ePrivacy and GPDR Cookie Consent by Cookie Consent

Starp inflāciju, likmēm un ekonomisko izaugsmi

Jaunumi - 2021. gada 10. jūnijs

Augošā inflācija ir labvēlīga zelta cenas pieaugumam, taču procenta likmju kāpumu tā var nobremzēt.

Brīžos, kad pasaules politiskā un ekonomiskā situācija kļūst nenoteiktāka, investori savus finanšu ieguldījumus cenšas pārvietot uz drošiem aktīviem, un par tādiem tradicionāli tiek uzskatīts zelts un citi dārgmetāli. Tiesa, šajā jomā XXI gadsimts ir nesis korekcijas, un dzeltenais metāls ne vienmēr ir kalpojis par glābšanas riņķi.

Jāatgādina arī, ka zelts tradicionāli ticis uzskatīts par līdzekli, lai ieguldījumus aizsargātu no inflācijas. Iepriekšējā desmitgadē šis investīciju metāls zaudēja investoru uzmanību tieši tāpēc, ka inflācija bija apsīkusi. Tagad inflācija pasaulē ar lielu joni ir atgriezusies, un tāpēc būs ļoti interesanti novērot, vai iepriekšējo gadu simteņu pieredze darbosies arī šajā reizē. Iespējams, tieši inflācijas atnākšana bija viens no galvenajiem iemesliem tam, ka pēdējo triju mēnešu laikā dzeltenā metāla cena pieaugusi apmēram par 12–13%.

«Runājot par zeltu, sākotnēji būtu jānoskaidro, kas vispār tam rada vērtību un kāpēc cilvēki pret to nekad nav bijuši vienaldzīgi. Kā zinām, zelts tika iegūts jau krietnu laiku pirms mūsu ēras. Ar ko šis metāls ir izpelnījies šādu uzmanību? Galvenās tā iezīmes ir relatīvi reta sastopamība dabā, kā arī tādas ķīmiskās īpašības, kas neļauj zeltam mijiedarboties ar citām vielām un tādējādi nodrošina šī metāla ilgmūžību. Droši var apgalvot, ka lielākā zelta izmantošanas daļa šobrīd ir atvēlēta tieši investīcijām, otra būtiskākā daļa, kur tiek izmantots zelts, ir juvelierizstrādājumu ražošana, kam seko šī metāla izmantošana elektronikas ražošanā,» dzeltenā metāla pielietojumu ieskicē Baltic International Bank Brokeru nodaļas vērtspapīru speciālists Andris Assāns.

Picture

Andris Assāns - Baltic International Bank Brokeru nodaļas vērtspapīru speciālists

 

Fiziskais zelts vai arī elektroniskais zelts?

Runājot par ieguldījumiem zeltā, A. Assāns skaidro, ka attiecībā uz zeltu kā investīciju līdzekli tas noteikti būtu jādala divās daļās – viena no tām ir fiziskais zelts, tas ir, zelts stieņos vai monētās, un otra daļa ir elektroniskais zelts. Eksperts teic, ka tā saucamais elektroniskais zelts, kas izpaužas kā ETF (Exchange traded funds, t. i., Biržā tirgojamie fondi), vai kāds cits finanšu instruments ar fiziskā zelta segumu investoru ieskatā bieži vien ir populārāks vairāku iemeslu dēļ – nav jānodrošina zelta glabāšana, ir iespējams veikt investīcijas no savas viedierīces jebkurā vietā, kā arī var veikt darījumus pavisam nelielos apjomos.

Tomēr laikam ejot un augot pieprasījumam, šobrīd ir iespējams arī iegādāties fizisko zeltu, sākot ar minimāliem lielumiem. Turklāt bankas piedāvā zelta glabāšanu saviem klientiem. «Covid-19 pandēmijai sākoties, zelta tirdzniecībā bija vērojama reta parādība, kad fiziskā zelta cena krietni atšķīrās no finanšu instrumentiem ar zelta cenas ekspozīciju,» tirgus norises ieskicē eksperts. Pēc viņa teiktā, šāds paradokss izveidojās t. s. daudzu valstu lokdauna laikā, kad pieprasījums pēc fiziskā zelta bija liels, bet tā piegādātāji nespēja nodrošināt pieprasījumu gluži vienkārši tādēļ, ka zelta kaltuvju darbība un loģistika kopumā uz brīdi bija apstājusies. Šādā nenoteiktības laikā fiziskā zelta cena, pateicoties lielam pieprasījumam, bija par 25% augstāka nekā biržā tirgojamā zelta cena.

Iepauzē ar likmēm

Rietumu bankas Brokeru pakalpojumu nodaļas vadītājs Jevgēnijs Pankratovs skaidro, ka par iemeslu pēdējo mēnešu laikā vērojamam zelta cenas kāpumam bija cita klasiski droša aktīva – ASV valsts obligāciju – ienesīguma kritums, kā arī ASV dolāra pavājināšanās. Gan valūtu, gan tajā denominēto obligāciju ienesīgumu lielā mērā nosaka bankas procentu likmju politika. Ja likme tiek celta, tad potenciāli no jauna izlaisto obligāciju ienesīgums palielinās, un šie parāda vērtspapīru aktīvi tad kļūst pievilcīgāki investoriem. Konkrētajā gadījumā, likmei ceļoties, interesei par ASV obligācijām vajadzētu pieaugt, līdz ar to finanšu tirgus dalībniekus motivējot iegādāties dolārus vai vismaz dolāru aktīvus neaizmainīt uz citām valūtām.

Taču, kā norāda J. Pankratovs, ASV Federālās Rezervju sistēmas (FRS) pārstāvji ir nedaudz mīkstinājuši savu retoriku attiecībā uz monetāro politiku, ir akcentējuši, ka valsts ekonomika demonstrē pieaugumu, un ir devuši skaidru mājienu, ka runāt par bāzes likmes paaugstināšanu pašlaik būtu pāragri. FRS pārstāvji arī ir pauduši, ka atbalsta inflācijas tradicionālā mērķa diapazona paaugstināšanu. Rietumu bankas pārstāvis uzsver, ka līdzīgu politiku īsteno arī Eiropas Centrālā banka. Turklāt paralēli tam zelta cenas pieaugumu stimulēja arī pieprasījums pēc šī metāla no pašu centrālo banku puses.

J. Pankratovs uzskata – pašreizējās tendences liecina par to, ka 2021. gads varētu kļūt par pasaules ekonomikas atjaunošanās periodu. «Vakcinācija pret Covid-19 attīstītajās valstīs tempu ziņā atpaliek no sākumā paziņotajām prognozēm, tomēr norit diezgan raiti. Epidemioloģiskā statistika pakāpeniski uzlabojas, un investori vairs neuztraucas par jaunu lokdaunu ieviešanu, līdz ar to rodas pamatotas cerības par uzņēmējdarbības aktivitātes pieaugumu. Ja šāds scenārijs dzīvē piepildīsies, tas negatīvi ietekmēs pieprasījumu pēc zelta kā droša «krīzes aktīva», un investoru uzmanība tiks vērsta galvenokārt uz ASV ekonomikas datiem un vērtspapīru tirgu,» spriež Rietumu bankas speciālists. Tajā pašā laikā investori, viņaprāt, noteikti būs visai piesardzīgi, kā arī rūpīgi sekos inflācijas datiem, ASV darba tirgus dinamikai un FRS komentāriem attiecībā uz ekonomikas atbalsta stimulēšanās programmām. «Visdrīzāk, šīs programmas tiks samazinātas ļoti lēni, un zeltam šogad varētu būt visas iespējas sasniegt jaunu vēsturisku maksimumu. Tomēr jāņem vērā, ka jebkuri centrālo banku pārstāvju izteicieni vai negaidīti ekonomikas pieauguma dati var kļūt par iemeslu būtiskai zelta cenu korekcijai,» uzsver J. Pankratovs.

Pretēji faktori

Komentējot nākotnes zelta cenas virzības scenāriju, A.Assāns teic, ka prognozēt zelta nākotnes cenas ir sarežģīti. «Investoru uzvedība ir nenosakāma, šobrīd finanšu tirgos valda dažādas emocijas, un mēs varam vērot dažādu finanšu aktīvu popularitātes uzplaiksnījumus. Vienu brīdi ir aktuāla atjaunojamā enerģija, citu brīdi pieprasīta kļūst nafta un rūpniecības metāli,» norises skaidro eksperts.

Pēc A. Assāna domām, pie pozitīviem faktoriem noteikti jāskaita gan zemas un negatīvas procentu likmes pasaules ekonomikās, kuras nav pievilcīgas investoriem, gan arī pēdējā laikā bieži minētais inflācijas līmeņa pieaugums, kas tiek uzskatīts par draudu naudas vērtības saglabāšanai.

Baltic International Bank eksperts piebilst, ka lielais nezināmais ir ASV prezidenta Džo Baidena paredzētais četru triljonu ASV dolāru (ap 3,28 triljonu eiro) vērtais tēriņu plāns, kas ietver ASV infrastruktūras atjaunošanu un uzlabošanu. «Daudz tiek spriests par to, kādas sekas atstās šādas summas parādīšanās ekonomikā, bet, ja runājam zelta kontekstā, tad kā galvenais faktors jāatzīmē inflācijas potenciāls un no tā izrietošie nemieri akciju tirgos, kur uz šī fona zeltam atkal būtu izdevīgs drošā patvēruma statuss. Tomēr ASV Valsts kases pārstāve Dženete Jelena ir paudusi, ka tēriņu plāns jebkurā gadījumā būs pozitīvs, kur potenciālo inflāciju varētu mierināt ar procentu likmju paaugstinājumu,» tirgus faktorus turpina uzskaitīt A.Assāns.

Komentējot Baltic International Bank skatījumu uz tirgus virzību, viņš norāda, ka zeltam kā aktīvam viena no labākajām īpašībām ir tā, ka bieži vien tam ir tendence pieaugt vērtībā tad, kad pārējie aktīvi cieš no tās krituma. Kā finanšu instruments zelts ir viens no senākajiem aktīviem un, spriežot pēc šībrīža cenas, joprojām ir augstu novērtēts, un nav pamata šaubīties, ka attieksme pret zeltu tuvākajā laikā varētu mainīties, uzskata A. Assāns.

Viņš arī piebilst, ka vēsturiski zelts tiek uztverts kā drošs finanšu līdzekļu patvērums dažādu ekonomisku nestabilitāšu gadījumos. Ir gan vērojama tāda aktuāla tendence, ka globālā mērogā populārās kriptovalūtas pretendē uz zelta aizstājēja statusu, tomēr mēs visi varam vērot, ka tieši pēdējo divu mēnešu laikā, samazinoties kriptovalūtu vērtībām, zelta cena pieaug. Grūti spriest, vai tā ir likumsakarība, tomēr, salīdzinot šo abu investīciju līdzekļu cenu svārstības, šobrīd kriptovalūtu tirgu grūti nosaukt par drošu patvērumu, uzskata eksperts.

 

Publikācija: Laikraksts "Diena" Mārtiņš Apinis10.06.2021.

Atpakaļ uz ziņu sarakstu
KLIENTU APKALPOŠANA

(+371) 6700 0444

9:30 - 17:00

Pirmdiena - Piektdiena

pēc Latvijas laika GMT +02:00