par progresa punktu, proti, gada beigās vairāk nekā puse no aktīvajiem bankas klientiem bija vietējie klienti. Tas mums vēsturiski ir rekordaugsts skaitlis, un šī proporcija turpina augt katru mēnesi. Turklāt mēs esam sasnieguši augstākus kapitāla pietiekamības rādītājus, nekā tiek prasīts. Mēs esam strādājuši arvienu vienīgo kritēriju – lai mūsu aktīvu pusē dominētu Latvijas bizness.
Lai mēs varētu izpildīt solījumu būt atbalstam vietējam biznesam, mums ir jāattīstās tālāk un mēs turpinām stiprināt savu komandu ar kompetentiem darbiniekiem, kuri ir strādājuši lielās starptautiskās organizācijās. Vasarā mēs plānojam stiprināt un papildināt arī bankas vadības komandu.

Tāpat ir svarīgi, lai klientiem serviss ir pieejams un atbilstošs viņu vajadzībām. Tādēļ paralēli jau pieminētajai jaunajai internetbankai mums ir ieviesta virkne iespēju, kā apkalpot modern klientu, vienalga, vai tas atrastos Latvijā vai ārvalstīs.

 

Jūs saskatāt iespējas vietējā biznesa kreditēšanā?

Es teikšu, ka jā. Jo pat pirms Covid-19 pandēmijas no regulatora apkopotajiem datiem bija redzams, ka mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuri ir Latvijas biznesa mugurkauls, izsniegto kredītu apjoms samazinās katru ceturksni jau vairākus gadus. Mēs bieži skatāmies uz banku kopējo kredītportfeli vai kopējo juridisko personu kredītportfeli. Taču mazie un vidējie uzņēmumi ir būtiska ekonomikas daļa, un tiem izsniegto kredītu apjoms gada laikā ir samazinājies par teju 500 miljoniem eiro. Tas nozīmē, ka kredīti tiek dzēsti vairāk, nekā šie uzņēmumi saņem jaunus aizdevumus. Mēs tieši šajā segmentā redzam biznesa izaugsmes iespējas. Mūsu bilance šodien ļauj kreditēt un kreditēt tādā apjomā, kas atbilstu mazo un vidējo uzņēmumu pieprasījumam. Mēs šajā segment sagaidām izaugsmi, un pieprasījums tur ir stabili labs.
Protams, savas korekcijas tirgū ievieš Covid-19 infekcija, bet, manuprāt, tas tikai palielina vajadzību tirgū pēc svaigiem naudas resursiem biznesam.

Vai jūs nebaida tas, ka Covid-19 izraisītās krīzes dēļ daudzi uzņēmumi kreditēšanai vairs nekvalificēsies?

Latvijas ekonomika būtībā ir relatīvi neliels tirgus, kurš aug, pateicoties eksportam. Tādēļ Latvijas tautsaimniecība krīzē ir skarta diezgan plaši un uzņēmumiem krītas apgrozījumi. Tomēr pašlaik ir pieejamas dažādas valsts atbalsta formas,tostarp attīstības finanšu institūcijas "Altum" instrumenti, kuri ļauj bankām piešķirt jaunu aizdevumu vai atvieglot esošā kredīta apkalpošanu, ļauj bankām šajā situācijā samazināt savus riskus, jo banka šajā gadījumā riskē ar savu noguldītāju naudu un kapitālu. Tas viss kopā ar pamatotām cerībām, ka pieejamo instrumentu klāsts tiks paplašināts, bankām dod iespējas piešķirt kredītus.

Arī uzņēmēji pašlaik svārstās starp diviem viedokļiem. Viens ir iepauzēt, pagaidīt, neriskēt. Otrs viedoklis ir tieši pašlaik meklēt jaunas iespējas, izmantot atbalsta instrumentus, runāt ar banku un kopā saprast, kā sildīt ekonomiku.

 

Baltic International Bank sadarbojas ar Altum?

Jā! Mēs ar Altum esam regulārā dialogā. Ņemot vērā, ka mūsu banka vēsturiski nav nodarbojusies ar hipotekāro kreditēšanu lielā apmērā, mums šobrīd arī praktiski nav ekspozīcijas saistībās ar "Altum". Mēs šīs attiecības tagad labprāt nodibinām un palielinām. Pašlaik mēs labprāt izskatām projektus, kuru struktūrā būs arī Altum garantijas.

Kapitāla stiprināšanas nolūkā banka šogad ir palielinājusi pamatkapitālu par 2,7 miljoniem eiro, piesaistot arī jaunus akcionārus. Kas ir jaunie akcionāri – vai Latvijas rezidenti?

Jaunie akcionāri ir Latvijas pilsoņi. Tie ir bankas klienti, kuri ilgus gadus bija tā saucamā subordinētā kapitāla turētāji. Tagad viņi ar šo subordinēto kapitālu apmaksāja bankas jaunizlaistās akcijas. Tādēļ izauga bankas kopējais kapitāls un mainījās akcionāru proporcijas.

2019.gada pārskatā arī minēts, ka plānots palielināt kapitālu par 10 miljoniem eiro 2020.gada laikā, piesaistot jaunus akcionārus. Vai 2,7 miljonu palielinājums jau ir ietverts šajos 10 miljonos?

Minētais 2,7 miljonu eiro ieguldījums ir tikai viens no pasākumiem, kurš jau mums ir devis vēlamo rezultātu. Bankas kapitāla rādītāji atbilst FKTK normatīviem un ļauj mums pievērsties jaunajiem stratēģiskajiem virzieniem – izsniegt kredītus un izveidot jaunus riska kapitāla aktīvus, proti, aizdot un investēt naudu. Būtiski, ka tas ir iespējams jau tagad.
Pati akciju emisija nav pašmērķis. Bankas dibinātājiem un akcionāriem ir skaidrs nodoms attīstīt banku, lai tās ieguldījums Latvijas ekonomikā ir arvien lielāks. Piesaistot jaunus stratēģiskus partnerus, var tikt veikta arī jauna akciju emisija. Tādēļ es teikšu, ka tas tik daudz nav pat naudas jautājums, jo bankas rādītāji ļauj strādāt, kā mēs vēlamies jau šodien. Tas vairāk ir attīstības vīzijas jautājums.

Šāda papildu akciju emisija varētu notikt šogad vai, ņemot vērā to, kas pašlaik notiek finanšu tirgos, kaut kad vēlāk?

Ar finanšu tirgu vērtējumu es pagaidām nesteigšos, jo situācija var izvērsties dažādi. Līdz pat Covid-19 izraisītajai krīzei mēs gājām uz priekšu saskaņā ar savu plānu, kurā pirmais solis paredzēja nodrošināt bankas atbilstību visiem izvirzītajiem rādītājiem jau šodien, lai vietējos kredītus var izsniegt nekavējoties. Otrs solis ir pārliecināties, ka mums ir stratēģiski partneri turpmākai attīstībai un izaugsmei. Turklāt jautājums nav tikai par ieguldījumiem bankas kapitālā un naudu, bet arī par viņu bankas attīstības vīziju un to, ka viņi var sekmēt bankas attīstību gan Latvijā, gan ārvalstīs. Mums ir bijušas tikšanās un konsultācijas plašā ģeogrāfiskā reģionā no Frankfurtes līdz Vašingtonai. Par to, kad tieši šādu partner piesaiste notiks, ņemot vērā apstākļus, ir grūti pateikt. Piedodiet par banālu atbildi, bet Covid-19 ir ieviesis savas korekcijas arī šajā jautājumā.

Šobrīd lielākie akcionāri ir Valērijs Belokoņs un Vilorijs Belokoņs – kāda būs viņu līdzdalība bankas kapitālā pēc pamatkapitāla palielināšanas? Viņi proporcionāli saglabās savu daļu, vai arī jūs lūkosieties uz akcionāru lielāku diversifikāciju?

Belokoņu kungi kā bankas dibinātāji un šobrīd lielākie akcionāri atbalsta tādu bankas attīstības scenāriju, kurš ietvers jaunu bankas stratēģisko partneru piesaisti. Lai sasniegtu tādu bankas kapitāla un aktīvu izmēru, kurš ļaus īstenot mūsu stratēģiju un pēc iespējas vairāk atbalstīt vietējo biznesu, es neizslēdzu, ka bankas kapitāls var tikt palielināts pat divās reizēs, piesaistot jaunus stratēģiskos partnerus.
Es varu atklāt, ka banka regulāri saņem piedāvājumus piedalīties bankas kapitālā no sadarbības partneriem, klientiem. Neraugoties uz to, ir plāns par stratēģisku partneru piesaisti, kuri bankas kapitālu varētu palielināt būtiski. Tas, protams, ietekmēs bankas akcionāru proporcijas.
Kapitāla palielināšana nav pašmērķis, bet rīks, kā bankai ļaut uzņemt vēl lielākus darbības apgriezienus, tā ir vīzija par tālāko bankas attīstību.

Einars Repše gada sākumā kļuva par Baltic International Bank padomes priekšsēdētāja Valērija Belokoņa padomnieku. Kāda ir viņa loma bankas biznesa modeļa maiņas procesā un jaunu akcionāru piesaistē?

Repšes kungs ir padomnieks stratēģijas jautājumos. Viņa padomi vairāk ir saistīti ar jautājumiem par bankas modeli un darbības stratēģiju.

Vai Covid-19 ir ieviesis korekcijas arī iecerēs par Kalēju kvartāla atjaunošanu Vecrīgā?

Ir apspriesti dažādi scenāriji, bet ir pieņemts lēmums, ka mēs Kalēju kvartāla celtniecības darbus neiesaldēsim. Kopā ar arhitektu un celtniecības komandu, protams, domāsim, kā rīkoties tālāk. Varbūt darbu temps nebūs tieši tāds, kāds bija iecerēts projektā, bet darbi turpināsies. Mēs šim projektam pieejam atbildīgi un uzskatām to par vēl vienu veidu, kā sildīt ekonomiku.

Ja runājam par bankas darbības rezultātiem, vai šogad plānojat strādāt ar peļņu?

Šogad mēs plānojam strādāt ar peļņu. Sadarbība ar FKTK paredz arī prognožu iesniegšanu gan kontekstā ar bankas stratēģiju, gan kontekstā ar biznesa plānu. Vienlaikus Covid-19 ir radījis bezprecedenta situāciju, un mēs neesam izolēti no ārējās pasaules. Tādēļ arī mēs paši domājam par efektivizācijas risinājumiem un izmaksu mazināšanu, lai mūsu iecerētos rezultātus varētu nodrošināt.
Taču pateicoties tam, ka mēs esam sasnieguši kapitāla rādītājus, kuri ļauj palielināt bankas kredītportfeli, mēs varam kāpināt arī ieņēmumus no procentu maksājumiem. Piemēram, pērn mēs esam sasnieguši rekordu komisijas ieņēmumos - gandrīz 10 miljoni eiro, kas apliecina, ka mums tas ir bijis pareizais ceļš. Šie ieņēmumi ir tieši atkarīgi no klientu aktivitātes. Procentu ieņēmumi ir atkarīgi no jaunu kredītu izsniegšanas un veiktajām investīcijām. Tieši šīs komponentes mums pašlaik trūkst līdz peļņai, tādēļ to paredz mūsu plāns.

Vai banka varētu arī emitēt obligācijas, lai piesaistītu līdzekļus?

Te ir divas lietas. Viena ir, ka pati banka emitē obligācijas, lai aizņemtos finanšu tirgos, otra, ka banka palīdz klientiem emitēt obligācijas, lai viņi varētu aizņemties finanšu tirgos. Pašlaik mūsu darba plānā nav iekļauts jautājums par bankas obligāciju emisiju, lai gan bankai šāda pieredze ir un mūsu obligācijas ir kotētas biržā. Es neizslēdzu, ka šis jautājums mūsu darba plānā var parādīties, lai gan pašlaik mūsu likviditātes rādītāji šāda instrumenta izmantošanu neprasa.
Pašlaik mēs sekojam līdzi kapitāla tirgus attīstībai, jo mums ir licence, kura ļauj emitēt obligācijas gan pašiem sev, gan mūsu klientiem. Kad mēs sakām "investīciju banka", kāda mēs gribam būt un kuras modeli attīstām, tad jāatceras, ka izsniedzamo kredītu apjoms vienmēr būs ierobežots ar kādu noteiktu slieksni bilancē.

Savukārt iespēja palīdzēt saviem klientiem aizņemties kapitāla tirgū ir neierobežota jeb to ierobežo tikai pats tirgus pieprasījums. Tādēļ mums ir klienti, ar kuriem mēs strādājam par iespējamām obligāciju emisijām.

 

Ņemot vērā, ka tirgos pašlaik ir kritums, ieteiksiet kādam savam klientam šogad emitēt obligācijas?

Redzēsim, kā attīstīsies situācija. Protams, pašlaik finanšu tirgi atrodas zināmā šoka stāvoklī. Tomēr viens ir skaidrs – izaugsme atkal būs, ekonomika atkal nonāks jaunā līdzsvara stāvoklī, un visiem tirgus spēlētājiem ir jādomā, kā savā darbības laukā to pēc iespējas ātrāk nodrošināt. Tieši, kad būs izdevīgi aizņemties finanšu tirgos, tagad ir ļoti grūti pateikt, bet viens ir skaidrs –finanšu tirgi pēc Covid-19 krīzes būs tikpat aktuāli kā pirms tās.

Ja atgriežamies pie jautājuma par kādreizējo nerezidentu banku biznesa modeļu maiņu, ir redzams, ka ne visiem veicas labi un tirgū ir arī runas par banku pārņemšanu, apvienošanos. Jums kāds to ir piedāvājis?

Ja runājam par ieguldījumiem mūsu kapitālā, tad, kā jau minēju, šādi piedāvājumi jau kādu laiku tiek izteikti regulāri. Bet tas īsti nesakrīt ar mūsu attīstības vīziju, kuru es iezīmēju jau iepriekš.
Vietējo kapitāla banku priekšrocība ir tajā, ka tās pieder vietējai komandai un tās vada vietējā komanda. Tas dod labākas iespējas izprast vietējo uzņēmumu vajadzības un pieņemt lēmumus par viņiem pieejamo finansējumu. Ja mūsu uzņēmēji izmantos iespējas, kuras šī krīze radīs ārzemēs un attīstīs biznesu, tad zināma tirgus pārdale notiks, jo viņiem būs ļoti aktuālas tādas bankas, kuras spēs iedziļināties un sniegt atbalstu. Tirgus atrodas kustībā. Nekādas prognozes gan neizteikšu, jo tas ir katra spēlētāja paša lēmums, kā viņš redz tirgu.

Vai jums būtu interese iegādāties Latvijā kādu citu banku?

Mūsu interese ir atbalstīt Latvijas uzņēmējus, nodrošināt darba vietas un turpināt projektus. Tas ir mūsu virsmērķis. Veids, kā šo mērķi sasniegt, jau ir rīks. Mēs esam privāta banka un izskatām visas iespējas, kā sasniegt mūsu virsmērķi.

Kā jūs pašlaik vērtējat sadarbību ar FKTK?

Mēs ar FKTK esam regulārā un konstruktīvā dialogā. Pēdējie divi gadi bija ļoti intensīvi un katrs pa savam atšķīrās. Katrā sarežģītā procesā kaut kas notiek ātrāk, nekā mēs gaidījām, kaut kas lēnāk. Gan mūsu, gan FKTK fokuss bija vērsts uz kapitāla rādītājiem, jo mūsu interese ir kāpināt darbības apjomus, bet regulatora interese ir pārliecināties, ka visiem tirgus spēlētājiem ir atbilstoša apmēra kapitāls. Tādēļ es sadarbību ar FKTK vērtēju labi.
Es arī gribētu uzteikt FKTK par to, kā notika komunikācija ar tirgus spēlētājiem par iniciatīvām, kuras Covid-19 krīzes dēļ tika pieņemtas Eiropas Centrālās bankas un Eiropas banku iestādes līmenī par to, kā klientiem piešķirt kredītbrīvdienas un uzreiz neuzskatīt kredītus ar kavētiem maksājumiem par sliktiem. Bija virkne nianšu, par kurām vairākas reizes nedēļā FKTK ar bankām komunicēja.

Iecerēts, ka nākotnē FKTK varētu pievienot Latvijas Bankai. Kā jūs to vērtējat?

Tas ir politiska līmeņa lēmums, un lai tas arī paliek politiķu ziņā.

Atpakaļ uz ziņu sarakstu
KLIENTU APKALPOŠANA

(+371) 6700 0444

9:30 - 17:00

Pirmdiena - Piektdiena

pēc Latvijas laika GMT +02:00

KĻŪT PAR KLIENTU

Aicinām izvēlēties Jums ērtāko pakalpojumu saņemšanas veidu.

Uzzināt vairāk Arrow blue