Mūsu lielā iespēja – reakcijas ātrums

Jaunumi - 2020. gada 1. jūlijs

"Altum", "Baltic International Bank" un "Imprimatur" vadītāju saruna par biznesa finansēšanu krīzes apstākļos un pēckrīzes laikā.
Puse no 2020. gada ir pagājusi. Aizvadītie seši mēneši ir nesuši negaidītas, neprognozējamas pārmaiņas, ar kurām tikai tagad sākam aprast un sadzīvot. Viens no lielākajiem izaicinājumiem pēc pandēmijas ierobežošanas ir un būs ekonomikas stabilizēšana, uzņēmumu atgriešanās ekonomikā. Būtisks faktors tam, lai bizness spētu nostāties uz kājām un atsākt attīstīties jaunajos apstākļos, ir finanšu pieejamība. Tāpēc biznesa kreditēšana kļūst par vienu no 2020. gada otrās puses aktualitātēm. Vai globālās ekonomikas sarukšana un tradicionālo biznesa nozaru pielāgošanās jaunajai, dziļi digitalizētajai realitātei ir mūsu iespēja? Vai pēckrīzes laikā esam gatavi izdzīvot, vai arī, iespējams, šis laiks ir piemērots atsevišķu nozaru attīstības izrāvienam? Par aktualitātēm uzņēmumu finansēšanā diskutēja "Altum" valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš, "Baltic International Bank" valdes priekšsēdētājs Viktors Bolbats un riska kapitāla fonda "Imprimatur Capital" partneris Jānis Janevics.

Picture

Sākšu ar jautājumu no nesenu laiku vēstures. 2019. gads, kas vēl bija ekonomikas attīstības laiks – dzima jauni uzņēmumi, auga eksports un algas –, rāda, ka biznesa kreditēšana ir nevis augusi ekonomikai līdzi, bet sarukusi (gada laikā par 2,7%). Ar ko tas skaidrojams?

V. Bolbats: Šis ir komplekss jautājums – starp ekonomikas attīstīšanos un kreditēšanu nepastāv lineāra funkcija. Vispirms jau jāsaprot, ka banku kreditēšana nav vienīgais biznesa finansēšanas avots. Papildus kredītiem ir pieejams riska kapitāla finansējums, ir finansējums kapitāla tirgū un citi instrumenti. Ja runājam par kreditēšanu, un te es domāju visu kreditēšanas portfeli kopumā, kopš 2008. gada krīzes ir turpinājies tā samazinājums. Visus šos gadus pakāpeniski ir turpinājies process, ko sauc par "deleveraging" jeb saistību samazināšanos. Tas nozīmē arī to, ka mēs kopumā šobrīd esam labākā finanšu formā nekā pirms desmit gadiem.

Mūsu saistību struktūra ir veselīgāka un mazāka. Tas ir pluss, kas ļauj pieņemt, ka no šīs krīzes atgūsimies ātrāk un vieglāk. Jautājums, protams, varētu būt par to, ka pēckrīzes laikā notiktu ekonomikas atgūšanās, un tad gan būtu nepieciešama biznesa finansēšana jau lielākā apjomā.V. Bolbats

R. Bērziņš: "ALTUM" ir sava veida papildinājums, paplašinājums tradicionālajai biznesa kreditēšanai: neesam banku konkurents, bet papildu instruments finanšu tirgū. Tieši tāpat kā bankas, mēs strādājam tikai ar dzīvotspējīgiem projektiem un klientiem, kuri kādu iemeslu pēc nav varējuši saņemt finansējumu bankā. Iespējams, tie var būt projekti ar mazliet augstāku riska līmeni, ar mazāku nodrošinājumu, iespējams, konkrētajam uzņēmējam pēc bankas standartiem ir pārāk neilga pieredze biznesā. Dažkārt varam piešķirt finansējumu uz mazliet ilgāku laiku. Runājot par kreditēšanas dinamiku kopumā, jāteic, ka aizvadīto 12 gadu laikā ekonomikā turpinājās atgūšanās process no 2008. gada krīzes. Bankas kļuva piesardzīgākas, konservatīvākas. Un šis brīdis spilgti parāda to, ka ekonomikai ir vieglāk salīdzinoši mazākas parādu nastas dēļ.

J. Janevics: Es pārstāvu riska kapitāla nozari, kas ir nozīmīgs finanšu instruments jaunu uzņēmumu, īpaši jau tehnoloģiju uzņēmumu, atbalstam un attīstībai. Runājot par finanšu nozari kopumā, manuprāt, jāpatur prātā visas jaunās klientu izpētes regulējuma prasības, ko bankas ir ieviesušas savā ikdienā. Arī tas ir bijis ietekmes faktors. Otra lieta – cilvēki aizvien vēl atceras 2008. gada rūgto pieredzi. Daudzos uzņēmējos ir nostiprinājusies šī sajūta “labāk mazāk, bet drošāk”. Šī vēlme pēc stabilitātes ir psiholoģiski labi saprotama, jo vēsturiski arī citu valstu pieredze rāda, ka pēc lielām krīzēm cilvēku domāšana un uzvedības modelis mainās. Uz to mums jābūt gataviem arī tagad.

Ja uzskatām, ka pandēmijas izplatība ir ierobežota un cilvēki ir atpakaļ savās darbavietās, kafejnīcās un ķeras arī pie kādu jaunu ideju realizēšanas, vai jūs jūtat, ka biznesā atgriežas aktivitāte, kas izpaužas, piemēram, pieprasījumā pēc finansējuma?

R. Bērziņš: Mēs jūtam ļoti lielu pieprasījumu pēc finansējuma, taču tā pamatā ir nepieciešamība stabilizēt likviditāti. Tā ir šī brīža aktualitāte. Tik strauja ekonomikas sabremzēšanās, kādu mēs esam pieredzējuši šā gada pavasarī, ir radījusi sekas, ar kurām kādu laiku būs jātiek galā. Spilgts piemērs: tikai vienā no kopumā ap 20 "Altum" kreditēšanas programmām, ko esam ļoti ātri izveidojuši tieši krīzes skartajiem uzņēmējiem, divu mēnešu laikā esam piešķīruši teju 70 miljonus eiro. Tā ir apgrozāmo līdzekļu aizdevuma programma Covid-19 skartajiem uzņēmumiem, un atteikumu procents šajā programmā ir aptuveni 45%.

Tātad pieprasījums pēc naudas bijis gandrīz divas reizes lielāks. Turklāt mēs jau neesam vienīgie finansētāji, kuri piešķir šāda veida aizdevumus. Tas labi raksturo šā brīža pieprasījumu, kas rāda, ka uzņēmēji atrodas izdzīvošanas fāzē. Darbu turpina arī visas pārējās uzņēmēju un lauksaimnieku kreditēšanas programmas. R. Bērziņš

Lauksaimniecībā tendences ir salīdzinoši pozitīvākas, piemēram, Zemes fonda programmā šā gada pirmajā ceturksnī bijis 19,4% liels pieaugums, kas ir lielākais pēc Covid-19 apgrozāmo līdzekļu aizdevuma programmas (tā darbu uzsāka 25. martā, aut.). Kopumā kopš vīrusa krīzes sākuma šā gada martā "Altum" savu finanšu instrumentu ietvaros veicinājusi jau gandrīz 300 miljonu eiro ieplūšanu tautsaimniecībā, kas ir ļoti nozīmīgs apjoms, un tas ar katru dienu pieaug.

V. Bolbats: Krīzes ietekme ir redzama gan uz ielas, gan arī jūtama uzņēmēju noskaņojumā. Un valsts rīcība līdz šim ir bijusi adekvāta. Tomēr man šķiet būtiski domāt par to, kas notiks tālāk, kā mūsu uzņēmēji jutīsies un rīkosies pēckrīzes laikā, jo Covid-19 spilgti parāda tās aktualitātes, kas raksturo Latvijas biznesa vidi. Esam salīdzinoši jauna valsts, mums nav mežonīgā kapitālisma tradīciju, vietējā kapitāla uzkrāšanās vairākās paaudzēs vēl ir nākotnes jautājums. Kā baņķieris varu teikt, ka veiksmīgs Latvijas uzņēmējs šodien ir diezgan ambiciozs cilvēks, kurš sevi ir apliecinājis gan te, Latvijā, gan ārvalstīs. Tas nozīmē vienu – biznesa ideju un ambīciju iemiesošanai ir vajadzīga nauda. Tajā es saskatu iespēju, ka Latvijas bizness, Latvijas ekonomika saglabās šo veselīgo ambiciozitāti, saņems finansējumu un varēs sevi apliecināt, jo tā saucamā mežonīgā kapitālisma stāsts nav par likviditātes saglabāšanu, tas ir arī par risku uzņemšanos, izaugsmi, drosmi un uzdrīkstēšanos. Neapšaubāmi viens no mūsu trumpjiem ir salīdzinoši nelielais parāda līmenis, kā arī spēja uz dažādām norisēm reaģēt ātri. "Altum" kolēģu piemērs to spilgti apliecina.

Kā varētu mainīties banku kreditēšanas politika 2020. gada otrajā pusē, pēckrīzes laikā? Bankas kļūs vēl piesardzīgākas?

R. Bērziņš: Skaidrs ir tas, ka ekonomikā mēs nevaram nosaukt kādus krīzes beigu datumus – tā būs klātesoša vēl ilgi. Skaidrs ir arī tas, ka mēs vairs nekad nebūsim tādi kā agrāk. Runājot par "Altum", martā, nedēļu pirms krīzes armagedona ierašanās, mūsu vadības komanda kopīgi atskatījās uz paveikto piecu gadu laikā, priecājāmies par kredītportfeļa un peļņas pieaugumu, par saglabāto kredītreitingu, izcili sekmīgo obligāciju emisiju. Un, protams, menedžmentam bija zināmas ieceres turpmākajam periodam, kas krīzes ietekmē dažu nedēļu laikā ir kardināli mainījušās.
Šodien mums ir jau pavisam citi izaicinājumi – būt nozīmīgam atbalstam uzņēmējiem krīzes laikā, protams, saglabājot tās prasības, kas skar projektu pelnītspēju, caurspīdīgumu, dzīvotspēju. "Altum" kapitāls ir palielināts par 100 miljoniem eiro, kas dod mums zināmu manevra iespēju risku jomā. Proti, varam būt elastīgāki, taču strikti turoties tajā risku rāmī, ko esam sev noteikuši katrai kreditēšanas programmai. Princips no mūsu puses: ja izvirzītie kritēriji tiek izpildīti, mēs uzņēmēju atbalstām. Un tam ir jānotiek ātri, laiks patlaban ir ļoti nozīmīgs faktors. Garantijas mēs šobrīd piešķiram divu darba dienu laikā, apgrozāmo līdzekļu aizdevumu – piecās dienās. Protams, tas mums prasīja pamatīgu darbu, lai vienotos par konkrētajiem nosacījumiem un nodrošinātu šādu ātrumu. Ir skaidrs, ka klienti pierod pie šāda servisa un mums jādomā, kā saglabāt līdzīgu tempu arī pēckrīzes laikā. Šis ir viens aspekts, kas rāda, kā šī krīze mūs jau ir izmainījusi.

V. Bolbats: Katru nedēļu izskatām jaunus kredītu pieteikumus un izsniedzam jaunus kredītus. Interese ir gana liela. Bet, runājot par banku politiku pēckrīzes posmā, jāatceras, ka bankas ir un būs atbildīgas par noguldītāju naudu. Tāpēc nav pamata runāt par to, ka risku politika pēkšņi varētu būtiski mainīties un bankas varētu daudz vairāk riskēt. Risku politikā ir zināmas manevra iespējas, taču ir riski, kurus bankas nekad neuzņemas un neuzņemsies.

Tomēr kā baņķieris redzu, ka bankas varētu kreditēt vairāk, un vēlētos izcelt tieši vietējā kapitāla banku kreditēšanas kapacitāti un jaudu. Te ir potenciāls attīstībai, un vietējā, Latvijas, kontekstā domājošie baņķieri varētu vairāk iesaistīties, kā arī tikt iesaistīti biznesa atbalsta mehānismos un instrumentos.V. Bolbats

J. Janevics: Jāatceras, ka 14. martā, ieviešot ierobežojumus, vairākas nozares burtiski apstājās. Ar to laiku sākās globāla recesija, tāpēc nebūtu pamata tagad gaidīt no bankām, ka tās savā kreditēšanas politikā, kā saka, lēks ar galvu ūdenī. Tam nav pamata. Ir loģiski, ka katrs projekts šobrīd tiek vērtēts ļoti uzmanīgi. Un tieši tāpēc pastāv ekonomikas veicināšanas programmas ar valsts iesaisti kā "Altum" piemērā. Bet bankas šajā krīzē, manuprāt, ir rīkojušās ļoti adekvāti un savlaicīgi, piešķirot, piemēram, kredītbrīvdienas. Iepriekšējā krīzē es tik lielu pretimnākšanu no banku puses neatceros.
Arī riska kapitāla nozarē finansētāji ir piesardzīgi, naudu piesaistīt ir grūtāk. Nav gan neiespējami, jo dažas nozares šobrīd piedzīvo uzplaukumu. Arī mūsu portfelī esošie, piemēram, atsevišķi tehnoloģiju uzņēmumi piedzīvo apgrozījuma pieaugumu. Jā, ir arī nozīmīgs aktīvu vērtību sarukums tradicionālo ekonomikas nozaru uzņēmumos, bet vismaz mūsu portfelī nav neviena tāda uzņēmuma, kurš būtu apstājies pavisam.

Vai saskatāt kādas iespējas, ko var sniegt šī krīze jūsu uzņēmumā un ekonomikā kopumā?

R. Bērziņš: Mums tā ir iespēja kļūt par vēl efektīvāku atbalsta punktu uzņēmējiem. Jau pirms krīzes uzsākām tādu programmu, kurā aizdevumus līdz 25 tūkstošiem eiro piešķīrām atvieglotā procedūrā, ātrāk un tikai attālināti. Vienkārši aizpildāms pieteikums, konkrēti vērtēšanas kritēriji, nav nepieciešama tikšanās ar bankas darbinieku. Jo mūsu darbinieku darbs maksā. Esmu ļoti gandarīts, ka savlaicīgi ieviesām šādu programmu, jo to esam izmantojuši kā bāzi, lai piešķirtu aizdevumus krīzē nonākušajiem uzņēmumiem. Domāju, ka projektu izskatīšanas ātrums un ļoti precīzi izstrādāta, uzņēmējam vienkārša aizdevuma saņemšana ir tas, ko mēs paņemsim līdzi no šīs krīzes. Protams, to balstīs jauna līmeņa un kvalitātes digitālie risinājumi. Tāpēc arī, runājot plašāk, ātrums un sadarbības, pakalpojumu digitalizācija ir tas, ko Latvija var izmantot kā savu priekšrocību. Mums tam ir laba IT infrastruktūra un speciālisti, gana stiprs finanšu sektors.

V. Bolbats: Tā ir sagadījies, ka mūsu bankas jaunā internetbanka, ko redzam un attīstām kā digitālo platformu, kļuva pieejama tieši krīzes sākuma posmā, un mēs varam savus klientus efektīvi apkalpot attālināti. Un digitālās iespējas, protams, turpināsim attīstīt. Latvija, manuprāt, šoreiz ir labākā situācijā nekā citas Eiropas valstis. Pirmkārt, tāpēc, ka valsts līdz šim ir lieliski tikusi galā ar Covid-19 izplatīšanās nepieļaušanu un tā saucamie ārkārtējā stāvokļa pasākumi mums ne tuvu nebija tik strikti kā vairākās Rietumeiropas valstīs. Otrkārt, pateicoties atbildīgai fiskālajai politikai, mums ir mazāks valsts parāds. Šie abi ir mūsu aktīvi, runājot biznesa valodā. Kā neliela valsts, ātri un mērķtiecīgi rīkojoties, mēs varam šos aktīvus izmantot, lai kādas no ekonomikas nozarēm pēckrīzes laikā uzplauktu. Mums taču ir pieredzējuši un veiksmīgi uzņēmēji, finanšu un kapitāla infrastruktūra, Latvija ir visu nozīmīgāko globālo organizāciju dalībvalsts. Ir viss nepieciešamais izaugsmei.

J. Janevics: Runājot par ekonomikas mikrolīmeni, ir jāsaprot, ka attīstības iespējas būs līdzīgas visā pasaulē. Mūsu īpašā iespēja ir aizpildīt tās biznesa nišas, kas citviet ir vairāk krīzes skartas, kurās bijis vairāk bankrotu, grūtību.

Mēs kā krīzes un ierobežojumu mazāk skarta valsts varam iesaistīties un strādāt. Tas mazākā mērā ir valsts jautājums, bet tieši pašu uzņēmēju spēja identificēt un saprast šīs jaunās iespējas. Arī šajā gadījumā izšķirošs, protams, būs reakcijas ātrums, jo Rietumeiropa atgūsies, ieguldīs naudu savās ekonomikās un būs atpakaļ uz trases, tikai tas notiks vēlāk.
J. Janevics

Šobrīd gan par ekonomikas atgūšanos runāt ir pāragri, mēs taču vēl nezinām, kā un cik ilgi turpināsies Covid-19 ietekme. Jāņem vērā, ka nozīmīgi ir sarucis un turpinās samazināties patēriņš. Cilvēkiem vienkārši ir mazāk naudas, viņi kļūst piesardzīgāki, maina savus paradumus. Ilgtermiņā – jā, mums ir priekšrocības, jo esam piedzīvojuši mazāk zaudējumu, bet ekonomikas atveseļošanās noteikti nav dažu mēnešu jautājums.

R. Bērziņš: Varu teikt, ka eksporta garantiju jomā pērn mēs saņēmām ap 250 pieteikumu, gadu iepriekš tie bija 280 pieteikumi, bet šogad divu mēnešu laikā – jau 260 pieteikumi. Tomēr es nejūtu, ka tas ir saistīts ar agresīvu ieiešanu jaunos eksporta tirgos, drīzāk tā ir tāda uzņēmēju apdrošināšanās pret dažāda veida riskiem, ko izraisījusi krīze. Tātad pagaidām šis tomēr vairāk ir stāsts par izdzīvošanu. Protams, būtu ļoti patīkami vēl šogad ķerties arī pie jaunām aizdevumu programmām, kas būtu orientētas tiešām uz jaunu izaugsmi. Bet šobrīd mūsu prioritāte ir ekonomikas stabilizēšana, lai bizness šovasar pārziemotu.

Atpakaļ uz ziņu sarakstu
KLIENTU APKALPOŠANA

(+371) 6700 0444

9:30 - 17:00

Pirmdiena - Piektdiena

pēc Latvijas laika GMT +02:00

Izmēģini jauno Internetbanku!

Izcila funkcionalitāte, ērta lietotāja pieredze, kā arī aktualizēti drošības risinājumi.

UZZINĀT VAIRĀK Arrow blue