ePrivacy and GPDR Cookie Consent by Cookie Consent

Iknedēļas finanšu tirgus pārskats 07.06.-13.06.

Jaunumi - 2021. gada 14. jūnijs

Picture

 


Konstantīns Goluzins, CFA



Aktīvu pārvaldīšanas nodaļas vadītājs
Tālr.: (+371) 6700 0456
E-pasts: trust@bib.eu

SKATĪT LINKEDIN PROFILU  

Pagājušās nedēļas galvenie notikumi

ECB ir saglabājusi nulles procentu likmi aizdevumiem, noguldījumu likme arī ir saglabāta tajā pašā līmenī - mīnus 0,5%, ECB īstermiņa aizdevumu likme - 0,25%. ECB sagaida, ka galvenās procentu likmes saglabāsies pašreizējā līmenī vai zem tā, līdz inflācijas līmenis stabili tuvosies 2%. Turklāt regulators turpinās obligāciju atpirkšanas programmu (PEPP) - kopumā par 1,85 triljoniem eiro. ECB veiks neto pirkumus PEPP ietvaros vismaz līdz 2022. gada marta beigām vai līdz brīdim, kad ECB nolems, ka koronavīrusa krīzes fāze ir beigusies. PEPP pirkumi nākamajā ceturksnī arī turpmāk tiks veikti ievērojami augstākā tempā nekā šī gada pirmajos mēnešos, sacīja regulators, piebilstot, ka iepirkumi tiks veikti elastīgi, atbilstoši tirgus apstākļiem. Regulatora mērķis ir arī novērst iespējamu finansēšanas nosacījumu pastiprināšanu, kas novestu pie pandēmijas ietekmes samazināšanos uz inflācijas mērķi. Atmaksu atkārtotu ieguldīšanu vērtspapīros, kas iegādāti saskaņā ar PEPP, plānots turpināt vismaz līdz 2023. gada beigām. ECB turpinās arī 20 miljardu eiro aktīvu atpirkšanas mēnesī programmu (APP). Tajā pašā laikā maksājumu reinvestēšana vērtspapīros, kas iegādāti saskaņā ar šo programmu, notiks arī ilgi pēc pamatprocentu likmju paaugstināšanas fāzes sākuma. Trešā Eiropas banku ilgtermiņa likviditātes programmas TLTRO III sērija arī turpinās atbalstīt banku aizdevumus uzņēmumiem un mājsaimniecībām. Padome ir gatava pēc nepieciešamības pielāgot visus savus instrumentus, lai nodrošinātu, ka inflācija vienmērīgi virzās uz savu mērķi. Preses konferencē pēc ECB valdes sanāksmes finanšu regulatora vadītāja Kristīne Lagarda sacīja, ka Eiro zonas IKP 2021. gadā pieaugs par 4,6%, kas ir ievērojami lielāks nekā marta prognozē. Paredzams, ka vidējā termiņā Eiro zonas ekonomikas atveseļošanos balstīs spēcīgāks globālais un iekšējais pieprasījums, kā arī pastāvīgs atbalsts gan no monetārās, gan fiskālās politikas. Tajā pašā laikā Lagarda piebilda, ka šis novērtējums ir plaši pārstāvēts ECB makroekonomisko prognožu bāzes scenārijā 2021. gada jūnijam. Šīs prognozes paredz, ka reālā IKP gada pieaugums būs 4,6% 2021. gadā, 4,7% 2022. gadā un 2,1% 2023. gadā. Tādējādi, salīdzinot ar ECB marta aplēsēm, 2021. un 2022. gadā IKP pieauguma prognoze ir pārskatīta uz augšu, savukārt 2023. gadam tā nav mainījusies.

Pēc Lielbritānijā notikušā samita G7 valstu līderi izdeva kopīgu komunikē, kurā viņi uzsvēra vienošanos par trim galvenajām sanāksmes tēmām: cīņu pret koronavīrusu, ekonomikas atveseļošanos un klimata pārmaiņām. Pasākums sākās pagājušajā piektdienā un beidzās svētdien Kornvolā, Anglijā, piedaloties Lielbritānijas, ASV, Kanādas, Japānas, Francijas, Vācijas un Itālijas līderiem. Puses vienojās piešķirt vienu miljardu vakcīnas devu nabadzīgajām valstīm un palielināt preparātu ražošanu visā pasaulē. Sanāksmes beigās samita vadītājs Boriss Džonsons sacīja, ka nacionālās pieejas pasaules vakcinācijas jautājumam nevar būt. Pēc Lielbritānijas premjerministra teiktā, šis globālais projekts pasaulei parādīs Rietumu demokrātiju priekšrocības, no kurām veidojas G7. Līdzekļi tiks piešķirti arī pandēmiju brīdināšanas un novēršanas mehānismu uzlabošanai. Turklāt G7 valstis vienojās kopīgi atbalstīt zinātniskos projektus, kuru mērķis ir paātrināt vakcīnu izstrādi jaunu vīrusu draudu gadījumā. Runājot par pasaules ekonomiku, samita dalībnieki vienojās, ka vienreizējas palīdzības sniegšana nabadzīgajām un jaunattīstības valstīm krīžu pārvarēšanai ir svarīgs, bet nepietiekams pasākums. G7 dalībvalstis plāno apsvērt sakārtotākas investīcijas vairāku valstu ekonomikā, jo īpaši darba tirgus attīstībā. Dokumenta autori plāno līdz 2026. gadam radīt apstākļus 40 miljonu meiteņu izglītošanai nabadzīgās valstīs. G7 dalībvalstis arī plāno ierobežot Ķīnas ietekmi uz pasaules tirdzniecību un izaicināt praksi, kas, kā teikts dokumentā, "grauj pasaules ekonomikas taisnīgu un pārredzamu darbību". Turklāt līderi aicināja Ķīnas vadību ievērot cilvēktiesības, īpaši attiecībā uz etnisko musulmaņu uiguru minoritāti. Runājot par klimata pārmaiņām, G7 partneri ir iecerējuši tā saukto "zaļo revolūciju", pateicoties kurai viņi cer ierobežot globālās temperatūras paaugstināšanos ne vairāk kā par 1,5 grādiem pēc Celsija. Viņi arī apņēmās līdz 2050. gadam sasniegt nulles oglekļa emisijas, uz pusi samazināt emisijas līdz 2030. gadam un līdz 2030. gadam aizsargāt vismaz 30% zemes un okeānu.

Ekonomikas dati  

ASV. Patēriņa cenu indekss maijā salīdzinājumā ar aprīli pieauga par 0,6%, savukārt gada inflācijas līmenis sastādīja 5%, kas ir augstākais cenu kāpums kopš 2008. gada augusta. Pamata inflācijas pieaugums, neskaitot pārtikas preces un energoresursus, maijā sasniedza 3.8% gadā.

Tirdzniecības deficīts aprīlī sasniedza 68,9 miljardus ASV dolāru. Aprīļa eksports salīdzinājumā ar martu palielinājās par 1,1%, savukārt imports tajā pašā laika posmā samazinājās par 1,4%.

Sākotnējo pieteikumu skaits bezdarbnieka pabalstam par nedēļu tika reģistrēts 376 tūkstošu apmērā, kas ir par 9 tūkstošiem mazāk nekā iepriekšējā nedēļā un par 6 tūkstošiem vairāk, nekā prognozēja analītiķi.

Ķīna. Patēriņa cenu indekss maijā salīdzinājumā ar aprīli samazinājās par 0,2%, savukārt gada inflācijas līmenis sastādīja 1,3%.

Tirdzniecības pārpalikums maijā sasniedza 45,5 miljardus ASV dolāru. Eksports maijā salīdzinājumā ar 2020. gada maiju palielinājās par 27,9%, savukārt imports tajā pašā periodā pieauga par 51,1%.

Svarīgākie šīs nedēļas notikumi

  • Trešdien ASV publicēs datus par nedēļas naftas rezervju izmaiņām, bet FRS publicēs lēmumu par pamatlikmi un sniegs ASV ekonomikas novērtējumu, savukārt Ķīna ziņos par rūpniecisko ražošanu, mazumtirdzniecību un bez darba līmeni maijā.
  • Ceturtdien Eiro zonā kļūs zināmi galīgie dati par cenu pieaugumu maijā, savukārt ASV publicēs nedēļas sākotnējo pieteikumu skaitu bezdarbnieka pabalstam.

 

 

Šeit sniegtajai informācijai ir informatīvs raksturs, tā nevar tikt uzskatīta par piedāvājumu vai ieteikumu pirkt, turēt vai pārdot vērtspapīrus, vai par ieguldījumu ieteikumu, ieguldījumu pētījumu vai ieguldījumu konsultāciju vai par ieteikumu uzticēt jūsu aktīvu pārvaldīšanu noteiktajam ieguldījumu pārvaldniekam. Klients pilnībā apzinās un uzņemas visus riskus, kas saistīti ar ieguldījumiem. Šo informāciju ir sagatavojusi AS Baltic International Bank.

Atpakaļ uz ziņu sarakstu
KLIENTU APKALPOŠANA

(+371) 6700 0444

9:30 - 17:00

Pirmdiena - Piektdiena

pēc Latvijas laika GMT +02:00