ePrivacy and GPDR Cookie Consent by Cookie Consent

Automātiskā informācijas apmaiņa par finanšu kontiem (OECD AEOI/CRS)

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas ietvaros ir radīts Globālais standarts par automātisko informācijas apmaiņu par finanšu kontiem (turpmāk – OECD Globālais Standarts). Tas paredz Globālā Standarta dalībvalstu nodokļu administrācijām tiesības saņemt informāciju no finanšu iestādēm par minēto dalībvalstu nodokļu maksātāju finanšu kontiem un reizi gadā  nosūtīt  šo informāciju nodokļu maksātāja valsts nodokļu administrācijai.

Latvija līdz ar vairākām citām valstīm ir pievienojusies minētajam Globālajam standartam un īsteno to, pamatojoties uz  Latvijas Republikas likuma ,,Par nodokļiem un nodevām’’ XII nodaļas ,,Automātiskā informācijas apmaiņa par finanšu kontiem’’ un Latvijas Republikas Ministru kabineta 05.01.2016. noteikumu Nr.20 ,,Kārtība, kādā finanšu iestāde izpilda finanšu kontu pienācīgas pārbaudes procedūras un sniedz Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par finanšu kontiem’’ (turpmāk viss kopā - Likums) prasībām.

Par kādu valstu nodokļu rezidentiem informācija tiek sniegta LR Valsts ieņēmumu dienestam? *

Albānija, Andora, Antigva un Barbuda, Apvienotā Karaliste, Argentīna, Aruba, Austrālija, Austrija, Azerbaidžānas Republika, Bahamu Salu Sadraudzība, Bahreinas Valsts, Barbadosa, Beliza, Beļģija, Brazīlija, Bruneja Darusalama, Bulgārija, Čehijas Republika, Čīle, Dānija, Dienvidāfrikas Republika, Dominikas Sadraudzība, Džersija, Ekvadoras Republika, Fēru salas, Francija, Gana, Gērnsija, Gibraltārs, Grenāda, Grenlande, Grieķija, Honkonga, Horvātija, Igaunija, Indija, Indonēzija, Islande, Itālija, Izraēla, Īrija, Japāna, Jaunzēlande, Kanāda, Kazahstānas Republika, Kipra, Kirasao, Kolumbija, Koreja, Kostarikas Republika, Krievijas Federācija, Kuka salas, Kuveita,  Ķīna, Libānas Republika, Libērijas Republika, Lietuva, Lihtenšteinas Firstiste, Luksemburga, Makao (Ķīnas Tautas Republika), Malaizija,  Malta, Maurīcijas Republika, Marokas Karaliste, Maršalu Salu Republika, Meksika, Menas sala, Monako, Montserrata, Nigērijas Federatīvā Republika, Niue, Nīderlande, Norvēģija, Omānas Sultanāts, Pakistānas Islāma Republika, Panamas Republika, Peru Republika, Polija, Portugāle, Rumānija, Samoa Neatkarīgā Valsts, Sanmarīno Republika, Sauda Arābija, Seišelu Republika, Sentkitsas un Nevisas Federācija, Sentlūsija, Sentvinsenta un Grenadīnas, Singapūra, Sintmārtena, Slovākija, Slovēnija, Somija, Spānija, Šveice, Trinidāda un Tobago, Turcija, Ungārija, Urugvajas Austrumu Republika, Vanuatu Republika, Vācija, Zviedrija. 

* Informācija atjaunināta 31.01.2022. Valstu saraksts tiek aktualizēts saskaņā ar MK 05.01.2016. noteikumiem Nr.20 ,,Kārtība, kādā finanšu iestāde izpilda finanšu kontu pienācīgas pārbaudes procedūras un sniedz Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par finanšu kontiem”.

Kādu informāciju LR valsts ieņēmumu dienests nosūta valstu nodokļu administrācijām par finanšu kontiem?

Fiziska persona

1) Vārds, uzvārds, dzimšanas datums un vieta

2) Dzīvesvietas adrese

3) Nodokļu rezidences valsts un nodokļu maksātāja numurs

4) Konta numurs un attiecīgā konta atlikums uz 31.decembri

5) Informācija par finanšu instrumentu kontu:

·         Kopējā procentu, kuponu, dividenžu un citu ienākumu, kuri iegūti saistībā ar šajā finanšu instrumentu kontā turētajiem aktīviem un attiecīgajā ziņošanas gadā ir ieskatīti klienta kontos, ko uztur Banka, bruto summa

·         Kopējie bruto ieņēmumi, kuri ieskaitīti klienta kontos Bankā attiecīgajā ziņošanas gadā saistībā ar finanšu instrumentu kontā turēto aktīvu dzēšanu vai pārdošanu

6) Attiecīgajā ziņošanas gadā no Bankas puses klienta kontos ieskaitīto procentu bruto summa

7) Kopējā bruto summa, kura attiecīgajā ziņošanas gadā ieskaitīta saistībā ar jebkuru citu Klienta kontu (kas tiek turēts Bankā un nav noguldījumu vai finanšu instrumentu konts), ja Banka ir  maksājuma saistībām pakļauta persona vai  parādnieks (debitors) saistībā ar veikto maksājumu

Juridisks veidojums

1) Nosaukums, adrese

2) Nodokļu rezidences valsts un nodokļu maksātāja numurs

3) Juridiska veidojuma statuss (aktīvs/pasīvs)

a) aktīvs juridisks veidojums – juridiska veidojuma nodokļu rezidences valsts nodokļu administrācijai;

b) pasīvs juridisks veidojums – juridiska veidojuma nodokļu rezidences valsts nodokļu administrācijai un juridiskā veidojuma patiesā labuma guvēja nodokļu rezidences valsts nodokļu administrācijai. 

4) Konta numurs un attiecīgā konta atlikums uz 31.decembri

5) Informācija par finanšu instrumentu kontu:

·         Kopējā procentu, kuponu, dividenžu un citu ienākumu, kuri iegūti saistībā ar šajā finanšu instrumentu kontā turētajiem aktīviem un attiecīgajā ziņošanas gadā ir ieskatīti klienta kontos, ko uztur Banka, bruto summa

·         Kopējie bruto ieņēmumi, kuri ieskaitīti klienta kontos Bankā attiecīgajā ziņošanas gadā saistībā ar finanšu instrumentu kontā turēto aktīvu dzēšanu vai pārdošanu

6) Attiecīgajā ziņošanas gadā no Bankas puses klienta kontos ieskaitīto procentu bruto summa

7) Kopējā bruto summa, kura attiecīgajā ziņošanas gadā ieskaitīta saistībā ar jebkuru citu Klienta kontu (kas tiek turēts Bankā un nav noguldījumu vai finanšu instrumentu konts), ja Banka ir  maksājuma saistībām pakļauta persona vai  parādnieks (debitors) saistībā ar veikto maksājumu

Par pasīva juridiskā veidojuma patieso labuma guvēju (PLG):

1) Vārds, uzvārds, dzimšanas datums un vieta

2) Dzīvesvietas adrese

3) Nodokļu rezidences valsts un nodokļu maksātāja numurs

Nodokļu rezidences noskaidrošana

Lai izpildītu Likuma prasības, Klientam Bankas izstrādātajā anketā ir jāsniedz precīza un patiesa informācija par nodokļu rezidenci un citas nepieciešamās ziņas. Aicinām Jūs noskaidrot savu nodokļu rezidenci, pamatojoties uz piemērojamiem normatīvajiem aktiem, nepieciešamības gadījumā vēršoties nodokļu administrācijās un/vai piesaistot konsultantu, ņemot vērā visus individuālus faktus un apstākļus. Lūdzam  nekavējoties informēt Banku  par visiem apstākļiem vai izmaiņām iepriekš iesniegtajā informācijā, kas var ietekmēt nodokļu rezidences noskaidrošanu. 


Atsevišķo terminu un jēdzienu skaidrojums saistībā ar OECD AEOI/CRS un Klienta anketas aizpildīšanu

Nodokļu rezidences valsts

Katra valsts savā likumdošanā  nosaka tās nodokļu rezidences jēdzienu. Parasti:

  • attiecībā uz fiziskām personām nodokļu rezidences valsts ir valsts, kurā fiziskā persona ir pakļauta aplikšanai ar ienākuma nodokļiem, pamatojoties uz personas  faktisko dzīvesvietu, vitālo interešu centru, nodarbinātību u.c.;
  • attiecībā uz juridiskām personām – nodokļu rezidences valsts ir valsts, kurā juridiskā persona ir pakļauta aplikšanai ar ienākuma nodokļiem, pamatojoties uz juridiskas personas reģistrācijas vietu, vadības atrašanās vietu, saimnieciskās darbības veikšanas vietu u.c. 

Ir iespējamas situācijas, kad fiziska vai juridiska persona ir vairāku valstu nodokļu rezidents.
ESAO (OECD) mājas lapā atrodas informatīvs apkopojums par vairāku valstu nodokļu rezidences pazīmēm. 

Fiskāli pārredzams uzņēmums (fiscally transparent entity) 

Atsevišķos gadījumos juridiskā persona ir atzīstama par fiskāli pārredzamu veidojumu (fiscally transparent entity), t.i., pati juridiskā persona netiek aplikta ar ienākuma nodokļiem par tās veikto komercdarbību, bet gan juridiskās personas īpašnieki un/vai patiesi labuma guvēji tiek aplikti ar nodokļiem par ienākumiem, kas tiek gūti no šīs juridiskās personas komercdarbības.
Šādos gadījumos OECD AEOI/CRS (Globāla standarta) vajadzībām šādas juridiskās personas tiek atzītas par nodokļu rezidentiem tajā valstī, kurā atrodas šīs juridiskās personas faktiskā vadība (place of effective management).

Faktiskās pārvaldīšanas vieta (Place of effective management)

Atbilstoši OECD skaidrojumam tā ir vieta, kurā pēc būtības tiek pieņemti galvenie pārvaldīšanas lēmumi un komerclēmumi, kas ir nepieciešami uzņēmuma uzņēmējdarbības veikšanai kopumā. [OECD (2017), Standard for Automatic Exchange of Financial Account Information in Tax Matters, Second Edition, OECD Publishing, Paris, p.192] Minētā fakta noskaidrošanai ir jāizvērtē visi attiecīgie fakti un apstākļi, nepieciešamības gadījumā vēršoties  nodokļu administrācijās un/vai piesaistot konsultantu. 

Aktīvs juridisks veidojums

Saskaņā ar Latvijas Republikas likuma "Par nodokļiem un nodevām" XII nodaļas 86.pantu par Aktīvu nefinanšu juridisku veidojumu tiek uzskatīts jebkurš nefinanšu juridisks veidojums (ar juridiskās personas statusu vai bez tā), kas atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem:

1) mazāk nekā 50 procenti no nefinanšu juridiska veidojuma ieņēmumiem iepriekšējā kalendāra gadā vai citā atbilstīgā ziņošanas periodā ir pasīvie ieņēmumi un mazāk nekā 50 procenti no nefinanšu juridiska veidojuma turētiem aktīviem iepriekšējā kalendāra gadā vai citā atbilstīgā ziņošanas periodā ir aktīvi, kuri tiek turēti iepriekš minēto pasīvo ieņēmumu veidošanai. Par pasīviem ieņēmumiem tiek uzskatīti šādi ieņēmumi:

  1. dividendes,
  2. procentu maksājumi un tiem pielīdzināmie maksājumi,
  3. īres, nomas maksas un autoratlīdzības maksājumi (izņemot, ja tādi gūti klienta pamata komercdarbības ietvaros),
  4. ieņēmumi no anuitātes līgumiem ar līdzekļu uzkrājumu,
  5. ieņēmumi, kas tiek gūti tādu finanšu aktīvu, kas ģenerē jau iepriekš uzskaitītos pasīvos ieņēmumus, atsavināšanas darījumu rezultātā (izņemot ieņēmumus, kas tiek gūti brokera (dīlera) pamatdarbības rezultātā,
  6. ieņēmumi no darījumiem ar finanšu instrumentiem (izņemot ieņēmumus, kas tiek gūti brokera (dīlera) pamatdarbības rezultātā),
  7. ieņēmumus no valūtas maiņas darījumiem (izņemot ieņēmumus, kas tiek gūti brokera (dīlera) pamatdarbības rezultātā),
  8. mijmaiņas darījumu rezultāts (izņemot to, kas tiek gūts brokera (dīlera) pamatdarbības rezultātā),
  9. summas, kas tiek gūtas no apdrošināšanas līgumiem ar līdzekļu uzkrāšanu,
  10. citi ieņēmumi, kas pēc savas ekonomiskās būtības ir pielīdzināmi iepriekš minētajiem ieņēmumu veidiem;

2) nefinanšu juridiska veidojuma akcijas tiek regulāri tirgotas vispāratzītā vērtspapīru tirgū vai nefinanšu juridisks veidojums  ir tāda juridiska veidojuma saistīts juridisks veidojums, kura akcijas tiek tirgotas vispāratzītā vērtspapīru tirgū;

3) nefinanšu juridisks veidojums ir valdības iestāde, starptautiska organizācija, centrālā banka vai juridisks veidojums (juridiskā persona), kas pieder vienai no minētajām struktūrām;

4) nefinanšu juridiska veidojuma darbība ir saistīta ar viena vai vairāku tādu ar šo veidojumu saistītu uzņēmumu emitēto akciju turēšanu (pilnībā vai daļēji), kuri veic tirdzniecību vai citu komercdarbību, kas nav finanšu iestādes darbība, kā arī finansēšanas un citu pakalpojumu sniegšanu šādiem saistītiem uzņēmumiem. Juridisku veidojumu nevar uzskatīt par aktīvu nefinanšu juridisku veidojumu, ja tas darbojas (vai sevi kā tādu deklarē) kā ieguldījumu fonds, piemēram, privātā kapitāla ieguldījumu fonds, riska kapitāla fonds, fonds, kas veic ieguldījumu darījumus, izmantojot aizņēmumā ņemtus līdzekļus, vai ieguldījumu instruments, kura nolūks ir iegādāties vai finansēt uzņēmumus un tādējādi iegūt līdzdalību šādos uzņēmumos, turot kapitāla aktīvus ieguldīšanas nolūkā;

5) nefinanšu juridisks veidojums vēl neveic un arī iepriekš nav veicis saimniecisko darbību, bet tas veic kapitāla ieguldījumus aktīvos nolūkā veikt saimniecisko darbību, kas nav finanšu iestādes saimnieciskā darbība, ar nosacījumu, ka nefinanšu juridisks veidojums  neatbilst šādam izņēmuma statusam, ja kopš tā sākotnējās izveides datuma ir pagājuši vismaz 24 mēneši;

6) nefinanšu juridisks veidojums nav bijis finanšu iestāde pēdējos piecus gadus un atrodas juridiska veidojuma aktīvu likvidācijas vai reorganizācijas procesā nolūkā turpināt vai atsākt tādu saimniecisko darbību, kas nav finanšu iestādes saimnieciskā darbība;

7) nefinanšu juridisks veidojums galvenokārt veic finansēšanas un riska ierobežošanas darbības ar saistītiem juridiskiem veidojumiem, kas nav finanšu iestādes, vai šādu juridisku veidojumu uzdevumā un nesniedz finansēšanas vai riska ierobežošanas pakalpojumus organizācijai, kura nav saistīts juridisks veidojums, ar nosacījumu, ka šādu saistītu juridisku veidojumu grupa galvenokārt ir iesaistīta saimnieciskā darbībā, kas nav finanšu iestādes saimnieciskā darbība;

8) nefinanšu juridisks veidojums atbilst visām šādām prasībām:

  1. tas ir izveidots un darbojas vienīgi ar reliģiju, labdarību, zinātni, mākslu, kultūru, sportu vai ar izglītību saistītiem mērķiem vai arī ir izveidots un darbojas savā valstī vai citā rezidences valstī un ir profesionāla organizācija, biznesa savienība, tirdzniecības palāta, darba organizācija, lauksaimniecības vai dārzkopības organizācija, pilsoņu savienība vai organizācija, kas darbojas vienīgi sabiedrības kopējās labklājības veicināšanai;
  2. tas ir atbrīvots no ienākuma nodokļa savā iesaistītajā valstī vai citā nodokļu rezidences valstī;
  3. tam nav akcionāru vai dalībnieku, kam būtu īpašumtiesības vai labuma gūšanas intereses saistībā ar tā ienākumiem vai aktīviem;
  4. saskaņā ar nefinanšu juridiska veidojuma iesaistītās valsts vai citas rezidences valsts piemērojamiem tiesību aktiem vai nefinanšu juridiska veidojuma dibināšanas dokumentiem nefinanšu juridiska veidojuma ienākumus vai aktīvus nedrīkst sadalīt vai izmantot par labu fiziskajai personai vai juridiskam veidojumam, kas nav labdarības iestāde, ja šāda sadalīšana vai izmantošana nav saistīta ar nefinanšu juridiska veidojuma veiktajām labdarības darbībām, vai izmantot, veicot atbilstīgu kompensācijas maksājumu par saņemtajiem pakalpojumiem vai maksājumu, kas ir nefinanšu juridiska veidojuma iegādāta īpašuma patiesā tirgus vērtībā,
  5. saskaņā ar nefinanšu juridiska veidojuma reģistrācijas valsts (kas ir iesaistītā valsts) vai šā juridiskā veidojuma nodokļu rezidences valsts piemērojamiem tiesību aktiem vai nefinanšu juridiska veidojuma dibināšanas dokumentiem, šā nefinanšu juridiskā veidojuma likvidācijas vai reorganizācijas gadījumā visi juridiska veidojuma aktīvi tiek nodoti valdības iestādei vai citam bezpeļņas juridiskam veidojumam.

Pasīvs juridisks veidojums

1) nefinanšu juridisks veidojums (ar juridiskās personas statusu vai bez tā), kas neatbilst aktīvā nefinanšu juridiska veidojuma pazīmēm;

2) likuma „Par nodokļiem un nodevām” 68.panta pirmās daļas 2.punktā norādītā ieguldījumu iestāde, kas nav iesaistītās valsts finanšu iestāde.

Datu apstrāde

Informējam, ka jūsu dati tiks apstrādāti un nosūtīti Valsts ieņēmumu dienestam "Likuma par nodokļiem un nodevām" XII nodaļā noteiktajā kārtībā un paredzētajam mērķim.

Šajā mājas lapas sadaļā sniegtajai informācijai ir informatīvs raksturs. Informācija nav uzskatāma par juridisko vai nodokļu pētījumu, atzinumu, rekomendāciju vai konsultāciju. Banka neatbild par ESAO (OECD) mājas lapas saturu. 

 

KLIENTU APKALPOŠANA

(+371) 6700 0444

9:30 - 17:00

Pirmdiena - Piektdiena

pēc Latvijas laika GMT +02:00