Ekspertīze. Uzticība. Pārmantojamība.

Baltic International Bank, investējot apmēram 12 miljonus eiro, uzsāk Vecrīgas kvartāla starp Kalēju ielu un Vecpilsētas laukumu kompleksu atjaunošanu. Par būvdarbu uzsākšanu ir noslēgti līgumi starp Banku, arhitektu biroju SIA “Ivara Šļivkas birojs” un būvuzņēmēju SIA “Ramej Construction”. Iekškvartāla piecu ēku pārbūves mērķis ir, maksimāli respektējot kultūrvēsturisko vidi un apbūves tradīcijas, šo degradēto Vecrīgas daļu reģenerēt jaunai publiskā un darījumu centra funkcijai - izveidot vienotu, augstiem mūsdienu standartiem atbilstošu sabiedriski pieejamu ēku ansambli.  Uzsākam mums ļoti nozīmīgu ilgtermiņa kultūrvēsturisku un biznesa projektu. Pilsēta atgūs Vecrīgas daļu, radīsim rīdziniekiem un tūristiem interesantu vidi, vietējiem uzņēmējiem piedāvāsim telpas biznesa attīstīšanai, banka iegūs jaunas biroja telpas. Mūsu jau līdz šim Vecrīgā rekonstruētās vēsturiskās ēkas Grēcinieku un Kalēju ielās ir pierādījums, ka mākam rast līdzsvaru un apvienot vēstures vērtību saglabāšanu ar biznesu.Baltic International Bank padomes priekšsēdētājs Valērijs Belokoņs   No kreisās: SIA “Ramej Construction” vadītājs Maksims Rozins, Baltic International Bank valdes priekšsēdētājs Viktors Bolbats, Baltic International Bank padomes priekšsēdētājs Valērijs Belokoņs, Arhitekts Ivars Šļivka, Baltic International Bank Nekustamā īpašuma attīstības projektu vadītāja Irina Vostrjakova   No kreisās: Arhitekts Ivars Šļivka, Baltic International Bank valdes priekšsēdētājs Viktors Bolbats, Baltic International Bank padomes priekšsēdētājs Valērijs Belokoņs, SIA “Ramej Construction” vadītājs Maksims Rozins   Kvartāls atrodas valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa “Rīgas pilsētas vēsturiskais centrs”, UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma vietas “Rīgas vēsturiskais centrs” un valsts nozīmes arheoloģijas pieminekļa “Vecrīgas arheoloģiskais komplekss” teritorijā. Gar kvartāla malu pie Kalēju ielas ir saglabājušās Rīgas aizsardzības mūra paliekas (~1200.gads), kuras tiks saglabātas un būs pieejamas publiskai apskatei. Projekta realizēšanai, ņemot vērā tā sarežģītību un atrašanās vietu, būs nepieciešami 5 gadi. [gallery link="none" columns="1" size="full" ids="23712,23709,23721"]   Revitalizētais kvartāls pēc rekonstrukcijas sastāvēs no divām galvenajām funkcionālajām zonām. Tirdzniecības galerijas jeb pasāžas aizņems ēku apakšējos 3 stāvus, 1. stāvā būs Naudas muzejs, augšējos stāvos būs Baltic International Bank biroju telpas. Kvartālā būs augsta līmeņa restorāns, iekšpagalmā izbūvētajā ātrijā būs vieta nelielām izstādēm un koncertiem. Kvartāla projektu izstrādājuši arhitekti no kompānijas „Ivara Šļivkas birojs”. Būvprojekta vadītājs – arhitekts Juris Šūpols. Būvniecība uzticēta SIA “Ramej Construction”.

Informējam, ka 2018.gada 24.septembris Latvijā ir pasludināts par brīvdienu saistībā ar Viņa Svētības pāvesta Franciska pastorālo vizīti Latvijā. Līdz ar to, 24.09.2018. (pirmdiena) – Baltic International Bank būs slēgta apmeklētājiem, attālinātā klientu apkalpošana notiks līdz plkst.16.00. Aicinām pievērst uzmanību šīm izmaiņām un plānot savus finanšu darījumus laicīgi!  

Baltic International Bank lasīšanas veicināšanas projekta “Bibliotēka” ietvaros līdz ar jaunā mācību gada sākumu izsludina konkursu skolām. Skolēni tiek aicināti veidot foto un video stāstus vai rakstīt esejas par literatūras un bibliotēku tematiku. Konkursa noslēgumā, īsi pirms Latvijas 100 gadu jubilejas svinībām, Baltic International Bank skolai-uzvarētājai dāvinās iespēju papildināt savas skolas bibliotēkas grāmatu krājumu ar 100 jaunām grāmatām.   Piedaloties konkursā, skolēniem jāizvēlas kāda no tēmām, par kuru veidot stāstu: “Man tuva grāmata manas skolas bibliotēkā”, “Pasaule bez drukātām grāmatām”, “Grāmata ar raksturu”. Dalību Latvijas skolu konkursam “Bibliotēka” ir jāpiesaka skolai, kura plāno iesaistīt savas skolas skolēnus konkursā, līdz šī gada 1. oktobrim. Skolas tiek aicinātas līdz šī gada 19. oktobrim izvērtēt iesniegtos skolēnu darbus  un iesūtīt ne vairāk kā trīs labākos. Konkursā drīkst piedalīties 9.–12. klašu skolēni, kā arī profesionālo vidējās izglītības programmu audzēkņi (koledžās, profesionālajās vidusskolās, arodskolās, tehnikumos u. c.). Skolēniem konkursā atļauts piedalīties individuāli vai komandās līdz 3 cilvēkiem. Konkursa nolikumu meklējiet “Bibliotēka” mājas lapā www.manabiblioteka.lv. Projekts “Bibliotēka” ir Baltic International Bank iniciatīva. Tas aicina atklāt sabiedrībai stāstus par literatūras nozīmi cilvēku dzīvēs, stāstus par personīgajām bibliotēkām, to saturu, kā arī emocionālo un profesionālo vērtību. Projektā iesaistīti latviešu rakstnieki un citi aktīvi Latvijas literatūras dzīves veidotāji. Latviešu literatūras attīstība ir viens no Baltic International Bank ilggadējiem sabiedrības atbalsta virzieniem. Balstoties uz pārliecību, ka savas valsts kultūras un vēstures pārzināšana ir katras tautas nacionālās identitātes pamatā, Baltic International Bank finansiāli atbalsta nacionālas nozīmes grāmatu izdošanu un literatūras projektu īstenošanu. Vairāk informācijas projekta “Bibliotēka” mājas lapā: www.manabiblioteka.lv un sociālo tīklu profilos Instagram, Facebook un Twitter (@manabiblioteka).

Šī gada otrajā ceturksnī banka Baltic International Bank kāpinājusi finanšu rādītājus prioritārajos biznesa virzienos: aktīvu un privāto līdzekļu pārvaldīšanā, brokera pakalpojumos, kā arī klientu un maksājumu karšu apkalpošanā. Bankas kopējais līdzekļu apjoms pieauga par 5%, sasniedzot 452 miljonus eiro. Banka gada otrajā ceturksnī koncentrēja savu darbību uz klientu portfeļa diversifikāciju un jaunu klientu piesaisti visos Bankas mērķa tirgos, kā arī kapitāla pārvaldīšanas un investīciju pakalpojumu biznesa tālāku attīstību. Bankas klientu kopējo līdzekļu apjoms 2018. gada jūnija beigās sasniedza 452 miljonus eiro, kas ir par 5% vairāk nekā šā gada pirmā ceturkšņa beigās. Aktīvu pārvaldīšanā apjoms otrā ceturkšņa laikā ir palielinājies par 15%, sasniedzot 72,7 miljonus eiro. Otrajā ceturksnī pozitīvu attīstību turpināja arī brokeru apkalpošanā esošo finanšu instrumentu apjoms –  jūnija beigās tas sasniedza 145 miljonus eiro, kas ir par 10% vairāk nekā šā gada pirmā ceturkšņa beigās un par 20% vairāk nekā 2018. gada sākumā. Baltic International Bank valdes priekšsēdētājs Viktors Bolbats uzsver: ”Pirmajā pusgadā finanšu nozare un arī Baltic International Bank īpašu uzmanību pievērsa klientu portfeļa kvalitātei, tāpēc atbilstoši Bankas stratēģijai pastiprināti īstenojām aktivitātes dažādu risku mazināšanai. Tajā pat laikā Bankai ir izdevies kāpināt finanšu rādītājus galvenajos darbības virzienos, kas liecina par veiksmīgi nospraustu mērķi pārvaldīt kapitālu ar ilgtspējīgās investīcijās balstītu biznesa stratēģiju. Banka atsāka arī turētājbankas pakalpojumu sniegšanu licencētām ieguldījumu pārvaldīšanas sabiedrībām, kā arī uzsāka obligāciju emisiju pakalpojumu sniegšanu, lai veidotu stabilāku ieņēmumu struktūru.”   Ienākumi no pamatdarbības 2018. gada otrā ceturkšņa beigās veidoja 5,59 miljonus eiro, tomēr saistībā ar straujo pāreju uz jauno biznesa modeli un risku samazināšanas aktivitātēm Banka 2018. gada 2. ceturksni noslēdza ar zaudējumiem 2,33 miljonu eiro apmērā. Pamatdarbības ienākumu struktūrā dominēja tīrie komisiju ienākumi 19,3 miljonu eiro apmērā. Tīro komisijas ienākumu īpatsvars šā gada otrajā ceturksnī ir palielinājies par 54,8% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu iepriekšējā gadā. Tīro procentu ienākumu īpatsvars veidoja 22,1%.  Administratīvie izdevumi sasniedza 7,78 miljonus eiro. Bankas augsti likvīdie aktīvi (aktīvi ar investīciju līmeņa reitingu un prasības pret Latvijas Banku) veidoja 153,63 miljonus eiro jeb 56% no kopējiem aktīviem. Ieguldījumi valsts obligācijās sastādīja 17,4 miljonus eiro jeb 6,3% no kopējiem aktīviem.  Likvīdo aktīvu struktūra ir labi diversificēta: 17% veido obligācijas, 4% veido prasības pret kredītiestādēm, 78% - prasības pret Latvijas Banku un 1% veido kase. Likviditātes seguma rādītājs (LCR, Liquidity Coverage Ratio) bija 208%. Neto stabila finansējuma rādītājs (NSFR, Net Stable Funding Ratio), kas raksturo stabila finansējuma pieejamību aktīviem un ārpusbilances saistībām, ir sasniedzis 144,63%. 2018. gada 30. jūnijā Bankas pašu kapitāls bija 23,59 miljoni eiro. Pirmā līmeņa kapitāla pietiekamības rādītājs (Tier 1 capital ratio) bija 9,67%. Kopējā kapitāla pietiekamības rādītājs (Total Capital Ratio) sasniedza 13,02%. 2018. gada pavasarī Bankas akcionāri bija palielinājuši Bankas kapitālu par 2,1 miljoniem eiro, un, lai stiprinātu Baltic International Bank pozīcijas Latvijā un  paplašinātu darbību citos mērķa tirgos, tika pieņemta virkne lēmumu arī turpmākai kapitāla palielināšanai. Baltic International Bank 2018. gadā jau otro gadu pēc kārtas saņēma augsto Zelta novērtējumu ikgadējā Ilgtspējas indeksā, kas apliecina Bankas progresu ilgtspējīgā pieejā savam biznesam, darbiniekiem un procesiem. Banka saņēma arī Ģimenei draudzīga uzņēmuma statusu, kuru piešķir Labklājības ministrija. Galvenie finanšu rādītāji: Kopējais bankas līdzekļu apjoms: 452 miljoni eiro Aktīvi: 274,42 miljoni eiro Aktīvi pārvaldīšanā: 72,7 miljoni eiro Brokeru apkalpošanā esošo finanšu instrumentu vērtība: 145 miljoni eiro Zaudējumi: 2,33 miljoni eiro Kapitāla pietiekamības rādītājs: 13,02% Likviditātes seguma rādītājs 2018. gada jūnija beigās: 208% Likviditātes rādītājs otrajā ceturksnī: 76,80% Pilns finanšu pārskats par periodu, kas noslēdzās 2018.gada 30.jūnijā  

Jaunākajā “Baltic International Bank Latvijas barometra” pētījumā iedzīvotāji tika aicināti gan novērtēt pagājušos desmit gadus, gan paust prognozes par nākamo dekādi. Par vispriecīgāko notikumu pēdējos desmit gados aptaujātie atzinuši latviešu basketbolista Kristapa Porziņģa iekļūšana Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) līgā, bet par vislielāko sarūgtinājumu – Zolitūdes traģēdiju.  Aicināti novērtēt savu apmierinātību ar dzīvi skalā no 1 līdz 10, divi no trim Latvijas iedzīvotājiem jeb 63% aptaujāto sniedza optimistisku vērtējumu, atbildēm variējot no 6 līdz 10 ballēm. Kopumā vērtējumu vidējā vērtība ir 6,10 balles, kas, atskatoties uz pēdējiem gadiem, ir pieaugums (2016. gadā tā bija 5,94).  Kā liecina pētījums, pēdējo desmit gadu laikā iedzīvotājiem lielāko prieku sagādājuši panākumi sportā – pašmāju basketbolista Kristapa Porziņģa pievienošanās NBA līgai (24%) un Māra Štromberga izcīnītais zelts Pekinas Olimpiādē (23%). Viktors Bolbats, Baltic International Bank valdes priekšsēdētājs "Pētījums parāda Latvijas iedzīvotāju pieaugošo optimismu un vēlmi lepoties ar savu valsti. Ceru, ka lielāko prieku sagādājušie patiesi izcilie Kristapa Porziņģa un Māra Štromberga sasniegumi sportā pasaules mērogā būs iedvesma pozitīvām ambīcijām iedzīvotājiem nosakot savus, savu ģimeņu tuvākos mērķus. Un tad varēsim visi kopā kā valsts domāt par Eiropas vidējā turības līmeņa sasniegšanu un pat pārsniegšanu." Sporta panākumu nozīmību apraksta Agnese Rutkovska, Latvijas Bankas ekonomiste: „Latvijas iedzīvotāju mīlestība pret sportu izpaužas kaislīgi un dažādos veidos, ko labi var redzēt sociālo mediju ierakstos – gan līksmojot vai pārdzīvojot par sportistu sniegumiem, gan pašiem aktīvi sportojot. Fotogrāfijas ar maratonskrējienu balvām ir teju tikpat plaši pārstāvētas kā ainas ar tautas tērpos ģērbtiem dalībniekiem un skatītājiem Dziesmu un deju svētkos.”  Atsaucot atmiņā vislielāko sarūgtinājumu, vairums (76%) norādīja uz 2013.gada 21.novembri, kad Rīgā sagruva lielveikals "Maxima". Citi notikumi kā demogrāfiskā situācija un dažādi notikumi finanšu nozarē minēti krietni retāk. Izvērtējot pēdējās desmitgades nozīmīgākos sasniegumus nozarēs, Latvijas iedzīvotāji visbiežāk minēja informācijas un komunikāciju pakalpojumus (31%) un tirdzniecības nozari (30%). Šo nozaru augstais vērtējums nebūt nenāk kā pārsteigums, jo informācijas tehnoloģiju pakalpojumu eksports ir straujāk augošā nozare Latvijā pēckrīzes periodā, savukārt tirdzniecībā uzvaras gājienu piedzīvo e-komercija. Nākamās biežāk minētās nozares bija būvniecība (25%) un māksla, izklaide, atpūta (18%). Jāpiemin, ka tādas nozīmīgas nozares kā izglītība, veselība, sociālā aprūpe un enerģētika minētas vien 4% gadījumu, ieņemot iedzīvotāju vērtējuma pēdējās vietas. "Prudentia" padomes loceklis Ģirts Rungainis uzsver: "Galvenais ekonomikas dzinējspēks ir IT sektors un citas 21. gadsimta industrijas, ar kurām saistās Latvijas perspektīvas sasniegt vidējo ES ienākumu līmeni un pat to pārsniegt." Viņš arī atzīmē, ka "visus mūs turīgākus dara pieaugošā konkurence mazumtirdzniecībā un preču iegādes iespējas interneta veikalos, kas nozīmē, ka augošie iedzīvotāju ienākumi atļauj iegādāties vēl lielākus preču apjomus". „Es lepojos ar savu valsti” – šādu apgalvojumu dzirdēsim no vairāk nekā puses Latvijas iedzīvotāju (55%), ja pēc desmit gadiem būsim sasnieguši Eiropas Savienības vidējo labklājības līmeni, liecina pētījuma rezultāti. Aicināti pateikt, kam jānotiek, lai pēc 10 gadiem izteiktu savu lepnumu par valsti, iedzīvotāji minēja arī stabilu ekonomikas rādītāju sasniegšanu (53%) un labāku sociālo sistēmu, uzlabotu veselības aprūpes jomu (51%). Papildus sasniegumiem un uzlabojumiem ekonomikā, demogrāfijā un sociālajos apstākļos katrs ceturtais iedzīvotājs norādīja arī uz sasniegumiem zinātnē, sportā un mākslā (24%).  „Iedzīvotāju priekšstati par to, kas viņiem liktu lepoties ar valsti pēc 10 gadiem, ir viens no interesantākajiem rezultātiem, jo zināmā mērā iezīmē sabiedrības dienaskārtību,” skaidro Arnis Kaktiņš, pētījumu centra SKDS direktors. „Jāatzīmē, ka novērotās tendences ir bijušas salīdzinoši noturīgas – arī pirms 6 gadiem (01.2012.) par galvenajiem iemesliem, lai lepotos ar valsti, tika atzīti stabili ekonomiskie rādītāji, veselības aprūpes uzlabošanās, labāka sociālā atbalsta sistēma, sasniegts ES vidējais labklājības līmenis, attīstīta lauksaimniecība.” Pilns jaunākais Baltic International Bank Latvijas barometrs pētījums - LATVIJA 10 GADOS “Baltic International Bank Latvijas barometrs” ir Latvijas iedzīvotāju noskaņojuma un attieksmes pētījums, kurā ik mēnesi, iekļaujot pazīstamu ekspertu vērtējumus, tiek atspoguļotas sabiedrībā aktuālas norises. Iepriekšējie Baltic INTERNATIONAL BANK LATVIJAS BAROMETRA pētījumi

Kas ir literatūra un kas ir bibliotēka? Uz šiem jautājumiem tiek meklētas atbildes projekta “Bibliotēka” ietvaros. Atbildes sniedz latviešu rakstnieki un citi aktīvi Latvijas literatūras dzīves veidotāji. Drīzumā viņu teikto būs iespēja noklausīties un noskatīties video stāstu sērijā “Bibliotēka”, kuru, tuvojoties Latvijas 100 gadu jubilejai, tautai dāvina Baltic International Bank – ilggadējs latviešu literatūras mecenāts. Sabiedriskajā akcijā jau ir iesaistījušies: Nora Ikstena, latviešu rakstniece, 25 grāmatu autore, kuras grāmatas izdotas vairāk kā 30 valstīs; Andris Vilks, Latvijas Nacionālās Bibliotēkas direktors; Kārina Pētersone, Latvijas Nacionālās Bibliotēkas Atbalsta biedrības direktore, bijusī kultūras ministre (1998-2002); Zbigņevs Stankevičs, Romas Katoļu Baznīcas Rīgas arhibīskaps-metropolīts; Valērijs Belokoņs, Uzņēmējs, Baltic International Bank īpašnieks, mecenāts vairāk kā 20 latviešu oriģinālliteratūras grāmatām un nacionālas nozīmes literatūras projektiem; Imants Lancmanis, latviešu mākslas vēsturnieks, heraldikas un mākslas speciālists, gleznotājs; Uldis Bērziņš, latviešu dzejnieks un tulkotājs; Māris Bērziņš, Latviešu rakstnieks, 9 grāmatu autors, kura grāmatu varoņi “atdzīvojušies” gan spēlfilmās, gan teātra izrādēs; Sanita Stinkule, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Etnogrāfijas nodaļas vadītāja un citas Latvijas literatūrā un kultūrā nozīmīgas personas. Projekts “Bibliotēka” aicina atklāt sabiedrībai stāstus par literatūras nozīmi cilvēku dzīvēs, stāstus par personīgajām bibliotēkām, to saturu, kā arī emocionālo un profesionālo vērtību. Video stāstu publicēšana tiks uzsākta šī gada septembrī un notiks pakāpeniski – reizi mēnesī tiks publicēts jauns materiāls. “Literatūra veido cilvēku, veido nāciju, un literatūras iemiesojums jeb izpausme ir grāmata,” vienā no gaidāmajiem video materiāliem stāsta Zbigņevs Stankevičs, Romas Katoļu Baznīcas Rīgas arhibīskaps-metropolīts. “Savukārt bibliotēka ir izvēlētu grāmatu krājums, ko cilvēks mūža gaitā sakrāj. Pēc tā, kādas grāmatas atrodas cilvēka bibliotēkā, var saprast, kāds ir pats cilvēks; uzzināt, kas viņu interesē un kas notiek viņa iekšējā pasaulē – sirdī un apziņā –, kādas ir viņa vērtības, dzīves uzstādījumi un arī ideāli.” “Godīgi sakot, biju pārsteigts, kad ieguvu pilnīgu priekšstatu par grāmatu kopumu, kuru izdošanai ir sniegusi atbalstu Baltic International Bank. Tas ir ļoti daudz! Taču vēl lielāku iespaidu atstāj kvalitāte. Visi darbi ir izcili, kā saturs, tā ietērps. Tās ir grāmatas, kuras rotā mūsu gadsimta grāmatniecību,” par līdzšinējo atbalstu grāmatniecībai saka Andris Vilks, Latvijas Nacionālās Bibliotēkas direktors. Latviešu literatūras attīstība ir viens no Baltic International Bank ilggadējiem sabiedrības atbalsta virzieniem. Baltic International Bank atbalstīto grāmatu klāstā ir daudz Latvijas literatūrā un kultūrvēsturē būtisku izdevumu. Balstoties uz pārliecību, ka savas valsts kultūras un vēstures pārzināšana ir katras tautas nacionālās identitātes pamatā, Baltic International Bank finansiāli atbalsta nacionālas nozīmes grāmatu izdošanu un literatūras projektu realizēšanu (piemēram, izstāžu organizēšanu, Latvijas Literatūras gada balvas (LaLiGaBa) pasniegšanu). Projekts “Bibliotēka” ir Baltic International Bank iniciatīva. Sabiedriskās akcijas ietvaros ikviens sociālo tīklu lietotājs ir aicināts veidot arī pats savu bibliotēkas stāstu un publicēt to foto vai video formātā, izmantojot tēmturus #biblioteka un #manabiblioteka. Savā personīgajā bibliotēkas stāstā projekta organizatori aicina atbildēt uz jautājumiem: kādas grāmatas ir Tavā bibliotēkā, kāpēc tieši šīs, un kurai grāmatai būtu jābūt katra latvieša grāmatu plauktā? Vairāk informācijas projekta “Bibliotēka” mājas lapā: www.manabiblioteka.lv un sociālo tīklu profilos Instagram, Facebook un Twitter (@manabiblioteka).

  Baltic International Bank ir izdevusi jaunas, ekskluzīvas maksājumu kartes, kļūstot par pirmo banku Latvijā, uz kuras kredītkartēm ir redzami slavenā latviešu mākslinieka un scenogrāfa Ilmāra Blumberga darbu fragmenti.  “Veidojot jaunās Baltic International Bank kredītkartes, mums bija svarīgi ne tikai nodrošināt mūsdienīgu karšu funkcionalitāti, bet arī piešķirt tām ekskluzīvu un unikālu dizainu. Karšu dizainam izvēloties I.Blumberga darbus, mēs vēlējāmies godināt izcilā mākslinieka piemiņu un ļaut viņa darbiem turpināt dzīvi ne tikai izstāžu zālēs, bet arī ikdienā,” stāsta Baltic International Bank valdes priekšsēdētājs Viktors Bolbats.  „Baltic International Bank jauno maksājumu karšu izdošana ar I.Blumberga iedvesmotu dizainu nav nejaušība – partnerībā ar leģendāro mākslinieku vēl viņa dzīves laikā tapa  vairāki vērienīgi I.Blumberga projekti – operas „Aīda” iestudējums Latvijas Nacionālajā operā, izstāde,  grāmata un filma „Es nemiršu”, Bankas jubilejas medaļa „Kalpotājs” un citi. Esmu gandarīts, ka jauno maksājumu karšu izdošana ar I.Blumberga mākslas darbu fragmentiem ļaus ar Latvijā tapušajām mākslas  bagātībām iepazīstināt mūsu klientus visā pasaulē!” turpina V.Bolbats.  Ilmāra Blumberga darbi rotā trīs Baltic International Bank visekskluzīvākās maksājumu kartes – Mastercard Platinum un Mastercard Amber kartes grezno fragmenti no darbiem, kurus I.Blumbergs radījis sava Venēcijas cikla ietvaros, savukārt Mastercard karšu virsotnes – World Elite karti rotā fragments no sērijā „Logi / Windows” tapuša mākslas darba.   Ilmārs Blumbergs (1943-2016)  - pasaulslavens latviešu mākslinieks un scenogrāfs, daudzu Latvijas un starptautisku godalgu  ieguvējs, Trīszvaigžņu ordeņa kavalieris.  I.Blumbergs tiek uzskatīts par vienu no spēcīgākajām un iedvesmojošākajām personībām Latvijas mākslas areālā, un katra viņa izstāde, jebkura darba parādīšanās un izskanēšana mākslas telpā ir tikusi dēvēta par notikumu ar lielo burtu.   Iepazīsti - aizraujošu un ekskluzīvu privilēģiju pasauli ar Baltic International Bank maksājumu kartēm   Maksājumu kartes privātpersonām Maksājumu kartes uzņēmumiem

"Banku politika saistīta ar valsts ekonomisko attīstību, bankas nevar dzīvot atrauti no valsts ekonomikas, no investīciju stratēģijas, kapitāla tirgus attīstības, tas viss ir cieši saistīts un tā ir iespēja attīstībai," tā intervijā laikrakstam "Dienas bizness" uzsver Baltic International Bank padomes priekšsēdētāja vietniece Ilona Guļčaka.    "Bankām noteikti mainīsies ienākumu struktūra, tās turpinās strādāt ar izdevumiem, maksimāli samazinot pozīcijas, kur biznesa virzieni vairs nenes tik daudz naudas kā līdz šim. Noteikti tiks vairāk ieguldīts jaunajās tehnoloģijās, un tas viss ļoti ievērojami varētu mainīt vidi, kurā strādājam. Taču, īstenojot gudru pieeju, tas viss nāks tikai par labu finanšu sistēmai."   Lasīt pilnu "Dienas bizness" interviju ar Ilonu Guļčaku  

Baltic International Bank valdes priekšsēdētājs Viktors Bolbats ir apstiprināts Finanšu nozares asociācijas (agrāk- Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA)) Stratēģiskās attīstības komitejas līdzpriekšsēdētāja amatā. Viktors Bolbats stāsta: „Latvijas banku sektors pēdējo gadu laikā ir pieredzējis dažādus izaicinājumus, un sektora ilgtspējīgai attīstībai būtiska ir gan katras bankas pārdomāta izaugsme, gan arī visa finanšu sektora pārdomāta stratēģija. Esmu pārliecināts, ka Latvijas finanšu sektora ilgtspējīgai attīstībai izšķiroši svarīgi ir izveidot sinerģiju starp lieliem finanšu tirgus spēlētājiem un līdzīgas vērtības un darbības principus atbalstošajām mazāka mēroga un nišas bankām. Veicot Finanšu nozares asociācijas Stratēģiskās attīstības komitejas līdzpriekšsēdētāja amata pienākumus, vēlos sniegt savu ieguldījumu, meklējot un atrodot efektīvu veidu, kā atjaunot Latvijas finanšu sektora reputāciju ārvalstīs un radīt jaunu pievienoto vērtību valsts tautsaimniecībai”.              Finanšu nozares asociācijas Stratēģiskās attīstības komitejas mērķis ir veidot vienotu skatījumu par Latvijas finanšu sektora  attīstības stratēģiju, kā arī veicināt kvalitatīvu diskusiju sabiedrībā par sektora lomu un nākotni. Līdz ar Viktoru Bolbatu Finanšu nozares asociācijas Stratēģiskās attīstības komitejas līdzpriekšsēdētāja amatu pienākumus veic arī SEB bankas valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere un Bankas Citadele valdes loceklis stratēģijas jautājumos Vladislavs Mironovs.      

30. jūnijā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā pirmo reizi vienkopus tikās vairāk nekā 70 Latvijas dzimtu pārstāvji, kuriem ir savi ģerboņi. To skaitā Vaira Vīķe-Freiberga, Justs Karlsons, Ivars Jakovels, Valters Kronbergs, Bīriņu, Peniķes dzimtas un daudzi citi. No kreisās puses: Daina Teters, Armands Vijups, Vaira Vīķe-Freiberga, Laimonis Šēnbergs, Valērijs Belokoņs Atcerēsimies, ka jebkura no dzimtām neradās no ne kurienes. Mums katram aiz muguras ir gara senču rinda. Eiropas dzimtu ģerboņi nāk no dažādiem laika posmiem, arī senu dzimtu ģerboņiem kaut kad ir sākums. Tagad atjaunotā, brīvā Latvijā mums ir lieliska izdevība būt tiem, kas ir šādu jaunu sākumu veidotāji savās dzimtās. Dzimtām ir iespēja iezīmēt savus pamatus, radīt savu dzimtas zīmolu.Vaira Vīķe-Freiberga   Kultūras ministrijas un Baltic International Bank sadarbībā top unikāls izdevums “Dzimtu ģerboņi mūsdienu Latvijā”. Pasākuma laikā grāmatas veidotāja Ramona Umblija, zinātniskie konsultanti vēstures zinātņu doktors Armands Vijups, filozofijas zinātņu doktore Daina Teters iepazīstināja ar ieceres saturu un vizualizāciju. Manas dzimtas vēsture ir līdzīga kā daudziem Latvijā – karš mūs šķēla, daļa dzimtas palika Latvijā, daļa radinieku nonāca Kanādā un ASV. Es vēlos dzimtu atkal vienot, vēlos, lai mani bērni zina savas saknes, savu dzimteni. Dzimtas ģerboni izveidoju, lai tas palīdzētu vienot dzimtu, veidot dinastiju. Mans dzimtas ģerbonis šodien pilda funkciju, ko ģerboņi pildīja jau pirms tūkstots gadiem – rāda, kur ir savējie.Grāmatas izdošanas iniciators Valērijs Belokoņs   Grāmata iecerēta kā divdaļīgs izdevums. Pirmo daļu “Dzimtu ģerboņi” ievadīs Imanta Lancmaņa ieskats dzimtu ģerboņu vēsturē Latvijas teritorijā no senākiem laikiem līdz mūsdienām. Pirmās grāmatas centrālajā daļā ietverti Valsts heraldikas komisijas apstiprināto dzimtas ģerboņu heraldiskie apraksti latviešu un angļu valodās. (Dr.hist. Armands Vijups). Šajā grāmatas daļā tiks ietverti arī ģerboņu krāsaini attēli, kā arī īsa heraldisko terminu vārdnīca, kas sniegs dzimtu ģerboņos biežāk lietoto vizuālo sastāvdaļu skaidrojumus. Grāmatas otro daļu “Dzimta un ģerbonis” ievadīs Dr. Phil. Dainas Teters teksts par dzimtu ģerboņu skatījumu no zīmju, simbolu jeb semiotikas konteksta. Centrālā daļa tiks atvēlēta pašu dzimtu ģerboņu īpašnieku fotoportretiem un  stāstījumiem par ģerboņa tapšanas motīviem un kodolīgu vēstījumu par savu dzimtu. Lai veicinātu grāmatas pieejamību plašai sabiedrībai, tā tiks dāvināta bibliotēkām Latvijā un ārvalstīs. Ieskats prezentācijas pasākumā: