ePrivacy and GPDR Cookie Consent by Cookie Consent

Inflācija aug, zelta cena ne

Jaunumi - 2021. gada 19. augusts

«Drošā patvēruma» jautājums uzkrājumu veidošanā atkal ir kļuvis aktuāls.

Gadu tūkstošiem ilgi zelts ticis uzskatīts par uzkrājumu glābšanas riņķi dažādās krīzēs, laikos, kad sašķobās politiskā un ekonomiskā situācija, tajā skaitā brīžos, kad vērojams naudas pirktspējas zudums augošas inflācijas apstākļos. Augoša inflācija gan nereti ir saistīta ar strauju ekonomiskās aktivitātes pieaugumu, taču arī šādos apstākļos naudas pirktspēja var zust, un iepriekšējos gadu desmitos un simtos zelts ieguldītājiem ļāva izvairīties no zaudējumiem, ko uzkrājumiem radīja pieaugošā dzīves dārdzība. Arī šogad inflācija ir atgriezusies ar joni, tomēr preču biržu investoru interese par zeltu ir gājusi mazumā, liekot sarukt arī dzeltenā metāla cenai. Laika posmā no pagājušā gada beigām līdz šā gada 16. augustam tā sarukusi apmēram par 6%. Tādējādi var teikt, ka tie, kas paredzēja šogad piedzīvoto inflācijas lēcienu un savus ieguldījumus pārvērtuši zeltā, faktiski ir zaudējuši dubultā.

Nav pieprasījuma

Šogad vērojamā zelta cenas samazināšanās noteikti izskaidrojama ar to, ka zeltam gluži vienkārši nav pieprasījuma, spriež Baltic International Bank Brokeru nodaļas vērtspapīru speciālists Andris Assāns. «Ja mēs salīdzinām zeltu ar citiem biržā tirgotajiem metāliem, tad varam vērot, ka varš, niķelis, tērauds un alumīnijs ir uzrādījuši ievērojamu cenu kāpumu, savukārt zelts tajā pašā laika nogrieznī atrodas cenu izmaiņu «negatīvajā teritorijā»,» tirgus tendences komentē A. Assāns.

Viņš šīs atšķirības skaidro ar minēto metālu dažādo pielietojumu. Proti, tām izejvielām, kuras tiek izmantotas rūpniecības nozarēs, kuras patlaban piedzīvo savas produkcijas noieta pieaugumu, cenas kāpj, sākot no alumīnija profiliem būvniecībā un beidzot ar metāliem, ko izmanto auto ražošanā. Vienlaikus pieprasījums pēc zelta mūsdienu ražošanā nav tik liels, un, pēc eksperta teiktā, galvenokārt tā nozīme ir būt par finanšu aktīvu. Taču šogad uz pārējo finanšu instrumentu fona zeltam savu pievilcību nav izdevies pierādīt.

 Picture

 

Zelta pielietojumam un investīciju īpašībām uzmanību pievērš arī SEB bankas Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs Andris Lāriņš. «Zeltam ir viens trūkums – tas nepelna ne procentus, ne dividendes, gluži otrādi, ir iespējamas tā glabāšanas izmaksas, vienalga, vai tas tiek darīts fiziski, kad jāpērk vai jāīrē seifs, vai zelta cenai piesaistītu vērtspapīru veidā, kas savukārt ir maksa par vērtspapīru iegādi, glabāšanu un pārdošanu.»

Inflācijas dilemma

Kā jau minēts, diskutabls izrādījies jautājums arī par zelta spēju aizsargāt uzkrājumus pret patēriņa cenu kāpumu. A. Lāriņš atziņu par zeltu kā apdrošināšanas polisi pret inflāciju uzskata par ļoti nonivelētu frāzi, taču vienlaikus atzīst, ka šobrīd investīcijas dzeltenajā metālā šķiet pievilcīgs investīciju variants, jo inflācija jau ir uzkāpusi un var kāpt vēl augstāk, tātad pieprasījumam pēc zelta jāpieaug.

Tomēr vienlaikus SEB bankas eksperts norāda uz centrālo banku un analītiķu brīdinājumiem par to, ka inflācijas vilnis būs tikai viens un tā atkāpšanās notiks drīz.

«Tā kā centrālās bankas ir pesimistiskas attiecībā uz inflācijas spēju noturēties pašreizējos līmeņos (to sevišķi var attiecināt uz Eiropas Centrālo banku), tad arī zelta cenai nav spēcīga atbalsta.

Vēl jo vairāk, viedoklis, ka ASV dolārs varētu piedzīvot procentu likmju kāpumu, padara zeltu mazāk pievilcīgu vismaz attiecībā pret dolāru, kuru turot kontā ir cerības ieraudzīt augstākus procentus. Dolārs vai zelts? Skaistumkonkursā, kamēr tālumā nedraud inflācijas viļņi, dolārs izskatās labāk,» situāciju tēlaini raksturo A. Lāriņš, taču uzdod retorisku jautājumu: vai tiešām inflācijas viļņi nedraud?

Pagaidām globālais cenu uzplūdu radītais inflācijas paisums sasniedzis visai augstus līmeņus. Jūnijā un jūlijā pasaules lielākās ekonomikas – ASV – gada inflācijas rādītājs ir pakāpies līdz 5,4% (gandrīz divas reizes vairāk nekā Latvijā), tā nonākot augstākajā punktā kopš 2008. gada. Salīdzinājumam – vēl martā pret iepriekšējā gada atbilstošu mēnesi patēriņa cenu pieaugums sasniedza vien 2,6%, liecina Tradingeconomics.com dati. Jaunos pēdējo gadu augstumos nonācis arī eirozonas gada inflācijas rādītājs. Jūlijā tas pieaudzis līdz 2,2%, sasniedzot augstāko punktu kopš 2018. gada oktobra. Lai arī cenu pieauguma temps Eiropas Ekonomiskajā un monetārajā savienībā ievērojami atpaliek no ASV, pašreizējais rādītājs ir vērtējams kā ļoti augsts pat uz pēdējo desmit gadu fona, jo cenu pieaugumu jau ilgstoši bremzējuši vairāku valstu visai vājie ekonomiskās izaugsmes tempi. Straujo inflācijas lēcienu pasaulē šogad veicināja izejvielu, galvenokārt naftas, cenu pieaugums pasaules biržās. Raugoties uz cenu līknēm patlaban, var spriest, ka naftas cenu pieaugums ir aprimis un kopš pēdējā lokālā maksimuma jūlija sākumā tās cena ir sarukusi apmēram par 10%.

Dzirdams par to, ka lētākas kļūst arī citas izejvielas, tostarp biržā kotētās lauksaimniecības kultūras, kas rada pamatu tam, lai inflācija sāktu samazināties. Ja tas notiks, zelta cena var kristies arī turpmāk.

Monetārie faktori

To, ka ASV nacionālā valūta nostiprinās, norāda arī A.Assāns. Viņš vērš uzmanību arī uz šīs valsts makroekonomikas datiem, tādiem kā nodarbinātība, bezdarba un inflācijas līmenis. Ar šiem datiem korelē arī ASV centrālās bankas monetārā politika, no tās izrietošās procentu likmes un dažādi atbalsta mehānismi ekonomikai, piemēram, parādu vērtspapīru uzpirkšana biržās, kuras mērķis ir vēl vairāk nostiprināt zemas procentu likmes un radīt iespēju tikt pie lētākiem un vieglāk pieejamiem aizdevumiem. Vai arī tieši pretēji – laikā, kad ekonomiskā aktivitāte ir strauji pieaugusi, tiek sperti soļi, lai nobremzētu pārkaršanas procesus tautsaimniecībā un aizdevumu likmes celtos. Finanšu tirgus eksperts skaidro, ka zeltam bīstamākais brīdis būtu tad, kad tautsaimniecības dati potenciāli varētu veicināt Centrālās bankas lēmumu par ekonomikas stimulu samazināšanu un procentu likmju pakāpenisku palielināšanu.

Runājot par tuvāko nākotni, A. Assāns uzskata, ka zelta cenai labvēlīgas varētu būt pieaugošās bažas par Covid-19 delta paveida izplatību un pārējiem ar to saistītajiem riskiem. Šis faktors varētu palīdzēt zeltam atjaunot drošā patvēruma statusu. Vienlaikus, pēc Baltic International Bank eksperta domām, pie zelta cenas izaugsmei neitrāliem vai negatīviem faktoriem jāmin ASV ekonomikas atveseļošanās un tās straujāka izaugsme, kā arī jau minētais procentu likmju kāpums, kas var padarīt zeltu mazāk pievilcīgu, salīdzinot ar finanšu instrumentiem, kuri piedāvā fiksētu ienesīgumu.

Uzkrājumu veidošana zeltā šogad nestrādā kā apdrošināšanas mehānisms pret pieaugušo inflāciju. Eksperti uzskata, ka pašreizējais patēriņa cenu pieauguma vilnis pasaulē drīz aprims, tāpēc preču biržās nepieaug interese par dzeltenā metāla iegādi.

 

Publikācija: Mārtiņš Apinis, laikraksts "Diena" 19.08.2021.

Atpakaļ uz ziņu sarakstu
KLIENTU APKALPOŠANA

(+371) 6700 0444

9:30 - 17:00

Pirmdiena - Piektdiena

pēc Latvijas laika GMT +02:00