Ekspertīze. Uzticība. Pārmantojamība.

PAR BANKU

Aktualitātes

Valērijs Belokoņs: Tas, vai mūsu nācija pastāvēs vēl pēc 200 gadiem, ir atkarīgs no literatūras

Baltic International Bank galvenais akcionārs, ilggadējs latviešu literatūras mecenāts, Valērijs Belokoņs, kurš darījis iespējamu arī šobrīd aktuālo lasīšanas veicināšanas projektu “Bibliotēka”, uzskata, ka literatūras nozares pastāvēšana ir būtiska visai mūsu nācijai. Lai latviešu kultūra un valoda varētu turpināties, ir jāpastāv literatūrai. Ko gan vēl mēs atstājam bez valodas? Mēs atstājam savas tautas domas. Ja mēs pazaudēsim vārdu, mēs pazaudēsim domu. Tāpēc ir jāizdod grāmatas – lai mēs saglabātu lielu, pabeigtu, filozofisku domu.Valērijs Belokoņs Intervijā, kas šomēnes publicēta kā septītā video stāstu sērijā “Bibliotēka”, Valērijs Belokoņs ļauj ieskatīties savā privātajā bibliotēkā un atklāj savu personīgo motivāciju atbalsta sniegšanai. Grāmatās ir viss nepieciešamais mūsu dzīvei un mūsu dvēseles dzīvei. Atbalstīt grāmatas man ir dzīves un dvēseles pieprasījums. Cilvēks var atbalstīt literatūru tikai tad, ja viņš to saprot, un viņam tā ir nepieciešama. Nav tā, ka literatūra nāktu ar izstieptu roku.Valērijs Belokoņs Mecenāts pauž arī savu skatījumu uz literatūras lomu latviešu valodas saglabāšanā. “Mēs pašreiz esam situācijā, kad ir nepieciešams saglabāt savu valodu un kultūru. Uzskatu, ka šobrīd mēs to darām , un to noteikti vajag turpināt.” Vēl intervijā Baltic International Bank galvenais akcionārs caur smiekliem, un vienlaikus ļoti nopietni norāda, ka visas atbildes uz jautājumiem ir atrodamas grāmatās. “Mūsdienās cilvēki domā, ka visas atbildes ir atrodamas Google, man nāksies viņus apbēdināt, jo tā nav. Visas atbildes ir grāmatās,” viņš saka. Skatīties pilnu interviju Pilnu video interviju ar Valēriju Belokoņu iespējams noskatīties projekta “Bibliotēka” mājas lapā www.manabiblioteka.lv. Turpat skatāmas arī sešas līdz šim publicētās intervijas – ar rakstniekiem Noru Ikstenu un Māri Bērziņu, Romas Katoļu Baznīcas Rīgas arhibīskapu-metropolītu Zbigņevu Stankeviču, Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) direktoru Andri Vilku, LNB Atbalsta biedrības direktori Kārinu Pētersoni un  bijušo Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu. Tuvāko mēnešu laikā plānots publicēt arī intervijas ar dzejnieku un tulkotāju Uldi Bērziņu, latviešu mākslas vēsturnieku un heraldikas speciālistu Imantu Lancmani un Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Etnogrāfijas nodaļas vadītāju Sanitu Stinkuli. Projektu “Bibliotēka” veido “Baltic International Bank” – ilggadējs latviešu literatūras mecenāts. Iniciatīva “Bibliotēka” aicina atklāt sabiedrībai stāstus par literatūras nozīmi cilvēku dzīvēs, stāstus par personīgajām bibliotēkām, to saturu, kā arī emocionālo un profesionālo vērtību. Latviešu literatūras attīstība ir viens no “Baltic International Bank” ilggadējiem sabiedrības atbalsta virzieniem. Vadoties no pārliecības, ka savas valsts kultūras un vēstures pārzināšana ir katras tautas nacionālās identitātes pamatā, “Baltic International Bank” finansiāli atbalsta nacionālas nozīmes grāmatu izdošanu un literatūras projektu īstenošanu.

Ieviešot jaunus tehnoloģiskus risinājumus, „Baltic International Bank” uzsāk jaunas internetbankas izstrādi

Šodienas finanšu uzņēmumu izaicinājumi ir mūsdienu digitālo iespēju un ar tām saistīto risinājumu ieviešana. „Baltic International Bank” uzsākusi darbu pie uzlabotas internetbankas versijas, kurā lietotāju ērtībām būs iekļauti funkcionalitātes un drošības uzlabojumi, kā arī papildināts un pilnveidots sniegto pakalpojumu klāsts. Topošā internetbanka būs platforma jaunu produktu un pakalpojumu attīstībai nākotnē. Jauno digitālās infrastruktūras risinājumu banka izstrādā sadarbībā ar Baltijas vadošo IT kompāniju „ETRONIKA”, un  internetbankas izveidē plānots investēt aptuveni vienu miljonu eiro. Pašlaik pabeigta internetbankas projekta 1. fāze, un tās pirmo versiju plānots nodot klientiem testēšanai, sākot no šī gada jūnija. Tālāk vasaras beigās sāksies pakāpeniska pāreja uz jauno internetbankas versiju visiem klientiem, kas tupināsies līdz šī gada oktobrim, kad jaunā internetbanka būs pieejama visiem klientiem. Konkurētspējīgajā finanšu nozares vidē mums nepārtraukti ir jābūt ātriem, inovatīviem un stratēģiskiem savos lēmumos. Tāpēc nepārtraukti attīstītam digitālos kanālus un investējam savā infrastruktūrā – tas ir būtiski, lai nodrošinātu ērtus un kvalitatīvus pakalpojumus saviem klientiem. Jaunie tehnoloģiskie risinājumu palīdz palielināt bankas piedāvāto pakalpojumu vērtību. Apvienojot nozares speciālistus un pārzinot klientu paradumus, tiks izveidota internetbanka, kas ļaus klientiem ietaupīt laiku un plānot finanses, saņemot tikai nepieciešamāko informāciju un ļaujot operatīvi veikt investīcijas un citus finanšu darījumus, jūtoties pārliecinātiem par viņu datu un līdzekļu drošību.Guntars Reidzāns, Baltic International Bank valdes loceklis   Plānotie uzlabojumi nodrošinās vienkāršu un ērtu finanšu pārskatu un darījumu veikšanu, kas uzlabos klientu apkalpošanas pieredzi. Izmaiņas tiks veiktas arī internetbankas dizainā – ejot līdzi tehnoloģiju attīstības tendencēm, tas ir veidots responsīvs un pielāgojas klienta digitālās ierīces ekrānam. Lietotājam būs iespēja personalizēt konta pārskatu, izvēloties sev aktuālu informāciju un tā  vizuālo noformējumu, kā arī pielāgot lapas dizainu atbilstoši savām vēlmēm. Īpaša uzmanība tiek pievērsta kā klientu ērtībai, tā arī drošībai. Gan vienots kopsavilkuma ekrāns par kontiem un produktiem, gan ērta internetbankas navigācija, gan pilnveidots OneSpan mobilā digipasa risinājums, kas ļaus autentificēt Klientu un apstiprināt darījumus ar “push notification” jeb mobilā paziņojuma metodi, noteikti uzlabos lietotāja pieredzi.  Tāpat tiks pilnveidoti jau ieviestie AML jeb noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas sistēmas iestatījumi. Kā arī bankas drošības un reizē arī klientu ērtību veicināšanai, turpmāk Finanšu instrumentu tirgus direktīvas (MIFID) anketu un Pazīsti savu klientu (Know your customer) anketu būs iespējams aizpildīt internetbankas klienta profilā.Jānis Osis, Baltic International Bank Digitālo kanālu attīstības vadītājs   Projekta izstrādātājs ir Lietuvas IT uzņēmums „ETRONIKA”, kas jau gandrīz 20 gadus specializējies finanšu pakalpojumu nozarē Baltijā, veidojot un piedāvājot inovatīvus digitālos risinājumus, ar galveno uzsvaru uz drošību un klientu ērtību. Regulāri uzlabojami ir nepieciešamība – attīstoties digitālajai videi un iespējām, parādās arī jauni draudi, tāpat jāņem vērā arī mainīgie likumdošanas regulējumi. Uzlabojot digitālo mijiedarbību, mēs padarīsim šo internetbankas platformu efektīvāku un lietotājam draudzīgāku – rezultātā tiks radītas jaunas iespējas gan klientiem, gan bankai.Arnoldas Jankūnas, „ETRONIKA” vadītājs   Arī maksājumu apstrādes ziņā ir jaunievedumi, kas būtiski uzlabos internetbankas lietošanas pieredzi un samazinās darbību veikšanai nepieciešamo laiku. Jaunās internetbankas ietvaros ir iespējams veikt vairāku līmeņu maksājumu parakstīšanu un pieteikumu apstiprināšanu, ir ieviesti ātrie maksājumi, tos ērti izvēloties no saņēmēju saraksta. Ātrai un ērtai vairāku maksājumu apstrādei ir ieviests maksājumu imports un maksājumu pārskatu eksports, vairāku maksājumu vienlaicīga apstiprināšana, kā arī gudrā maksājumu forma, kas pielāgojas atkarībā no klienta ievadītās informācijas. Bet ērtāku saziņu ar banku nodrošinās privātbaņķieris viena klikšķa attālumā. Jaunās internetbankas izveide ir tikai daļa no virknes ieviešamo jauninājumu, ko banka plāno īstenot. Nākotnē sagaidāmi arī ātrie maksājumi, „open banking” jeb atvērtā bankas sadarbības platforma, ieguldījumu un investīciju produktu līnija „Investīciju izvēlne” un citi risinājumi, kas atvieglos un uzlabos klientu apkalpošanas pieredzi.   Par ETRONIKA ETRONIKA ir starptautiski atzīts Ziemeļvalstu FinTech uzņēmums, kas piedāvā digitālās platformas finanšu un mazumtirdzniecības nozarēm, digitālo un mobilo parakstu, mobilos maksājumu risinājumus, kā arī digitālos pakalpojumus tirdzniecības vietām un citiem pakalpojumu sniedzējiem. Uzņēmums atrodas Viļņā, Lietuvā un ir daļa no NRD Companies grupas. NRD Companies - globāla informācijas tehnoloģiju un konsultāciju grupa, kas specializējas pārvaldības un ekonomiskās digitālās infrastruktūras attīstībā. NRD Companies grupu pārvalda INVL Technology UTIB, ir slēgta ieguldījumu sabiedrība, kas iegulda IT uzņēmumos. Tā ir iekļauta Nasdaq Vilnius biržā. INVL Technology pārvaldītie uzņēmumi darbojas kā klasteris un īsteno kopīgus projektus vairāk nekā 50 pasaules valstīs. BANKTRON ir godalgota viedā e-kanālu platforma, kas ļauj finanšu iestādēm nodrošināt nevainojami finanšu pakalpojumus dažādās ierīcēs.

Baltic International Bank iekļauta VID un FM ”Baltā saraksta” Zelta līmenī

Finanšu ministrija (FM) un Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir iekļāvuši Baltic International Bank Padziļinātās sadarbības programmas jeb tā dēvētā VID „Baltā saraksta” zelta līmenī, apliecinot darbības caurskatāmību un godprātīgu nodokļu saistību izpildi. Valsts ieņēmumu dienesta Padziļinātās sadarbības programma šogad ir pilnveidota, lai veicinātu ciešāku un efektīvāku sadarbību ar atbildīgiem nodokļu maksātājiem. “Baltic International Bank  vienmēr īstenojusi atbildīgu un caurspīdīgu uzņēmējdarbību. Savā darbībā mēs balstāmies uz ESG (Environmental. Social. Governance) pieeju, kurā uzņēmuma pārvaldība (Governance) ir viens no pamatblokiem. Baltic International Bank īpašu uzmanību pievērš korporatīvās pārvaldības principu ievērošanai, nodrošinot atbilstību Latvijas un starptautiskajām likumdošanas normām un savlaicīgi veicot valstī noteikto nodokļu nomaksu. Tāpēc atzinīgi novērtējam FM un VID piešķirto Zelta statusu, kuru piešķīra, izvērtējot Bankas saimnieciskās darbības rādītājus, nomaksāto nodokļu apjomu un virkni citu kritēriju,” stāsta Alons Nodelmans, Baltic International Bank valdes loceklis un galvenais grāmatvedis. Baltic International Bank darbības ilgtspēju un korporatīvo atbildību apliecina sasniegumi “Ilgtspējas indeksā”, kur jau otro gadu pēc kārtas Banka ir novērtēta ar zelta godalgu. VID publiskotā informācija liecina, ka padziļinātās sadarbības programma jeb "Baltais saraksts" izveidots, lai veicinātu ciešāku un efektīvāku sadarbību ar atbildīgiem nodokļu maksātājiem. Kopš šī gada 1.janvāra Padziļinātās programmas dalībnieki atkarībā no to darbības apjoma tiek grupēti trijos līmeņos – zelta, sudraba un bronzas. Visi komersanti tiek vērtēti pēc vienotiem – kopumā 15 – kritērijiem, lai varētu pretendēt uz dalību programmā. Papildus kritēriji tiek piemēroti grupēšanai, kas katram līmenim ir atšķirīgi. Zelta programmā šobrīd ir iekļauti 79 uzņēmumi. Vairāk uzziniet VID tīmekļa vietnes sadaļā “Padziļinātās sadarbības programma”.  

Informācija Baltic International Bank pārstāvniecības Lielbritānijā klientiem

Informējam, ka ar 2019.gada 29. janvāri Baltic International Bank ir pārtraukusi Bankas pārstāvniecības Lielbritānijā darbību. Baltic International Bank klienti arvien biežāk izvēlas saņemt ātri un ērti kvalitatīvus Bankas pakalpojumus sev piemērotākajā veidā. Sekojot līdzi klientu paradumu maiņai un attīstot attālinātus digitālos risinājumus, esam radījuši apstākļus kompetentai, uz klientu orientētai apkalpošanai, minimizējot nepieciešamību apmeklēt Bankas pārstāvniecību klātienē. Baltic International Bank piedāvā ērtas iespējas veikt jums nepieciešamos finanšu darījumus attālināti – izmantojot internetbanku vai dodot rīkojumus savam personīgajam baņķierim pa telefonu vai e-pastā. Jūsu personīgie baņķieri vienmēr ir gatavi palīdzēt finanšu jautājumu sakārtošanā. Vienmēr priecāsimies Jūs redzēt mūsu galvenajā birojā Rīgā un Bankas pārstāvniecībā Kijevā.

Banku bizness balstās uz ilgtspējīgiem ieņēmumiem - Viktors Bolbats

"Izvēlētās prioritātes vērtspapīru biznesā un aktīvu pārvaldīšanas biznesā deva rezultātu - tieši šajās jomās piedzīvojām dinamisku ieņēmumu kāpumu," biznesa dinamiku laikrakstam Diena komentē Baltic International Bank valdes priekšsēdētājs Viktors Bolbats. Eksperta viedoklis. Viktors Bolbats. Laikraksts Diena Balstās uz ilgtspējīgiem ieņēmumiem Iepriekšējais gads Latvijas banku sektorā aizritēja ar nelielu trauksmes piedevu saistībā ar ABLV Bank darbības pēkšņo pārtraukšanu un nerezidentu līdzekļu aizplūšanu. Tomēr nevienu brīdi nav radušās nopietnas šaubas par banku sektora stabilitāti. Šis sektors turpina attīstību, banku ieņēmumiem pieaugot, bet pašām kredītiestādēm meklējot jaunas biznesa nišas un piedāvājot jaunus pakalpojumus. Maina modeli Jautāts par to, kā mainījusies bankas ieņēmumu struktūra pagājušajā gadā salīdzinājumā ar 2017. gadu, Baltic International Bank valdes priekšsēdētājs Viktors Bolbats norāda uz transakciju biznesa apjoma mazināšanu un lielāku pievēršanos tiem biznesa veidiem, kas saistīti ar finanšu tirgus iespējām. V. Bolbats teic, ka lielākās izmaiņas ieņēmumu struktūrā redzamas, salīdzinot 2018. un 2017. gada rezultātus ar 2016. gada sniegumu, jo tieši 2016. gada beigās Baltic International Bank akcionāri lēma par bankas biznesa modeļa maiņu. Tas ietvēra transakciju biznesa apjoma mazināšanu un aizvietošanu ar aktīvu pārvaldīšanas un uz investīcijām balstītu biznesa modeli. Bankas ienākumu pamatstruktūra sastāv no trim galvenajām ienākumu grupām – tā dēvētie tīrie procentu ieņēmumi, ko veido kredītportfelis un vērtspapīru un finanšu instrumentu portfelis, tā dēvētie tīrie komisijas ieņēmumi, kur ietilpst gan transakcijas komisijas, gan apkalpošanas maksas, gan citas komisijas, un citi ieņēmumi, to vidū valūtas maiņas nodrošinātie ieņēmumi. «Mums izdevās panākt, ka 2018. gadā komisijas ieņēmumi veido lielāku daļu no mūsu kopējiem ieņēmumiem. Vēl līdz 2016. gadam lielu daļu komisijas ieņēmumu veidoja ar maksājumiem un transakciju biznesu saistītas komisijas, bet jau 2018. gadā redzam nozīmīgas pārmaiņas – komisijas par apkalpošanu, par brokerpakalpojumiem un aktīvu pārvaldīšanu aizņēma lielāko daļu komisijas ieņēmumu struktūrā,» panākumus ieskicē V.Bolbats. Taču vienlaikus viņš norāda, ka ieņēmumi kopumā 2018. gadā bija mazāki par 2017. gada līmeni, un tas ir saistīts ar atteikšanos no riskantiem klientiem, aktīvu kopsummas samazinājumu un kopējo nozares dinamiku. Situāciju ietekmēja arī tas, ka biznesa modeļa maiņa un ieņēmumu aizvietošana ir laikietilpīgs process, kura rezultātus redzēsim vēl tikai nākamajos gados. Baltic International Bank 2018. gada trešajā ceturksnī izdevās sasniegt labākos rezultātus salīdzinājumā ar iepriekšējā gada pirmajiem diviem ceturkšņiem un sasniedza izvirzīto mērķi noslēgt pagājušā gada trešo ceturksni bez zaudējumiem, tādējādi izlīdzinot pirmajā pusgadā radušos zaudējumus. «Šogad, kad Latvijai būs jāiziet svarīgs process saistībā ar Moneyval vērtējuma rīcības plānu, svarīgi būs rast iespējas novērtēt paveikto banku sektorā un atbalstīt tās bankas, kuras ir radījušas visredzamāko progresu, gan veidojot biznesa modeļus, gan arī pilnveidojot savas vadības komandas un partneru tīklus. Lai veicinātu ilgtspējīgas attiecības ar ārzemju partneriem, ir jāsāk ar to, ka gan katra banka pati, gan nozare sadarbībā ar valsts institūcijām veido stabilitātes izjūtu savā sektorā un mūsu valstī,» teic Baltic International Bank valdes priekšsēdētājs. Iziet ārējos tirgos Latvijā nereti tiek runāts, ka tik lielam banku skaitam – vairāk nekā 20 banku un ārvalstu banku filiāļu – Latvijas vietējais tirgus ir par šauru. Līdz ar to vai nu banku skaitam ir jāsamazinās, vai arī tām jāmeklē jaunas biznesa nišas, to vidū arī ārvalstīs. Pēc V. Bolbata teiktā, vienīgais jautājums ir – kāds ir bankas fokuss un kādus klientus tā uzrunā? «Kvalitatīvi aktīvu pārvaldīšanas pakalpojumi ciešā sasaistē ar individuālo apkalpošanu un bankas licenci ir pieprasīts pakalpojums klientiem, kas novērtē labu servisu Latvijā un citās valstīs,» uzskata bankas pārstāvis. Pēc viņa domām, pakalpojumiem un produktiem jābūt pieejamiem un aktuāliem Latvijas klientiem, bet Latvijas tirgus – tāpat kā atsevišķi ņemts Igaunijas vai Lietuvas tirgus – ir visai mazs, salīdzinot ar šajā tirgū strādājošo aktīvo banku skaitu. Tāpēc bankā tiek strādāts, lai uzbūvētu biznesa modeli ap produktiem un pakalpojumiem, kas strādātu arī Vācijā, Austrijā un citās valstīs ar senu un laika gaitā noslīpētu banku kultūru, izmantojot mūsu un mūsu valsts ambīciju – būt atpazītai uz Eiropas kartes kā vietai, kur klienti saņem kvalitatīvus un atbildīgus bankas pakalpojumus. Mārtiņš Apinis, Laikraksts Diena, 2019.gada 15.janvāris

Šogad prioritāte finanšu sektorā ir nozares ilgtspējīga attīstība un reputācijas atjaunošana

Eksperta viedoklis: Viktors Bolbats, Baltic International Bank valdes priekšsēdētājs Latvijas banku sektors 2018. gadā saskārās ar būtiskiem izaicinājumiem. Rezultātā finanšu nozarē notika nozīmīgas izmaiņas – no lēmuma par „ABLV Bank” pašlikvidāciju līdz banku īstenotajiem NILLTFN riska mazināšanas pasākumiem un pieņemtajiem likuma grozījumiem, kas ietekmēja ārvalstu klientu noguldījumu aizplūdi. Katrai bankai bija jāatrod veids, kā strādāt turpmāk. Pašlaik norisinās Latvijas banku pakāpeniska pāreja uz jauniem biznesa modeļiem, kuru fokuss ir uz Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valstīm, kur ir līdzīgi biznesa principi un izpratne par darījumiem. Būtiski mainījusies arī noguldījumu struktūra – 90% no visiem banku noguldījumiem Latvijā ir iekšzemes un ES valstu noguldījumi. Šobrīd ir pārmaiņu laiks – ir ne tikai aizvadīta gadu mija, bet arī esam uz valdības izveides sliekšņa. Šis ir īstais laiks, lai izvērtētu aizvadītajā gadā paveikto, un, manuprāt, nepieciešams ieviesto izmaiņu starpvērtējums no par nozari atbildīgajām valsts institūcijām un ministrijām. Novērtēšana ir vienīgais veids, kā konstatēt progresu. Finanšu nozarei ir nepieciešama stabilitātes sajūta un publiskais novērtējums nozares spēlētāju paveiktajam. Arī šogad Latvijai būs jāiesniedz „Moneyval” ziņojums ar Eiropas Padomes ekspertu komitejas naudas atmazgāšanas novēršanas pasākumu un terorisma finansēšanas novērtējumu, kurā tiks izvērtētas likumdošanas izmaiņas un atbildīgo valsts institūciju darbība. 2019. gadā galvenā prioritāte būs Latvijas finanšu nozares ilgtspējīga attīstība un reputācijas atjaunošana. Tāpēc būtiska ir gan katras bankas pārdomāta izaugsme, gan arī visas finanšu nozares detalizēta stratēģija. Esmu pārliecināts, ka Latvijas finanšu sektora ilgtspējīgai attīstībai ir svarīgi izveidot sinerģiju starp lieliem finanšu tirgus spēlētājiem un mazāka mēroga un nišas bankām ar līdzīgām vērtībām un darbības principiem. 2018. gada griezumā valsts iestāžu un banku sadarbība vērtējama kā pozitīva, un redzu, ka tā turpināsies arī 2019. gadā. Tiek stiprinātas institūcijas, kas uzrauga banku sektoru Latvijā, savukārt finanšu iestādes analizē uzņēmumu risku novērtējuma procedūras un efektivitāti. Nozares uzņēmumi sadarbojas ar publisko sektoru nepieciešamajā kapacitātē, un, izdarot savu ieguldījumu finanšu sektora reputācijā, ir ieviesti augstāki standarti cīņā ar nelikumīgiem finanšu darījumiem. Nākamais posms – sākt strādāt ar peļņu. Tāpat līdzīgi kā 2018.gadā aktuāla tendence finanšu nozarē būs tehnoloģiskā transformācija. Finanšu iestādes jau tagad konkurē, lai ieviestu jaunas tehnoloģijas, uzlabotu klientu pieredzi, samazinātu izmaksas un optimizētu procesus. Tāpēc arī 2019.gadā uzvaras gājienu turpinās inovatīvie pakalpojumi - tādi kā zibmaksājumi, „open banking”, pakalpojumu automatizācija, vizuālas un dažādām platformām pielāgojamas internetbankas. Finanšu iestādes savos pakalpojumos integrēs fin-tech risinājumus, līdz ar to uzlabojot tehnoloģiju efektivitāti un samazinot dokumentu un darījumu apstrādes izmaksas klientu identifikācijas darījumiem. Tehnoloģijas ne tikai turpinās ietekmēt finanšu iestāžu lēmumus par to, kur izvietot filiāles un pārstāvniecības, bet arī mainīs tirgū esošo uzņēmumu formātus. ASV tehnoloģiju kompānija „Google” un Lielbritānijas finanšu tehnoloģiju uzņēmums „Revolut” pagājušā gada rudenī reģistrējuši maksājumu kompānijas Lietuvā, arī sagaidām, ka „Apple Pay” drīzumā ienāks Baltijas tirgū. Tas norāda uz to, ka Baltijas finanšu nozare pasaules kartē ir uzticama, stabila un droša, ja reiz lielie uzņēmumi kā „Google” un „Apple” ir gatavi ienāk šajā tirgū. Pašlaik minētie uzņēmumi ir jau uzkrājuši apjomīgu klientu datu bāzi un zināšanas par lietotāju paradumiem konkrētās platformās, kā arī ieguvuši vērtīgu pieredzi daudzu mazu maksājumu apstrādē, pateicoties tādām platformām kā „Google Pay”, „AppStore” un „ITunes”. Aizvadītajā decembrī „Google” ir saņēmusi elektroniskās naudas iestādes licenci, savukārt „Revolut” – specializēto bankas licenci. Iegūstot šīs banku licences, pastāv liela iespēja, ka šie uzņēmumi varētu strauji kļūt par lielākajām bankām pasaulē. Šajā gadā arī biznesa ilgtspēja un vides aizsardzība kļūs aktuālāka nekā jebkad agrāk. Sabiedrības noskaņojums par ilgtspēju un zaļā dzīvesveida priekšrocībām pakāpeniski mainās, un pašlaik vismaz attīstītajās valstīs cilvēki aizvien biežāk zaļo politiku atzīst par nepieciešamu un vēlamu. Konkrēti finanšu nozarē visu ieinteresēto personu fokuss ir vērsts uz tādiem uzņēmumiem, kuru vērtības iekļauj arī vides aizsardzību. Pērn arī Eiropas komisija ir prezentējusi rīcības plānu ilgtspējīgas izaugsmes finansēšanai. Reaģējot uz klimata pārmaiņām, ar kurām šodien saskaras pasaule, finanšu nozare ikdienas darbībā jau ievieš ESG konceptu jeb organizācijas uzvedības modeli, kura pamatā ir vide, sociālā atbildība, pārvaldība (Environmental, Social, Governance). ESG politikai tika pielāgoti arī finanšu produkti – klientiem ir iespēja iegūt savus līdzekļus tādā veidā, lai atbalstītu projektus, kas cīnās pret klimata pārmaiņu apdraudējumiem un atbalsta sociāli nozīmīgus projektus. Paredzams, ka tieši šādi finanšu produkti gūs lielāko pieprasījumu un attiecīgi investīcijas pieaugs. Arī Baltic International Bank, apzinoties videi draudzīgās enerģijas nozīmi pašlaik un tās perspektīvas nākotnē, gan pati, gan kopā ar saviem klientiem investē atjaunojamās enerģijas ražošanā. Tajā skaitā arī veic plaša spektra aktivitātes, balstoties uz ESG pieeju, kas palīdz sargāt apkārtējo vidi un radīt priekšnoteikumus tam, lai cilvēki arvien plašāk kļūtu par zaļā dzīvesveida piekritējiem.    

Konstantīns Goluzins kļuvis par Baltic International Bank Aktīvu pārvaldīšanas nodaļas vadītāju

Adrenalīns ir gandrīz vienmēr. Finanšu un investīciju jomā izanalizēt var visu, taču ne visu iespējams paredzēt, teic Konstantīns Goluzins Baltic International Bank Aktīvu pārvaldīšanas nodaļas vadītājs intervijā laikraksta "Diena" žurnālistei Diānai Kārkliņai rubrikai "Karjeras diena".   «Bērnībā man matemātika padevās, bet vislabāk es skaitīju naudu,» par savu interesi par biznesa un finanšu pasauli smaida Konstantīns Goluzins. Tiesa, studējot viņš savu īsto vietu vēl meklēja, līdz aizrāvās ar ieguldījumu jomu un profesionālajā dzīvē sāka izmantot iespējas, lai tai tuvotos. «Man gan nav bijis vēlmes virzīties pa karjeras kāpnēm, bet ir vēlme pilnībā izprast to, ko daru. Kad tajā vairs nekā nezināma nav, tad speru nākamo soli. Tāpēc es savu nākotni īsti neesmu plānojis,» Konstantīns saka. Šobrīd intensīvi kalt personīgās nākotnes ieceres arī nav tas aktuālākais uzdevums, jo īsi pirms gadumijas viņš saņēma paaugstinājumu - pēc vairāku gadu darba investīciju lauciņā Baltic International Bank Konstantīns te kļuvis par Aktīvu pārvaldīšanas nodaļas vadītāju. Tāpat viņš pērnvasar ticis pie prestižā starptautiskā CFA (Chartered Financial Analyst) sertifikāta, kas prasīja sešus gadus nopietnas mācīšanās, tāpēc nu viņam atkal ir parādījies brīvs laiks. Konstantīns to grasās aizpildīt gan ar sportu un ceļojumiem, gan ar jaunu zināšanu «pievilkšanu», piemēram, pāris programmēšanas valodu apguvi. «Pēc 5-10 gadiem programmēšanas iemaņas būs nepieciešamas visās profesijās. Jau tagad jāskatās, kā mainās pasaule, un jābūt gataviem nākotnes izaicinājumiem. Programmēšana mani interesē, turklāt tā ir joma, kas man līdz šim bijusi kā melna bilde. Tagad ir laiks ar to nodarboties,» Konstantīns pamato. Kaut kā bija jāiekļūst bankā Pēc vidusskolas, sākot studēt ekonomiku Latvijas Universitātē, Konstantīna izvēle krita uz uzņēmējdarbības vadības specializāciju, taču jau drīz viņš saprata, ka pašam nav ne attīstāmas ģeniālas biznesa idejas, ne finanšu, ko sava biznesa izveidē ieguldīt, un ka arī neviens uzņēmums puisi bez pieredzes par vadītāju neņems. «Tobrīd pirmo reizi saskāros ar tirgošanos valūtu tirgū Forex - laikam jau kā lielākā daļa manas profesijas pārstāvju. Ieguldīju tur savus līdzekļus un ļoti labi tos zaudēju, kā tas daudziem gadās. Bet man kļuva interesanti, izdomāju, ka finanšu tirgi mani saista un ka gribu ar to nodarboties. Un sapratu, ka ir jāmācās - nevar tā vienkārši paļauties tikai uz veiksmi,» stāsta Konstantīns un piebilst, ka tieši tāpēc LU maģistrantūrā izvēlējies studēt matemātisko ekonomiku, kas vērsta uz darbu ar ieguldījumiem. Vēlme pamācīties vēl vairāk padziļināti lika sākt arī CFA studijas. «Šis process ir kā universitāte,» Konstantīns raksturo. Tas prasīja visu brīvo laiku un atvaļinājumus, bija jānokārto trīs nopietni eksāmeni, toties tagad Konstantīns ir starp tiem apmēram 90 cilvēkiem Latvijā, kam ir šis sertifikāts. Paralēli studijām Konstantīns strādāja par nekustamā īpašuma aģentu - sākumā kādā kompānijā, vēlāk individuāli. Tā arī nopelnīja naudu, ko zaudēja Forex. Līdz ar lielo ekonomisko krīzi nekustamā īpašuma nozarē viss apstājās. Bet Konstantīns tobrīd jau bija sapratis, ka vēlas strādāt investīciju jomā. «Tā kā Latvijā visi ieguldījumu pārvaldnieki pārsvarā ir bankas, man kaut kā bija jāiekļūst banku vidē. Plāns bija sākt strādāt bankā un tad skatīties, kā karjera tālāk veidosies.» Konstantīns atklāj, ka krīzes gados bankas jaunus darbiniekus īpaši nemeklēja, tāpēc viņš savu CV tām sūtījis «leģendas» aizsegā - kā praktikants, kam vajadzīga prakses vieta. Atsaucīga izrādījās SEB banka, un Konstantīns sāka strādāt tās globālajā «bekofisā» par maksājumu speciālistu. Viņa uzdevums bija veikt starptautiskus maksājumus starp dažādiem SEB grupas korporatīvajiem klientiem - uzņēmumiem un bankas struktūrām. Šādās transakcijās ir savi riski, arī lielas summas, tāpēc šis process nebija automatizēts -pretēji tam, kā tas ir darbā ar bankas privātajiem klientiem. Konstantīns stāsta, ka iepazinis lieliskus kolēģus, noslīpējis angļu valodas prasmi, kā arī ieguvis sapratni par procesiem bankas iekšienē - ka, piemēram, aiz katra klikšķa internetbankā stāv nopietna struktūra bankā, kas vispār ļauj tam notikt. Emociju līdzsvarotājs Iespējams, pieredze SEB bankā, kas norūdīja darbā ar lielu naudas apjomu, bija viens no faktoriem, kas pēc dažiem gadiem Konstantīnam palīdzēja sākt strādāt Baltic International Bank. Viņš meklēja izaugsmes iespējas saistībā ar aktīvu pārvaldi, taču SEB «bekofisā» tādu īsti nebija, savukārt vērtspapīru speciālista palīga pozīcija Baltic International Bank kļuva par viņa ieejas biļeti ieguldījumu pasaulē. Tas bija zemākais starta pakāpiens šajā jomā, un Konstantīnam tas bija kas jauns. Atšķirība no iepriekš darītā bija diezgan drastiska, viņš atceras. «SEB mans darbs bija vairāk kvantitatīvs: sākumā bija daudz kas jāapgūst, bet pēc tam tikai ņem un dari - veic maksājumus, cik vien daudz vari pa dienu veikt. Šeit savukārt darbs bija vairāk kvalitatīvs, un uz to sākumā bija ļoti grūti pārorientēties. Tu visu dienu lasi, meklē, vāc informāciju, it kā esi strādājis, bet dienas beigās īsti nevari parādīt neko konkrētu, darbs no tā uz priekšu nav pavirzījies. Pamazām, kad jau zināšanu bagāža sāka uzkrāties, rezultāti bija redzamāki. Pabeidzot kādu lielāku projektu, varēja manīt, ka laiks, ko esmu veltījis, tam gatavojoties, nav izšķiests, bet ir bijis lietderīgs,» Konstantīns atceras. Kad bankā parādījās brokera vakance, Konstantīns saprata, ka nebūtu gudri to laist garām, lai gan vairāk kārojās kļūt par investīciju analītiķi. Brokera amats arī nebija nekāds solis atpakaļ, jo sniedza iespēju «pataustīt» finanšu tirgus praktisko pusi - strādāt ar finanšu instrumentiem, redzēt, kādas ir klientu stratēģijas un kā viņi reaģē uz izmaiņām tirgū utt. Par investīciju analītiķi Konstantīns kļuva vēl pēc kāda laiciņa. Pusotru gadu veica «melno darbu» - meklēja un analizēja informāciju, kas kalpo par pamatu ieguldījumu lēmumu pieņemšanai -, bet tad saņēma piedāvājumu kļūt par cilvēku, kas šos lēmumus pieņem, - par bankas investīciju portfeļu pārvaldnieku. Darba ikdienā nu ienāca vairāk atbildības, vairāk komunikācijas un sadarbības ar Baltic International Bank klientiem. Konstantīns saka - arī vairāk psiholoģijas. «Paralēli tam, ka tu analizē tirgus, pieņem lēmumus un kā profesionālis to dari izsvērti, pamatoti, racionāli, tev jāstrādā arī ar klientiem, un viņi uz visu notiekošo reaģē emocionāli. Piemēram, tirgus krīt, un tajā vēl ir iespēja kaut ko lētāk nopirkt, taču klienti sāk panikot un tā vietā grib pārdot visu to, kas viņiem ir. Tāpēc ir jābūt nedaudz psihologam, emociju līdzsvarotājam, nomierinātājam. Ar klientiem ir jārunā, jāskaidro, kā darbojas tirgi un ka ne viss ir slikti, pat ja tā tobrīd izskatās. Ir jāizmanto iespējas, nevis jādodas prom,» Konstantīns saka. Viņš gan atzīst, ka arī pašam savus lēmumus nākas regulāri apšaubīt, lai lieku reizi pārliecinātos, vai tiešām tie balstās datos un racionālos argumentos vai arī emocijās un pieņēmumos, ka «parasti taču ir tā». Pasaule ir nenoteikta Brīži, kad izdodas veiksmīgs ieguldījums klienta labā, sniedz gandarījumu, Konstantīns piekrīt. «Tāpat situācijas, kad redzi - tev ir bijusi taisnība, un tu zināji, ko dari. Tie ir labākie momenti. Un tie dod zināmu adrenalīnu.» Adrenalīns šajā darbā gan esot klātesošs gandrīz vienmēr, jo izanalizēt var visu, taču ne visu iespējams paredzēt. Konstantīns sliecas domāt, ka arī nākamās finanšu krīzes tuvošanās vai netuvošanās šobrīd ir līdz galam neparedzama lieta. Viņš pieder pie tiem, kas uzskata, ka viss var aiziet tiklab vienā, kā otrā virzienā, jo, no vienas puses, ekonomikā viss ir labi, ir izaugsme, augoši ienākumi, zems bezdarbs, bet, no otras puses, noteikti finanšu tirgus rādītāji signalizē par krīzes gaidām. Vai iepriekšējās krīzes mācības palīdzēs noturēt līdzsvaru un neiekrist nākamajā krīzē? «Es domāju, ka finanšu pasaules speciālisti visu atceras un šobrīd vērtē jau tos riskus, kādu vēl nav, ir piesardzīgāki, nekā varbūt vajadzētu,» Konstantīns komentē. Viņš tomēr norāda, ka ieguldījumu stratēģiju vairāk par krīzes atmiņām katram klientam ietekmē viņu pašpārliecinātība un zināšanas par finanšu tirgiem - tie, kas uzskata, ka tirgu saprot labāk, īsteno riskantāku, agresīvāku pieeju, savukārt tie, kas tirgū īsti labi neorientējas, ir konservatīvāki un vairāk paļaujas uz investīciju portfeļa pārvaldnieka redzējumu. Daļa no Konstantīna darba ir tendenču pārzināšana ieguldījumu jomā. Viņš stāsta, ka viena no šādām tendencēm patlaban ir t. s. pasīvo investīciju popularitāte. Tie ir, piemēram, biržā tirgojamie fondi, kas piedāvā zemas komisijas maksas un vienkārši seko kādam tirgus indeksam. Vēl viena tendence ir arvien biežāk ieguldīt ilgtspējīgi - uzņēmumos, kas ievēro augstus vides, sociālās atbildības un labas pārvaldības principus un finanšu tirgos tiek novērtēti pēc ESG (Environment. Social. Governance) kritērijiem. Konstantīns piebilst, ka Baltic International Bank Ieguldījumu pārvalde katram klientam cenšas piedāvāt individuāli izstrādātu investīciju portfeli, neizslēdzot arī pasīvās investīcijas un pēc iespējas vairāk orientējoties uz ilgtspēju. «Cenšamies, lai mums ar klientiem veidojas līdzsvarotas attiecības, kopīgas intereses - mēs pelnām tad, kad pelna viņi,» Konstantīns norāda. Lai spētu sekmīgi strādāt ieguldījumu jomā, cilvēkam jābūt ar labām analītiskām iemaņām, izpratni par psiholoģiskām niansēm, jāpārzina noteiktas juridiskas lietas, jābūt vēlmei un interesei strādāt ar finanšu instrumentiem un jāprot izvērtēt to izdevīgumu. Būtībā jābūt gatavam veikt zināmu izmeklēšanu, Konstantīns apstiprina. Un, pat ja zini un saproti visu par finanšu tirgu, jāpatur prātā, ka tas tomēr aizvien dzīvo savu dzīvi, kuru iespaido viss pasaulē notiekošais. Pasaulē globalizāciju šobrīd nomaina protekcionisms, finanšu pasaules regulējums mainās un kļūst arvien sarežģītāks. «Mums kā finansistiem garlaicīgi nav. Laikam šajā darbā pats interesantākais ir tas, ka katra diena var nest ko jaunu. Visu laiku kaut kas mainās. Pasaule ir nenoteikta,» saka Konstantīns. Karjeras kāpnes Kopš 2018 Aktīvu pārvaldīšanas nodaļas vadītājs Baltic International Bank 2017-2018 Investīciju portfeļu pārvaldnieks Baltic International Bank 2016-2017 Investīciju analītiķis Baltic International Bank 2012-2016 Vērtspapīru speciālista palīgs, vēlāk brokeris Baltic International Bank 2010-2012 Maksājumu speciālists Starptautisko maksājumu nodaļā SEB AB Rīga   Diāna Kārkliņa, Laikraksts Diena, piektdiena, 4. janvāris, 2019

Ekspertīze šodien un pakalpojumi rītdien - Guntars Reidzāns

Eksperta viedoklis: Guntars Reidzāns, Baltic International Bank valdes loceklis Ne tikai biznesā, bet arī darba tirgū aizvien vairāk ienāk cilvēki, kas jau no bērnības ir uz «tu» ar modernajām tehnoloģijām, un viņiem pakalpojumu saņemšana attālināti, ar tehnoloģiju starpniecību atvieglo darbu un taupa laiku. Nav šaubu, ka jau tuvākajā nākotnē šīs tendences kļūs vēl izteiktākas. Tiek prognozēts, ka 2025. gadā aptuveni 75% darbaspējīgo iedzīvotāju pasaulē būs tā sauktie mileniāļi (millennials), kas dzimuši pagājušā gadsimta beigās. Šo paaudzi raksturo nepieciešamība saņemt informāciju un pakalpojumu nekavējoties, neatkarīgi no laika un vietas. Šīs paaudzes pārstāvji arī sagaida tūlītēju atgriezenisko saiti, tāpēc attālinātā apkalpošana viņiem ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa. Tomēr šī paaudze nebūt nav vienīgā, kas apgūst un ikdienā izmanto modernās tehnoloģijas. Kantar TNS Latvia Digital pētījuma rezultāti liecina, ka vidēji 70 procenti jeb 1,1 miljons Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem šī gada pavasarī jau lietoja viedtālruņus, kas norāda uz plašo tehnoloģiju pieejamību un izmantojumu. Atbilstoši šīm tendencēm Latvijas banku sektors arvien paplašina attālināto piedāvājumu loku saviem klientiem. Izstrādājot jaunus risinājumus, banku sektors ņem vērā gan jaunās tehnoloģiju iespējas, gan klientu vēlmes, gan izmaiņas klientu paradumos saņemt pakalpojumus. Pieprasījums pēc šādiem pakalpojumiem jau kādu laiku novērojams pasaules finanšu tirgū, kur lielu lomu ieguvušas, piemēram, robo-advisory jeb automātiskas, uz algoritmiem balstītas digitālās platformas dažādiem finanšu risinājumiem. Tomēr jaunās tehnoloģijas nenozīmē atteikšanos no klātienes attiecībām starp klientu un pakalpojuma sniedzēju. Drīzāk var teikt, ka tās palīdz palielināt piedāvāto pakalpojumu vērtību. Īpaši svarīgi tas ir bankām, tajā skaitā arī Baltic International Bank, kuru biznesa modelī nozīmīga vieta ir klientu individuālai apkalpošanai. Tāpēc mēs intensīvi pielāgojam savus produktus digitālajai videi un ieviešam jaunas tehnoloģijas un saziņas kanālus, piemēram, audio un video konsultācijas, izmantojot tādas aplikācijas kā Skype, kas ļauj saņemt nepieciešamo informāciju vai padomu vēlamā laikā un vietā, tajā pašā laikā saglabājot nepieciešamo tiešo kontaktu ar speciālistu. Prognozējams, ka, attīstoties kapitāla tirgum Latvijā, tiks veicinātas investīcijas dažādos finanšu instrumentos. Piemēram, Skandināvijas valstīs pašlaik investīcijas veic aptuveni trīs ceturtdaļas banku klientu, kamēr Latvijā šī proporcija ir faktiski pretēja. Taču var droši teikt, ka tikai tad, kad Latvijā nozīmīgi pieaugs izpratne par kapitāla tirgu, iedzīvotāji būs gatavi aktīvāk veikt personiskās investīcijas sarežģītākos instrumentos, kas attiecīgi palielinās nepieciešamību pēc banku profesionāļu padomiem un tehniskiem risinājumiem, piemēram, jau minētajām attālinātajām konsultācijām. Faktiski runa ir par nozīmīgu iedzīvotāju paradumu maiņu ne tikai investīciju sfērā, bet finanšu jomā kopumā, un te priekšā ir iespaidīgas pārmaiņas. Latvijas barometrs ir fiksējis Latvijas iedzīvotāju noskaņojumu attieksmē pret iespēju, ka viņus varētu konsultēt mākslīgais intelekts. Pašlaik 78% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju labāk uzticētu lēmumu pieņemšanu finanšu konsultantam-cilvēkam, nevis datorprogrammai, – tā ir pašreizējā realitāte, ar ko jārēķinās. Bet realitāte mainās mūsu acu priekšā, un, lai saglabātu un attīstītu konkurētspēju, banku nozarei ar to jārēķinās savā ikdienas darbā un lēmumu pieņemšanā. Vēsturē ir maz gadījumu, kad atklājumi un radikāli jaunievedumi būtu uzņemti ar vispārēju sajūsmu. Ir jāpaiet laikam, līdz cilvēki saprot, ka jaunās tehnoloģijas palīdz taupīt laiku un atvieglo pakalpojumu saņemšanu. Turklāt ikviena klienta problēma, ar kuru viņš pēc padoma vēršas pie eksperta, ir īpaša un ļoti individuāla, tāpēc klients dod priekšroku sarunai ar dzīvu cilvēku, nevis standartizētai atbildei digitālajos kanālos. Tāpēc jo milzīgāka nozīme ir stratēģiski pārdomātiem un izsvērtiem lēmumiem personisko finanšu jomā. Jau pašlaik klientiem galvenais eksperts finanšu jaunumos ir tieši banka, un viņi zina, ka tai ir zināšanas un ekspertīze, kas palīdz operatīvi pieņemt vajadzīgos lēmumus. Līdz ar to finanšu iestādēm reizēm ir gan jānodrošina ekspertīze šodienas klientam, gan aktīvi jāstrādā pie pakalpojumiem, ko pieprasīs rītdienas klients. Jau pašlaik universālās bankas motivē savus klientus arī konsultācijas lielākoties saņemt attālināti vai automatizēti. Līdzīgas iespējas piedāvā arī tās finanšu iestādes, kas orientējas uz individuālu apkalpošanu, taču tur klientu ziņā paliek izvēle, vai sazināties ar savu privāto baņķieri, izmantojot digitālos risinājumus, vai doties uz konsultāciju klātienē. Šādu banku darbībā arvien saglabāsies personalizēti pakalpojumi un klientiem pielāgoti risinājumi, savukārt mūsdienu tehnoloģiskie risinājumi padarīs tos pieejamākus arī digitālajā vidē – ar nemainīgu kvalitāti un uzlabotu sniegšanas ātrumu.

Baltic International Bank trešajā ceturksnī turpina izaugsmi galvenajos darbības virzienos

Baltic International Bank 2018. gada 3. ceturksnī izdevies sasniegt labākos rezultātus salīdzinājumā ar šā gada pirmajiem diviem ceturkšņiem, lai arī bankai šis gads turpina būt izaicinošs līdzīgi kā visiem Latvijas banku sektora dalībniekiem. Kopējais klientu līdzekļu apjoms pieauga par 12%, sasniedzot 507 miljonus eiro, un pārvaldīšanā esošo aktīvu apjoms šā perioda beigās bija 77,92 miljonus eiro.  Pozitīvi vērtējama arī brokeru apkalpošanā esošo finanšu instrumentu apjoma dinamika – 2018. gada trešā ceturkšņa beigās tas sasniedza 199 miljonus eiro, kas ir par 65% vairāk nekā 2017.gada beigās. Pieaugošie rādītāji ir rezultāts pirmajā pusgadā bankas paveiktajam darbam, lai palielinātu ieņēmumus un samazinātu izmaksas, kā arī uzlabotu darbības efektivitāti visos līmeņos. Tas stiprina bankas vadības pārliecību, ka izvēlēts īstais stratēģiskais virziens - sniegt individuālās apkalpošanas pakalpojumus ar fokusu uz ilgtspējīgām investīcijām balstītu pieeju. Tāpat turpinām strādāt, lai palielinātu ar vērtspapīru glabāšanu un brokeru pakalpojumiem saistītus apjomus, kur dinamisks kāpums turpinās jau kopš gada sākuma.Baltic International Bank valdes priekšsēdētājs Viktors Bolbats   Šī gada trešajā ceturksnī Baltic International Bank valdes priekšsēdētājs Viktors Bolbats ir apstiprināts Finanšu nozares asociācijas Stratēģiskās attīstības komitejas līdzpriekšsēdētāja amatā.  Uzņemoties pienākumus, viņš izvirzīja mērķi sniegt savu ieguldījumu, meklējot un atrodot efektīvu veidu, kā atjaunot Latvijas finanšu sektora reputāciju ārvalstīs un radīt jaunu pievienoto vērtību valsts tautsaimniecībai. Ienākumi no pamatdarbības 2018. gada trešā ceturkšņa beigās veidoja 9,36 miljonus eiro. Salīdzinot ar šī gada 1. ceturksni, Banka ir strauji palielinājusi komisijas ieņēmumus - par vairāk nekā 150%. Tīro komisijas ienākumu īpatsvars pieaudzis līdz 52,5% salīdzinājumā ar šo pašu periodu iepriekšējā gadā, kad tie veidoja 22,4%. Tīro procentu ienākumu īpatsvars bija 20%. Administratīvie izdevumi apjoms - 11,08 miljoni eiro. Banka sasniedza izvirzīto mērķi noslēgt šī gada 3. ceturksni bez operatīviem zaudējumiem, tādējādi izlīdzinot pirmajā pusgadā radušos zaudējumus. Bankas bilance joprojām ir konservatīva ar augstu likviditātes radītāju. Likviditātes seguma rādītājs (LCR, Liquidity Coverage Ratio) bija 194%. Neto stabila finansējuma rādītājs (NSFR, Net Stable Funding Ratio), kas raksturo stabila finansējuma pieejamību aktīviem un ārpusbilances saistībām, ir sasniedzis 139,07% (138,95%). Bankas augsti likvīdie aktīvi (aktīvi ar investīciju līmeņa reitingu un prasības pret Latvijas Banku) veidoja 147,43 miljonus eiro (147,43 milj. eiro) jeb 54% (54%) no kopējiem aktīviem. Ieguldījumi valsts obligācijās veidoja 17,4 miljonus eiro (17,4 milj. eiro) jeb 6,4% (6,4%) no kopējiem aktīviem. Likvīdo aktīvu struktūra ir labi diversificēta: 13% veido obligācijas, 7% veido prasības pret kredītiestādēm, 79% veido prasības pret Latvijas Banku un 1% veido kase. Baltic International Bank ir izdevusi jaunas, ekskluzīvas maksājumu kartes, kļūstot par pirmo banku Latvijā, uz kuras kredītkartēm ir redzami slavenā latviešu mākslinieka un scenogrāfa Ilmāra Blumberga darbu fragmenti. Visas kartes nodrošina bezkontakta norēķinu iespējas. Banka uzsāka vērienīgu Vecrīgas kvartāla starp Kalēju ielu un Vecpilsētas laukumu kompleksu atjaunošanu, investējot projektā apmēram 12 miljonus eiro. Iekškvartāla piecu ēku ansamblī atradīsies Tirdzniecības galerija jeb pasāža, Naudas muzejs un Baltic International Bank biroju telpas, lai nodrošinātu visiem Bankas darbiniekiem mūsdienīgu darba vidi. Šī gada trešajā ceturksnī Banka, turpinot atbalstīt latviešu literatūras izaugsmi, uzsāka projektu “Bibliotēka”, kā ietvaros atklāj sabiedrībai stāstus par literatūras nozīmi cilvēku dzīvēs, stāstus par personīgajām bibliotēkām, to saturu, kā arī emocionālo un izglītojošo vērtību. Savukārt sadarbībā ar Kultūras ministriju tika uzsākts darbs pie unikāla izdevuma “Dzimtu ģerboņi mūsdienu Latvijā” izveides.   Galvenie finanšu rādītāji: Aktīvi: 272,34 miljoni eiro Aktīvi pārvaldīšanā: 77,92 miljoni eiro Brokeru apkalpošanā esošo finanšu instrumentu vērtība: 199 miljoni eiro Zaudējumi: 2,35  miljoni eiro Likviditātes rādītājs trešajā ceturksnī: 72,96%   Pilns finanšu pārskats par periodu, kas noslēdzās 2018.gada 30.septembrī  

Baltic International Bank stiprina ekspertīzi finanšu noziegumu apkarošanas jomā

Baltic International Bank investē darbinieku kvalifikācijas celšanā un ekspertīzes stiprināšanā finanšu noziegumu apkarošanas jomā atbilstoši starptautiskajiem standartiem. Valdes locekle un Drošības dienesta vadītāja Anda Saukāne ir ieguvusi naudas atmazgāšanas novēršanas speciālista CAMS (The Certified Anti-Money Laundering Specialist) sertifikātu. CAMS sertifikāts ir viens no AML jomas augstākajiem starptautiskajiem standartiem, ko finanšu iestādes, valdības un regulatori visā pasaulē atzīst par nopietnu apliecinājumu aizsargāt finanšu sistēmu pret naudas atmazgāšanu. Anda Saukāne, Baltic International Bank valdes locekle "Lai sekmētu bankas darbības atbilstību augstākajiem standartiem, jau iepriekš esam veikuši virkni pasākumu, tajā skaitā, stiprinājuši bankas iekšējās kontroles sistēmu, visi bankas darbinieki, kas īsteno “Know Your Customer” (KYC) un “Know Your Customer`s Partner” (KYCP) principus ir izgājuši padziļinātas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas (NILLTFN) apmācības, kā arī ir ieviesti grozījumi NILLTFN politikā un procedūrās. CAMS sertifikāts ir nākamais solis uz bankas mērķi - veicināt bankas atbilstību starptautiskiem standartiem un tās caurspīdību." "Sertifikāta iegūšana apliecina, ka bankas komandu veido augsti kvalificēti eksperti, kas pastāvīgi seko līdzi visām nozares aktualitātēm. Finanšu nozarē tā ir laba pārvaldības prakse, ka bankas vadība padziļina savas zināšanas dažādās jomās. Šobrīd terorisms un narkotikas ir viens no lielākajiem draudiem sabiedrībai, tāpēc finanšu nozares pārstāvjiem ir uzticēta liela atbildība. Pirmkārt, ieviest kontroles mehānismus un sistēmas, lai laikus novērstu aizdomīgus darījumus un, otrkārt, pilnveidotu riska pārvaldes veidus un instrumentus,” stāsta Anda Saukāne, Baltic International Bank valdes locekle, uzsverot, ka šos pasākumus Baltic International Bank īpaši aktīvi veic jau kopš 2016. gada, kad ir uzsākta jaunās bankas stratēģijas ieviešana. Anda Saukāne strādā Baltic International Bank kopš 2012.gada, sākotnēji veicot nodokļu politikas konsultantes pienākumus, no 2013. gada ieņemot Informācijas pārvaldes un no 2017.gada marta - Drošības dienesta vadītājas amatu.  

Visas ziņas