ePrivacy and GPDR Cookie Consent by Cookie Consent

Klāt izejvielu investīciju buma laiks

Jaunumi - 2021. gada 15. jūlijs

Naudai aizvien intensīvāk ieplūstot globālajā ekonomikā, dažu izejvielu cenas ir sasniegušas rekordus

Raugoties uz ieguldījumiem, kas ir riskantāki par tradicionālajiem bankas termiņnoguldījumiem, pārsvarā tiek pievērsta uzmanība vērtspapīru tirgiem un tajos kotētajām akcijām un parāda vērtspapīriem – parādzīmēm, obligācijām –, kā arī biržā tirgotiem dažādiem investīciju fondiem, kuri investē minētajos vērtspapīros un savas ieguldījumu daļas piedāvā tirgus dalībniekiem.

Labvēlīgs gads

Vērtspapīru tirgū var iegādāties arī tādu investīciju fondu daļas, kuri investē preču biržās tirgotajos aktīvos jeb, vienkāršā valodā runājot, dažādās izejvielās. Pēdējais gads šai investīciju izvēlei ir bijis ļoti labvēlīgs, jo, valdībām un centrālajām bankām cenšoties saglabāt ekonomisko bāzi Covid-19 krīzes laikā, ir radušies labvēlīgi apstākļi tam, lai augtu pieprasījums pēc dažādiem izejvielu resursiem un tie kļūtu dārgāki. Šāda situācija veidojas gan tāpēc, ka tiek realizēti dažādi celtniecības projekti, kas rada pieprasījumu pēc metāliem, koksnes un arī pēc būvniecībā iesaistīto transporta līdzekļu patērētās degvielas, gan arī pateicoties monetārajam atbalstam.

Pēdējais ir saistīts ar centrālo banku darbībām iespējami zemāku procenta likmju un lētāku aizņemšanās iespēju uzturēšanā. Šis process ļoti bieži tiek veicināts ar centrālo banku naudas injekcijām vērtspapīru tirgū, uzpērkot valstu obligācijas.

Tā kā parādu vērtspapīru ienesīgums sarūk, tad aizvien lielāka naudas masa dodas meklēt peļņas iespējas citur, nonākot preču biržās vai arī vērtspapīru biržu atvasinājumos, kuri saistīti ar cenu uzvedību preču biržā.

Gala rezultāts ir vara un kokmateriālu cenas pieaugums līdz iepriekš nebijušiem maksimumiem. Tāpat augusi arī interese ne tikai par varu, bet arī par citiem metāliem, savukārt naftas cena pakāpusies līdz jauniem augstākajiem punktiem kopš iepriekšējās desmitgades.

Notiekošais kāpums piesaista aizvien jaunus ieguldītājus, un «cenas tiek skrūvētas» vēl vairāk. Tas veido tirgus burbuļus, kuru esamība ir novērojama arī patlaban, taču izskatās, ka tolerance pret risku aizvien vēl ir visai augsta. Tas vienlaikus nozīmē gan to, ka uz izejvielu cenu kāpuma rēķina var rasties jaunas iespējas nopelnīt, gan arī to, ka cenas, līdzīgi kā nesen koksnei, veido «burbuli», kam likumsakarīgi seko strauja, negatīva korekcija.

Traucē attīstībai

Finanšu tirgū ieplūstot aizvien lielākām naudas masām, strauji sadārdzinājušās arī izejvielas, un vismaz daļa no tām – koksne un atsevišķi metāli – sasniedza tādu cenu līmeni, kas gala patērētājiem sāka ievērojami apgrūtināt saimniecisko darbību. Tādējādi cenas kļuva tik augstas, ka jau kļuva par kavējošu faktoru ekonomiskajai attīstībai, un šis aspekts nav mazsvarīgs, ja mēģinām lūkoties uz to, kuri finanšu aktīvi šajā pusgadā varētu piedzīvot straujāko tirgus cenas kāpumu.

«Izejvielu tirgū ir vērojama cenas korekcija, piemēram, metāliem, jo, pastāvot augstākām cenām, metāla pārstrāde un ražošana kļuvusi nerentabla. Labs piemērs ir arī kokmateriālu cena ASV, kas pēc galvu reibinoša kāpuma tik ļoti sadārdzināja nekustamā īpašuma būvniecības izmaksas, ka pircēji vienkārši pārtrauca tos iegādāties. Savukārt būvnieki, nespējot pārdot uzbūvēto, samazināja kokmateriālu iegādes apjomus. Samazinājās pieprasījums un arī cenas. Citiem vārdiem, tirgus efektivitāte sakārtoja kokmateriālu cenas tirgū. Izskatās, ka izejvielu tirgū cerēt uz strauju cenas pieaugumu līdz gada beigām nebūtu pamatoti, » situāciju izklāsta INVL Pensiju fondi vadītājs Andrejs Martinovs.

Vienlaikus viņš neizslēdz iespēju, ka naftas cenas varētu pieaugt un sasniegt pat 100 ASV dolāru (~ 84,37 eiro) līmeni par barelu. Melnā zelta sadārdzināšanās ir skaidrojama ar pieprasījuma atjaunošanos pēc Covid-19 krīzes un piedāvājuma trūkumu, ko izraisījusi enerģētikas tirgus pārorientācija uz zaļās enerģijas attīstību. Patlaban investēšana naftas ieguves attīstībā ir mazinājusies un attiecīgi augošo pieprasījumu ir grūti apmierināt. «Savukārt pārāk augsta naftas cena pastiprināti stimulē inflācijas kāpumu, un tas nav vēlams process. Ir sākušās runas par iespējamo sankciju atcelšanu attiecībā uz Irānu, un, ja tā notiktu, tas varētu nedaudz nospiest naftas cenas uz leju. Skaidrs, ka, pieaugot naftas cenai, arī naftas ieguves kompāniju cenas pieaugs. Te arī varētu būt redzama interesanta investēšanas ideja šī gada nobeigumam,» spriež A. Martinovs.

Izejvielu, tajā skaitā naftas lomu uz pārējo finanšu aktīvu fona akcentē arī Luminor Asset Management Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Baltijā Atis Krūmiņš. Pēc viņa domām, ekonomikas zaļā transformācija ir izejvielu ietilpīga, bet, ja runa iet par naftu, varētu būt arī turpmāk vērojams cenas pieaugums, nevis kritums, kā sākotnēji varētu likties.

«Globāli pieprasījums pēc naftas samazinājās Covid-19 pandēmijas ietekmē, bet turpmākajos gados tas turpinās pieaugt. Savukārt kompāniju ieguldījumi jaunu naftas ieguves vietu izstrādē ir ievērojami samazinājušies.

MSCI pasaules indeksa datos redzams, ka uzņēmumu kapitāla ieguldījumi, salīdzinot ar 2015. gadu, ir samazinājušies par vairāk kā 50%. Īstermiņā cenu ietekmēs naftas eksportētājvalstu OPEC spēja vienoties, bet ilgākā termiņā, visticamāk, piedāvājums netiks līdz pieprasījumam,» tirgus ievirzi ieskicē Luminor eksperts.

Pelnīt uz naftas cenas kāpuma rēķina var ne tikai iegādājoties ar pašu naftu saistītos finanšu aktīvus, piemēram, naftas kontraktus, vai melnā zelta cenas izmaiņām piesaistītu biržā tirgoto ieguldījumu fondu, pazīstamu kā ETF daļas, bet arī iegādājoties naftas industrijas kompānijas akcijas.

Iespējams, ka šādi (līdzīgi kā pagājušās desmitgades sākumā) var nošaut pat divus zaķus ar vienu šāvienu, pelnot gan uz naftas cenas pieauguma, gan aizvien notiekoša akciju tirgus kāpuma rēķina. Kompāniju akciju cena var augt arī tikai uz viena no minēto faktoru rēķina, piemēram, ja akciju tirgus sāk buksēt, bet naftas cenas turpina kāpt, šis faktors var kalpot par argumentu tam, lai arī naftas nozares akciju cenas kāptu, kamēr pārējā akciju tirgū tās stāv uz vietas vai pat samazinās.

Tiesa, pēc iepriekš straujā finanšu aktīvu cenu kāpuma vispār var izvērsties situācija, kad panikas vilnī tiek izpārdots viss – gan nafta, gan akcijas – un tādējādi melnā zelta nozares uzņēmumi pēkšņi nonāk to kompāniju vidū, kuras biržā piedzīvo visstraujāko akciju cenu samazināšanos.

 Picture

Stutēs infrastruktūra

Analizējot gaidāmās tirgus tendences, Baltic International Bank Brokeru nodaļas vērtspapīru speciālists Andris Assāns vērš uzmanību uz ASV prezidenta Džo Baidena ieplānoto astoņu gadu ilgo un divu triljonu dolāru vērto infrastruktūras renovāciju.

Baltic International Bank eksperts stāsta, ka galvenie mērķi ir saistīti ar ASV autoceļu renovāciju, plaša mēroga ūdens piegādes sistēmu atjaunošanu, jaunu mājokļu celtniecību, kā arī tiek likts būtisks uzsvars uz zaļo enerģiju.

«Kā var noprast, šādiem plāniem būs nepieciešams daudz izejvielu un tiks iesaistīti daudzi uzņēmumi, tāpēc katram ir iespēja izanalizēt un veikt attiecīgo investīciju.

Šobrīd šis tēriņu plāns bieži tiek apspriests investoru vidū, izsaucot arī jaunas bažas par iespējamo inflācijas pieaugumu saistībā ar jaunas naudas ieplūdi ekonomikā. Tomēr ASV Valsts kases sekretāre Dženete Jelena mierināja, sakot, ka jebkurā gadījumā tērēšana nesīs lielāku labumu nekā izvairīšanās no tērēšanas un augstas inflācijas gadījumā nepieciešamības gadījumā izmantos instrumentus tās mazināšanai, piemēram, palielinās bāzes procentu likmes, » procesus viņpus Atlantijas okeāna ieskicē A. Assāns.

Viņaprāt, ir jāsaprot, ka nav ideālās receptes pret inflāciju, vēl jo vairāk, ka brīžiem ir slikti bez inflācijas, savukārt tad, kad inflācijas ir pārāk daudz, respektīvi, tā ir pārāk augsta, tad arī vairs nav labi.

Ar zeltu

Viens no finanšu instrumentiem, kas strauja patēriņa cenu kāpuma apstākļos tradicionāli ir palīdzējis naudas līdzekļiem nezaudēt pirktspēju, ir zelts. Turklāt zelts kalpo par aizsarglīdzekli ne tikai inflācijas gadījumā, bet arī tad, kad palielinās dažādi riski. Par tādiem var uzskatīt arī pašreizējo cenu burbuļu veidošanos, kas vērojama akciju un izejvielu biržās. Tomēr, kā rāda tirdzniecības gaita, šogad, par spīti tam, ka inflācija pasaulē ir atgriezusies, turklāt ar krietnu joni, dzeltenais metāls nebauda investoru labvēlību. Jūlija pirmās dekādes vidū zelta cena bija apmēram par 7–8% mazāka nekā gada sākumā.

No tā var secināt, ka gadījumā, ja inflācija turpinās kāpt, zelta cenas kāpums vēl tikai ir gaidāms.

Dinamika

Atsevišķu izejvielu cenu izmaiņas 2021. gada pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar 2020. gada pirmā pusgada noslēgumu

Nafta (Brent): +82,6% Varš: +55,3% Alumīnijs: +58,1% Svins: +27,5% Cinks: 45,1% Sudrabs: +36,9% Zelts: -3,4%

Avots: Investing.com

Ekonomikas zaļā transformācija ir izejvielu ietilpīga. Atis Krūmiņš

Kāpjot naftas cenai, arī naftas ieguves kompāniju cenas pieaugs. Te varētu būt saskatāma interesanta investēšanas ideja šī gada nogalē, norāda INVL Pensiju fondi vadītājs Andrejs Martinovs.

 

Publikācija: Mārtiņš Apinis, laikraksts "Diena" 15.07.2021.

Atpakaļ uz ziņu sarakstu
KLIENTU APKALPOŠANA

(+371) 6700 0444

9:30 - 17:00

Pirmdiena - Piektdiena

pēc Latvijas laika GMT +02:00