ATBILDĪGA INVESTĪCIJU BANKA

Pašlaik ir grūti prognozēt Covid-19 pandēmijas ilgumu un apjomu, bet jau tagad ir skaidrs, ka tas ietekmēs ekonomikas tempu un tautsaimniecības izaugsmi. Ja 2009. gada krīze bija patēriņa un finanšu krīze, šī, visdrīzāk, ir gan patēriņa, gan pieprasījuma, gan sociālā un psiholoģiskā krīze, tāpēc tās patieso ietekmi varēsim novērtēt tikai pēc ilgāka laika. Vietējās kapitāla bankas kā atbalsta mehānisms Lai gan kopējās sekas prognozēt šobrīd ir grūti, atbalsts uzņēmējiem ir nepieciešams jau šodien, jo vairākas nozares, piemēram, tūrisms, viesnīcu darbība, izklaides pasākumi, ir praktiski apstājušās, izraisot ķēdes reakciju, tādējādi mazinās darba apjoms arī citās nozarēs un patēriņš. Turklāt jāsaprot, ka arī pēc krīzes beigām vēl kādu laiku ekonomikā saglabāsies piesardzība, iedzīvotājiem rūpīgāk plānojot tēriņus un izvairoties no patēriņa pārmērībām. Jau tagad ir vērojams izteikts tirdzniecības kritums, ko nosaka gan mazumtirdzniecības sarukums, gan iedzīvotāju ienākumu un patēriņa redzama samazināšanās, neskatoties uz pieaugumu pārtikas nozarē. Daudziem dažādu nozaru uzņēmumiem (ne tikai tiem no tieši skartajām nozarēm) šobrīd ir problēmas ar naudas plūsmu un saistību izpildi, apdraudot pat uzņēmumu maksātspēju. Kā neradīt būtisku tautsaimniecības kapacitātes samazinājumu?   Galvenie, protams, ir Latvijas valdības atbalsta pasākumi, lai mazinātu ietekmi uz krīzi. Papildu talkā var nākt vietējā kapitāla bankas, piemēram, Baltic International Bank un citas, izsniedzot kredītus, lai atbalstītu vietējos uzņēmējus un tautsaimniecību kopumā. Vietējā kapitāla banku bizness ir vērā ņemama Latvijas ekonomikas sastāvdaļa, un, ievērojot specializāciju, tām ir iespēja vairāk strādāt ar katru klientu padziļināti. Turklāt jau 2019. gada nogalē vietējā kapitāla bankas informēja par iespēju kreditēt Latvijas ekonomiku 2020. gadā vairāk nekā 200 miljonu apmērā. Valsts atbalsta mehānismiem jādarbojas tā, lai naudas līdzekļi nonāktu līdz ekonomiskiem subjektiem – uzņēmumiem un privātpersonām. Kredītu brīvdienas palīdz pietaupīt naudas plūsmu, bet jauna nauda uzņēmumiem aizdevumos, var tikt izsniegta caur bankām, bankām piesaistot valsts/ALTUM garantijas.  Vietējā kapitāla bankas šobrīd ir labā formā Jau iepriekšējos pāris gados vietējā kapitāla bankas uzsāka būtiskas izmaiņas savā biznesā, realizējot kardinālas pārmaiņas un skaidri definējot jaunus mērķus. Katra banka ir atradusi savu nišu finanšu tirgū un veiksmīgi apkalpo Latvijas un Eiropas valstu uzņēmējus un privātpersonas.   Baltic International Bank ir gatava pildīt savu lomu kā spēcīga vietējā kapitāla banka. Bankai izdevies būtiski kāpināt vietējo Latvijas uzņēmēju interesi par Bankas piedāvātājiem pakalpojumiem un arī palielināt vietējo klientu skaitu Bankā. Pieaug vietējo klientu uzticība mūsu sniegtajiem pakalpojumiem, jo pēc konta atvēršanas klienti pakāpeniski palielina savu aktivitāti un ieņem arvien lielāku proporciju Bankas portfelī. 2019. gada beigās pusi no Bankas aktīvajiem klientiem veidoja Latvijas privātpersonas vai juridiskās personas. Aizvadītais gads mūsu Bankai  ir bijis rekordgads bruto ienākumu ziņā - kopējie pamatdarbības ienākumi palielinājās par 1,5%, sasniedzot 14,14 miljonus eiro (2018. gadā: 13,92 milj. eiro). 2019. gada 4. ceturksnī turpinājām īstenot izvēlēto biznesa stratēģiju - kļūt par stipru investīciju banku un parādīt stabilu sniegumu. Banka ir palielinājusi tīro komisijas ienākumu par 2,1% salīdzinājumā ar šo pašu periodu iepriekšējā gadā, un samazinājusi saimnieciskās darbības izmaksas. Savukārt pārvaldīšanā esošo aktīvu apjoms sasniedzis 81 miljonu eiro, kas ir par 8% vairāk nekā 2018. gada beigās. Ar akcionāru atbalstu Banka ir stiprinājusi Bankas bilanci, sasniedzot augstu kopējā kapitāla rādītāju, jo 2020. gada martā Bankas pirmā līmeņa pašu kapitāla rādītājs sasniedza 15,21%, kamēr kopējais pašu kapitāla rādītājs – 18,32%, kas būtiski pārsniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteiktās pašu kapitāla prasības un izpildītu Kredītiestāžu likumā noteikto kopējo kapitāla rezervju prasību. Riskus samazinoša pieeja riskantā un mainīgā laikā 2018. un 2019. gadā vietējā kapitāla bankas ir paveikušas lielu darbu risku samazināšanas jomā: atbilstoši mūsdienu prasībām bankas ir atteikušās no augsta riska klientu apkalpošanas, investējušas ievērojamus līdzekļus klientu un to darbības pārbaudēs. Baltic International Bank regulāri novērtē darbības atbilstības riska līmeni un nodrošina riska līmeņa minimizēšanu, nosakot riska mazināšanas pasākumus un veicot preventīvas darbības atbilstības nodrošināšanai. Vietējai ekonomikai šobrīd vairāk nekā jebkad ir nepieciešami stipri uzņēmumi, kas ir gatavi atbalstīt arī citus tirgus dalībniekus. Uzskatu, ka vietējā kapitāla bankas ir gatavas cītīgi strādāt, lai veicinātu arvien plašāku finansējuma un bankas pakalpojumu pieejamību vietējiem uzņēmējiem, un tam jānotiek ar valsts atbalsta mehānismu palīdzību. Šis ir sadarbības laiks, kad kopīgā, solidārā un vienotā darbā varam mazināt krīzes ietekmi uz mūsu valsts tautsaimniecību.

Informējam, ka saskaņā ar Latvijā izsludināto ārkārtas stāvokli, Baltic International Bank nosaka izmaiņas valūtas konvertācijas darījumu organizēšanā, lai nodrošinātu šo darījumu nepārtrauktību. Sākot ar 27.martu visi valūtas konvertācijas darījumi no klientiem tiks pieņemti tikai Baltic International Bank internetbankā, platformā “@MAILUS.LV” vai sazinoties ar savu personīgo baņķieri. Pateicamies par to, ka saviem finanšu risinājumiem izvēlaties Baltic International Bank un augstu vērtējam mūsu līdzšinējo sadarbību un jūsu izrādīto uzticību mūsu Bankai! Aicinām šajā izaicinājumu pilnajā laikā solidarizēties, sociāli distancēties, būt saprotošiem un atbildīgiem, lai pasargātu viens otru un sabiedrību kopumā!

Baltic International Bank Aktīvu pārvaldīšanas nodaļas vadītājs Konstantīns Goluzins sniedz komentāru laikrakstam Diena par koronavīrusu ietekmi uz pasaules ekonomiku un akciju tirgiem. Krituma beigas vēl nav redzamas, taču peļņas iespējas nav zudušas. Satraukums, kas saistīts ar Covid-19 izplatību, pasaules finanšu tirgos radījis vēl negatīvāku inerci nekā 2008. gada finanšu krīze. Pēdējo divu nedēļu laikā (līdz pagājušajai trešdienai) vien ir bijušas divas reizes, kad ASV fondu tirgus lielo kompāniju indekss Dow Jones Industrial Average vienas dienas laikā piedzīvojis lielākus zaudējumus nekā vissliktākajā dienā iepriekšējās finanšu krīzes laikā. Savukārt mēneša laikā (līdz 18. martam) šī biržas indikatora vērtība ir kritusies aptuveni par trešdaļu, atrodoties nedaudz zem 20 000 punktu robežas. Var teikt, ka šobrīd negācijas ir pārņēmušas faktiski visus pasaules finanšu tirgus, un biržu tendences liecina, ka glābšanas riņķa funkcijas nepilda pat zelts. Brūk aviokompānijas Palielinoties valstu skaitam, kas slēgušas savas robežas un ierobežojušas avio pārvadājumus, aviopārvadājumu industrijas indekss kopš 20. februāra noslīdējis vairāk nekā par 60%. Līdzīga situācija ir viesnīcu, restorānu un tūrisma industrijās. Cietuši arī taksometru pakalpojumu pārvadātāji, tādi kā Uber un Lyft, kuru akciju cena ir noslīdējusi par 60% attiecīgajā periodā. Šo uzņēmumu akcijas ir kritušas visvairāk, jo šis segments ir ietekmēts vistiešāk, ņemot vērā pārvietošanās ierobežojumus, kas ieviesti pasaulē. Tajā pat laikā ir cietušas arī daudzas citas industrijas, kurās uzņēmumiem nākas slēgt savas rūpnīcas. Galvenokārt tie ir auto ražotāji, kuri jau visā Eiropā praktiski ir apstādinājuši savu rūpnīcu darbību. Konstantīns Goluzins   Atsevišķas veiksmes Neskatoties uz to, ka ar vīrusa izplatību ir palielinājies dezinfekcijas līdzekļu, zāļu un pārtikas preču noiets, kopumā gan zāļu ražotāju, gan pārtikas un dzērienu ražotāju, kā arī mājsaimniecības preču ražotāju cenas ir kritušās kopā ar pārējo tirgu. Tas fakts, ka šodien tiek izpirktas visas uzņēmuma saražotās preces, nenozīmē, ka šī tendence turpināsies, tāpēc uzņēmumiem jāņem vērā un jāplāno scenāriji, ka tiem var iestāties grūti laiki. Pāragri spriest Patlaban ir vēl pāragri spriest vai šīs krīzes ietvaros kritums biržās būs lielāks nekā 2007.-2008.gada krīzes laikā. Kaut arī globālā recesija ir neizbēgama, visu valstu centrālās bankas un valdības ir gatavas ieguldīt ievērojamus līdzekļus, lai stimulētu ekonomiku un mazinātu krīzes sekas. Konstantīns Goluzins   Tā kā nav zināms, kad ekonomika varēs atgriezties iepriekšējā attīstības ciklā, nevar arī paredzēt, cik lielu ietekmi patreizējā krīze atstās uz katru uzņēmumu atsevišķi un valsts budžetu kopumā.   Mārtiņš Apinis, Laikraksts Diena, 2020.gada 23.martā

Rūpējoties par Jūsu un Baltic International Bank darbinieku veselību, kā arī ņemot vērā pasākumus, tostarp ceļošanas ierobežojumus Latvijā un Eiropā, lai ierobežotu COVID-19 izplatīšanos, no 17. marta līdz 14. aprīlim visa saziņa un darbs ar klientiem norisināsies attālināti un klientu un citu apmeklētāju apkalpošana Grēcinieku ielā 6 un Kalēju ielā 43 tiek pārtraukta (izņemot īpašus un saskaņotus izņēmuma gadījumus). Tāpat uz laiku tiek apturētas kases operācijas jeb operācijas ar skaidru naudu, kas tiek veiktas klātienē Grēcinieku ielā 6. Par attālināto klientu apkalpošanu Jau šobrīd pakalpojumu piedāvāšana attālinātā formātā veido lielu daļu no mūsu darba, sniedzot Jums iespēju pārvaldīt savus finanšu resursus un veikt darījumus, neatkarīgi no diennakts stundas un Jūsu atrašanās vietas. Attālinātai saziņai izmantojiet: Attālinātās elektroniskās apkalpošanas sistēmu - internetbanku E-pasta saraksti ar savu privātbaņķieri Attālināto klientu apkalpošanu: (+371) 6700 0444 Tūlītējās ziņapmaiņas aplikācijas: WhatsApp, Viber, Facebook Messenger Informatīvo e-pastu: info@bib.eu Lēmums par attālinātu darbu ar klientiem ir pieņemts, jo Banka pastāvīgi seko līdzi situācijas attīstībai saistībā ar COVID-19 un mūsu galvenā prioritāte ir cilvēki – mūsu darbinieki, klienti, Latvijas sabiedrība kopumā, viņu drošība un veselība. Par Bankas seifu glabātuves apmeklējumu Bankas seifu glabātuves apmeklējumu klientam jāpiesaka iepriekš, sazinoties ar  savu atbildīgo personīgo baņķieri. Pirms plānotās vizītes klientam, izmantojot internetbanku, jānosūta vēstule (brīvā formā) ar apstiprinājumu, ka  pēdējo 14 dienu laikā nav apmeklētas ārvalstis, kā arī nav bijis kontakts ar COVID-19 saslimušajiem vai viņu kontaktpersonām. Šajā periodā aicinām apmeklēt Bankas seifu glabātuvi tikai gadījumos, kad tas ir patiesi nepieciešams! Ar aktuālo informāciju un valdības lēmumiem saistībā ar COVID-19 ierobežošanu iespējams iepazīties šeit: mk.gov.lv. Par Bankas darbību valstī noteiktā ārkārtas stāvokļa apstākļos Baltic International Bank ir vietējā kapitāla banka ar ilgām un stabilām tradīcijām Latvijas finanšu sistēmā un valsts ekonomikā, atbalstot tās sabiedrību ar finanšu pakalpojumiem jau vairāk nekā 26 gadus. Šajā laikā esam izveidojuši personisku saikni ar uzņēmumiem un klientiem, kurus apkalpojam un mums rūp katrs no Jums! Pateicamies par to, ka esat Baltic International Bank klients. Augstu vērtējam Jūsu atbalstu un izrādīto uzticību mūsu Bankai! Arī kritisku notikumu laikā mūsu Banka strādā kā ierasts saskaņā ar darbības nepārtrauktības plānu. Visi maksājumi un darījumi tiek veikti ierastajā režīmā. Banka šobrīd strādā pie tā, lai nepieciešamības gadījumā pakāpeniski pārietu pilnībā uz attālinātu apkalpošanu gan galvenajā birojā Rīgā, gan pārstāvniecībā Ukrainā, turpinot sniegt klientiem individuāli pielāgotu servisu, piedāvājot augstas kvalitātes finanšu produktus. Aicinām šajā izaicinājumu pilnajā laikā solidarizēties, sociāli distancēties, būt saprotošiem un atbildīgiem, lai pasargātu viens otru un sabiedrību kopumā!

Baltic International Bank pauž gandarījumu par iespēju pievienoties Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kamerai (AHK) un kļūt par vienu no tās teju 500 biedriem. Bankas plašā pieredze klientu individuālajā apkalpošanā, sniedzot individuāli izstrādātus finanšu pakalpojumus un uz ESG principiem balstītus investīciju risinājumus, būs īpaši noderīga biedriem un sadarbības partneriem. Baltic International Bank darbība AHK palīdzēs stiprināt vietējās uzņēmējdarbības attīstību, kā arī veicinās ilgtspējas jautājumus, kas ir noteikti Bankas mērķos.  AHK  jau vairāk nekā divdesmit gadus ir pirmā kontaktpersona visiem, kas iesaistās ekonomiskajā sadarbībā starp Vāciju un Baltijas valstīm. AHK fundamentālie zināšanu resursi par Vācijas tirgu ir noderīgi ikvienam Baltijas reģiona uzņēmējam, kurš vēlas uzsākt vai paplašināt uzņēmējdarbību Vācijā. Savukārt vācu uzņēmēji, kuri vēlas apgūt Igaunijas, Latvijas vai Lietuvas tirgu, ar AHK palīdzību savam projektam atrod vislabāko realizēšanas vietu kādā no Baltijas valstīm.

AS “Baltic International Bank” 2019. gada 4. ceturksnī turpināja īstenot izvēlēto biznesa stratēģiju - kļūt par stipru investīciju banku un parādīt stabilu sniegumu. Banka ir palielinājusi tīro komisijas ienākumu par 2,1% (2,1%) salīdzinājumā ar šo pašu periodu iepriekšējā gadā, un samazinājusi saimnieciskās darbības izmaksas. Savukārt pārvaldīšanā esošo aktīvu apjoms sasniedzis 81 miljonu eiro (81 miljonu eiro), kas ir par 8% vairāk nekā 2018. gada beigās. 2019. gadā ar Bankas akcionāru atbalstu, Bankas vadība un komanda ir būtiski stiprinājusi Bankas bilanci, kapitālu un Bankas finansiālo stāvokli, panākot kopējā kapitāla radītāja pieaugumu, saglabājot arvien augstu likviditātes seguma radītāju (157%). 2019. gada 31. decembrī Bankas pašu kapitāls bija 19,43 miljoni eiro (18,86 miljoni eiro). Pirmā līmeņa kapitāla rādītājs (Tier 1 capital ratio) bija 10,13% (9,71%). Kopējais kapitāla rādītājs (Total Capital Ratio) sasniedza 15,11% (14,71%). Šādi radītāji ļauj tālāk attīstīt Banku kreditēšanas un finansējumā jomās, un ir labs pamats tālākai biznesa modeļa ieviešanai. Banka pagājušā gadā ir pārskatījusi klientu portfeli un pazeminājusi tā kopējo risku, kā arī samazinājusi kredītportfeli, lai uzlabotu tā kvalitāti. Tāpēc arī Bankas aktīvi ir samazinājušies, bet audzis kopējais kapitāla rādītājs Bankā, kas kalpos par pamatu kredītportfeļa attīstībai un palielinājumam 2020. gadā. Baltic International Bank valdes priekšsēdētājs Viktors Bolbats uzsver: “Banku sektorā 2019. gadā turpinājās nozīmīgas strukturālās pārmaiņas, un šis process radīja arvien jaunus izaicinājumus, kurus risinām arī mūsu Bankā, jo pārmaiņu ieviešana un sistēmas sakārtošana nekad nav vienas dienas process. Biznesa modeļa maiņa, banku aktīvu kvalitāte un kapitāla pietiekamība ir izaicinājumi, kas vieno faktiski lielāko daļu no Eiropas bankām. Viens no lielākajiem izaicinājumiem pārmaiņu kontekstā ir ieņēmumu struktūras maiņa un bankas bilances stiprināšana tālākai attīstībai". Ir notikušas izmaiņas klientu portfelī, tostarp attiecībā uz mūsu mērķa tirgiem, turpinās arī izmaiņas produktu piedāvājumā un klientu apkalpošanas modelī. Sekmīgi turpinām attīstīt izvēlēto biznesa modeli, ievērojot finanšu tirgus prasības. Bankas pamata mērķa tirgus ir Eiropas Ekonomiskā zona, lielāku akcentu liekot uz darbību Latvijas tirgū un Baltijas reģionā. Liels prieks par aizvien pieaugošo vietējo Latvijas uzņēmēju interesi par Bankas piedāvātājiem pakalpojumiem un arī vietējo klientu skaita palielināšanos Bankā, turklāt klienti uzticas mūsu pakalpojumiem, jo pēc konta atvēršanas pakāpeniski palielina savu aktivitāti un ieņem arvien lielāku proporciju Bankas portfelī. Esam ar akcionāru atbalstu stiprinājuši Bankas bilanci, sasniedzot augstu kopējā kapitāla radītāju. Tas ir svarīgi turpmākai attīstībai un kreditēšanai.   Banka ir veikusi lielus finanšu ieguldījumus klientu struktūras sakārtošanā, informācijas tehnoloģiju, infrastruktūras un iekšējās kontroles sistēmas attīstībā, kā arī darbinieku kompetenču pilnveidošanā. Īstenotās vērienīgās pārmaiņas un uzkrājumi riska aktīviem, radītiem pirms jaunās Bankas stratēģijas ieviešanas ir atstājusi īslaicīgu negatīvu ietekmi uz Bankas finanšu rezultātiem. Banka noslēdza 2019. gadu ar 2,77 miljonu eiro (3,05 miljoni eiro) zaudējumiem. Tomēr Bankas ikdienas darbs norit aizvien efektīvāk, jo, salīdzinot ar 2018. gadu, Bankai ir izdevies 2019. gadā samazināt pamatdarbības izdevumus. Ienākumi no pamatdarbības 2019. gada 4. ceturkšņa beigās veidoja 14,13 miljonus eiro (14,14 milj. eiro). Ejot līdzi tehnoloģiskajam progresam, Banka daudz strādājusi pie infrastruktūras sakārtošanas, datu uzglabāšanas un pārvaldības risinājumiem. Automatizējām klientu apkalpošanas un NILLTPFN procesus.   "2019. gadā saņēmām augstu novērtējumu no Ņujorkas reitingu aģentūras Sigma Ratings – finanšu noziegumu novēršanas atbilstības reitingu BBB+. Klientiem šī gada pirmajā pusē būs pieejama jauna internetbankas versija, jau tagad ir atklāts Open Banking risinājums, kā arī “Investīciju iespēju” platforma, kurā interaktīva kalkulatora veidā var izvēlēties savu investīciju portfeli,“ Bankas tehnoloģisko progresu ieskicē Viktors Bolbats. 2019. gada 31. decembrī Bankas klientu kopējo līdzekļu apjoms sasniedza 404 miljonus eiro, aktīvi pārvaldīšanā veidoja 81 miljonu eiro (81 milj. eiro), kas ir par 8% vairāk nekā 2018. gada beigās. Brokeru apkalpošanā esošo finanšu instrumentu vērtība – 140 miljoni eiro (140 milj. eiro). Tīrie komisijas ienākumi 2019. gada 4. ceturksnī palielinājās par 2,1% (2,1%) salīdzinājumā ar šo pašu periodu iepriekšējā gadā un veidoja 8,64 miljonus eiro (8,64 milj. eiro), īpatsvaram pieaugot līdz 61,2% (61,1%). Tīro procentu ienākumu īpatsvars veidoja 15,5% (15,5%). Administratīvie izdevumi saruka līdz 12,36 miljoniem eiro (12,54 milj. eiro), tas ir par 7,7% (6,9%) mazāk nekā iepriekšējā gadā. Bankas augsti likvīdie aktīvi (aktīvi ar investīciju līmeņa reitingu un prasības pret Latvijas Banku) veidoja 133,79 miljonus eiro (133,79 milj. eiro) jeb 59% (59%) no kopējiem aktīviem. Ieguldījumi valsts obligācijās veidoja 18,05 miljonus eiro (18,05 milj. eiro) jeb 8% (8%) no kopējiem aktīviem. Likvīdo aktīvu struktūra ir labi diversificēta: 12% veido obligācijas, 7% veido prasības pret kredītiestādēm, 79% veido prasības pret Latvijas Banku, un 2% veido kase. Likviditātes seguma rādītājs (LCR, Liquidity Coverage Ratio) bija 157%. Neto stabila finansējuma rādītājs (NSFR, Net Stable Funding Ratio), kas raksturo stabila finansējuma pieejamību aktīviem un ārpusbilances saistībām, ir sasniedzis 129%. Aizvadītajā gadā pabeigts nozīmīgs būvniecības darbu posms vērienīgajā Bankas renovācijas un rekonstrukcijas projektā – Kalēju Kvartāls. Kalēju Kvartāls ir Vecrīgas kvartāls starp Kalēju ielu un Vecpilsētas laukumu, kur tiek atjaunots piecu ēku komplekss. Šajā kvartālā atradīsies Bankas jaunās darba telpas, kas aprīkotas atbilstoši modernas darba vides principiem un sasaucas ar Bankas īstenoto ESG (Environmental. Social. Governance) pieeju, kas papildu vides saudzēšanai un labai pārvaldībai paredz arī korporatīvās sociālās atbildības principu īstenošanu augstākajā līmenī. Plānots, ka Bankas darbinieki uz jaunajām darba telpām pārcelsies 2020. gadā. Banka daudzu gadu garumā atbalsta izcilu kultūras un mākslas vērtību radīšanu un saglabāšanu, pasākumus, kas vairo cilvēciskās vērtības un ilgtspējīgus projektus Latvijā un ārpus tās robežām. Ar Bankas finansiālu atbalstu izveidots dienas aprūpes centrs “Terēzes māja”, izdots ievērojamās publicistes, rakstnieces un žurnālistes Marinas Kosteņeckas atmiņu krājums “Mans XX gadsimts" un tapusi leģendārā latviešu mākslinieka un scenogrāfa Ilmāra Blumberga (1943-2016) mākslas darbu izstāde “Ilmārs Blumbergs. Beigas Ir.” Tāpat, Rīgas senākajā parkā – Viesturdārzā – atklāts dāvinājums Rīgai – pilsētvides objekts Latvijas dzimtu sols, savukārt Kijevā (Ukraina) ar Bankas finansiālu atbalstu izveidots “Latvijas skvērs”. 2019. gadā Banka uzsākusi veiksmīgu sadarbību ar Rīgas Ekonomikas augstskolu (SSE Riga), atbalstot augstskolas stipendiju fondu. Baltic International Bank finanšu pārskats par 2019. gada 4. ceturksni pieejams šeit.

Baltic International Bank Aktīvu pārvaldīšanas nodaļas vadītājs Konstantīns Goluzins sniedz komentāru laikrakstam Diena par koronavīrusu ietekmi uz pasaules ekonomiku un prognozēm jūras pārvadājumu nozarē. Ir jārēķinās ar jūras pārvadātāju peļņas un arī akciju cenu kritumu. Viens no pasaules ekonomiskās veselības indikatoriem neapšaubāmi ir notiekošais jūras pārvadājumu nozarē. Ja ekonomikai klājas labi, starptautiskā tirdzniecība ir dzīvības pilna un rodas labvēlīgi apstākļi arī kravu pārvadājumu apjomu kāpumam. Tas savukārt ir veicinošs apstāklis tam, lai nozares kompāniju peļņa augtu un akciju cenas palielinātos. Diemžēl šobrīd drīzāk ir jārunā par pretēju tendenci. Krītošās likmes Baltic International Bank Aktīvu pārvaldīšanas nodaļas vadītājs Konstantīns Goluzins atzīst, ka koronavīruss (Covid-19), kas izplatījies Ķīnā un arī ārpus tās robežām, ir viens no galvenajiem tirdzniecības apjomu un ekonomikas sabremzēšanās iemesliem, kas apdraud gan pasaules komplektējošo, gan gala produkcijas piegādi, kā arī var krasi ietekmēt iekšējo patēriņu pašā Ķīnā. Eksperts piebilst, ka, tā kā jūras pārvadājumi aizņem apmēram 90% no globālās tirdzniecības apjomiem, var teikt, ka ekonomikas sabremzēšanās radīs lielu ietekmi tiešu uz šo pārvadājumu nozari. Iepriekš stabili Jautāts, kādas bijušas tendences attiecībā uz jūras pārvadājumu nozares uzņēmumu peļņu, Baltic International Bank eksperts stāsta, ka pēc sarežģītā perioda 2016. un 2017. gadā jūras pārvadājumu nozarē pēdējie divi gadi bija samērā veiksmīgi. Uzņēmumi uzrādīja gan labākus ienākumu, gan peļņas rādītājus. Arī pieejamā informācija par pēdējo ceturkšņu datiem liecina, ka uzņēmumu ienākumu rādītāji bija diezgan stabili, neskatoties uz ekonomisko sabremzēšanos atsevišķos reģionos un ieviestajiem savstarpējiem tarifiem starp ASV un Ķīnu.Konstantīns Goluzins   Ļoti smagi var ciest tūrisma nozare, ņemot vērā atceltos reisus starp Ķīnu un daudzām valstīm, kā arī Ķīnas tūristu samazināšanos pasaulē. Zemākas cenas Bažas par to, ka globālais kuģniecību bizness varētu sarukt, protams, nav paslīdējušas garām arī nozares kompāniju akciju cenām biržās. Pagājušajā nedēļā komentējot situāciju tirgos, K. Goluzins sacīja, ka kopš decembra lielākā kravu pārvadātāja Maersk akciju cena ir kritusies aptuveni par 15%. «Tālāka situācijas attīstība iespaidos šo uzņēmumu akciju cenu arī turpmāk. Jo ilgāk vīrusa ietekme radīs kavēkļus darbu sākšanai un preču piegādei no Ķīnas uz pārējo pasauli, kā arī traucēs piegādāt izejmateriālus pašai Ķīnai, jo lielāka būs ietekme uz starptautisko tirdzniecību un pārvadājumu apjomiem kopumā, kas savukārt atsauksies uz pārvadātāju ienākumiem, līdz ar to arī uzņēmumu akciju cenām,» secina Baltic International Bank finanšu eksperts. Tomēr vienlaikus viņš piebilst, ka akciju cenas jebkuram uzņēmumam atspoguļo investoru nākotnes gaidas. Ja situācija ar koronavīrusu izrādīsies mazāk graujoša pasaules tirdzniecības apjomiem, tad akciju cenas, protams, reaģēs pozitīvi. Tāpat pozitīvi akciju cenas varētu ietekmēt centrālo banku stimulējošie pasākumi, kas sniegtu investoriem pozitīvāku nākotnes redzējumu.Konstantīns Goluzins   Mārtiņš Apinis, Laikraksts Diena, 2020.gada 24.februārī

8. janvārī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā tika atklāta izstāde “Dzimtas grāmata”, kurā atspoguļotas 12 Latvijas ģimeņu literārās relikvijas. To vidū atrodami dzimtas pētījumi, nošu grāmata, bērnības atmiņu pieraksti, Latvijas vēsturē zīmīgu cilvēku atmiņas un citas vērtīgas laika liecības. Ceļojošā izstāde veidota lasīšanas veicināšanas projekta “Bibliotēka” ietvaros un turpmākos mēnešos būs apskatāma arī Liepājas latviešu biedrības namā un Latgales vēstniecībā GORS. Izstāde veidota ar mērķi rosināt diskusiju par ģimenisko vērtību saglabāšanu Latvijā un apmeklētājiem sniedz iespēju iepazīties ar 12 grāmatām, kas atklāj emocionālus Latvijas dzimtu stāstus un savieno paaudzes cauri laikiem. Izstādes atklāšanu apmeklēja gan tās dalībnieki, gan lūgtie viesi, tajā skaitā tādi sabiedrībā zināmi cilvēki kā Zbigņevs Stankevičs, Kārina Pētersone, Einars Repše, Ramona Umblija u.c. Valsts esam mēs – Latvijas ģimenes un dzimtas. Paaudžu paaudzēs Latvijā informācijas nesējs ir bijusi grāmata – tā ļauj nodot uzkrāto dzīvesziņu bērniem un mazbērniem. Valērijs Belokoņs   "Katrs domājošs cilvēks apzinās literatūras un grāmatu nozīmi personības izaugsmē, rakstura veidošanā, kā arī saprot lasīšanas emocionālo un profesionālo vērtību. Tāpēc esmu ārkārtīgi priecīgs un pateicīgs par iespēju, ko mums sniedz šīs dzimtas, – sastapties ar viņu paaudzēs krāto mantojumu, ieskatīties likteņu līkločos, domās un norisēs. Šī mūsu bankai ir ļoti nozīmīga un tuva izstāde, jo skar vienu no svarīgākajiem Baltic International Bank sabiedrības atbalsta virzieniem, proti, literatūru,” savu komentāru par izstādes nozīmību sniedz “Baltic International Bank” galvenais akcionārs, ilggadējais latviešu literatūras mecenāts Valērijs Belokoņs. Darbs pie izstādes veidošanas ildzis vairāk nekā pusgadu. Pēc tam, kad konkursa kārtībā izvēlēti izstādes dalībnieki – dzimtas no visas Latvijas –, projekta komanda strādājusi pie katras ģimenes stāsta ietērpšanas mūsdienīgi estētiskā formā. Par katru dzimtu tapis video stāsts, kuru iespējams noskatīties, noskenējot QR kodu uz ekspozīcijas stendiem. Savukārt, sadarbībā ar mākslinieci Tatjanu Raičiņecu katrai grāmatai izveidota unikāla vizualizācija, atspoguļojot tās saturu attēla formātā. “Mūsdienu digitālajā laikmetā iesaistīt jaunāko paaudzi un bērnus grāmatu lasīšanā paliek aizvien grūtāk, tāpēc mums ir svarīgi paraudzīties uz grāmatu pasauli ar jaunu, citādu skatījumu. Pacelt grāmatu jaunā līmenī, ļaujot grāmatai kļūt par vēsturiskas dzīvesziņas fragmentu, dzīvesstāstu un likteņu spoguli, dzimtas līdzgaitnieku un izziņas avotu nākamajām paaudzēm. Bērns parasti ir kā spogulis, kas atdarina pieaugušos. Redzot viņu interesi par grāmatām un literatūru, arī bērns lasīs grāmatas, turklāt tas notiks dabiski, bez piespiešanas vai pamudinājuma. Ļoti svarīgi, ka dzimtas grāmatu izpēte, izziņa palīdz pievērst literatūrai un lasīšanai jaunus cilvēkus, bērnus, jauniešus, kuriem šīs grāmatas ļauj gan uzzināt savu vectētiņu piedzīvojumus, gan arī iepazīt lasīšanas burvību,” pasākumā minēja projekta “Bibliotēka” vadītāja Laima Zēmele.  "Dzimtas grāmata" - 12 ģimeņu stāsti, sižets LTV. "Dzimtas grāmata" - izstāde par 12 ģimeņu literārajām relikvijām, sižets TV3. Vairāk informācijas par izstādi “Dzimtas grāmata” projekta “Bibliotēka” mājas lapā: www.manabiblioteka.lv un sociālo tīklu profilos Instagram, Facebook un Twitter (@manabiblioteka). “Baltic International Bank” ir literatūras mecenāts, kas jau ilgus gadus atbalsta Latvijas literatūrā svarīgus notikumus un izdevumus. Ikgadējs Latvijas literatūras gada balvas atbalstītājs. Šobrīd viens no aktuālākajiem literatūras atbalsta projektiem ir unikālā izdevuma “Dzimtu ģerboņi mūsdienu Latvijā” (2020) izdošana. Grāmata tiek radīta sadarbībā ar LR Kultūras ministriju un izdota lasīšanas un rakstīšanas veicināšanas projekta “Bibliotēka” ietvaros.

Baltic International Bank Korporatīvo finanšu pārvaldes vadītājs Oto Davidovs sniedz komentāru laikrakstam Dienas Bizness par aktualitātēm uzņēmumu finansēšanā, veiksmes stāstiem un citām nākotnes prognozēm. Šobrīd notiek darbs pie Nacionālās attīstības plāna 2021.-2027. gadam (NAP2027), kurā paredzēta banku kredītu apjomu palielināšana iekšzemes nefinanšu uzņēmumiem (atbilstoši NACE klasifikācijai A-K nozares) proporcionāli iekšzemes kopprodukta (IKP) vērtībai – paaugstinot šo rādītāju no 14% 2018. gadā līdz 23% 2027. gadā. Saglabājoties Latvijas IKP izaugsmei, banku iekšzemes nefinanšu uzņēmumu kredītu portfelim ir jāpieaug no 4, miljardiem 2018. gadā līdz gandrīz 9 miljardiem 2027. gadā. Paredzētais pieaugums liks bankām ievērojami palielināt bilances. Vietējā kapitāla bankas aizvien aktīvāk sevi piesaka mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) kreditēšanas tirgū, izrādot gatavību 2020. gadā nacionālajā ekonomikā izdot jaunus kredītus 220 miljonu eiro vērtībā, tomēr NAP2027 uzstādīto mērķu sasniegšanai ar to nepietiek. Lai panāktu plānoto kreditēšanas pieaugumu, ir nepieciešama ievērojama jaunu nozaru attīstība. Kuras ir perspektīvākās nozares banku skatījumā ar lielāko izaugsmes potenciālu? Automatizācijas pieaugošā loma MVU kreditēšanas veidi un apjomi jāskata kontekstā ar mūsu valsts ekonomikas pozīcijām Eiropas un globālajā tirgū. Eiropas mērogā Latvija ierindojas vienā no pēdējām vietām iedzīvotāju labklājības ziņā. Tiecoties uz lielāku labklājības pieaugumu, darba algas turpinās augt un darbaspēka resurss kļūs dārgāks. Šajā situācijā veiksminieki būs tie, kas optimizēs ražošanas procesus, ieguldot kapitālā, jaunās tehnoloģijās, sasniedzot augstāku produktivitāti un lielākus pārdošanas apjomus. Kopumā pieaug automatizācijas loma, kas atvieglo ikdienas darbu, un ļauj ar esošajiem resursiem padarīt vairāk un labāk. Lai konkurētu starptautiskos tirgos daudzām Latvijas ekonomikas izaugsmi virzošajām nozarēm nāksies automatizēties. Uzņēmumiem tas būs ieguvums, jo jaunās iekārtas būs efektīvākas un rentablākas. Uzņēmumi, kuri ieguldīs iekārtās un tehnoloģijās, lai paaugstinātu uzņēmuma produktivitāti, piemēram, ražošanas uzņēmumi, ir viena no uzņēmumu grupām, kur saredzam pieaugumu pēc finansējuma pieprasījuma. Bankas var atbalstīt uzņēmumus ar finansējumu jaunu iekārtu iegādei un tas attiecas uz plašu nozaru spektru.   Jaunu Skype meklējot Viena no perspektīvākajām nozarēm ilgtermiņā ir tehnoloģiju segments. Tiek investēti līdzekļi biznesa akseleratoros, pieaug iespējas riska kapitāla piesaistīšanai vairākos posmos tieši tehnoloģiju uzņēmumu finansēšanā. Tiek ieguldīts finansējums, attīstīta vide un tehnoloģiju infrastruktūra, veidojas tā sauktie hub jeb vietas, kur vairāki tehnoloģiju uzņēmumi darbojas vienuviet, piemēram “Jaunajā Teikā”, kur sākta inovāciju kustība Vefresh. Iespējams, ka kāds no šiem uzņēmumiem būs nākotnes Skype vai Nokia. Arī viens no vērtīgākajiem Latvijas uzņēmumiem 2019. gadā ir tieši tehnoloģiju uzņēmums SIA Mikrotīkls, kas nodarbojas ar datortīklu aprīkojuma ražošanu. Pie bankām pietiekami bieži vēršas klienti, kuri lūdz bankas līdzfinansējumu tehnoloģiju uzņēmumu iegādes darījumos. Vēsturiski bankām ir nācies atteikt šāda veida darījumiem nepietiekama nodrošinājuma dēļ. Pateicoties Altum garantiju produktam uzņēmumu pirkšanas un pārdošanas darījumos, bankas var izvērtēt iespējas finansēt šāda veida darījumus.   Turklāt IKT jeb informācijas un komunikācijas tehnoloģiju uzņēmumiem ir augsta rentabilitāte, kur vidēji Latvijā uzņēmumiem tā sastāda 4,5%, bet šajā nozarē ir 10%. Nozarē aizvien vairāk attīstās pakalpojumi un risinājumi, kuros izmanto mākslīgā intelekta un mākoņtehnoloģijas, datu analīzes un vizualizēšanas rīkus. Turpina pieaugt arī IKT uzņēmumu eksporta apjomi, tāpēc šo nozari noteikti jāpatur uzmanības centrā un paredzams, ka klientu aktivitāte tajā aizvien pieaugs. Dzīvojamā fonda un biroju telpu nomaiņa Klasiski stabila saglabājas nekustamā īpašuma finansēšana. Finansējumu lūdz nekustamo īpašumu attīstītāji, kuri vēlas gan pirkt un attīstīt īpašumus, gan pārfinansēties. Vietējā kapitāla bankas var piedāvāt elastīgāku pieeju un niansētu izpratni par vietējo nekustamā īpašuma tirgu. Redzam iespējas ekonomiskā segmenta dzīvokļu fonda attīstībā. Ir uzņēmēji, kuri attīsta un turpinās attīstīt šādas būves, un tendence tikai pieaugs, jo esošais dzīvojamais fonds noveco un tā ekspluatācijas laiks tuvojas beigām. Attīstās arī ofisu segments uzņēmumiem, kas nodarbojas ar pakalpojumu sniegšanu. Vērojama izteikta migrācija no “C” klases birojiem uz “B” klases birojiem un no “B” klases uz “A” klases biroju telpām. Papildus, iespēja nodrošināt ērtāku darba vidi modernā ofisā noteikti dos uzņēmumam priekšrocības kvalificētu darbinieku piesaistē. Baltic International Bank ir gatava atbalstīt uzņēmējus, palīdzot izvēlēties piemērotāko finansēšanas veidu, kā arī nosacījumus, kas ļauj turpināt veiksmīgu uzņēmējdarbību un nodrošināt tās attīstību. Jāmin, ka svarīgākā tomēr ir konkrētā uzņēmēja un viņa komandas degsme, uzņēmība un izpratne par izaugsmes iespējām visdažādākajās nozarēs. Pēc tam jau seko finansējums uzņēmuma atbalstam, kas var palīdzēt nākamajam Latvijas “veiksmes stāstam” tapt ātrāk un vieglāk, protams, ar nosacījumu, ka šim stāstam ir potenciāls. 

2019. gada 3. ceturksnī Baltic International Bank turpināja uzrādīt pozitīvus pamatdarbības rezultātus, noslēdzot šo ceturksni ar peļņu 184 tūkstošu eiro apmērā. Pateicoties Bankas Valdes un komandas darbam novērojams aktīvu pieaugums par 30% un tīro komisijas ienākumu palielinājums par 31,4%. Tāpat Banka turpinājusi efektīvi strādāt pie visu darbības procesu optimizēšanas, jo šī gada pirmajos deviņos mēnešos, salīdzinot ar attiecīgo periodu iepriekšējā gadā, pamatdarbības ienākumu pieaugums sasniedzis pusmiljonu eiro, bet izdevumus izdevies samazināt par 3,5 miljoniem. Nodrošinot Finanšu un kapitāla tirgus komisijas prasību izpildi Bankas kapitāla pietiekamības rādītājs sasniedzis 13,35% un likviditātes seguma rādītājs saglabājas augsts – 166% apmērā. “Šo ceturksni Baltic International Bank aizvadīja ilgtspējīgas attīstības un vietējā tirgus veicināšanas zīmē, jo atbilstoši privātās bankas (privately-owned) stratēģijai par prioritāti izvirzām vietējo klientu apkalpošanu, īpaši koncentrējoties uz Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu kreditēšanu, investīciju pakalpojumu un aktīvu pārvaldīšanas pakalpojumu sniegšanu klientiem, kā arī jaunu pakalpojumu un produktu ar augstu pievienoto vērtību attīstīšanu. Tā kā Banka darbojas atbilstoši ESG jeb Environmental. Social. Governance pieejai, kas ir vērsta uz ilgtspējīgu attīstību visos Bankas darbības līmeņos, daudz paveikts arī ilgtspējīgas attīstības jomā, par ko var pārliecināties ikviens interesents, jo trešajā ceturksnī Banka publicējusi arī savu pirmo “Sociālās atbildības un ilgtspējīgas attīstības pārskatu”, kā arī noteikusi Ilgtspējīgas attīstības mērķus atbilstoši Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Vides programmas finanšu iniciatīvai,“ atklāj Baltic International Bank Valdes priekšsēdētājs Viktors Bolbats. Baltic International Bank kā vietējā kapitāla banka vēlas veicināt vietējā reģiona attīstību, tāpēc uzsākts dialogs ar valsts institūcijām un nozari par esošās situācijas uzlabošanu, lai vēl vairāk veicinātu vietējā kapitāla banku pienesumu Latvijas tautsaimniecībai. Šeit jāņem vēra arī ārvalstu investīciju piesaistes nozīmība, kas ir viens no ekonomikas izaugsmes balstiem, tāpēc Baltic International Bank ir atbildīgs partneris ne tikai vietējo, bet arī ārvalstu klientu apkalpošanā. Viktors Bolbats   2019. gada 30. septembrī Bankas klientu kopējo līdzekļu apjoms sasniedza 498 miljonus eiro (dati par Koncernu norādīti iekavās), aktīvu pārvaldīšanā apjomam sasniedzot 101 miljonus eiro (101 miljonus eiro), kas ir par 36% vairāk nekā 2018. gada beigās. Brokeru apkalpošanā esošo finanšu instrumentu vērtība – 149 miljoni eiro (149 milj. eiro). Tīrie komisijas ienākumi 2019. gada 3. ceturksnī pieauga par 31,4% (31,4%) salīdzinājumā ar šo pašu periodu iepriekšējā gadā un  veidoja 6,46 miljonus eiro (6,46 milj. eiro). Tīro komisijas ienākumu īpatsvars pieaudzis līdz 65,7% (64,6%). Tīro procentu ienākumu īpatsvars veidoja 15,6% (15,3%). Administratīvie izdevumi sasniedza 8,49 miljonus eiro (8,62 miljonus eiro), par 23,4% (22,4%) mazāk nekā iepriekšējā gadā. 2019. gada 30. septembrī Bankas pašu kapitāls bija 24,04 miljoni eiro (24,11 miljoni eiro). Pirmā līmeņa kapitāla pietiekamības rādītājs (Tier 1 capital ratio) bija 9,62% (9,68%). Kopējā kapitāla pietiekamības rādītājs (Total Capital Ratio) sasniedza 13,35% (13,43%). Banka turpina darbu pie jauniem digitāliem rīkiem un kanāliem – sākot no 14. septembra ir pieejama atvērtās sadarbības platforma Open Banking, kas ļauj Bankai savos darbības procesos nodrošināt pilnīgu atbilstību Eiropas Savienības (ES) Maksājumu pakalpojumu direktīvas (Payment Service Directive 2 (PSD2) prasībām. Tāpat Banka strādā pie jaunās internetbankas platformas izstrādes. Baltic International Bank ir noteikusi Ilgtspējīgas attīstības mērķus atbilstoši Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Vides programmas finanšu iniciatīvai, Banka savā darbībā koncentrēsies uz septiņiem no kopumā 17 apstiprinātajiem ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķiem - “Laba veselība un labklājība”, “Nabadzības un trūkuma izskaušana”, “Pieejama un tīra enerģija”, “Pienācīgs darbs un ekonomiska izaugsme”, “Industrija, inovācijas un infrastruktūra”, “Atbildīgs patēriņš un ražošana”, “Rūpes par klimatu”. Banka turpina iesaistīties aktīvā dialogā ar valsts iestādēm un citām organizācijām par privāto banku vietu un lomu Latvijas tautsaimniecībā. Šo centienu ietvaros oktobrī Finanšu nozares asociācijas (Asociācija) vietējā kapitāla banku darba grupa, kurā Banku pārstāv Asociācijas Stratēģiskās attīstības komitejas līdzpriekšsēdētājs, Baltic International Bank valdes priekšsēdētājs Viktors Bolbats, mediju brokastīs aktualizēja jautājumus par vietējā kapitāla banku biznesa modeļu transformāciju, šo banku vietu finanšu tirgū un pienesumu Latvijas tautsaimniecībai. Šī gada trešajā ceturksnī Banka atbalstījusi vairākus sabiedriski un sociāli nozīmīgus projektus, apliecinot rūpes par dažādām sabiedrības grupām. Ar Bankas atbalstu atklāts dienas aprūpes centrs: “TERĒZES MĀJA”. Sekmējot latviešu literatūras izaugsmi, izdots Marinas Kosteņeckas atmiņu krājums “Mans XX gadsimts". Rakstniece to sauc par mūža darbu un grāmatās dalās ar savu dzīvesstāstu, atmiņām par Latvijai izšķirošiem nesenās vēstures notikumiem un unikālu laikmeta liecību – Atmodas laikā no lasītājiem un atbalstītājiem saņemtām vēstulēm. Savukārt lasīšanas un rakstniecības veicināšanas projekts “Bibliotēka” trešajā ceturksnī aicināja Latvijas iedzīvotājus pieteikties unikālā ģimeņu un dzimtu grāmatu izstādes veidošanā. Galvenie finanšu rādītāji: Baltic International Bank finanšu pārskats par 2019. gada 3. ceturksni pieejams šeit.

Pārmaiņas Latvijas banku nozarē, pastiprināta starptautisko organizāciju uzmanība, un šī brīža aktuālie izaicinājumi ir radījuši nepieciešamību Latvijas bankām nopietni pārstrukturēt jau esošus un meklēt jaunus attīstības modeļus. Īsā laikā šos uzdevumus veiksmīgi izpildīja mazās mobilās bankas ar vietējo kapitālu, kurām izdevās atrast savu nišu finanšu tirgū un pierādīt savu nepieciešamību Latvijas ekonomikai. Individuāla pieeja Kā Latvijas Finanšu asociācijas stratēģiskās attīstības komitejas līdzpriekšsēdētājs vēlos uzsvērt, ka kreditēšana un investēšana Latvijas biznesā kļūst par vietējā kapitāla banku prioritāti. Zināšanas un izpratne par vietējo uzņēmējdarbības vidi ļauj tām būt cieši saistītām ar valsts ekonomiku. Šādas bankas ir prognozējamas, to akcionāru vārdi ir zināmi sabiedrībai, tās aktīvi iesaistās Latvijas sabiedriskajā dzīvē un ir ieinteresētas saglabāt savu stabilitāti ilgtermiņā. Jau 2020.gadā trīs vietējā kapitāla bankas – Baltic International Bank, BlueOrange Bank un Signet Bank – ir gatavas nodrošināt 220 miljonus eiro aizdevuma līdzekļu veidā Latvijas tautsaimniecības attīstībai. Šis skaitlis aug ar katru gadu. 2018.gadā minētās bankas izsniedza aizdevumus vietējiem uzņēmumiem 61 miljona eiro apmērā, savukārt 2019.gadā prognozētā summa ir 170 miljoni eiro. Ja mūsu trīs banku sadarbība izrādīsies veiksmīga, mēs veidosim vienotu platformu kreditēšanai vietējiem uzņēmumiem. Turklāt finansējumu var piesaistīt, izmantojot citus ieguldītājus vai citus veidus, piemēram, vērtspapīru emisiju. Atšķirībā no lielajām bankām, kurām ir liela klientu plūsma un kuras ne vienmēr spēj apkalpot visus un iedziļināties viņu jautājumos, mums ir iespēja strādāt ar katru uzņēmēju individuāli un padziļināti pievērst uzmanību viņu problēmām. Tie ir godkārīgi cilvēki, mūsu ekonomikas dzinējspēks un viņi ir jāatbalsta. Kas to darīs, ja ne mēs? Raksts žurnālā "Otkritij gorod”, novembris, 2019. *Pilnu rakstu var lasīt krievu un angļu valodā. Raksts “Открытый город” ar Viktoru Bolbatu. (RU)

Piektdien, 8. novembrī svinīgā pasākumā tika svinēti AS Baltic International Bank vērienīgā renovācijas un rekonstrukcijas projekta – Kalēju Kvartāla pirmās kārtas Spāru svētki, pabeidzot nozīmīgu būvniecības darbu posmu – nesošo konstrukciju stiprināšanu un jumta konstrukcijas. Kalēju Kvartāls ir Vecrīgas kvartāls starp Kalēju ielu un Vecpilsētas laukumu, kur tiek atjaunots piecu ēku komplekss. Šobrīd ir noslēdzies pirmais projekta posms – atjaunotas divas vēsturiskās ēkas –  Baltic International Bank jaunās darba telpas. Mēs augstu novērtējam un pateicamies būvniekiem par paveikto darbu un esam pārliecināti, ka šī vērienīgā kvartāla rekonstrukcijas rezultātā Rīgas pilsēta iegūs vēl vienu nozīmīgu apskates un atpūtas vietu, vietējie uzņēmēji biznesa telpas Vecrīgā un Banka biroja telpas. Viktors Bolbats   "Uzsvēršu, ka projekts tiek īstenots visaugstākajā kvalitātē ciešā sadarbībā ar uzraugošajām institūcijām, jo Baltic International Bank viena no pamatvērtībām ir pārmantojamība, tāpēc projekta īstenošanā kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai pievērsām vislielāko uzmanību, ko apstiprināja arī pieaicinātie eksperti, sniedzot pozitīvus atzinumus. Mēs vēlamies būt konkurētspējīgi darba tirgū, tāpēc jau šodien domājam, kā piesaistīt Bankai augstākā līmeņa profesionāļus. Redzam, ka jaunajai paaudzei darba vide un apstākļi ir viens no faktoriem, izvēloties savu darba dēvēju, tāpēc Kalēju kvartāla būs mūsdienīgam darbiniekam pielāgota darba vide,” lepojas Baltic International Bank Viktors Bolbats. Pasākuma viesiem bija iespēja doties ekskursijā pa renovētajām Kalēju Kvartāla ēkām arhitektu Ivara Šļivkas un Jura Šūpola vadībā. Prezentējot viesiem paveikto būvniecības un tehnisko darbu jomā, kā arī ēkas vēsturisko liecību saglabāšanā, arhitekts Ivars Šļivka uzsvēra, ka Kalēja Kvartāla renovāciju raksturo ilgtspējīgi risinājumi, kas īstenoti kultūrvēsturisko ēku atjaunošanas principu ietvarā un atbilstoši visiem normatīvajiem aktiem un noteikumiem, kuri nosaka būvdarbu veikšanu Rīgas vēsturiskajā centrā. “Spāru svētki ir svarīgs atskaites punkts, kas parāda, ka darbi virzās uz priekšu kā plānots. Brīdis, kad varam novērtēt paveikto. Šobrīd Kalēju Kvartālā tiek atjaunotas divas vēsturiskās ēkas, pēc to nodošanas ekspluatācijā tiks  turpināts darbs pie pārējām trim. Šajās divās ēkās esam paveikuši gan tehniskos, gan celtniecības darbus lielos apjomos, gan veikuši arī kultūrvēsturisko restaurāciju. Lai saglabātu ēku vēsturiskās liecības, restaurēti arī divi kultūrvēsturiski vērtīgi un krāšņi objekti. Atjaunots 1593. gada valsts mākslas piemineklis – Epitāfija, kuru paredzēts iekļaut Rīgas ievērojamāko apskates objektu vidū. Jaunu izskatu atguvusi arī skaista, vēsturiska krāsns,” uzsver Nekustamo īpašumu attīstības projektu vadītāja Irīna Armanova, atzīmējot, ka viss ēku komplekss tiek projektēts ar īpaši energoefektīviem risinājumiem, kas Vecrīgā ir liels izaicinājums, tāpat izbūvēti arī jauni inženiertīkli. Pēc pārbūves palielināsies telpu kopējā platība, jo ir pārplānotas telpas esošajos stāvos un piebūvēti vēl divi jauni stāvi – sestais un septītais stāvs. 2020. gada martā 90 no 220 Baltic International Bank darbinieki varēs pārcelties uz jaunajām telpām Kalēju Kvartāla renovētajās ēkās, kas aprīkotas atbilstoši modernas darba vides principiem un sasaucas ar Bankas īstenoto ESG (Environmental. Social. Governance) pieeju, kas papildu vides saudzēšanai un labai pārvaldībai paredz arī korporatīvās sociālās atbildības principu īstenošanu augstākajā līmenī un rūpes par darbiniekiem, sniedzot tiem iespēju strādāt progresīvā nākotnes birojā. Par Kalēju Kvartālu Būvniecība tika uzsākta 2018. gadā, visā vērienīgā projekta norises laikā paralēli būvniekiem strādā arī arheologi. Kvartāla izveidē kopumā tiks ieguldīti aptuveni 12 miljoni eiro. Projektu paredzēts pabeigt 2022. gada. Projekta mērķis ir izveidot publiski pieejamu senās Rīgas kvartālu, kurā būs apskatāmas un aptaustāmas vēsturiskās liecības par pilsētas veidošanos šajā vietā deviņu gadsimtu garumā. Kultūrvēsturiskais mantojums te tiks apvienots ar pievilcīgu darba vidi Baltic International Bank darbiniekiem. Kvartāls atrodas valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa "Rīgas pilsētas vēsturiskais centrs", UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma vietas "Rīgas vēsturiskais centrs" un valsts nozīmes arheoloģijas pieminekļa "Vecrīgas arheoloģiskais komplekss" teritorijā. Gar kvartāla malu pie Kalēju ielas ir saglabājušās Rīgas aizsardzības mūra paliekas (~1200. gads). Revitalizētais kvartāls pēc rekonstrukcijas sastāvēs no divām galvenajām funkcionālajām zonām. Tirdzniecības galerijas jeb pasāžas aizņems ēku apakšējos trīs stāvus, 1. stāvā būs Naudas muzejs, augšējos stāvos atradīsies Baltic International Bank biroju telpas. Kvartālā būs augsta līmeņa restorāns, iekšpagalmā izbūvētajā ātrijā būs vieta nelielām izstādēm un koncertiem. Darbus īsteno arhitektu birojs SIA “Ivara Šļivkas birojs” un būvuzņēmējs SIA “Ramej Construction”. Darbi tiek īstenoti atbilstoši SIA “Ivara Šļivkas birojs” izstrādātajam būvprojektam. Būvdarbus veic būvuzņēmējs SIA “Ramej Construction” un  būvuzraudzību nodrošina  no būvdarbu veicēja un būvprojekta izstrādātāja neatkarīgs starptautisks uzņēmums SIA “TUV NORD Baltik”.

Intervijā laikrakstam “Latvijas Avīze” Baltic International Bank padomes loceklis Džozefs Kofers Bleks stāsta par pasaules pieredzi noziedzīgi iegūto līdzekļu apkarošanā un saviem nākotnes izaicinājumiem Baltic International Bank padomē.     Kāda ir situācija ar "netīro naudu" pasaulē – tā uzlabojas vai pasliktinās? Godīgi sakot, tāds jautājums ir gandrīz kā jautājums par reliģiju – vai tās ietekme palielinās vai samazinās? Makro līmenī runājot, varētu gandrīz droši teikt, ka pēdējā laikā pasaulē vienmēr ir pastāvējusi "netīrās naudas" plūsma. Vai pēdējā laikā – tas ir, sākot no 2001. gada 11. septembra? Proti, tajā brīdī tam sāka pievērst uzmanību? Es teiktu – agrāk. Vismaz, no Amerikas perspektīvas skatoties, stāsts par "netīro naudu" sākas ar karu pret narkotikām. Neskatoties uz milzīgajiem resursiem, kas veltīti šīs parādības apkarošanai, ļoti reti ir izdevies būtiski ietekmēt vai mainīt narkotiku "ielas cenu". Un, ja nav nekādu pārmaiņu cenā, tad nav arī reālu un noturīgu panākumu cīņā ar narkotikām. Jā, nošāva Pablo Eskobaru un noķēra El Čapo, sagrāva to vai citu narkotiku karteli, taču to vietā ātri vien radās citi. Ko darīt tālāk? Šajos apstākļos tiesībsargājošajās institūcijās radās stratēģiska pieeja "sekosim naudai". Narkotiku izplatīšanas sistēmas vājie punkti ir loģistika un radītās peļņas iekļūšana atpakaļ finanšu sistēmā. Ja nevaram uzvarēt loģistikas jomā, tad atliek finanses. Atceros, ka tajā laikā, 80. un 90. gados, dodoties uz Dienvidameriku un apmeklējot kādu krastmalu vai ostu, tur dārgās, vairāk nekā miljonu dolāru vērtās motorjahtas ar jaudīgiem dzinējiem stāvēja kā cigarešu paciņas plauktā – desmitiem. Tās vai nu piederēja narkotiku tirgoņiem, vai bija atņemtas narkotiku tirgoņiem, un to uzdevums bija narkotiku transportēšana. Ja jūsu bizness var mierīgi atļauties norakstīt savos izdevumos miljonu dolāru vērtus transportlīdzekļus, tad jūsu bizness nepārprotami ir ļoti ienesīgs. Tieši šādos apstākļos arī dzima stratēģijas maiņa – nevis censties tikai atrast un likvidēt loģistikas sistēmu, bet sekot naudai, tādējādi atmaskojot narkotiku karteļu vadītājus. Jūs jau pieminējāt 11. septembri, šai laikā es biju CIP terorisma apkarošanas vadītājs. Ar "sekošanu naudai" pretterorisma jomā nemaz tik labi sākumā neveicās, jo bažījāmies, ka šī pieeja varētu atņemt jau tā ierobežotos resursus citām jomām. Otrs ierobežojums bija tas, ka atšķirībā no narkotikām terorismā liela nauda nav vajadzīga. Sarīkot 11. septembra uzbrukumus – tas neko dārgi neizmaksāja, varbūt pāris simtus tūkstošus dolāru. Salīdzinot ar narkotiku tirdzniecībā iesaistīto līdzekļu apmēriem, tā ir sīknauda. Tik nelielas summas izsekot ir sarežģīti. Tomēr pamazām izlūkošanas aprindas sadarbībā ar starptautiskajiem partneriem to uzsāka. Jāsaka – rezultāti bija labāki, nekā cerēts, tomēr šādi pārtraukt teroristu šūniņu finansēšanu ir ļoti grūti. Labākie rezultāti tiek sasniegti, pārraugot pasaules vai valsts finanšu sistēmu un meklējot anomālijas tajā, taču, protams, nākas saskarties ar politiskajiem ierobežojumiem. Runājot par "netīrās naudas" ierobežošanu un politiku... Es riskētu teikt, ka Latvijas finanšu aprindās valda sajūta, ka ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla (FINCEN) ziņojums par "ABLV Banku" un tālākās izrietošās darbības bija pārāk asas, nepamatoti izceļot Latviju. Proti, naudas atmazgāšanas problēmas pastāv arī citās valstīs, un Latvija jau vismaz kopš 2016. gada bija uzsākusi virzību uz naudas atmazgāšanas apkarošanas prasību pastiprināšanu un kontroli. Esmu bijis tikai dažās valstīs, kurās amerikāņus neuzskatītu par daļu no problēmas. Mani Latvijas draugi uzskata tieši tāpat, kā jūs jautājat. Bet ko jūs vēlētos, lai mēs darām? Pastāv tik daudz svarīgu jautājumu/problēmu, un mums tās ir jārisina, un arī laika tirānija, lai cik labi būtu cilvēku nodomi. Turklāt viena partnera neapmierinātību ar otru attiecībās var paust arī skaidrā un nepārprotamā veidā. Runāsim atklāti – esmu Latvijā jau 14. reizi, man ļoti patīk Latvija un tās iedzīvotāji. Pirms lēmu, vai braukt šurp strādāt, drusku papētīju situāciju. Latvijas reputācija internetā nav sevišķi laba un, par laimi, realitātei neatbilstoša. Tomēr pēdējās desmitgades laikā ir vērojami daudzkārtīgi naudas atmazgāšanas apkarošanas noteikumu pārkāpumi. Pārmest amerikāņiem, ka tie aizstāv savas intereses un izlemj nosūtīt skaidru ziņu situācijā, kad citas metodes iepriekš jau ir izmēģinātas, nav godīgi. To var darīt tikai tie, kas nezina attiecību priekšvēsturi. Es arī esmu dzirdējis visu minēto: "šī banka padarīta par upuri", "tā nav patiesība", "tās ir viltus ziņas" un pat – "to visu noorganizējuši krievu specdienesti". Blēņas! "Naudas atmazgāšana "sistēmiskā" līmenī", kā bija teikts FINCEN ziņojumā, tas šahs un mats. Tā ir apsūdzība, ko nevar uztvert vieglprātīgi. Sistēmisks – tas ir nopietns termins. Sistēmisks – tas nozīmē, ka tika radīta integrēta sistēma organizācijas līmenī, kas regulāri un atkārtoti veica darbības naudas atmazgāšanai. Un vēl kā ķirsītis uz tortes – "naudas atmazgāšana Ziemeļkorejas interesēs", ko nevar ignorēt. Atrodiet kādu citu valsti pasaules kartē, ar kuru ASV būtu sarežģītākas attiecības un kuras labā veiktas naudas atmazgāšanas darbības varētu vairāk nokaitināt amerikāņus. Ko jūs gribējāt, ko lai ASV dara šādā situācijā? Un cik ilgi Latvijas bankas var piedalīties naudas atmazgāšanas darbībās, lai finanšu sistēma un valsts reputācija neciestu? ASV rīcību šajā gadījumā varētu dēvēt par "stingro roku" (tough love), tomēr tās pamatā ir labi nodomi un patiesa vēlme palīdzēt sistēmai, kas pati netiek galā. Kā publiski izteicies FKTK vadītājs Pēters Putniņš – Ziemeļkorejas naudas atmazgāšanas gadījumā nauda nāca no vienām Eiropas bankām, izgāja caur Latviju un atgriezās citās Eiropas bankās. Kādēļ tad tieši Latvijas loma tika izcelta? Kādēļ nav līdzīgu FINCEN ziņojumu par citām Eiropas bankām? Es neesmu tādā situācijā, lai komentētu, ko teicis P. Putniņš. Un ziņojumi par citām bankām arī ir bijuši, kuri, iespējams, nav piesaistījuši tik lielu uzmanību. Taču pastāvu uz to, ko teicu. ASV valdībai nav ne laika, ne enerģijas nodarboties ar izdomātām lietām. Izlasot FINCEN ziņojumu pilnībā, ir skaidrs ka ASV motivācija nosūtīt skaidru ziņu bija augsta. Un ticiet man – šādu ziņojumu sastādīšana nenotiek tā, ka kāds ierēdnis iebaksta pirkstu kartē un nejauši izvēlas, pret kuru valsti vērsties. Šādu ziņojumu sastādīšanā iesaistītas daudzas institūcijas, un rezultāts atspoguļo savstarpēji saskaņotu viedokli par notiekošo. Lielākā daļa naudas, kas izplūst caur Latvijas banku sistēmu, nāk no NVS valstīm, pirmkārt, jau Krievijas. Ņemot vērā sarežģītās attiecības starp Rietumu pasauli un Krieviju, kādēļ mums būtu jāuztraucas par to, ka nauda izplūst no Krievijas ekonomikas, atņemot resursus investīcijām, un tiek tērēta Rietumos, pērkot villas Vidusjūras piekrastē un bezjēdzīgi dārgas jahtas, un angļu futbola klubus? Te es jums piekrītu – varbūt arī nevajadzētu. Lai gan attiecības ar Krieviju ir sarežģījušās, tomēr vairumam amerikāņu krievi patīk – tam, kā viņi sevi uztver, ir liela līdzība ar to, kā sevi uztver paši amerikāņi. Varētu gan uzdot jautājumu, kādēļ Krievijai ir jāieņem tik kauslīga un agresīva nostāja starptautiskajos jautājumos un kādēļ Vladimiram Putinam būtu publiski jādemonstrē filmiņas ar kodolieroču izšaušanu uz mērķiem ASV. Kad krievi pērk villas Itālijā, tas mani uzjautrina, nevis uztrauc. Gribat jahtas – bet lūdzu. Nekustamo īpašumu Ņujorkā – brīnišķīgi. Mani uztrauc tas, ka šīs naudas avots var būt valsts izzagšana un krāpnieciska privatizācija. Ja paskatīsieties, kādi cilvēki ir iekļauti ASV sankciju sarakstos, – tad redzēsiet, ka nomācošais vairākums tur ir tādi cilvēki, kuri ieguvuši savas bagātības veidā, ko ASV uzskatītu par nelikumīgu. Mēdz teikt, ka ASV traucē Krievijas attīstību. Krievija šobrīd pati ir savs lielākais ienaidnieks. Taču demokrātiska un stabila Krievija, kurā dzīvotu apmierināti un paēduši cilvēki, ir ASV interesēs. Un naudu, kas tiek tērēta par villām un jahtām, daudz labāk būtu ieguldīt Krievijas infrastruktūrā, sociālajā apdrošināšanā un izglītībā. Vai daudz jūsu kolēģu ar iepriekšējo darba pieredzi izlūkošanā, terorisma un naudas atmazgāšanas apkarošanā un diplomātijā ienāk strādāt Baltijas valstu banku sistēmā? Labs jautājums, jo darbam finanšu sistēmā ir daudz līdzības ar izlūkošanu un diplomātiju. Daudzi principi ir tie paši – zini, ar ko tev ir darīšana, aizsargā savējos un savus draugus, ieguldi nākotnē, efektīvi izmanto ierobežotus resursus mērķa sasniegšanai. Patiesībā cīņa pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju ir mans galvenais uzdevums šeit kā "Baltic International Bank" padomes loceklim. Viens no galvenajiem šī darba virzieniem saglabājas nemainīgs – izveidot un uzlabot mehānismu, sistēmu, kas ļautu identificēt riskantos klientus, kā arī noteikt potenciālos riskus šajā jomā. Tomēr, atbildot uz jūsu jautājumu, – nē, amerikāņu speciālistu ieplūšanu es neredzu. Vairāk redzu Eiropas valstu pārstāvjus.   Olafs Zvejnieks, Laikrakstam Latvijas Avīze, 14.05.2019   Intervija laikrakstā Latvijas Avīze ar Koferu Bleku

Ņujorkas reitingu aģentūra Sigma Ratings piešķīrusi bankai Baltic International Bank finanšu noziegumu novēršanas atbilstības reitingu BBB+, ievietojot to starp nozares līderiem. Sigma ziņojumā arī minēts, ka bankas nākotnes novērtējums ir pozitīvs. Sigma Ratings izvērtēja Baltic International Bank raksturīgo risku vidi un kontroles efektivitāti finanšu noziegumu novēršanā. Pārskats ietver vairākus finanšu noziegumu novēršanas faktorus, tostarp nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu, sankcijas un arī ārējā riska jautājumus, piemēram, ģeopolitisko risku, kā arī vietējā regulatora darbību. Baltic International Bank Valdes priekšsēdētājs Viktors Bolbats norāda: “Esam patiesi iepriecināti par atzītās reitingu aģentūras Sigma Ratings sniegto pozitīvo novērtējumu, kas ir apliecinājums, ka mūsu paveiktais ārkārtīgi lielais darbs un ievērojamie ieguldījumi finanšu noziegumu apkarošanā ir atmaksājušies.  Baltic International Bank stingri uzskata, ka privātā kapitāla bankām ir jādarbojas ilgtspējīga biznesa modelī, ieviešot korporatīvās pārvaldības principus un caurspīdīgumu visās darbībās, tostarp cīņā ar finanšu noziegumiem.”   Sigma Ratings ziņojumā minēts, ka Baltic International Bank stiprās puses ir palielinātas investīcijas finanšu noziegumu novēršanas atbilstībā – gan cilvēkresursu, gan tehnoloģiju, kā arī komplicēta darījumu monitoringa sistēma (TMS) ar visaptverošu iespējamo scenāriju konstatēšanas sarakstu. Baltic International Bank ir ieviesta progresīva kontroles sistēma cīņā pret finanšu noziegumiem.   Baltic International Bank ir pelnījusi uzslavu par caurspīdīguma ieviešanu procesos un investīcijām finanšu noziegumu kontroles vidē. Reitings apliecina salīdzinoši spēcīgu kontroles vidi un parāda, ka vadības komanda rīkojas apņēmīgi un aktīvi, apzinoties proaktīvo risku pārvaldības nozīmi visos kontroles posmos Stjuarts Džonss Juniors (Stuart Jones, Jr.) Sigma Ratings izpilddirektors   Ņemot vērā vispārējo situāciju nozarē, Banka ir pārliecināta, ka Latvijā strādājošām bankām ir jāveido ilgtspējīgs biznesa modelis, kas balstīts uz augstiem korporatīvās pārvaldības principiem, tostarp finanšu noziegumu apkarošanas jomā. 2018. gadā Baltic International Bank investējusi darbinieku kvalifikācijas celšanā un ekspertīzes stiprināšanā finanšu noziegumu apkarošanas jomā atbilstoši starptautiskajiem standartiem. Piemēram, visi bankas darbinieki, kas īsteno “Know Your Customer” (KYC) un “Know Your Customer`s Partner” (KYCP) principus ir izgājuši padziļinātas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas (NILLTFN) apmācības, kā arī ir ieviesti grozījumi NILLTFN politikā un procedūrās. Pateicoties Baltic International Bank darbības modelim un Bankas īstenotajiem augstas korporatīvās pārvaldības un ilgtspējīga biznesa principiem, kā arī sociāli atbildīgām iniciatīvām, 2018. gadā Baltic International Bank saņēmusi Ilgtspējas indeksa Zelta godalgu un Ģimenei draudzīga komersanta statusu.    Baltic International Bank Financial Crime Compliance (FCC) Rating Report   Par Sigma Ratings Sigma Ratings, Inc. (“Sigma”) ir Ņujorkas uzņēmums, kas ieņem vadošo pozīciju uz tehnoloģijām balstītā pieejā, lai novērtētu pārvaldību un finanšu noziegumu risku organizāciju līmenī. Sigma izvērtē organizāciju riskus, kas saistīti ar finanšu noziegumu novēršanu, pārvaldību, sankcijām, korupciju un reputāciju. Sigma metodika ir balstīta uz nozares labāko praksi un izstrādāta konsultējoties ar publisko un privāto sektoru. Pirms publicēšanas Sigma reitingus pārbauda arī neatkarīga Reitingu komisija. Sigma regulāri sadarbojas ar ASV un citu valstu regulatoriem, lai gūtu idejas un atgriezenisko saiti. Sigma vadības komandā ietilpst profesionāļi ar vairāk nekā 1000 gadu kopīgo pieredzi, tostarp eksperti, kas strādājuši finanšu noziegumu apkarošanas jomās ASV valdībā, kā arī tiesību un finanšu nozares pārzinātāji. Uzņēmuma klienti ir finanšu institūcijas, investīciju firmas, starptautiski uzņēmumi, apdrošināšanas firmas un valdības Ziemeļamerikā, Dienvidamerikā, Eiropā, Tuvajos Austrumos un Dienvidaustrumāzijā.

Baltic International Bank galvenais akcionārs, ilggadējs latviešu literatūras mecenāts, Valērijs Belokoņs, kurš darījis iespējamu arī šobrīd aktuālo lasīšanas veicināšanas projektu “Bibliotēka”, uzskata, ka literatūras nozares pastāvēšana ir būtiska visai mūsu nācijai. Lai latviešu kultūra un valoda varētu turpināties, ir jāpastāv literatūrai. Ko gan vēl mēs atstājam bez valodas? Mēs atstājam savas tautas domas. Ja mēs pazaudēsim vārdu, mēs pazaudēsim domu. Tāpēc ir jāizdod grāmatas – lai mēs saglabātu lielu, pabeigtu, filozofisku domu.Valērijs Belokoņs Intervijā, kas šomēnes publicēta kā septītā video stāstu sērijā “Bibliotēka”, Valērijs Belokoņs ļauj ieskatīties savā privātajā bibliotēkā un atklāj savu personīgo motivāciju atbalsta sniegšanai. Grāmatās ir viss nepieciešamais mūsu dzīvei un mūsu dvēseles dzīvei. Atbalstīt grāmatas man ir dzīves un dvēseles pieprasījums. Cilvēks var atbalstīt literatūru tikai tad, ja viņš to saprot, un viņam tā ir nepieciešama. Nav tā, ka literatūra nāktu ar izstieptu roku.Valērijs Belokoņs Mecenāts pauž arī savu skatījumu uz literatūras lomu latviešu valodas saglabāšanā. “Mēs pašreiz esam situācijā, kad ir nepieciešams saglabāt savu valodu un kultūru. Uzskatu, ka šobrīd mēs to darām , un to noteikti vajag turpināt.” Vēl intervijā Baltic International Bank galvenais akcionārs caur smiekliem, un vienlaikus ļoti nopietni norāda, ka visas atbildes uz jautājumiem ir atrodamas grāmatās. “Mūsdienās cilvēki domā, ka visas atbildes ir atrodamas Google, man nāksies viņus apbēdināt, jo tā nav. Visas atbildes ir grāmatās,” viņš saka. Skatīties pilnu interviju Pilnu video interviju ar Valēriju Belokoņu iespējams noskatīties projekta “Bibliotēka” mājas lapā www.manabiblioteka.lv. Turpat skatāmas arī sešas līdz šim publicētās intervijas – ar rakstniekiem Noru Ikstenu un Māri Bērziņu, Romas Katoļu Baznīcas Rīgas arhibīskapu-metropolītu Zbigņevu Stankeviču, Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) direktoru Andri Vilku, LNB Atbalsta biedrības direktori Kārinu Pētersoni un  bijušo Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu. Tuvāko mēnešu laikā plānots publicēt arī intervijas ar dzejnieku un tulkotāju Uldi Bērziņu, latviešu mākslas vēsturnieku un heraldikas speciālistu Imantu Lancmani un Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Etnogrāfijas nodaļas vadītāju Sanitu Stinkuli. Projektu “Bibliotēka” veido “Baltic International Bank” – ilggadējs latviešu literatūras mecenāts. Iniciatīva “Bibliotēka” aicina atklāt sabiedrībai stāstus par literatūras nozīmi cilvēku dzīvēs, stāstus par personīgajām bibliotēkām, to saturu, kā arī emocionālo un profesionālo vērtību. Latviešu literatūras attīstība ir viens no “Baltic International Bank” ilggadējiem sabiedrības atbalsta virzieniem. Vadoties no pārliecības, ka savas valsts kultūras un vēstures pārzināšana ir katras tautas nacionālās identitātes pamatā, “Baltic International Bank” finansiāli atbalsta nacionālas nozīmes grāmatu izdošanu un literatūras projektu īstenošanu.