ePrivacy and GPDR Cookie Consent by Cookie Consent

Sistēma darbosies vēl 70 gadu

Jaunumi - 2021. gada 14. septembris

Pensiju sistēmas eksperts, ekonomists Edgars Voļskis intervijā Rūtai Kesnerei

Domājot par nākotnes pensijām, šodien strādājošie mēģina kalkulēt, cik lielas tās varētu būt. Cik procentu no darba mūža ienākumiem aizvietos pensiju pirmais un otrais līmenis?

Te jāņem vērā trīs faktori.

Vispirms jau svarīgi, kā aug atalgojums darba mūža laikā.

Vidēji tie ir divi trīs procenti gadā. Pēc tam jāraugās uz otrā pensiju līmeņa ienesīgumu.

Pašlaik tas noteikti ir augstāks par inflāciju, tas nozīmē, ka uzkrājums saglabā savu pirktspēju. Pēdējais, bet ne mazāk svarīgais aspekts ir nostrādātie darba gadi jeb stāžs. Ja cilvēks nostrādā četrdesmit darba gadu, alga pieaug vidēji par 2% un otrā līmeņa uzkrājuma ienesīgums ir 5–6%, abu pensijas līmeņu atvietojums attiecībā pret pēdējo darba algu pirms došanās pensijā būs 50–60%.

Tātad, ja visu mūžu ir strādāts ar labu algu, bet pēdējos gadus pirms pensijas tā būs mazāka, mazāka būs arī pensija?

Protams. Taču jebkurā gadījumā tā alga, kuru strādājošais saņems pēc 20 vai 30 gadiem, būs ievērojami augstāka, nekā tā ir pašlaik.

Tātad strādājošajiem ir jārēķinās, ka pensijā viņu ienākumi saruks par 40% salīdzinājumā ar pēdējo algu?

Noteikti. Tas ir jāsaprot, un jāņem vērā, ka pensija nekad nebūs tikpat liela kā alga.

 Picture

Cik pamatotas ir bažas, ka pēc gadiem divdesmit strauji pieaugs nabadzīgu pensionāru īpatsvars, ņemot vērā, ka liela daļa strādājošo sociālās iemaksas veic vai nu no minimālās, vai zemākas algas? Vai var teikt, ka lielu daļu šodienas strādājošo sagaida nabadzīgas vecumdienas?

Tam es īsti nepiekristu. Ja strādājošais veic iemaksas no tik mazas summas, acīmredzot viņš rēķinās, ka vecumdienās viņš no savas algas saņems tikai 50%, un ir gatavs ar to dzīvot. Katram jau vajadzības ir individuālas. Ja cilvēks ir gatavs dzīvot ar mazu algu, acīmredzot viņš ir pieņēmis, ka arī vecumdienās varēs dzīvot ar minimālu pensiju.

Es gan nebūtu tik pārliecināta, ka visi šodienas strādājošie apzinās, cik ļoti viņu pašreizējie ienākumi ir saistīti ar pensijas lielumu. Manuprāt, liela daļa cilvēku par iztiku vecumdienās nemaz nedomā, jo priekšplānā ir rūpes, kā iztikt šodien.

Tāpēc ļoti svarīgi ir sniegt cilvēkiem informāciju par pensiju sistēmu un vairot viņu uzticību tai. Diemžēl, kad cilvēkiem tiek stāstīts par pensijām, pārāk maz uzmanības tiek pievērsts individuāliem rādītājiem – kā pensiju ietekmēs gan nostrādāto gadu skaits, gan veiktās iemaksas.

Kad publiskajā telpā runā par pensijām, lieto jēdzienus «vidējā pensija» un «minimālā pensija», kas nekādā veidā neraksturo individuālo sagaidāmo pensiju. Tādēļ svarīgi šodienas strādājošajiem pēc iespējas vairāk skaidrot, kā veidosies nevis kādas abstraktas vidējās pensijas, bet katra konkrētā pensija, kā tā saistīta ar cilvēka sniegumu darba mūža laikā. Nebūs ne vidējā darba stāža, ne vidējā iemaksu apjoma, būs katra individuāli nostrādātie gadi un veiktās iemaksas. Valsts nodrošina pensiju sistēmas darbību, nevis pašu pensiju.

Te jārunā par katra paša līdzatbildību.

Pensiju kapitāls veidojas, solidāri sadarbojoties valstij ar indivīdu.

Cik tālredzīga ir to darba ņēmēju stratēģija, kas saņem daļu algas aploksnē un par vecumdienām saka: ai, gan jau es pats uzkrāšu?

Tā ir ļoti tuvredzīga stratēģija, jo ar to uzkrāšanu lielai daļai sabiedrības nemaz tik labi neiet. Tā ir nedomāšana par to, kas notiks pensijas gados, un tad var izrādīties, ka saņemtā pensija ir ļoti maza un cilvēkam jākļūst par sociālās palīdzības saņēmēju. No vienas puses, tā ir katra paša izvēle un atbildība. No otras puses, valsts pienākums ir pēc iespējas skaidri un uzskatāmi izskaidrot visus ar pensijām saistītos aspektus.

Es nemaz nerunāju par to, ka aplokšņu algu maksāšana un ar to saistītā sociālo iemaksu neveikšana ir nelikumīga un sodāma darbība.

Mūsu pensiju sistēmā ir trīs līmeņi, trešais ir pilnībā brīvprātīgs. Par cik mēs varam kāpināt ienākumu aizvietošanu, ja izvēlamies pievienoties arī trešajam līmenim?

Trešais pensiju līmenis ir ļoti būtisks, mani aprēķini liecina, ka, novirzot tam 8–10% no algas, četrdesmit darba gadu laikā mēs varam panākt simtprocentīgu ienākumu aizvietojumu, ko nodrošina visi trīs pensiju līmeņi. Te būtu jāseko daudzu Rietumeiropas valstu piemēram, kur vairākās nozarēs ar arodbiedrību palīdzību tiek veidoti īpaši privātie pensiju plāni strādājošajiem. Es teiktu, ka ir ļoti svarīga sociālo partneru – darba devēju un arodbiedrību – iesaiste šādu privāto pensiju plānu veidošanā.

Vairumā Rietumeiropas valstu tieši privātie pensiju plāni veido pamata pensiju kapitālu.

Es zinu vairākus strādājošos, kuriem līdz pensijai vēl ir vairāk nekā divdesmit gadu un kuri veica iemaksas trešajā pensiju līmenī, taču tajā brīdī to ienesīgums bija negatīvs vai nulle, un cilvēki pārtrauca iemaksu veikšanu.

Vai pareiza rīcība?

Uzkrājumu ienesīgumu nevar skatīt ne trīs, ne pat piecu gadu perspektīvā. Tā ir tā sauktā «garā nauda», kas jāvērtē divdesmit, pat četrdesmit gadu perspektīvā. Es varu apgalvot, ka šādā ilgtermiņā uzkrājumi vienmēr būs ienesīgi un ar plusa zīmi. Ilgtermiņā kapitāls salīdzinājumā ar iemaksām noteikti būs pieaudzis. Līdz ar to es ieteiktu cilvēkiem nesteigties ar lēmumu pārtraukt iemaksu veikšanu trešajā līmenī.

Jūs minējāt, ka tā ir «garā nauda». Vai tādā gadījumā jūs ieteiktu cilvēkiem, kuriem līdz pensijai ir palikuši vien desmit gadi, pievienoties trešajam pensiju līmenim?

Jā, noteikti es ieteiktu. Atskaites punkts būtu pieci gadi.

Ja ir mazāk par pieciem gadiem, tad tiešām īpaši nav vērts.

Vai līdztekus tā dēvētajiem attaisnotajiem izdevumiem jeb iespējai saņemt atpakaļ daļu samaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa redzat vēl kādus instrumentus, kā valsts varētu stimulēt iedzīvotāju līdzdalību trešajā līmenī?

Manuprāt, ļoti svarīga ir jau vairākkārt pieminētā aktīvā komunikācija un izskaidrojošais darbs. Svarīgi, kādos finanšu instrumentos nauda tiek ieguldīta. Vislabākais būtu, ja investīcijas nonāktu Latvijas tautsaimniecībā. Noteikti jāsaglabā arī attaisnotie izdevumi.

Vai ir iespējams ar kādām izmaiņām normatīvos veicināt otrā pensiju līmeņa atdevi?

Vispirms ir jārunā par pārvaldnieku komisijām, kas ir vidēji 1%, turpretim Rietumeiropā tās svārstās no 0,1% līdz 0,3%. Tāpat es uzskatu, ka mums ir pārāk daudz pensiju plānu pārvaldītāju.

Pie pašreizējām tehnoloģiskajām iespējām pilnīgi pietiktu ar diviem trim pārvaldītājiem. Tirgus dalībnieku konsolidācija nozīmētu arī daudz mazākas administratīvās izmaksas. Līdz ar to komisijas būtu mazākas un vairāk līdzekļu paliktu pensiju kapitālā. Pārvaldniekiem arī jādod iespējas vairāk līdzekļu ieguldīt korporatīvajās obligācijās.

Kā jūs vērtējat labklājības ministra Gata Eglīša ideju – kura gan vismaz šobrīd vairs nav aktuāla –, ka varētu samazināt iemaksas otrajā līmenī par labu pirmajam?

Šo labklājības ministra ideju es vērtēju ļoti negatīvi. Pašreizējā attiecība – 14% pirmajā līmenī un 6% otrajā – ir ekonomiski pamatota un optimāla.

Tiklīdz pieaugs iemaksas pirmajā līmenī, palielināsies valsts saistības pret nākotnes pensionāriem.

Ņemot vērā demogrāfiskās tendences palielināto saistību izpilde varētu būt apgrūtināta.

Taču es esmu arī pret iemaksu palielināšanu otrajā līmenī, jo tad būs grūtības norēķināties ar šodienas pensionāriem. Es teiktu, ka pašreizējais iemaksu sadalījums ir labākais iespējamais.

Bieži dzirdēts viedoklis ir, ka, ņemot vērā sabiedrības novecošanos, pēc divdesmit gadiem nevienam no valsts nekādas pensijas «nespīd».

Cik pamatotas ir šādas bažas?

Es teiktu, ka tie ir populistiski paziņojumi bez jebkādiem ekonomiskiem aprēķiniem.

Mūsu pensiju sistēmas izveidē ir ņemti vērā paši negatīvākie scenāriji, un var teikt, ka sistēma droši darbosies vēl 70 gadus noteikti.

Mani aprēķini liecina, ka pirmais līmenis spēs pilnvērtīgi darboties vēl 75 gadus. Protams, ja netiks veiktas kādas sasteigtas un populistiskas izmaiņas sistēmā.

Vai atbalstāt labklājības ministra ideju, ka valsts noteiktu pamata jeb bāzes pensiju, kuru saņem ikviens un kurai tad tiktu pieplusots katra personīgais pensijas kapitāls?

Es to neatbalstu. Pensijas kapitāls ir individuāla lieta. Ja cilvēks nav uzkrājis pietiekamu kapitālu, viņam ir jāsaņem atbalsts no sociālās palīdzības sistēmas. Es aicinu skaidri nodalīt sociālās apdrošināšanas sistēmu no sociālās palīdzības.

 

Intervija: Laikraksts "Diena" 14.09.2021.

Atpakaļ uz ziņu sarakstu
KLIENTU APKALPOŠANA

(+371) 6700 0444

9:30 - 17:00

Pirmdiena - Piektdiena

pēc Latvijas laika GMT +02:00