Ekspertīze. Uzticība. Pārmantojamība.

PAR BANKU

Aktualitātes

Ēnu diena Baltic International Bank

Veiksmīga uzņēmuma pamatā ir gan tālejoša un pārdomāta biznesa stratēģija, produkti un pakalpojumi un IT nodrošinājums, gan – profesionāli, lojāli un aizrautīgi darbinieki. Baltic International Bank īpašu uzmanību pievērš mūsdienīgas darba vides izveidei un tālākai uzlabošanai, kā arī bankas darbinieku pastāvīgai attīstībai. Mēs esam pārliecināti, ka tādējādi Baltic International Bank komanda kļūst arvien spēcīgāka, un – ieguvēji ir arī mūsu klienti! Mums ir būtiska pārmantojamība gan biznesā, gan zināšanu un pieredzes nodošanā jauniešiem, kuri vēl tikai ir ceļā uz savu dzīves mērķu noteikšanu un karjeras virziena izvēli. Tādējādi Baltic International Bank regulāri piedāvā iespēju vecāko klašu skolēniem  iepazīties ar Bankas darba ikdienu klātienē.  Ik gadus bankas darbiniekam nepieciešamās prasmes vasaras mēnešos apgūst Bērnu prakses dalībnieki, un šogad jauniešus uzņēmām Bankā arī Ēnu dienas ietvaros. Par Ēnu dienā piedzīvoto – neliels video!  

Pienācis laiks atzīt, ka jau pavisam tuvā nākotnē bez robotizēta darbaspēka neiztikt- Eksperta viedoklis

Mēdz teikt, ka nekas nav nedrošāks kā prognozes, tomēr, strādājot tik strauji mainīgā nozarē kā banku sektors, mums ir rūpīgi jāseko līdzi globālajām tendencēm, jāparedz, kā mainīsies mūsu pašreizējo un potenciālo klientu finanšu vajadzības, un jau laikus jādomā, kādus risinājumus mēs piedāvāsim -  Baltic International Bank Valdes priekšsēdētājas vietnieks Viktors Bolbats.  Esmu pārliecināts, ka arī globalizācijas, robotu-konsultantu un "FinTech" risinājumu globālajā uzvaras gājienā, pasaules bankām sacenšoties ar internetbankām un citiem digitāliem risinājumiem, ir viena vērtība, kas nemainās jau gadsimtiem ilgi, – patiesi personiska un individuāla pieeja, kas ir iespējama (vismaz pagaidām) tikai starp cilvēkiem.Viktors Bolbats, Baltic International Bank Valdes priekšsēdētājas vietnieks   Kāds izskatās 2018. gads šodienas acīm? Viens no vadošajiem pasaules ekonomikas žurnāliem raksta, ka šis ir tas gads, kad vairāk nekā trešo daļu jeb 32% no balsstiesīgajiem ASV pilsoņiem veidos "millenium paaudzes" pārstāvji – cilvēki, kuri dzimuši laikā no 1981. līdz 1997. gadam. Šis arī būs tas gads, kad 79% visu pasaules mobilo iekārtu tiks izmantoti, lai piekļūtu internetam, un Tanzānijas iedzīvotāji nepieciešamos medikamentus saņems ar dronu palīdzību – kā tas jau notiek Ruandā. Šie ir tikai daži no apliecinājumiem acīmredzamam faktam – pasaule mainās arvien straujāk. Un mainās arī biznesa vide. Prognozes liecina, ka 2018. gadā globālais mazumtirdzniecības apjoms palielināsies par 2%, savukārt daudz būtiskāks pieaugums gaidāms e-komercijā jeb mazumtirdzniecībā tiešsaistē – 20% kāpums, sasniedzot 3 triljonus ASV dolāru. Tas nozīmē, ka strauji zūd jēga agrāk tik bieži izmantotajam terminam "pašmāju tirgus" un jau pašlaik par "pašmāju" tirgu iespējams uzskatīt visu pasauli. Līdzīgas pārmaiņas notiek arī finanšu pakalpojumu sektorā – piemēram, "Citigroup" paplašinās Meksikā, nesenajā "Euromoney" konferencē Vīnē sponsoru rindās līdzās Eiropas grandiem "Raiffeisen" un "Unicredit" dižojās bankas no Albānijas, Moldovas un citām pasaules valstīm. Arī "Baltic International Bank" jau 25 gadus apkalpo klientus plašā ģeogrāfijā – Lielbritānijā, Ukrainā un Krievijā, Latvijā un citviet, un pēdējo gadu laikā darbs ar starptautiskajiem klientiem nozīmē konkurēt ar Šveices, Lielbritānijas, Krievijas un Ķīnas bankām. Tas nav vienkārši, bet, nenoliedzami, izaicinoši, un mēs redzam, ka Baltijas un Latvijas bankām ir, ko piedāvāt pasaulei. Banku sektors pēdējo gadu laikā strauji mainās. Lai gan tradicionāli bankas ir bijušas saistītas ar cilvēcisku kontaktu vai nu klātienē, vai attālināti, mūsdienās klienti pieprasa vienkāršu un lētu pieeju finanšu pakalpojumiem, caurspīdīgumu finanšu darījumos un arvien lielāku digitalizāciju. Nenoliedzami, finanšu sektors ir pakļauts būtiskām regulatoru prasībām ne tikai Latvijā, bet arī visā pasaulē, un tas nozīmē, ka arī tehnoloģiju izmaiņas nenotiek acumirklī. Tomēr bankas intensīvi ievieš jaunas tehnoloģijas un inovācijas ne tikai klientu prasību, bet arī regulatoru ietekmē.  Bankas visā pasaulē arvien vairāk sāk ieviest jeb nodarbināt arī hibrīdus robotus-konsultantus (roboadvisors), kuri veic dažādas funkcijas – no norēķinu nodrošināšanas līdz pat ieguldījumu portfeļu veidošanai. Finanšu sektors pakāpeniski pāriet uz automatizētu ikdienas finanšu pakalpojumu sniegšanu, un arī 24/7 klientu atbalsta tālruņu pakalpojumu nodrošināšanā arvien biežāk tiek izmantoti roboti-konsultanti. Manuprāt, ir pienācis laiks atzīt, ka jau pavisam tuvā nākotnē bez robotizēta darbaspēka neiztikt. Ir skaidrs, ka neviens uzņēmums nespēs sniegt izcila līmeņa servisu, ja uzņēmumā strādājošie cilvēki neizpratīs un nepieņems to, ka jaunais laikmets un roboti-konsultanti būtiski mainīs cilvēku lomas un ikdienu. Ja mēs izvēlēsimies mērķi apsteigt vai pārspēt robotizēto personālu, ir skaidrs, ka šis ceļš vedīs uz neveiksmi. Lai kāds būtu cilvēka IQ un, piemēram, "MS Excel" vai citas programmatūras zināšanas, dators vienmēr rēķinās ātrāk. Un nav aiz kalniem laiks, kad robotizēts personāls spēs pieņemt arī ātrākus un lētākus kredītlēmumus. Tādējādi šis fakts rada jautājumu – cik lielā mērā mēs esam gatavi sadarboties ar robotizētiem kolēģiem, nodrošinot klientiem nevainojamu un ātru pakalpojumu saņemšanas gaitu? Tomēr esmu pārliecināts, ka arī globalizācijas, robotu-konsultantu un "FinTech" risinājumu globālajā uzvaras gājienā, pasaules bankām sacenšoties ar internetbankām un citiem digitāliem risinājumiem, ir viena vērtība, kas nemainās jau gadsimtiem ilgi, – patiesi personiska un individuāla pieeja, kas ir iespējama (vismaz pagaidām) tikai starp cilvēkiem. Protams, ikdienas finanšu darījumos, veicot pārskaitījumus vai norēķinoties par pakalpojumiem, klienti izvēlēsies maksimāli vienkāršus un efektīvus risinājumus, bet svarīgākos brīžos – pieņemot investīciju lēmumus vai plānojot savas ģimenes kapitāla pārvaldīšanas risinājumus –, nenovērtējama ir personiska saruna ar profesionālu, zinošu un ieinteresētu finanšu partneri. Vai arī šai lomai derēs robots-konsultants? Varbūt, bet tik drīz tas tomēr nebūs.

Baltic International Bank palielina pamatkapitālu par 6 miljoniem eiro

Aktīvi atbalstot Baltic International Bank darbības paplašināšanu Latvijā un citos Bankas mērķa tirgos, Bankas akcionāri ir pieņēmuši lēmumu palielināt Bankas kapitālu par 6 miljoniem eiro. Baltic International Bank akcionāri Valērijs Belokoņs un Vilorijs Belokoņs uzskata: „Baltic International Bank šogad atzīmē bankas 25. gadskārtu, un šajā gadā mēs sniegsim Bankas klientiem labāko, kas ir mūsu rīcībā – jaunus finanšu risinājumus, jaunas iespējas un nemainīgi izcilas kvalitātes individuālu servisu! Banka ir veikusi  būtiskas iestrādnes, kas ļaus pilnveidot un paplašināt tās darbību jaunos virzienos – ar profesionāliem un enerģiskiem kolēģiem ir papildināta Bankas darbinieku komanda, izvērtēti jauni mērķa tirgi, kā arī izstrādāts plašs produktu un pakalpojumu spektrs. Esam pārliecināti, ka pamatkapitāla palielināšana dos papildu iespēju paplašināt Baltic International Bank darbību Latvijā un ārpus tās, un ieguvēji būs visi Bankas esošie un potenciālie klienti!” Lēmumu palielināt Baltic International Bank pamatkapitālu par EUR 6 000 004,10 (seši miljoni četri euro un 10/100) Bankas akcionāru sapulce pieņēma šā gada 26.janvārī. Pamatkapitāls tiks palielināts, emitējot jaunas 845 071 (astoņi simti četrdesmit pieci tūkstoši septiņdesmit viens) dematerializētas parastās vārda akcijas. Jaunais parakstītais Bankas pamatkapitāls pēc pamatkapitāla palielināšanas būs EUR 37 496 399,30, kas sastāvēs no 5 281 183 vārda akcijām ar balsstiesībām.  

Latvijas tautsaimniecībā dominē tradicionālās nozares - “Baltic International Bank Latvijas barometrs”

Kā liecina jaunākais “Baltic International Bank Latvijas barometrs”, vairumam iedzīvotāju ir skeptiska attieksme pret Latvijas izredzēm drīzumā sasniegt Eiropas vidējo līmeni pēc IKP, darba algām un citiem kritērijiem. 22% iedzīvotāju uzskata, ka Latvija to sasniegs vairāk nekā pēc 20 gadiem. Taču vēl pesimistiskāk noskaņoti ir 21% iedzīvotāju – viņi uzskata, ka tas nenotiks nekad. Raksturojot, kādi, pēc iedzīvotāju domām, ir trīs galvenie tautsaimniecības mērķi, uz kādiem Latvijai būtu jātiecas 2018.gadā, 58% aptaujāto atklāj, ka, viņuprāt, primāri būtu jāuzlabo cilvēku labklājība. Nedaudz retāk (42%) respondenti atzīst, ka ne mazāk svarīgs mērķis ir samazināt bezdarba līmeni valstī, bet kā trešo iedzīvotāji min nepieciešamību palielināt uzņēmējdarbības izaugsmi (38%). Jautājot, kādas, pēc iedzīvotāju domām, ir nozīmīgākās nozares Latvijas tautsaimniecībā, pārliecinošs vairākums jeb 68% aptaujāto uzskata, ka tā ir lauksaimniecība un mežsaimniecība (53%). Savukārt, raksturojot, kurās nozarēs tuvākajos gados ir gaidāma vislielākā attīstība, visbiežāk respondenti nosaukuši tūrismu (23%). Vaicāti, kurās nozarēs Latvijai ir vislielākās iespējas radīt mūsu pasaules līmeņa atklājumu, produktu vai pakalpojumu, ar ko Latvija varētu kļūt pazīstama un bagāta – visbiežāk tika pausts viedoklis, ka tādas iespējas ir farmācijā (50%), informācijas tehnoloģijās (33%) un ekoloģisko produktu ražošanā (31%). Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka vēlamais bērnu skaits ģimenē būtu vismaz trīs, bet realitātē vismaz pagaidām visbiežāk ģimenēs ir divi bērni un mazāk. Par iemeslu, kādēļ bērnu nav tik daudz, cik cilvēki vēlētos, visbiežāk atzīts nepietiekams materiālais stāvoklis. Tajā pašā laikā zemu dzimstību par galveno demogrāfisko draudu Latvijai uzskata nedaudz vairāk nekā viena piektā daļa „Baltic International Bank Latvijas barometra” aptaujas dalībnieku, bet par lielāko tiek atzīta iedzīvotāju aizbraukšana. Ja valsts daudz nopietnāk iesaistīsies prioritāro nozaru attīstīšanā, definēs un ar konkrētiem atbalsta pasākumiem veicinās salīdzinoši mazāk tradicionālās, bet perspektīvās tautsaimniecības nozares, kuras var nodrošināt Latvijas tautsaimniecības attīstību un konkurētspēju ilgtermiņā, tad reālu ietekmi uz valsts tautsaimniecību un katra iedzīvotāja ‘’maciņu’’ varam sagaidīt krietni ātrāk, nekā to pašlaik pieļauj vairums iedzīvotāju. Guntars Reidzāns, Baltic International Bank Klientu apkalpošanas vadītājs   "Manuprāt, milzīgs neizmantots potenciāls ir izglītības pakalpojumu eksportam. Latvijas izglītības iestādes spēj sagatavot gan augstas klases diagnostikas un ārstniecības speciālistus, gan inženierzinātņu profesionāļus un citu nozaru ekspertus. Attīstot izglītības eksportu,  tiks veicināta ne tikai pašu izglītības iestāžu attīstība, bet arī citu, saistītu tautsaimniecības nozaru izaugsme. Studentiem nepieciešamās infrastruktūras izveide, jaunu medicīnas pakalpojumu saņemšanas vietu būvniecība, tūrisma attīstība – tās ir tikai dažas no nozarēm, kuras attīstīsies paralēli. Turklāt, uzņemot Latvijas izglītības iestādēs talantīgus un zinātkārus studentus, iespējams, ka daļa no tiem izvēlēsies turpināt savas darba gaitas Latvijā, tādējādi samazinot augsti kvalificētu darbinieku deficīta radītās problēmas," turpina G.Reidzāns. "Un, protams, viena no pašlaik un nākotnē būtiskām nozarēm ir IT. Par nepieciešamību pievērst īpašu uzmanību šīs nozares attīstībai, investējot IT speciālistu izglītībā un konkurētspējīgas nodarbinātības veicināšanā Latvijā esam runājuši daudz. Tomēr vēlos uzsvērt, ka, ja mēs vēlamies patiešām palielināt Latvijas konkurētspēju globālajā arēnā, mums pašlaik ir jādomā ne tikai par IT nozares attīstību un digitalizāciju, kas globālā mērogā jau ir kļuvusi par pašsaprotamu un visiem sen ierastu faktu, bet vēl tālāk – par intensīvu valsts atbalstu tradicionālās nozares izaicinošām inovācijām, piemēram, FinTech risinājumiem. FinTech pašlaik strauji iekaro globālo tirgu, un pasaules un arī Latvijas lielās bankas no FinTech risinājumu konkurences radītās baiļu un nolieguma pozīcijas ir pārgājušas pieņemšanas un pat aktīvas sadarbības stadijā.  Ja mēs pašlaik darīsim visu iespējamo, lai šādu perspektīvu un inovatīvu, tradicionālās nozares izaicinošu uzņēmumu veidošanos un attīstību atbalstītu ne tikai jaunuzņēmumu, bet visas valsts līmenī, Latvija iegūs būtisku konkurētspējas priekšrocību Eiropas un pasaules tirgū. Bet – kā saka The time is now!," uzskata G. Reidzāns. Pētījuma rezultāti liecina, ka iedzīvotāji kā atskaites mērauklu ‘’ekonomikas izrāvienam’’ Latvijā izmantotu mērījumus par cilvēku labklājības uzlabošanos (50%), uzņēmējdarbības izaugsmi (35%) un bezdarba līmeņa samazināšanos (44%). “Saprotama ir vēlme katram domāt par savu/savas ģimenes/tuvāko labklājību kā primāro mērķi arī visai Latvijas valstij kopumā; taču augstākas algas bez produktivitātes kāpināšanas ir īstermiņa ieguvums (to jau sāpīgi izjutām krīzes gados),” norāda Latvijas Bankas ekonomiste Līva Zorgenfreija. Aicinot iedzīvotājus izvērtēt, kas valstij būtu jādara, lai ekonomika Latvijā attīstītos sekmīgāk, 53% izteica pārliecību, ka ir nepieciešams samazināt nodokļus ražošanas sfēras uzņēmumiem, kā arī īpaši jāatbalsta mazie un vidējie ražotāji (51%). Salīdzinoši bieži iedzīvotāji arī domā, ka ir jāveicina ieguldījumi zinātnes un jaunu tehnoloģiju attīstībā (33%), savukārt 27% aptaujāto izteica valstij aicinājumu noteikt prioritārās rūpniecības nozares. Pilns jaunākais Baltic International Bank Latvijas barometrs pētījums - TAUTSAIMNIECĪBA, janvāris, 2018 “Baltic International Bank Latvijas barometrs” ir Latvijas iedzīvotāju noskaņojuma un attieksmes pētījums, kurā ik mēnesi, iekļaujot pazīstamu ekspertu vērtējumus, tiek atspoguļotas sabiedrībā aktuālas norises. Iepriekšējie Baltic INTERNATIONAL BANK LATVIJAS BAROMETRA pētījumi

2017. gads – kāds tas bija IT drošības jomā? - Eksperta viedoklis

Gada nogale un jauna gada sākums jau tradicionāli ir laiks, kad atskatāmies uz notikušo, kā arī prognozējam un plānojam jauno gadu. Viena no mūsdienu aktuālākajām tēmām ir – informācijas sistēmu un datu drošība, un ik gadus publiskajā vidē izskan informācija par arvien jauniem apdraudējumiem un arī drošības veicināšanas risinājumiem. Par to, kāds no IT drošības viedokļa bija 2017.gads, stāsta Baltic International Bank IT pārvaldes vadītājs Māris Puriņš.  Tehnoloģijas, protams, padara mūsu dzīvi ērtāku un sadarbību efektīvāku, tomēr jāpatur prātā, kam un ar kādiem nosacījumiem atdodam mūsu digitālo karaļvalstu atslēgas (datus) glabāšanā un izmantošanā.Māris Puriņš, Baltic International Bank Informācijas tehnoloģiju pārvaldes vadītājs Kriptējošie vīrusi un citas naudas izspiešanas metodes   WannaCry – apdraudējums ar STOP pogu 2017.gada maijā visā pasaulē strauji izplatījās šifrējošais datorvīruss WannaCry, īpaši aktīvi inficējot datorus Krievijā, Ukrainā un Āzijā. Šis datorvīruss sašifrē datorā esošo informāciju, un, lai to atjaunotu, jāsamaksā zināms BitCoin apjoms. Diemžēl šis datorvīruss un tā paveidi izraisīja nepieciešamību uz laiku apturēt plānveida operācijas virknē slimnīcu Lielbritānijā, jo to personāls nespēja piekļūt vīrusa sašifrētajiem izmeklējumu rezultātiem, rentgena uzņēmumiem un datu bāzēm. Šis vīruss tika radīts, daļēji izmantojot ASV Nacionālās drošības aģentūras izstrādāta kiberieroča komponentus, kurus nozagusi un aprīlī publiskojusi hakeru apvienība Shadow Brokers. Tomēr, pateicoties tam, ka vīrusā tika atrasta "STOP" poga, tā izplatību izdevās ātri ierobežot. Ja šāda mehānisma nebūtu - sekas būtu grūti prognozēt.   NotPetya – jo sliktāk, jo labāk 2017.gadā Ukrainu skārušās datorvīrusu radītās  nepatikšanas ar WannaCry vēl nebeidzās. 27.jūnijā Ukrainā sāk darboties nākamais šifrējošais vīruss NotPetya, kurš strauji izplatījās pa visu pasauli. Aprēķini rāda, ka šī vīrusa radītās krīzes augstākajā punktā bija inficēti līdz pat 10% Ukrainas datoru, kurus darbina MS Windows operētājsistēma, un uz laiku darbību bija spiestas pārtraukt visdažādākās iestādes un uzņēmumi, veikali un bankomāti. NotPetya radīja būtiskus zaudējumus daudziem uzņēmumiem, piemēram, kompānija Maersk, kas bija spiesta apstādināt konteineru pārkraušanu, cieta 200-300 miljonu dolāru lielus zaudējumus, Merck – 375 miljonu USD lielus zaudējumus, FedEx (TNT) – 300 miljonu USD zaudējumus. Atšķirībā no WannaCry, NotPetya pat nedeva iespēju atšifrēt datoros iznīcināto, kaut arī tika pieprasīta izpirkuma maksa. Eksperti secina, ka vīrusa uzdevums nebija finansiāli ieguvumi, bet gan maksimālu postījumu radīšana.   Vecais labais „phishing” Protams, arī 2017.gadā nekur nepazuda arī mēģinājumi inficēt datorus vai izkrāpt naudas līdzekļus vecajos labajos veidos - iesūtot vīrusus pievienotajās datnēs (failos: Word dokumentos, PowerPoint prezentācijās, RTF dokumentos) vai mēģinot apmānīt uzņēmumu darbiniekus, piemēram, nosūtot e-pastā rīkojumu pārskaitīt naudas līdzekļus uz kādu krāpnieku kontu. Ar šādiem krāpniecības jeb phishing mēģinājumiem saskaras katra uzņēmuma darbinieki un klienti, tādēļ būtiski ir pastāvīgi informēt un izglītot sabiedrību par iespējamām krāpnieciskām rīcībām.   Personas datu noplūdes   UBER nozagti 57 miljonu lietotāju un šoferu dati Vairāku tiesvedību mocītā UBER  2017.gadā piedzīvoja jaunu krīzi – tika nozagti 57 miljonu lietotāju dati: telefonu numuri, vadītāju apliecību dati, vārdi un uzvārdi. Kompānija samaksāja $100 000 hakeriem par datu kopiju iznīcināšanu un mēģināja noklusēt šo incidentu, neziņojot par datu noplūdi uzraugošajām institūcijām ne ASV, ne citās valstīs. Tomēr tas nepalika nepamanīts, un šobrīd vairāku valstu regulatori izvērtē soda sankciju piemērošanu UBER saistībā ar šo incidentu.   Equifax - noplūduši 143 miljonu lietotāju personiskie dati 2017. gada septembra sākumā viena no ASV kredītreitingu kompānijām Equifax paziņoja par personas datu noplūdi caur šim uzņēmumam piederošo mājaslapu. Kopumā tika nozagta informācija par vairāk nekā 143 miljoniem lietotāju. Kaut arī šī nav apjomīgākā datu zādzība pēdējos gados (2013. un 2014.gadā no YAHOO noplūda ~ 1,5 miljardu lietotāju kontu informācijas), tomēr speciālisti uzskata, ka šī ir šobrīd postošākā zināmā datu noplūde, jo noplūduši ir tādi dati kā personu vārdi un uzvārdi, sociālās apdrošināšanas numuri, faktiskās adreses, vadītāja apliecību informācijā u.c. informācija, kas ikdienā tiek lietota personas identifikācijai, saņemot pakalpojumus. Tādējādi ietekmētās personas ir pakļautas daudz lielākam krāpšanas riskam, turklāt viņiem ir ļoti grūti un varbūt  pat neiespējami nomainīt šos akreditācijas datus.   Igaunijas eID karšu izgatavošanas kļūda Igaunijas e-pārvaldes risinājumi tiek pamatoti uzskatīti par vieniem no labākajiem pasaulē. Tomēr arī mūsu kaimiņiem gadījusies kļūme ID karšu ražošanas procesā, kuras dēļ 2017.gada novembra sākumā Igaunijas valdība par nederīgiem pasludināja 760 000 izsniegto eID karšu e-parakstus. Šo Igaunijas eID karšu ievainojamības būtība bija tāda, ka ļaundari spētu impersonēt parakstītāju bez viņa klātbūtnes, radot elektroniski parakstītus dokumentus, kurus nebūtu iespējas atšķirt no leģitīmi parakstītiem. Atzīstot šo kļūdu, Igaunijas valsts bez kavēšanās uzsāka karšu nomaiņu un komunikāciju ar sabiedrību, tādējādi minimizējot nodarīto kaitējumu gan tehnoloģiju, gan valsts reputācijai.   Drošu 2018.gadu!   2017. gads, līdzīgi kā visi iepriekšējie, ir bijis ļoti aktīvs IT drošības jomā, tomēr domāju, ka tas ir bijis zīmīgs ar to, ka kibertelpā notiekošie uzbrukumi un aktivitātes jau ļoti nepastarpinātā veidā ietekmēja valstis, uzņēmumus, privātpersonas un mūsu ikdienu. Šie uzbrukumi radīja reālus zaudējumus privātpersonām, uzņēmumiem un valstīm, kuras ir spiestas investēt kiber-spēkos un pat kiber-armijās, lai nodrošinātu darbības kontinuitāti un sniegto pakalpojumu pieejamību. Skatoties tuvākā un tālākā nākotnē, drošības eksperti un jomas profesionāļi norāda uz nepieciešamību atbildīgi izturēties pret dažādu IoT (Internet of Things) iekārtu ražošanu un masveida lietojumu, lai tos nepadarītu par nesankcionētu datu vākšanas vai kiber-uzbrukuma platformu jeb kiberieročiem. Jau šogad 116 robotikas pionieri un nozares līderi aicinājuši Apvienoto Nāciju Organizāciju aizliegt autonomo ieroču sistēmu izstrādi un attīstību, un šī diskusija noteikti turpināsies arī 2018.gadā. Tehnoloģijas, protams, padara mūsu dzīvi ērtāku un sadarbību efektīvāku, tomēr jāpatur prātā, kam un ar kādiem nosacījumiem atdodam mūsu digitālo karaļvalstu atslēgas (datus) glabāšanā un izmantošanā. Sargājiet sevi, savus un savu mīļo datus! Drošu 2018.gadu!

Viktors Bolbats kļūst par Baltic International Bank valdes priekšsēdētāja vietnieku

Sākot no 2018.gada 2.janvāra Baltic International Bank valdes loceklis Viktors Bolbats uzsāk darbu Baltic International Bank valdes priekšsēdētāja vietnieka amatā. Līdz ar Viktora Bolbata iecelšanu Baltic International Bank valdes priekšsēdētāja vietnieka amatā valdes sastāvs nemainās, tā strādās piecu cilvēku sastāvā – Ilona Guļčaka ir valdes priekšsēdētāja, Viktors Bolbats - priekšsēdētāja vietnieks, savukārt valdes locekļa amatus ieņem Alons Nodelmans, Bogdans Andruščenko un Anda Saukāne.

Padomes priekšsēdētāja un akcionāra Valērija Belokoņa apsveikums Jaunajā gadā

Strauji tuvojas jaunais gads. Pavisam drīz mēs uzmanīgi sekosim pulksteņa rādītājiem, kuri pamazām tuvosies pusnaktij, un, uguns puķēm rotājot naksnīgās debesis, kopīgi līksmosim par Jaunā gada iestāšanos. Jaunais, 2018.gads, būs īpašs gan Baltic International Bank, gan Latvijas valstij – Banka svinēs savu 25.gadskārtu un mūsu valsts – savu 100.jubileju. Tuvojoties gadumijai – Baltic International Bank akcionāra un padomes priekšsēdētāja Valērija Belokoņa apsveikums!

Valērijs Belokoņs: Nauda tā ir uzticība. Viss pārējais – mīti.

Latvijas simtgades un Baltic International Bank 25 gadu jubilejas priekšvakarā, Valērijs Belokoņs, Baltic International Bank akcionārs un padomes priekšsēdētājs, intervijā žurnālam VIP LOUNGE pauž savu viedokli par Bankas darbības 25 gadiem, izmaiņām pasaulē un banku jomā un savām vērtībām. „Es ticu „baņķiera karmai”: mēs tomēr atbildam par tiem līdzekļiem, kurus cilvēki mums uztic. Drīzāk – par pašu uzticēšanos.” Lasīt pilnu interviju (RU)

Par 2018.gadu iedzīvotāji noskaņoti visai optimistiski - “Baltic International Bank Latvijas barometrs”

Saskaņā ar šo gadu noslēdzošo “Baltic International Bank Latvijas barometra” pētījumu aptaujātie uz 2018.gadu raugās visai cerīgi un optimistiski – vismaz katrs trešais jeb 38% respondentu sagaida, ka nākamais gads Latvijai būs labāks nekā aizvadītais. Skeptiski par augšupejošām pārmaiņām bijuši 7% pētījuma dalībnieku, bet 39% uzskata, ka nākamais pārāk neatšķirsies no šī gada. Lai gan pozitīvi noskaņotu cilvēku ir gana daudz, viņu īpatsvars, skatoties vairāku gadu griezumā, samazinās. Ja 2014. gadā 46% iedzīvotāju uzskatīja, ka nākamais gads Latvijai būs veiksmīgāks, tad tagad tikai 38% iedzīvotāju ir optimistiski noskaņoti. Izvērtējot 2017. gada notikumus, starp lielākajiem Latvijas sasniegumiem visbiežāk pētījuma dalībnieki nosauca kultūras, izklaides un sporta jomu (32%), kā arī valsts aizsardzības un militāro sfēru (22%). Savukārt, vērtējot, kurās jomās, viņuprāt, 2017. gadā Latvija sasniegusi vismazāk, visbiežāk nosauktā bija veselības aprūpe (28%), ekonomika (22%) un sociālā labklājība (19%). Raksturojot, kādi iekšējie un ārējie faktori varētu apdraudēt Latviju 2017.gada nogalē, vairākums aptaujāto jeb 46% kā draudu valstij norādīja demogrāfiskās problēmas. Salīdzinoši nopietns drauds valstij, pēc iedzīvotāju domām, ir arī slikta, neprasmīga valsts pārvalde (29%), ekonomikas lejupslīde (28%) un bēgļi, patvēruma meklētāji (24%). Demogrāfijas problēma, ietverot gan cilvēku aizbraukšanu no valsts, gan zemo dzimstību, neapšaubāmi ilgtermiņā ir viena no galvenajām. Ja nav cilvēku, tad nav nekā, arī valsts tad nav, – ir tikai teritorija citu valstu zīmētās kartēs. Ir skaidrs, ka šai problēmai nav vieglu un vienkāršu risinājumu. Ir skaidrs, ka valsts varas iespējas šeit ir ļoti ierobežotas, ja vien nevēlamies Ziemeļkorejas tipa režīmu ar slēgtām robežām un pienākumu katrai sievietei radīt vismaz 5 bērnus.Arnis Kaktiņš, SKDS direktors 30% aptaujāto par lielākajiem panākumiem 2017. gadā visbiežāk minēja ģimeni, attiecības un mīlestību. Nedaudz mazāk jeb 29% kā lielāko panākumu vērtē brīvo laiku un ar tā pavadīšanu saistītas lietas. Panākumus citās jomās respondenti nosauca retāk. Jāpiebilst, ka 19% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju atturējās atbildēt uz šo jautājumu. Starp spilgtākajiem 2017.gada notikumiem aptaujātie visbiežāk atzīmēja sasniegumus sportā (60%) un plūdus Latgalē (43%). Salīdzinoši bieži minēts arī ģimenes ārstu streiks (24%), ielu, ceļu remonti (23%) un inflācija (20%). Iedzīvotāji jau tradicionāli tika arī lūgti iejusties Ziemassvētku vecīša lomā, nosakot, kurš sabiedrībā pazīstams cilvēks šogad būtu pelnījis lielāko dāvanu, bet kuram vajadzētu atnest pamatīgu žagaru bunti. Aptaujātie lielāko dāvanu vēlējušies pasniegt Rīgas mēram Nilam Ušakovam (15%) un bokserim Mairim Briedim (9%). Savukārt žagarus – 12. Saeimas deputātei Solvitai Āboltiņai (13%) un izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim (10%). Tiesa, ja salīdzina datus atkarībā no sarunvalodas ģimenē, vērojams, ka aptaujātie ar latviešu sarunvalodu ģimenē lielāko dāvanu Ziemassvētkos vēlētos pasniegt Mairim Briedim (latviešu sarunvaloda: 12%, krievu sarunvaloda: 4%), savukārt krievvalodīgie respondenti biežāk nosauca Nilu Ušakovu (latviešu sarunvaloda: 4%, krievu sarunvaloda: 32%). Salīdzinot iedzīvotāju atbildes par to, kuram vēlētos pasniegt žagarus, vērojams, ka aptaujātie ar latviešu sarunvalodu biežāk nekā krievvalodīgie iedzīvotāji nosauca Solvitu Āboltiņu (latviešu sarunvaloda: 15%, krievu sarunvaloda: 10%) un Nilu Ušakovu (latviešu sarunvaloda: 9%, krievu sarunvaloda: 2%). Pilns jaunākais Baltic International Bank Latvijas barometrs pētījums - GADA KOPSAVILKUMS, decembris, 2017 “Baltic International Bank Latvijas barometrs” ir Latvijas iedzīvotāju noskaņojuma un attieksmes pētījums, kurā ik mēnesi, iekļaujot pazīstamu ekspertu vērtējumus, tiek atspoguļotas sabiedrībā aktuālas norises. Iepriekšējie Baltic INTERNATIONAL BANK LATVIJAS BAROMETRA pētījumi

Kāda ir robo-advisory nākotne? - Eksperta viedoklis

Roboti, mākslīgais intelekts un iespēja, ka tas pakāpeniski aizstās cilvēku darbu – ja šīs tēmas vēl pirms pārdesmit gadiem bija sastopamas galvenokārt zinātniskās fantastikas filmās, tad tagad vairs nav šaubu, ka tas notiks, un vienīgais jautājums ir – kad? Boriss Ļusins, Baltic International Bank Aktīvu individuālās pārvaldīšanas un brokerpakalpojumu pārvaldes vadītājs Boriss Ļusins, Baltic International Bank Aktīvu individuālās pārvaldīšanas un brokerpakalpojumu pārvaldes vadītājs atzīst, ka roboti un mākslīgais intelekts ienāk visdažādākajās nozarēs, un finanšu tirgi nav izņēmums. Pirms desmit gadiem cilvēks, kuram bija brīvi naudas līdzekļi un vēlme darboties finanšu tirgos, devās pie izglītotā un pieredzējušā bankas finanšu instrumentu speciālista, izklāstīja savas vajadzības, apsprieda pieļaujamo riska apetīti un vēlamo ienesīguma līmeni, un tad kopīgi pieņēma lēmumu par investīciju portfeļa sastāvdaļām. Tagad situācija nereti ir kardināli mainījusies – jebkurš interesents ar brīviem naudas līdzekļiem var tiešsaistē atvērt kādu no daudzajām automātiskajām, uz algoritmu balstītajām robo-advisory platformām, onlainā esošajā anketā dažu minūšu laikā atzīmēt sev pieņemamo riska līmeni, sagaidāmo ienesīguma līmeni un dažus citus parametrus, un dators pats izskaitļos klienta riska profilu un noteiks tam piemērotākos finanšu instrumentus.  Tieši programmas pamatā esošais algoritms noteiks, vai klienta līdzekļi tiks ieguldīti  konservatīvos obligāciju fondos vai arī tiks izmantoti būtiski riskantākos darījumos ar akcijām. Pirmā jebkuram potenciālajam finanšu tirgu dalībniekam pieejamā robo-advisory platforma tika izveidota pirms nepilniem 10 gadiem, un šo gadu laikā robo-advisory popularitāte ir strauji attīstījusies. Aplēses liecina, ka pašlaik pasaulē robo-advisory algoritmu pārvaldībā atrodas vairāk nekā 225 miljardu dolāru, un šis apjoms katru gadu palielinās vēl par 60%. Nenoliedzami, investīciju portfeļu veidošanas automatizācija ir pievilcīga iespēja gan investīciju fondu veidotājiem, gan arī investoriem. Cilvēki, kuri vēlas darboties finanšu tirgos, augstu novērtē iespēju ar salīdzinoši nelieliem brīvajiem finanšu līdzekļiem, nelielām komisijas maksām, automātiski veidot savus investīciju portfeļus, tādējādi dažu minūšu laikā un ar zemām izmaksām iegūstot pieeju kapitāla pārvaldīšanas pakalpojumiem, kuri agrāk bija pieejami tikai ļoti turīgiem cilvēkiem. Arī uzņēmumiem, kas veido un uztur šādas robo-advisory platformas, tas ir izdevīgs bizness - pieprasījums pēc šiem pakalpojumiem ir augsts, un izmaksas veido tikai attiecīgā algoritma vienreizēja izveide un turpmāka uzturēšana. Turklāt nereti uzņēmumi, kas paši veido investīciju fondus, izveido un uztur arī robo-advisory platformu, bez jebkādas komisijas maksas tirgojot savus fondus. Tomēr, strauji palielinoties robotizēto instrumentu popularitātei, rodas zināmas bažas par to, kas notiks, kad pasaules finanšu tirgos iestāsies jauns cikla posms. Pēdējo gadu laikā pasaules finanšu tirgos ir bijusi vērojama nepārtraukta izaugsme, un arī pašlaik lielākā daļa ekspertu turpina prognozēt akciju cenu tālāku pieaugumu. Piemēram, viena no ASV vadošajām investīciju bankām  Goldman Sachs prognozē, ka 2018.gadu ASV Standard&Poor’s 500 indekss noslēgs pie 2,85 tūkstošu punktu atzīmes, tādējādi gada laikā paaugstinoties par 10%.  Līdzīgas prognozes izsaka arī Bank of America. Domāju, ka pēdējo gadu laikā vērojamā akciju tirgu izaugsme ne vienam vien mazāk pieredzējušam finanšu tirgu spēlētājam var būt radījusi pārāk optimistisku priekšstatu par viņa spējām prognozēt tirgus tendences. Turklāt robo-advisory platformu pamatā esošie algoritmi nav pieredzējuši tik dziļas vispasaules ekonomiskās krīzes kā 2008.gadā, un nevienam nav pārliecības, kāda būs robotizētā kapitāla pārvaldnieka rīcība akciju tirgu lielāku vai mazāku satricinājumu gadījumā. Domāju, ka šis fakts var kalpot par labu pamatu manai un manu kolēģu – citu kapitāla pārvaldnieku visā pasaulē - pārliecībai par to, ka vismaz tuvāko gadu laikā darba noteikti netrūks. Tieši tāpat, kā jebkura mazāk pieredzējuša investora riska apetīti vislabāk iespējams izzināt individuālā, personiskā sarunā ar cilvēku, tāpat arī finanšu tirgu satricinājumu vai krīzes gadījumā pārdomātus un analītiski balstītus lēmumus var pieņemt tikai izglītots, plašu pieredzi un ekspertīzi ieguvis profesionālis. Nākotne nekad nenotiek pilnīgi pēc plāna un algoritma. Nākotni veido cilvēki, un arī svarīgos nestandarta brīžos visoptimālākos lēmumus spēj pieņemt cilvēki. Jo vairāk tik būtiskos jautājumos kā kapitāla pārvaldīšana.  

Visas ziņas