Ekspertīze. Uzticība. Pārmantojamība.

PAR BANKU

Aktualitātes

Baltic International Bank ikgadējā Ilgtspējas indeksā jau otro gadu iegūst augsto zelta godalgu

Vakar, 14.jūnijā, tika paziņoti ikgadējā Ilgtspējas indeksa rezultāti, un lepojamies, ka Baltic International Bank jau otro gadu pēc kārtas ir ieguvusi augsto zelta līmeni!   Baltic International Bank valdes priekšsēdētāja vietnieks Viktors Bolbats stāsta: „2018. gads ir īpašs ne tikai Latvijai, kuras simtgadi mēs visi kopā svinam visa gada garumā, bet arī Baltic International Bank, kuras 25. gadskārta apritēja šā gada maijā. Visus šos gadus Bankas komanda ir meklējusi un atradusi arvien jaunas attīstības iespējas, pārvarējusi izaicinājumus un virzījusies uz kopējo mērķi – kļūt par labāko banku mūsu klientiem un sociāli atbildīgu uzņēmumu visai Latvijas sabiedrībai. Gan ikdienas darbā, gan arī jau piecus gadus piedaloties Ilgtspējas indeksā, mēs vēlamies pierādīt sev, mūsu klientiem, partneriem un plašai sabiedrībai, ka mēs varam sasniegt augstākās virsotnes, un esmu gandarīts, ka Ilgtspējas indeksā mūsu sasniegumi jau otro gadu pēc kārtas ir novērtēti ar zelta godalgu!” Šonedēļ Baltic International Bank saņēma vēl atzinīgu novērtējumu, jau otro gadu pēc  kārtas kļūstot par vienu no tiem Latvijas uzņēmumiem, kuriem ir piešķirts  Ģimenei draudzīga uzņēmuma statuss. Ilgtspējas indekss ir stratēģisks vadības instruments, kas balstīts uz starptautiski atzītu metodoloģiju, palīdzot uzņēmumiem novērtēt savas darbības ilgtspēju un korporatīvās atbildības līmeni piecās jomās – stratēģijā, tirgus attiecībās, darba vidē, vidē un sabiedrībā. To organizē Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūts sadarbībā ar Latvijas Darba devēju konfederāciju (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS). Baltic International Bank 2014.gadā un 2015.gadā ieguva Ilgtspējas indeksa bronzas godalgu, 2016.gadā – sudraba godalgu, un lepojamies, ka 2017.gadā un 2018.gadā Bankas veikums tika novērtēts ar augsto zelta līmeņa godalgu. Ģimenei draudzīga komersanta statusu piešķir Labklājības ministrija, un šogad tas tiek pasniegts jau desmito reizi ar mērķi popularizēt ģimenei draudzīga uzņēmuma ideju un piesaistīt arvien jaunus uzņēmumus. Kopš 2011. gada uzņēmumi tiek apzināti sadarbībā ar Ilgtspējas indeksu, kopīgi izstrādājot un indeksa aptaujas anketā iekļaujot atbilstošus kritērijus par ģimenei draudzīgas politikas īstenošanu uzņēmumā.  

Piebalgā darbu sāk Eiropas lielākā saldūdens zivju audzētava

1. jūnijā, Vecpiebalgas novada Inešos atklāts akvakultūras uzņēmuma “Hibitech Piebalga” saldūdens zivju audzēšanas cehs. Zivju audzētavas baseinu kopējais tilpums ir 7 500 kubikmetri, tādējādi tas ir kļuvis par lielāko šādas tehnoloģijas zivju audzētavu Eiropā! Valērijs Belokoņs, “Hibitech Piebalga” līdzīpašnieks, uzskata: “Mana pārliecība ir, ka Latvijas ekonomikas uzplaukuma pamatā ir spēja mūsu valstij tradicionālajās nozarēs atrast specifiskus nišas produktus ar augstu pievienoto vērtību un eksporta potenciālu. Projekts Piebalgā pierāda, ka ir iespējama Latvijas līdzsvarota attīstība, labi apmaksātas darba vietas un eksportspējīgs bizness reģionos, kas ģenerēs nodokļus pašvaldību un valsts budžetā.  Latvijā ir gan uzņēmēji ar idejām, gan nauda investīcijām!” Daudzfunkcionālajā zivju audzētavā gadā tiks izaudzētas ap 1500 tonnas dažādu Eiropas tirgū pieprasītu zivju sugu. Salīdzinājumam – līdz šim visu Latvijas zivju audzētavu kopējā jauda bija ap 800 tonnām zivju gadā. Divu gadu laikā uzņēmums veicis nopietnu tirgus izpēti, analizējot pieprasījumu, cenu dinamiku. Noslēgti līgumi par 99% produkcijas eksportu uz Eiropas valstīm - Vāciju, Austriju, Franciju, Šveici. Audzētava specializēsies premium segmenta zivju - sterlešu (storveidīgās zivis), samu, storu, zandartu u.c. audzēšanā. Jaunās zivju audzētavas izbūvē un tehnoloģijās investēti teju 3,7 miljoni eiro. Papildus  īpašnieku pašu līdzekļiem piesaistīts arī Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda un Lauku atbalsta dienesta finansētās programmas “Produktīvi ieguldījumi akvakultūrā” finansējums. Projekta ietvaros “Hibitech Piebalga” veikta jauna zivju audzēšanas ceha būvniecība, teritorijas labiekārtošanas darbi, kā arī recirkulācijas sistēmas un dažādu ražošanas procesa nodrošināšanai nepieciešamo iekārtu iegāde un uzstādīšana. Uzņēmuma nākotnes plāni paredz arī savas zivju barības rūpnīcas izveidi. SIA “Hibitech Piebalga” reģistrēta 2014.gadā. Tās pamatkapitāls ir 702 846 eiro. Uzņēmuma īpašnieki ar 33,33% kapitāldaļu katrs ir Baltic International Bank akcionārs Valērijs Belokoņs, Valdis Cīrulis un Sergejs Tračuks.

Stājas spēkā Vispārējie darījumu noteikumi jaunā redakcijā

Informējam, ka no šā gada 1. jūnija stājas spēkā  Baltic International Bank Vispārējie darījumu noteikumi jaunā redakcijā, kuros iekļauti papildus nosacījumi, kas izstrādāti saistībā ar Eiropas parlamenta un padomes regulu (ES) 2016/679 (GDPR) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti, kā arī iekļauti noteikumi par līguma noslēgšanas nodrošināšanu autorizējoties Internetbankā.  Vispārējie darījumu noteikumi

Aicinām piedalīties Baltic International Bank bērnu zīmēšanas svētkos!

Sen gaidītā vasara jau klāt un, atzīmējot Bērnu aizsardzības dienu, aicinām visus uz Baltic International Bank bērnu zīmēšanas svētkiem „Mana burvju monēta”! Svētki notiks sestdien, 2.jūnijā, no plkst. 11:00 – 13:00 pie Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Esplanādes parka pusē. Bērnus gaidīs lielo ziepju burbuļu šovs un dažādas interaktīvas darbnīcas, un, protams, konkurss par interesantāko un radošāko burvju monētas zīmējumu!  Lai vasarīgā saule netraucētu baudīt svētkus, aicinām vecākus padomāt par karstajam laikam atbilstošu bērnu apģērbu un galvassegām! Saskaņā ar Vispārīgās datu aizsardzības regulas prasībām (GDPR) informējam, ka Pasākuma laikā tiks veikta fotografēšana un/vai filmēšana. Foto un video materiāli tiks izmantoti publicitātes mērķiem - atspoguļojot pasākuma norisi Baltic International Bank mājas lapā un/vai Bankas profilos tiešsaistes sociālajos tīklos. Vairāk par personu datu apstrādi uzziniet sadaļā Personu datu apstrāde. Tiekamies!

Baltic International Bank turpina īstenot uz kapitāla pārvaldīšanu un investīcijām vērsto biznesa modeli

Baltic International Bank šā gada pirmajā ceturksnī turpināja īstenot jau 2016. gada rudenī pieņemto, uz atbildīgām investīcijām vērsto stratēģiju. Banka jau visa 2017. gada laikā īstenoja būtiskus riska samazināšanas pasākumus, un, izvērtējot šā gada pirmo mēnešu notikumus Latvijas banku sektorā, riska samazināšanai un klientu diversifikācijai esam pievērsuši īpašu uzmanību. Baltic International Bank biznesa modelis balstās uz kapitāla pārvaldīšanu un investīciju pakalpojumiem, un Bankas mērķis ir palielināt biznesa apjomus stratēģiski izvēlētajā virzienā, vienlaikus turpinot īstenot risku mazināšanas aktivitātes atbilstoši likumdošanas prasībām. Esam gandarīti, ka darbs ar prioritārajiem biznesa virzieniem pakāpeniski nes pozitīvus rezultātus - 2018. gada 1. ceturksnī Bankas klientu kopējo līdzekļu apjoms sasniedza 432 miljonus eiro, un aktīvu pārvaldīšanā apjoms 2018. gada pirmā ceturkšņa beigās sasniedza 63,37 miljonus eiro. Pozitīvi vērtējama arī brokeru apkalpošanā esošo finanšu instrumentu apjoma dinamika – 2018. gada pirmā ceturkšņa beigās tā sasniedza 132,09 miljonus eiro, kas ir par 9,4% vairāk nekā 2017. gada beigās. Ienākumi no pamatdarbības 2018. gada pirmā ceturkšņa beigās veidoja 2,58 miljonus eiro, tomēr pārejas uz jauno biznesa modeli un risku samazināšanas aktivitāšu rezultātā Banka 2018.gada 1.ceturksni noslēdza ar zaudējumiem 696 tūkstošu eiro apmērā. Pamatdarbības ienākumu struktūrā dominēja tīrie komisiju ienākumi 46,3% apmērā. Tīro komisijas ienākumu īpatsvars šā gada pirmajā ceturksnī ir palielinājies par 16,6%, salīdzinājumā ar attiecīgo periodu iepriekšējā gadā. Tīro procentu ienākumu īpatsvars veidoja 26,5%.  Administratīvie izdevumi sasniedza 3,53 miljonus eiro. Baltic International Bank aktīvu apjoms 2018. gada pirmā ceturkšņa beigās sasniedza 279,91 miljonus eiro. Bankas augsti likvīdie aktīvi (aktīvi ar investīciju līmeņa reitingu un prasības pret Latvijas Banku) veidoja 145,29 miljonus eiro jeb 51,9% no kopējiem aktīviem. Ieguldījumi valsts obligācijās veidoja 16,7 miljonus eiro jeb 5,97% no kopējiem aktīviem. Likvīdo aktīvu struktūra ir labi diversificēta: 16% veido obligācijas, 12% veido prasības pret kredītiestādēm, 71% veido prasības pret Latvijas Banku un 1% veido kase. Likviditātes seguma rādītājs (LCR, Liquidity Coverage Ratio) bija 245%. Likviditātes rādītājs sasniedza 80,86%. Neto stabila finansējuma rādītājs (NSFR, Net Stable Funding Ratio), kas raksturo stabila finansējuma pieejamību aktīviem un ārpusbilances saistībām, ir sasniedzis 135,76%. 2018. gada 31. martā Bankas pašu kapitāls bija 25,73 miljoni eiro. Pirmā līmeņa kapitāla pietiekamības rādītājs (Tier 1 capital ratio) bija 9,78%. Kopējā kapitāla pietiekamības rādītājs (Total Capital Ratio) sasniedza 13,06%. Aktīvi atbalstot Baltic International Bank īstenoto Bankas stratēģiju, pāreju uz jauno biznesa modeli un mērķa tirgu diversifikāciju, 2018.gada sākumā Bankas akcionāri pieņēma lēmumu palielināt Bankas kapitālu par 6 miljoniem eiro. 2018.gada 1.ceturksnī Baltic International Bank turpināja arī atbalstīt būtiskus Latvijas literatūras, kultūras un mākslas projektus. Ar Bankas atbalstu iznāca Kārļa Ozola un Lauras Vanagas – Mickevičas grāmata „Kā gūt panākumus Latvijā”, kura apvieno 14 veiksmīgu Latvijas cilvēku sasniegumu stāstus. Ar Baltic International  Bank atbalstu tika pasniegta arī ikgadējā Latvijas Literatūras gada balva, suminot Latvijas izcilākos literātus. Pilns pārskats par periodu, kas noslēdzās 2018.gada 31.martā

Baltic International Bank atsāks sniegt ieguldījumu fondu turētājbankas pakalpojumus

2018. gada 22. maijā Baltic International Bank ir noslēgusi līgumu ar ieguldījumu pārvaldītāju ABLV Asset Management, kas paredz, ka turpmāk Baltic International Bank būs IPAS ABLV Asset Management pārvaldīto ieguldījumu fondu turētājbanka. Saskaņā ar “Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumu” darījumus ar fondu īpašumu IPAS ABLV Asset Management veic ar turētājbankas starpniecību, kuras funkciju līdz šim pildīja AS ABLV Bank. Pēc jaunā līguma parakstīšanas IPAS ABLV Asset Management  turpinās pārvaldīt ieguldījumu fondus, savukārt akciju sabiedrība Baltic International Bank uzņemsies turētājbankas funkciju. Baltic International Bank valdes priekšsēdētāja vietnieks Viktors Bolbats skaidro: “Baltic International Bank ir ieguvusi ilggadēju pieredzi turētājbankas pakalpojumu nodrošināšanā un brokeru pakalpojumu sniegšanā, un esam pārliecināti, ka mūsu rīcībā esošā ekspertīze un profesionalitāte ļaus mums sniegt visaugstākās kvalitātes pakalpojumus ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām!” Līguma stāšanās spēkā notiks divos posmos: noteikumi par aktīvu turēšanu stājas spēkā līguma parakstīšanas dienā, savukārt pārējās funkcijas, tai skaitā uzraudzības un kontroles funkcijas, stāsies spēkā pēc pilnīgas fondu aktīvu pārvešanas uz jaunās turētājbankas – Baltic International Bank -  kontiem.

“Baltic International Bank Latvijas barometrs”: Latvijas iedzīvotājiem zaļās enerģijas izmantošana šķiet arvien vilinošāka

Jaunākais “Baltic International Latvijas barometra” pētījums atklāj, ka, attīstoties tehnoloģijām, zaļās enerģijas izmantošana Latvijas iedzīvotājiem šķiet arvien vilinošāka. Vairums aptaujāto norādīja, ka tuvāko 10 gadu laikā viņi varētu sākt izmantot biomasu (23%), saules baterijas (22%) un pat vēja turbīnas (13%). Savukārt, vērtējot, kurš atjaunojamās enerģijas veids viņiem šķiet visperspektīvākais Latvijas tautsaimniecībai, 18% par tādu uzskata saules enerģijas ieguves tehnoloģijas, 17% - vēja turbīnas un ģeneratorus, bet 13% - bioenerģiju, biomasas izmantošanu.  Rūpes par enerģijas gala produktu cenām esot pamatotas Aicināti nosaukt trīs svarīgākās ar enerģētiku saistītās problēmas Latvijā, lielākā daļa aptaujāto atzīmējuši enerģijas galaproduktu cenas (76%). Tiesa, salīdzinot ar 2016. gadu, šī problēma šogad par galveno tika atzīta nedaudz retāk (2016.: 80%, 2018.: 76%). Vairums aptaujāto uzskata, ka viena no svarīgākajām problēmām ir arī tā, ka enerģija tiek nelietderīgi izmantota, netiek taupīta (36%), kā arī minēta atkarība no enerģijas resursu piegādātājiem citās valstīs (35%). Tikai 5% aptaujāto uzskata, ka enerģētikas jomā īpašu problēmu nav. Aizvien mazāk pievēršas enerģijas resursu taupīšanai Jautāti, ko no minētā aptaujātie ir darījuši pēdējo trīs gadu laikā, lai taupītu enerģijas resursus, visbiežāk respondenti atbildēja, ka ir pievērsuši lielāku uzmanību tam, lai tiek izslēgtas tobrīd neizmantotās elektroierīces (59%) un parastās spuldzes ir aizvietotas ar ekonomiskajām spuldzēm (57%). Salīdzinoši bieži respondenti minēja arī, ka iegādājas sadzīves tehniku, kas mazāk patērē resursus (33%). Jāmin, ka 17% respondentu atzina, ka pēdējo trīs gadu laikā enerģijas resursu taupīšanas nolūkos nav darījuši neko. Savukārt, salīdzinot 2016. un 2018. gada aptauju datus, vērojams, ka šogad respondenti retāk nekā pirms diviem gadiem norādīja, ka enerģijas resursu taupīšanas nolūkos veikuši darbus, kas ļauj taupīt enerģiju mājas apkurei, piemēram, ārsienu siltināšanu vai modernu radiatoru uzstādīšanu (2016.: 20%, 2018.: 14%). Ja pirms diviem gadiem 12% aptaujāto atzina, ka neko nav darījuši enerģijas resursu taupīšanas nolūkos, tad šogad tie ir jau 17% iedzīvotāju.   Pilns jaunākais Baltic International Bank Latvijas barometrs pētījums - ENERĢĒTIKA, maijs, 2018 “Baltic International Bank Latvijas barometrs” ir Latvijas iedzīvotāju noskaņojuma un attieksmes pētījums, kurā ik mēnesi, iekļaujot pazīstamu ekspertu vērtējumus, tiek atspoguļotas sabiedrībā aktuālas norises. Iepriekšējie Baltic INTERNATIONAL BANK LATVIJAS BAROMETRA pētījumi

Saredzam nākotnes potenciālu uzņēmumu obligāciju emisijā - Eksperta viedoklis

Baltic International Bank darbības pieredze un gada sākumā publicētie pētījumu centra SKDS aptaujas rezultāti liecina, ka Latvijā vispopulārākais instruments ārējo papildu naudas līdzekļu iegūšanai joprojām ir bankas aizdevums. Tiesa, Latvijas uzņēmēji jau tagad izmanto citus, ārējus finansējuma iegūšanas avotus, piemēram, uzņēmuma obligāciju emisiju, kas pasaulē tiek izmantota jau vairākus desmitus gadu kā efektīva un izdevīga finansējuma piesaistes alternatīva. Šodien laikrakstā "Сегодня" lasiet Baltic International Bank Korporatīvo finanšu direktora Oto Davidova viedokli par uzņēmuma obligāciju emisiju potenciālu. Austrumeiropā korporatīvo obligāciju tirgus ir jauns, tomēr salīdzinoši īsā laikā sasniedzis ievērojamu apjomu. Piemēram, Polijas emitentu apgrozībā esošais korporatīvo obligāciju apjoms 2017. gada beigās sasniedza aptuveni 32 miljardus eiro jeb 7 procentus no IKP, Čehijā tas bija 26 miljardi eiro jeb 13 procenti no IKP, bet Ungārijā – 11 miljardi eiro jeb 9 procenti no IKP. Korporatīvo obligāciju emisijas aug un šis finanšu piesaistes instruments kļūst arvien atzītāks arī Baltijas valstīs, kur tirgus kopējā kapitalizācija 2018. gada sākumā sasniedza 4 miljardus eiro. 2017. gadā Latvijas uzņēmumi emitēja obligācijas 675 miljona eiro vērtībā, Lietuvas emitenti – 309 miljonu eiro apmērā, Igaunijas emitenti – 121 miljonu eiro apmērā. Latvijā emitēto korporatīvo obligāciju kopapjoms 2017. gada beigās sasniedza 1,8 miljardus eiro. Baltic International Bank piedāvās obligāciju pirmreizējās emisijas organizēšanu, koncentrējot uzmanību uz mazas un vidējas kapitalizācijas uzņēmumiem, kas nodarbojas ar ražošanu. Mēs plānojam organizēt obligāciju emisijas līdz 50 miljonu eiro apmērā. Esam apzinājuši uzņēmumus,  kuriem piedāvāsim aizņemties uz izdevīgākiem nosacījumiem un palīdzēsim emitēt obligācijas. Potenciālajiem investoriem sniegsim atbalstu, atrodot un piedāvājot izdevīgākās investīciju iespējas.   Oto Davidovs, Baltic International Bank Korporatīvo finanšu direktors   Obligāciju emitentiem jaunais pakalpojums dod vairākus ieguvumus. Obligācijas var izmantot arī riskantākiem projektiem, kā arī tās var būt nenodrošinātas. Uzņēmuma obligāciju emisija ir arī laba alternatīva kredītam, jo tā emitentam sniedz iespēju veidot publisku kredītvēsturi.  Iespēja emitēt bankas aizdevumam subordinētas obligācijas, samazina nepieciešamo pašu kapitāla līdzdalību un palielina kopējo projekta ienesīgumu. Līdz šim Baltijā šāda  finansējuma struktūra tika izmantota nekustamā īpašuma iegādes projektos.   Investori, iegādājoties obligācijas pirmreizējā tirgū un iegādes brīdī noteiktajā datumā tās dzēšot, gūst garantētus, no tirgus svārstībām neatkarīgus ienākumus. Investors var pārdot obligācijas arī otrreizējā tirgū, negaidot to dzēšanas datumu, ja vērtspapīru cena pārdošanas brīdī ir apmierinoša. Mēs saredzam ievērojamu nākotnes potenciālu Baltijas valstu obligāciju tirgū. Mums ir nepieciešamā infrastruktūra obligāciju emisijas organizēšanai un izvietošanai otrreizējā tirgū. 2015. gadā izveidotais "Nasdaq First North" alternatīvais parāda vērtspapīru tirgus sniedz iespēju obligāciju izvietošanā arī jauniem un strauji augošiem uzņēmumiem. Finanšu Ministrijas izstrādātais “Finanšu sektora attīstības plāns 2017. - 2019. gadam” paredz kapitāla tirgus infrastruktūras tālāku attīstību. Piemēram, ERAB un LR Finanšu ministrija strādā pie valsts atbalsta instrumenta programmas, mazu un vidēju uzņēmumu atbalstam alternatīvā finansējuma piesaistei kapitāla tirgos. Tāpat par aktuālu jautājumu kļuvusi valsts kapitālsabiedrību obligāciju emisija.  Kā pircējus galvenokārt uzrunājam vietējos un Eiropas institucionālos investorus. Bankas noguldījumu zemā ienesīguma dēļ, nākotnē pircēju potenciālu redzam arī privātpersonās. Latvijas rezidentu mājsaimniecību piesaistītie noguldījumi bankās sastāda aptuveni 6,3 miljardus eiro, no kuriem 1,6 miljardi ir termiņnoguldījumi, vai noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu (Latvijas Banka). 2017. gads bija gads ar straujāko ekonomikas izaugsmi Latvijā un Eiropas Savienībā pēdējo piecu gadu laikā. Ekonomikas izaugsmes temps, zemas procentu likmes depozītiem,  augoša aktīvu bāze aktīvu pārvaldītājiem, rada pieprasījumu pēc ienesīgiem finanšu instrumentiem. Mūsuprāt, reģionā strādājošās kompānijas, kuras jau vairāk kā divu desmitu gadu darbības laikā, kreditējoties bankās, ir pazīstamas ar finanšu nosacījumu izpildi, finanšu plānošanu, informācijas sniegšanas un sagatavošanas standartiem,  ir gatavas jauniem finanšu piesaistes risinājumiem.

Baltic International Bank sadarbībā ar Kultūras ministriju plāno izdot unikālu grāmatu „Dzimtu ģerboņi Latvijā”

Ģerboņi kā dzimtas identitātes simbols Rietumeiropā un Latvijas teritorijā tika izmantoti jau 12. gadsimtā; šīs, viduslaikos iedibinātās heraldikas tradīcijas un ģerboņu lietošanas prakse ir attīstījusies gadsimtiem ilgi. Dzimtu heraldika mūsdienu Latvijā ir salīdzinoši daudz mazāk attīstīta, tomēr, kopš 2005. gada, kad Latvijas Republikas Saeima pieņēma Ģerboņu likumu, nosakot, ka līdzās komunālajiem jeb pašvaldību ģerboņiem var tikt apstiprināti arī fizisku personu ģerboņi, interese par savu dzimtu ģerboņu veidošanu ir būtiski palielinājusies. Unikālās grāmatas izdošanas idejas autors ir Baltic International Bank padomes priekšsēdētājs, akcionārs un ievērojamākais literatūras mecenāts Valērijs Belokoņs, kurš savas dzimtas ģerboni reģistrējis 2011.gadā. Latvijā visos laikos ir bijuši spēcīgi cilvēki un stipras dzimtas, kas spējušas skatīties pāri laikiem un saskatīt nākotni un jaunas iespējas gan Latvijas uzplaukuma periodos, gan mūsu valsts vēstures sarežģītākajos līkločos. Esmu  pārliecināts, ka šādas dzimtas, kuras spēj raudzīties pāri laiku lokiem un no paaudzes paaudzē nodot savu identitāti, ģimenes vērtības un mīlestību pret savu valsti un tautu, ir katras brīvas un neatkarīgas valsts pamatā, un šīs grāmatas izdošana būs izcila dāvana Latvijai, uzsākot nākamo simtgadi!Valērijs Belokoņs „Sabiedrībā aizvien pieaug interese izzināt dzimtu ciltskokus, savus senčus iespējami senākās paaudzēs – aizvien vairāk cilvēku Latvijas valsts simtgades laikā pievēršas savas ģimenes vēstures, t.sk. ar to saistītās simbolikas izpētei. Dzimtas ģerboņa izveide liecina par interesi izcelt savas dzimtas saknes un nostiprināt nākamo paaudžu piederību savai ģimenei. Dzimtas ģerboņa izstrādes process ir interesants, turklāt palīdz godāt un sargāt ģimeni kā vērtību – stiprina saites starp dažādām paaudzēm un sekmē dzimtas ilglaicību nākamajās simtgadēs,” akcentē kultūras ministre Dace Melbārde. Projekts “Dzimtu ģerboņi mūsdienu Latvijā” iecerēts kā divdaļīgs izdevums. Pirmo daļu “Dzimtu ģerboņi” ievadīs Imanta Lancmaņa ieskats dzimtu ģerboņu vēsturē Latvijas teritorijā no senākiem laikiem līdz mūsdienām. Šīs grāmatas centrālajā daļā ir ietverti Valsts heraldikas komisijas apstiprināto dzimtas ģerboņu heraldiskie apraksti, turklāt šī ir pirmā reize, kad heraldiskie apraksti tiks tulkoti arī angļu valodā (Dr.hist. Armanda Vijupa tulkojums). Šajā grāmatas daļā tiks ietverti arī ģerboņu attēli heraldiskās krāsās, kā arī īsa heraldisko terminu vārdnīca, kas sniegs dzimtu ģerboņos biežāk lietoto vizuālo sastāvdaļu skaidrojumus. Izdevuma otro daļu “Dzimta un ģerbonis” ievadīs Dr. Phil. Dainas Teters teksts par dzimtu ģerboņu skatījumu no zīmju, simbolu jeb semiotikas konteksta. Centrālā daļa tiks atvēlēta pašu dzimtu ģerboņu īpašnieku fotoportretiem un  stāstījumiem par ģerboņa tapšanas motīviem un kodolīgu vēstījumu par savu dzimtu/ģimeni. Grāmatu “Dzimtu ģerboņi mūsdienu Latvijā” plānots izdot līdz 2019. gada beigām. Lai veicinātu grāmatas pieejamību plašai sabiedrībai, tā tiks dāvināta bibliotēkām Latvijā un ārvalstīs, kā arī ierobežotā skaitā būs pieejama grāmatnīcās.

Visas ziņas