BANKA STARPTAUTISKAM BIZNESAM

Pensiju sistēmas eksperts, ekonomists Edgars Voļskis intervijā Rūtai Kesnerei Domājot par nākotnes pensijām, šodien strādājošie mēģina kalkulēt, cik lielas tās varētu būt. Cik procentu no darba mūža ienākumiem aizvietos pensiju pirmais un otrais līmenis? Te jāņem vērā trīs faktori. Vispirms jau svarīgi, kā aug atalgojums darba mūža laikā. Vidēji tie ir divi trīs procenti gadā. Pēc tam jāraugās uz otrā pensiju līmeņa ienesīgumu. Pašlaik tas noteikti ir augstāks par inflāciju, tas nozīmē, ka uzkrājums saglabā savu pirktspēju. Pēdējais, bet ne mazāk svarīgais aspekts ir nostrādātie darba gadi jeb stāžs. Ja cilvēks nostrādā četrdesmit darba gadu, alga pieaug vidēji par 2% un otrā līmeņa uzkrājuma ienesīgums ir 5–6%, abu pensijas līmeņu atvietojums attiecībā pret pēdējo darba algu pirms došanās pensijā būs 50–60%. Tātad, ja visu mūžu ir strādāts ar labu algu, bet pēdējos gadus pirms pensijas tā būs mazāka, mazāka būs arī pensija? Protams. Taču jebkurā gadījumā tā alga, kuru strādājošais saņems pēc 20 vai 30 gadiem, būs ievērojami augstāka, nekā tā ir pašlaik. Tātad strādājošajiem ir jārēķinās, ka pensijā viņu ienākumi saruks par 40% salīdzinājumā ar pēdējo algu? Noteikti. Tas ir jāsaprot, un jāņem vērā, ka pensija nekad nebūs tikpat liela kā alga.   Cik pamatotas ir bažas, ka pēc gadiem divdesmit strauji pieaugs nabadzīgu pensionāru īpatsvars, ņemot vērā, ka liela daļa strādājošo sociālās iemaksas veic vai nu no minimālās, vai zemākas algas? Vai var teikt, ka lielu daļu šodienas strādājošo sagaida nabadzīgas vecumdienas? Tam es īsti nepiekristu. Ja strādājošais veic iemaksas no tik mazas summas, acīmredzot viņš rēķinās, ka vecumdienās viņš no savas algas saņems tikai 50%, un ir gatavs ar to dzīvot. Katram jau vajadzības ir individuālas. Ja cilvēks ir gatavs dzīvot ar mazu algu, acīmredzot viņš ir pieņēmis, ka arī vecumdienās varēs dzīvot ar minimālu pensiju. Es gan nebūtu tik pārliecināta, ka visi šodienas strādājošie apzinās, cik ļoti viņu pašreizējie ienākumi ir saistīti ar pensijas lielumu. Manuprāt, liela daļa cilvēku par iztiku vecumdienās nemaz nedomā, jo priekšplānā ir rūpes, kā iztikt šodien. Tāpēc ļoti svarīgi ir sniegt cilvēkiem informāciju par pensiju sistēmu un vairot viņu uzticību tai. Diemžēl, kad cilvēkiem tiek stāstīts par pensijām, pārāk maz uzmanības tiek pievērsts individuāliem rādītājiem – kā pensiju ietekmēs gan nostrādāto gadu skaits, gan veiktās iemaksas. Kad publiskajā telpā runā par pensijām, lieto jēdzienus «vidējā pensija» un «minimālā pensija», kas nekādā veidā neraksturo individuālo sagaidāmo pensiju. Tādēļ svarīgi šodienas strādājošajiem pēc iespējas vairāk skaidrot, kā veidosies nevis kādas abstraktas vidējās pensijas, bet katra konkrētā pensija, kā tā saistīta ar cilvēka sniegumu darba mūža laikā. Nebūs ne vidējā darba stāža, ne vidējā iemaksu apjoma, būs katra individuāli nostrādātie gadi un veiktās iemaksas. Valsts nodrošina pensiju sistēmas darbību, nevis pašu pensiju. Te jārunā par katra paša līdzatbildību. Pensiju kapitāls veidojas, solidāri sadarbojoties valstij ar indivīdu. Cik tālredzīga ir to darba ņēmēju stratēģija, kas saņem daļu algas aploksnē un par vecumdienām saka: ai, gan jau es pats uzkrāšu? Tā ir ļoti tuvredzīga stratēģija, jo ar to uzkrāšanu lielai daļai sabiedrības nemaz tik labi neiet. Tā ir nedomāšana par to, kas notiks pensijas gados, un tad var izrādīties, ka saņemtā pensija ir ļoti maza un cilvēkam jākļūst par sociālās palīdzības saņēmēju. No vienas puses, tā ir katra paša izvēle un atbildība. No otras puses, valsts pienākums ir pēc iespējas skaidri un uzskatāmi izskaidrot visus ar pensijām saistītos aspektus. Es nemaz nerunāju par to, ka aplokšņu algu maksāšana un ar to saistītā sociālo iemaksu neveikšana ir nelikumīga un sodāma darbība. Mūsu pensiju sistēmā ir trīs līmeņi, trešais ir pilnībā brīvprātīgs. Par cik mēs varam kāpināt ienākumu aizvietošanu, ja izvēlamies pievienoties arī trešajam līmenim? Trešais pensiju līmenis ir ļoti būtisks, mani aprēķini liecina, ka, novirzot tam 8–10% no algas, četrdesmit darba gadu laikā mēs varam panākt simtprocentīgu ienākumu aizvietojumu, ko nodrošina visi trīs pensiju līmeņi. Te būtu jāseko daudzu Rietumeiropas valstu piemēram, kur vairākās nozarēs ar arodbiedrību palīdzību tiek veidoti īpaši privātie pensiju plāni strādājošajiem. Es teiktu, ka ir ļoti svarīga sociālo partneru – darba devēju un arodbiedrību – iesaiste šādu privāto pensiju plānu veidošanā. Vairumā Rietumeiropas valstu tieši privātie pensiju plāni veido pamata pensiju kapitālu. Es zinu vairākus strādājošos, kuriem līdz pensijai vēl ir vairāk nekā divdesmit gadu un kuri veica iemaksas trešajā pensiju līmenī, taču tajā brīdī to ienesīgums bija negatīvs vai nulle, un cilvēki pārtrauca iemaksu veikšanu. Vai pareiza rīcība? Uzkrājumu ienesīgumu nevar skatīt ne trīs, ne pat piecu gadu perspektīvā. Tā ir tā sauktā «garā nauda», kas jāvērtē divdesmit, pat četrdesmit gadu perspektīvā. Es varu apgalvot, ka šādā ilgtermiņā uzkrājumi vienmēr būs ienesīgi un ar plusa zīmi. Ilgtermiņā kapitāls salīdzinājumā ar iemaksām noteikti būs pieaudzis. Līdz ar to es ieteiktu cilvēkiem nesteigties ar lēmumu pārtraukt iemaksu veikšanu trešajā līmenī. Jūs minējāt, ka tā ir «garā nauda». Vai tādā gadījumā jūs ieteiktu cilvēkiem, kuriem līdz pensijai ir palikuši vien desmit gadi, pievienoties trešajam pensiju līmenim? Jā, noteikti es ieteiktu. Atskaites punkts būtu pieci gadi. Ja ir mazāk par pieciem gadiem, tad tiešām īpaši nav vērts. Vai līdztekus tā dēvētajiem attaisnotajiem izdevumiem jeb iespējai saņemt atpakaļ daļu samaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa redzat vēl kādus instrumentus, kā valsts varētu stimulēt iedzīvotāju līdzdalību trešajā līmenī? Manuprāt, ļoti svarīga ir jau vairākkārt pieminētā aktīvā komunikācija un izskaidrojošais darbs. Svarīgi, kādos finanšu instrumentos nauda tiek ieguldīta. Vislabākais būtu, ja investīcijas nonāktu Latvijas tautsaimniecībā. Noteikti jāsaglabā arī attaisnotie izdevumi. Vai ir iespējams ar kādām izmaiņām normatīvos veicināt otrā pensiju līmeņa atdevi? Vispirms ir jārunā par pārvaldnieku komisijām, kas ir vidēji 1%, turpretim Rietumeiropā tās svārstās no 0,1% līdz 0,3%. Tāpat es uzskatu, ka mums ir pārāk daudz pensiju plānu pārvaldītāju. Pie pašreizējām tehnoloģiskajām iespējām pilnīgi pietiktu ar diviem trim pārvaldītājiem. Tirgus dalībnieku konsolidācija nozīmētu arī daudz mazākas administratīvās izmaksas. Līdz ar to komisijas būtu mazākas un vairāk līdzekļu paliktu pensiju kapitālā. Pārvaldniekiem arī jādod iespējas vairāk līdzekļu ieguldīt korporatīvajās obligācijās. Kā jūs vērtējat labklājības ministra Gata Eglīša ideju – kura gan vismaz šobrīd vairs nav aktuāla –, ka varētu samazināt iemaksas otrajā līmenī par labu pirmajam? Šo labklājības ministra ideju es vērtēju ļoti negatīvi. Pašreizējā attiecība – 14% pirmajā līmenī un 6% otrajā – ir ekonomiski pamatota un optimāla. Tiklīdz pieaugs iemaksas pirmajā līmenī, palielināsies valsts saistības pret nākotnes pensionāriem. Ņemot vērā demogrāfiskās tendences palielināto saistību izpilde varētu būt apgrūtināta. Taču es esmu arī pret iemaksu palielināšanu otrajā līmenī, jo tad būs grūtības norēķināties ar šodienas pensionāriem. Es teiktu, ka pašreizējais iemaksu sadalījums ir labākais iespējamais. Bieži dzirdēts viedoklis ir, ka, ņemot vērā sabiedrības novecošanos, pēc divdesmit gadiem nevienam no valsts nekādas pensijas «nespīd». Cik pamatotas ir šādas bažas? Es teiktu, ka tie ir populistiski paziņojumi bez jebkādiem ekonomiskiem aprēķiniem. Mūsu pensiju sistēmas izveidē ir ņemti vērā paši negatīvākie scenāriji, un var teikt, ka sistēma droši darbosies vēl 70 gadus noteikti. Mani aprēķini liecina, ka pirmais līmenis spēs pilnvērtīgi darboties vēl 75 gadus. Protams, ja netiks veiktas kādas sasteigtas un populistiskas izmaiņas sistēmā. Vai atbalstāt labklājības ministra ideju, ka valsts noteiktu pamata jeb bāzes pensiju, kuru saņem ikviens un kurai tad tiktu pieplusots katra personīgais pensijas kapitāls? Es to neatbalstu. Pensijas kapitāls ir individuāla lieta. Ja cilvēks nav uzkrājis pietiekamu kapitālu, viņam ir jāsaņem atbalsts no sociālās palīdzības sistēmas. Es aicinu skaidri nodalīt sociālās apdrošināšanas sistēmu no sociālās palīdzības.   Intervija: Laikraksts "Diena" 14.09.2021.

  Konstantīns Goluzins, CFA Aktīvu pārvaldīšanas nodaļas vadītājs Tālr.: (+371) 6700 0456 E-pasts: trust@bib.eu SKATĪT LINKEDIN PROFILU   Pagājušās nedēļas galvenie notikumi No FRS protokola, kas publicēts 18. augustā par pēdējo sanāksmi jūlijā, izriet, ka regulatora pārstāvji arvien vairāk piekrīt, ka FRS šogad jāsāk ierobežot aktīvu atpirkšanas programmu. Protokolā teikts, ka lielākā daļa FRS vadības pārstāvju uzskata, ka ASV ekonomika ir pietiekami atkopusies, lai FRS līdz šī gada beigām sāktu samazināt stimulēšanas pasākumus. Arvien vairāk FRS vadības pārstāvju pēdējā laikā atbalsta stimulējošo pasākumu ierobežošanu. Savukārt FRS vadītājs Džeroms Pauels atzīmēja, ka vēl nav skaidrs, kā ASV ekonomika tiks galā ar nākamo saslimstības vilni ar Covid-19. Pauels nekomentēja, kas notiks ar FRS politiku, un sīkāk nepaskaidroja, kā, viņaprāt, ekonomika attīstīsies tuvākajos mēnešos. 18. augustā publiskotā statistika liecināja par būtiskāku, nekā gaidīts, jauno ēku skaita kritumu ASV jūlijā. To ēku skaits, kuras jūlijā sāka būvēt ASV, salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi samazinājās par 7% un gada izteiksmē sasniedza 1,534 miljonus. Saskaņā ar pārskatītajiem datiem jūnijā jauno ēku skaits bija 1,65 miljoni, nevis 1,643 miljoni, kā tika paziņots iepriekš. Eksperti vidēji jūlijā prognozēja jauno ēku skaita samazināšanos ASV par 2,6%, salīdzinot ar iepriekš paziņoto iepriekšējā mēneša līmeni – līdz 1,6 miljoniem. Ekonomikas dati   ASV. Sākotnējo bezdarbnieka pabalstu pieteikumu skaits par nedēļu tika reģistrēts 348 tūkstošu apmērā, kas ir par 29 tūkstošiem mazāk nekā iepriekšējā nedēļā un par 15 tūkstošiem mazāk, nekā prognozēja analītiķi. Mazumtirdzniecības apjoms jūlijā, salīdzinot ar jūniju, samazinājās par 1,1%, bet bija paredzams, ka mazumtirdzniecības pieauguma temps samazināsies par 0,3%. Savukārt, izslēdzot no rādītāja datus par benzīna un automašīnu tirdzniecību, mazumtirdzniecība jūlijā samazinājās tikai par 0,4%. Ķīna. Mazumtirdzniecības apjoms jūlijā, salīdzinot ar 2020. gada jūliju, pieauga par 8,5%, savukārt mazumtirdzniecībā tika prognozēts pieaugums par 11,5%. Rūpnieciskā ražošana jūlijā, salīdzinot ar 2020. gada jūliju, palielinājās par 6,4%, savukārt rūpniecības pieaugums tika prognozēts 7,8% apmērā. Bezdarba līmenis jūlijā palielinājās par 0,1 procentpunktu un sastādīja 5,1%. Svarīgākie šīs nedēļas notikumi Pirmdien biznesa aktivitātes līmenis augustā būs zināms Eiro zonā un ASV. Trešdien ASV ziņos par ilglietojuma preču pārdošanas apjomiem jūlijā, kā arī publicēs datus par naftas krājumu izmaiņām par nedēļu. Ceturtdien ASV publicēs datus par sākotnējo bezdarbnieka pabalsta pieteikumu skaitu par nedēļu. Piektdien ASV ziņos par jūlija mēneša pilsoņu personīgajiem izdevumiem un ienākumiem.       Šeit sniegtajai informācijai ir informatīvs raksturs, tā nevar tikt uzskatīta par piedāvājumu vai ieteikumu pirkt, turēt vai pārdot vērtspapīrus, vai par ieguldījumu ieteikumu, ieguldījumu pētījumu vai ieguldījumu konsultāciju vai par ieteikumu uzticēt jūsu aktīvu pārvaldīšanu noteiktajam ieguldījumu pārvaldniekam. Klients pilnībā apzinās un uzņemas visus riskus, kas saistīti ar ieguldījumiem. Šo informāciju ir sagatavojusi AS Baltic International Bank.

«Drošā patvēruma» jautājums uzkrājumu veidošanā atkal ir kļuvis aktuāls. Gadu tūkstošiem ilgi zelts ticis uzskatīts par uzkrājumu glābšanas riņķi dažādās krīzēs, laikos, kad sašķobās politiskā un ekonomiskā situācija, tajā skaitā brīžos, kad vērojams naudas pirktspējas zudums augošas inflācijas apstākļos. Augoša inflācija gan nereti ir saistīta ar strauju ekonomiskās aktivitātes pieaugumu, taču arī šādos apstākļos naudas pirktspēja var zust, un iepriekšējos gadu desmitos un simtos zelts ieguldītājiem ļāva izvairīties no zaudējumiem, ko uzkrājumiem radīja pieaugošā dzīves dārdzība. Arī šogad inflācija ir atgriezusies ar joni, tomēr preču biržu investoru interese par zeltu ir gājusi mazumā, liekot sarukt arī dzeltenā metāla cenai. Laika posmā no pagājušā gada beigām līdz šā gada 16. augustam tā sarukusi apmēram par 6%. Tādējādi var teikt, ka tie, kas paredzēja šogad piedzīvoto inflācijas lēcienu un savus ieguldījumus pārvērtuši zeltā, faktiski ir zaudējuši dubultā. Nav pieprasījuma Šogad vērojamā zelta cenas samazināšanās noteikti izskaidrojama ar to, ka zeltam gluži vienkārši nav pieprasījuma, spriež Baltic International Bank Brokeru nodaļas vērtspapīru speciālists Andris Assāns. «Ja mēs salīdzinām zeltu ar citiem biržā tirgotajiem metāliem, tad varam vērot, ka varš, niķelis, tērauds un alumīnijs ir uzrādījuši ievērojamu cenu kāpumu, savukārt zelts tajā pašā laika nogrieznī atrodas cenu izmaiņu «negatīvajā teritorijā»,» tirgus tendences komentē A. Assāns. Viņš šīs atšķirības skaidro ar minēto metālu dažādo pielietojumu. Proti, tām izejvielām, kuras tiek izmantotas rūpniecības nozarēs, kuras patlaban piedzīvo savas produkcijas noieta pieaugumu, cenas kāpj, sākot no alumīnija profiliem būvniecībā un beidzot ar metāliem, ko izmanto auto ražošanā. Vienlaikus pieprasījums pēc zelta mūsdienu ražošanā nav tik liels, un, pēc eksperta teiktā, galvenokārt tā nozīme ir būt par finanšu aktīvu. Taču šogad uz pārējo finanšu instrumentu fona zeltam savu pievilcību nav izdevies pierādīt.     Zelta pielietojumam un investīciju īpašībām uzmanību pievērš arī SEB bankas Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs Andris Lāriņš. «Zeltam ir viens trūkums – tas nepelna ne procentus, ne dividendes, gluži otrādi, ir iespējamas tā glabāšanas izmaksas, vienalga, vai tas tiek darīts fiziski, kad jāpērk vai jāīrē seifs, vai zelta cenai piesaistītu vērtspapīru veidā, kas savukārt ir maksa par vērtspapīru iegādi, glabāšanu un pārdošanu.» Inflācijas dilemma Kā jau minēts, diskutabls izrādījies jautājums arī par zelta spēju aizsargāt uzkrājumus pret patēriņa cenu kāpumu. A. Lāriņš atziņu par zeltu kā apdrošināšanas polisi pret inflāciju uzskata par ļoti nonivelētu frāzi, taču vienlaikus atzīst, ka šobrīd investīcijas dzeltenajā metālā šķiet pievilcīgs investīciju variants, jo inflācija jau ir uzkāpusi un var kāpt vēl augstāk, tātad pieprasījumam pēc zelta jāpieaug. Tomēr vienlaikus SEB bankas eksperts norāda uz centrālo banku un analītiķu brīdinājumiem par to, ka inflācijas vilnis būs tikai viens un tā atkāpšanās notiks drīz. «Tā kā centrālās bankas ir pesimistiskas attiecībā uz inflācijas spēju noturēties pašreizējos līmeņos (to sevišķi var attiecināt uz Eiropas Centrālo banku), tad arī zelta cenai nav spēcīga atbalsta. Vēl jo vairāk, viedoklis, ka ASV dolārs varētu piedzīvot procentu likmju kāpumu, padara zeltu mazāk pievilcīgu vismaz attiecībā pret dolāru, kuru turot kontā ir cerības ieraudzīt augstākus procentus. Dolārs vai zelts? Skaistumkonkursā, kamēr tālumā nedraud inflācijas viļņi, dolārs izskatās labāk,» situāciju tēlaini raksturo A. Lāriņš, taču uzdod retorisku jautājumu: vai tiešām inflācijas viļņi nedraud? Pagaidām globālais cenu uzplūdu radītais inflācijas paisums sasniedzis visai augstus līmeņus. Jūnijā un jūlijā pasaules lielākās ekonomikas – ASV – gada inflācijas rādītājs ir pakāpies līdz 5,4% (gandrīz divas reizes vairāk nekā Latvijā), tā nonākot augstākajā punktā kopš 2008. gada. Salīdzinājumam – vēl martā pret iepriekšējā gada atbilstošu mēnesi patēriņa cenu pieaugums sasniedza vien 2,6%, liecina Tradingeconomics.com dati. Jaunos pēdējo gadu augstumos nonācis arī eirozonas gada inflācijas rādītājs. Jūlijā tas pieaudzis līdz 2,2%, sasniedzot augstāko punktu kopš 2018. gada oktobra. Lai arī cenu pieauguma temps Eiropas Ekonomiskajā un monetārajā savienībā ievērojami atpaliek no ASV, pašreizējais rādītājs ir vērtējams kā ļoti augsts pat uz pēdējo desmit gadu fona, jo cenu pieaugumu jau ilgstoši bremzējuši vairāku valstu visai vājie ekonomiskās izaugsmes tempi. Straujo inflācijas lēcienu pasaulē šogad veicināja izejvielu, galvenokārt naftas, cenu pieaugums pasaules biržās. Raugoties uz cenu līknēm patlaban, var spriest, ka naftas cenu pieaugums ir aprimis un kopš pēdējā lokālā maksimuma jūlija sākumā tās cena ir sarukusi apmēram par 10%. Dzirdams par to, ka lētākas kļūst arī citas izejvielas, tostarp biržā kotētās lauksaimniecības kultūras, kas rada pamatu tam, lai inflācija sāktu samazināties. Ja tas notiks, zelta cena var kristies arī turpmāk. Monetārie faktori To, ka ASV nacionālā valūta nostiprinās, norāda arī A.Assāns. Viņš vērš uzmanību arī uz šīs valsts makroekonomikas datiem, tādiem kā nodarbinātība, bezdarba un inflācijas līmenis. Ar šiem datiem korelē arī ASV centrālās bankas monetārā politika, no tās izrietošās procentu likmes un dažādi atbalsta mehānismi ekonomikai, piemēram, parādu vērtspapīru uzpirkšana biržās, kuras mērķis ir vēl vairāk nostiprināt zemas procentu likmes un radīt iespēju tikt pie lētākiem un vieglāk pieejamiem aizdevumiem. Vai arī tieši pretēji – laikā, kad ekonomiskā aktivitāte ir strauji pieaugusi, tiek sperti soļi, lai nobremzētu pārkaršanas procesus tautsaimniecībā un aizdevumu likmes celtos. Finanšu tirgus eksperts skaidro, ka zeltam bīstamākais brīdis būtu tad, kad tautsaimniecības dati potenciāli varētu veicināt Centrālās bankas lēmumu par ekonomikas stimulu samazināšanu un procentu likmju pakāpenisku palielināšanu. Runājot par tuvāko nākotni, A. Assāns uzskata, ka zelta cenai labvēlīgas varētu būt pieaugošās bažas par Covid-19 delta paveida izplatību un pārējiem ar to saistītajiem riskiem. Šis faktors varētu palīdzēt zeltam atjaunot drošā patvēruma statusu. Vienlaikus, pēc Baltic International Bank eksperta domām, pie zelta cenas izaugsmei neitrāliem vai negatīviem faktoriem jāmin ASV ekonomikas atveseļošanās un tās straujāka izaugsme, kā arī jau minētais procentu likmju kāpums, kas var padarīt zeltu mazāk pievilcīgu, salīdzinot ar finanšu instrumentiem, kuri piedāvā fiksētu ienesīgumu. Uzkrājumu veidošana zeltā šogad nestrādā kā apdrošināšanas mehānisms pret pieaugušo inflāciju. Eksperti uzskata, ka pašreizējais patēriņa cenu pieauguma vilnis pasaulē drīz aprims, tāpēc preču biržās nepieaug interese par dzeltenā metāla iegādi.   Publikācija: Mārtiņš Apinis, laikraksts "Diena" 19.08.2021.

Baltic International Bank veiktajā aptaujā noskaidrots, ka, lai atbalstītu Latvijas uzņēmumu attīstību, puse no iedzīvotājiem būtu gatavi atteikties no importētām pirmās nepieciešamības pārtikas precēm, piemēram, maizes, piena produktiem, olām, gaļas un zivīm, izvēloties vietējos ražojumus. Šo atbildi izvēlējās 50% respondenti, savukārt otra populārākā atbilde, ko nosauca 40% iedzīvotāji bija našķi jeb šokolāde un cepumi. Trešajā vietā ierindojas alkoholiskie un bezalkoholiskie dzērieni, ko norādīja 23% respondentu. “Pēdējā gada laikā Latvijas iedzīvotāji tāpat kā uzņēmēji piedzīvojuši dažādus satricinājumus, kad nācies sastapties gan ar ierobežojumiem, gan arī darba pārorganizēšanu,” saka Baltic International Bank Mārketinga un komunikācijas pārvaldes vadītāja Ilze Vītola, “veicot šo aptauju, vēlējāmies noskaidrot, kuras nozares cilvēki ir gatavi atbalstīt ar saviem maciņiem, izvēloties nevis importa, bet vietējos ražojumus, tādējādi veicinot Latvijas uzņēmumu attīstību un izaugsmi.” Analizējot datus padziļināti, var secināt, ka ievērojami mazāk jeb tikai 43% jauniešu vecumā no 18 līdz 29 gadiem būtu gatavi maksāt vairāk par pārtikas precēm pretstatā cilvēkiem, kuriem ir 50 līdz 59 gadi, kuri šo atbildi izvēlējās 54% gadījumu. Līdzīga tendence vērojama arī ar našķiem, jo tikai 32% būtu gatavi par tiem maksāt vairāk, bet cilvēki vecumā no 60 līdz 74 gadiem šo atbildi izvēlējās krietni biežāk jeb 47% gadījumu.     Lai gan Latvijā vēl arvien daudzi iedzīvotāji pirmo uzmanību pievērš preču cenām, veiktajā aptaujā, kur tika vaicāts, no kādām importa precēm Jūs būtu gatavs atteikties par labu vietējiem ražojumiem, lai atbalstītu Latvijas uzņēmumu attīstību, tikai 21% respondentu pauda, ka nav gatavi maksāt vairāk par mūsu pašu precēm, ierindojot šo atbildi ceturtajā vietā. “Šie rezultāti spilgti iezīmē tās nozares, kurām ir milzīgs potenciāls augt ne tikai eksporta tirgos, bet arī vairojot vietējo pircēju uzticību, palielinot viņu vidū saražotā pārdošanas apjomus. Manuprāt, mūsu patriotisma stiprināšana, aicinot importa preču vietā izvēlēties Latvijas preces, noteikti varētu būt labs atbalsts Latvijas uzņēmumiem, par ko būtu jādomā gan valstiskā līmenī, gan arī individuāli katram pašam,” saka I.Vītola. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš: “Mēs kā lielākā uzņēmēju organizācija Latvijā nenogurstoši aicinām ikvienu izvēlēties Latvijā radītas preces un pakalpojumus, jo tikai tā varam veicināt ekonomikas attīstību,  kā arī valsts un ikkatra no mums labklājību. Jau pirms samērā daudz gadiem izveidojām kustību “Latvijas labums”, ar mērķi veicināt vietējo ražojumu atpazīstamību, veidojot izpratni par to, ka pērkot mūsu uzņēmumu preces, nauda neaizplūst prom, bet paliek tepat ekonomikā, nodrošinot darbavietas un ļaujot biznesam attīstīties. Es ceru, ka nākamreiz, dodoties uz veikalu, katrs aizdomāsies un savā groziņā ieliks Latvijas preces nevis importētās, tādējādi vairojot Latvijas labumu.” Nedaudz retāk jeb 18% tika izvēlēta atbilde, ka izvēlētos Latvijā ražotas rotaļlietas, bet 16% iedzīvotāji pauda, ka ir gatavi maksāt nedaudz vairāk par sadzīves ķīmijas precēm, kā arī mēbeļu un interjera precēm. Iedzīvotāju aptauju pēc Baltic International Bank pasūtījuma veica pētījumu kompānija Norstat 2021.gada augusta sākumā. Tajā piedalījās vairāk nekā tūkstoš Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

  Konstantīns Goluzins, CFA Aktīvu pārvaldīšanas nodaļas vadītājs Tālr.: (+371) 6700 0456 E-pasts: trust@bib.eu SKATĪT LINKEDIN PROFILU   Pagājušās nedēļas galvenie notikumi  Aizvadītajā nedēļā Starptautiskais Valūtas fonds apstiprināja no rezerves aktīviem aizdevumu izsniegšanas kapacitātes palielināšanu par rekordlielu summu - 650 miljardu ASV dolāru apmērā. Šī ir lielākā summa SVF vēsturē. No šīs summas 275 miljardi dolāru tiks novirzīti jaunattīstības valstīm. Lēmums stāsies spēkā 23. augustā, un līdzekļi tiks pārskaitīti fonda dalībvalstīm proporcionāli kvotām. Pēc Georgijevas teiktā, šo līdzekļu piešķiršana kalpos visu dalībvalstu labā, palīdzēs apmierināt ilgtermiņa globālo vajadzību pēc rezervēm, kā arī vairos uzticību, stiprinās pasaules ekonomikas noturību un stabilitāti. SVF jūlija beigās pārskatīja pasaules ekonomikas izaugsmes prognozes, saskaņā ar kurām pasaules ekonomika šogad pieaugs par 6%, bet nākamgad - par 4,9%. Kopējā prognoze šim gadam nav mainījies, bet jaunattīstības valstīm prognoze tika pazemināta par 0,4 procentpunktiem līdz 6,3%. Anglijas Banka pagājušajā nedēļā saglabāja savu pamatlikmi vēsturiski zemā līmenī - 0,1%. 5. augustā publicētajā ziņojumā par monetāro politiku regulators paaugstināja inflācijas prognozi, saskaņā ar kuru cenu pieauguma temps 2021. gada ceturtajā ceturksnī varētu sasniegt 4% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, pēc tam tas sāks samazināties. Prognoze par 4% maksimumu ir ievērojami augstāka nekā regulatora iepriekšējā aplēse par 2,5%, kas tika veikta maijā. Bet 2,5% līmenis tika sasniegts jau jūnijā, un tas lika regulatoram pārskatīt inflācijas prognozēto trajektoriju. Arī iegādāto uzņēmumu un valsts obligāciju apjoms tika saglabāts pašreizējā līmenī: attiecīgi 20 miljardi sterliņu mārciņu un 875 miljardi sterliņu mārciņu. Tomēr Anglijas Bankas ietvaros jau izskan aicinājumi samazināt kvantitatīvās mīkstināšanas programmu, lai samazinātu cenu spiedienu. Anglijas Banka var sākt samazināt valsts obligāciju pirkšanu, ja nonāk pie secinājuma par inflācijas ieilgušo raksturu, kā arī ar atbilstošu FRS darbību. Ekonomikas dati   Eiro zona. PMI rādītāja galīgās pārskatīšanas rezultātā, jūlijā indekss pieauga par 0,7 punktiem līdz 60,2. No rādītājiem, kas veido indeksu, uzņēmējdarbības aktivitāte pakalpojumu nozarē bija par 1,5 punktiem zemāka, bet apstrādes rūpniecības stāvoklis samazinājās par 0,6 punktiem. ASV. Bezdarba līmenis jūlijā samazinājās par 0,5 procentpunktiem un sastādīja 5,4%, bet jaunu darba vietu skaits nelauksaimniecības nozarē sasniedza 943 tūkstošus, kas ir par 73 tūkstošiem vairāk, nekā gaidīts un par 5 tūkstošiem vairāk nekā mēnesi iepriekš. PMI galīgās pārskatīšanas rezultātā, jūlijā indekss samazinājās par 3,8 punktiem līdz 59,9. No rādītājiem, kas veido indeksu, uzņēmējdarbības aktivitāte pakalpojumu nozarē bija zemāka par 4,7 punktiem, bet apstrādes rūpniecības stāvoklis pieauga par 1,3 punktiem. Sākotnējo bezdarbnieka pabalstu pieteikumu skaits par nedēļu tika reģistrēts 385 tūkstošu apmērā, kas ir par 14 tūkstošiem mazāk nekā iepriekšējā nedēļā un par tūkstoti vairāk nekā prognozēja analītiķi. Tirdzniecības deficīts jūnijā sasniedza rekordaugstu līmeni - 75,75 miljardus ASV dolāru. Eksports jūnijā pieauga par 0,6%, bet imports pieauga par 2,1%. Ķīna. Tirdzniecības pārpalikums jūlijā sastādīja 56,58 miljardus ASV dolāru. Eksporta pieaugums jūlijā sasniedza 19,3%, salīdzinot ar 2020. gada jūliju, bet importa pieaugums - 28,1% tajā pašā laika posmā. Saskaņā ar Caixin Bank novērtējumu, jūlijā PMI apstrādes rūpniecībā samazinājās par 1 punktu un sasniedza 50,3 punktus, savukārt saskaņā ar Ķīnas Nacionālā statistikas biroja datiem PMI Manufacturing jūlijā sastādīja 50,4 punkti. Svarīgākie šīs nedēļas notikumi Inflācijas līmenis Ķīnā tiks paziņots pirmdien. Trešdien ASV tiks publicēts jūlija inflācijas līmenis, kā arī naftas rezervju izmaiņas par nedēļu. Ceturtdien Eiro zonā ziņos par rūpniecisko ražošanu jūnijā, bet ASV publicēs nedēļas sākotnējo bezdarbnieka pabalstu pieprasījumu skaitu. Piektdien Eiro zonā tiks paziņoti tirdzniecības bilances dati par jūniju.     Šeit sniegtajai informācijai ir informatīvs raksturs, tā nevar tikt uzskatīta par piedāvājumu vai ieteikumu pirkt, turēt vai pārdot vērtspapīrus, vai par ieguldījumu ieteikumu, ieguldījumu pētījumu vai ieguldījumu konsultāciju vai par ieteikumu uzticēt jūsu aktīvu pārvaldīšanu noteiktajam ieguldījumu pārvaldniekam. Klients pilnībā apzinās un uzņemas visus riskus, kas saistīti ar ieguldījumiem. Šo informāciju ir sagatavojusi AS Baltic International Bank.

  Konstantīns Goluzins, CFA Aktīvu pārvaldīšanas nodaļas vadītājs Tālr.: (+371) 6700 0456 E-pasts: trust@bib.eu SKATĪT LINKEDIN PROFILU   Pagājušās nedēļas galvenie notikumi Starptautiskais Valūtas fonds publicējis  brīdinājumu, ka, turpinoties pasaules ekonomikas atveseļošanās fāzei, plaisa starp attīstītajām valstīm un jaunattīstības valstīm palielinās. Eksperti ir atstājuši jaunāko pasaules ekonomikas izaugsmes prognozi šogad 6% apmērā, taču tās struktūra ir mainījusies, kas ir saistīts ar daudz piesardzīgāku Āzijas valstu perspektīvu novērtējumu. Paredzams, ka nākamgad pasaules IKP pieaugums sasniegs 4,9%. SVF ierosina piešķirt 43 miljardus eiro, lai vidējā termiņā garantētu papildu 11 miljardus devu. Eksperti norāda, ka prognožu pārskatīšana lielā mērā ir pandēmijas dinamikas atšķirību sekas. Daudzās turīgās valstīs 40% iedzīvotāju jau ir vakcinēti, savukārt jaunattīstības valstīs šis skaitlis nepārsniedz 11%. Visaugstākā ekonomiskā izaugsme šogad vērojama ASV. SVF uzskata, ka politiskie lēmumi ir vēl viens iemesls, kas palielina šo plaisu. Sakarā ar valsts atbalsta pasākumiem uz labo pusi ir pārskatīta arī Eiro zonas valstu prognoze. Bet ar valdības investīciju samazināšanos Ķīnā, šī prognoze tai tika pazemināta. ASV FRS ir saglabājusi savu bāzes procentu likmi 0–0,25% robežās un uzskata, ka būtu lietderīgi saglabāt šo diapazonu, līdz apstākļi darba tirgū sasniegs līmeni, kas atbilst maksimālās nodarbinātības aplēsēm, bet inflācijas pieaugums - 2% mērķi. FRS norādīja, ka, pateicoties vakcinācijas progresam un spēcīgam politiskajam atbalstam, ekonomiskās aktivitātes un nodarbinātības rādītāji turpināja uzlaboties. Arī pandēmijas vissmagāk skartajās nozarēs ir vērojami uzlabojumi, taču tās vēl nav pilnībā atguvušās. Inflācija ir palielinājusies, galvenokārt pārejas faktoru dēļ. Amerikāņu regulators plāno turpināt iegādāties valsts obligācijas par vismaz 80 miljardiem ASV dolāru mēnesī, kā arī ar hipotēku nodrošinātus vērtspapīrus (MBS) par vismaz 40 miljardiem ASV dolāru mēnesī. Ekonomikas dati   Eiro zona. Pēc provizoriskiem aprēķiniem, IKP otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu pieauga par 13.7%, savukārt IKP pieaugums attiecībā pret 2021. gada pirmo ceturksni sastādīja 2%. Patēriņa cenu indekss jūlijā, salīdzinot ar jūniju, samazinājās par 0,1%, bet gada inflācija sastādīja 2,2%. Pamata inflācijas pieaugums, neskaitot pārtikas preces un energoresursus, jūlijā sasniedza 0.7% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Bezdarba līmenis jūnijā samazinājās par 0,3 procentpunktiem un sasniedza 7,7%. ASV. Saskaņā ar provizoriskiem aprēķiniem, IKP otrajā ceturksnī pieauga par 6.5% gada griezumā (salīdzinājumā ar 2021. gada pirmo ceturksni), savukārt IKP pieaugums 2. ceturksnī tika prognozēts 8.5% apmērā. Sākotnējo bezdarbnieka pabalstu pieteikumu skaits par nedēļu tika reģistrēts 400 tūkstošu apmērā, kas ir par 24 tūkstošiem mazāk nekā iepriekšējā nedēļā un par 20 tūkstošiem vairāk, nekā prognozēja analītiķi. Pasūtījumu apjoms ilglietojuma precēm jūnijā palielinājās par 0,8% salīdzinājumā ar maiju, savukārt pamatrādītāja, kas neietver sevī civilo aviāciju, pieaugums sastādīja 1%. Jūnijā personīgo ienākumu līmenis palielinājās par 0,1% pret iepriekšējo mēnesi, savukārt personīgo tēriņu līmenis jūnijā palielinājās par 1% salīdzinājumā ar maiju. Svarīgākie šīs nedēļas notikumi Trešdien kļūs zināmi galīgie biznesa sektora stāvokļa rezultāti par jūliju Eiro zonā, ASV un Ķīnā, savukārt ASV ziņos arī par naftas rezervju izmaiņām par nedēļu. Ceturtdien ASV plānots publicēt datus par jūnija tirdzniecības bilanci, kā arī nedēļas bezdarbnieka pabalstu sākotnējo pieprasījumu skaitu. Piektdien ASV ziņos par darba tirgus stāvokli jūlijā.     Šeit sniegtajai informācijai ir informatīvs raksturs, tā nevar tikt uzskatīta par piedāvājumu vai ieteikumu pirkt, turēt vai pārdot vērtspapīrus, vai par ieguldījumu ieteikumu, ieguldījumu pētījumu vai ieguldījumu konsultāciju vai par ieteikumu uzticēt jūsu aktīvu pārvaldīšanu noteiktajam ieguldījumu pārvaldniekam. Klients pilnībā apzinās un uzņemas visus riskus, kas saistīti ar ieguldījumiem. Šo informāciju ir sagatavojusi AS Baltic International Bank.

Pandēmija ievērojami ietekmējusi vairākas nozares, jo īpaši cietis tūrisms, kad iedzīvotāji visā pasaulē bija spiesti atcelt savus ceļojumus dažādu ierobežojumu dēļ. Pašreiz daudzas valstis pamazām atceļ striktos noteikumus, lai pievilinātu tūristus. Ir izstrādāts vienots Covid-19 sertifikāts Eiropas valstīs, kas daudziem ļauj pārdomāt savus atvaļinājuma plānus par labu ārvalstīm. Baltic International Bank, veicot aptauju, noskaidroja, ka ceļojumu apdrošināšana ir nozīmīgs aspekts klientu sadzīvē. 30% gadījumu to min sievietes, bet 27% gadījumu – vīrieši. Otra biežāk izvēlētā atbilde uz jautājumu, kas pašreiz ir īpaši svarīgs ceļojumos, bija īpaši viesnīcu piedāvājumi, ko norādīja 19% respondentu.     Tieši ievērojot, ka pieprasījums pēc dažādiem pakalpojumiem, kas ietver iespējami vairāk bonusu, arvien pieaug, Baltic International Bank piedāvā saviem klientiem Mastercard World Elite / World Business kartes, kas nodrošina ne tikai Priority Pass lidostu VIP zonās visā pasaulē, bet arī ceļojumu apdrošināšanu ne tikai sev, bet arī ģimenei. Apdrošināšana ir viens no drošības spilveniem, kas problēmu gadījumā var atvieglot to risināšanu, kā arī psiholoģiski ļauj justies daudz pārliecinātāk, ka ceļojums izdosies. Novērojumi liecina, ka, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem pirms Covid-19, ceļojumu garums pieaug, kas nozīmē, ka cilvēki nevēlas riskēt, dodoties uz ārvalstīm tikai uz dažām dienām, bet gan izvēlas ilgāku laiku pavadīt ārzemēs. Tas savukārt nozīmē, ka, izvēloties apdrošināšanu, būtiski iekļaut ne tikai galvenos riskus, bet arī sekot līdzi tam, kurās valstīs konkrētās kompānijas sagatavotais piedāvājums darbojas, kā arī jāievēro plānotā ceļojuma garums, jo apdrošināšana darbojas uz konkrētu laiku. Gadījumā, ja cilvēkam mainās atvaļinājuma vai komandējuma plāni un pagarinās ceļojuma laiks, var nākties tērēt papildu laiku un līdzekļus, lai iegādātos jaunu apdrošināšanu, savukārt Baltic International Bank piedāvātās maksājumu kartes priekšrocība ir tā, ka ceļojumu apdrošināšana ir spēkā bez ierobežojumiem visu maksājumu kartes termiņu un tās īpašnieks droši var doties, kurp vien vēlas, lai atpūstos vai strādātu, tādējādi jūtoties droši par savu veselību.   Publikācija: Laikraksts "Dienas Bizness" 27.07.2021.

  Konstantīns Goluzins, CFA Aktīvu pārvaldīšanas nodaļas vadītājs Tālr.: (+371) 6700 0456 E-pasts: trust@bib.eu SKATĪT LINKEDIN PROFILU   Pagājušās nedēļas galvenie notikumi Pēc Eiropas Centrālās Bankas valdes sanāksmes, ECB banka saglabāja procentu likmi aizdevumiem nulles līmenī. Arī noguldījumu likme saglabāta  tajā pašā līmenī - mīnus 0,5%, ECB īstermiņa aizdevumu likme - 0,25%. Padome sagaida, ka galvenās procentu likmes saglabāsies pašreizējā līmenī vai zem tā, līdz inflācijas prognoze stabili tuvosies 2%. Turklāt regulators turpinās obligāciju atpirkšanas programmu (PEPP) saistībā ar pandēmiju - kopumā par 1,85 triljoniem eiro. Padome turpinās PEPP neto atpirkumus vismaz līdz 2022. gada marta beigām vai līdz brīdim, kad tā nolems, ka koronavīrusa krīzes fāze ir beigusies. ECB uzsvēra, ka atpirkumi PEPP ietvaros nākamajā ceturksnī turpināsies ievērojami straujāk nekā šī gada pirmajos mēnešos. Galveno maksājumu atkārtotu ieguldīšanu vērtspapīros, kas iegādāti saskaņā ar PEPP, plānots turpināt vismaz līdz 2023. gada beigām. ECB turpinās arī 20 miljardu eiro aktīvu atpirkšanas (APP) programmu mēnesī. Tajā pašā laikā maksājumu reinvestēšana vērtspapīros, kas iegādāti saskaņā ar šo programmu, notiks arī ilgi pēc pamatprocentu likmju paaugstināšanas fāzes sākuma. Trešā Eiropas banku ilgtermiņa likviditātes programmas TLTRO III sērija arī turpinās atbalstīt banku aizdevumus uzņēmumiem un mājsaimniecībām. Padome atkārtoti apstiprināja, ka ir gatava nepieciešamības gadījumā pielāgot visus savus instrumentus, lai nodrošinātu, ka inflācija virzās uz mērķi. Ekonomikas dati   Eiro zona. Saskaņā ar PMI uzņēmējdarbības indeksa sākotnējā novērtējuma rezultātiem, jūlijā rādītājs pieauga par 1,1 punktu un sastādīja 60,6. No rādītājiem, kas veido indeksu, uzņēmējdarbība pakalpojumu nozarē bija par 2,1 punktu augstāka, savukārt apstrādes rūpniecības stāvoklis samazinājās par 0,8 punktiem. ASV. Sākotnējo pieteikumu skaits bezdarbnieka pabalstam par nedēļu tika reģistrēts 419 tūkstošu apmērā, kas ir par 51 tūkstoti vairāk nekā iepriekšējā nedēļā un par 69 tūkstošiem vairāk, nekā prognozēja analītiķi. Saskaņā ar PMI uzņēmējdarbības indeksa sākotnējā novērtējuma rezultātiem, jūlijā rādītājs samazinājās par 4 punktiem un sastādīja 59,7. No rādītājiem, kas veido indeksu, uzņēmējdarbība pakalpojumu nozarē bija par 4,8 punktiem zemāka, un apstrādes rūpniecības stāvoklis pieauga par 1 punktu. Svarīgākie šīs nedēļas notikumi Otrdien ASV kļūs zināmi dati par ilglietojuma preču pārdošanu jūnijā. Trešdien ASV ziņos par nedēļas naftas rezervju izmaiņām, bet FRS publicēs lēmumu par galveno procentu likmi. Ceturtdien kļūs zināms ASV otrā ceturkšņa IKP pieaugums, kā arī nedēļas sākotnējo pieteikumu skaits bezdarbnieka pabalstiem. Piektdien Eiro zonā tiks publicēti dati par IKP pieaugumu otrajā ceturksnī, inflāciju jūlijā un bezdarbu jūnijā, savukārt ASV ziņos par jūnija amerikāņu personīgajiem ienākumiem un izdevumiem.     Šeit sniegtajai informācijai ir informatīvs raksturs, tā nevar tikt uzskatīta par piedāvājumu vai ieteikumu pirkt, turēt vai pārdot vērtspapīrus, vai par ieguldījumu ieteikumu, ieguldījumu pētījumu vai ieguldījumu konsultāciju vai par ieteikumu uzticēt jūsu aktīvu pārvaldīšanu noteiktajam ieguldījumu pārvaldniekam. Klients pilnībā apzinās un uzņemas visus riskus, kas saistīti ar ieguldījumiem. Šo informāciju ir sagatavojusi AS Baltic International Bank.

29% respondentu par būtiskāko ceļojumu sastāvdaļu uzskata apdrošināšanu, secināts Baltic International Bank veiktajā aptaujā. Dati liecina, ka interese par ceļojumu apdrošināšanu atkarīga arī no tūristu vecuma. Grupā no 18 līdz 29 gadiem apdrošināšanu par īpaši svarīgu uzskata 21% respondentu, bet grupā no 50 līdz 59 gadiem – jau 33% aptaujāto. Tūrisma nozares pārstāvji atgādina, ka apdrošināšana ir tikpat svarīgs ceļojuma komponents kā aviobiļete un naktsmītne, jo tā sniedz papildu drošību un kalpo kā instruments risku vadīšanai. Neplāno ceļot Par otru svarīgāko ceļojumu komponentu aptaujātie atzinuši īpašos viesnīcu piedāvājumus. Šis kritērijs sevišķi būtisks bijis jauniešiem vecumā līdz 29 gadiem, savukārt vecāka gadagājuma cilvēki šo atbildi izvēlējušies krietni retāk. Vērtējot aptaujas rezultātus reģionālā griezumā, izkristalizējies, ka, piemēram, Latgalē vienlīdz svarīga ir gan ceļojumu apdrošināšana, gan īpašie viesnīcu piedāvājumi, turpretim Rīgas iedzīvotāji uzsvaru liek tieši uz apdrošināšanu. Samērā daudz jeb 39% iedzīvotāju atbildēja, ka neplāno ceļot vispār. Pašreiz iedzīvotāji pret ceļošanu izturas samērā piesardzīgi, pauž arī Baltic International Bank Mārketinga un komunikācijas pārvaldes vadītāja Ilze Vītola. “Par to liecina arī fakts, ka samērā liela daļa respondentu norādījuši, ka neplāno doties izklaides braucienos. Ņemot vērā kopējo situāciju Latvijā un pasaulē, šī pieeja ir saprotama, tieši tāpēc arvien vairāk uzņēmumu, tostarp bankas, izstrādā īpašus piedāvājumus saviem klientiem, piemēram, īpašas maksājumu kartes, kas ietver apdrošināšanu, atlaides viesnīcās un vēl dažādas papildu ekstras. Šādi bonusi lieliski noder, ne tikai dodoties komandējumos, bet arī atpūtā ar ģimeni, jo par noteiktu samaksu var gūt priekšrocības un nodrošināt statusu, kas palīdz organizēt VIP līmeņa ceļojumus. Arī Baltic International Bank sagatavojusi šādu piedāvājumu saviem klientiem, cerot, ka drīzumā atjaunosies iedzīvotāju starpvalstu kustība, atstājot pandēmiju pagātnē,” stāsta I. Vītola. Viņa informē, ka Baltic International Bank piedāvātās Mastercard maksājumu kartes sniedz dažādas priekšrocības, tajā skaitā ļauj saņemt izcilu servisu VIP zālēs visā pasaulē, piedāvā atlaides un papildu ērtības dažādās viesnīcās, kā arī iekļauj bezmaksas apdrošināšanu gan kartes īpašniekam, gan viņa ģimenes locekļiem. Karte nodrošina arī ekskluzīvu pieeju dažādiem pasākumiem 40 pasaules pilsētās.   Izvēlas rūpīgāk Esam novērojuši, ka Covid-19 izraisītā pandēmija ir būtiski mainījusi ceļotāju ieradumus, atklāj SIA Latvia Tours direktore Ieva Keiša. “Arī Baltic International Bank veiktajā aptaujā redzam, ka daļa cilvēku ir gatavi pielāgoties jaunajiem apstākļiem. Viņi nevēlas atteikties no ceļošanas, jo tas būtiski ietekmē viņu dzīves kvalitāti, savukārt otra daļa iedzīvotāju ir piesardzīgi un pagaidām atturas no nebūtiskiem ceļojumiem, kas saistīti, piemēram, ar izklaidi vai atpūtu. Šeit gan gribētos diskutēt, vai atpūta var tikt uzskatīta par nebūtisku, kā arī, cik ilgi cilvēks ir spējīgs darboties, nesaņemot sev ierasto atpūtas veidu,” secina I. Keiša. Viņa piekrīt, ka būtiski palielinājusies ceļotāju interese par apdrošināšanu un piedāvātajiem segumiem. “Tas skaidrojams gan ar lielākiem saslimšanas riskiem kopumā, gan ar to, ka var gadīties – ceļojums jāatceļ, jo noticis kontakts ar kādu inficēto. Latvia Tours ceļojumu konsultanti saviem klientiem ieteica iegādāties ceļojumu apdrošināšanu arī pirms pandēmijas, jo uzskatām, ka šis produkts, kas, salīdzinot ar ceļojuma cenu, nemaksā dārgi, sniedz papildu drošību. Vēl vēlos pieminēt, ka tūrisma aģentūru loma ceļojumu iegādē pēdējā laikā būtiski pieaugusi, jo potenciālajam tūristam ir grūti orientēties dažādo un mainīgo prasību labirintos, savukārt ceļojumu nozares profesionāļi regulāri seko līdz visai jaunākajai informācijai. Kopumā jāsecina, ka šobrīd tūristi dodas garākos ceļojumos nekā iepriekš. Kā viens no apsvērumiem ir riska samērojamība ar atpūtas ilgumu – ja uzņemamies risku, tad vismaz tas ir to vērts,” teic I. Keiša. Sabiedrība jāizglīto Aptaujas dati parāda, ka ceļošana Latvijā joprojām primāri ir saistīta ar ienākumu līmeni un dzīves vietu, atzīmē tūrisma nozares eksperts Ēriks Lingebērziņš. “Rīgā un Pierīgā dzīvojošo īpatsvars, kas neceļo, ir ievērojami zemāks nekā citos Latvijas reģionos. Tas nozīmē to, ka kopējais noskaņojums tomēr ir pakārtots mājsaimniecības brīvajiem līdzekļiem. Kas attiecas uz ceļojumu apdrošināšanu, jāsaka – mani sarūgtina tas, ka joprojām tikai trešdaļa cilvēku uzskata, ka tā ir svarīga ceļojuma sastāvdaļa. Manuprāt, pat nevajadzētu rasties jautājumam, vai šāda lieta ir vai nav nepieciešama. Tūristi, kuri neiegādājas šo papildu pakalpojumu, iespējams, īsti neizprot, ar kādiem riskiem var nākties saskarties ceļojot. Šī iemesla dēļ nozares pārstāvjiem vajadzētu aktīvāk iesaistīties sabiedrības izglītošanā, jo apdrošināšana ir tikpat svarīgs komponents kā aviobiļete un naktsmītne,” domā E. Lingebērziņš, atgādinot, ka tūristiem joprojām var nākties saskarties arī ar nepatīkamām situācijām, kas nav tieši saistītas ar Covid-19. “Mēs daudz runājam par pandēmijas riskiem, taču ceļojumos ir arī virkne citu risku – traumas, ceļu satiksmes negadījumi, zādzības. Pirms pāris gadiem bija aktualizējies jautājums par terorismu. Pēc atsevišķiem notikumiem Eiropā cilvēkiem bija bail no tā, taču nedrīkst aizmirst, ka procentuāli lielāka iespēja ir nokrist, izmežģīt kāju un nokļūt slimnīcā, nekā iekļūt teroraktā. Jebkurā gadījumā apdrošināšana ir tā lieta, kam nākotnē vajadzētu pievērst vēl lielāku uzmanību, jo tas ir veids, kā riskus vadīt. Liela daļa ceļotāju joprojām nav noformējuši pat vienoto Eiropas Savienības veselības karti, kas ļauj saņemt minimālo pakalpojumu, bet ar to nepietiek. Tas negarantē, ka ceļojumā saņemsiet to, kas būs nepieciešams,” teic tūrisma nozares eksperts. Ceļo pa Latviju Iepazīstoties ar aptaujas rezultātiem, mūs neizbrīna Latvijas iedzīvotāju piesardzība, atzīmē Ekonomikas ministrijas (EM) Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena. “Arī valsts no savas puses aicinājusi un joprojām aicina iedzīvotājus rūpīgi izvērtēt ceļošanas nepieciešamību un potenciālos galamērķus, jo Covid-19 izplatība atsevišķās teritorijās joprojām ir augsta. Valstu valdības pastāvīgi monitorē situāciju un strauji veic izmaiņas drošības pasākumos, tāpēc cilvēkiem pirms ceļojuma rūpīgi jāiepazīstas ar drošības noteikumiem attiecīgajā valstī un jābūt gataviem, ka tie ceļojuma laikā var mainīties. Tāpat jāseko noteikumiem iebraukšanai Latvijā – kuros gadījumos nepieciešams ievērot pašizolāciju vai veikt Covid-19 testu. Vienlaikus atgādinām potenciālajiem ceļotājiem, ka šajos mainīgajos apstākļos drošāk ir ceļot organizētajos tūrisma braucienos, kur ceļojumu aģentūra jūsu vietā uzņemas vairākus riskus, var būt padomdevēja drošības pasākumu izzināšanā un palīdzēt krīzes situācijās,” stāsta E. Urpena, atgādinot, ka ceļošana iespējama arī Latvijas robežās. Iekšzemes ceļošanas veicināšanai Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) šovasar organizē vairākas akcijas un kampaņas, aicinot iedzīvotājus apceļot Latviju. Šovasar lielāko uzsvaru esam likuši uz vietējā tūrisma aktivitātēm, atklāj LIAA Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava. “No šobrīd aktuālajām aktivitātēm plašākā ir Mājas kafejnīcu dienas. Tā ir iespēja iepazīt Latvijas krāsainos reģionu dārgumus caur gastronomiju. Mājas kafejnīcu dienās lauku saimniecību, vietējās kopienas entuziastu un uzņēmēju pagalmi, sētas un citas vietas kļūs par kafejnīcām. Apmeklētājiem tā būs iespēja baudīt vietējo gastronomiju, izzināt vietējo virtuvi, gūt jaunu garšas pieredzi, kā arī ļauties interesantai kultūras programmai. Šo iespēju varēs izbaudīt līdz oktobrim. Savukārt 23. jūlijā plānojam izsludināt piedzīvojumu orientēšanās spēli Latvijas apceļošanai ar auto, kas būs piemērota kā individuāliem ceļotājiem, tā ģimenēm un nelielām kompānijām. Jāuzsver, ka cilvēki ļoti aktīvi ceļo pa Latviju un lielākā daļa tūrisma mītņu ārpus Rīgas ir noslogotas,” pauž I. Šīrava.     Publikācija: Armanda Vilciņa "Dienas Bizness" 20.07.2021.

Baltic International Bank pievienojas sadarbības memorandam nolūkā īstenot Latvijas iedzīvotāju finanšu pratības stratēģiju 2021.–2027. gadam, ko parakstīs 20 partneri no valsts, privātā un nevalstiskā sektorā. Partneri apņemas kopīgiem spēkiem paaugstināt Latvijas iedzīvotāju finanšu pratību, uzlabojot iedzīvotāju kompetences, veidojot ilgtspējīgu finanšu pratības kultūru, nodrošinot kvalitatīvu finanšu vidi un veidojot stratēģisku un uz sadarbību vērstu institūciju pieeju finanšu pratības pilnveidošanā. Sadarbības memorandu paraksta FKTK, Latvijas Banka, Ekonomikas ministrija, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, Nodarbinātības valsts aģentūra, "Finanšu nozares asociācija", Latvijas Apdrošinātāju asociācija, Banku augstskola, Rīgas Tehniskā universitāte, Ekonomikas un kultūras augstskola, Akciju sabiedrība "Attīstības finanšu institūcija Altum", Akciju sabiedrība "Nasdaq Riga", AS "SEB banka", Luminor Bank AS Latvijas filiāle, "Swedbank" AS, SIA "Intrum Latvia", "Junior Achievement Latvia", "Global Shapers Community – Riga" projekts FinLit, Akciju sabiedrība "Citadele banka", Baltic International Bank SE. Partneri veidos sadarbību Finanšu pratības darba grupā, kurā ik gadu tiks izveidots stratēģijas ieviešanas darbības plāns, analizēti rezultāti un īstenoti sadarbības projekti. Partneru kopējā fotomirklī Banku pārstāvēja valdes locekle Anda Saukāne.     Medijiem izplatītajā paziņojumā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja Santa Purgaile uzsver: "Finanšu pratība ir pamats, lai Latvijas iedzīvotājiem būtu finansiāla ilgtspēja, drošība un labklājība. Pateicamies partneriem, kuri savā darba kārtībā ietver Latvijas iedzīvotāju finanšu pratības jautājumus. Ir būtiski, ka pēc iespējas plašāks partneru loks izprot nepieciešamību veicināt iedzīvotāju naudas prasmi un to arī apņemas darīt. Labus rezultātus varam sasniegt, tikai kopīgi sadarbojoties, katrs pilnveidojot kompetences, atrodot resursus un paveicot uzdevumus, kas vērsti Latvijas iedzīvotāju naudas prasmes stiprināšanā." Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks atzīst: "Ikviena dzīvē nozīmīgu vietu ieņem lēmumi par naudu. No tā ir atkarīga paša, ģimenes un visas sabiedrības labklājība. Kam un kā tērēsim, kāpēc un kā uzkrāsim, varbūt ieguldīsim? Naudas prasmi var un vajag veicināt, un svarīgi to darīt tik agrā vecumā, cik vien iespējams. Tādēļ Latvijas Banka, apņemoties sasniegt šajā memorandā izvirzītos mērķus un uzdevumus, skolēniem un skolotājiem pievērš īpašu uzmanību, piedāvājot gan mācību materiālus, gan citu atbalstu zināšanu pilnveidē. Ceram, ka iegūtās zināšanas par ekonomiku un finansēm ļaus pieņemt pārdomātus lēmumus par naudu.” Partneri memorandā apņemas strādāt, lai sasniegtu 3 stratēģijā izvirzītos mērķus: uz ilgtspējību vērstu finanšu pratības kultūras un kompetenču pilnveidi; atbilstošas finanšu vides kvalitātes nodrošināšanu, kā arī finanšu pratības stratēģiskās plānošanas ietekmes palielināšanu, sasaistot to ar valsts stratēģiskās plānošanas dokumentiem, plašāk un efektīvāk iesaistot ieinteresētās puses. 2021. otrajam pusgadam partneri ir izveidojuši darbības plānu, kurā tie iekļāvuši projektus un aktivitātes, kuras plāno īstenot, lai sasniegtu stratēģijā izvirzītos mērķus un uzdevumus. Plānotie projekti saistīti ar izpratnes veidošanu par ilgtspējīgām finansēm, ieguldījumiem, skolēnu un skolotāju izglītošanu par finanšu un ekonomikas jautājumiem, pētījumu veikšanu, plānoti arī interaktīvi un inovatīvi risinājumi finanšu pratības veicināšanai dažādās sabiedrības grupās. Informācijai par projektiem un aktivitātēm iespējams sekot līdzi Facebook vietnē "Naudasprasme": https://www.facebook.com/Naudasprasme. Ar Latvijas iedzīvotāju finanšu pratības stratēģiju 2021.–2027. gadam iespējams iepazīties šeit: https://www.finansupratiba.lv/strategija/.  

  Konstantīns Goluzins, CFA Aktīvu pārvaldīšanas nodaļas vadītājs Tālr.: (+371) 6700 0456 E-pasts: trust@bib.eu SKATĪT LINKEDIN PROFILU   Pagājušās nedēļas galvenie notikumi OPEC valstis un Krievija vienojušās no 2021. gada augusta līdz decembrim palielināt naftas ieguvi par diviem miljoniem barelu dienā, lai pazeminātu naftas cenu un mazinātu spiedienu uz pasaules ekonomiku. Lēmuma mērķis ir apturēt naftas un benzīna cenu pieaugumu, ko izraisīja nesenā ekonomikas atveseļošanās pēc koronavīrusa pandēmijas izraisītās krīzes. Pagājušajā gadā pandēmijas izraisītā pieprasījuma un cenu krituma laikā, OPEC valstis un partneri samazināja ražošanu par rekordlieliem 10 miljoniem barelu dienā. Tomēr šogad naftas cena ir pieaugusi sakarā ar ekonomiskās aktivitātes atjaunošanos, kas dažās valstīs veicināja inflāciju un draudēja kavēt pasaules ekonomikas atveseļošanos. 1. jūlija sanāksmē naftas ieguves valstu ministri nespēja vienoties par ražošanas ierobežojumu atvieglošanu līdz šī gada beigām. Lēmums par ieguves palielināšanu no augusta tika bloķēts Saūda Arābijas un AAE nesaskaņu dēļ. Sākot ar  2022. gada maiju ir panākta vienošanās par augstākām ieguves kvotām arī vairākām dalībvalstīm, tostarp AAE, Saūda Arābijai, Krievijai, Kuveitai un Irākai. Japānas Banka jūlija sanāksmē atkal saglabāja procentu likmi negatīvā līmenī - mīnus 0,1%. Astoņi sanāksmes dalībnieki bija par negatīvas procentu likmes saglabāšanu, viens - pret. Regulators plāno iegādāties neierobežotu skaitu valsts obligāciju un turpināt uzturēt valsts 10 gadu obligāciju ienesīgumu līmenī tuvu nullei. Regulators arī nolēma turpināt komercsabiedrību īstermiņa saistību vērtspapīru (CP) un korporatīvo obligāciju papildu atpirkšanu līdz 2022. gada marta beigām. Maksimālais izpirkšanas apjoms ir aptuveni 20 triljoni jenu. Japānas centrālā banka arī saglabāja biržā tirgoto fondu (ETF) atpirkšanas apjomu aptuveni 12 triljonu jenu apmērā un nekustamo īpašumu ieguldījumu fondu (J-REIT) aktīvus - aptuveni 180 miljardu jenu apmērā. Japānas centrālā banka atzīmēja, ka tā cieši uzraudzīs situāciju ar koronavīrusu un nevilcinoties vajadzības gadījumā veiks papildu pasākumus monetārās politikas atvieglošanai. Īstermiņā un ilgtermiņā Japānas centrālā banka sagaida, ka likme būs pašreizējā līmenī vai zemāka. Regulators arī samazināja IKP pieauguma prognozi valstī kārtējā fiskālajā gadā līdz 3,8%, aprīlī bija paredzēts pieaugt par 4%. Ekonomikas dati   Eiro zona. Patēriņa cenu indekss jūnijā salīdzinājumā ar maiju pieauga par 0,3%, bet gada inflācijas līmenis sastādīja 1,9%. Pamata inflācijas pieaugums, neskaitot pārtikas preces un energoresursus, jūnijā sastādīja 0.9% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. ASV. Patēriņa cenu indekss jūnijā salīdzinājumā ar maiju pieauga par 0,9%, bet gada inflācijas līmenis sastādīja 5,4%. Pamata inflācijas pieaugums, neskaitot pārtikas preces un energoresursus, jūnijā sasniedza 4.5%. Sākotnējo pieteikumu skaits bezdarbnieka pabalstam tika reģistrēts 360 tūkstošu apmērā, kas ir par 26 tūkstošiem mazāk nekā iepriekšējā nedēļā un par 8 tūkstošiem mazāk nekā prognozēja analītiķi. Jūnija mazumtirdzniecības apjoms pieauga par 0,6%, bet mazumtirdzniecības apgrozījums samazinājās par 0,4%. Savukārt, izslēdzot no rādītāja datus par benzīna un automašīnu tirdzniecību, mazumtirdzniecības apjoms jūnijā pieauga par 1,3%. Ķīna. IKP otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2021. gada pirmo ceturksni pieauga par 1,3%, savukārt IKP pieaugums salīdzinājumā ar 2020. gada otro ceturksni sastādīja 7,9%. Rūpnieciskā ražošana jūnijā salīdzinājumā ar 2020. gada jūniju palielinājās par 8,3%, savukārt rūpniecības izaugsme tika sagaidīta 8% apmērā. Jūnija mazumtirdzniecības apjoms pieauga par 12,1%, salīdzinot ar 2020. gada jūniju, savukārt tika paredzēts, ka mazumtirdzniecības apjoms pieaugs par 11%. Bezdarba līmenis jūnijā palika nemainīgs sastādot 5%. Svarīgākie šīs nedēļas notikumi Trešdien ASV publicēs datus par nedēļas naftas rezervju izmaiņām. Ceturtdien ECB publicēs lēmumu par pamata procentu likmi, bet ASV publicēs nedēļas sākotnējo pieteikumu skaitu bezdarbnieka pabalstiem. Piektdien uzņēmējdarbības nozares stāvoklis jūlijā kļūs zināms Eiro zonā un ASV.     Šeit sniegtajai informācijai ir informatīvs raksturs, tā nevar tikt uzskatīta par piedāvājumu vai ieteikumu pirkt, turēt vai pārdot vērtspapīrus, vai par ieguldījumu ieteikumu, ieguldījumu pētījumu vai ieguldījumu konsultāciju vai par ieteikumu uzticēt jūsu aktīvu pārvaldīšanu noteiktajam ieguldījumu pārvaldniekam. Klients pilnībā apzinās un uzņemas visus riskus, kas saistīti ar ieguldījumiem. Šo informāciju ir sagatavojusi AS Baltic International Bank.

Latvijas iedzīvotāji ir samērā konservatīvi un labprāt izvēlas drošākos risinājumus, kas paredz mazāk risku. Tas atspoguļojas gan uzņēmējdarbībām, gan ieguldījumu un investīciju veikšanā, kā arī citu lēmumu pieņemšanā, kas saistīti ar finansēm. Iedzīvotāju aptaujā par jomām, kurās Latvijas uzņēmumiem ir lielākās perspektīvas starptautiskajā konkurencē, dominē kokapstrāde, ko izvēlējās 54% respondentu, kā arī informāciju tehnoloģiju nozare, kas ierindota otrajā vietā ar 49%. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka mežsaimniecības sektors Latvijā ražo plašu produkcijas klāstu, no kura 80% tiek eksportēti uz vairāk nekā 100 valstīm. Neskatoties uz ekonomikas lejupslīdi pandēmijas dēļ, lielākā daļa apstrādes rūpniecības nozares pārstāvju šī gada pirmā ceturkšņa beigās demonstrēja produkcijas apjoma pieaugumu. Aprīlī Latvijas rūpniecība pieauga par 20,5%, apstrādes rūpniecība – par 20,3%. Ņemot vērā uzņēmumu tendenci pāriet uz "zaļo" ekonomiku, nākamajos pāris gados eksperti prognozē kokapstrādes rūpniecības izaugsmi.   Eksporta struktūra jau vairākus gadus bijusi ļoti nemainīga, pirmajās vietās izvirzot koku un tā izstrādājumus, elektroierīces un elektroiekārtas, kā arī mehānismus un mehāniskās ierīces. Taču arvien lielāku eksporta potenciālu uzrāda arī ķīmiskā rūpniecība un tās saskarnozaru ražojumi, minerālprodukti, satiksmes līdzekļi un to aprīkojums, kā arī augu valsts produkti. Kā liecina Baltic International Bank pasūtītā un pētījumu kompānijas Norstat veiktā aptauja, šie rezultāti atspoguļojas arī nesen veiktajā iedzīvotāju aptaujā, jo vaicāti, kuras nozares ir ar visaugstāko eksportspēju, pirmajā un otrajā vietā attiecīgi ierindojās kokapstrāde un informāciju tehnoloģijas, bet trešajā – farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošana, ko izvēlējās 37% respondentu. Vēl noteikti jāpiemin tas, ka iedzīvotāji uzskata, ka starptautiskā tirgū potenciāls ir arī pārtikas ražošanai, kā arī augkopībai un lopkopībai, bet tas drīzāk izskaidrojams ar to, ka šajās jomās nodarbināts liels Latvijas iedzīvotāju skaits. Kad domājam par mūsu valsts turpmāko attīstību, būtiski ņemt vērā vairākus aspektus: uzņēmējdarbības potenciālu eksportā, sabiedrības struktūru, kā arī pieejamo speciālistu skaitu. Manuprāt, iepriecinošs ir fakts, ka vecuma grupā no 30 līdz 49 gadiem, respondenti ievērojami biežāk atzina, ka tieši informāciju tehnoloģijas ir ar augstu potenciālu. Tas pierāda, ka no dabas resursu izmantošanas esam nonākuši līdz pakalpojumu jeb tā sauktajam "smadzeņu" biznesam, spējot novērtēt augstas pievienotās vērtības nozīmi biznesā. Pēdējie gadi parādījuši, ka Latvija nav zemo algu valsts, kur darbinieki ir gatavi strādāt par iztikas minimumu. Tas, protams, rada papildu izaicinājumus, jo uzņēmumi, kuri pirms tam nodarbināja lielu skaitu cilvēku, bija spiesti audzēt produktivitāti, automatizējot procesus, ieguldot līdzekļus iekārtās un, protams, apmācot darbiniekus. Taču, ja to uztver no attīstības un nākotnes prizmas, jārēķinās, ka globālais tirgus piedāvās labākajiem un zinošākajiem cilvēkiem doties strādāt citās valstīs, tad investīcijas automatizācijā noteikti ir vērtība, lai nenonāktu krīzē. Uzņēmējdarbība ir valsts ekonomikas attīstības pamats, nodarbinot iedzīvotājus, radot pievienoto vērtību, caur eksportu nodrošinot papildu finanšu injekcijas valsts budžetā, kā arī veicinot ikviena cilvēka labklājību. Svarīgi ir veidot tādu eksporta struktūru, lai pasaules dažādu norišu rezultātā, neciestu visa valsts, nodrošinot pietiekami plašu piedāvāju globālajam tirgum.   Publikācija: Delfi.lv 17.07.2021.

Baltic International Bank veiktajā iedzīvotāju aptaujā noskaidrots, ka starptautiskajā konkurētspējā par perspektīvākajām nozarēm  54% respondentu uzskata kokapstrādi, bet otrajā vietā ar 49% ierindotas informāciju tehnoloģijas (IT). Banka starptautiskajam biznesam Baltic International Bank, vēloties noskaidrot sabiedrības viedokli, vaicāja iedzīvotājiem, kādās jomās Latvijas uzņēmumiem ir lielākās perspektīvas starptautiskajā konkurencē, kur tika noskaidrots, ka līdz šim viena no eksportspējīgākajām nozarēm jeb kokapstrāde guvusi pārliecinošu iedzīvotāju atzinību visās vecumu grupās. Savukārt IT joma populārākā bija vecumā no 30 līdz 49 gadiem.   “Mežsaimniecības sektors Latvijā ražo plašu produkcijas klāstu, no kura 80% tiek eksportēti uz vairāk nekā 100 valstīm. Neskatoties uz ekonomikas lejupslīdi pandēmijas dēļ, lielākā daļa apstrādes rūpniecības nozares pārstāvju šī gada pirmā ceturkšņa beigās demonstrēja produkcijas apjoma pieaugumu. Aprīlī Latvijas rūpniecība pieauga par 20,5%, apstrādes rūpniecība – par 20,3%. Ņemot vērā uzņēmumu tendenci pāriet uz “zaļo” ekonomiku, nākamajos pāris gados eksperti prognozē kokapstrādes rūpniecības izaugsmi,” saka Baltic International Bank valdes priekšsēdētājs Viktors Bolbats, “iepriecina fakts, ka IT nozare guvusi tik lielu atbalstu, jo šī ir mūsu nākotne, kurā strādā gudri un izglītoti cilvēki, piedāvājot augstas pievienotās vērtības produktus un pakalpojumus.” Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss, norāda, ka Covid-19 vīrusa pandēmijas globālā mērogā ievērojami ietekmējusi mežu nozari: “Katrā pasaules daļā pandēmija radījusi savas blaknes, piemēram, ASV iedzīvotāji no mājsēdes dzīvokļos nolēma meklēt mājas piepilsētās, kas radīja milzīgu būvniecības kāpumu, savukārt Lielbritānijā līdz pat 40% iedzīvotāju bija dīkstāvē, tādēļ radās papildu laiks, lai labiekārtotu mājokļus, labotu sētas un būvētu terases. Šis viss pasaules fons atbalsojas arī situācijā, kas radusies Latvijā – daudz būvmateriālu, tostarp kokmateriālu, sāk trūkt, kā dēļ ceļas to cenas un nozare izjūt papildu spiedienu.” Iedzīvotāju aptaujas dati liecina, ka trešā populārākā atbilde uz jautājumu par perspektīvākajām jomām starptautiskajā konkurencē bija farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošana, ko izvēlējās 37% respondentu. Tāpat samērā bieži jeb 31% gadījumu iedzīvotāji par eksporta jomām nosauca pārtikas produktu ražošanu, kā arī augkopību un lopkopību, ko norādīja 23% aptaujāto. Iedzīvotāju aptauju pēc Baltic International Bank pasūtījuma veica starptautiskā socioloģiskā kompānija Norstat. Tajā piedalījās 1010 respondentu vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

  Domājot par klientu vajadzībām un attīstot produktu klāstu, Baltic International Bank klientiem piedāvā bezlimita darījumu Mastercard World Elite/ World Business kartes -  uzticamu partneri, kas nodrošina nepieciešamo atbalstu gan ceļojumu laikā, gan ikdienas dzīvē, sniedzot ekskluzīvas privilēģijas un premium segmenta iespējas. Vērojot, ka tūrisma sektors atjauno savu darbību, un, daļa iedzīvotāju atkal izvēlas ceļot, Banka uzskata par būtisku, atbalstīt klientus, piedāvājot produktus un pakalpojumus, kas nodrošina pēc iespējas drošāku ceļošanu. Baltic International Bank piedāvātās Mastercard Workld Elite/ World Business kartes ļauj izmanot Priority Pass lidostu VIP zonās visā pasaulē, saņemt atlaides, īpašus piedāvājumus un papildu ērtības viesnīcās un auto nomai, kā arī izmanot iespējas, ko sniedz Concierge Serviss atbalsta dienests. Bankas piedāvātās Mastercard Workld Elite/ World Business kartes lietotājiem bez maksas pieejama ceļojumu apdrošināšana, turklāt Mastercard World Elite ceļojumu apdrošināšana ir spēkā arī kartes īpašnieka ģimenes locekļiem, pat, ja viņi ceļo atsevišķi. Klientiem, kuri izvēlējušies Mastercard World Elite/ Mastercard World Business tiks nodrošināta ekskluzīva pieeja pasākumiem 40 pasaules pilsētās, sākot ar izsmalcinātu restorānu pieredzi, līdz ekskluzīviem kultūras un sporta notikumiem. Pasākumi pieejami gan klātienē, gan tiešsaistē.  Kā arī, Banka piedāvā iespēju piedalīties Baltic International Bank lojalitātes programmā, kas paredzēta Mastercard World Elite/ World Business karšu īpašniekiem. Programmas ietvaros iespējams uzkrāt lojalitātes punktus un saņemt 50% atlaidi Mastercard World Elite/ World Business kartes gada maksai, ja iepriekšējā gadā uzkrāti 50 000+ lojalitātes punkti.   Vairāk uzziniet:  Mastercard World Elite  Mastercard World Business        

Naudai aizvien intensīvāk ieplūstot globālajā ekonomikā, dažu izejvielu cenas ir sasniegušas rekordus Raugoties uz ieguldījumiem, kas ir riskantāki par tradicionālajiem bankas termiņnoguldījumiem, pārsvarā tiek pievērsta uzmanība vērtspapīru tirgiem un tajos kotētajām akcijām un parāda vērtspapīriem – parādzīmēm, obligācijām –, kā arī biržā tirgotiem dažādiem investīciju fondiem, kuri investē minētajos vērtspapīros un savas ieguldījumu daļas piedāvā tirgus dalībniekiem. Labvēlīgs gads Vērtspapīru tirgū var iegādāties arī tādu investīciju fondu daļas, kuri investē preču biržās tirgotajos aktīvos jeb, vienkāršā valodā runājot, dažādās izejvielās. Pēdējais gads šai investīciju izvēlei ir bijis ļoti labvēlīgs, jo, valdībām un centrālajām bankām cenšoties saglabāt ekonomisko bāzi Covid-19 krīzes laikā, ir radušies labvēlīgi apstākļi tam, lai augtu pieprasījums pēc dažādiem izejvielu resursiem un tie kļūtu dārgāki. Šāda situācija veidojas gan tāpēc, ka tiek realizēti dažādi celtniecības projekti, kas rada pieprasījumu pēc metāliem, koksnes un arī pēc būvniecībā iesaistīto transporta līdzekļu patērētās degvielas, gan arī pateicoties monetārajam atbalstam. Pēdējais ir saistīts ar centrālo banku darbībām iespējami zemāku procenta likmju un lētāku aizņemšanās iespēju uzturēšanā. Šis process ļoti bieži tiek veicināts ar centrālo banku naudas injekcijām vērtspapīru tirgū, uzpērkot valstu obligācijas. Tā kā parādu vērtspapīru ienesīgums sarūk, tad aizvien lielāka naudas masa dodas meklēt peļņas iespējas citur, nonākot preču biržās vai arī vērtspapīru biržu atvasinājumos, kuri saistīti ar cenu uzvedību preču biržā. Gala rezultāts ir vara un kokmateriālu cenas pieaugums līdz iepriekš nebijušiem maksimumiem. Tāpat augusi arī interese ne tikai par varu, bet arī par citiem metāliem, savukārt naftas cena pakāpusies līdz jauniem augstākajiem punktiem kopš iepriekšējās desmitgades. Notiekošais kāpums piesaista aizvien jaunus ieguldītājus, un «cenas tiek skrūvētas» vēl vairāk. Tas veido tirgus burbuļus, kuru esamība ir novērojama arī patlaban, taču izskatās, ka tolerance pret risku aizvien vēl ir visai augsta. Tas vienlaikus nozīmē gan to, ka uz izejvielu cenu kāpuma rēķina var rasties jaunas iespējas nopelnīt, gan arī to, ka cenas, līdzīgi kā nesen koksnei, veido «burbuli», kam likumsakarīgi seko strauja, negatīva korekcija. Traucē attīstībai Finanšu tirgū ieplūstot aizvien lielākām naudas masām, strauji sadārdzinājušās arī izejvielas, un vismaz daļa no tām – koksne un atsevišķi metāli – sasniedza tādu cenu līmeni, kas gala patērētājiem sāka ievērojami apgrūtināt saimniecisko darbību. Tādējādi cenas kļuva tik augstas, ka jau kļuva par kavējošu faktoru ekonomiskajai attīstībai, un šis aspekts nav mazsvarīgs, ja mēģinām lūkoties uz to, kuri finanšu aktīvi šajā pusgadā varētu piedzīvot straujāko tirgus cenas kāpumu. «Izejvielu tirgū ir vērojama cenas korekcija, piemēram, metāliem, jo, pastāvot augstākām cenām, metāla pārstrāde un ražošana kļuvusi nerentabla. Labs piemērs ir arī kokmateriālu cena ASV, kas pēc galvu reibinoša kāpuma tik ļoti sadārdzināja nekustamā īpašuma būvniecības izmaksas, ka pircēji vienkārši pārtrauca tos iegādāties. Savukārt būvnieki, nespējot pārdot uzbūvēto, samazināja kokmateriālu iegādes apjomus. Samazinājās pieprasījums un arī cenas. Citiem vārdiem, tirgus efektivitāte sakārtoja kokmateriālu cenas tirgū. Izskatās, ka izejvielu tirgū cerēt uz strauju cenas pieaugumu līdz gada beigām nebūtu pamatoti, » situāciju izklāsta INVL Pensiju fondi vadītājs Andrejs Martinovs. Vienlaikus viņš neizslēdz iespēju, ka naftas cenas varētu pieaugt un sasniegt pat 100 ASV dolāru (~ 84,37 eiro) līmeni par barelu. Melnā zelta sadārdzināšanās ir skaidrojama ar pieprasījuma atjaunošanos pēc Covid-19 krīzes un piedāvājuma trūkumu, ko izraisījusi enerģētikas tirgus pārorientācija uz zaļās enerģijas attīstību. Patlaban investēšana naftas ieguves attīstībā ir mazinājusies un attiecīgi augošo pieprasījumu ir grūti apmierināt. «Savukārt pārāk augsta naftas cena pastiprināti stimulē inflācijas kāpumu, un tas nav vēlams process. Ir sākušās runas par iespējamo sankciju atcelšanu attiecībā uz Irānu, un, ja tā notiktu, tas varētu nedaudz nospiest naftas cenas uz leju. Skaidrs, ka, pieaugot naftas cenai, arī naftas ieguves kompāniju cenas pieaugs. Te arī varētu būt redzama interesanta investēšanas ideja šī gada nobeigumam,» spriež A. Martinovs. Izejvielu, tajā skaitā naftas lomu uz pārējo finanšu aktīvu fona akcentē arī Luminor Asset Management Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Baltijā Atis Krūmiņš. Pēc viņa domām, ekonomikas zaļā transformācija ir izejvielu ietilpīga, bet, ja runa iet par naftu, varētu būt arī turpmāk vērojams cenas pieaugums, nevis kritums, kā sākotnēji varētu likties. «Globāli pieprasījums pēc naftas samazinājās Covid-19 pandēmijas ietekmē, bet turpmākajos gados tas turpinās pieaugt. Savukārt kompāniju ieguldījumi jaunu naftas ieguves vietu izstrādē ir ievērojami samazinājušies. MSCI pasaules indeksa datos redzams, ka uzņēmumu kapitāla ieguldījumi, salīdzinot ar 2015. gadu, ir samazinājušies par vairāk kā 50%. Īstermiņā cenu ietekmēs naftas eksportētājvalstu OPEC spēja vienoties, bet ilgākā termiņā, visticamāk, piedāvājums netiks līdz pieprasījumam,» tirgus ievirzi ieskicē Luminor eksperts. Pelnīt uz naftas cenas kāpuma rēķina var ne tikai iegādājoties ar pašu naftu saistītos finanšu aktīvus, piemēram, naftas kontraktus, vai melnā zelta cenas izmaiņām piesaistītu biržā tirgoto ieguldījumu fondu, pazīstamu kā ETF daļas, bet arī iegādājoties naftas industrijas kompānijas akcijas. Iespējams, ka šādi (līdzīgi kā pagājušās desmitgades sākumā) var nošaut pat divus zaķus ar vienu šāvienu, pelnot gan uz naftas cenas pieauguma, gan aizvien notiekoša akciju tirgus kāpuma rēķina. Kompāniju akciju cena var augt arī tikai uz viena no minēto faktoru rēķina, piemēram, ja akciju tirgus sāk buksēt, bet naftas cenas turpina kāpt, šis faktors var kalpot par argumentu tam, lai arī naftas nozares akciju cenas kāptu, kamēr pārējā akciju tirgū tās stāv uz vietas vai pat samazinās. Tiesa, pēc iepriekš straujā finanšu aktīvu cenu kāpuma vispār var izvērsties situācija, kad panikas vilnī tiek izpārdots viss – gan nafta, gan akcijas – un tādējādi melnā zelta nozares uzņēmumi pēkšņi nonāk to kompāniju vidū, kuras biržā piedzīvo visstraujāko akciju cenu samazināšanos.   Stutēs infrastruktūra Analizējot gaidāmās tirgus tendences, Baltic International Bank Brokeru nodaļas vērtspapīru speciālists Andris Assāns vērš uzmanību uz ASV prezidenta Džo Baidena ieplānoto astoņu gadu ilgo un divu triljonu dolāru vērto infrastruktūras renovāciju. Baltic International Bank eksperts stāsta, ka galvenie mērķi ir saistīti ar ASV autoceļu renovāciju, plaša mēroga ūdens piegādes sistēmu atjaunošanu, jaunu mājokļu celtniecību, kā arī tiek likts būtisks uzsvars uz zaļo enerģiju. «Kā var noprast, šādiem plāniem būs nepieciešams daudz izejvielu un tiks iesaistīti daudzi uzņēmumi, tāpēc katram ir iespēja izanalizēt un veikt attiecīgo investīciju. Šobrīd šis tēriņu plāns bieži tiek apspriests investoru vidū, izsaucot arī jaunas bažas par iespējamo inflācijas pieaugumu saistībā ar jaunas naudas ieplūdi ekonomikā. Tomēr ASV Valsts kases sekretāre Dženete Jelena mierināja, sakot, ka jebkurā gadījumā tērēšana nesīs lielāku labumu nekā izvairīšanās no tērēšanas un augstas inflācijas gadījumā nepieciešamības gadījumā izmantos instrumentus tās mazināšanai, piemēram, palielinās bāzes procentu likmes, » procesus viņpus Atlantijas okeāna ieskicē A. Assāns. Viņaprāt, ir jāsaprot, ka nav ideālās receptes pret inflāciju, vēl jo vairāk, ka brīžiem ir slikti bez inflācijas, savukārt tad, kad inflācijas ir pārāk daudz, respektīvi, tā ir pārāk augsta, tad arī vairs nav labi. Ar zeltu Viens no finanšu instrumentiem, kas strauja patēriņa cenu kāpuma apstākļos tradicionāli ir palīdzējis naudas līdzekļiem nezaudēt pirktspēju, ir zelts. Turklāt zelts kalpo par aizsarglīdzekli ne tikai inflācijas gadījumā, bet arī tad, kad palielinās dažādi riski. Par tādiem var uzskatīt arī pašreizējo cenu burbuļu veidošanos, kas vērojama akciju un izejvielu biržās. Tomēr, kā rāda tirdzniecības gaita, šogad, par spīti tam, ka inflācija pasaulē ir atgriezusies, turklāt ar krietnu joni, dzeltenais metāls nebauda investoru labvēlību. Jūlija pirmās dekādes vidū zelta cena bija apmēram par 7–8% mazāka nekā gada sākumā. No tā var secināt, ka gadījumā, ja inflācija turpinās kāpt, zelta cenas kāpums vēl tikai ir gaidāms. Dinamika Atsevišķu izejvielu cenu izmaiņas 2021. gada pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar 2020. gada pirmā pusgada noslēgumu Nafta (Brent): +82,6% Varš: +55,3% Alumīnijs: +58,1% Svins: +27,5% Cinks: 45,1% Sudrabs: +36,9% Zelts: -3,4% Avots: Investing.com Ekonomikas zaļā transformācija ir izejvielu ietilpīga. Atis Krūmiņš Kāpjot naftas cenai, arī naftas ieguves kompāniju cenas pieaugs. Te varētu būt saskatāma interesanta investēšanas ideja šī gada nogalē, norāda INVL Pensiju fondi vadītājs Andrejs Martinovs.   Publikācija: Mārtiņš Apinis, laikraksts "Diena" 15.07.2021.

Šā gada pavasarī tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS veica aptauju Latvijas uzņēmēju vidū, kurā trešdaļa (28,2%) norādījuši, ka banka nav bijusi pretimnākoša nestandarta situāciju risināšanā. Pietrūkusi individuāla attieksme un iedziļināšanās konkrētā gadījumā. Aizvadītā gada pieredze manis vadītajā bankā liecina, ka pandēmijas laikā jautājumu daudzums, ko klienti vēlējušies apspriest ar privāto baņķieri vai savu menedžeri, nav mazinājies, drīzāk pieaudzis (kaut Zoom zvanu vai attālinātās saziņas veidā). Lai gan banku bizness, tāpat kā daudzas citas nozares, pēdējos gados kļūst aizvien vairāk digitalizēts, tehnoloģijās balstīts – internetbankas, dažādas maksājumu veikšanas aplikācijas, kas atvieglo nelielu maksājumu vai pārskaitījumu veikšanu, pašos pamatos šis ir klientu apkalpošanas bizness, kurā cilvēcisko faktoru neviens nav atcēlis. Un izrādās, ka daudziem tā pietrūkst. Mēs visi vēlamies justies īpaši, tāpēc individuāla attieksme klientu apkalpošanā nav zaudējusi nozīmi ne privātpersonu, ne uzņēmumu segmentā. Pasaulē varam vērot, ka lielie spēlētāji dažādās nozarēs – telekomunikācijās, konsultācijās un citās – dara divas lietas. Pirmā – efektivizē procesus, lai maksimāli raitu nodrošinātu pakalpojuma sniegšanu un pieejamību. Otrā – turpina saglabāt un uzlabot klientu apkalpošanas pieejas, kvalitāti.   Īpaši jautājumos, kas saistīti ar klienta paša vai viņa uzņēmuma naudu, finansēm. Gribas taču zināt, kādi ir cilvēki, kas strādā ar jūsu naudu. Vēl svarīgāk tas ir nestandarta situācijās. Nelieliem maksājumiem vai tekošiem norēķiniem personalizācija nav vajadzīga. Norēķināties par kafiju, sporta zāli vai degvielu lieliski var ar aplikāciju, bez klientu speciālista iesaistes. Bet situācijā, kad nepieciešams aizņemties naudu, vajadzīgs hipotekārais vai uzņēmuma kredīts, vai ir lieki finanšu līdzekļi un meklējiet to pārvaldītāju. Šie ir lieli un individuāli lēmumi, kuros jāņem vērā daudzi mainīgie. Te ar aplikāciju vairs izlīdzēties nevarēs. Tieši ar šo vietējā kapitāla bankas izceļas savu lielāko, starptautisko līdzinieku vidū. Personīgajam kontaktam un personalizācijai banku kontekstā ir liela nozīme, un tā var klientam krietni atvieglot dzīvi. Piemēram, mūsu banka koncentrējas uz ilgtermiņa attiecību veidošanu ar klientu, kurš strādā ar savu personīgo baņķieri, kas pilnībā pārzina klientu situāciju, tāpēc krietni ērtāka kļūst gan finanšu pārvaldība, gan piemērotu risinājumu atrašana investīciju jomā. Klientam katru reizi nenākas sīki un smalki izskaidrot savu situāciju, jo privātais baņķieris jau to pārzina. Mēs taču arī neejam katru reizi pie cita ģimenes ārsta! Daudz drošāk, ja priekšā ir cilvēks, kurš pārvalda veselības (vai šajā gadījumā finanšu) smalkumus visos sīkumos. Tā ir abpusēja uzticība – klients pazīst savu baņķieri un baņķieris zina savu klientu. Piemēram, jūs vēlaties saņemt kredītu uzņēmuma attīstībai. Jums ir divi ceļi. Pirmais, nekur tālu nemeklēt un iesniegt kredīta pieteikumu kādā bankā, kas koncentrējas uz masu tirgu. Tajā iespējams kredīta pieteikuma izskatīšanas process būs gana garš, un rezultātā no šīs bankas saņemsiet diezgan automātisku un formālu kredīta apstiprinājumu vai bieži noraidījumu, īpaši, ja esat mazais vai vietējais uzņēmums no Latvijas. Loģiski saprotams, ka bankām, kas apkalpo klientu miljonus Baltijā, galvenais ir efektivizēt klientu apkalpošanu, attiecīgi samazināt individuālo saskarsmi, jo klientu ir tik daudz, ka nodrošināt katram trešajam vai piektajam savu menedžeri vienkārši nav fiziski iespējams. Tagad par otru ceļu. Iesniegt kredīta pieteikumu vietējā kapitāla bankā, kuras Latvijā ir vairākas. Šajā gadījumā, izskatot kredīta pieteikumu, banka būs gatava iedziļināties, un, ja pieteikumā ir kādas nepilnības, pat palīdzēt strukturēt citādā ziņā labu projektu, nepasakot uzreiz "nē", dažu nianšu dēļ, pat neko nepaskaidrojot. Tātad saņemsiet atbalstu visos aspektos, lai projekts būtu dzīvotspējīgs un rentabls, jo vietējā kapitāla bankas cenšas atrast vidusceļu, izskaidrot lietas. Protams, pastāv risku vadība un nekad nevar būt tā, ka visi kredīta pieteikumi tiek apstiprināti, tomēr ir liela atšķirība, vai saņemsiet formālu atteikumu, vai arī saprātīgu skaidrojumu, kāpēc, mijiedarbību. Turpinot par kredītiem. Latvijas ekonomikai lielu izrāvienu var sniegt tieši mazo un vidējo uzņēmumu sektors, kam ir nepieciešami līdzekļi šeit un tagad. Jānodrošina iespēja saņemt kapitālu ne tikai pašiem lielākajiem, ne tikai Top 100, bet arī Top 200, Top 500 vai Top 1000. Jo kredīts ir kā "degviela" uzņēmumam. Ja jums pietiek degvielas, lai tiktu līdz Rēzeknei, jūs nokļūsiet tur, bet netiksiet tālāk. Bet, ja nu jums ir degviela, lai aizbrauktu līdz pat Londonai vai Parīzei? Šeit var palīdzēt vietējā kapitāla bankas, kas ir palikušas tirgū un gatavas atbalstīt vietējos uzņēmējus, kāpināt to kapitālu un izsniegt vēl vairāk kredītu. Savukārt valstij ir aktīvāk jālīdzdarbojas, piemēram, iesaistot bankas sarunās par to, kā atbalstīt uzņēmējus. Viss ir saistīts. Arī bankām, kas gatavas kreditēt, jāsadarbojas, lai līdzekļi efektīvāk nonāk uzņēmēju rokās. Latvijas tirgus joprojām ļoti strauji aug un attīstās. Vietējie uzņēmumi top mūsu acu priekšā. Ko darīt, gaidīt, vai uzņēmumi paši izaugs tik lieli, lai pretendētu uz kredītu, vai arī izsniegt viņiem šo kredītu kā degvielu? Te nav standarta receptes, bet jāvērtē katra individuālā situācija. Un vietējā kapitāla bankas ir individuālās situācijas un pieejas ekspertes. Nenoliedzami individuāla pieeja, kas ietver arī augstāku apkalpošanas līmeni, maksā vairāk, bet vienlaikus sniegs klientam nevis kaut kādu risinājumu, bet piemērotāko tieši un konkrēti viņam! Lielāka cena nāk kopā ar pievienoto vērtību, ko klienti redz un jūt. Un šādas pieejas sniegtie ieguvumi gan individuālai, gan uzņēmuma izaugsmei reizēm var būt nenovērtējami. Turklāt teicienu "skopais maksā divreiz" neviens nav atcēlis gan attiecībā uz kvalitatīviem apaviem un uzvalku, gan arī banku pakalpojumiem.   Viktors Bolbats, "Baltic International Bank" valdes priekšsēdētājs.

  Konstantīns Goluzins, CFA Aktīvu pārvaldīšanas nodaļas vadītājs Tālr.: (+371) 6700 0456 E-pasts: trust@bib.eu SKATĪT LINKEDIN PROFILU   Pagājušās nedēļas galvenie notikumi 10. jūlijā, Venēcijā, G20 valstu finanšu ministri vienojās ieviest minimālo nodokli 15 % apmērā globāli strādājošiem uzņēmumiem. G20 valstu finanšu ministri aicināja valstis, kuras līdz šim noraidījušas attiecīgos plānus, pievienoties līgumam, kam būtu jāizveido "stabilāka un taisnīgāka starptautiskā nodokļu arhitektūra". Jūlija sākumā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) paziņoja, ka 130 valstis, kas veido 90 % pasaules ekonomikas, vienojās, ka minimālā nodokļu likme lielajām korporācijām būs vismaz 15 %Tas attiecas uz tā saukto digitālo nodokli - nodokli par starptautisko uzņēmumu peļņu digitālajā ekonomikā. Mēnesi iepriekš G7 valstis pēc gadiem ilgām diskusijām panāca vienošanos par šāda nodokļa ieviešanu, paužot nodomu panākt tā ieviešanu visā pasaulē, lai izbeigtu negodīgu nodokļu konkurenci valstu starpā. Dažās valstīs ir pretestība šāda nodokļa ieviešanai. Īrija un Ungārija nav parakstījušas OECD līgumu. Publicētajā ASV FRS sanāksmes, kas notika no 15. līdz 16. jūnijam, protokolā teikts, ka apstākļi rāda, ka aktīvu atpirkšanas tempu samazināšana var sākties agrāk, nekā tika paredzēts. Protokolā norādīts, ka daži dalībnieki aicināja komiteju būt pacietīgiem, novērtējot virzību uz mērķiem un paziņojot par izmaiņām pirkšanas plānos. Kopumā dalībnieki bija vienisprātis, ka, ja nepieciešams, ir svarīgi spēt palēnināt atpirkšanas apjomus. Lai gan regulators paaugstināja kārtējā gada vidējās inflācijas prognozi par 1 procentpunktu (līdz 3,4% no 2,4%), prognozes pieaugums 2022.-2023.gadam bija tikai 0,1 procentpunkts, kas norāda uz inflācijas spiediena samazināšanos. Dalībnieki turpina cerēt, ka šī gada inflācijas lēciens būs īslaicīgs, jo to izraisa pagaidu faktori piedāvājumā un pieprasījumā, teikts dokumentā. Sanāksmes laikā komitejas locekļi atzīmēja arī darba tirgus uzlabošanos. Kā norāda FRS, daži dalībnieki minēja, ka rādītāji ir tālu no mērķa un izrādījās vājāki nekā gaidīts, savukārt atveseļošanās ir bijusi nevienmērīga. Daži sapulces dalībnieki sagaida, ka darbaspēka trūkums līdz rudenim mazināsies, turpinoties vakcinācijas programmai. Nākamā tikšanās paredzēta 27.-28. jūlijā. Ekonomikas dati   Eiro zona. Mazumtirdzniecības apjoms maijā salīdzinājumā ar aprīli pieauga par 4,6%, savukārt mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 3,7%. Skatoties gada griezumā mazumtirdzniecības apgrozījums maijā pieauga par 9%. ASV. Sākotnējo pieteikumu skaits bezdarbnieka pabalstam par nedēļu tika reģistrēts 373 tūkstošu apmērā, kas ir par 2 tūkstošiem vairāk nekā iepriekšējā nedēļā un par 23 tūkstošiem vairāk, nekā prognozēja analītiķi. Ķīna. Patēriņa cenu indekss jūnijā, salīdzinot ar maiju, samazinājās par 0,4%, bet gada inflācijas līmenis sastādīja 1,1%. Svarīgākie šīs nedēļas notikumi Otrdien ASV ziņos par cenu pieaugumu jūnijā, bet Ķīna publicēs datus par tirdzniecības bilanci, arī par jūniju. Trešdien Eiro zona publicēs datus par rūpniecisko ražošanu maijā, bet ASV ziņos par nedēļas naftas rezervju izmaiņām. Ceturtdien ASV uzzinās sākotnējo pieteikumu skaitu bezdarbnieka pabalstiem par nedēļu, bet Ķīna publicēs datus par IKP pieaugumu otrajā ceturksnī, kā arī rūpniecisko ražošanu, mazumtirdzniecību un darba sektora stāvokli jūnijā. Piektdien Eiro zona publicēs datus par jūnija cenu pieaugumu un maija tirdzniecības bilanci, bet ASV ziņos par jūnija mazumtirdzniecību.     Šeit sniegtajai informācijai ir informatīvs raksturs, tā nevar tikt uzskatīta par piedāvājumu vai ieteikumu pirkt, turēt vai pārdot vērtspapīrus, vai par ieguldījumu ieteikumu, ieguldījumu pētījumu vai ieguldījumu konsultāciju vai par ieteikumu uzticēt jūsu aktīvu pārvaldīšanu noteiktajam ieguldījumu pārvaldniekam. Klients pilnībā apzinās un uzņemas visus riskus, kas saistīti ar ieguldījumiem. Šo informāciju ir sagatavojusi AS Baltic International Bank.

Neraugoties uz tirgus pārmērībām, ir iespējams arī tālāks kāpums Laikā, kad viens pusgads noslēdzies un tikko sācies nākamais, neapšaubāmi viens no interesantākajiem jautājumiem finanšu tirgū ir tas, kuru aktīvu vai aktīvu veidu – akciju, obligāciju, izejvielu vai citu – cenas būs tās, kuras līdz gada beigām varētu piedzīvot visstraujāko izaugsmi. Jautājums ir aktuāls arī tāpēc, ka monetāro politiku kontrolējošās centrālās bankas turpina uzturēt zemu un pat negatīvu procenta likmju politiku, taču tajā pašā laikā inflācija strauji pieaug. Tādējādi tie ieguldītāji, kuri naudu glabā fiksēta ienesīguma finanšu instrumentos, augošo patēriņa cenu dēļ piedzīvo aizvien lielākus zaudējumus. Savukārt vērtspapīru tirgos investoru izvēle notiek par labu akcijām vai obligācijām – atkarībā no tolerances pret ieguldījumu risku. «Risks un ienesīgums iet roku rokā, un par atskaites punktu naudas spējai pelnīt kalpo centrālo banku politikas noteiktās procentu likmes. Zems risks ir depozītiem, tad seko valdību obligācijas, pēc tam investīciju reitinga uzņēmumu obligācijas, tad nekustamais īpašums un tālāk jau akcijas. Pārvietojoties no viena produkta uz otru, risks pieaug,» skaidro SEB bankas Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs Andris Lāriņš un atgādina, ka klasiski drošajam investīciju produktam – depozītam – atskaites likme ir Eiropas Centrālās bankas (ECB) depozīta procentu likme, kura ir negatīva (– 0,5%). Pēc eksperta domām, lai zemo procenta likmju un inflācijas radīto kaitējumu kompensētu, nākas uzņemties risku, un jautājums, vai šis risks ir liels vai mazs, ir diezgan relatīvs. Ļoti daudz ko nosaka centrālo banku procenta likmju un dažādu vērtspapīru uzpirkšanas programmas un to maiņa, un līdz ar to mainās investīciju proporcijas par labu obligāciju vai akciju tirgiem. Monetārais balsts Luminor Asset Management Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Baltijā Atis Krūmiņš stāsta, ka no līdzšinējās centrālo banku politikas ir ieguvušas gan akcijas, gan parādzīmes. INVL Pensiju fondi vadītājs Andrejs Martinovs izsaka viedokli – ja centrālo banku monetārā politika saglabāsies līdzīga kā līdz šim un «netiks veiktas kādas asas kustības», tad investoru atbalsts akciju tirgiem varētu saglabāties. «Jautājums ir, vai šī nostāja netiks mainīta augstās inflācijas dēļ. Centrālās bankas ir pārliecinājušas finanšu tirgus, ka šobrīd novērojamais inflācijas uzplaiksnījums ir pārejoša rakstura. Iespējams, ka tā ir, bet katrā ziņā, beidzoties Covid-19 ierobežojumiem, gan centrālajām bankām, gan valdībām būs grūti attaisnot jaunus stimulējošus pasākumus, un, visticamāk, tuvāko gadu laikā redzēsim centrālo banku politiku normalizāciju. Šādā gadījumā valdību parādzīmēm nevar prognozēt būtisku cenu pieaugumu un konservatīvajiem ieguldījumiem būs grūti uzrādīt pievilcīgu atdevi, » skaidro investīciju eksperts. Tomēr viņš arī norāda – ja inflācija tomēr būs pastāvīgāka, tad centrālo banku politiku maiņa notiks ātrāk, un tas var būt kā negatīvs pārsteigums tirgiem kopumā, kas savukārt var nozīmēt, ka akciju un citu riskanto aktīvu cenas var piedzīvot lielākas negatīvas svārstības, pielāgojoties augstākam inflācijas līmenim un izmainītām centrālo banku politikām. Tomēr, viņaprāt, ilgtermiņā akcijas ir viens no labākajiem līdzekļiem cīņā ar inflāciju, jo uzņēmumi pielāgojas, un, vienkārši sakot, ja ekonomika ir spēcīgā un inflācija pieaug, tad pieaug arī uzņēmumu peļņa. Tirgus pārmērības Pēc A. Krūmiņa domām, vairāki tirgus indikatori liecina par pārmērībām un pārāk optimistisku noskaņojumu vairāku riskanto aktīvu tirgos, un šāda situācija var turpināties. «Kamēr tendence saglabājas, jātur labi sabalansēts ieguldījumu portfelis, bet jābūt gataviem arī būtiskākām svārstībām, jo tirgū tādas nav notikušas kopš pagājušā gada rudens. Ja ieguldītājam grūti samierināties ar 10–20% kritumu portfeļa vērtībā, tad noteikti jāsamazina riska līmenis, jo pēdējā gada izcilo pieaugumu nebūtu prātīgi ekstrapolēt turpmākajiem pāris gadiem,» secina Luminor eksperts. Uz sarežģījumiem tirgus prognozēšanā norāda arī Baltic International Bank Brokeru nodaļas vērtspapīru speciālists Andris Assāns. «Ja runājam par gada sākumu, tad to, cik tirgi ir neprognozējami, pierāda fakts, ka līdz ar jaunā ASV prezidenta Džo Baidena ievēlēšanu lielākā daļa ekspertu prognozēja akciju tirgu sarukumu, pamatojoties uz to, ka bijušajam ASV prezidentam Donaldam Trampam bija īpaša mīlestība pret finanšu tirgiem, stimulējot tos ar dažādiem uzņēmumu nodokļu atvieglojumiem. Bieži vien pietika ar vienu prezidenta tvītu mikroblogošanas vietnē Twitter, lai nopietni ietekmētu akciju cenu izmaiņas. Eksperti pagājušā gada beigās uzskatīja, ka akciju tirgi ir krietni pārkarsuši. Līdz ar Džo Baidena ievēlēšanu tika paredzēta stingrāka nodokļu politika, ko viņš arī īstenoja, bet, neskatoties uz to, finanšu tirgi turpina augt,» procesus ieskicē A. Assāns.    Eksperts uzsver, ka daudzām mājsaimniecībām šie bija papildu līdzekļi, kurus tās atļāvās uzkrāt, turklāt mājsēdes laikā cilvēkiem nebija daudz iespēju šo naudu arī tērēt, un, kā statistika rāda, tad tieši ierobežojumu laikā finanšu tirgos tika ieplūdināts rekordliels jaunas naudas apjoms. Vienlaikus, attīstoties tehnoloģijām, pieeja finanšu tirgiem ir kļuvusi daudz vienkāršāka. Komentējot situāciju ap pieaugošo inflāciju, A. Assāns zina teikt, ka ziņas par inflācijas draudiem daudzus investorus pamudināja veikt papildu investīcijas finanšu tirgos ar domu pasargāt savus brīvos naudas līdzekļus no vērtības samazināšanas draudiem, uzskatot, ka ar tirgus starpniecību spēs apsteigt patēriņa cenu kāpumu. Viņaprāt, šobrīd noteikti nevar minēt kādu atsevišķu aktīvu, kuram būtu lielāks vai mazāks potenciāls. Turklāt pagātnes ienesīgums nekādā gadījumā neparāda nākotnes peļņas gūšanas iespējas, vienmēr ir jābūt gatavam investējot sagaidīt zaudējumus. Tomēr finanšu tirgi kopumā pierāda, ka ilgtermiņā visi vadošie akciju indeksi ir augoši, tādēļ ieguldīt noteikti var, apzinoties riskus un diversificējot portfeli. Pagātnes ienesīgums nekādā gadījumā neparāda nākotnes peļņas gūšanas iespējas, vienmēr ir jābūt gatavam investējot sagaidīt zaudējumus, tomēr finanšu tirgi kopumā pierāda, ka ilgtermiņā visi vadošie akciju indeksi ir augoši, tādēļ ieguldīt noteikti var, vien apzinoties riskus un diversificējot portfeli, skaidro Baltic International Bank Brokeru nodaļas vērtspapīru speciālists Andris Assāns. Bažījas par obligācijām Vēl sarežģītāka ir minējumu izdarīšana attiecībā uz obligācijām. A. Martinovs norāda, ka pašreizējā nenoteiktība attiecībā uz centrālo banku politiku inflācijas apkarošanas jomā rada bažas par to, kāds varētu būt obligāciju ienesīgums. Turklāt bažas ir par to, cik lieli varētu būt investoru zaudējumi, ja raugās uz plaisu starp obligāciju ienesīgumu un straujo patēriņa cenu pieauguma tempu pasaulē. Pēc A. Martinova domām, obligāciju tirgus līdz šā gada beigām lielāku investoru uzmanību neiegūs. Tomēr kā viena no alternatīvām pēdējā laikā nereti tiek minētas obligācijas, kuru ienesīgums svārstās līdzi inflācijas izmaiņām. «Attiecībā uz ieguldījumiem inflācijai piesaistītajās valdību parādzīmēs, tiešā veidā vai caur biržā tirgotajiem fondiem, es ieteiktu būt piesardzīgiem, jo tās var nepasargāt pret inflāciju, kā cerēts. Tās pasargās labāk par klasiskajām parādzīmēm tikai tāda scenārija gadījumā, ja realizētā inflācija būs augstāka par to, ko tirgus sagaida šo parādzīmju iegādes brīdī,» skaidro A. Krūmiņš, piebilstot, ka ilgstošas inflācijas pieauguma gadījumā, visticamāk, centrālās bankas cels likmes, kas negatīvi ietekmē visas parādzīmes, tajā skaitā arī inflācijai piesaistītās.   Publikācija: Mārtiņš Apinis, Laikraksts "Diena" 12.07.2021.  

Pēdējo pusotru gadu ierasts saukt par pandēmijas, ierobežojumu un krīzes laiku. Lai kā to dēvētu, pēc būtības tas ir bijis un joprojām ir sabiedrības pārmaiņu laiks. Attiecībā uz personāla vadību, pandēmijas laiks ir bijis visnotaļ radošs un izaicinājumiem bagāts. Ieklausoties personālvadības pieredzes stāstos, tā vien šķiet, ka šī bijusi iespēja realizēt gandrīz visas radošās idejas, attiecībā uz darbinieku atbalstu, iesaisti, motivāciju un darba organizāciju. Sākot ar pirmo pieredzi attālināta darba organizācijā līdz virtuālajām disko ballītēm un ceļojumiem, psihoterapijas seansiem un kulinārijas šoviem. Dažbrīd rodoties sajūtai, ka uzņēmumu HR* komandas sacenšas par atraktīvāko piedāvājumu saviem darbiniekiem. Tik tiešām šis ir bijis HR laiks un šī pieredze noteikti ir paplašinājusi to, kā sabiedrība vērtē un redz personāla vadības lomu un ietekmi organizācijā. Lai arī arvien vairāk organizāciju savus personāla vadības cilvēkus aicina pie stratēģijas un vadības galda, joprojām daudzviet personālvadības funkcijas aprobežojas tikai ar administrēšanu. Tieši aizvadītais pusotrs gads bijis posms, kad uzņēmumos “aci pret aci” satikās darbinieka un organizācijas vajadzības un HR loma šajā laikā bija ļoti nozīmīga un tika novērtēta. Jebkurās attiecībās, ieskaitot  darba attiecības,  nepieciešams laiku pa laikam izkāpt no ikdienas rutīnas un paraudzīties no malas – vai joprojām ejam vienā virzienā, vai mums joprojām šajās attiecībās ir interesanti un mēs varam vēl viens otram ko dot un saņemt, vai mēs jūtamies novērtēti un cienīti utt. Darba devējiem un vadītājiem šis noteikti ir bijis uzticības pārbaudes laiks. Šajā laikā, kad visapkārt ir neskaidrība un nenoteiktība, izšķiroša loma ir personīgajai iesaistei, atbildībai un uzticībai. Pieredzējām, ka kontrole strādā līdz noteiktai robežai, bet lielākais darba lauks – savstarpēja uzticēšanās. Vadītāji individuālā līmenī daudz strādājuši ar uzticēšanās jautājumu – vai es uzticos saviem darbiniekiem;  kā es jūtos, ja nevaru visu kontrolēt; vai baidos, uzticēties saviem darbiniekiem; un - kas notiks, ja mana uzticība tiks pievilta. Arī darbinieki meklē atbildes uz jautājumiem: kas ir mainījies darbā, strādājot attālināti; vai joprojām spēju strādāt produktīvi; kā novilkt robežas starp darbu un mājas dzīvi; vai mans vadītājs man uzticas un, kā tas būs  atgriezties klātienes darbā.     Runājot par atbalstu darbiniekiem pandēmijas laikā, novērojām dažādas pieejas – no pārbagāta piedāvājuma, kas dažkārt robežojās ar “par daudz”, līdz minimālam pirmās nepieciešamības atbalstam. Lai arī personāla atbalsta prakses tika daudz komunicētas un, bijusi iespēja mācīties vienam no otra gan valsts, gan pasaules līmenī, kvalitātes zīme ieraugāma tur, kur piedāvājums tiek piemeklēts atbilstoši konkrētās organizācijas kultūrai un darbinieka profilam. Darbojas senā patiesība – “kas der vienam, neder citam”. Šeit nu tiešām jāuzslavē daudzie piemēri, kur organizācijas aktīvi meklēja, izvērtēja un mācījās, lai piedāvātu saviem  darbiniekiem tādu atbalstu, kāds  tiešām ir nepieciešams konkrētajā situācijā.   Tas, ko  Baltic International Bank šajā laikā esam darījuši, lai atbalstītu savus darbiniekus: 1. Pirmā prioritāte bijusi darbinieku drošība un veselība. Esam izmantojuši savā rīcībā esošos līdzekļus, kas ļautu maksimāli ierobežot iespēju saslimt, kā arī atbalstīt darbiniekus, ja gadījumā tomēr ir nācies saskarties ar saslimšanu: esam papildinājuši un uzlabojuši darbinieku veselības apdrošināšanas polisi, iekļaujot psihoemocionālās palīdzības pieejamību darbiniekiem, kā arī visu šo laiku darbinieki ir finansiāli apdrošināti smagākiem saslimšanas gadījumiem ar Covid-19. Pieaicinot speciālistus, esam vērsuši uzmanību uz psihoemocionālo veselību, lai iedrošinātu darbiniekus domāt par to, atpazīt problēmas un meklēt profesionālu atbalstu, ja tāds nepieciešams. Šī gada pavasarī, tiklīdz tas bija iespējams, Banka bijām viena no pirmajām organizācijām, kas deva iespēju darbiniekiem saņemt vakcīnu darba vietā, turklāt, šāda iespēja tika rasta ne tikai darbiniekiem, bet arī viņu ģimenes locekļiem.  2. Ģimene ir viena no vērtībām, kas Bankai kā darba devējam ir svarīga un tiek arvien meklēti veidi, kā atbalstīt darbiniekus un viņu ģimenes. Pagājušajā vasarā redzējām, ka darbinieki ir saguruši un norūpējušies par saviem bērniem, kuriem tā bija pirmā pieredze mācīties attālināti un, diemžēl, pavasarī izpalika tradicionālās ekskursijas un pasākumi mācību gada beigās. Arī vecāki bija saguruši no šī laika, līdz ar to Banka rada iespēju bērniem nākt vecākiem līdzi uz darbu, un, reizi nedēļā tika organizēta dienas nometne, kur bija iespēja mācīties dažādas mākslas tehnikas, apmeklēt kādu no Rīgas muzejiem, darbnīcām un kino. 3. Pagājušā rudens un ziemas periodā īpaši daudz ieguldījām vadītāju attīstībā. Līdzās organizācijas augstākajai vadībai, vidējā līmeņa vadītāji ir organizācijas asinsrite. Tieši vidējā līmeņa vadītāji visvairāk sastapās ar jauniem izaicinājumiem savu komandu vadībā un mērķu sasniegšanā. Tika organizēti semināri un diskusijas, sniedzot iespēju dalīties pieredzē, meklēt risinājumus un saņemt atbalstu no profesionāļiem. Mācības un darbinieku attīstība ir viena no personālvadības prioritātēm Bankā, un tiešām mācāmies daudz un arvien domājam kā attīstīt šo procesu organizācijā. 4. Svinības, pasākumi un nozīmīgu notikumu atzīmēšana ir svarīga organizācijas kultūrai un videi. Atbilstoši konkrētā brīža ierobežojumiem esam svinējuši kopīgos sasniegumus, individuālos panākumus un izaicinājuši darbiniekus veselīgiem ieradumiem. 5. Kā jau tas vairākkārt minēts, šis  laiks viesis izmaiņas, atbildības un iniciatīvas robežās. Jebkuras izmaiņas un aktivitātes organizācijā var ienākt “no augšas”, tomēr vairāk un arvien vairāk tās ienāk, un tiek aicinātas ienākt no “izpildfunkcijām”, kas ir darbinieki visos līmeņos. Arvien vairāk mūsu ikdienā ienāk viedokļu diskusijas, aptaujas, iekšējā līderība, un tas cieši saistīts ar personīgās atbildības uzņemšanos. Esam izveidojuši darbinieku pārstāvniecību uzņēmumā, kas ir vēl viens solis dažādības un iesaistes attīstībā. Divas lietas, kas bieži tiek minētas kā ieguvums no pandēmijas laika ir – tehnoloģiju straujā attīstība un darba efektivitāte, tai skaitā attālināts darbs. Nenoliedzami tas ir radījis daudz jaunu paradumu, no kuriem vismaz daļa ir uz palikšanu. Papildus tam gan organizācijas līmenī, gan individuālā līmenī esam vairāk vai mazāk iemācījušies strādāt neziņas un pārmaiņu apstākļos. Ir svarīgi novērtēt situāciju, savu ietekmi uz to un darīt labāko, kas tajā mirklī un apstākļos ir iespējams. Tā ir svarīga kompetence ikvienam darbiniekam, jo ir skaidrs, ka pārmaiņas ir un būs mūsu darba neatņemama sastāvdaļa.   * Human Resource – personālvadība (eng.)   Inga Auziņa, Personāla vadības pārvaldes vadītāja, Baltic International Bank.

  Konstantīns Goluzins, CFA Aktīvu pārvaldīšanas nodaļas vadītājs Tālr.: (+371) 6700 0456 E-pasts: trust@bib.eu SKATĪT LINKEDIN PROFILU   Pagājušās nedēļas galvenie notikumi Saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) publiskoto informāciju, sarunās par globālo minimālo nodokli lielajām korporācijām, 130 valstis, kas veido 90 procentus pasaules ekonomikas, vienojās, ka nodokļa likme būs vismaz 15 procenti. Vēsturiska vienošanās starp 130 valstīm garantē, ka lielākie uzņēmumi gadā maksās nodokļus vismaz 100 miljardu dolāru apmērā, lielāko daļu šīs naudas samaksājot valstīs, kurās uzņēmumi veic uzņēmējdarbību. Pēc Vācijas finanšu ministra Olafa Šolca teiktā, laiks, kad sacensības starp dažādām valstīm, lai nodrošinātu zemāko nodokli, ir beidzies. ASV prezidents Džo Baidens sacīja, ka vienošanās padarīs pasaules ekonomiku taisnīgāku attiecībā uz strādniekiem un vidusslāņa ģimenēm ASV un visā pasaulē. Pēc Francijas ekonomikas ministra Bruno Le Mairas teiktā, tas ir vissvarīgākais starptautiskais nodokļu līgums pēdējo simts gadu laikā. Jūnija sākumā G7 valstis panāca vienošanos par nodokļa ieviešanu starptautisko uzņēmumu peļņai digitālajā ekonomikā vismaz 15 procentu apmērā. Tagad viņi vēlas panākt, lai tas tiktu ieviests visā pasaulē, lai izbeigtu negodīgu nodokļu konkurenci starp valstīm. G20 valstu finanšu ministri šo jautājumu apspriedīs sanāksmē Venēcijā šonedēļ. Dažās valstīs ir pretestība šāda nodokļa ieviešanai. Īrija un Ungārija nav parakstījušas OECD līgumu. Īrijā minimālā nodokļu likme ir 12,5 procenti, kas piesaista valstij tādu amerikāņu tehnoloģiju uzņēmumus kā Facebook, Google un Apple meitasuzņēmumiem Eiropā. Vēl zemākas ir nominālās likmes Ungārijā un Bulgārijā. Ekonomikas dati   Eiro zona. Patēriņa cenu indekss jūnijā salīdzinājumā ar maiju pieauga par 0,3%, bet gada inflācijas līmenis sastādīja 1,9%. Pamata inflācijas pieaugums, neskaitot pārtikas preces un energoresursus, jūnijā sastādīja 0.9% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Bezdarba līmenis maijā samazinājās par 0,2 procentpunktiem un sastādīja 7,9%. ASV. Bezdarba līmenis jūnijā pieauga par 0,1 procentpunktu līdz 5,9%, bet jaunu darba vietu skaits ne lauksaimniecības nozarē sasniedza 850 tūkstošus, kas ir par 150 tūkstošiem vairāk, nekā prognozēts un par 267 tūkstošiem vairāk nekā mēnesi iepriekš. Sākotnējo pieteikumu skaits bezdarbnieka pabalstam par nedēļu tika reģistrēts 364 tūkstošu apmērā, kas ir par 51 tūkstoti mazāk nekā iepriekšējā nedēļā un par 26 tūkstošiem mazāk nekā prognozēja analītiķi. Ķīna. Pēc Caixin Bankas datiem, jūnijā PMI indekss ražošanas nozarē samazinājās par 0,7 punktiem un sastādīja 51,3 punktus, savukārt pēc Ķīnas Nacionālā statistikas biroja datiem PMI Manufacturing jūnijā sastādīja 50,9 punkti. Svarīgākie šīs nedēļas notikumi Trešdien ASV uzzinās datus par nedēļas naftas rezervju izmaiņām, savukārt FRS publicēs pēdējās komitejas sēdes protokolu. Ceturtdien ASV jāpublicē dati par nedēļas sākotnējo pieteikumu skaitu bezdarbnieka pabalstiem. Piektdien kļūs zināms jūnija cenu kāpums Ķīnā.     Šeit sniegtajai informācijai ir informatīvs raksturs, tā nevar tikt uzskatīta par piedāvājumu vai ieteikumu pirkt, turēt vai pārdot vērtspapīrus, vai par ieguldījumu ieteikumu, ieguldījumu pētījumu vai ieguldījumu konsultāciju vai par ieteikumu uzticēt jūsu aktīvu pārvaldīšanu noteiktajam ieguldījumu pārvaldniekam. Klients pilnībā apzinās un uzņemas visus riskus, kas saistīti ar ieguldījumiem. Šo informāciju ir sagatavojusi AS Baltic International Bank.

  Konstantīns Goluzins, CFA Aktīvu pārvaldīšanas nodaļas vadītājs Tālr.: (+371) 6700 0456 E-pasts: trust@bib.eu SKATĪT LINKEDIN PROFILU   Pagājušās nedēļas galvenie notikumi Anglijas Banka ir saglabājusi bāzes procentu likmi 0,1% līmenī. Aktīvu iegādes limits tika saglabāts 895 miljardu sterliņu mārciņu apmērā. Sanāksmē, kas beidzās 2021. gada 22. jūnijā, Anglijas Bankas komiteja nolēma, ka pašreizējā monetārās politikas nostāja joprojām ir atbilstoša un vienbalsīgi balsoja par bankas procentu likmes saglabāšanu 0,1% līmenī. Komiteja arī atbalstīja aktīvu pirkšanas apjomu, kas finansēts ar Centrālās bankas emisijas starpniecību, 20 miljardu mārciņu vērtībā. Turklāt regulators turpinās Lielbritānijas valdības obligāciju iegādes programmu 875 miljardu mārciņu apjomā. Tādējādi kopumā Aktīvu pirkšanas apjoma mērķis paliks 895 miljardu mārciņu līmenī. Ekonomikas dati   Eiro zona. Saskaņā ar PMI biznesa aktivitātes indeksa provizorisko novērtējumu jūnijā, rādītājs pieauga par 2,1 punktu un sastādīja 59,2. No rādītājiem, kas veido indeksu, uzņēmējdarbība pakalpojumu nozarē bija augstāka par 2,8 punktiem, savukārt apstrādes rūpniecības stāvoklis saglabājās iepriekšējā līmenī. ASV. Saskaņā ar PMI uzņēmējdarbības indeksa provizorisko novērtējumu jūnijā, rādītājs samazinājās par 4,8 punktiem un sastādīja 63,9. No rādītājiem, kas veido indeksu, uzņēmējdarbība pakalpojumu nozarē bija par 5,6 punktiem zemāka, savukārt apstrādes rūpniecības stāvoklis pieauga par 0,5 punktiem. Sākotnējo pieteikumu skaits bezdarbnieka pabalstiem par nedēļu tika reģistrēts 411 tūkstošu apmērā, kas ir par 7 tūkstošiem mazāk nekā iepriekšējā nedēļā un par 31 tūkstoti vairāk, nekā prognozēja analītiķi. Ilglietojuma preču pasūtījumu apjoms maijā salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi pieauga par 2,3%. Bāzes rādītāja, kurā nav iekļauta civilā aviācija, pieaugums sastādīja 0,3%. Maijā personīgo ienākumu līmenis, kā gaidīts, samazinājās par 2% pret iepriekšējo mēnesi, savukārt personisko izdevumu līmenis maijā palika nemainīgs pēc pieauguma aprīlī par 0,9%. Svarīgākie šīs nedēļas notikumi Trešdien kļūs zināmi provizoriskie dati par jūnija cenu pieaugumu Eiro zonā, savukārt ASV ziņos par nedēļas naftas rezervju izmaiņām. Ceturtdien ASV publicēs sākotnējo bezdarbnieka pabalstu pieprasījumu skaitu par nedēļu. Piektdien ASV uzzinās datus par darba tirgus stāvokli jūnijā.     Šeit sniegtajai informācijai ir informatīvs raksturs, tā nevar tikt uzskatīta par piedāvājumu vai ieteikumu pirkt, turēt vai pārdot vērtspapīrus, vai par ieguldījumu ieteikumu, ieguldījumu pētījumu vai ieguldījumu konsultāciju vai par ieteikumu uzticēt jūsu aktīvu pārvaldīšanu noteiktajam ieguldījumu pārvaldniekam. Klients pilnībā apzinās un uzņemas visus riskus, kas saistīti ar ieguldījumiem. Šo informāciju ir sagatavojusi AS Baltic International Bank.

Cienījamie klienti!  Informējam par izmaiņām Bankas darba laikā Līgo svētku brīvdienās. 22.06.2021. – Baltic International Bank apkalpos klientus līdz plkst. 16:00. 23.06.2021 - 24.06.2021 – Baltic International Bank apkalpos klientus attālināti līdz plkst. 13:00 25.06.2021. – 09:30-17:00 Aicinām pievērst uzmanību Bankas darba laikam un plānot savus finanšu darījumus laicīgi.    Priecīgus Līgo svētkus!

  Konstantīns Goluzins, CFA Aktīvu pārvaldīšanas nodaļas vadītājs Tālr.: (+371) 6700 0456 E-pasts: trust@bib.eu SKATĪT LINKEDIN PROFILU   Pagājušās nedēļas galvenie notikumi FRS ir pieņēmis lēmumu saglabāt mērķa diapazonu federālo fondu procentu likmei 0–0,25% apmērā un uzskata, ka būtu lietderīgi saglabāt šo diapazonu, līdz apstākļi darba tirgū sasniegs līmeni, kas atbilst maksimālās nodarbinātības un inflācijas mērķim 2% apmērā. Tajā pašā laikā visi 18 komitejas locekļi prognozē bāzes procentu likmi 2021. gadā 0–0,25% līmenī un tās pieaugumu 2023. gadā. Trīspadsmit komitejas locekļi 2023. gadā atbalsta likmes paaugstināšanu no 0,25–0,5% līdz 1,5–1,75%, tikai pieci atbalsta tās saglabāšanu pašreizējā līmenī. Pēc regulatora aplēsēm, līdz 2022. gadam ieskaitot, likme būs vidēji 0,1%, 2023. gadā - 0,6%. Ilgtermiņā FRS sagaida, ka likme būs aptuveni 2,5% gadā. Papildus likmes uzturēšanai pašreizējā līmenī FRS plāno turpināt uzpirkt valsts parādzīmes vismaz 80 miljardus ASV dolāru vērtībā ikmēnesi, kā arī ar hipotēku nodrošinātus vērtspapīrus (MBS), vismaz 40 miljardus ASV dolāru mēnesī nākamajos mēnešos, līdz tiks panākts ievērojams progress maksimālas nodarbinātības un cenu stabilitātes sasniegšanā. Amerikas regulatora jūnija sanāksmi pavadīja arī pozitīvs ekonomikas prognožu atjauninājums. FRS paaugstināja valsts IKP pieauguma prognozi 2021. gadam līdz 7% no 6,5%. Ekonomikas izaugsmes prognoze 2022. gadam tika saglabāta 3,3% līmenī. 2023. gada beigās sagaidāms 2,4% pieaugums salīdzinājumā ar iepriekš prognozētajiem 2,2%. FRS uzskata, ka vakcinācijas progress ir samazinājis COVID-19 izplatību Amerikas Savienotajās Valstīs. Uz šī progresa, kā arī politiskā atbalsta fona ir uzlabojušies ekonomiskās aktivitātes un nodarbinātības rādītāji. Nozares, kuras visvairāk skārusi pandēmija, joprojām ir vājas, taču tās uzlabojas. Amerikas regulators arī uzlaboja bezdarba prognozi 2022. gadam līdz 3,8% no 3,9%. Paredzams, ka 2021. gadā bezdarba līmenis būs aptuveni 4,5%, 2023. gadā - 3,5%. ASV inflācijas prognoze 2021. gadam tika palielināta līdz 3,4% no 2,4%, 2022. gadam - līdz 2,1% no 2%, 2023. gadam - līdz 2,2% no 2,1%. Saskaņā ar komitejas aplēsēm inflācijas pieaugums ir saistīts ar pagaidu faktoriem. Tajā pašā laikā vispārējie finanšu apstākļi joprojām ir labvēlīgi, taču joprojām pastāv riski ekonomikas izaugsmes perspektīvai, uzskata komitejas locekļi. Ekonomikas dati   Eiro zona. Patēriņa cenu indekss maijā salīdzinājumā ar aprīli pieauga par 0,3%, bet gada inflācijas līmenis sastādīja 2%. Pamata inflācijas pieaugums, neskaitot pārtikas preces un energoresursus, maijā sastādīja 1% gadā. Rūpniecības produkcijas apjoms aprīlī pieauga par 0,8% pret martu, savukārt rūpniecības apjoma pieaugums gada izteiksmē sasniedza 39,3%. ASV. Sākotnējo pieteikumu skaits bezdarbnieka pabalstam par nedēļu tika reģistrēts 412 tūkstošu apmērā, kas ir par 37 tūkstošiem vairāk nekā iepriekšējā nedēļā un par 61 tūkstoti vairāk, nekā prognozēja analītiķi. Mazumtirdzniecības apjoms maijā samazinājās par 1,3%, savukārt, izslēdzot no rādītāja datus par benzīna un automašīnu tirdzniecību, mazumtirdzniecība maijā samazinājās tikai par 0,7%. Rūpniecības produkcijas apjoms maijā salīdzinājumā ar aprīli pieauga par 0,8%, savukārt rūpniecības apjoma pieaugums gada izteiksmē sastādīja 16,3%. Ķīna. Mazumtirdzniecības apjomu pieaugums maijā bija nedaudz mazāks nekā gaidīts un sasniedza 12,4% salīdzinājumā ar 2020. gada maiju. Savukārt rūpniecības produkcijas apjoms maijā, kā bija gaidāms, salīdzinājumā ar 2020. gada maiju pieauga par 8,8%. Bezdarba līmenis maijā samazinājās par 0,1 procentpunktu un sastādīja 5%. Svarīgākie šīs nedēļas notikumi Trešdien uzņēmējdarbības līmenis jūnijā kļūs zināms Eiro zonā un Amerikas Savienotajās Valstīs, kā arī ASV ziņos par nedēļas naftas rezervju izmaiņām. Ceturtdien ASV jāpublicē dati par ilglietojuma preču pārdošanas apjomiem maijā, kā arī sākotnējo bezdarbnieka pabalsta pieprasījumu skaitu par nedēļu. Piektdien kļūs zināmi dati par maija mēneša amerikāņu personīgajiem ienākumiem un izdevumiem.     Šeit sniegtajai informācijai ir informatīvs raksturs, tā nevar tikt uzskatīta par piedāvājumu vai ieteikumu pirkt, turēt vai pārdot vērtspapīrus, vai par ieguldījumu ieteikumu, ieguldījumu pētījumu vai ieguldījumu konsultāciju vai par ieteikumu uzticēt jūsu aktīvu pārvaldīšanu noteiktajam ieguldījumu pārvaldniekam. Klients pilnībā apzinās un uzņemas visus riskus, kas saistīti ar ieguldījumiem. Šo informāciju ir sagatavojusi AS Baltic International Bank.

Ņujorkas reitingu aģentūra “Sigma Ratings” atkārtoti piešķīrusi Baltic International Bank finanšu noziegumu novēršanas atbilstības reitingu BBB+, uzsverot vairākus uzlabojumus, ko Banka veikusi kopš 2019. gada, kad BBB+ reitings Bankai tika piešķirts pirmoreiz. Piešķirot BBB+ reitingu, “Sigma Ratings” ierindojusi Banku starp nozares līderiem. Aģentūra novērtējusi Bankas attīstības perspektīvas kā neitrālas, kas galvenokārt skaidrojams ar tās ģeogrāfisko izvietojumu un saimnieciskās darbības mērogu. Viktors Bolbats, Bankas valdes priekšsēdētājs, par saņemto novērtējumu norāda: “Esam gandarīti, ka Bankai  izdevies saglabāt pozitīvo novērtējumu BBB+, kas ir  apjomīga darba rezultāts, ko mērķtiecīgi esam turpinājuši arī pēc 2019. gada. Tikt atzītiem par nozares līderiem šajā vērtējumā ir vēl viens pozitīvs apliecinājums, kas ļauj Bankai pārliecinoši turpināt darbu kā nozīmīgai vietējā kapitāla bankai, sniedzot pienesumu valsts finanšu sektora attīstībā.” “Sigma Ratings” savā ziņojumā norādījusi, ka, kopš iepriekšējā ziņojuma publicēšanas, Banka ir īstenojusi konkrētas darbības, lai stiprinātu savu pieeju finanšu noziegumu apkarošanai, tostarp: i) mazinājusi riskus, kas saistīti ar paaugstināta riska kontiem; ii) pārorientējusies uz vietējo tirgu un plašākām iespējām Eiropas Savienībā. Šīs ir dažas no izmaiņām Bankas stratēģijā, kā arī Latvijas regulatora centiens pamudināt regulējamās nozares dalībniekus samazināt savus riska posteņus. Ziņojumā norādīts, ka, neskatoties uz arvien augstākajām tirgus prasībām (kas ietver gan iekšējo, gan ārējo spiedienu), Bankai izdevies saglabāt savu esošo izpildpersonu sastāvu, ieskaitot galvenos atbilstības grupas dalībniekus. Tāpat kopš iepriekšējā “Sigma Ratings” ziņojuma publicēšanas būtiski samazinājies ar dolāriem saistīto maksājumu skaits. “Baltic International Bank reitings rāda, ka, neskatoties uz pieaugošo ģeopolitisko spriedzi, Banka kopš iepriekšējā ziņojuma 2019. gadā ir uzlabojusi savu kontroles sistēmu. Konkrētāk runājot, Banka ir atrisinājusi virkni jautājumu, uz kuriem “Sigma Ratings” bija norādījusi savā sākotnējā ziņojumā. Tāpat Banka turpinājusi samazināt riskus tās klientu bāzē un vairāk pievērsusies atbilstības jautājumiem finanšu noziegumu apkarošanas jomā no audita un risku novērtēšanas aspektiem”, minēts ziņojumā. Sigma Ratings, Inc. (Sigma) ir aģentūra, kas pielieto novatorisku, uz tehnoloģijām balstītu pieeju ar darījumu partneru, kas nav kredītiestādes, saistīto risku apzināšanai. Sigma piešķir reitingus, novērtējot uzņēmumu līmeņa finanšu noziegumu riskus, un pielieto uz tehnoloģijām balstītu pieeju, lai sniegtu novērtējumu miljoniem uzņēmumu visā pasaulē. Sigma vadības komandā ir profesionāļi, kuriem ir vairāk kā 100 gadi kopējās pieredzes, kā arī dziļas nozares zināšanas nelegālā finansējuma apkarošanas jautājumos – tieslietu, banku, finanšu eksperti un vadošie eksperti no ASV valdības. Uzņēmums atrodas Amerikas Savienotajās Valstīs un darbojas visā pasaulē, piedāvājot unikālus risku novērtējumus daudziem klientiem, ieskaitot finanšu iestādes, investīciju uzņēmumus, starptautiskos uzņēmumus, apdrošināšanas uzņēmumus un valdības.  

Alternatīvo investīciju produkts: partnerībā ar Baltic International Bank Jums ir iespēja līdzfinansēt (kreditēt) Bankas izraudzītus privātpersonu vai juridisko personu biznesa projektus un uzņēmumus, kuru attīstībai Banka ir izsniegusi, vai gatavojas izsniegt kredītu.   Izmantojot šos pakalpojumus:  jūs saņemsiet fiksētu ienākumu vidējā termiņā un ilgtermiņā; jūsu investīcijas nebūs pakļautas finanšu tirgu svārstībām; esiet gatavs uzņemties ar biznesa projekta realizāciju saistītus kredītriskus.   Priekšrocības: jūs piedalāties Baltic International Bank speciālistu izvērtētu un Bankas līdzfinansētu, ilgtspējīgu biznesa projektu attīstības nodrošināšanā; Bankas speciālisti kontrolē un uzrauga biznesa projekta realizāciju līdz tā īstenošanas beigām; investīcijas ir nodrošinātas ar materiālu vērtību (nekustamais īpašums, zeme, aizņēmēja aktīvi); pēc Trasta līguma noslēgšanas pārvaldīšanai nodotie līdzekļi tiek uzskaitīti atsevišķi no Bankas aktīviem; divas reizes gadā jūs saņemsiet informāciju par Biznesa projekta (kredīta) statusu – aizņēmēja finansiālo stāvokli un aizņēmēja saistību izpildi atbilstoši aizdevuma līgumam, galvenajām izmaiņām pārskata periodā, tendencēm aizņēmēja darbības sfērā, tirgus situācijas analīzi aizņēmēja darbības reģionā.     Banka var piedāvāt risinājumu un atbalstu gadījumā, ja jūs efektīvi plānojot savu uzņēmumu naudas plūsmu, vēlaties finansēt saistītus uzņēmumus vai uzņēmumus holdinga struktūrā.   Pieteikties konsultācijai   Investīciju iespējas   Baltic International Bank piedāvā inovatīvu investīciju kalkulatoru, rīku kurā Jums ir iespēja iepazīties ar Bankas aktuālo piedāvājumu un atbilstoši Jūsu interesēm atlasīt un izvēlēties dažādus investīciju produktus, noskaidrot atslēgas rādītājus – sagaidāmo ienesīgumu, termiņus, iespējamos riskus, kā arī pieteikties konsultācijai ar Bankas investīciju speciālistu.   Uzzināt vairāk   Biznesa projektu līdzfinansēšana ir alternatīvo investīciju instruments investoriem, kuri meklē finanšu tirgu svārstībām tieši nepakļautas investīciju iespējas, un kuri ir gatavi uzņemties paaugstinātu risku, kas saistīts ar attiecīgo biznesa projektu īstenošanu. Izvēloties investēt ar šī instrumenta palīdzību, jūs piedalāties Baltic International Bank speciālistu rūpīgi izvērtētu un Bankas līdzfinansētu, ilgtspējīgu biznesa projektu attīstības nodrošināšanā. Darījums tiek slēgts uz uzticības (trasta) līguma pamata, kas ļauj nodrošināt jūsu kapitāla papildu diversifikāciju, jo jūsu aktīvi tiek nošķirti no Bankas aktīviem. Jūs varat izvēlēties investīciju projektus no Baltic International Bank piedāvāto un līdzfinansēto biznesa projektu klāsta. Pirms projekts nonāk piedāvājumā, Bankas speciālisti veic visaptverošu tā biznesa plāna un finanšu situācijas ilgtspējas izpēti, tādējādi, nodrošinot klientu investīciju maksimālu drošību. Banka nodrošina aizdevuma izsniegšanas procesa īstenošanu un juridisko uzraudzību, kā arī tā tālāku administrēšanu līdz investīciju termiņa beigām, analizējot aizņēmēja finanšu stāvokli, maksājumu disciplīnu, juridisko informāciju, ķīlas atbilstību un citus būtiskus investīciju darījuma aspektus.

Baltic International Bank trešo gadu pēc kārtas saņēmusi augsto Ilgtspējas indeksa apbalvojumu, kļūstot par Ilgtspējas indeksa 2020 Platīna kategorijas uzvarētāju! Baltic International Bank ir vienīgā vietējā kapitāla banka, kas saņēmusi šo prestižo atzinību, un viena no trim bankām, līdzās Swedbank un SEB Banka, kam piešķirta Platīna kategorija.   Platīna kategorija tiek piešķirta uzņēmumiem, kas savā darbībā ir pilnībā integrējuši korporatīvo pārvaldību, un tajos noteikti atbildīgie gan valdes, gan izpildītāju līmenī. Šajos uzņēmumos notiek sistemātiska datu vākšana un ietekmes novērtēšana, kā arī par savu darbību atskaitās ar augsta līmeņa caurskatāmību un ietekmes auditorijas piesaisti, un to publiskotos datus ir apstiprinājis ārējs auditors. Augstākajai – Platīna kategorijai vērtējumā par 2020 gadu kvalificējās 23 uzņēmumi, šogad kopējais novērtējuma dalībnieku sniegums sasniedza 79,5%, kas ir par 31,6% vairāk nekā pirmajā novērtējumā 2010.gadā, kad vidējais uzņēmumu sniegums bija 47,9%. Pērn kopējais novērtējuma dalībnieku sniegums sasniedza 75,4%. "Korporatīvajā vidē ilgtspēja jau sen nav modes tendence. Jaunākie Eirobarometra dati liecina, ka ar ilgtspēju saistītie jautājumi rūp deviņiem no desmit Eiropas iedzīvotājiem, un tas nozīmē tikai vienu - uzņēmumi, kuri savā ikdienas darbā ievēro korporatīvās ilgtspējas un atbildības principus, ir nākotnes līderi. Tāpēc pozitīvi vērtējams ir fakts, ka Latvijā aizvien vairāk organizāciju sāk domāt par ilgtspējīgu un atbildīgu uzņēmējdarbības praksi," norāda Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja un Ilgtspējas indeksa koordinatore Dace Helmane.  Ilgtspējas indekss ir stratēģisks vadības instruments, kura ietvaros pēc starptautiski atzītas metodoloģijas principiem tiek vērtēti organizāciju risku un procesu vadības principi. Šī novērtējuma rezultāti liecina, ka 12 tā pastāvēšanas gadu laikā būtiski Latvijas organizāciju izpratne par atbildīga biznesa principiem ir būtiski augusi.  

  Konstantīns Goluzins, CFA Aktīvu pārvaldīšanas nodaļas vadītājs Tālr.: (+371) 6700 0456 E-pasts: trust@bib.eu SKATĪT LINKEDIN PROFILU   Pagājušās nedēļas galvenie notikumi ECB ir saglabājusi nulles procentu likmi aizdevumiem, noguldījumu likme arī ir saglabāta tajā pašā līmenī - mīnus 0,5%, ECB īstermiņa aizdevumu likme - 0,25%. ECB sagaida, ka galvenās procentu likmes saglabāsies pašreizējā līmenī vai zem tā, līdz inflācijas līmenis stabili tuvosies 2%. Turklāt regulators turpinās obligāciju atpirkšanas programmu (PEPP) - kopumā par 1,85 triljoniem eiro. ECB veiks neto pirkumus PEPP ietvaros vismaz līdz 2022. gada marta beigām vai līdz brīdim, kad ECB nolems, ka koronavīrusa krīzes fāze ir beigusies. PEPP pirkumi nākamajā ceturksnī arī turpmāk tiks veikti ievērojami augstākā tempā nekā šī gada pirmajos mēnešos, sacīja regulators, piebilstot, ka iepirkumi tiks veikti elastīgi, atbilstoši tirgus apstākļiem. Regulatora mērķis ir arī novērst iespējamu finansēšanas nosacījumu pastiprināšanu, kas novestu pie pandēmijas ietekmes samazināšanos uz inflācijas mērķi. Atmaksu atkārtotu ieguldīšanu vērtspapīros, kas iegādāti saskaņā ar PEPP, plānots turpināt vismaz līdz 2023. gada beigām. ECB turpinās arī 20 miljardu eiro aktīvu atpirkšanas mēnesī programmu (APP). Tajā pašā laikā maksājumu reinvestēšana vērtspapīros, kas iegādāti saskaņā ar šo programmu, notiks arī ilgi pēc pamatprocentu likmju paaugstināšanas fāzes sākuma. Trešā Eiropas banku ilgtermiņa likviditātes programmas TLTRO III sērija arī turpinās atbalstīt banku aizdevumus uzņēmumiem un mājsaimniecībām. Padome ir gatava pēc nepieciešamības pielāgot visus savus instrumentus, lai nodrošinātu, ka inflācija vienmērīgi virzās uz savu mērķi. Preses konferencē pēc ECB valdes sanāksmes finanšu regulatora vadītāja Kristīne Lagarda sacīja, ka Eiro zonas IKP 2021. gadā pieaugs par 4,6%, kas ir ievērojami lielāks nekā marta prognozē. Paredzams, ka vidējā termiņā Eiro zonas ekonomikas atveseļošanos balstīs spēcīgāks globālais un iekšējais pieprasījums, kā arī pastāvīgs atbalsts gan no monetārās, gan fiskālās politikas. Tajā pašā laikā Lagarda piebilda, ka šis novērtējums ir plaši pārstāvēts ECB makroekonomisko prognožu bāzes scenārijā 2021. gada jūnijam. Šīs prognozes paredz, ka reālā IKP gada pieaugums būs 4,6% 2021. gadā, 4,7% 2022. gadā un 2,1% 2023. gadā. Tādējādi, salīdzinot ar ECB marta aplēsēm, 2021. un 2022. gadā IKP pieauguma prognoze ir pārskatīta uz augšu, savukārt 2023. gadam tā nav mainījusies. Pēc Lielbritānijā notikušā samita G7 valstu līderi izdeva kopīgu komunikē, kurā viņi uzsvēra vienošanos par trim galvenajām sanāksmes tēmām: cīņu pret koronavīrusu, ekonomikas atveseļošanos un klimata pārmaiņām. Pasākums sākās pagājušajā piektdienā un beidzās svētdien Kornvolā, Anglijā, piedaloties Lielbritānijas, ASV, Kanādas, Japānas, Francijas, Vācijas un Itālijas līderiem. Puses vienojās piešķirt vienu miljardu vakcīnas devu nabadzīgajām valstīm un palielināt preparātu ražošanu visā pasaulē. Sanāksmes beigās samita vadītājs Boriss Džonsons sacīja, ka nacionālās pieejas pasaules vakcinācijas jautājumam nevar būt. Pēc Lielbritānijas premjerministra teiktā, šis globālais projekts pasaulei parādīs Rietumu demokrātiju priekšrocības, no kurām veidojas G7. Līdzekļi tiks piešķirti arī pandēmiju brīdināšanas un novēršanas mehānismu uzlabošanai. Turklāt G7 valstis vienojās kopīgi atbalstīt zinātniskos projektus, kuru mērķis ir paātrināt vakcīnu izstrādi jaunu vīrusu draudu gadījumā. Runājot par pasaules ekonomiku, samita dalībnieki vienojās, ka vienreizējas palīdzības sniegšana nabadzīgajām un jaunattīstības valstīm krīžu pārvarēšanai ir svarīgs, bet nepietiekams pasākums. G7 dalībvalstis plāno apsvērt sakārtotākas investīcijas vairāku valstu ekonomikā, jo īpaši darba tirgus attīstībā. Dokumenta autori plāno līdz 2026. gadam radīt apstākļus 40 miljonu meiteņu izglītošanai nabadzīgās valstīs. G7 dalībvalstis arī plāno ierobežot Ķīnas ietekmi uz pasaules tirdzniecību un izaicināt praksi, kas, kā teikts dokumentā, "grauj pasaules ekonomikas taisnīgu un pārredzamu darbību". Turklāt līderi aicināja Ķīnas vadību ievērot cilvēktiesības, īpaši attiecībā uz etnisko musulmaņu uiguru minoritāti. Runājot par klimata pārmaiņām, G7 partneri ir iecerējuši tā saukto "zaļo revolūciju", pateicoties kurai viņi cer ierobežot globālās temperatūras paaugstināšanos ne vairāk kā par 1,5 grādiem pēc Celsija. Viņi arī apņēmās līdz 2050. gadam sasniegt nulles oglekļa emisijas, uz pusi samazināt emisijas līdz 2030. gadam un līdz 2030. gadam aizsargāt vismaz 30% zemes un okeānu. Ekonomikas dati   ASV. Patēriņa cenu indekss maijā salīdzinājumā ar aprīli pieauga par 0,6%, savukārt gada inflācijas līmenis sastādīja 5%, kas ir augstākais cenu kāpums kopš 2008. gada augusta. Pamata inflācijas pieaugums, neskaitot pārtikas preces un energoresursus, maijā sasniedza 3.8% gadā. Tirdzniecības deficīts aprīlī sasniedza 68,9 miljardus ASV dolāru. Aprīļa eksports salīdzinājumā ar martu palielinājās par 1,1%, savukārt imports tajā pašā laika posmā samazinājās par 1,4%. Sākotnējo pieteikumu skaits bezdarbnieka pabalstam par nedēļu tika reģistrēts 376 tūkstošu apmērā, kas ir par 9 tūkstošiem mazāk nekā iepriekšējā nedēļā un par 6 tūkstošiem vairāk, nekā prognozēja analītiķi. Ķīna. Patēriņa cenu indekss maijā salīdzinājumā ar aprīli samazinājās par 0,2%, savukārt gada inflācijas līmenis sastādīja 1,3%. Tirdzniecības pārpalikums maijā sasniedza 45,5 miljardus ASV dolāru. Eksports maijā salīdzinājumā ar 2020. gada maiju palielinājās par 27,9%, savukārt imports tajā pašā periodā pieauga par 51,1%. Svarīgākie šīs nedēļas notikumi Trešdien ASV publicēs datus par nedēļas naftas rezervju izmaiņām, bet FRS publicēs lēmumu par pamatlikmi un sniegs ASV ekonomikas novērtējumu, savukārt Ķīna ziņos par rūpniecisko ražošanu, mazumtirdzniecību un bez darba līmeni maijā. Ceturtdien Eiro zonā kļūs zināmi galīgie dati par cenu pieaugumu maijā, savukārt ASV publicēs nedēļas sākotnējo pieteikumu skaitu bezdarbnieka pabalstam.     Šeit sniegtajai informācijai ir informatīvs raksturs, tā nevar tikt uzskatīta par piedāvājumu vai ieteikumu pirkt, turēt vai pārdot vērtspapīrus, vai par ieguldījumu ieteikumu, ieguldījumu pētījumu vai ieguldījumu konsultāciju vai par ieteikumu uzticēt jūsu aktīvu pārvaldīšanu noteiktajam ieguldījumu pārvaldniekam. Klients pilnībā apzinās un uzņemas visus riskus, kas saistīti ar ieguldījumiem. Šo informāciju ir sagatavojusi AS Baltic International Bank.

Augošā inflācija ir labvēlīga zelta cenas pieaugumam, taču procenta likmju kāpumu tā var nobremzēt. Brīžos, kad pasaules politiskā un ekonomiskā situācija kļūst nenoteiktāka, investori savus finanšu ieguldījumus cenšas pārvietot uz drošiem aktīviem, un par tādiem tradicionāli tiek uzskatīts zelts un citi dārgmetāli. Tiesa, šajā jomā XXI gadsimts ir nesis korekcijas, un dzeltenais metāls ne vienmēr ir kalpojis par glābšanas riņķi. Jāatgādina arī, ka zelts tradicionāli ticis uzskatīts par līdzekli, lai ieguldījumus aizsargātu no inflācijas. Iepriekšējā desmitgadē šis investīciju metāls zaudēja investoru uzmanību tieši tāpēc, ka inflācija bija apsīkusi. Tagad inflācija pasaulē ar lielu joni ir atgriezusies, un tāpēc būs ļoti interesanti novērot, vai iepriekšējo gadu simteņu pieredze darbosies arī šajā reizē. Iespējams, tieši inflācijas atnākšana bija viens no galvenajiem iemesliem tam, ka pēdējo triju mēnešu laikā dzeltenā metāla cena pieaugusi apmēram par 12–13%. «Runājot par zeltu, sākotnēji būtu jānoskaidro, kas vispār tam rada vērtību un kāpēc cilvēki pret to nekad nav bijuši vienaldzīgi. Kā zinām, zelts tika iegūts jau krietnu laiku pirms mūsu ēras. Ar ko šis metāls ir izpelnījies šādu uzmanību? Galvenās tā iezīmes ir relatīvi reta sastopamība dabā, kā arī tādas ķīmiskās īpašības, kas neļauj zeltam mijiedarboties ar citām vielām un tādējādi nodrošina šī metāla ilgmūžību. Droši var apgalvot, ka lielākā zelta izmantošanas daļa šobrīd ir atvēlēta tieši investīcijām, otra būtiskākā daļa, kur tiek izmantots zelts, ir juvelierizstrādājumu ražošana, kam seko šī metāla izmantošana elektronikas ražošanā,» dzeltenā metāla pielietojumu ieskicē Baltic International Bank Brokeru nodaļas vērtspapīru speciālists Andris Assāns. Andris Assāns - Baltic International Bank Brokeru nodaļas vērtspapīru speciālists   Fiziskais zelts vai arī elektroniskais zelts? Runājot par ieguldījumiem zeltā, A. Assāns skaidro, ka attiecībā uz zeltu kā investīciju līdzekli tas noteikti būtu jādala divās daļās – viena no tām ir fiziskais zelts, tas ir, zelts stieņos vai monētās, un otra daļa ir elektroniskais zelts. Eksperts teic, ka tā saucamais elektroniskais zelts, kas izpaužas kā ETF (Exchange traded funds, t. i., Biržā tirgojamie fondi), vai kāds cits finanšu instruments ar fiziskā zelta segumu investoru ieskatā bieži vien ir populārāks vairāku iemeslu dēļ – nav jānodrošina zelta glabāšana, ir iespējams veikt investīcijas no savas viedierīces jebkurā vietā, kā arī var veikt darījumus pavisam nelielos apjomos. Tomēr laikam ejot un augot pieprasījumam, šobrīd ir iespējams arī iegādāties fizisko zeltu, sākot ar minimāliem lielumiem. Turklāt bankas piedāvā zelta glabāšanu saviem klientiem. «Covid-19 pandēmijai sākoties, zelta tirdzniecībā bija vērojama reta parādība, kad fiziskā zelta cena krietni atšķīrās no finanšu instrumentiem ar zelta cenas ekspozīciju,» tirgus norises ieskicē eksperts. Pēc viņa teiktā, šāds paradokss izveidojās t. s. daudzu valstu lokdauna laikā, kad pieprasījums pēc fiziskā zelta bija liels, bet tā piegādātāji nespēja nodrošināt pieprasījumu gluži vienkārši tādēļ, ka zelta kaltuvju darbība un loģistika kopumā uz brīdi bija apstājusies. Šādā nenoteiktības laikā fiziskā zelta cena, pateicoties lielam pieprasījumam, bija par 25% augstāka nekā biržā tirgojamā zelta cena. Iepauzē ar likmēm Rietumu bankas Brokeru pakalpojumu nodaļas vadītājs Jevgēnijs Pankratovs skaidro, ka par iemeslu pēdējo mēnešu laikā vērojamam zelta cenas kāpumam bija cita klasiski droša aktīva – ASV valsts obligāciju – ienesīguma kritums, kā arī ASV dolāra pavājināšanās. Gan valūtu, gan tajā denominēto obligāciju ienesīgumu lielā mērā nosaka bankas procentu likmju politika. Ja likme tiek celta, tad potenciāli no jauna izlaisto obligāciju ienesīgums palielinās, un šie parāda vērtspapīru aktīvi tad kļūst pievilcīgāki investoriem. Konkrētajā gadījumā, likmei ceļoties, interesei par ASV obligācijām vajadzētu pieaugt, līdz ar to finanšu tirgus dalībniekus motivējot iegādāties dolārus vai vismaz dolāru aktīvus neaizmainīt uz citām valūtām. Taču, kā norāda J. Pankratovs, ASV Federālās Rezervju sistēmas (FRS) pārstāvji ir nedaudz mīkstinājuši savu retoriku attiecībā uz monetāro politiku, ir akcentējuši, ka valsts ekonomika demonstrē pieaugumu, un ir devuši skaidru mājienu, ka runāt par bāzes likmes paaugstināšanu pašlaik būtu pāragri. FRS pārstāvji arī ir pauduši, ka atbalsta inflācijas tradicionālā mērķa diapazona paaugstināšanu. Rietumu bankas pārstāvis uzsver, ka līdzīgu politiku īsteno arī Eiropas Centrālā banka. Turklāt paralēli tam zelta cenas pieaugumu stimulēja arī pieprasījums pēc šī metāla no pašu centrālo banku puses. J. Pankratovs uzskata – pašreizējās tendences liecina par to, ka 2021. gads varētu kļūt par pasaules ekonomikas atjaunošanās periodu. «Vakcinācija pret Covid-19 attīstītajās valstīs tempu ziņā atpaliek no sākumā paziņotajām prognozēm, tomēr norit diezgan raiti. Epidemioloģiskā statistika pakāpeniski uzlabojas, un investori vairs neuztraucas par jaunu lokdaunu ieviešanu, līdz ar to rodas pamatotas cerības par uzņēmējdarbības aktivitātes pieaugumu. Ja šāds scenārijs dzīvē piepildīsies, tas negatīvi ietekmēs pieprasījumu pēc zelta kā droša «krīzes aktīva», un investoru uzmanība tiks vērsta galvenokārt uz ASV ekonomikas datiem un vērtspapīru tirgu,» spriež Rietumu bankas speciālists. Tajā pašā laikā investori, viņaprāt, noteikti būs visai piesardzīgi, kā arī rūpīgi sekos inflācijas datiem, ASV darba tirgus dinamikai un FRS komentāriem attiecībā uz ekonomikas atbalsta stimulēšanās programmām. «Visdrīzāk, šīs programmas tiks samazinātas ļoti lēni, un zeltam šogad varētu būt visas iespējas sasniegt jaunu vēsturisku maksimumu. Tomēr jāņem vērā, ka jebkuri centrālo banku pārstāvju izteicieni vai negaidīti ekonomikas pieauguma dati var kļūt par iemeslu būtiskai zelta cenu korekcijai,» uzsver J. Pankratovs. Pretēji faktori Komentējot nākotnes zelta cenas virzības scenāriju, A.Assāns teic, ka prognozēt zelta nākotnes cenas ir sarežģīti. «Investoru uzvedība ir nenosakāma, šobrīd finanšu tirgos valda dažādas emocijas, un mēs varam vērot dažādu finanšu aktīvu popularitātes uzplaiksnījumus. Vienu brīdi ir aktuāla atjaunojamā enerģija, citu brīdi pieprasīta kļūst nafta un rūpniecības metāli,» norises skaidro eksperts. Pēc A. Assāna domām, pie pozitīviem faktoriem noteikti jāskaita gan zemas un negatīvas procentu likmes pasaules ekonomikās, kuras nav pievilcīgas investoriem, gan arī pēdējā laikā bieži minētais inflācijas līmeņa pieaugums, kas tiek uzskatīts par draudu naudas vērtības saglabāšanai. Baltic International Bank eksperts piebilst, ka lielais nezināmais ir ASV prezidenta Džo Baidena paredzētais četru triljonu ASV dolāru (ap 3,28 triljonu eiro) vērtais tēriņu plāns, kas ietver ASV infrastruktūras atjaunošanu un uzlabošanu. «Daudz tiek spriests par to, kādas sekas atstās šādas summas parādīšanās ekonomikā, bet, ja runājam zelta kontekstā, tad kā galvenais faktors jāatzīmē inflācijas potenciāls un no tā izrietošie nemieri akciju tirgos, kur uz šī fona zeltam atkal būtu izdevīgs drošā patvēruma statuss. Tomēr ASV Valsts kases pārstāve Dženete Jelena ir paudusi, ka tēriņu plāns jebkurā gadījumā būs pozitīvs, kur potenciālo inflāciju varētu mierināt ar procentu likmju paaugstinājumu,» tirgus faktorus turpina uzskaitīt A.Assāns. Komentējot Baltic International Bank skatījumu uz tirgus virzību, viņš norāda, ka zeltam kā aktīvam viena no labākajām īpašībām ir tā, ka bieži vien tam ir tendence pieaugt vērtībā tad, kad pārējie aktīvi cieš no tās krituma. Kā finanšu instruments zelts ir viens no senākajiem aktīviem un, spriežot pēc šībrīža cenas, joprojām ir augstu novērtēts, un nav pamata šaubīties, ka attieksme pret zeltu tuvākajā laikā varētu mainīties, uzskata A. Assāns. Viņš arī piebilst, ka vēsturiski zelts tiek uztverts kā drošs finanšu līdzekļu patvērums dažādu ekonomisku nestabilitāšu gadījumos. Ir gan vērojama tāda aktuāla tendence, ka globālā mērogā populārās kriptovalūtas pretendē uz zelta aizstājēja statusu, tomēr mēs visi varam vērot, ka tieši pēdējo divu mēnešu laikā, samazinoties kriptovalūtu vērtībām, zelta cena pieaug. Grūti spriest, vai tā ir likumsakarība, tomēr, salīdzinot šo abu investīciju līdzekļu cenu svārstības, šobrīd kriptovalūtu tirgu grūti nosaukt par drošu patvērumu, uzskata eksperts.   Publikācija: Laikraksts "Diena" Mārtiņš Apinis10.06.2021.

Tehnoloģijas nedrīkst aizmirst – tās attīstās un palīdz arī bankām. Tomēr finanšu pasaule nevar nedomāt arī par cilvēcisko pusi, teic Baltic International Bank klientu apkalpošanas pārvaldes vadītāja vietnieks, vecākais personīgais baņķieris Vjačeslavs Šuhtins. Tikmēr bankas Stratēģiskās un biznesa attīstības pārvaldes vadītāja Dace Dūklava-Kokina piebilst, ka ar bankām esot līdzīgi kā ar ģimenes ārstu – cilvēki tomēr gribot iet pie viena konkrēta ģimenes ārsta, kurš zina šo cilvēku, nevis katru reizi pie cita. Kā ir mainījies privātbaņķieru pakalpojumu jeb private banking segments šīs pandēmijas laikā? V.Š.: Es teiktu, ka lielas izmaiņas ir saskatāmas pēdējos trīs līdz četrus gadus. Arvien vairāk un vairāk klientu vēlējušies pāriet uz tādu apkalpošanu, kas neietver došanos uz bankas filiāli. Attālinātajā apkalpošanā tiek pieprasīts, lai klientiem šādā veidā būtu iespēja iziet visu apkalpošanas ciklu, sākot no identifikācijas līdz, piemēram, jaunu produktu pieslēgšanai. Šo aspektu paātrinājusi arī pandēmija. Tas arī bieži nozīmējis, ka katru reizi bankā jāsastopas ar kādu jaunu cilvēku, kuram no jauna jāstāsta, kāds ir tavs bizness un kādi ir tavi plāni. Cilvēki gan joprojām grib, lai viņiem pretī atrodas persona, kura gandrīz 100% zina to, kas viņi vispār ir un ko viņi vēlas. Pandēmijā daudzi ārzemju klienti arī vairs nav varējuši atstāt savas mītnes zemes, un bankām šiem jaunajiem apstākļiem bija jāpielāgojas.   Vjačeslavs Šuhtins Baltic International Bank klientu apkalpošanas pārvaldes vadītāja vietnieks, vecākais personīgais baņķieris    Kā Latvija šajā ziņā izskatās uz pārējās Eiropas fona? V.Š.: Visām valstīm un visām bankām apstākļi bija gandrīz vienādi. Bet te jāņem vērā plašāks konteksts par pēdējiem trim, četriem gadiem. Uz Latviju, ņemot vērā situāciju ar ABLV Bank un PNB banku, diemžēl skats ārzemju klientu vidū bija sliktāks. Bija jautājumi, vai te vispār vērts atvērt kontu, vai var darboties, vai nebūs tādas situācijas, ka šeit atvestā nauda tiek nobloķēta. Tas gan mainās. Redzams, ka Latvijas kā finanšu nozares valsts tēls atveseļojas.   Klientiem joprojām ir interese par kontu atvēršanu tieši šeit. Latvija ir Eiropas Savienības valsts, te ir stabila ekonomika un ir iespēja tikt apkalpotiem trijās valodās. Mūsu pluss ir tas, ka saprotam gan Eiropas vērtības, gan varam būt tuvi un saprast Austrumu valstu specifiku. Tā ka private banking segmentā viss nav tikai negatīvi – no sākuma bija piesardzība, bet tagad parādās gan vietējie, gan ārzemju klienti.  Kas ir šie klienti? Cik daudzi no tiem ir vietējie? V.Š.: Mūsu gadījumā, ņemot vērā pandēmijas laikus, ap 70% jauno klientu bijuši tieši vietējie klienti. Vietējo klientu loks ir plašs – sākot no privātpersonām, kas grib noslēgt ilgtermiņa depozītu, saņemt kredītkarti un pieeju individuālajai apkalpošanai, un beidzot ar uzņēmējiem, kuriem vajadzīgi dažādi finanšu pakalpojumi. Ārzemju klientu pieplūdumu gan ierobežoja pandēmija, jo viņi fiziski te nav varējuši atbraukt. Ne visi klienti visu vēlas paveikt attālināti. Vai ir skaidrs, kas tagad īsti jāsaprot ar vārdiem private banking? D.D.-K.: Tas ir mainījies, ja salīdzinu ar to, kā es uz private banking sektoru raudzījos pirms sešiem, astoņiem gadiem. Laikmetā, kad viss ir tik ļoti automatizēts, daudz vairāk kas notiek attālināti vai, piemēram, paliek arvien mazāk banku filiāļu, kas klientus apkalpo klātienē, jo gan uzņēmējiem, gan privātpersonām – turklāt ne tikai tādām, kas ir ļoti turīgas, – ir interese par individuālu apkalpošanu.   Tas ir līdzīgi kā ar ģimenes ārstu. Cilvēki tomēr iet pie viena konkrēta ģimenes ārsta, kurš zina šo cilvēku, nevis ikreiz pie cita. Private banking ir mainījies tas, kā banka un klients reaģē uz situāciju, kas nav ikdienišķa. Tad, kad viss ir kā parasti, tad visi zina, ko darīt. Tomēr, kad situācija ir neikdienišķa, tad zināšanas un sapratne vienam par otru ir ļoti no svara, it sevišķi pandēmijas laikā, kad joprojām ir daudz dažādu neskaidrību. Jo vairāk ir tādu situāciju, kad klientiem rodas vajadzība pēc individuālas apkalpošanas, jo vairāk tie arī izvēlas šādu pakalpojumu sniedzējus. Iespējams, ne vienmēr situāciju atrisina klienta zvans uz zvanu centru.  Dace Dūklava-Kokina Baltic International Bank Stratēģiskās un biznesa attīstības pārvaldes vadītāja   Kas būtu jādara vai kam būtu jānotiek, lai te attīstītos šī nozare? V.Š.: Es domāju, ka tādām bankām, kāda esam mēs – vietējā kapitāla banka –, kvalitatīvi jāturpina savs darbs. Ja mēs domājam par citu Eiropas valstu klientiem, tad jāskatās plašākā kontekstā, proti, jāskatās ne tikai uz pašām bankām, bet arī uz valsts tēlu. Tas tādēļ, ka daudzi klienti salīdzina ne tikai konkrētas bankas, bet valstis. Piemēram, Latviju, ņemot vērā private banking kontekstu, salīdzina ar Šveici. Un, lai cik te mēs arī negribētu radīt ļoti kvalitatīvas un labas bankas, Latvija un Šveice tomēr būtiski atšķiras. Kāda ir banku konkurence par klientiem? Vai banku nav par daudz? V.Š.: Konkurence šajā segmentā ir sīva. Ja mēs skatāmies uz Latvijas bankām, tad tās visas piedāvā private banking pakalpojumus. Tam var pieskaitīt klāt arī ārzemju bankas, kas Latvijas klientus piesaista attālināti. Nebūtu jāaizmirst arī par Fintech nozares dalībniekiem, kuri arī grib piesaistīt klientus. Konkurence ir laba lieta, un banku nekad nav par daudz. Tie ir vienkārši ekonomikas likumi – jo vairāk ir tirgus dalībnieku, jo sīvāka ir konkurence, un tie klientiem piedāvā labākus pakalpojumus vai labākas cenas. Galu galā labums būs arī pašām bankām, kas šādā veidā būs spiestas attīstīties. Ja valstī būtu, teiksim, tikai trīs bankas, tad tās, savā starpā sadalot tirgu, piedāvātu nevis labāko risinājumu, bet tādu risinājumu, ko tās pašas vēlas. Klientiem nebūtu iespējas izvēlēties. Ko mūsdienās klienti pieprasa no bankas? Kas jādara bankām, lai tās paliktu konkurētspējīgas savu klientu apkalpošanā? V.Š.: Tā vairs nav tikai konta atvēršana un maksājumu pakalpojumi. Tas ir sākuma komplekts, par ko mēs vairs pat nemaz nerunājam. ASV pētnieki secinājuši, ka klienti no bankas sagaida empātiju, proti, lai banka saprastu klienta vajadzības un problēmas un palīdzētu tās risināt. Vai visu šo vēl vairāk ir mainījusi pandēmija? V.Š.: Domāju, ka jā. Gandrīz visās aptaujās redzams, ka daudziem, pandēmijas apstākļos izolējoties, ir vajadzība pēc savstarpējas sapratnes. Tādējādi uzticamībai arī, piemēram, no bankas jābūt ļoti augstai. Principā sagaidāma arvien tālāka banku virzīšanās tehnoloģiju virzienā, bet vai paliks arī empātijas daļa? V.Š.: Jā, protams, tehnoloģijas nevar aizmirst – tās attīstās un palīdz arī bankām. Tomēr nedrīkst aizmirst arī par cilvēcisko pusi.  Kādas varētu būt šīs tehnoloģijas? V.Š.: Tas ir, sākot no supermodernas internetbankas, kas klientiem ļautu veikt ļoti plašas darbības, un beidzot ar, piemēram, robotu, kas piedāvās konsultācijas, kuros finanšu aktīvos ieguldīt. D.D.-K.: Private banking sektors jau vairākus gadus domā par to, kā ar mākslīgo intelektu palīdzēt klientam un šīs tehnoloģijas iesaistīt tieši investīciju pakalpojumu jomā. Tādējādi var tikt aptverts lielāks klientu loks, un arī pašas bankas pusē notiek zināma automatizācija. To dara lielie tirgus spēlētāji, un tur ir milzīgs potenciāls. Ļoti daudz ko arī mūsdienās vēlamies darīt telefonā. Tāpat bankas uz priekšu stumj dažādi regulējumi, piemēram, par drošību. Ļoti aktuāla ir tā pati biometrija. Tradicionāli svarīgs būs kopums: ātri, ērti un saprotami. To gluži viena klikšķa attālumā būs grūti panākt, bet dažu klikšķu attālumā gan tas tā būs. Tradicionāli svarīgs būs kopums: ātri, ērti un saprotami. To gluži viena klikšķa attālumā būs grūti panākt, bet dažu klikšķu attālumā gan tas tā būs, Dace Dūklava-Kokina Cilvēki gan joprojām grib, lai viņiem pretī atrodas persona, kura gandrīz 100% zina to, kas viņi vispār ir un ko viņi vēlas, Vjačeslavs Šuhtins.   Publikācija: Dienas Bizness Finanses 08.06.2021.

  Konstantīns Goluzins, CFA Aktīvu pārvaldīšanas nodaļas vadītājs Tālr.: (+371) 6700 0456 E-pasts: trust@bib.eu SKATĪT LINKEDIN PROFILU   Pagājušās nedēļas galvenie notikumi G7 grupas valstis ir vienojušās par principu ieviest globālo minimālo korporāciju ienākuma nodokļi vismaz 15% apmērā, kas būs saistošs katrai valstij, kas, savukārt, uzņēmumiem radīs vienlīdzīgākus konkurences apstākļus un atturēs no mēģinājumiem izvairīties no nodokļiem. Šī reforma tiks mērķēta uz pasaules lielākajiem uzņēmumiem, kuru rentabilitāte ir vismaz 10%. 20% no peļņas, ko gūs šie uzņēmumi un kas pārsniedz 10% ienesīgumu, tiks pārdalīti un pēc tam aplikti ar nodokļiem valstīs, kurās tie gūst ienākumus. Šim solim vajadzētu palīdzēt valstīm piespiest lielos starptautiskos uzņēmumus, piemēram, Google, Amazon, Facebook un Apple, maksāt vairāk nodokļu. Daudzas valstis to ir mēģinājušas sasniegt jau daudzus gadus, jo šādas korporācijas bieži tiek reģistrētas jurisdikcijās ar preferenciāliem vai saudzējošiem nodokļu režīmiem. Iniciatīvu atbalstīja arī Starptautiskais Valūtas Fonds. SVF galvenā ekonomiste Gita Gopinata uzsvēra, ka ir nopietnas bažas, ka daudzas valstis izvairās no nodokļiem, pārskaitot naudu nodokļu oāzēm, kas savukārt samazina nodokļu bāzi, no kuras valdības var iekasēt nodokļus un izmantot tos nepieciešamajiem sociālajiem un ekonomiskajiem izdevumiem. ASV Valsts kases vadītāja, kura maijā uzsāka minimālās nodokļu likmes pieņemšanu 15% apmērā, Dženeta Jellena nosauca G7 lēmumu par nebijušu apņemšanos. Tas beigs sacīkstes par uzņēmumu ienākuma nodokļu samazināšanu, norādīja Jellena. Vispārējais minimālais nodoklis arī palīdzēs uzplaukt pasaules ekonomikai, radīs vienlīdzīgus konkurences apstākļus uzņēmējdarbībai un mudinās valstis konkurēt ar pozitīviem noteikumiem, piemēram, apmācot darbiniekus un ieguldot pētniecībā, attīstībā un infrastruktūrā. Facebook un Google jau ir paziņojuši, ka atzinīgi vērtē nodokļu politikas izmaiņu iniciatīvu. Ekonomikas dati Eiro zona. Patēriņa cenu indekss maijā salīdzinājumā ar aprīli pieauga par 0,3%, bet gada inflācijas līmenis sastādīja 2%. Pamata inflācijas pieaugums, neskaitot pārtikas preces un energoresursus, maijā sasniedza 0.9% gadā. Bezdarba līmenis aprīlī samazinājās par 0,1 procentpunktu līdz 8%, kas ir zemākais rādītājs kopš 2020. gada jūnija. ASV. Bezdarba līmenis maijā samazinājās par 0,3 procentpunktiem līdz 5,8%, bet jaunu darbavietu skaits nelauksaimnieciskajā nozarē sasniedza 559 tūkstošus, kas ir par 51 tūkstoti mazāk, nekā gaidīts, un par 281 tūkstoti vairāk nekā mēnesi iepriekš. Sākotnējo pieteikumu skaits bezdarbnieka pabalstam par nedēļu tika reģistrēts 385 tūkstošu apmērā, kas ir par 20 tūkstošiem mazāk nekā iepriekšējā nedēļā un par 5 tūkstošiem mazāk nekā prognozēja analītiķi. Ķīna. Saskaņā ar Caixin Bank novērtējumu, maijā ražošanas sektora PMI, kā gaidīts, pieauga par 0,1 procentpunktu un sastādīja 52 punktus, savukārt, saskaņā ar Ķīnas Nacionālā statistikas biroja datiem, PMI Manufacturing maijā sastādīja 51 punktu. Svarīgākie šīs nedēļas notikumi Pirmdien Ķīnai jāpublicē tirdzniecības bilances dati par maiju. Otrdien tirdzniecības bilances dati kļūs zināmi ASV, bet Eiro zonā publicēs vēl vienu IKP novērtējumu par pirmo ceturksni. Trešdien ASV ziņos par nedēļas naftas krājumu izmaiņām, bet Ķīnā kļūs zināms maija cenu līmeņa kāpums. Ceturtdien ECB publicēs lēmumu par galveno procentu likmi, kā arī preses konferencē izklāstīs savu redzējumu par ekonomikas attīstību, savukārt ASV publicēs datus par cenu pieaugumu maijā un sākotnējo pieteikumu skaitu bezdarbnieka pabalstam par nedēļu.     Šeit sniegtajai informācijai ir informatīvs raksturs, tā nevar tikt uzskatīta par piedāvājumu vai ieteikumu pirkt, turēt vai pārdot vērtspapīrus, vai par ieguldījumu ieteikumu, ieguldījumu pētījumu vai ieguldījumu konsultāciju vai par ieteikumu uzticēt jūsu aktīvu pārvaldīšanu noteiktajam ieguldījumu pārvaldniekam. Klients pilnībā apzinās un uzņemas visus riskus, kas saistīti ar ieguldījumiem. Šo informāciju ir sagatavojusi AS Baltic International Bank.

  Konstantīns Goluzins, CFA Aktīvu pārvaldīšanas nodaļas vadītājs Tālr.: (+371) 6700 0456 E-pasts: trust@bib.eu SKATĪT LINKEDIN PROFILU   Pagājušās nedēļas galvenie notikumi ASV prezidents Džo Baidens iepazīstināja ar ASV budžeta projektu 2022. gadam, kurā iekļauti valdības izdevumi 6 triljonu ASV dolāru apmērā. Dokuments tika publicēts Baltā nama tīmekļa vietnē. Ja budžets tiks pieņemts šajā līmenī, tas nozīmēs, ka ASV budžeta deficīts sasniegs augstāko izdevumu līmeni kopš Otrā pasaules kara. Saskaņā ar Baidena plānu līdz 2031. gadam tiek prognozēts, ka valsts parāds palielināsies līdz 117% no IKP. Projektā plānots piešķirt 617 miljonus ASV dolāru pielāgošanai klimata pārmaiņām un šo procesu apkarošanai. Turklāt prezidents budžetā iekļāva finansējumu infrastruktūras attīstībai, pirmsskolas izglītībai, kā arī virknei programmu veselības aprūpes un nabadzīgo cilvēku palīdzības jomā. Baidens piedāvāja ieguldīt daļu no savām iniciatīvām, paaugstinot nodokļus korporācijām un turīgākajiem amerikāņiem. Iepriekš Valsts departaments no federālā budžeta 2022. finanšu gadam pieprasīja vairāk nekā 810 miljonus ASV dolāru ārvalstu apraidei. Ekonomikas dati ASV. Sākotnējo pieteikumu skaits bezdarbnieka pabalstam par nedēļu tika reģistrēts 406 tūkstošu apmērā, kas ir par 38 tūkstošiem mazāk nekā iepriekšējā nedēļā un par 19 tūkstošiem mazāk, nekā prognozēja analītiķi. Ilglietojuma preču pasūtījumu apjoms, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, samazinājās par 1,3%. Bāzes rādītāja pieaugums, kas neietver civilo aviāciju, sastādīja 1%. Aprīlī personīgo ienākumu līmenis samazinājās par 13,1% pret iepriekšējo mēnesi, savukārt martā ienākumi uzrādīja pieaugumu par 20,9%. Saskaņā ar aprīļa rezultātiem personisko izdevumu līmenis salīdzinājumā ar martu pieauga par 0,5%. Svarīgākie šīs nedēļas notikumi Otrdien Eiro zonā būs zināms aprīļa bezdarba līmenis, kā arī inflācijas līmenis maijā un uzņēmējdarbības stāvoklis rūpniecības nozarē maijā, kas tiks publicēts arī ASV un Ķīnā. Ceturtdien ASV uzzinās sākotnējo pieteikumu skaitu bezdarbnieka pabalstiem nedēļā, kā arī nedēļas naftas rezervju izmaiņas. Piektdien Eiro zona publicēs datus par aprīļa mazumtirdzniecību, bet ASV būs zināms maija darba tirgus stāvoklis.     Šeit sniegtajai informācijai ir informatīvs raksturs, tā nevar tikt uzskatīta par piedāvājumu vai ieteikumu pirkt, turēt vai pārdot vērtspapīrus, vai par ieguldījumu ieteikumu, ieguldījumu pētījumu vai ieguldījumu konsultāciju vai par ieteikumu uzticēt jūsu aktīvu pārvaldīšanu noteiktajam ieguldījumu pārvaldniekam. Klients pilnībā apzinās un uzņemas visus riskus, kas saistīti ar ieguldījumiem. Šo informāciju ir sagatavojusi AS Baltic International Bank.

  Konstantīns Goluzins, CFA Aktīvu pārvaldīšanas nodaļas vadītājs Tālr.: (+371) 6700 0456 E-pasts: trust@bib.eu SKATĪT LINKEDIN PROFILU   Pagājušās nedēļas galvenie notikumi 20. maijā kļuva zināms FRS sanāksmes, kas notika 27. - 28. martā, protokola saturs, kurā FRS saglabāja bāzes procentu likmi 0-0,25% līmenī. No protokola izriet, ka FRS turpina uzskatīt koronavīrusa pandēmiju kā nozīmīgu faktoru, kas ietekmē ASV ekonomikas stāvokli. Sanāksmes dalībnieki, no vienas puses, atzīmē, ka uzņēmējdarbības aktivitāte ir strauji pieaugusi, kā rezultātā ir ievērojami palielinājušies patērētāju tēriņi, aktivitāte mājokļu sektorā, investīcijas biznesa aprīkojumā un rūpniecības nozarē. Bet, no otras puses, FRS atzīmē, ka kopējā ASV ekonomika joprojām ir tālu no mērķiem, kas noteikti maksimālās nodarbinātības un cenu stabilitātes sasniegšanai. Bailes izraisa inflācija, kas pieaug un jau ir pārsniegusi 2% mērķi. FRS prognozē, ka inflācija 2022. gadā palēnināsies. Paredzams, ka mērķa līmenis 2% tiks sasniegts tikai līdz 2023. gada beigām. Ņemot vērā šo prognozi, visticamāk, tuvāko pāris gadu laikā FRS nesamazinās kvantitatīvās mīkstināšanas programmu. No protokola arī izriet, ka daži FRS locekļi neizslēdz agrāku kvantitatīvās atvieglošanas programmas ierobežošanu. Savukārt ECB savā finanšu stabilitātes pārskatā uzsver, ka vieni no galvenajiem Eiropas ekonomikas neaizsargātības faktoriem ir augsts parāda līmenis un burbulis nekustamā īpašuma tirgū, kas rada spiedienu uz atveseļošanos no koronavīrusu krīzes. Ziņojumā teikts, ka lielās valdības subsīdijas saglabāja lielu daļu Eiro zonas virs ūdens pandēmijas laikā, taču bloka atradināšana no atbalsta būs sarežģīta, jo tas var izraisīt vairāk bankrotu un lielāku bezdarbu, kas savukārt nozīmē lēnāku izaugsmi un riskus bankām. ECB uzskata, ka Eiro zonas valstu valdībām ir jāatrod “vidusceļš” starp priekšlaicīgu stimulu izbeigšanu un pārāk ilgu atbalsta pasākumu saglabāšanu. Tomēr nepārtraukta vajadzība pēc privātā sektora atbalsta varētu radīt bažas par valsts parāda ilgtspēju vidējā termiņā bloka neaizsargātajās valstīs, ņemot vērā straujo valsts parāda pieaugumu pagājušajā gadā, piebilda ECB. Vēl viens risks ir saistīts ar cenām nekustamā īpašuma tirgū, īpaši komerciālajā nekustamajā īpašumā, kam pirms pandēmijas bija raksturīgs augsts pieprasījums un pārvērtēšana. Komerciālā nekustamā īpašuma cenās jau notiek ievērojama tirgus korekcija, un ir iespējama turpmāka cenu pazemināšanās, kas novedīs pie iespējamiem aizdevēju zaudējumiem vai kredītu nodrošinājuma izmaksu pieauguma. ECB piebilda, ka tā ir potenciāli nopietna problēma, jo komerciālā nekustamā īpašuma aizdevumi veido 7% no visiem banku darījumiem ar privāto sektoru. Dzīvojamo nekustamo īpašumu tirgiem klājas labāk, taču pārvērtēšana jau ir acīmredzama. Dzīvojamo nekustamo īpašumu segmenta negatīvais risks norāda uz cenu pieauguma palēnināšanos nākamajā gadā, taču kritums nav gaidāms, piebilda ECB. Ekonomikas dati Eiro zona. Saskaņā ar PMI uzņēmējdarbības indeksa provizorisko novērtējumu maijā, rādītājs pieauga par 3,1 punktu un sastādīja 56,9. No rādītājiem, kas veido indeksu, uzņēmējdarbība pakalpojumu nozarē palielinājās par 5,1 punktu, savukārt apstrādes rūpniecības stāvoklis samazinājās par 0,1 punktu. Patēriņa cenu indekss aprīlī salīdzinājumā ar martu pieauga par 0,6%, bet gada inflācijas līmenis sastādīja 1,6%. Pamata inflācijas pieauguma temps, neskaitot pārtikas preces un energoresursus, aprīlī sastādīja 2.3% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. ASV. Sākotnējo pieteikumu skaits bezdarbnieka pabalstam par nedēļu tika reģistrēts 444 tūkstošu apmērā, kas ir par 34 tūkstošiem mazāk nekā iepriekšējā nedēļā un par 6 tūkstošiem mazāk, nekā prognozēja analītiķi. Saskaņā ar PMI uzņēmējdarbības indeksa provizorisko novērtējumu maijā? rādītājs pieauga par 4,6 punktiem un sastādīja 68,1. No rādītājiem, kas veido indeksu, uzņēmējdarbība pakalpojumu nozarē palielinājās par 5,4 punktiem, bet apstrādes rūpniecības stāvoklis pieauga par 1 punktu. Ķīna. Mazumtirdzniecības apjoms aprīlī salīdzinājumā ar 2020. gada aprīli pieauga par 17,7%, savukārt paredzams, ka mazumtirdzniecības pieaugums būs par 25%. Rūpnieciskās ražošanas apjoms aprīlī, kā gaidīts, palielinājās par 9,8%, salīdzinot ar 2020. gada aprīli. Bezdarba līmenis aprīlī samazinājās par 0,2 procentpunktiem un bija 5,1%. Svarīgākie šīs nedēļas notikumi Ceturtdien ASV kļūs zināmi dati par ilglietojuma preču pārdošanu aprīlī, kā arī nedēļas sākotnējo pieteikumu skaits bezdarbnieka pabalstiem. Piektdien dati par pilsoņu ienākumiem un tēriņiem aprīlī tiks publicēti Amerikas Savienotajās Valstīs.     Šeit sniegtajai informācijai ir informatīvs raksturs, tā nevar tikt uzskatīta par piedāvājumu vai ieteikumu pirkt, turēt vai pārdot vērtspapīrus, vai par ieguldījumu ieteikumu, ieguldījumu pētījumu vai ieguldījumu konsultāciju vai par ieteikumu uzticēt jūsu aktīvu pārvaldīšanu noteiktajam ieguldījumu pārvaldniekam. Klients pilnībā apzinās un uzņemas visus riskus, kas saistīti ar ieguldījumiem. Šo informāciju ir sagatavojusi AS Baltic International Bank.

Trūkstot ekonomiskam segumam, bitkoina spožums var turpināt dzist Pavasaris atnācis ar jaunām vēsmām pasaules ekonomikā un finanšu tirgos, un izņēmums nav arī kriptovalūtu tirgus. Ja runājam par tā populārāko un centrālo elementu ar nosaukumu Bitcoin (bitkoins), tad pēc savas cenas vēsturiskā maksimuma sasniegšanas aprīļa vidū pagājušās ceturtdienas pēcpusdienā tas (salīdzinot ar savas cenas augstāko punktu) bija zaudējis gandrīz 40% vērtības, vienai bitmonētai tirgus apritē atrodoties zem 40 000 ASV dolāru jeb nepilnu 33 tūkstošu eiro robežas. Kritums aizsākās pēc tam, kad pasaules elektroautomobiļu ražošanas flagmanis Tesla, kas iepriekš paziņoja, ka norēķinos izmantos arī bitkoinus un informēja par vērienīgiem plāniem to iegādei, pēc akcionāru spiediena mainīja viedokli, atsakoties no to lietošanas. Tā kā atšķirībā no tradicionālajām valūtām eiro, dolāriem un citiem kriptovalūtām nav nekāda ekonomiskā seguma, pietika ar vienu negatīvu ziņu, lai atvērtu Pandoras lādi un pavērtu ceļu investoru vēlmei atbrīvoties no bitmonētām. Līdzīga mēroga negatīvas svārstības, taču ievērojami īsākā laika posmā ir piedzīvojusi kriptovalūta Ethereum, kuras augstākais punkts tika sasniegts pavisam nesen – 12. maijā –, pārsniedzot 4352 dolārus par vienu šīs kriptovalūtas vienību, taču pagājušās ceturtdienas pēcpusdienā tās vērtība bija par 38% mazāka. Strauji kritumi piemeklējuši arī tādas kriptovalūtas kā Cardano un BinanceCoin. Nezina neviens Komentējot to, vai bitkoina cenas kritums varētu izvērsties ilgstošā tendencē, Baltic International Bank Brokeru nodaļas vērtspapīru speciālists Andris Assāns uzsver: precīzi to nespēs pateikt neviens, līdzīgi kā to, vai būs cenas kāpums un cik augsta tā cena būs. «Plašsaziņas līdzekļos varam atrast daudzu respektablu personāžu minējumus un pareģojumus par to, ka cena varētu sasniegt 100 vai 500 tūkstošus par vienu bitkoinu, tomēr realitātē redzam arī, ka cenas kritums diennakts laikā var būt lielāks par 30%. Ja mēs atskatāmies vēsturē, tad redzam, ka Bitcoin kriptovalūta pastāv jau vairāk nekā desmit gadus. Pirmais ievērojamais cenas pīķis šai kriptovalūtai tika novērots 2017. gada beigās, kad cena par vienu bitkoinu sasniedza gandrīz 20 000 ASV dolāru, bet pēc tam dažu mēnešu laikā cena strauji saruka vairāk nekā par 60%, un turpinājās vairākus gadus ilga lejupslīde, un vairums cilvēku jau bija norakstījuši šo ieguldījuma veidu un vispār kriptovalūtas kā potenciālo norēķinu līdzekli, nosaucot to visu par plīsušu burbuli,» vēsturiskos aspektus ieskicē A. Assāns. Tomēr viņš arī atgādina, ka Covid- 19 pandēmijas laikā, pēc pasaules akciju indeksu krituma 2020. gada martā atgūstoties pasaules finanšu tirgiem, līdzīgi kā fēnikss no pelniem atdzima arī populārākā kriptovalūta. No savas zemākās atzīmes martā – ap 4000 ASV dolāriem par monētu – cena uzkāpa gandrīz līdz 65 000 dolāru šī gada aprīlī, parādot vairāk nekā 1500% kāpumu. «Ar ko ir atšķirīgi abi līdz šim pieredzētie cenu pīķi? Ja atskatāmies uz 2017. gada tendencēm, tad kā galvenie investori ir redzami kriptoentuziasti, respektīvi, cilvēki kas vēlas izmēģināt ko jaunu, kā arī privātie investori ar augstu riska apetīti, tad šogad piedzīvotā cenas kāpumā tiem pievienojās arī uzņēmumi, izrādot ticību šim produktam – kriptovalūtai. Te, protams, jāmin arī ikoniskā persona – Tesla līdzdibinātājs un vadītājs Īlons Masks. Šādu jaunu investoru atnākšana uz kriptovalūtu tirgu tikai iedrošināja un iedvesmoja vēl vairāk jaunu kriptovalūtu īpašnieku. Par labvēlīgu apstākli kriptovalūtu tirgus pieaugšanai jāuzskata arī pandēmijas faktors, jo pandēmijas laikā lielās pasaules valstis, īpaši ASV, ieplūdināja ekonomikā vairākus triljonus ASV dolāru, un šī nauda sasniedza tieši mājsaimniecības, » tirgus apstākļus uzskaita finanšu tirgus eksperts. Andris Assāns Brokeru nodaļas vērtspapīru speciālists Viņš arī norāda, ka daudzām no šīm mājsaimniecībām šī nauda tiešām bija izdzīvošanas līdzeklis, tomēr daudzām citām mājsaimniecībām izveidojās papildu uzkrājumi, un, kā mēs zinām, tad lokdauna un citu ierobežojumu laikā īpaši daudz iespēju iztērēt naudu nav, jo gandrīz nav pieejami restorāni, ceļojumi un citas izklaides, kas saistītas ar cilvēku pārvietošanos un pulcēšanos.  Arī no lielākiem pirkumiem daudzi cilvēki pandēmijas laikā atturas, izjūtot neskaidrību par tuvāko nākotni, bet kriptovalūtas tirgus, kā mēs zinām, atrodas rokas stiepiena attālumā, proti, telefonā vai kādā citā viedierīcē,» piebilst A. Assāns. Savukārt par Teslas atteikšanos no bitkoina izmantošanas maksājumos viņš teic, ka šī ziņa investoru vidū uztverta diezgan nevienprātīgi, jo minētais iemesls – rūpes par vidi – daudziem neizklausās pēc pietiekami laba argumenta. Vērtējot plašāk, paziņojums tika uzņemts negatīvi un ietekmēja visu kriptovalūtu tirgu cenu sarukšanas virzienā. Pārsvarā spekulantiem Komentējot iespējamo tālāko virzību kriptovalūtu tirgū, SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis izsaka viedokli, ka pagrieziena punkts varētu būt laiks, kad centrālās bankas sāks piebremzēt ekonomikas stimulēšanu. «Tas nopietni testēs riska apetīti pasaulē un, augot inflācijai, arī uzskatus, vai un cik lielā mērā bitkoins pretendē būt zelta aizstājējs,» spriež SEB bankas ekonomists. Viņaprāt, bitkoina kā maksājumu līdzekļa perspektīvas nav daudzsološas. «Ir ļoti izaicinoši runāt par nākotni, bet kriptovalūtu nākotni redzu piezemēti optimistiski. Tuvāko desmit gadu laikā kriptovalūtu loma pieaugs, parādīsies arī oficiālie valstu analogi, bet tās nopietnu konkurenci tradicionālajām valūtām vēl nebūs izveidojušas,» secina tautsaimniecības eksperts. Viņaprāt, tuvākajos desmit gados jārēķinās ar spiediena pieaugumu attiecībā uz kriptovalūtu tirgus regulāciju un caurskatāmību, kas šī tirgus attīstību un kriptovalūtu izmantošanu var būtiski sabremzēt. Savukārt, pēc A. Assāna domām, bitkoina segums šobrīd ir ticība, ka reiz šī kriptovalūta būs vispārpieņemts maksāšanas līdzeklis visā pasaulē, bet, ja segums ir vienīgi ticība, tad potenciālais cenas kāpums nav nosakāms, tas var būt pilnīgi jebkāds skaitlis. «Ja salīdzinām kriptovalūtu ar akciju tirgu, tad akciju tirgū katrai kompānijai mēs varam aprēķināt vērtību pēc dažādiem kritērijiem, tie var būt kopējie aktīvi, pārdošanas apjomi vai kāds cits lielums, kas raksturo tieši konkrētās kompānijas vērtību, savukārt attiecībā uz kriptovalūtām, izņemot ideju un ticību, nākotnē īsti nekāda cita seguma nav. Nevienam nav noslēpums, šobrīd nospiedošais daudzums kriptotirgus entuziastu ir spekulanti, kuri tiecas pēc peļņas uz cenu svārstību rēķina un īsti pat neaizdomājas par to kā par maksāšanas līdzekli,» skaidro A. Assāns. Viņaprāt, laiks rādīs, vai nākotnē tiks atrasts kompromiss un kriptovalūtas ieies mūsu dzīvēs kā stabils norēķinu līdzeklis. «Patlaban šīs valūtas kalpo par spekulācijas instrumentu, kuram ir ļoti augsts riska līmenis. Ņemot to vērā, varam sev pavaicāt, kurš gan patiešām gribētu šobrīd, piemēram, saņemt algu bitkoinos, kuru cena diennakts laikā var sarukt vairāk nekā par 30%?» retoriski jautā A. Assāns. Tomēr kā pozitīvu faktoru attiecībā uz kriptovalūtām, viņaprāt, var minēt decentralizēto blokķēdes tehnoloģiju, kas ļauj veikt ātrus maksājumus no jebkuras vietas pasaulē (ja vien ir pieejams internets) uz jebkuru citu vietu pasaulē, turklāt ar ļoti zemām komisijas izmaksām. Pēdējās nedēļas aizvien uzskatāmāk parāda, ka kriptovalūtu spožums var būt visai mānīgs. Tas attiecas arī uz populārāko no tām – bitkoinu, kura vērtība kopš augstākā punkta aprīlī ir kritusies apmēram par 40%. Dinamika Atsevišķu kriptovalūtu kursa izmaiņas pret ASV dolāru laika periodā no 20. aprīļa līdz 20. maijam 5 Bitcoin: –27,8% 5 Ethereum: +19,5% 5 BinanceCoin: –40% 5 Cardano: +43% 5 Tether: +0,2% Avots: Dati – Yahoo Finance, aprēķini – Diena   Publikācija: Mārtiņš Apinis, Diena 24.05.2021.  

Neraugoties uz ikdienas līmenī ierasto praksi meklēt atšķirīgo triju Baltijas valstu vidū, nevar apgalvot, ka kādā no valstīm būtu īpaši "karstāks" ieguldīšanas temperaments vai arī kāda cita valsts būtu jūtami atpalikušāka investīciju tendenču ziņā. Globalizācijas laikmetā pasaules norises ienāk arī mūsu reģionā, un pasaules elpu jūtam arī šeit. Runājot par investīcijām, būtu jāizdala divas puses: viena ir emitenti – tie, kas vēlas, lai ieguldītu viņu projektos, otri ir investori jeb tie, kas savus līdzekļus kaut kur iegulda. Attiecībā uz ieguldījumiem finanšu tirgos, minams, ka visas trīs Baltijas valstis vieno "Nasdaq" birža, tajā kotējas Baltijas valstu uzņēmumu akcijas un obligācijas. Tomēr, ja salīdzinām mūsu biržu apjomus ar pasaules līmeni, var teikt, ka mūsu reģiona apjomi ir ļoti nelieli un akciju kotēšanas un popularitātes ziņā esam pielīdzināmi jaunām valstīm, kurās vēl nav izveidojusies ilga un vēsturiska investēšanas kultūra, un, diemžēl, attīstība nenotiek strauji. To apliecina arī biržas sniegtā statistika, kas parāda, ka Baltijas biržas gada apgrozījums pat īsti nav samērāms ar atsevišķu pasaules līmeņa kompāniju dienas rādītājiem akciju tirgū. Tomēr pašreizējie apstākļi varētu būt auglīgi tieši jaunu uzņēmumu ienākšanai akciju tirgū, laikā, kad procentu likmes ir zemā līmenī, naudas vidējie uzkrājumi pasaulē ir samērā lieli un ieguldīšanas popularitāte sit augstu vilni; šis noteikti varētu būt labs brīdis apsvērt uzņēmuma publisko kotēšanu biržā un līdz ar to jaunu investīciju piesaisti.  Andris Assāns "Baltic International Bank" Brokeru nodaļas vērtspapīru speciālists   Pēdējo piecu mēnešu laikā akciju tirgū iepludināts vairāk naudas nekā pēdējo 12 gadu laikā pirms tam - Bank of America. Tomēr ir arī veiksmīgi piemēri, kas uz šī fona ļoti labi spēj īstenot savas ieceres. Baltijas tirgū varam redzēt vairākus labus piemērus obligāciju tirgū. Tie ir gan igauņu, gan arī mūsu vietējie uzņēmumi no dažādām nozarēm. Igaunijā ļoti aktīvi attīsta nekustamo īpašumu projektus, ir pamats apgalvot, ka kaimiņi šai ziņā ir Baltijas līderi. Tāpēc vairāki igauņu pārstāvji no būvniecības nozares emitējuši parāda vērstpapīrus ar ļoti pievilcīgām procentu likmēm. Daudzi investori izmanto šādu modeli, ko mēdz saukt arī par "bridge financing" (t.s. tilta finansēšanas modelis). Kā tas darbojas? Piemēram, uzņēmumam ir kāds attīstāms projekts, bet banka vēl nav gatava to finansēt (izsniegt kredītu). Šādos gadījumos tiek emitēti jeb laisti tirgū parāda vērtspapīri, kuros noteiktu laiku investori var ieguldīt savu naudu, parasti tie ir 2-3 gadi, un uzņēmums tādējādi iegūst līdzekļus (kā aizņēmumu). Ienesīgums šiem vērstpapīriem ir labs – sākot vismaz no pieciem procentiem un biežāk pat ar diviem cipariem rakstāms lielums, īpaši eiro valūtā šāds ienesīgums ir ļoti pievilcīgs. Savukārt paši emitenti tādējādi var paveikt pirmos darbus, un vēlāk jau bankām sniegt reālus projektus, piesaistot finansējumu ilgākam termiņam. Pluss ir arī mūsu reģiona kompaktums: investors, ja vēlas, var aizbraukt un paskatīties uz paša finansētu objektu "dabā". "Bridge financing" projekti ir ļoti populāri, īpaši nekustamo īpašumu nozarē. Šis investīciju modelis ir sevi labi pierādījis, un mūsu praksē pagaidām bijuši vienīgi veiksmīgi stāsti. Šo varētu atzīmēt kā Baltijas valstu investīciju tendenci, kurai ir liela piekrišana no investoru un emitentu puses.   Kā vēl vienu Baltijas tirgus specifiku var minēt emitentus ātrās kreditēšanas jomā. Investīcijām šai jomā ir sava specifika, bet investorus motivē un piesaista tieši augstās procentu likmes, ko emitenti piedāvā. Netrūkst investoru, kas ir gatavi uzņemties zināmu devu riska, izvērtējot to attiecībā pret potenciālo ienesīgumu. Savukārt, ja runājam par skatu tieši no investoru puses, jāmin, ka mūsdienu globalizācijas laikmetā nav robežu un investīciju pasaule ir kļuvusi nosacīti globāla un pieejam visiem. Tas pats attiecas arī uz Baltijas valstu tendencēm. Cilvēkiem ASV un lielākās Eiropas biržas ir patiesībā daudz vieglāk sasniedzamas nekā vietējā Baltijas birža, viss kas nepieciešams ir lejuplādēt kādu bankas vai citas finanšu iestāžu aplikāciju telefonā, un, ikviens var kļūt par savu personīgo brokeri. Investoru tendences parāda, ka tie bieži vien izvēlas tās kompāniju akcijas, kuru produktus paši lieto, sākot no tehnoloģiju jomas līdz farmācijai vai mašīnbūvei. Papildus varam vērot milzīgo informācijas apjomu saistībā ar akciju tirgiem un ieguldījumiem kopumā, kā arī tam nevar nepieminēt pandēmiju, kad, līdz ar ar mājsēdi visā pasaulē samazinājušies iedzīvotāju naudas tēriņi , lielie pirkumi nenoteiktības laikā ir atlikti, kas arī sekmējis papildu uzkrājumu izveidi. Protams, jāpiemin arī stimulu daudzums, kas pasaules līmenī ticis sniegts šajā laikā. Apkopojot šos faktorus, varam redzēt statistiku, ko publicēja "Bank of America", ka pēdējo piecu mēnešu laikā akciju tirgū iepludināts vairāk naudas nekā pēdējo 12 gadu laikā pirms tam. Jāatzīmē, ka šie 12 gadi papildus bijuši vēsturiski ilgākais akciju indeksu kāpums kas tika pieredzēts, proti, kopš 2008. gada finanšu krīzes. To arī apliecina ASV akciju indeksi, kuri sasniedz jaunas virsotnes teju ik dienu. Ja tā ir nauda, kas atlikta nebaltai dienai vai līdzekļi, kas būs nepieciešama pēc kāda laika, tad noteikti ir vairākkārt jāizvērtē ieguldījuma objekta potenciālie riski, neradot sev nepatīkamus brīžus. Papildus tam, novērojam arī alternatīvu ieguldījumu veidu popularitāti, kā piemēram, kriptovalūtu tirgus attīstību, kas šobrīd ir savā augstākajā izaugsmes punktā, tomēr jāatzīmē, ka tas nav saistāms ar ierasto kapitāla tirgu, Tas viss kopumā veicina uzskatu: vari ieguldīt jebkur un noteikti nopelnīsi. Vai tā tiešām ir? Investoriem, kas tikai tagad apsver domu sākt investēt, ieteiktu apzināties, kas ir tie pieejamie naudas līdzekļi, kas tiks ieguldīti. Ja tā ir nauda, kas atlikta nebaltai dienai vai līdzekļi, kas būs nepieciešama pēc kāda laika, tad noteikti ir vairākkārt jāizvērtē ieguldījuma objekta potenciālie riski, neradot sev nepatīkamus brīžus. Jācenšas diversificēt ieguldījumus. Vienmēr jāapzinās, ka var notikt sliktākais scenārijs, ja tas nav bez riska ieguldījums. Noteikti nepareizi būtu sākt investīciju gaitas ar nodomu, piemēram, ieguldīt uzkrāto naudu kādam lielākam pirkumam ar mērķi nopelnīt un vēlāk nopirkt labāku šo izvēlēto mantu. Šobrīd tirgiem ir augšupejoša līkne, un apkārt dzirdam tikai pozitīvas ziņas, cik daudz kurš ir nopelnījis. Kad līknes sāk iet lejup, un investors sāk skaitīt zaudējums, tad, esot daudz jauniem investoriem tirgū, var iestāties panika un sekot negaidīti cenu kritumi, un jaunajam investoram jābūt gatavam šādam scenārijam. Eksperti vienmēr mudina skatīties uz akciju tirgiem, tiem ir augšupejoša tendence, tomēr vienmēr arī pastāv risks īsākā vai ilgākā termiņā ciest zaudējumus. Ja potenciālajam investoram nav ieguldīšanas pieredzes, bet ir samērā lieli uzkrājumi, tad gan būtu jāvēršas pie finanšu speciālista, lai vismaz uzklausītu eksperta viedokli, kā pareizāk rīkoties. Ja ir vēlme investēt salīdzinoši nelielas summas, to var paveikt arī paša spēkiem - mūsdienās ir ļoti daudz resursu, kur gūt gan zināšanas, gan informāciju. Var arī vērsties bankās, izmantojot "klasiskos" brokera pakalpojumus.   Andris Assāns "Baltic International Bank" Brokeru nodaļas vērtspapīru speciālists Publikācija Delfi.lv 21.05.2021.

Dažkārt par straujo finanšu tirgu pieaugumu šīs pandēmijas apstākļos var vien pabrīnīties. Galu galā ASV akciju tirgus, kas ir lielākais šāds tirgus pasaulē, raksturojošā Standard & Poor’s 500 indeksa vērtība kopš saviem 2020. gada marta zemākajiem punktiem ir pieaugusi jau vairāk nekā par 80%. Turklāt par ceturto daļu tā ir pieaugusi kopš 2020. gada sākuma – tātad ievērtējot arī pandēmijas pavasara šoku, kas nozīmēja ļoti strauju, lai gan šajā pašā laikā īslaicīgu akciju cenu brīvo kritienu. Kopumā gan nevarētu teikt, ka finanšu tirgū pēc šāda pieauguma nebūtu manāma arī zināma nervozitāte. Tie pandēmijā ballējušies uz nebēdu, un pastāv risks, ka dzērieni iet uz beigām. Par to, ka finanšu tirgi tomēr ir visai nervozi, liecina arī maija pirmās puses notikumi, kas atnesa ASV inflācijas datus. Pamatā ASV patēriņa cenas izrādījās augušas straujāk, kas savukārt licis domāt, ka šīs valsts Federālo rezervju sistēma tomēr ātrāk varētu domāt par savu tautsaimniecības stimulu mazināšanu. Akmenī tas cirsts nebūt nav, lai gan uz pamatā visai augsto vērtspapīru novērtējumu fona tas tāpat daudziem licis pārskatīt savas esošās pozīcijas finanšu tirgū. Rezultātā pagājušās nedēļas laikā minētā S&P 500 indeksa vērtība planēja zemāk. Līdzīgi nedaudz pēc pandēmijas skrējiena atelpojās arī lielākie Eiropas tirgi. Kopumā pandēmijas peļņa akcijās ir bijusi ļoti dāsna, un pēc šādiem pieaugumiem kāda akciju korekcija pat, iespējams, tirgus ilgtermiņa veselības nolūkos būtu visai vēlama parādība. Tāpat bieži spriests par to, ka Rietumvalstu akciju pašreizējie novērtējumi pamatā zīmē visai rožainu nākotnes bildi. Tomēr jāņem vērā, ka šīs gaidas konstanti mainās. Parasti par korekciju tiek saukta tirgus cenu raksturojuša indeksa samazināšanās no savām nesenajām augstienēm vismaz par 10%. Savukārt 20% liela cenu atkāpšanās jau ieskandina tā saucamo lāču tirgu. Perfektā vētra Eksperti gan mēdz norādīt, ka nākotnes prognozēšana nav pateicīgs darbs. “Ir daudz spekulāciju par burbuli, lai gan no otras puses – arī visus iepriekšējos 12 gadus, kuros akciju cenu pamata virziens bija uz augšu, nemitīgi varēja atrast kādu, kurš pareģoja jaunu krīzi ar cenu kritumu.     Patiesībā neviens nevar paredzēt to, kas notiks – īpaši akciju tirgos,” teic Baltic International Bank Brokeru nodaļas vērtspapīru speciālists Andris Assāns. Viņš, skaidrojot neseno pieaugumu, vēl izceļ Bank of America teikto, proti, to, ka pēdējo sešu mēnešu laikā tieši akciju tirgos ir ieplūdis vairāk jaunas naudas (569 miljardi ASV dolāru) nekā iepriekšējo 12 gadu laikā (452 miljardi ASV dolāru) jeb kopš 2008. gada krīzes, kas vienlaicīgi arī bija vēsturiski ilgākais akciju indeksu kāpums.  “Tas daudz ko pasaka. Līdz ar šādu naudas daudzumu tirgū ir parādījušies arī vairāki absurdi. Piemēram, finanšu pasaulē plašāku uzmanību izpelnījās ziņas, ka Ņūdžersijas štatā vienas mazas sviestmaižu kafejnīcas kapitalizācija uz brīdi sasniedza 100 miljonus ASV dolāru,” piebilst eksperts, liekot noprast, ka kādas finanšu tirgus daļas šobrīd patiešām arī varētu būt pārvērtētas. A. Assāns uzskata, ka pēdējā laikā finanšu tirgus uz priekšu lielā mērā dzinis tā saucamais FOMO fenomens, kas pēc būtības nozīmē bailes palaist garām guvumus no aktuālā pieauguma (Fear of Missing Out jeb FOMO). Tas ietver arī situāciju, kad kādas vērtības ziņā augošas lietas tiek pirktas kaut vai tikai tādēļ, ka tiek manīts, ka ar tām lielisku peļņu izdodas gūt kaimiņam. Turklāt cenu pieaugumam lielisku vidi esot radījis vēl tas, ka attīstīto Rietumvalstu iedzīvotājiem, to tēriņu iespējām pandēmijā esot ierobežotām un ienākumiem saglabājoties iepriekšējā apmērā vai pat esot lielākiem uz valdību stimulu fona, izveidojušies lieli uzkrājumi. Šo kokteili līdz bezmaz vai perfektajai vētrai novedot vēl arī pandēmijā izvērstā finanšu tirgus reklāma un tas, ka investēšana kā tāda pēdējos gados kļuvusi ļoti pieejama masām, piemēram, šobrīd ar viedtālruņu palīdzību daudzas bankas un finanšu iestādes sniedz iespēju viegli piekļūt finanšu tirgiem, lejupielādējot dažādas vērtspapīru tirdzniecības platformas. “Tomēr pēc šāda kāpuma tas, ko es varu teikt, ir, ka tirgus šobrīd ir uzmanīgs. Tas nozīmē, ka pie pat kādām mazākām ziņām var būt nopietnas svārstības uz vienu vai otru pusi. Attiecīgi to mēs redzam arī pēc šīm ziņām par ASV inflāciju,” spriež A. Assāns. Katrā ziņā Volstrītā ir paruna – tu zini, ka ir burbulis, ja taksists tev sāk sniegt ieguldīšanas padomus. Attiecīgi A. Assāns norāda, ka arī tagad cilvēki bez kādas īpašas pieredzes demonstrē, ka zina vislabāk, kas notiek, piemēram, virtuālo valūtu tirgū, lai gan patiesība gluži tik vienkārša varot arī nebūt. Eksperts izceļ, ka ieguldījumu popularitātes pieauguma ziņā arī Latvija neesot nekāds izņēmums. Viņš pieļauj, ka šobrīd mūsu valstī pandēmijas laikā tā varētu būt sasniegusi savu augstāko līmeni vēsturē. Ieguldīt var Kopumā eksperts pauž pārliecību, ka ieguldīt joprojām šobrīd var un, iespējams, to arī ir nepieciešams darīt. Galvenais gan šādā gadījumā esot ieguldījumu diversifikācija, kas nozīmē visu olu nelikšanu vienā groziņā, un risku izvērtēšana. “Tāpat svarīgi būtu skatīties uz ieguldījumiem tādos uzņēmumos, kuru produktus vai pakalpojumus investors pats izmanto, viņam pašam tie patīk un ir saprotami. Jeb – ja jums ir brīvi līdzekļi un jūs neesat baigais eksperts, tad varat pavērtēt to, ko pats lietojat. Mūsdienās lielākā daļa zīmolu tiek publiski kotēti biržā. Tādā veidā var izveidot arī pats savu portfeli,” stāsta Andris Assāns. Kā ieteikums izskan virzīšanās arī uz tā saucamo vērtības akciju (value stocks) pusi, kurām cena mēdz svārstīties nosacīti mazāk. Faktiski tās būtu augstas kvalitātes emitentu – ar stabiliem, sevi pierādījušiem biznesa modeļiem un, piemēram, dividenžu maksāšanas vēsturi – akcijas. Attiecībā uz inflāciju viņš norāda, ka nav tāda instrumenta, kas simtprocentīgi garantētu apdrošināšanu pret to. Arī tas pats zelts, kuram vēsturiski piedēvēts drošā patvēruma statuss, mēdzot uzvesties visādi, kur, piemēram, pagājušā gada martā tā cena saruka (līdzīgi kā riska aktīvu kopumam). “Normālos tirgus apstākļos inflācija tiek zināmā mērā ierēķināta, pērkot kompāniju akcijas. Tas tādēļ, ka tad arī uzņēmumu produktiem palielināsies cena un tādējādi augs kompānijas ieņēmumi. Ideāla recepte pret augstu inflāciju gan tā nav,” teic Baltic International Bank eksperts. Lai netraucē naktsmieram Bieži vien ieguldījumu eksperti kā tradicionālās zāles, lai mazinātu ieguldījumu riskus, iesaka jau minēto diversifikāciju. Turklāt tā var būt arī diversifikācija laikā. Tas paredz, ka kādas, piemēram, kopējā tirgus biržā tirgotā fonda daļas tiek pirktas regulāri, piemēram, katru mēnesi pie gluži vai jebkādas situācijas tirgū. Tas samazina iespējamību, ka visa nauda tiks izvietota kādā vienā konkrētā nepareizā brīdī. Ir arī jānodrošinās, ka ieguldītājiem ir gan pietiekama finanšu likviditāte – nauda uz rokas, lai nenoteiktības apstākļos nosegtu ikdienišķos tēriņus –, gan emocionālā likviditāte, lai izvairītos no pārmērīgi emocionālas lēmumu pieņemšanas. “Pilnīgi noteikti ir jāpadomā par to naudas apmēru, ko investors var vispār atļauties investēt. Tiem nevajadzētu būt kādiem izšķirošiem dzīves uzkrājumiem un līdzekļiem nebaltām dienām. Vēl trakāk ir, ja cilvēks vēlas nopirkt, piemēram, jaunu auto – viņam nauda tam ir, bet viņš, gribot nopirkt kādu labāku modeli, spekulē ar šo naudu. Arī ar tādu domu nekad nevajadzētu iet tirgū. Vēl arī, ja kāda investīcija traucē pa nakti gulēt, tad, iespējams, būtu jāpārvērtē uzņemtie riski, jo tie, iespējams, neatbilst riska apetītei. Visam jābūt samērīgam. Ļoti daudzi – sevišķi jauni investori – no apkārtējiem dzird tikai to informācijas daļu, ka viss to vien dara kā pieaug. Rezultātā tie neapzinās to brīdi, kad sākas pārdošana, tiek zaudēta nauda un iestājas panika. Tā kā tirgū šobrīd ir ļoti daudz tādu investoru, situācija var izvērsties visai nervoza. Iespējams, par kādiem ieguldīšanas pamatiem vajadzētu mācīt jau bērnus skolas vecumā, skaidrojot riskus un sagatavojot mentāli,” teic A. Assāns. Katrā ziņā jārēķinās, ka akciju tirgū periodiski būs strauji cenu sabrukumi – no tā neizbēgt. Vismaz vēsturiski gan nav apstiprinājies tas, ka kādas kopējā tirgus bailes vai satraukums par kādiem nosacīti īsāka termiņa faktoriem būtu labs iemesls, lai ilgtermiņā izvairītos no investēšanas akcijās. Pat pēc lielas neskaidrības parasti tirgus cenas kādā brīdī atsāk savu augšupeju. ASV akciju tirgus Standard & Poor’s 500 indeksa vērtība Avots: Investing.com Ja kāda investīcija traucē pa nakti gulēt, tad, iespējams, būtu jāpārvērtē uzņemtie riski, jo tie, iespējams, neatbilst riska apetītei, Andris Assāns.   Teksts: Jānis Šķupelis, Dienas Bizness    

  Konstantīns Goluzins, CFA Aktīvu pārvaldīšanas nodaļas vadītājs Tālr.: (+371) 6700 0456 E-pasts: trust@bib.eu SKATĪT LINKEDIN PROFILU   Pagājušās nedēļas galvenie notikumi Eiropas Komisija ir uzlabojusi savu prognozi par pasaules IKP pieaugumu līdz 5,6% 2021. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo prognozi 4,6% apmērā, kas tika prognozēti rudenī. 2022. gadā Eiropas Komisija pasaules ekonomikas izaugsmi prognozē 4,3% apmērā. Iepazīstinot ar šo prognozi, Eiropas ekonomikas komisārs Paolo Džentiloni sacīja, ka prognoze ir optimistiski, lai gan riski joprojām pastāv. Viņš arī uzsvēra, ka pasaules ekonomikas izaugsmes dzinējspēks būs strauja ekonomiskā izaugsme Ķīnā, kas jau agrīnā stadijā spēja apkarot pandēmiju un Amerikas Savienotajās Valstīs, kur turpinās veiksmīga vakcinācijas kampaņa. Saskaņā ar dokumentu ES ekonomikas izaugsme 2021. gadā būs 4,2%, bet 2022. gadā gaidāma izaugsme 4,4% apmērā. Izaugsme 2021.-2022. gadā faktiski būs atgūšanās pēc lielākā ekonomikas krituma visā pēckara periodā 27 ES valstīs, kas sasniedza 6,1%. Euro zonā Eiropas Komisija prognozē līdzīgu tendenci: pēc rekordliela krituma - 6,6% 2020. gadā - sagaidāms, ka izaugsme 2021. gadā sasniegs 4,3% un 2022. gadā - 4,4%. Inflācija 2021. gadā būs 1,7%, kas ir tuvu Eiropas Centrālās bankas 2% mērķim. Džentiloni sacīja, ka šī pozitīvā prognoze satur vairākus riskus un neskaidrības, no kurām lielākā daļa ir saistīta ar pieņemto mēru cīņai ar pandēmiju efektivitāti, kā arī ar jauniem patogēniem koronavīrusa celmiem, kas ir izturīgi pret esošajām vakcīnām. Ekonomikas dati ASV. Sākotnējo pieteikumu skaits bezdarbnieka pabalstam par nedēļu tika reģistrēts 473 tūkstošu apmērā, kas ir par 34 tūkstošiem mazāk nekā iepriekšējā nedēļā un par 17 tūkstošiem mazāk, nekā prognozēja analītiķi. Patēriņa cenu indekss aprīlī salīdzinājumā ar martu pieauga par 0,8%, bet gada inflācijas līmenis sastādīja 4,2%. Pamata inflācijas pieaugums, neskaitot pārtikas preces un energoresursus, aprīlī sasniedza 3%. Mazumtirdzniecības apjoms aprīlī saglabājās marta līmenī. Savukārt, izslēdzot no rādītāja datus par benzīna un automašīnu tirdzniecību, mazumtirdzniecības apjoms aprīlī samazinājās par 0,8%. Ķīna. Patēriņa cenu indekss aprīlī, salīdzinot ar martu, samazinājās par 0,3%, bet gada inflācijas līmenis sastādīja 0,9%. Svarīgākie šīs nedēļas notikumi Pirmdien Ķīna ziņos par rūpnieciskās ražošanas, mazumtirdzniecības, kā arī aprīļa darba tirgus pieaugumu. Otrdien Eiro zona uzzinās par marta mēneša tirdzniecības bilanci, kā arī pirmā ceturkšņa IKP datiem. Trešdien Eiro zona ziņos par aprīļa inflāciju, ASV zinās naftas rezervju izmaiņas par  nedēļu, bet FRS publicēs pēdējās sanāksmes protokolu. Ceturtdien ASV publicēs sākotnējo bezdarbnieka pabalsta pieprasījumu skaitu par nedēļu. Piektdien uzņēmējdarbības līmenis maijā kļūs zināms Eiro zonā un Amerikas Savienotajās Valstīs.     Šeit sniegtajai informācijai ir informatīvs raksturs, tā nevar tikt uzskatīta par piedāvājumu vai ieteikumu pirkt, turēt vai pārdot vērtspapīrus, vai par ieguldījumu ieteikumu, ieguldījumu pētījumu vai ieguldījumu konsultāciju vai par ieteikumu uzticēt jūsu aktīvu pārvaldīšanu noteiktajam ieguldījumu pārvaldniekam. Klients pilnībā apzinās un uzņemas visus riskus, kas saistīti ar ieguldījumiem. Šo informāciju ir sagatavojusi AS Baltic International Bank.

Baltic International Bank, kā izsens latviešu literatūras mecenāts, turpinot tradīciju, arī šogad finansiāli atbalstījis  ‘’Latvijas Literatūras gada balvu” (LALIGABA) – nozīmīgāko gada notikumu latviešu literatūrā, piešķirot finansiālu balvu nominācijas “Spilgtākā debija” uzvarētājam. Šī gada balvas devīze “Priekos un bēdās” apliecina literatūras spēku pārdzīvot arī visdrūmākos laikus, sniedzot iespēju patverties no apkārt notiekošā, ļaujot ceļot laikā un telpā, kā arī rast mierinājumu un labāk izprast pasauli. Lai kas arī notiktu, grāmata nekad nepievils – būs kopā gan priekos, gan bēdās, gan veselībā, gan slimībā, spēs izvest caur uguni un ūdeni –, to apliecina zīmogs – šī gada balvas vizuālā zīme.   2021. gada 30. aprīlī, Latvijas Literatūras gada balvas (LALIGABA) balvu pasniegšanas raidījumā LTV1 kanālā tika atklāti un apbalvoti Latvijas Literatūras gada balvas 2021 laureāti piecās kategorijās, sveikti speciālbalvas ieguvēji – festivāla “Prozas lasījumi 2020” komanda rakstnieces Ingas Žoludes vadībā, kā arī godināti Latvijas Literatūras gada balvas Mūža balvas laureāti – valodniece un rakstniece Lalita Muižniece un literatūrzinātnieks Gunārs Bībers. Latvijas Literatūras gada balvas ekspertu komisijas noslēguma balsojumā par LALIGABA balvas ieguvēju nominācijā “Labākais dzejas darbs” atzīts Amandas Aizpurietes dzejoļu krājums “Pirms izvākšanās”, kas nācis klajā apgādā “Neputns”, redaktore – Cilda Rēdliha. Vairāk par autori un darbu lasāms šeit. Nominācijā “Labākais prozas darbs” laurus plūca Jāņa Joņeva stāstu krājums “Tīģeris”, kas izdots apgādā "Dienas Grāmata", redaktore – Ieva Kolmane. Vairāk par autoru un darbu lasāms šeit. Nominācijā “Labākais ārvalstu literatūras tulkojums” triumfēja Jāņa Elsberga no angļu valodas tulkotā Čārlza Bukovska dzejas izlase “Kodiens”, ko izdevis apgāds "Neputns", redaktors – Kārlis Vērdiņš. Vairāk par tulkotāju un viņa veikumu lasāms šeit. Nominācijā “Labākais oriģinālliteratūras darbs bērniem” par balsojuma līderi kļuva Marta Pujāta dzejas krājums “Ej nu ej”, ko izdevis apgāds "Liels un mazs", ilustrējusi Lāsma Pujāte, grāmatas redaktore – Inese Zandere; vairāk par autoru un grāmatu lasāms šeit. Nominācijā “Spilgtākā debija” par daudzsološāko pieteikumu Latvijas rakstniecībā šogad tika atzīts Andra Kalnozola romāns “Kalendārs mani sauc”, izdots izdevniecībā “Orbīta”, redaktors – Henriks Eliass Zēgners. Vairāk par autoru un grāmatu šeit. Šo balvu īpaši atbalstījia un savu dāvanu pasniedza arī Baltic International Bank! Laureātiem tika pasniegtas dizaina studijas “MĀJO” veidotās LALIGABA lampas, kā arī piešķirtas naudas balvas. LALIGABA speciālbalva piešķirta festivāla “Prozas lasījumi 2020” komandai rakstnieces Ingas Žoludes vadībā par grandiozu ieguldījumu festivāla norises nodrošināšanā pandēmijas apstākļos, vienojot prozas autorus un lasītājus digitālā vidē. 2020. gadā festivāls notika divdesmit piekto reizi un pirmo reizi tā vēsturē tas norisinājās tiešsaistes režīmā, nodrošinot daudzveidīgu, ar aktuālām diskusiju tēmām un prozas lasījumiem piesātinātu programmu, sasniedzot vēl plašāku auditoriju. Naudas balva piešķirta nākamā festivāla organizēšanai. Vairāk “Prozas lasījumiem” lasāms šeit. Balvu pasniegšanas raidījumā sumināti un ar LALIGABA lampu un naudas balvām apbalvoti LALIGABA mūža balvas ieguvēji – valodniece un rakstniece Lalita Muižniece  par mūža ieguldījumu latvietības stiprināšanā, latviešu literatūras, folkloras un valodas popularizēšanā un literatūrzinātnieks Gunārs Bībers par mūža ieguldījumu latviešu literatūras un dramaturģijas pētniecībā, kritikā un pedagoģijā. Vairāk par Mūža balvas laureātiem lasāms šeit. Latvijas Literatūras gada balva (LALIGABA) ir nozīmīgākais gada notikums literatūras nozarē Latvijā, tas nodrošina literāro darbu profesionālu izvērtējumu un atzinības izteikšanu autoriem par izcilākajiem darbiem, kuri gada laikā publicēti Latvijas rakstniecībā.    

  Konstantīns Goluzins, CFA Aktīvu pārvaldīšanas nodaļas vadītājs Tālr.: (+371) 6700 0456 E-pasts: trust@bib.eu SKATĪT LINKEDIN PROFILU   Pagājušās nedēļas galvenie notikumi Aizvadītajā nedēļā Anglijas Banka saglabāja bāzes procentu likmi 0,1% līmenī. Regulators arī nolēma saglabāt aktīvu atpirkšanas programmas apjomu 895 miljardu mārciņu apjomā, ieskaitot valsts obligāciju atpirkšanu 875 miljardu mārciņu apjomā, teikts Monetārās politikas komitejas paziņojumā. Analītiķi negaidīja, ka mainīsies Centrālās bankas monetārās politikas parametri. Šīs politikas mērķis ir saglabāt ekonomisko izaugsmi, nodarbinātību un mērķa inflācijas līmeni 2%. Regulators arī izlaida prognozi, ka saistībā ar koronavīrusa ierobežojumu atcelšanu 2021. gadā valsts IKP pieaugs par 7,25%, nevis par 5%, kā tika prognozēts iepriekš. Ja šī prognoze tiks apstiprināta, tā būs lielākā gada ekonomiskā izaugsme kopš oficiālās makro statistikas vākšanas sākuma 1949. gadā. Anglijas Banka prognozē procentu likmju paaugstināšanu līdz 2023. gada II ceturksnim. Ekonomikas dati ASV. Tirdzniecības deficīts martā sasniedza jaunu rekordu - 74,4 miljardus ASV dolāru. Imports martā, salīdzinot ar februāri, pieauga par 6,3% un sasniedza vēsturisko rekordu, savukārt eksports tajā pašā periodā pieauga par 6,6%. Sākotnējo pieteikumu skaits bezdarbnieka pabalstam  nedēļā tika reģistrēts 498 tūkstošu apmērā, kas ir par 92 tūkstošiem mazāk nekā iepriekšējā nedēļā un, par 42 tūkstošiem mazāk, nekā prognozēja analītiķi. Bezdarba līmenis aprīlī palielinājās par 0,1 procentpunktu līdz 6,1%, bet jaunu darbavietu skaits nelauksaimnieciskajā nozarē sasniedza tikai 266 tūkstošus, kas ir par 700 tūkstošiem mazāk, nekā gaidīts un par 504 tūkstošiem mazāk nekā mēnesi iepriekš. Ķīna. Tirdzniecības pārpalikums aprīlī sasniedza 42,85 miljardus ASV dolāru. Eksporta pieaugums aprīlī sastādīja 32,3%, salīdzinot ar 2020.gada aprīli, savukārt importa pieaugums tajā pašā periodā sastādīja 43,1%. Svarīgākie šīs nedēļas notikumi Trešdien Eiro zona publicēs datus par rūpniecisko ražošanu par martā, bet ASV ziņos par aprīļa cenu pieaugumu, kā arī par nedēļas naftas rezervju izmaiņām. Ceturtdien ASV uzzinās sākotnējo bezdarbnieka pabalstu pieteikumu skaitu  nedēļā. Piektdien ASV ir jāpublicē aprīļa mēneša dati par mazumtirdzniecību un rūpniecisko ražošanu.     Šeit sniegtajai informācijai ir informatīvs raksturs, tā nevar tikt uzskatīta par piedāvājumu vai ieteikumu pirkt, turēt vai pārdot vērtspapīrus, vai par ieguldījumu ieteikumu, ieguldījumu pētījumu vai ieguldījumu konsultāciju vai par ieteikumu uzticēt jūsu aktīvu pārvaldīšanu noteiktajam ieguldījumu pārvaldniekam. Klients pilnībā apzinās un uzņemas visus riskus, kas saistīti ar ieguldījumiem. Šo informāciju ir sagatavojusi AS Baltic International Bank.

Piedāvājam noskatīties vebināra video ierakstu, ko variet noskatīties sev ērtā laikā. Vebināra laikā Baltic International Bank eksperti atbildēja uz tādiem jautājumiem kā: Pandēmijas ietekme uz investīciju segmentu Kā pareizi izveidot investīciju portfeli Aktīvākās biznesa nozares, kurās Banka iegulda līdzekļus un ikvienam klientam ir iespēja piedalīties šajos ieguldījumos Investīciju tendences, kas raksturīgas Latvijai un Baltijas reģionam Tipiskākās kļūdas investējot   Diskusiju aicinām skatīties: https://www.youtube.com/watch?v=83CIr4eI3yc   Diskusijā piedalījās: Konstantīns Goluzins, Aktīvu pārvaldīšanas nodaļas vadītājs, Andris Assāns, Brokeru nodaļas Vērstpapīru speciālists, Tatjana Zaslavska, Aktīvu pārvaldīšanas nodaļas Trasta operāciju speciāliste.   Jūsu ērtībām, pielikumā piedāvājam arī vebināra prezentāciju: http://bib.eu/uploads/2021/05/Vebinara_prezentacija_BIB.pdf   Ja vebināra laikā ir radušies kādi jautājumi un vēlaties uzzināt ko vairāk, lūdzam sazināties ar Bankas Brokeru nodaļu (+371 67000 455, broker@bib.eu) vai savu personīgo baņķieri.

Cienījamie klienti! Informējam par izmaiņām Bankas darba laikā, sakarā ar valstī noteikto svētku dienu šī gada 4.maijā. 30.04.2021. – Baltic International Bank apkalpos klientus līdz plkst. 16:00. 03.05.2021. un 04.05.2021. - Baltic International Bank būs slēgta. 08.05.2021. (Sestdiena) - Baltic International Bank apkalpos klientus līdz plkst. 16:00. Aicinām pievērst uzmanību Bankas darba laikam un plānot savus finanšu darījumus laicīgi.   Priecīgus 4.maija svētkus!

  Konstantīns Goluzins, CFA Aktīvu pārvaldīšanas nodaļas vadītājs Tālr.: (+371) 6700 0456 E-pasts: trust@bib.eu SKATĪT LINKEDIN PROFILU   Pagājušās nedēļas galvenie notikumi Pagājušajā nedēļā Eiropas Centrālā banka (ECB) saglabāja bāzes procentu likmi iepriekšējā līmenī – 0%. Arī noguldījumu likme palika tajā pašā līmenī - mīnus 0,5%, bet ECB īstermiņa aizdevumu likme - 0,25%. Eiropas Centrālā banka plāno turpināt atbalstīt dalībvalstu ekonomikas, uzpērkot to parāda saistības. ECB prezidente Kristīne Lagarda, runājot pēc Padomes sēdes, akcentēja, ka debates par stimulēšanas politikas beigām ir priekšlaicīgas. Pretkrīzes pasākumiem piešķirtā atbalsta pakete sastāda 1 triljonu 850 miljardus eiro un ir paredzēta laika posmam līdz 2022. gada martam. Lagarda sacīja, ka, lai gan pieprasījuma atgūšanās un spēcīgi fiskālie stimuli balsta globālās un eirozonas aktivitāti, ekonomiskās perspektīvas joprojām aptumšo nenoteiktība par iespējamo pandēmijas atjaunošanos un vakcinācijas kampaņu tempu. Pagājušajā mēnesī pieņemtais lēmums ievērojami palielināt vērtspapīru uzpirkšanas tempu programmas ietvaros tiks saglabāts otrajā ceturksnī, teikts ECB paziņojumā. Ekonomikas dati Eiro zona. Saskaņā ar PMI uzņēmējdarbības indeksa primārā novērtējuma rezultātiem, aprīlī rādītājs pieauga par 0,3 punktiem un sastādīja 53,7. No rādītājiem, kas veido indeksu, uzņēmējdarbība pakalpojumu nozarē bija par 0,7 punktiem augstāka, savukārt apstrādes rūpniecības stāvoklis pieauga par 0,8 punktiem. ASV. Saskaņā ar PMI uzņēmējdarbības indeksa primārā novērtējuma rezultātiem, aprīlī rādītājs palielinājās par 2,5 punktiem un sastādīja 62,2. No rādītājiem, kas veido indeksu, uzņēmējdarbība pakalpojumu nozarē bija par 2,7 punktiem augstāka, un apstrādes rūpniecības stāvoklis pieauga par 1,5 punktiem. Nedēļas sākotnējo pieteikumu skaits bezdarbnieka pabalstam tika reģistrēts 574 tūkstošu apmērā, kas ir par 39 tūkstošiem mazāk nekā iepriekšējā nedēļā un par 70 tūkstošiem mazāk nekā prognozēja analītiķi. Svarīgākie šīs nedēļas notikumi Pirmdien ASV jāpublicē dati par ilglietojuma preču pārdošanu martā. Trešdien ASV ziņos par naftas rezervju izmaiņām par iepriekšējo nedēļu, bet FRS publicēs savu lēmumu par pamatlikmi. Ceturtdien ASV uzzinās datus par sākotnējo pieteikumu skaitu bezdarbnieka pabalstu saņemšanai par nedēļu, kā arī IKP pieaugumu pirmajā ceturksnī. Piektdien Eiro zonā būs zināms IKP pieaugums pirmajā ceturksnī, cenu pieauguma līmenis martā, kā arī bezdarba līmenis martā, savukārt ASV uzzinās amerikāņu ienākumu un izdevumu līmeni martā.     Šeit sniegtajai informācijai ir informatīvs raksturs, tā nevar tikt uzskatīta par piedāvājumu vai ieteikumu pirkt, turēt vai pārdot vērtspapīrus, vai par ieguldījumu ieteikumu, ieguldījumu pētījumu vai ieguldījumu konsultāciju vai par ieteikumu uzticēt jūsu aktīvu pārvaldīšanu noteiktajam ieguldījumu pārvaldniekam. Klients pilnībā apzinās un uzņemas visus riskus, kas saistīti ar ieguldījumiem. Šo informāciju ir sagatavojusi AS Baltic International Bank.

Analizējot tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktās aptaujas rezultātus, Baltic International Bank atklāja tendences, kas raksturo uzņēmēju apmierinātību ar bankas  pamatpakalpojumiem. Aptaujā piedalījās 750 respondenti, tostarp Latvijas uzņēmēji un uzņēmumu vadītāji. Dati liecina, ka 8% Latvijas kompāniju dibinātāju ir gatavi maksāt bankām vairāk par augstāku apkalpošanas līmeni. Turklāt, pētījuma autori no konsultāciju kompānijas The Boston Consulting Group (BCG) ir pārliecināti, ka personalizācija kļūst par nozīmīgāko mehānismu attiecībā uz banku un tās klientiem. Vairāk par pētījumu un tā rezultātiem aicinām noklausīties Latvijas Radio 4 raidījuma “Doma laukums” (Домская площадь) rīta sarunā ar Baltic International bank valdes priekšsēdētāju Viktoru Bolbatu: http://bib.eu/uploads/2021/05/V.Bolbat_LR4.mp3 “Baltic International Bank” Stratēģiskās un biznesa attīstības pārvaldes vadītāja Dace Dūklava - Kokina, komentējot SKDS veiktā pētījuma datus norāda: “Individuāla pieeja klientu apkalpošanā nav zaudējusi savu nozīmi, gan privātpersonu, gan uzņēmumu segmentā. Nenoliedzami, individuāla pieeja, kas ietver arī augstāku apkalpošanas līmeni, nozīmē, ka šis pakalpojums maksā vairāk, bet vienlaikus sniedz klientam piemērotu risinājumu gan investīciju jomā, gan finanšu pārvaldībā. Līdzīgi, kā neejam katru reizi pie cita ģimenes ārsta, arī savu finanšu līdzekļu pārvaldībā klients strādā ar konkrētu baņķieri. Individuāla pieeja klientu apkalpošanā nozīmē, ka, piemēram, kreditēšanā, izskatot kredīta pieteikumu, banka ir gatava iedziļināties un, ja nepieciešams, palīdzēt klientam strukturēt projektu un atbalstīt visos aspektos, lai projekts būtu dzīvotspējīgs un rentabls. “ Papildus augstāk minētajam, SKDS aptaujas rezultāti ir parādījuši, ka trešdaļai uzņēmumu (28,2%) saskārušies ar to, ka banka nav bijusi  pretimnākoša nestandarta situāciju risināšanā. Tai pat laikā 19% respondentu norāda, ka līdzīgā situācijā bankas pārstāvji ir ļoti atsaucīgi, vēl 42,8% – diezgan atsaucīgi. Šie dati apliecina iepriekš minēto par to, ka bankām ir jāpievērš lielāka uzmanība individuālai pieejai klientu apkalpošanas servisā. Saskaņā ar aptaujāto viedokli, visbiežāk bankas pārstāvji nav atsaucīgi kreditēšanas jautājumos (21,4%). Citas visbiežāk minētas grūtības ir saistītas ar pārāk augstām procentu likmēm un nodrošinājuma pieprasījumiem aizdevuma gūšanai (9%), kā arī to, ka banka nepiedāvā risināt jautājumus attālināti (8%). Kopumā nozīmīgā daļa jeb 82% uzņēmēju norādīja, ka ir apmierināti ar savas pamata bankas sniegto apkalpošanas līmeni (pilnībā apmierināti: 29%, drīzāk apmierināti: 53%), turpretī 14% nav apmierināti ar savas bankas pakalpojumu kvalitāti (pilnībā neapmierināti: 4%, drīzāk nav apmierināti: 10%). Par Baltic International Bank Baltic International Bank jau 27 gadus darbojas Latvijas finanšu tirgū un ir viena no bankām ar vislielāko pieredzi individuālā klientu apkalpošanā Latvijā, kas sniedz klientu individuālajām finanšu vajadzībām piemērotus augstas kvalitātes produktus un pakalpojumus, kā arī investīciju risinājumus, kas balstīti uz ilgtspējīgiem ESG (Environmental. Social. Governance) principiem. Baltic International Bank korporatīvās vērtības ir ekspertīze, uzticība un pārmantojamība.  

2020. gads Baltic International Bank asociējas ar nozīmīgiem soļiem: 2020.gada vasarā Banka piedāvāja saviem klientiem absolūti jaunu internetbanku, kā arī, atbilstoši apstiprinātajai darbības stratēģijai, atsākusi kreditēšanu, koncentrējoties mazo un vidējo uzņēmumu segmentā. Viktors Bolbats, Baltic International Bank valdes priekšsēdētājs: “Aizvadītais gads bijis izaicinošs ikvienam, tādēļ, izvērtējot padarīto, priecājos, ka esam mērķtiecīgi devušies uz priekšu, lai realizētu tos biznesa mērķus, ko bijām notiekuši gan aizvadītajām gadam, gan, kas paredzēti Bankas  biznesa stratēģijā līdz 2022. gadam.  2020. gadā sasniedzām pēdējo trīs gadu laikā augstāko kapitāla pietiekamības rādītājus, kad tika sasniegts kopējā kapitāla rādītājs  16,53% apmērā (2019. gada beigās: 14,84%). Pirmā līmeņa kapitāla rādītājs (Tier 1 capital ratio) bija 14,62% (2019. gada beigās 9,84%). Bankai izdevies būtiski kāpināt vietējo uzņēmēju interesei par tās produktiem un pakalpojumiem, kā arī, esam  pārliecinoši turpinājuši palielināt vietējo klientu skaitu. 2020. gadā Bankas portfelī vairāk kā pusi – 56 % (2019. gadā – 50 %) no aktīvajiem klientiem veido Latvijas privātpersonas vai juridiskās personas. Gada 2. ceturksnī atgriezāmies kreditēšanas segmentā un, līdz gada beigām, Banka izsniegusi kredītus par kopējo summu, kas pārsniedz 18 miljonus eiro. Esmu pārliecināts, ka ekonomiskās stabilitātes atjaunošanā pēc – pandēmijas posmā, vietējām kapitāla bankām būs nozīmīga loma un šo Banku darbības modelis ļauj izprast vietējo uzņēmēju vajadzības un nodrošināt uzņēmējiem nepieciešamos atbalsta mehānismus. Bankas sasniegtais kapitāla pietiekamības rādītājs, atbilstība regulatīvajam prasībām, kā arī sasniegtais klientu portfeļa sastāvs ļauj vadībai turpināt attīstīt banku 2021. gadā, turpinot aizdevumu piešķiršanu vietējām privātpersonām un uzņēmumiem.” Uz 2020.gada beigām Bankas kapitāla pietiekamības un likviditātes radītājs pārsniedza Finanšu un Kapitāla Tirgus Komisijas noteiktus normatīvus. Banka joprojām saglabāja spēcīgu komisijas ienākumu ģenerēšanas kapacitāti, sasniedzot bruto komisijas ienākumus 2,37 miljonu euro apmērā (2019. gadā: 4,27 milj. euro). Ieguldījumi valsts obligācijās veidoja 22,86 miljonus eiro (18,06 milj. eiro) jeb 10,54% (7,97%) no kopējiem aktīviem. Likvīdo aktīvu struktūra ir labi diversificēta: 23,44 veido obligācijas, 4,76 veido prasības pret kredītiestādēm, 84,97 veido prasības pret Latvijas Banku, 5,00 veido kase un 6,42 akcijas. Likviditātes seguma rādītājs (LCR, Liquidity Coverage Ratio) bija 64,61%. Pēc stāvokļa uz 2020. gada 31. decembri Bankas (dati par Koncernu norādīti iekavās) finanšu rezultāti bija sekojoši: Aktīvi: 216,84 miljoni eiro (218,66 milj. Eiro); Kopējais kapitāla rādītājs: 16,53% (14,92%); Likviditātes seguma rādītājs: 64,61%; Zaudējumi: 1,17 milj. eiro (3,09 milj. eiro). 2020. gadā Banka no akciju sabiedrības kļuvusi par Eiropas Komercsabiedrību (Societas Europaea) ar mērķi stiprināt Sabiedrības starptautisko dimensiju un veicināt starptautisko atpazīstamību Eiropas Savienībā, Sabiedrības un potenciālo klientu, citu starptautisko banku un finanšu pakalpojumu sniedzēju vidū. Visa 2020. gada laikā Banka turpinājusi ieguldīt līdzekļus informācijas tehnoloģiju infrastruktūras un iekšējās kontroles sistēmas pilnveidošanā un attīstībā, kā arī darbinieku kompetenču pilnveidošanā un attīstībā. Banka ieviesusi virkni uzlabojumu IT sistēmā un 2020. gada pavasarī kleintiem sākusi piedāvāt jaunu internetbanku. 2020. gadā  Baltic International Bank atzīta par labāko digitālo banku Latvijā, izdevuma “Global Finance” rīkotajā konkursā “Worlds Best Digital Bank Awards 2020”. Aizvadītajā gadā Banka jau otro gadu pēc kārtas saņēmusi Ilgtspējas indeksa augstāko – Platīna apbalvojumu, apliecinot uzņēmuma darbību atbilstoši ilgtspējas principiem. 2020. gadā, otro gadu pēc kārtas, Banka  publicējusi ESG  (Environmental. Social. Governance) ziņojumu. 2020. gadā  Banka pievienojusies jaunuzņēmumu asociācijai “Startin.lv”, novērtējot gan to lomu kopējā valsts ekonomikas attīstībā, gan to, cik nozīmīgi sniegt šim sektoram atbalsu, gan saskatot kopējā darba perspektīvu. Banka, jau tradicionāli,  atbalstījusi Latvijas literatūras gada balvas (LALIGABA) apbalvošanas ceremoniju, kā arī turpinājusi darbu lasīšanas veicināšanas projekta “Bibliotēka” ietvaros. Latvijas Literatūras gada balva ir nozīmīgākais gada notikums literatūras nozarē Latvijā, tas nodrošina literāro darbu profesionālu izvērtējumu un atzinības izteikšanu autoriem par izcilākajiem darbiem, kuri gada laikā publicēti Latvijas rakstniecībā Banka daudzu gadu garumā atbalstījusi izcilu kultūras un mākslas vērtību rašanos, un 2020. gadā ar Bankas atbalstu, lasīšanas veicināšanas projekta “Bibliotēka”ietvaros, klajā nācis unikāls heraldikas izdevums “Dzimtu ģerboņi mūsdienu Latvijā”, kas veltīts Latvijā reģistrētiem dzimtu ģerboņiem. Kā arī, Banka turpinājusi darbu, atjaunojot vēsturisko ēku kompleksu “Kalēju kvartāls ” Vecrīgā.          

  Konstantīns Goluzins, CFA Aktīvu pārvaldīšanas nodaļas vadītājs Tālr.: (+371) 6700 0456 E-pasts: trust@bib.eu SKATĪT LINKEDIN PROFILU   Pagājušās nedēļas galvenie notikumi Aizvadītajā nedēļā Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) atkal paaugstināja pasaules ekonomikas izaugsmes prognozi, sagaidot, ka pasaules IKP šogad pieaugs par 6%. Izaugsme var būt augstākā kopš pagājušā gadsimta 70. gadiem, lielā mērā pateicoties stimuliem, kas tika ieviesti reaģējot uz COVID-19 pandēmiju. Janvāra beigās SVF prognozēja, ka pasaules ekonomika 2021. gadā pieaugs par 5,5%. Prognozes paaugstinājums lielā mērā ir saistīts ar ASV ekonomikas perspektīvu uzlabošanos. Saskaņā ar jauno prognozi SVF sagaida, ka ASV ekonomika 2021. gadā pieaugs par 6,4% - tas ir straujākais temps kopš astoņdesmito gadu sākuma. Tas ir par 1,3 procentpunktiem lielāks nekā janvāra prognozē. Globālā ekonomikas lejupslīde pagājušajā gadā, bija lielākā pēckara periodā. SVF ziņoja, ka pasaules ekonomika 2020. gadā saruka par 3,3%. Janvāra ziņojumā kritums tika lēsts 3,5% apmērā. Nesenais pasaules ekonomikas perspektīvu ziņojums norādīja uz asām atšķirībām starp Amerikas Savienoto Valstu un citu valstu perspektīvām pēc 1,9 triljonu dolāru injekcijas, ko Vašingtona novirzīja ekonomikas stimulam. Prognozes par citām attīstītām ekonomikām, piemēram, Vāciju, Franciju un Japānu, kopš janvāra gandrīz nav uzlabojušās. Tomēr Amerikas Savienoto Valstu izredžu uzlabošanās dēļ, SVF savu izaugsmes novērtējumu attīstītajām ekonomikām paaugstināja no 4,3% līdz 5,1%. SVF uzsvēra lielo nenoteiktības pakāpi saistībā ar prognozēm un to, ka uzlabojumi ir atkarīgi no panākumiem cīņā pret pandēmiju. SVF uzskata, ka lielāks vakcinācijas progress varētu uzlabot prognozi, savukārt jauni vīrusa celmi, kas nereaģē uz vakcīnām, var izraisīt strauju samazināšanos. Ekonomikas dati ASV. Sākotnējo pieteikumu skaits bezdarbnieka pabalstam par nedēļu tika reģistrēts 744 tūkstošu apmērā, kas ir par 16 tūkstošiem mazāk nekā iepriekšējā nedēļā un par 64 tūkstošiem vairāk, nekā prognozēja analītiķi. Tirdzniecības deficīts februārī sasniedza jaunu rekordu, sasniedzot 71,1 miljardu ASV dolāru. Šādu tirdzniecības deficīta pieaugumu izraisīja eksporta samazinājums par 2,55%, savukārt importa samazinājums sastādīja tikai 0,7%. Ķīna. Patēriņa cenu indekss martā, salīdzinot ar februāri, samazinājās par 0,5%, bet gada inflācijas līmenis sastādīja 0,4%. Svarīgākie šīs nedēļas notikumi Otrdien ASV ziņos par cenu pieaugumu martā, savukārt Ķīna publicēs datus par marta tirdzniecības bilanci. Trešdien Eiro zonā publicēs datus par rūpniecisko ražošanu februāra mēnesī, bet ASV - naftas rezervju izmaiņas par iepriekšējo nedēļu. Ceturtdien ASV uzzinās mazumtirdzniecības datus par martu, kā arī sākotnējo bezdarbnieka pabalstu pieteikuma skaitu par nedēļu. Piektdien Eiro zonā tiks publicēti dati par februāra tirdzniecības bilanci un marta cenu pieaugumu, savukārt Ķīna ziņos par IKP pieaugumu pirmajā ceturksnī, kā arī par mazumtirdzniecību, rūpniecisko ražošanu un bezdarbu martā.     Šeit sniegtajai informācijai ir informatīvs raksturs, tā nevar tikt uzskatīta par piedāvājumu vai ieteikumu pirkt, turēt vai pārdot vērtspapīrus, vai par ieguldījumu ieteikumu, ieguldījumu pētījumu vai ieguldījumu konsultāciju vai par ieteikumu uzticēt jūsu aktīvu pārvaldīšanu noteiktajam ieguldījumu pārvaldniekam. Klients pilnībā apzinās un uzņemas visus riskus, kas saistīti ar ieguldījumiem. Šo informāciju ir sagatavojusi AS Baltic International Bank.

Baltic International Bank ar gandarījumu paziņo, ka kļuvusi par investoru jaunuzņēmumā SPARQ – inovatīvā finanšu platformā. Aizvadītajā nedēļā lietotāji tika iepazīstināti ar pirmo SPARQ produktu – aplikāciju finanšu pārvaldībai, kas lietotājiem nodota pēc ilgāka testa perioda – izvērtējot produkta konceptu un pārbaudot visas aplikācijas piedāvātās iespējas un priekšrocības. SPARQ aplikācija sniedz iespēju lietotājiem kontrolēt finanses, izveidot savu kontu, pelnīt un tērēt QPunktus, kā arī nodrošina personīgās finanšu platformas servisu Eiropas Savienībā.   Viktors Bolbats, Baltic International Bank valdes priekšsēdētājs: “Interese par jaunuzņēmumu sektoru Bankai ir jau ilgāku laiku – novērtējam laikmetīgas inovācijas un pienesumu kopējā finanšu nozares attīstībā, tādēļ arī esam gandarīti par jaunu projektu īstenošanu un iespēju atbalstīt gan jaunus uzņēmējus, gan veicināt jaunuzņēmumu kultūras attīstību.” SPARQ ir inovatīvu finanšu risinājumu platforma, kas bāzēta Tallinā, Igaunijā. Tuvāko mēnešu laikā tā saviem lietotājiem piedāvās vēl papildu jaunas aplikācijas iespējas, tostarp analītiskos rīkus, QPunktus un ļoti praktisko un intuitīvo SPARQ infopaneli, kas ļaus lietotājiem izsekot ikdienas tēriņiem un ikmēneša rēķiniem labākai savas finansiālās dzīves plānošanai. SPARQ sniedz ieguvumus lojālajiem pirmajiem lietotājiem ar vairākiem Early Adopter Pack labumiem. To vidū ir bezmaksas ierobežota izlaiduma karte, kas unikālā dizainā pieejama tikai pirmajiem 5000 lietotājiem. Turklāt pirmie lietotāji, iegādājoties savu pirmo abonementu, varēs visu dzīvi izmantot SPARQ pakalpojumus ar atlaidi. Baltic International Bank SE ir jaunuzņēmumu asociācijas “Startin.lv” biedrs.    

Informējam, ka Baltic International Bank, sākot ar 7. aprīli, turpina strādāt ierastajā kārtībā -  klientus klātienē apkalpojot pēc iepriekšēja pieraksta, kā arī aicinām maksimāli izmanot attālinātās iespējas darījumiem un saziņai ar Banku.   Par attālināto klientu apkalpošanu Jau šobrīd pakalpojumu piedāvāšana attālinātā formātā veido lielu daļu no mūsu darba, sniedzot Jums iespēju pārvaldīt savus finanšu resursus un veikt darījumus, neatkarīgi no diennakts stundas un Jūsu atrašanās vietas. Attālinātai saziņai izmantojiet: Attālinātās elektroniskās apkalpošanas sistēmu - internetbanku E-pasta saraksti ar savu personīgo baņķieri Attālināto klientu apkalpošanu: (+371) 6700 0444 Informatīvo e-pastu: info@bib.eu   Par Bankas seifu glabātuves apmeklējumu Bankas seifu glabātuves apmeklējumu klientam jāpiesaka iepriekš, sazinoties ar  savu atbildīgo personīgo baņķieri. Šajā periodā aicinām apmeklēt Bankas seifu glabātuvi tikai gadījumos, kad tas ir patiesi nepieciešams!   Paldies par sapratni!  

  Konstantīns Goluzins, CFA Aktīvu pārvaldīšanas nodaļas vadītājs Tālr.: (+371) 6700 0456 E-pasts: trust@bib.eu SKATĪT LINKEDIN PROFILU   Pagājušās nedēļas galvenie notikumi ASV prezidenta Džo Baidena komanda izstrādā jaunu stimulēšanas pasākumu paketi 3 triljonu ASV dolāru apmērā, lai atbalstītu ekonomiku, samazinātu kaitīgās emisijas un samazinātu ekonomisko nevienlīdzību. Par jauniem pasākumiem tika spriests vairāku mēnešu garumā un šonedēļ Baltā nama vadītājs savā runā Pitsburgā iepazīstinās ar to pirmo daļu. Baidena padomnieki iesaka sadalīt jauno pasākumu paketi divās daļās, lai to vieglāk būtu virzīt caur kongresu. Pirmā pasākumu daļa attieksies uz infrastruktūras attīstību, ieskaitot tīru enerģiju un citas strauji augošas nākotnes nozares, piemēram, sakaru tehnoloģiju 5G. Tas ietvers arī platjoslas ieviešanu lauku apvidos, miljonu darbinieku apmācību, miljonu pieejamu un energoefektīvu dzīvojamo ēku būvniecību. No dokumentiem izriet, ka gandrīz 1 triljonu ASV dolāru plānots tērēt ceļu, tiltu, dzelzceļa, ostu, elektrisko transportlīdzekļu uzlādes staciju un elektrotīklu uzlabošanai. Paketes otrā daļa ietekmēs cilvēku attīstību - studentus, strādājošos un bezdarbniekus. Tajā paredzēts piešķirt ievērojamus līdzekļus izglītībai un programmām, kuru mērķis cita starpā ir palielināt sieviešu nodarbinātību un palīdzēt viņām apvienot darbu un bērnu aprūpi. Pakete paplašinās vai radīs pastāvīgas subsīdijas amerikāņiem ar zemiem un vidējiem ienākumiem, lai iegādātos veselības apdrošināšanu un nodokļu kredītus, kuru mērķis ir nabadzības mazināšana. Daļu no jaunās paketes izmaksām varētu segt lielāki korporāciju nodokļi, tostarp uzņēmumu ienākuma nodokļa likmes paaugstināšana no pašreizējiem 21%, kā arī pasākumi, lai piespiestu starptautiskās korporācijas maksāt nodokļus ASV par ienākumiem, ko viņi saņem ārzemēs. Iepriekš 11. martā Baidens parakstīja pasākumu kopumu, lai palīdzētu ekonomikai un amerikāņiem 1,9 triljonu ASV dolāru apmērā. Tas cita starpā ietver tiešos maksājumus lielākajai daļai amerikāņu 1400 dolāru apmērā, 25 miljardu dolāru piešķiršanu uzņēmējdarbības atbalstam komunālajos un īres maksājumos un apmēram 10 miljardus dolāru hipotēku aizņēmēju atbalstam. Ekonomikas dati Eiro zona. Saskaņā ar PMI uzņēmējdarbības indeksa provizorisko novērtējumu martā, indekss palielinājās par 3,7 punktiem un sastādīja 52,5. No rādītājiem, kas veido indeksu, uzņēmējdarbība pakalpojumu nozarē bija par 3,1 punktu augstāka, savukārt apstrādes rūpniecības stāvoklis pieauga par 4,5 punktiem. ASV. Pēc PMI uzņēmējdarbības indeksa provizoriskā novērtējuma martā, rādītājs samazinājās par 0,4 punktiem un sastādīja 59,1. No rādītājiem, kas veido indeksu, uzņēmējdarbības aktivitāte pakalpojumu nozarē bija par 0,2 punktiem lielāka, un apstrādes rūpniecības stāvoklis pieauga par 0,4 punktiem. Ilglietojuma preču pasūtījumu apjoms februārī salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi samazinājās par 1.1%. Bāzes rādītāja, kas neietver civilo aviāciju, kritums bija 0,9%. Sākotnējo pieteikumu skaits bezdarbnieka pabalstam par nedēļu tika reģistrēts 684 tūkstošu apmērā, kas ir par 97 tūkstošiem mazāk nekā iepriekšējā nedēļā un par 46 tūkstošiem mazāk, nekā prognozēja analītiķi. Februārī personīgo ienākumu līmenis, kā gaidīts, samazinājās par 7,1% pret iepriekšējo mēnesi, savukārt janvārī ienākumi uzrādīja pieaugumu par 10,1%. Personīgo izdevumu līmenis februārī samazinājās par 1% m/m, pēc tam janvārī palielinājās par 3,4%. Svarīgākie šīs nedēļas notikumi Trešdien cenu kāpums kļūs zināms Eiro zonā par marta mēnesi, ASV ziņos par naftas rezervju izmaiņām, bet Ķīnā kļūs zināms biznesa aktivitātes līmenis rūpniecības nozarē. Ceturtdien ASV publicēs sākotnējo bezdarbnieka pabalsta pieprasījumu skaitu par nedēļu. Piektdien ASV ziņos par darba tirgus stāvokli martā.     Šeit sniegtajai informācijai ir informatīvs raksturs, tā nevar tikt uzskatīta par piedāvājumu vai ieteikumu pirkt, turēt vai pārdot vērtspapīrus, vai par ieguldījumu ieteikumu, ieguldījumu pētījumu vai ieguldījumu konsultāciju vai par ieteikumu uzticēt jūsu aktīvu pārvaldīšanu noteiktajam ieguldījumu pārvaldniekam. Klients pilnībā apzinās un uzņemas visus riskus, kas saistīti ar ieguldījumiem. Šo informāciju ir sagatavojusi AS Baltic International Bank.

  Konstantīns Goluzins, CFA Aktīvu pārvaldīšanas nodaļas vadītājs Tālr.: (+371) 6700 0456 E-pasts: trust@bib.eu SKATĪT LINKEDIN PROFILU   Pagājušās nedēļas galvenie notikumi Aizvadītajā nedēļā ASV FRS saglabāja bāzes procentu likmi 0–0,25% līmenī. Komiteja nolēma saglabāt federālo fondu likmju diapazonu 0–0,25% apmērā un uzskata, ka būtu lietderīgi to saglabāt šajā līmenī, līdz apstākļi darba tirgū sasniegs maksimālai nodarbinātībai atbilstošu līmeni, kā arī inflāciju ap 2%. FRS uzlaboja prognozi par ASV IKP pieaugumu 2021. gadā no 4,2% līdz 6,5%, kā arī paaugstināja inflācijas prognozi no 1,8% līdz 2,4%. Saskaņā ar FRS prognozi, bezdarbs Amerikas Savienotajās Valstīs 2021. gadā sastādīs 4,5%, 2022. gadā - 3,9% , bet 2023. gadā - 3,5%. Vidējā ilgtermiņa bezdarba prognoze sastāda 4%. Regulators paziņoja par plāniem turpināt aktīvu atpirkšanu 120 miljardu dolāru apmērā ik mēnesi, līdz tiks panākts ievērojams progress nodarbinātības un inflācijas mērķu sasniegšanā. FRS savā paziņojumā uzskata, ka koronavīrusa izplatība, jo īpaši vakcinācijas progress, lielā mērā ietekmēs ekonomikas attīstību, bet sabiedrības veselības krīze joprojām ietekmē ekonomisko aktivitāti, nodarbinātību un inflāciju, kas savukārt rada ievērojamus riskus ekonomikas perspektīvām. ASV FRS priekšsēdētājs Džeroms Pauels preses brīfingā sacīja, ka FRS atbalstīs ekonomiku tik ilgi, cik tas būs nepieciešams. Saskaņā ar marta sanāksmes lēmumu, Japānas Banka saglabāja procentu likmi negatīvā līmenī - mīnus 0,1%. Astoņi sanāksmes dalībnieki bija par negatīvas procentu likmes saglabāšanu, viens - pret. Turklāt regulators plāno turpināt iegādāties neierobežotu skaitu valsts obligāciju un turpināt uzturēt valsts 10 gadu obligāciju ienesīguma līmeni tuvu 0%. Tiek atzīmēts, ka atkarībā no ekonomiskās aktivitātes un cenu dinamikas to ienesīgums zināmā mērā var palielināties vai samazināties. Regulators arī nolēma pagarināt komerciālo vērtspapīru un korporatīvo obligāciju papildu atpirkšanu līdz 2021. gada septembra beigām. Maksimālā izpirkuma summa kopā ir aptuveni 20 triljoni jenu. Japānas centrālā banka arī saglabāja biržā tirgoto fondu atpirkšanas apjomu aptuveni 12 triljonu jenu apmērā gadā un nekustamo īpašumu ieguldījumu fondu aktīvu apjomu aptuveni 180 miljardu jenu apjomā. Īstermiņā un ilgtermiņā Japānas Centrālā banka sagaida, ka likmes saglabāsies pašreizējā vai zemākā līmenī. Arī Anglijas Banka ceturtdien nemainīja pamatlikmes lielumu un stimulēšanas programmas parametrus, gaidot Lielbritānijas ekonomikas atveseļošanos 2021. gadā, pateicoties iedzīvotāju aktīvai vakcinācijai pret koronavīrusu. Centrālā banka saglabāja pamata likmi 0,1% apmērā, bet aktīvu pirkšanas programmas apjomu - aptuveni 895 miljardi mārciņu. Centrālās bankas lēmums tika pieņemts vienbalsīgi un sakrita ar analītiķu prognozēm. Ekonomikas dati Eiro zona. Patēriņa cenu indekss februārī salīdzinājumā ar janvāri pieauga par 0,2%, bet gada inflācijas līmenis sastādīja 0,9%. Pamata inflācijas pieaugums, neskaitot pārtikas preces un energoresursus, februārī sastādīja 1.1%. ASV. Mazumtirdzniecības apjoms februārī, salīdzinot ar janvāri, samazinājās par 3%, savukārt tika prognozēts, ka mazumtirdzniecības apjoms samazināsies tikai par 0,5%. Savukārt, izslēdzot no rādītāja datus par benzīna un automašīnu tirdzniecību, mazumtirdzniecības apjoms februārī samazinājās par 2,7%. Arī rūpnieciskā ražošana februārī, salīdzinot ar janvāri, samazinājās par 2,2%, savukārt tika prognozēts neliels pieaugums par 0,3%. Rūpnieciskās ražošanas apjoms, salīdzinot ar 2020. gada februāri, samazinājās par 4,2%. Sākotnējo pieteikumu skaits bezdarbnieka pabalstam par nedēļu tika reģistrēts 770 tūkstošu apmērā, kas ir par 45 tūkstošiem vairāk nekā iepriekšējā nedēļā un par 70 tūkstošiem vairāk, nekā prognozēja analītiķi. Ķīna. Mazumtirdzniecības apjoms janvārī-februārī, salīdzinot ar to pašu periodu pērn, pieauga par 33,8%. Šī straujā izaugsme ir saistīta ar zemo bāzes efektu, kas ir saistīts ar pilnīgu lokdaunu šajā laika periodā pagājušajā gadā. Arī rūpnieciskā ražošana janvārī-februārī to pašu iemeslu dēļ, palielinājās par 35,1%, salīdzinot ar to pašu periodu pērn. Bezdarba līmenis janvārī-februārī palielinājās par 0,2 procentpunktiem un sasniedza 5,5%. Svarīgākie šīs nedēļas notikumi Trešdien Eiro zona, kā arī ASV zinās biznesa aktivitātes līmeni martā, bet arī ASV publicēs datus par ilglietojuma preču pārdošanu februārī un naftas krājumu izmaiņām nedēļā. Ceturtdien ASV jāpublicē jaunākais IKP pieauguma novērtējums 2020. gada ceturtajam ceturksnim, kā arī nedēļas sākotnējo pieteikumu skaitu bezdarbnieka pabalstiem. Piektdien Amerikas Savienotās Valstis ziņos par februāra iedzīvotāju ienākumu un izdevumu izmaiņām.     Šeit sniegtajai informācijai ir informatīvs raksturs, tā nevar tikt uzskatīta par piedāvājumu vai ieteikumu pirkt, turēt vai pārdot vērtspapīrus, vai par ieguldījumu ieteikumu, ieguldījumu pētījumu vai ieguldījumu konsultāciju vai par ieteikumu uzticēt jūsu aktīvu pārvaldīšanu noteiktajam ieguldījumu pārvaldniekam. Klients pilnībā apzinās un uzņemas visus riskus, kas saistīti ar ieguldījumiem. Šo informāciju ir sagatavojusi AS Baltic International Bank.

  Konstantīns Goluzins, CFA Aktīvu pārvaldīšanas nodaļas vadītājs Tālr.: (+371) 6700 0456 E-pasts: trust@bib.eu SKATĪT LINKEDIN PROFILU   Pagājušās nedēļas galvenie notikumi Jaunajā, 9. martā publicētajā prognozē Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) sagaida, ka pasaules ekonomika 2021. gadā pieaugs par 5,6 procentiem. Tas ir par 1,4 procentpunktiem vairāk nekā iepriekšējā prognozē. 2022. gadā pasaules IKP palielināsies par 4 procentiem, teikts ziņojumā. Globālās ekonomikas perspektīvas ir ievērojami uzlabojušās, pateicoties efektīvām kampaņām iedzīvotāju vakcinēšanai pret COVID-19 un papildu finanšu atbalsta pasākumu piešķiršanai dažās valstīs. Viņi sagaida, ka pirmskrīzes līmeni būs iespējams sasniegt līdz 2021. gada vidum. ASV IKP pieaugums 2021. gadā būs 6,5 procenti, bet gadu vēlāk - 4 procenti, uzskata OECD analītiķi. Paredzams, ka Vācijas ekonomika 2021. gadā pieaugs par 3 procentiem, izriet no prognozes. Tas ir par 0,2 procentpunktiem lielāks pieaugums nekā iepriekšējais novērtējums. Un 2022. gadā Vācijas IKP palielināsies par 3,7 procentiem, norāda OECD. Pēc marta sanāksmes Eiropas Centrālā banka paziņoja par nodomu paātrināt obligāciju izpirkšanu saskaņā ar savu PEPP programmu, lai atbalstītu ES ekonomiku. Paredzams, ka tās atlabšana atpaliks no Amerikas Savienotajām Valstīm, ko ierobežo vakcinācijas kampaņas lēnā uzsākšana un valdības palīdzības izdevumu samazināšana. ECB prezidente Kristīne Lagarde ir optimistiska un uzskata, ka notiekošā vakcinācijas kampaņa, kā arī pakāpeniska ierobežošanas pasākumu atvieglošana, ja tiek izslēgti jebkuri citi ar pandēmiju saistīti negatīvi notikumi, pastiprina cerības uz ilgstošu ekonomiskās aktivitātes atjaunošanos visā 2021. gadā. Aktīvu iegāde novedīs pie to ienesīguma samazināšanās, kas kalpo par mērauklu aizņēmumiem visā reģionā. Tādējādi ECB teorētiski palīdzēs samazināt aizdevumu izmaksas uzņēmumiem, kuriem nepieciešams ieguldīt vai aizņemties, lai izdzīvotu pandēmijas laikā. ECB aktīvu atpirkšanas ārkārtas programmas apjoms palika tajā pašā līmenī - 1,85 triljoni eiro, bet bāzes procentu likme, kā prognozēts, saglabājās nulles līmenī. Noguldījumu likme saglabāta mīnus 0.5%, bet maržinālo aizdevumu likme - 0.25%. ASV prezidents Džo Baidens parakstīja 1,9 triljonu ASV dolāru lielu ekonomiskās palīdzības paketi, kas nodrošina tiešus, vienreizējus maksājumus 1400 ASV dolāru apmērā lielākajai daļai amerikāņu, kā arī nodokļu atlaides miljoniem ģimeņu. Parakstot likumprojektu, Baidens solīja, ka šī nauda palīdzēs atjaunot Amerikas ekonomiku un atbalstīs strādniekus un Amerikas vidusslāni. ASV valdība jau ir pieņēmusi trešo palīdzības paketi pandēmijas skartajiem pilsoņiem un uzņēmumiem, kuru visu trīs projektu kopējā summa pārsniedz 5 triljonus dolāru. Atšķirībā no abām iepriekšējām palīdzības paketēm neviens no šiem republikāņu likumdevējiem nevienā Kongresu namā nav balsojis. Viņš to paveica ar Pārstāvju palātas un Senāta starpniecību, tikai pateicoties demokrātu balsojumiem. Tiešos vienreizējos maksājumus 1400 dolāru apmērā saņems visi amerikāņi, kuri pelna mazāk nekā 75 000 ASV dolāru gadā, jeb 150 000 dolāru uz vienu precētu pāri. Tas ir vairākums ASV iedzīvotāju. Daudzas ģimenes ar nepilngadīgiem bērniem papildus jau esošajiem maksājumiem saņems papildu nodokļu atvieglojumus no 3000 līdz 3600 dolāru par katru bērnu. Bez tam, bezdarbnieka pabalsti 300 dolāru nedēļā tiks pagarināti līdz septembrim. Vēl 350 miljardi dolāru tiks novirzīti štatu un apgabalu atbalstam, 130 miljardi skolu atvēršanai, gandrīz 50 miljardi koronavīrusa testēšanas un pētījumu programmai un vēl 14 miljardi papildu vakcīnu iegādei. Plāns sniedz atbalstu arī maziem un vidējiem uzņēmumiem. Ekonomikas dati ASV. Patēriņa cenu indekss februārī salīdzinājumā ar janvāri pieauga par 0,4%, bet gada inflācijas līmenis sastādīja 1,7%. Pamata inflācijas pieaugums, neskaitot pārtikas preces un energoresursus, februārī sasniedza 1,3% gadā. Sākotnējo pieteikumu skaits bezdarbnieka pabalstam par nedēļu tika reģistrēts 712 tūkstošu apmērā, kas ir par 42 tūkstošiem mazāk nekā iepriekšējā nedēļā un par 13 tūkstošiem mazāk nekā prognozēja analītiķi. Ķīna. Patēriņa cenu indekss februārī salīdzinājumā ar janvāri pieauga par 0,6%, bet gada deflācija sasniedza 0,2%. Svarīgākie šīs nedēļas notikumi Šonedēļ FRS, Anglijas Banka un Japānas Banka publicēs savus lēmumus par monetāro politiku. Pirmdien Ķīnai jāpublicē dati par janvāra un februāra mazumtirdzniecību, rūpniecisko ražošanu un bezdarba līmeni. Otrdien ASV tiks publiskoti februāra dati par mazumtirdzniecību un rūpniecisko ražošanu. Trešdien dati par cenu pieaugumu februārī tiks publicēti Eiro zonā, bet ASV ziņos par nedēļas naftas rezervju izmaiņām. Ceturtdien Eiro zona publicēs tirdzniecības bilances stāvokli janvārī, bet ASV publicēs datus par nedēļas sākotnējo pieprasījumu skaitu par bezdarbnieka pabalstiem.     Šeit sniegtajai informācijai ir informatīvs raksturs, tā nevar tikt uzskatīta par piedāvājumu vai ieteikumu pirkt, turēt vai pārdot vērtspapīrus, vai par ieguldījumu ieteikumu, ieguldījumu pētījumu vai ieguldījumu konsultāciju vai par ieteikumu uzticēt jūsu aktīvu pārvaldīšanu noteiktajam ieguldījumu pārvaldniekam. Klients pilnībā apzinās un uzņemas visus riskus, kas saistīti ar ieguldījumiem. Šo informāciju ir sagatavojusi AS Baltic International Bank.

Ņemot vērā valstī noteiktos ierobežojumus, laika posmā no šī gada 16. marta līdz 6. aprīlim, aicinām maksimāli izmantot attālinātās saziņas iespējas un attālinātās iespējas jūsu finanšu darījumiem. Klientus klātienē Banka apkalpos pēc iepriekšēja pieraksta.   Par attālināto klientu apkalpošanu Jau šobrīd pakalpojumu piedāvāšana attālinātā formātā veido lielu daļu no mūsu darba, sniedzot Jums iespēju pārvaldīt savus finanšu resursus un veikt darījumus, neatkarīgi no diennakts stundas un Jūsu atrašanās vietas. Attālinātai saziņai izmantojiet: Attālinātās elektroniskās apkalpošanas sistēmu - internetbanku E-pasta saraksti ar savu personīgo baņķieri Attālināto klientu apkalpošanu: (+371) 6700 0444 Informatīvo e-pastu: info@bib.eu    Par Bankas seifu glabātuves apmeklējumu Bankas seifu glabātuves apmeklējumu klientam jāpiesaka iepriekš, sazinoties ar  savu atbildīgo personīgo baņķieri. Šajā periodā aicinām apmeklēt Bankas seifu glabātuvi tikai gadījumos, kad tas ir patiesi nepieciešams! Paldies par sapratni!  

  Konstantīns Goluzins, CFA Aktīvu pārvaldīšanas nodaļas vadītājs Tālr.: (+371) 6700 0456 E-pasts: trust@bib.eu SKATĪT LINKEDIN PROFILU   Pagājušās nedēļas galvenie notikumi Aizvadītajā nedēļā Ķīnas Nacionālā tautas kongresa ikgadējā sesijā, Ķīnas varas iestādes noteica gada ekonomiskās izaugsmes mērķi – IKP pieaugumu 6 procentu apmērā. Pandēmijas laikā ĶTR ir gandrīz vienīgā lielā ekonomika pasaulē, kas uzrāda izaugsmi. Ķīnas vadība sagaida, ka līdz 2021. gada beigām valsts ekonomikas izaugsmes temps pārsniegs 6 procentus. Pagājušajā gadā, neskatoties uz ekonomikas lejupslīdi pandēmijas laikā, šis rādītājs sastādīja 2,3 procentus, kas tika sasniegts, pateicoties vērienīgai ekonomikas stimulēšanas programmai. Pekina plāno arī palielināt militāro budžetu par 6,8 procentiem. Tas nozīmē, ka aizsardzības izdevumi šogad augs straujāk nekā budžeta izdevumi kopumā. 2020. gadā militāro izdevumu pieaugums bija 6,6 procenti. Ieguldījumi aizsardzībā pieaug, turpinoties saspīlētām attiecībām ar ASV, Indiju un Taivānu. Ķīnas varas iestādes arī gatavojas veikt reformas sociālajā jomā. ĶTR pakāpeniski paaugstinās pensionēšanās vecumu piecu gadu laikā. Šis mērķis ir noteikts 14. valsts sociālekonomiskās attīstības plānā 2021. – 2025. gadam. Pašlaik vīrieši Ķīnā var doties pensijā 60 gadu vecumā, bet sievietes 55 gadu vecumā. Līdz 2025. gadam šis vecums vīriešiem būs attiecīgi 65 gadi un sievietēm 60 gadi. Ekonomikas dati Eiro zona. Saskaņā ar PMI biznesa aktivitātes indeksa pēdējās pārskatīšanas rezultātiem februārī, rādītājs attiecībā pret janvāri pieauga par 1 punktu un sastādīja 48,8. No rādītājiem, kas veido indeksu, uzņēmējdarbība pakalpojumu nozarē bija par 0,3 punktiem augstāka, savukārt apstrādes rūpniecības stāvoklis pieauga par 2,9 punktiem. Bezdarba līmenis janvārī trešo mēnesi pēc kārtas saglabājas nemainīgs - 8,1% apmērā, kas ir par 0,2 procentpunktiem zemāks par analītiķu gaidām. Patēriņa cenu indekss februārī salīdzinājumā ar janvāri pieauga par 0,2%, bet gada inflācija sasniedza 0,9% atzīmi. Pamata inflācijas pieaugums, neskaitot pārtikas preces un energoresursus, februārī pieauga par 1.1%. ASV. Sākotnējo pieteikumu skaits bezdarbnieka pabalstam par nedēļu reģistrēts 745 tūkstošu apmērā, kas ir par 9 tūkstošiem vairāk nekā iepriekšējā nedēļā un par 5 tūkstošiem mazāk nekā prognozēja analītiķi. Bezdarba līmenis februārī samazinājās par 0,1 procentpunktu un sastādīja 6,2%, bet jaunu darba vietu skaits nelauksaimniecības nozarē sasniedza 379 tūkstošus, kas ir par 200 tūkstošiem vairāk, nekā prognozēts un par 213 tūkstošiem vairāk nekā mēnesi iepriekš. PMI biznesa aktivitātes indeksa pēdējās pārskatīšanas rezultātā februārī, rādītājs salīdzinājumā ar janvāri palielinājās par 0,8 punktiem un sastādīja 59,5. No rādītājiem, kas veido indeksu, uzņēmējdarbība pakalpojumu nozarē bija par 1,5 punktiem augstāka, bet apstrādes rūpniecības stāvoklis pieauga par 3,1 punktu. Tirdzniecības deficīts janvārī sasniedza 68,2 miljardus dolāru. Eksports janvārī palielinājās par 1%, salīdzinot ar 2020. gada decembri, savukārt imports tajā pašā periodā pieauga par 1,4%. Ķīna. Saskaņā ar Caixin Bank datiem, februārī PMI indeks apstrādes rūpniecībā samazinājās par 0,6 punktiem un sastādīja 50,9 p. Savukārt Ķīnas Nacionālā statistikas biroja dati liecina, ka PMI Manufacturing februārī sastādīja 50,6 punktus. Svarīgākie šīs nedēļas notikumi Par šīs nedēļas galveno notikumu uzskatāms balsojums ASV Senātā par Džo Baidena ekonomikas stimulēšanas plāna pieņemšanu, kuru, ja plāns tiks pieņemts, parakstīs pats Baidens un tas stāsies spēkā. Trešdien, februāra cenu pieauguma līmenis kļūs zināms Ķīnā un Amerikas Savienotajās Valstīs, kā arī ASV ziņos par nedēļas naftas rezervju pieaugumu. Ceturtdien ECB publicēs lēmumu par pamata procentu likmēm, bet ASV kļūs zināms sākotnējo pieteikumu skaits bezdarbnieka pabalstiem par nedēļu.     Šeit sniegtajai informācijai ir informatīvs raksturs, tā nevar tikt uzskatīta par piedāvājumu vai ieteikumu pirkt, turēt vai pārdot vērtspapīrus, vai par ieguldījumu ieteikumu, ieguldījumu pētījumu vai ieguldījumu konsultāciju vai par ieteikumu uzticēt jūsu aktīvu pārvaldīšanu noteiktajam ieguldījumu pārvaldniekam. Klients pilnībā apzinās un uzņemas visus riskus, kas saistīti ar ieguldījumiem. Šo informāciju ir sagatavojusi AS Baltic International Bank.

  Konstantīns Goluzins, CFA Aktīvu pārvaldīšanas nodaļas vadītājs Tālr.: (+371) 6700 0456 E-pasts: trust@bib.eu SKATĪT LINKEDIN PROFILU   Pagājušās nedēļas galvenie notikumi ASV Pārstāvju palāta ir apstiprinājusi 1,9 triljonu ASV dolāru lielu palīdzības paketi, ko sagatavojusi prezidenta Džo Baidena administrācija. Par likumprojektu nobalsoja 219 Pārstāvju palātas locekļi, bet pret - 212. Kopējais palīdzības paketes apjoms ir gandrīz 10 procenti no valsts IKP. Likumprojekts paredz piešķirt 400 miljardus dolāru koronavīrusa izplatības apkarošanai, aptuveni 1 triljons dolāru tiks piešķirts, lai palīdzētu iedzīvotājiem, kurus skārusi pandēmija un ierobežojošie pasākumi, bet pārējā nauda tiks izmantota ekonomikas izaugsmes stimulēšanai. Ar pasākumu paketi Baidens plāno radīt miljoniem jaunu darbavietu. Turklāt tas nodrošina tiešos maksājumus privātām mājsaimniecībām, finansējumu koronavīrusa testiem un vakcinācijai pret COVID-19, kā arī papildu palīdzību bezdarbniekiem. Pēc Pārstāvju palātas likumprojekta pieņemšanas, marta sākumā dokuments nonāks Senātā. Senātā daļa Baidena plāna jau ir cietusi neveiksi, kur netika apstiprināts valstī noteiktās minimālās algas paaugstinājums līdz 15 dolāriem stundā, kas tagad sastāda 7,25 dolārus stundā. Rezultātā šis projekts tika izslēgts no likumprojekta. Baidens un viņa Demokrātiskā partija cenšas panākt, lai pakete tiktu pieņemta līdz 14. martam, kad beidzas pagarinātā un paaugstinātā bezdarbnieku pabalsta termiņš. Senātā demokrātiem un republikāņiem katram ir 50 balsis, bet strupceļa gadījumā savu balsi var dot viceprezidente Kamala Harisa, kura ir arī parlamenta augšpalātas priekšsēdētāja. Republikāņi iebilst pret tik plašas jaunas palīdzības paketes pieņemšanu. Ekonomikas dati Eiro zona. Patēriņa cenu indekss janvārī salīdzinājumā ar decembri pieauga par 0,2%, bet gada inflācijas līmenis sastādīja 0,9%. Pamata inflācijas pieaugums, neskaitot pārtikas preces un energoresursus, janvārī sasniedza 1,4% gada griezumā. ASV. Pēc atkārtota aprēķina, 4. ceturkšņa IKP gada izteiksmē pieauga par 4.1% (salīdzinot ar 2020. gada 3. ceturksni). Sākotnējo pieteikumu skaits bezdarbnieka pabalstam par nedēļu reģistrēts 730 tūkstošu apmērā, kas ir par 111 tūkstošiem mazāk nekā iepriekšējā nedēļā un par 80 tūkstošiem mazāk, nekā prognozēja analītiķi. Jauno mājokļu pārdošanas apjomi janvārī pieauga par 4,3%, salīdzinot ar decembri, bet gada izteiksmē sastādīja 923 tūkstošus vienību, kas ir par 73 tūkstošiem vairāk, nekā prognozēja analītiķi. Ilglietojuma preču pasūtījumu apjoms janvārī salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi pieauga par 3,4%. Bāzes rādītājs, neskaitot civilo aviāciju, tajā pašā laika posmā pieauga par 1,4%. Janvārī, pateicoties valsts atbalsta maksājumiem, personīgo ienākumu līmenis pieauga par 10%, kad decembrī ienākumi pieauga par 0,6%. Personīgo tēriņu līmenis janvārī pieauga par 2,4%, salīdzinot ar decembri. Svarīgākie šīs nedēļas notikumi Pirmdien uzņēmējdarbības aktivitātes līmenis rūpniecības nozarē februārī kļūs zināms ASV, Ķīnā un Eiro zonā. Otrdien cenu pieauguma līmenis februārī kļūs zināms Eiro zonā. Trešdien kļūs zināmas nedēļas naftas rezervju izmaiņas ASV. Ceturtdien dati par mazumtirdzniecību un janvāra bezdarbu tiks paziņoti Eiro zonā, bet ASV tiks publicēts sākotnējo bezdarba pieprasījumu skaits par nedēļu. Piektdien ASV uzzinās datus par tirdzniecības bilanci janvārī, kā arī par darba tirgus stāvokli februārī.     Šeit sniegtajai informācijai ir informatīvs raksturs, tā nevar tikt uzskatīta par piedāvājumu vai ieteikumu pirkt, turēt vai pārdot vērtspapīrus, vai par ieguldījumu ieteikumu, ieguldījumu pētījumu vai ieguldījumu konsultāciju vai par ieteikumu uzticēt jūsu aktīvu pārvaldīšanu noteiktajam ieguldījumu pārvaldniekam. Klients pilnībā apzinās un uzņemas visus riskus, kas saistīti ar ieguldījumiem. Šo informāciju ir sagatavojusi AS Baltic International Bank.

  2020. gada 4. ceturksnī Baltic International Bank SE turpināja īstenot izvēlēto biznesa stratēģiju, apliecinot sevi kā stabilu vietējā kapitāla banku un nozīmīgu finanšu sektora dalībnieku, saglabājot augstu likviditātes seguma rādītāju – 139%, kā arī augstu kapitāla rādītāju – 16,32 %. 2020. gada 4.ceturksni Baltic International Bank SE noslēdza ar šādiem finanšu rezultātiem (dati par koncernu norādīti iekavās): - Aktīvi: 216,74 miljoni eiro (221,87 milj. Eiro); - Kopējais kapitāla rādītājs: 16,32% (14,37%); - Likviditātes seguma rādītājs: 139%; - Zaudējumi: 1,46 milj. eiro (3,42 milj. Eiro) “2020. gads Bankai būtisks ar tās atgriešanos kreditēšanā, kas bijusi viena no mūsu stratēģiskajām prioritātēm, esam turpinājuši mērķtiecīgu darbu un redzam, ka mazo un vidējo uzņēmumu segmentā pieprasījums pēc papildus finanšu līdzekļiem visa gada garumā saglabājies augsts. Iespēju kreditēt uztveram ne tikai kā atbalstu uzņēmēju sektoram, bet arī kā pienesumu valsts ekonomikai kopumā. Aizvadītajā gadā esam arī stiprinājuši vadības komandu, Bankas valdei pievienojies ekonomikas zinātņu doktors Edgars Voļskis, kā arī Banka kļuvusi par Eiropas Komercsabiedrību (Societas Europaea) ar mērķi stiprināt Sabiedrības starptautisko dimensiju un veicināt starptautisko atpazīstamību Eiropas Savienībā, Sabiedrības un potenciālo klientu, citu starptautisko banku un finanšu pakalpojumu sniedzēju vidū. Pērn noslēdzām vienu no posmiem Bankas digitālo kanālu pilnveidošanā un darbu sāka jaunā internetbanka. 2020. gadā Banka arī otro gadu pēc kļuva par Platīna kategorijas uzvarētāju Ilgtspējas indeksā 2020., esot vienīgā vietējā kapitāla Bankas, kas saņēmusi šo augsto apbalvojumu. Savukārt gadu noslēdzām ar vērienīgu projektu kultūras mantojuma jomā – ar Bankas atbalstu klajā nāca heraldikas izdevumus “Dzimtu Ģerboņi mūsdienu Latvijā” “, - norāda valdes priekšsēdētājs Viktors Bolbats. 2020. gada 31. decembrī Bankas klientu kopējo līdzekļu apjoms sasniedza 358 miljonus eiro (357 milj. eiro), t.sk. aktīvu pārvaldīšanā apjoms sasniedzot 66 miljonus eiro (66 milj. eiro). Brokeru apkalpošanā esošo finanšu instrumentu vērtība –109 miljonus eiro (109 milj.eiro). Bankas augsti likvīdie aktīvi (aktīvi ar investīciju līmeņa reitingu un prasības pret Latvijas Banku) veidoja 109 miljonus eiro (109 milj. eiro) jeb 50% (49 %) no kopējiem aktīviem. Ieguldījumi valsts obligācijās veidoja 22,86 miljonus eiro (22,86 milj. eiro) jeb 10% (10%) no kopējiem aktīviem. Likvīdo aktīvu struktūra ir labi diversificēta: 20% veido obligācijas, 2% veido prasības pret kredītiestādēm, 73% veido prasības pret Latvijas Banku, 4% veido kase un 1% akcijas. Likviditātes seguma rādītājs (LCR, Liquidity Coverage Ratio) bija 139%. Neto stabila finansējuma rādītājs (NSFR, Net Stable Funding Ratio), kas raksturo stabila finansējuma pieejamību aktīviem un ārpusbilances saistībām, ir sasniedzis 137%. Turpinot Bankas aktīvu kvalitātes uzlabošanas un kapitāla stiprināšanas programmu, 2020. gada 31.decembrī Bankas pirmā līmeņa kapitāla rādītājs (Tier 1 capital ratio) sasniedza 14,41% (12,49%), kamēr kopējais kapitāla rādītājs (Total Capital Ratio) – 16,32% (14,37%), kas būtiski pārsniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteiktās minimālās pašu kapitāla prasības (Total SREP capital requirement ratio) – 11%. Sasniegtais kopējais kapitāla rādītājs pārsniedz arī vispārējā nepieciešamā kapitāla apmēra rādītāja līmeni (Overall capital requirement ratio), kas sastādīja 13.50%. 2020. gada 31. decembrī Bankas pašu kapitāls bija 23,60 miljoni eiro (21,12 miljoni eiro). Baltic International Bank pārskats par 2020. gada 4.ceturksni pieejams šeit.

  Konstantīns Goluzins, CFA Aktīvu pārvaldīšanas nodaļas vadītājs Tālr.: (+371) 6700 0456 E-pasts: trust@bib.eu SKATĪT LINKEDIN PROFILU   Pagājušās nedēļas galvenie notikumi Bijusī Nigērijas finanšu ministre Ngozi Okondžo-Iveala kļūs par pirmo sievieti un pirmo Āfrikas kontinenta pārstāvi, kas ieņems Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) ģenerāldirektora amatu. Kā ģenerāldirektors ar ierobežotām formālām pilnvarām 66 gadus vecā Okondžo-Iveala būs starpnieks starptautiskās tirdzniecības sarunās, iesaistīsies tirdzniecības noteikumu reformās un cīnīsies ar protekcionismu, kas pastiprinājies Covid-19 pandēmijas laikā. Ngozi Okondžo-Iveala studēja ekonomiku Hārvardā, bet savos pusaudžu gados pārdzīvoja Nigērijas pilsoņu karu. Nesen viņa saņēma Amerikas pilsonību. 2003. gadā Okondžo-Iveala atgriezās dzimtenē un divas reizes (2003.-2006. un 2011.-2015. gadā) vadīja Finanšu ministriju. Tiek uzskatīts, ka tieši viņas izturība un sarunu vadīšanas spējas ir palīdzējušas nodrošināt 2005. gadā Nigērijas parādu norakstīšanu, sarunās ar Parīzes kreditoru klubu. Okondžo-Iveala 25 gadus pavadīja Pasaules Bankā kā attīstības ekonomists, pārraugot bankas darbības bilanci 81 miljardu ASV dolāru apmērā, pakāpjoties līdz izpilddirektora amatam. Viņa arī darbojas vairāku lielu korporāciju, kā Twitter un Danone, valdēs. Visi PTO Ģenerālpadomes locekļi, kurā atrodas visu organizācijas dalībvalstu pārstāvji to vienbalsīgi apstiprināja. PTO pēc sešu mēnešu izpilddirektora prombūtnes, atrodas daļējas paralīzes stāvoklī, galvenokārt tāpēc, ka Trampa administrācija bija bloķējusi jauna vadītāja ievēlēšanu. Bet pat pirms Trampa lēmumi par kuriem bija jāvienojas vienprātīgi, bieži ir bijuši virzīti lēni. Tajā pašā laikā ASV un citas attīstītās PTO dalībvalstis apgalvoja, ka jaunattīstības valstis, īpaši Ķīna, nevar pastāvīgi pieprasīt izņēmumus no noteikumiem un noteikumi ir jāpārskata, lai ņemtu vērā Ķīnas ekonomikas straujo izaugsmi. ASV centrālās bankas 26.-27.janvāra sanāksmes protokols parādīja, ka joprojām vājinātas ekonomikas apstākļos, kuru atlabšana var aizņemt ilgu laiku. Federālo rezervju sistēmas amatpersonas apsprieda, kā likt pamatus augstākas inflācijas pieņemšanai sabiedrībā, kā arī nepieciešamība saglabāt modrību un uzraudzīt stresa pazīmes dinamisko aktīvu tirgos. FRS ierēdņi, cita starpā, ir apsprieduši tādas platformas kā Robinhood, kas ļauj privātiem investoriem tirgoties akciju tirgū. Regulatora padomes locekļi paziņoja, ka ir gatavi uzturēt stimulējošo monetāro politiku, lai uzlabotu situāciju darba tirgū, kas joprojām neatgūstas no koronavīrusa pandēmijas ietekmes. Vairāki sanāksmes dalībnieki norādīja, ka redz cenu pieaugumu produktiem, kas piegādes ķēdes traucējumu dēļ ir vai drīz var tikt ierobežoti; citi gaidīja, ka iespējamā straujas aktivitātes līmeņa atgriešanās, varētu izraisīt vienreizēju cenu pieaugumu. Ekonomikas dati Eiro zona. Saskaņā ar pārrēķinu, IKP ceturtajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2020. gada trešo ceturksni samazinājās par 0,6%, savukārt IKP samazinājums ceturtajā ceturksnī gada izteiksmē (salīdzinājumā ar 2019. gada ceturto ceturksni) sastādīja 5%. Saskaņā ar PMI uzņēmējdarbības indeksa primārā novērtējuma rezultātiem februārī rādītājs palielinājās par 0,3 punktiem un sastādīja 48,1. No rādītājiem, kas veido indeksu, uzņēmējdarbība pakalpojumu nozarē bija par 0,7 punktiem zemāka, savukārt apstrādes rūpniecības stāvoklis pieauga par 2,9 punktiem. ASV. Saskaņā ar PMI uzņēmējdarbības indeksa sākotnējā novērtējuma rezultātiem februārī, rādītājs pieauga par 1,1 punktu un sastādīja 58,8. No rādītājiem, kas veido indeksu, uzņēmējdarbība pakalpojumu nozarē bija par 0,6 punktiem augstāka, bet apstrādes rūpniecības stāvoklis samazinājās par 0,7 punktiem. Sākotnējo pieteikumu skaits bezdarbnieka pabalstam tika reģistrēts 861 tūkstošu apmērā, kas ir par 13 tūkstošiem vairāk nekā iepriekšējā nedēļā un par 96 tūkstošiem vairāk, nekā prognozēja analītiķi. Mazumtirdzniecības apjoms janvārī salīdzinājumā ar 2020. gada decembri pieauga par 5,3%, savukārt mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugums tika prognozēts 1% apmērā. Savukārt, izslēdzot no rādītāja datus par benzīna un automašīnu tirdzniecību, mazumtirdzniecības apjoms janvārī pieauga par 5,9%. Svarīgākie šīs nedēļas notikumi Otrdien Eiro zonai jāpublicē galīgie janvāra inflācijas dati. Trešdien ASV ziņos par jaunu māju pārdošanu janvārī, kā arī par naftas krājumu izmaiņām iepriekšējā nedēļā. Ceturtdien ASV jāpublicē ceturtā ceturkšņa IKP pārrēķins, dati par ilglietojuma preču tirdzniecību un sākotnējo bezdarbnieka pabalstu pieprasījuma skaits par nedēļu. Piektdien ASV kļūs zināmi pilsoņu personīgie ienākumi un izdevumi par janvāri.   Šeit sniegtajai informācijai ir informatīvs raksturs, tā nevar tikt uzskatīta par piedāvājumu vai ieteikumu pirkt, turēt vai pārdot vērtspapīrus, vai par ieguldījumu ieteikumu, ieguldījumu pētījumu vai ieguldījumu konsultāciju vai par ieteikumu uzticēt jūsu aktīvu pārvaldīšanu noteiktajam ieguldījumu pārvaldniekam. Klients pilnībā apzinās un uzņemas visus riskus, kas saistīti ar ieguldījumiem. Šo informāciju ir sagatavojusi AS Baltic International Bank.

  Konstantīns Goluzins, CFA Aktīvu pārvaldīšanas nodaļas vadītājs Tālr.: (+371) 6700 0456 E-pasts: trust@bib.eu SKATĪT LINKEDIN PROFILU   Pagājušās nedēļas galvenie notikumi Federālo rezervju sistēmas (FRS) vadītājs Džeroms Pauels, uzstājoties Ņujorkas Ekonomikas klubā, sacīja, ka ASV darba tirgus atgriešanās līdz līmenim, kas tika sasniegts pirms pandēmijas sākuma var aizņemt "daudzus gadus". Džeroms Pauels paskaidroja, ka jau kopš pandēmijas sākuma FRS bija noraizējies par tā ilgtermiņa sekām darba tirgū. Ilgstoši bezdarba periodi var nopietni kaitēt cilvēka labklājībai, kā arī mazināt valsts ekonomisko potenciālu. Iepriekšējā pieredze rāda, ka atveseļošanās var ilgt daudzus gadus. FRS vadītājs piebilda, ka pandēmijas sākumā, 2020. gada februārī, ASV bezdarba līmenis bija 3,5%. 2020. gada aprīlī tas sasniedza maksimumu visā pandēmijas periodā - 14,8%, un līdz 2021. gada janvārim bezdarba līmenis samazinājās līdz 6,3%. 2020. gadā ASV IKP samazinājās par 3,5%, kas ir vissliktākais rādītājs kopš Otrā pasaules kara. ASV Senāta balsojums par bijušā prezidenta Donalda Trampa impīčmentu sestdien, 13. februārī, beidzās ar bijušā valsts vadītāja attaisnošanu. 57 no 100 Amerikas parlamenta augšpalātas deputātiem nobalsoja par Trampa atcelšanu no prezidentūras. Tomēr, lai impīčmentu atzītu par spēkā esošu, bija nepieciešams divu trešdaļu balsu vairākums, kas atbilst vismaz 67 kongresmeņiem. Impīčmenta procedūru pret Donaldu Trampu uzsāka Kongresa Pārstāvju palāta, kamēr Tramps vēl bija ASV prezidents. Tomēr laika trūkuma dēļ, Senāts bija spiests izskatīt šo jautājumu pēc vēlēšanās uzvarējušā jaunā valsts vadītāja demokrāta Džo Baidena inaugurācijas. Ekonomikas dati ASV. Sākotnējo pieteikumu skaits bezdarbnieka pabalstam par nedēļu tika reģistrēts 793 tūkstošu apmērā, kas ir par 19 tūkstošiem mazāk nekā iepriekšējā nedēļā un par 43 tūkstošiem vairāk, nekā prognozēja analītiķi. Patēriņa cenu indekss janvārī salīdzinājumā ar decembri pieauga par 0,3%, bet gada inflācijas līmenis sastādīja 1,4%. Arī pamata inflācijas līmeņa kāpums, neskaitot pārtikas preces un energoresursus, janvārī sastādīja 1,4% gadā. Ķīna. Patēriņa cenu indekss janvārī salīdzinājumā ar decembri palielinājās par 1%, savukārt gada inflācija bija negatīva un sastādīja -0,3%. Svarīgākie šīs nedēļas notikumi Pirmdien Eiro zonā publicēs datus par decembra tirdzniecības bilanci un rūpniecības produkciju. Otrdien Eiro zonai jāpublicē dati par IKP pārrēķinu par ceturto ceturksni. Trešdien ASV jāpublicē dati par janvāra mazumtirdzniecību un rūpniecisko ražošanu, kā arī pēdējās FRS sanāksmes protokoli. Ceturtdien ASV publicēs sākotnējo bezdarbnieka pabalstu pieprasījumu skaitu nedēļā, kā arī nedēļas naftas krājumu izmaiņas. Piektdien uzņēmējdarbības vides stāvoklis februārī tiks publicēts Eiro zonā un ASV. Šeit sniegtajai informācijai ir informatīvs raksturs, tā nevar tikt uzskatīta par piedāvājumu vai ieteikumu pirkt, turēt vai pārdot vērtspapīrus, vai par ieguldījumu ieteikumu, ieguldījumu pētījumu vai ieguldījumu konsultāciju vai par ieteikumu uzticēt jūsu aktīvu pārvaldīšanu noteiktajam ieguldījumu pārvaldniekam. Klients pilnībā apzinās un uzņemas visus riskus, kas saistīti ar ieguldījumiem. Šo informāciju ir sagatavojusi AS Baltic International Bank.

  Konstantīns Goluzins, CFA Aktīvu pārvaldīšanas nodaļas vadītājs Tālr.: (+371) 6700 0456 E-pasts: trust@bib.eu SKATĪT LINKEDIN PROFILU   Pagājušās nedēļas galvenie notikumi Februāra sākuma sanāksmē Anglijas Banka saglabājusi bāzes procentu likmi 0,1% apmērā. Aktīvu iegādes ierobežojums arī tika saglabāts 895 miljardu mārciņu apmērā. Lielbritānijas regulators atzīmēja, ka Covid-19 pandēmija joprojām negatīvi ietekmē ienākumus, izdevumus un darba tirgu Lielbritānijā un inflācija joprojām ir krietni zem 2% mērķa. Lielbritānijas Centrālā banka norādījusi, ka vakcinācijai pret Covid-19 vajadzētu palīdzēt Lielbritānijas ekonomikai ātri atgūties līdz 2021. gada beigām. Neskatoties uz to, regulators ir gatavs vajadzības gadījumā veikt turpmākas darbības, lai palīdzētu ekonomikai atkopties un noturēt inflāciju. Anglijas Bankā atzīmēja, ka lielākajai daļai komercbanku būs vajadzīgs laiks, lai mainītu sistēmas un procesus, lai īstenotu stratēģiskus vai taktiskus lēmumus. Anglijas Banka uzsvēra, ka tas viss nenozīmē negatīvo likmju ieviešanas neizbēgamību. Neskatoties uz to, Anglijas Banka plāno sadarboties risinājumu izstrādē ar visiem iesaistītajiem uzņēmumiem, lai sešu mēnešu laikā sagatavotu visus iesaistītos uzņēmumus negatīvas likmes režīmam. Negatīvās likmes uzņēmumiem un privātpersonām faktiski ļauj aizņemties naudu, saņemot par to procentu ienākumus. Tai pat laikā, ieguldījumi banku noguldījumos un citos parāda instrumentos to īpašniekiem rada zaudējumus, kas ir vienādi ar negatīvo likmi. Šāds monetārais režīms teorētiski veicina ieguldījumus citos biržā tirgotos instrumentos un uzņēmumos, kā arī aktīvus tēriņus, kam būtu jāveicina ekonomikas izaugsme. Tomēr negatīvās procentu likmes vēl vairāk ietekmē banku rentabilitāti, negatīvi ietekmējot to finanšu rādītājus.   Ekonomikas dati Eiro zona. PMI uzņēmējdarbības indeksa galīgās pārskatīšanas rezultātā, janvārī indekss samazinājās par 1,3 punktiem līdz 47,8. No rādītājiem, kas veido indeksu, uzņēmējdarbība pakalpojumu nozarē bija par 1 punktu zemāka, savukārt apstrādes rūpniecības stāvoklis samazinājās par 0,4 punktiem. Bezdarba līmenis decembrī saglabājās novembra līmenī - 8,3%. Patēriņa cenu indekss janvārī salīdzinājumā ar 2020. gada decembri pieauga par 0,2%, savukārt gada inflācija sasniedza 0,9%. Galvenās inflācijas pieaugums, neskaitot pārtikas un enerģijas resursus, janvārī sasniedza 1,4% gadā. ASV. Sākotnējo pieteikumu skaits bezdarbnieka pabalstam par nedēļu tika reģistrēts 779 tūkstošu apmērā, kas ir par 33 tūkstošiem mazāk nekā iepriekšējā nedēļā un par 51 tūkstoti mazāk, nekā prognozēja analītiķi. PMI uzņēmējdarbības indeksa galīgās pārskatīšanas rezultātā, janvārī indekss pieauga par 3,4 punktiem līdz 58,7. No rādītājiem, kas veido indeksu, uzņēmējdarbības aktivitāte pakalpojumu nozarē bija par 3,5 punktiem augstāka, savukārt apstrādes rūpniecības stāvoklis pieauga par 2,1 punktu. Bezdarba līmenis janvārī samazinājās par 0,4 procentpunktiem un sasniedza 6,3%, bet jaunu darba vietu skaits nelauksaimnieciskajā sektorā sasniedza 49 tūkstošus, kas ir par tūkstoti mazāk, nekā gaidīts, un par 276 tūkstošiem vairāk nekā mēnesi iepriekš. Ķīna. Saskaņā ar Caixin Bank novērtējumu janvārī PMI ražošanas nozarē samazinājās par 1,5 procentpunktiem līdz 51,5 punktiem. Savukārt Ķīnas Nacionālā statistikas biroja dati liecina, ka PMI Manufacturing janvārī sastādīja 51,3 punktu.   Svarīgākie šīs nedēļas notikumi Trešdien dati par janvāra cenu pieaugumu tiks publicēti Ķīnā un Amerikas Savienotajās Valstīs, kā arī ASV ziņos par naftas rezervju izmaiņām par nedēļu. Ceturtdien ASV publicēs sākotnējo pieprasījumu skaitu par bezdarbnieka pabalstiem par nedēļu. Šeit sniegtajai informācijai ir informatīvs raksturs, tā nevar tikt uzskatīta par piedāvājumu vai ieteikumu pirkt, turēt vai pārdot vērtspapīrus, vai par ieguldījumu ieteikumu, ieguldījumu pētījumu vai ieguldījumu konsultāciju vai par ieteikumu uzticēt jūsu aktīvu pārvaldīšanu noteiktajam ieguldījumu pārvaldniekam. Klients pilnībā apzinās un uzņemas visus riskus, kas saistīti ar ieguldījumiem. Šo informāciju ir sagatavojusi AS Baltic International Bank.

  Konstantīns Goluzins, CFA Aktīvu pārvaldīšanas nodaļas vadītājs Tālr.: (+371) 6700 0456 E-pasts: trust@bib.eu SKATĪT LINKEDIN PROFILU   Pagājušās nedēļas galvenie notikumi ASV FRS  pirmajā šī gada sanāksmē, saglabāja bāzes procentu likmi 0–0,25% līmenī. Regulatora paziņojumā teikts, ka Atvērtā tirgus komiteja nolēma saglabāt bāzes procentu likmes mērķa diapazonu 0–0,25% apmērā un uzskata, ka būs lietderīgi saglabāt šo mērķa diapazonu līdz darba tirgus apstākļi sasniegs līmeni, kas atbilst komitejas maksimālās nodarbinātības mērķim, bet inflācijas pieaugums tuvosies 2%. Papildus likmju uzturēšanai pašreizējā līmenī, FRS plāno arī nākamajos mēnešos turpināt uzpirkt valsts obligācijās vismaz 80 miljardu ASV dolāru apmērā, un, ar hipotēku nodrošinātos vērtspapīros vismaz 40 miljardus ASV dolāru apmērā ik mēnesi, līdz tiks panākts būtisks progress attiecībā uz maksimālo nodarbinātību un cenu stabilitāti. FRS uzsver, ka pandēmija turpina radīt spiedienu uz ekonomisko aktivitāti, nodarbinātību un inflāciju, kā arī rada ievērojamus riskus ekonomikas perspektīvām - gan ASV, gan arī visā pasaulē. FRS priekšsēdētājs Džeroms Pauels preses konferencē pēc šī gada pirmās tikšanās atzīmēja, ka ASV ekonomika nebūt nav pilnībā atkopusies un pandēmijas dēļ aptuveni 9 miljoni cilvēku palikuši bez darba. Viņš arī piebilda, ka ekonomika ir tālu no mūsu nodarbinātības un inflācijas mērķiem un, visticamāk, būs vajadzīgs laiks, lai gūtu ievērojamu turpmāku progresu. Dž. Pauelss paskaidroja, ka līdz šo mērķu sasniegšanai, ASV plāno īstenot adaptīvu monetāro politiku. Pauels atkārtoja, ka ASV ekonomikas perspektīvas joprojām ir "ļoti neskaidras" un  uzsvēra, ka negaida, ka inflācija pieaugs daudz straujāk par mērķa līmeni 2% apmērā, taču sacīja, ka FRS "ir instrumenti, lai šo problēmu risinātu". Centrālās bankas vadītājs norādīja, ka, nedaudz palielinoties šim rādītājam, FRS neveiks nekādus būtiskus pasākumus, bet tikai uzraudzīs to. Janvāra ziņojumā, Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) uzlaboja prognozes par globālo IKP pieaugumu šogad par 0,3 procentpunktiem salīdzinājumā ar oktobra aplēsēm. Pēc fonda analītiķu domām, šogad pasaules IKP pieauguma temps būs 5,5%, oktobra prognozē šis rādītājs bija 5,2%. 2022. gadā SVF sagaida 4,2% pieaugumu. Pērn, pēc fonda analītiķu domām, pasaules ekonomika saruka par 3,5%, savukārt rudenī eksperti gaidīja, ka līdz 2020. gada beigām pasaules IKP samazināsies par 4,4%. Ziņojumā teikts, ka 2021. gada prognozes augšupejoša pārskatīšana par 0,3 procentpunktiem atspoguļo papildu atbalsta pasākumus vairākās lielajās ekonomikās un cerības uz spēcīgāku ekonomisko aktivitāti vakcināciju dēļ šī gada otrajā pusē. Saskaņā ar fonda ekspertu prognozēm pasaules tirdzniecības apjoms šogad palielināsies par 8,1%, bet 2022.gadā par 6,3%. Paredzams, ka lielākajā daļā valstu samazināsies arī fiskālais deficīts, ko veicinās lielāki valdības ieņēmumi un mazāki izdevumi ekonomiskās aktivitātes atjaunošanās laikā. Tai pat  laikā dokumentā atzīmēts, ka kopumā valstu regulatoru apstiprinājumi vakcīnu pielietošanai pret koronavīrusu "dod cerību" pārvarēt pandēmiju, tomēr jauni infekcijas izplatīšanās viļņi un jauni vīrusa varianti rada bažas par turpmāko ekonomisko attīstību.   Ekonomikas dati ASV. Saskaņā ar sākotnējo novērtējumu, IKP ceturtajā ceturksnī pieauga par 4% gadā (salīdzinot ar 2020. gada trešo ceturksni), kas sakrita ar analītiķu gaidām. Sākotnējo pieteikumu skaits bezdarbnieka pabalstam par nedēļu tika reģistrēts 847 tūkstošu apmērā, kas ir par 67 tūkstošiem mazāk nekā iepriekšējā nedēļā, un par 53 tūkstošiem mazāk nekā prognozēja analītiķi. Ilglietojuma preču pasūtījumu apjoms decembrī, salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, pieauga par 0,2%. Bāzes rādītāja, kas neietver civilo aviāciju, pieaugums tajā pašā periodā sastādīja 0,5%. Decembrī amerikāņu personīgo ienākumu līmenis pieauga par 0,6% m/m, savukārt personīgo tēriņu līmenis decembrī salīdzinājumā ar novembri samazinājās par 0,2%.   Svarīgākie šīs nedēļas notikumi Pirmdien ASV, Eiro zona un Ķīna uzzinās uzņēmējdarbības noskaņojuma līmeni rūpniecības nozarē janvārī. Otrdien Eiro zonā kļūs zināms IKP kritums ceturtajā ceturksnī. Trešdien Eiro zona ziņos par janvāra inflāciju, bet ASV publicēs datus par nedēļas naftas rezervju izmaiņām. Ceturtdien ASV uzzinās sākotnējo bezdarbnieka pabalstu pieteikumu skaitu par nedēļu. Piektdien ASV publicēs datus par darba tirgus stāvokli janvārī, kā arī tirdzniecības bilances rādītājus par decembri.     Šeit sniegtajai informācijai ir informatīvs raksturs, tā nevar tikt uzskatīta par piedāvājumu vai ieteikumu pirkt, turēt vai pārdot vērtspapīrus, vai par ieguldījumu ieteikumu, ieguldījumu pētījumu vai ieguldījumu konsultāciju vai par ieteikumu uzticēt jūsu aktīvu pārvaldīšanu noteiktajam ieguldījumu pārvaldniekam. Klients pilnībā apzinās un uzņemas visus riskus, kas saistīti ar ieguldījumiem. Šo informāciju ir sagatavojusi AS Baltic International Bank.

  Konstantīns Goluzins, CFA Aktīvu pārvaldīšanas nodaļas vadītājs Tālr.: (+371) 6700 0456 E-pasts: trust@bib.eu SKATĪT LINKEDIN PROFILU   Pagājušās nedēļas galvenie notikumi Iepriekšējā nedēļā Eiropas Centrālā banka (ECB), kā tika gaidīts, saglabāja bāzes procentu likmi nulles līmenī, bet noguldījumu likmi mīnus 0,5% apmērā. Maržinālo aizdevumu likme tika saglabāta 0.25% līmenī. ECB Padome sagaida, ka pamatlikmes saglabāsies pašreizējā līmenī vai zem tā, līdz inflācija “pārliecinoši” tuvosies mērķim, kas ir nedaudz zem 2%. ECB arī nemainīja pandēmijas ārkārtas pirkumu programmas (PEPP) uzpirkšanas apjomu, atstājot to 1,85 triljonu eiro apmērā, kā to paredzēja eksperti. Centrālā banka turpinās atpirkt aktīvus saskaņā ar šo programmu vismaz līdz 2022. gada marta beigām vai līdz brīdim, kad tā uzskatīs, ka koronavīrusu pandēmijas izraisītā krīze ir beigusies. ECB ir paredzējusi vismaz līdz 2023. gada beigām reinvestēt ieņēmumus no PEPP ietvaros dzēšamām obligācijām. ECB prezidente Kristīne Lagarda preses konferencē pēc ECB sanāksmes sacīja, ka koronavīrusu pandēmija, visticamāk, izraisīs ekonomikas samazināšanos 2020. gada beigās un izdarīs spiedienu uz ekonomisko aktivitāti šī gada sākumā, taču tas atbilst ECB prognozēm. Lagarda atzīmēja, ka ekonomiskās izaugsmes riski  spiež uz ekonomikas sabremzēšanos, bet mazāk izteikti. Viņa arī uzskata, ka vakcīnu ieviešana, kas sākās decembra beigās, sniedz lielāku pārliecību par veselības krīzes atrisināšanu, tomēr, lai sasniegtu pūļa imunitāti, būs vajadzīgs laiks, un nevar izslēgt arī turpmākus ar pandēmiju saistītus, nevēlamus, notikumus. Pirmajā dienā, pēc zvēresta nodošanas 20. janvārī, jaunais ASV prezidents Džozefs Baidens parakstīja 15 dekrētus un rīkojumus, ar kuriem atcēla viņa priekšgājēja Donalda Trampa lēmumus, kā arī ieviesa jaunus pasākumus koronavīrusa pandēmijas apkarošanai. Baidens atcēla Trampa dekrētu, kas aizliedza iedzīvotājiem no vairākām pārsvarā musulmaņu valstīm iebraukt ASV un apturēja sienas būvniecību uz Meksikas robežas, kas Trampa vadībā tika celta dienu un nakti līdz viņa valdības pēdējai dienai. Pat vēlēšanu kampaņas laikā demokrāts solīja atjaunot valsts dalību Parīzes nolīgumā  par klimata pārmaiņām, par izstāšanos no kuras Tramps paziņoja 2017. gadā. Prezidents arī parakstīja dekrētu, ar kuru pavēlēja migrācijas iestādēm pārtraukt mēģinājumus izraidīt no valsts cilvēkus, kuri ieradušies Amerikas Savienotajās Valstīs kā bērni ar nelegālo imigrantu vecākiem. Trampa administrācija četrus gadus centās atcelt šo Baraka Obamas iniciatīvu, kas pazīstama kā DACA programma, bet galu galā cieta sakāvi tiesās. Baidens arī apturēja valsts izstāšanos no Pasaules Veselības organizācijas, kuru uzsāka viņa priekšgājējs un padarīja masku nēsāšanu un fiziskas distancēšanas pasākumus obligātus visās federālajās iestādēs un visiem valdības darbiniekiem. Ekonomikas dati ASV. Sākotnējo pieteikumu skaits bezdarbnieka pabalstam par nedēļu reģistrēts 900 tūkstošu apmērā, kas ir par 26 tūkstošiem mazāk nekā iepriekšējā nedēļā un par 10 tūkstošiem mazāk, nekā prognozēja analītiķi. Saskaņā ar PMI uzņēmējdarbības indeksa primārā novērtējuma rezultātiem, janvārī rādītājs palielinājās par 2,7 punktiem un sastādīja 58,0. No rādītājiem, kas veido indeksu, uzņēmējdarbība pakalpojumu nozarē bija par 2,7 punktiem augstāka, bet apstrādes rūpniecības stāvoklis pieauga par 2 punktiem. Eiro zona. Saskaņā ar PMI uzņēmējdarbības indeksa primārā novērtējuma rezultātiem, janvārī rādītājs samazinājās par 1,6 punktiem un sastādīja 47,5. No rādītājiem, kas veido indeksu, uzņēmējdarbība pakalpojumu nozarē bija par 1,4 punktiem zemāka, bet apstrādes rūpniecības stāvoklis samazinājās par 0,5 punktiem. Patēriņa cenu indekss decembrī salīdzinājumā ar novembri pieauga par 0,3%, bet gada inflācija sastādīja -0,3%. Pamata inflācijas pieauguma temps, neskaitot pārtikas preces un energoresursus, decembrī sasniedza 0,2% gadā. Ķīna. IKP ceturtajā ceturksnī salīdzinājumā ar trešo ceturksni pieauga par 2,6%, savukārt IKP pieaugums gada griezumā (salīdzinājumā ar 2019. gada ceturto ceturksni) sasniedza 6,5%. Mazumtirdzniecības apjomi decembrī, salīdzinājumā ar 2019. gada decembri, pieauga par 4,6%, savukārt mazumtirdzniecības pieauguma temp tika prognozēts 5,5% apmērā. Rūpnieciskā ražošana decembrī, salīdzinot ar 2019. gada decembri, palielinājās par 7,3%. Bezdarba līmenis decembrī saglabājās novembra līmenī, sastādot 5,2%.     Svarīgākie šīs nedēļas notikumi Šonedēļ notiks Davosas ekonomikas forums, šoreiz tiešsaistes formātā. Trešdien ASV uzzinās datus par ilglietojuma preču pasūtījumiem decembrī, kā arī par naftas rezervju izmaiņām par nedēļu, savukārt FRS publicēs savu lēmumu par pamatlikmi. Ceturtdien ASV sniegs primāro novērtējumu par IKP pieaugumu ceturtajā ceturksnī, kā arī publicēs nedēļas sākotnējo pieprasījumu skaitu par bezdarbnieka pabalstiem. Piektdien kļūs zināmi dati par amerikāņu personīgajiem ienākumiem un izdevumiem decembrī. Šeit sniegtajai informācijai ir informatīvs raksturs, tā nevar tikt uzskatīta par piedāvājumu vai ieteikumu pirkt, turēt vai pārdot vērtspapīrus, vai par ieguldījumu ieteikumu, ieguldījumu pētījumu vai ieguldījumu konsultāciju vai par ieteikumu uzticēt jūsu aktīvu pārvaldīšanu noteiktajam ieguldījumu pārvaldniekam. Klients pilnībā apzinās un uzņemas visus riskus, kas saistīti ar ieguldījumiem. Šo informāciju ir sagatavojusi AS Baltic International Bank.

  Konstantīns Goluzins, CFA Aktīvu pārvaldīšanas nodaļas vadītājs Tālr.: (+371) 6700 0456 E-pasts: trust@bib.eu SKATĪT LINKEDIN PROFILU   Pagājušās nedēļas galvenie notikumi Jaunievēlētais ASV prezidents Džo Baidens pagājušajā nedēļā iepazīstināja ar savu projektu 1,9 triljonu dolāru apmērā, ASV ekonomikas stimulēšanai, ko kongresā jau ir atbalstījusi Demokrātu partija. Džo Baidena  priekšlikumos  iekļauti vairāki pasākumi ekonomikas stimulēšanai: paredzams, ka apmēram 400 miljardi dolāru no plānotās  summas tiks piešķirti cīņai pret Covid-19 un vakcinācijas kampaņai, 1 triljons dolāru - lai sniegtu palīdzību iedzīvotājiem, pārējā summa - lai palīdzētu uzņēmumiem, kas īpaši cietuši pandēmijas laikā. Ekonomikas stimulēšanas komplektā ietilpst tiešie maksājumi amerikāņiem - 1,4 tūkstoši dolāru vienam nodokļu maksātājam. Izmaksas sasniegs 2000 dolāru vienai personai (kopā ar 600 dolāru čeku, ko decembrī apstiprināja ASV Kongress). Baidens arī ierosinājis paaugstināt minimālo algu līdz 15 dolāriem stundā un palielināt bezdarbnieka pabalsta apmēru. Vietējo pašvaldību atbalstam štatu līmenī plānots piešķirt 350 miljardus dolāru. Savukārt, 170 miljardi ASV dolāru paredzēti  augstākās izglītības iestādēm. Plāns ietver arī pasākumus mazo uzņēmumu atbalstam. Turklāt, Baidens ierosina piešķirt 50 miljardus dolāru koronavīrusa infekcijas testēšanas programmai un 20 miljardus dolāru valsts vakcinācijas programmai. Aizvadītajā nedēļā Ziemeļreinas -Vestfālenes federālās zemes vadītājs Armīns Lasčets kļuva par Kristīgi demokrātiskās savienības vadītāju. Valdošās partijas vadītājs ir potenciāls kandidāts uz Vācijas kanclera amatu, kura ievēlēšana notiks septembrī, vēlēšanās Bundestāgā. Vācijas Kristīgi demokrātiskās savienības (CDU) partijas sanāksmes delegātu vairākums nobalsoja par Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes vadītāju Armīnu Lasšetu kā par jauno partijas vadītāju. Par viņa kandidatūru balsoja 521 cilvēks, vēl 466 delegāti atbalstīja bijušo frakcijas vadītāju Frīdrihu Merzu, četri cilvēki balsojumā atturējās. Kopumā uz šo amatu bija peieteikušies trīs kandidāti, Bundestāga ārpolitikas komitejas priekšsēdētājs Norberts Rotgens izstājās no sacensībām pirmajā kārtā. Rezultāti oficiāli jāapstiprina, balsojot pa pastu. Līdz 2018. gadam partiju vadīja Angela Merkele, pēc viņas - Annegret Kramp-Karrenbauer, kas 2020. gada februārī paziņoja par savu lēmumu atkāpties un atteikties cīnīties par Vācijas kancleres amatu. Ekonomikas dati ASV. Patēriņa cenu indekss decembrī salīdzinājumā ar novembri pieauga par 0,4%, bet gada inflācijas līmenis sastādīja 1,4%. Pamata inflācijas pieauguma temps, neskaitot pārtikas preces un energoresursus, decembrī sasniedza 1,6% gadā. Sākotnējo pieteikumu skaits bezdarbnieka pabalstam par nedēļu tika reģistrēts 965 tūkstošu apmērā, kas ir par 181 tūkstoti vairāk nekā iepriekšējā nedēļā, un par 170 tūkstošiem vairāk, nekā prognozēja analītiķi. Mazumtirdzniecības apjoms decembrī, salīdzinājumā ar novembri, samazinājās par 0,7%, savukārt tika gaidīts, ka mazumtirdzniecības apjoms paliks novembra līmenī. Savukārt, izslēdzot no rādītāja datus par benzīna un automašīnu tirdzniecību, mazumtirdzniecības apjoms decembrī samazinājās par 2,9%. Ķīna. Patēriņa cenu indekss decembrī salīdzinājumā ar novembri pieauga par 0,2%, bet gada inflācija sastādīja 0,7%. Tirdzniecības pārpalikums decembrī sasniedza rekordaugstu līmeni - 78,14 miljardus ASV dolāru. Eksports decembrī salīdzinājumā ar 2019. gada decembri palielinājās par 18,1%, savukārt imports tajā pašā periodā pieauga par 6,5%.   Svarīgākie šīs nedēļas notikumi Pirmdien Ķīnai jāpublicē dati par IKP pieaugumu 4. ceturksnī, kā arī rūpniecisko ražošanu, mazumtirdzniecību un bezdarbu decembrī. Jaunā ASV prezidenta Džo Baidena inaugurācija notiks trešdien. Ceturtdien ASV ziņos par sākotnējo pieprasījumu skaitu par bezdarbnieka pabalstiem nedēļā, bet ECB publicēs lēmumu par pamatlikmi. Piektdien uzņēmējdarbības līmenis janvārī tiks publicēts Eiro zonā un Amerikas Savienotajās Valstīs, kur kļūs zināmas arī nedēļas naftas rezervju izmaiņas. Šeit sniegtajai informācijai ir informatīvs raksturs, tā nevar tikt uzskatīta par piedāvājumu vai ieteikumu pirkt, turēt vai pārdot vērtspapīrus, vai par ieguldījumu ieteikumu, ieguldījumu pētījumu vai ieguldījumu konsultāciju vai par ieteikumu uzticēt jūsu aktīvu pārvaldīšanu noteiktajam ieguldījumu pārvaldniekam. Klients pilnībā apzinās un uzņemas visus riskus, kas saistīti ar ieguldījumiem. Šo informāciju ir sagatavojusi AS Baltic International Bank.

  Konstantīns Goluzins, CFA Aktīvu pārvaldīšanas nodaļas vadītājs Tālr.: (+371) 6700 0456 E-pasts: trust@bib.eu SKATĪT LINKEDIN PROFILU   Pagājušās nedēļas galvenie notikumi Debates par ASV prezidenta vēlēšanu rezultātiem, kas 6. janvārī notika Kongresa ēkā Vašingtonā, pārtrauca nemieri pie Kapitolija. Pašreizējā prezidenta Donalda Trampa atbalstītāji pēc viņa uzstāšanās ASV galvaspilsētā notikušajā mītiņā, izrāvās cauri Kapitolija aizšķersojumam un sadūrās ar policiju un apsardzi. Demonstrantiem izdevās iekļūt ēkā, bet kongresmeņi tika evakuēti. Dažas stundas pēc nemieriem ASV Kongresa ēka atkal nonāca varas iestāžu kontrolē. Vēlēšanu rezultātu apspriešana tika atsākta. Viceprezidents Maikls Penss to nosauca par Amerikas demokrātijas "stingrības un spēka" pazīmi. Senāta demokrātu un republikāņu līderi Čaks Šumers un Mičs Makkonels nosodīja uzbrukumu Kapitolijai. Šumers notikušo nosauca par "traipu valsts imidžam, kuru nebūs viegli nomazgāt". Makkonels piebilda, ka Senāts netiks iebiedēts. Pēc prezidenta Donalda Trampa atbalstītāju iebrukuma Kapitolijā, demokrātu kongresmeņi plāno sākt jaunu, otro prezidenta impīčmenta procedūru. Demokrāti 11. janvārī iesniegs attiecīgu iniciatīvu ASV Kongresa Pārstāvju palātā. Lijo, kurš atbalstīja šo rezolūciju, paziņoja, ka nākamnedēļ gaidāms plenārsēdes balsojums, taču viņš un viņa domubiedri dod priekšroku Trampam labprātīgi atkāpties no amata vai ka ASV viceprezidents Maiks Penss sper soļus šajā virzienā. Rezolūcijas projektā Tramps tiek apsūdzēts par kūdīšanu uz nekārtībām un tiek raksturots kā drauds nacionālajai drošībai, demokrātijai un konstitūcijai. Ekonomikas dati ASV. Sākotnējo pieteikumu skaits bezdarbnieka pabalstam tika reģistrēts 787 tūkstošu apmērā, kas ir par 3 tūkstošiem mazāk nekā iepriekšējā nedēļā un par 13 tūkstošiem mazāk, nekā prognozēja analītiķi. Bezdarba līmenis decembrī palika nemainīgs - 6,7%, un jaunu darba vietu skaits nelauksaimniecības nozarē samazinājās par 140 tūkstošiem, pretēji cerībām par 71 tūkstoša darba vietu pieaugumu. Eiro zona. Patēriņa cenu indekss decembrī salīdzinājumā ar novembri pieauga par 0,3%, savukārt gada inflācijas līmenis sastādīja -0,3%. Pamata inflācijas pieauguma temps, neskaitot pārtikas preces un energoresursus, decembrī sasniedza 0,2% gadā. Bezdarba līmenis novembrī samazinājās par 0,1 procentpunktu un sastādīja 8,3%.   Svarīgākie šīs nedēļas notikumi Pirmdien Ķīnā tiks publicēti inflācijas dati par decembri Trešdien ASV tiks publicēti dati par inflāciju decembrī, kā arī dati par nedēļas naftas rezervju izmaiņām. Ceturtdien Ķīna publicēs datus par tirdzniecības bilanci decembrī, bet ASV zinās sākotnējo pieteikumu skaitu par bezdarbnieka pabalstiem par iepriekšējo nedēļu. Piektdien ASV publicēs datus par decembra mazumtirdzniecību un rūpniecisko ražošanu. Šeit sniegtajai informācijai ir informatīvs raksturs, tā nevar tikt uzskatīta par piedāvājumu vai ieteikumu pirkt, turēt vai pārdot vērtspapīrus, vai par ieguldījumu ieteikumu, ieguldījumu pētījumu vai ieguldījumu konsultāciju vai par ieteikumu uzticēt jūsu aktīvu pārvaldīšanu noteiktajam ieguldījumu pārvaldniekam. Klients pilnībā apzinās un uzņemas visus riskus, kas saistīti ar ieguldījumiem. Šo informāciju ir sagatavojusi AS Baltic International Bank.

Baltic International Bank (turpmāk – Sabiedrība) pārveide no akciju sabiedrības (AS) par Eiropas komercsabiedrību (SE) reģistrēta Latvijas Republikas komercreģistrā 2020. gada 21. decembrī, ar mērķi stiprināt Sabiedrības starptautisko dimensiju un veicināt starptautisko atpazīstamību Eiropas Savienībā Sabiedrības un potenciālo klientu, citu starptautisko banku un finanšu pakalpojumu sniedzēju vidū. Sabiedrības nosaukums pēc pārveides ir Baltic International Bank SE, kā arī tiek saglabāta pašreizējā korporatīvā struktūra un pārvaldība. Sabiedrības juridiskā adrese pēc pārveides netiek mainīta un atrodas Kalēju ielā 43, Rīgā, Latvijā, LV-1050, bet galvenais birojs - Grēcinieku ielā 6, Rīgā, Latvijā, LV-1050. Sabiedrības padomes un valdes locekļu sastāvs paliek nemainīgs. Sabiedrības valdes un padomes locekļi turpinās darboties uz tādiem pašiem nosacījumiem kā līdz šim, ievērojot Sabiedrības statūtus un spēkā esošo Sabiedrības valdes darbības nolikumu un Sabiedrības padomes darbības nolikumu, kā arī citus normatīvos dokumentus. Pārveide neietekmē Sabiedrības pamatkapitālu un akcionāru tiesības, akcionāri saglabā tādu akciju skaitu kā pirms pārveides, kā arī visas tiesības, kādas piemīt akcionāriem, atbilstoši normatīvajiem aktiem.   Sabiedrība turpina veikt līdzšinējo komercdarbību.

Baltic Internationa Bank trešajā ceturksnī turpinājusi kreditēšanu, darbību koncentrējot uzņēmumu kreditēšanā, atbilstoši Bankas stratēģijā noteiktajām prioritātēm. Trešajā ceturksnī Banka apstiprinājusi kredītus par kopējo summu 11,3 miljoni EUR, tā sniedzot atbalstu valsts ekonomikas stabilizēšanā. Kopējais izsniegto kredītu apjoms 9 mēnešu laikā – 16,2 miljoni eiro. Pārskata periodā Banka saglabājusi augstu likviditātes seguma rādītāju – 149 %, kā arī augstu kapitāla pietiekamības rādītāju – 16,39 %. 2020. gada 3.ceturksni Baltic International Bank AS noslēdza ar šādiem finanšu rezultātiem (dati par koncernu norādīti iekavās): Aktīvi: 221,27 miljoni eiro (220,88 milj. eiro); Kopējais kapitāla rādītājs: 16,39% (15,99%); Likviditātes seguma rādītājs: 149%; Zaudējumi: 1,18 milj. eiro (1,34 milj. eiro). Kā norāda Baltic International Bank valdes priekšsēdētājs Viktors Bolbats: “Kreditēšana ir viena no mūsu šī gada stratēģiskajām prioritātēm, tādēļ turpinām mērķtiecīgi strādāt uzņēmumu segmenta kreditēšanas jomā. Redzam, ka šis atbalsts ir būtisks gan valstij kopumā, gan sektora attīstībai tik izaicinājumu pilnā laikā, kāds tas ir bijis 2020. gads. Gandarījums, ka Banka var būt daļa no mūsu valsts ekonomikas atbalsta sistēmas.” 2020. gada 30. septembrī Bankas klientu kopējo līdzekļu apjoms sasniedza 365 miljonus eiro (1. Pielikums), aktīvu pārvaldīšanā apjoms sasniedzot 69 miljonus eiro (69 milj. eiro). Brokeru apkalpošanā esošo finanšu instrumentu vērtība –110 miljonus eiro (110 milj.eiro). Bankas augsti likvīdie aktīvi (aktīvi ar investīciju līmeņa reitingu un prasības pret Latvijas Banku) veidoja 124 miljonus eiro (124 milj. eiro) jeb 56% (56 %) no kopējiem aktīviem. Ieguldījumi valsts obligācijās veidoja 15,72 miljonus eiro (15,72 milj. eiro) jeb 7% (7%) no kopējiem aktīviem. Likvīdo aktīvu struktūra ir labi diversificēta: 12% veido obligācijas, 6% veido prasības pret kredītiestādēm, 79% veido prasības pret Latvijas Banku, 2% veido kase un 1% akcijas. Likviditātes seguma rādītājs (LCR, Liquidity Coverage Ratio) bija 149%. Neto stabila finansējuma rādītājs (NSFR, Net Stable Funding Ratio), kas raksturo stabila finansējuma pieejamību aktīviem un ārpusbilances saistībām, ir sasniedzis 157%. Turpinot Bankas aktīvu kvalitātes uzlabošanas un kapitāla stiprināšanas programmu, 2020. gada 30.septembrī Bankas pirmā līmeņa kapitāla rādītājs (Tier 1 capital ratio) sasniedza 14,10% (13,67%), kamēr kopējais kapitāla rādītājs (Total Capital Ratio) – 16,39% (15,99%), kas būtiski pārsniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteiktās minimālās pašu kapitāla prasības (Total SREP capital requirement ratio) ­ 11%. Sasniegtais kopējais kapitāla rādītājs pārsniedz arī vispārējā nepieciešamā kapitāla apmēra rādītāja līmeni (Overall capital requirement ratio), kas sastādīja 13,50%. 2020. gada 30. septembrī Bankas pašu kapitāls bija 21,73 miljoni eiro (20,93 miljoni eiro). Pārskata periodā Baltic International Bank atzīta par labāko digitālo banku Latvijā izdevuma “Global Finance” rīkotajā konkursā “Worlds Best Digital Bank Awards 2020”. Izvēloties uzvarētāju valsts līmenī, Global Finance sadarbībā ar žūrijas partneriem – kompāniju “Infosys” izvērtēja atbilstību šādām kategorijām: spēcīga klientu piesaistes un apkalpošanas stratēģija, panākumi klientu piesaistīšanā digitālo pakalpojumu izmantošanai, digitālo pakalpojumu lietotāju pieaugums, digitālo produktu klāsta apjoms, pierādījumi par pārbaudāmiem ieguvumiem no digitālajām iniciatīvām, kā arī tīmekļa/ mobilās vietnes dizains un funkcionalitāte. 3. ceturksnī Banka pievienojusies jaunuzņēmumu asociācijai “Startin.lv”, novērtējot gan to lomu kopējā valsts ekonomikas attīstībā, gan to, cik nozīmīgi sniegt šim sektoram atbalsu, gan saskatot kopējā darba perspektīvu. Pārskata periodā Banka turpinājusi darbu projekta “Bibliotēka” ietvaros, aktīvi strādājot pie izdevuma “Dzimtu ģerboņi mūsdienu Latvijā” izveides, kā arī turpinājusi realizēt Kalēju kvartāla rekonstrukciju, atjaunojot ēku kompleksu starp Kalēju un Vecpilsētas ielām. Baltic International Bank gada pārskats par 2020. gada 3. ceturksni.

Cienījamie klienti! Lūdzam pievērst uzmanību, ka Banka apkalpo klientus tikai pēc iepriekšēja pieraksta, kā arī apmeklējot Banku obligāti jālieto mutes un deguna aizsegs. Aicinām, ja tas iespējams, Bankas pakalpojumus izmantot attālināti un rūpīgi izvērtēt klātienes apmeklējuma nepieciešamību. Paldies par sapratni!

Turpinot gada pirmajā pusē uzsākto un darbības stratēģijā plānoto mazo un vidējo uzņēmumu kreditēšanu, Baltic International Bank piešķīrusi 1 miljonu eiro kredītlīniju rotaslietu mazumtirgotājam SIA “GIVEN Latvia”. SIA “GIVEN Latvia” ir “Grenardi” rotaslietu mazumtirdzniecības grupas uzņēmums, kura zīmols “GIVEN by Grenardi” ir ieguvis plašu atpazīstamību pircēju vidū, piedāvājot plaša sortimenta rotaslietas un privāto zīmolu kolekcijas par izdevīgākajām cenām. Oto Davidovs, Baltic International Bank Kreditēšanas un korporatīvo finanšu pārvaldes vadītājs, komentējot notikušo darījumu, uzsver: “GIVEN ir izcils piemērs, kad Banka, sadarbojoties ar vietējiem uzņēmējiem, var atbalstīt uzņēmumu ar finansējumu tā izaugsmes stadijā. Esam gandarīti par sadarbības uzsākšanu ar GIVEN, un esam pārliecināti, ka piešķirtais finansējums palīdzēs uzņēmumam kļūt par vadošo rotaslietu veikalu tīklu Latvijā. Ņemot vērā īpašnieku un vadības komandas lielo pieredzi un profesionalitāti, esam pārliecināti, ka šis ir veiksmīgas sadarbības sākums.” SIA “GIVEN Latvia” mārketinga vadītāja Svetlana Dāboliņa norāda: “Sadarbība ar Baltic International Bank ir nozīmīgs solis mūsu uzņēmuma attīstībai. Bankas līdzfinansējums palīdzēs paplašināt veikalu tīklu, tādējādi kļūstot par vadošo juvelierizstrādājumu tirgotāju Latvijā. Viens no mūsu mērķiem ir būt pieejamiem saviem klientiem. Šobrīd esam pieejami izdevīgo cenu ziņā, taču, paplašinot veikalu tīklu, būsim tuvāk arī klientu dzīvesvietām.” SIA “GIVEN Latvia” ir dibināts 2018. gadā un ir viens no vadošajiem juvelierizstrādājumu tirgotājiem Latvijā. Uzņēmums ir atvēris 28 veikalus Rīgā un citās Latvijas lielākajās pilsētās. Uzņēmums “Grenardi” dibināts 2000.gadā 2019. gadu uzņēmums noslēdza ar EUR 8.3 miljoni konsolidēto apgrozījumu, un EUR 0.5 miljonu lielu konsolidēto peļņu.

Informējam, ka līdz 2021. gada beigām Latvijas banku līgumos, kuros kā bāzes procentu likme ir izmantots  īstermiņa procentu likmju indekss LIBOR (Londonas starpbanku tirgus likme), veiks izmaiņas un aizstās to ar alternatīviem indeksiem (etalonlikmēm), piemēram EURIBOR. Kredītlīgumā banka aizdod un klients aizņemas naudu. Par aizņēmuma izmantošanu tiek noteikta procentu likme, jo arī banka šo naudu par noteiktu maksu aizņemas no noguldītājiem, finanšu tirgos vai arī starpbanku aizdevumu veidā. Tādēļ kredītlīgumos tiek norādīta bāzes likme, kas atspoguļo bankai aizdotās naudas cenu, un bankas pievienotā procentu likme, kas atspoguļo gan bankas risku, gan izdevumus. Bāzes procentu likmes vēsturiski ir piesaistītas etalonlikmēm (indeksiem), kuru nosaukumā tiek lietota vārdkopa IBOR (Interbank Offered Rate). 2016. gadā tika publicēta un no 2018. gada tiek piemērota Eiropas Savienības regula par indeksiem, ko izmanto kā etalonus finanšu instrumentos un finanšu līgumos vai ieguldījumu fondu darbības rezultātu mērīšanā (Benchmark regula). Minētā regula nosaka prasības, kādām jāatbilst etalonlikmei, lai tā varētu tikt piemērota kreditēšanas līgumiem arī pēc šī jaunā regulējuma spēkā stāšanās. Savukārt to etalonlikmju aizvietošanai, kas neatbilst regulējumā noteiktajām prasībām, ir dots pārejas posms. Regula pieņemta, lai novērstu risku, ka starptautiskajos finanšu tirgos tiek manipulēts ar etalonlikmju noteikšanas metodoloģijām, tādējādi negatīvi ietekmējot gan nozīmīgos tirgus dalībniekus, gan finanšu iestādes vispār un ikvienu mājsaimniecību. Latvijas bankas izstrādā risinājumus saviem klientiem, lai veiksmīgi īstenotu LIBOR aizvietošanu tādos kredītlīgumos, kuros minētā likme piesaistīta kā bāzes likme. Banku izstrādātie un piedāvātie risinājumi var būt dažādi, tāpēc Finanšu nozares asociācija un tās biedri turpinās skaidrot aizņēmējiem LIBOR aizvietošanu ar citām bāzes likmēm. Visbiežāk LIBOR EUR likme var tikt aizstāta ar EURIBOR EUR likmi, bet attiecībā uz ASV dolāru kredītiem, visbiežāk bankas piedāvās refinansēt aizdevumu no dolāriem uz eiro, attiecīgi piemērojot EURIBOR EUR kā bāzes likmi. Tādējādi klientiem, kuru ienākumi ir eiro valūtā, mazinot valūtas risku, kas rodas  atšķirīgās klienta ienākumu un aizdevuma līguma valūtas dēļ. Aicinām  klientus būt saprotošiem un neskaidru jautājumu gadījumā vērsties pie savas bankas finanšu konsultanta. Finanšu nozares asociācijas info lapa.

Novērtējot jaunuzņēmumu lomu kopējā valsts ekonomikas attīstībā un to, cik būtiski sniegt šim sektoram gan atbalstu, gan perspektīvu, ko sniedz kopīgs darbs jaunuzņēmumu kultūras attīstībā, Baltic International Bank kļuvusi par Asociācijas biedru! “Banka kā partneris un mentors ir ieinteresēts jaunuzņēmumu attīstībā, kā arī tas sasaucas ar Bankas darbības stratēģijas prioritātēm: būt par finanšu partneri maziem un vidējiem Latvijas uzņēmumiem, izmantot un atbalstīt inovatīvus finanšu risinājumus un veicināt kapitāla tirgus attīstību,” atzīmē Dace Dūklava – Kokina, Stratēģiskās un biznesa attīstības pārvaldes vadītāja. Asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Rozenblats, komentējot Baltic International Bank pievienošanos Asociācijai, uzsver: "Latvijas Jaunuzņēmumu asociācija pārstāv vairāk kā 70 jaunuzņēmumus, investorus un citus nozares spēlētājus. Mūsu mērķis ir stiprināt vietējo ekosistēmu, palīdzēt esošiem uzņēmumiem un veicināt jaunu startup veidošanos Latvijā! Mums jau ir izveidojusies veiksmīga sadarbība ar bankām Latvijā un priecājamies, ka to klāstu papildināja Baltic International Bank!" Latvijas Jaunuzņēmumu asociācija apvieno jaunuzņēmumus un to apvienības balstoties uz kopējām vērtībām, nolūkā pārstāvēt vienotas intereses, runāt vienā balsī un izglītot sabiedrību par jaunuzņēmumiem Latvijā.

Baltic International Bank šā gada pirmo pusgadu noslēgusi ar peļņu 274 tūkstošu eiro apmērā. Gada 2. ceturksnī Banka turpinājusi aktīvu darbu, stiprinot savu pozīciju kā vietējā kapitāla banka, uzlabojot pamatdarbības rādītājus, kā arī atjaunojot kreditēšanu. Bankas valdes priekšsēdētājs Viktors Bolbats norāda: “Esmu gandarīts, ka, par spīti izaicinājumu pilnajam laikam pasaules ekonomikā, Baltic International Bank pirmo pusgadu noslēgusi ar peļņu. Būtiski, ka otrajā ceturksnī esam realizējuši mērķi, kāds Bankai bija uzsākot gadu – atjaunot kreditēšanu. Pirmajā pusgadā esam apstiprinājuši kredītus par kopējo summu 5 miljoni eiro, un redzam, ka tieši mazo un vidējo uzņēmumu kreditēšana, kas ir Baltic International Bank fokuss, ir būtiska kopējās valsts ekonomikas stabilizēšanā. Vietējā kapitāla banku kapacitāte ļauj izprast vietējo uzņēmēju vajadzības un operatīvi reaģēt, nodrošinot nepieciešamos biznesa atbalsta mehānismus vietējiem uzņēmējiem.” Pārskata periodā banka stiprinājusi kapitāla pietiekamības rādītāju, sasniedzot 17,37%, kā arī saglabājusi augstu likviditātes seguma rādītāju – 145% apmērā. 2020. gada 1. pusgadu banka noslēgusi ar šādiem finanšu rezultātiem (dati par koncernu norādīti iekavās): Peļņa: 274 tūkstoši eiro (217 tūkstoši. eiro); Kopējais kapitāla rādītājs: 17,37% (17,09%); Likviditātes seguma rādītājs: 145%; Aktīvi: 201,05 miljoni eiro (200,72 milj. eiro). 2020. gada 30. jūnijā Bankas klientu kopējo līdzekļu apjoms sasniedza 367 miljonus eiro, aktīvu pārvaldīšanā apjoms sasniedzot 70 miljonus eiro (70 milj. eiro). Brokeru apkalpošanā esošo finanšu instrumentu vērtība –132 miljonus eiro (132 milj.eiro). Tīro komisijas ienākumu 2020. gada 2. ceturksnī palielinājās par 0,6% (0,6%) salīdzinājumā ar šo pašu periodu iepriekšējā gadā, veidojot 4,22 miljonus eiro (4,22 milj. eiro) un to īpatsvars pieaudzis līdz 64,6% (64,7%). Bankas augsti likvīdie aktīvi (aktīvi ar investīciju līmeņa reitingu un prasības pret Latvijas Banku) veidoja 108 miljonus eiro (108 milj. eiro) jeb 54% (54 %) no kopējiem aktīviem. Ieguldījumi valsts obligācijās veidoja 15,26 miljonus eiro (15,26 milj. eiro) jeb 8% (8%) no kopējiem aktīviem. Likvīdo aktīvu struktūra ir labi diversificēta: 14% veido obligācijas, 6% veido prasības pret kredītiestādēm, 77% veido prasības pret Latvijas Banku un 3% veido kase. Likviditātes seguma rādītājs (LCR, Liquidity Coverage Ratio) bija 145%. Neto stabila finansējuma rādītājs (NSFR, Net Stable Funding Ratio), kas raksturo stabila finansējuma pieejamību aktīviem un ārpusbilances saistībām, ir sasniedzis 160%. Turpinot Bankas aktīvu kvalitātes uzlabošanas un kapitāla stiprināšanas programmu, 2020. gada 30.jūnijā Bankas pirmā līmeņa kapitāla rādītājs (Tier 1 capital ratio) sasniedza 14,66% (14,33%), kamēr kopējais kapitāla rādītājs (Total Capital Ratio) – 17,37% (17,09%), kas būtiski pārsniedz vispārējā nepieciešamā kapitāla apmēra rādītāja līmeni (Overall capital requirement ratio), kas sastādīja 13.50%. 2020. gada 30. jūnijā Bankas pašu kapitāls bija 21,33 miljoni eiro (20,68 miljoni eiro). Pārskata periodā Banka jau otro gadu pēc kārtas saņēmusi Ilgtspējas indeksa augstāko – Platīna apbalvojumu, apliecinot uzņēmuma darbību atbilstoši ilgtspējas principiem. Platīna kategorija tiek piešķirta uzņēmumiem, kas savā darbībā ir pilnībā integrējuši korporatīvo pārvaldību, un tajos noteikti atbildīgie gan valdes, gan izpildītāju līmenī. “Kļūt par uzvarētājiem Platīna kategorijā jau otro reizi ir pagodinoši, vienlaikus, tas ir apliecinājums, ka ilgtspējas jēdziens Bankas darbā nav tikai īslaicīga parādība, bet gan rūpīgi izvērtēta un realizēta stratēģija atbilstoši ESG principiem. Vides ilgtspējas, labas pārvaldības un sociāla rakstura jautājumi bijuši tie, pie kā esam ilgstoši mērķtiecīgi strādājuši veidojot Baltic Interntional Bank par modernu investīciju banku un ieviešot ESG principus visos darbības līmeņos”, norāda Bankas valdes priekšsēdētājs Viktors Bolbats. Banka, jau tradicionāli, arī šogad, pirmajā pusgadā atbalstījusi Latvijas literatūras gada balvas (LALIGABA) apbalvošanas ceremoniju, kā arī turpinājusi darbu lasīšanas veicināšanas projekta “Bibliotēka” ietvaros. Pirmajā pusgadā Banka arī turpinājusi realizēt Kalēja kvartāla rekonstrukciju, atjaunojot ēku kompleksu starp Kalēju un Vecpilsētas ielām. Baltic International Bank finanšu pārskats par 1. pusgadu pieejams šeit.

Baltic International Bank kļuvusi par partneri un investoru vērienīgā nekustamā īpašuma projektā Vecrīgā, Smilšu ielā 16. Projekts tiks realizēts sadarbībā ar partneriem, uzņēmuma SIA A Consulting zīmolu “A&B Apartment Inn Balticum”. Trīs ēku kompleksā, vienā no galvenajām Vecrīgas ielām, pēc renovācijas īrei un iegādei, atkarībā no klientu interesēm un vajadzībām, būs pieejami gan nelieli dzīvokļi, gan plašāki apartamenti. Kā norāda Baltic International Bank valdes priekšsēdētājs Viktors Bolbats: “Nekustamā īpašuma segments, it īpaši – Vecrīgas attīstība- bankai ir tuvs, jo šeit atrodas gan mūsu biroju ēkas, gan strādājam pie Kalēju kvartāla rekonstrukcijas. Vienlaikus, projekts Smilšu ielā 16 būs vēl viens solis Bankas darbībā, partnerībā attīstot šo vecpilsētas daļu un īpašumu, nodrošinot būvniecībā strādājošos ar jaunām darba vietām, kā arī paplašinot un papildinot nekustamā īpašuma tirgu ar kvalitatīvu piedāvājumu. Šis ir ļoti skaists ēku komplekss un, pēc būvniecības darbu veikšanas, varēsim interesentiem piedāvāt atjaunotu, gaumīgu dzīvesvietu tuvu parkam, ar visu nepieciešamo pilsētas infrastruktūru”. Baltic International Bank projekta realizācijā darbosies partnerībā ar uzņēmēju Aleksandru Zindmanu, zīmola “A&B Apartment Inn Balticum” īpašnieku: “Rīgai un Vecrīgai manā dzīvē ir īpaša loma, un priecājos, ka Baltic International Bank ir kļuvis par partneri ar kuru kopā varēsim realizēt darbu pie šī īpašuma renovācijas un rekonstrukcijas. Plānojam, ka pēc darbu noslēguma tirgū būs pieejami dzīvokļi sākot no 27 kvadrātmetriem, kas vairāk būs piemēroti jauniem un ambicioziem cilvēkiem, kuriem tas, iespējams,  būs, pirmais mājoklis, līdz 100 kvadrātmetru plašiem apartamentiem. “ Ēka, pēc rekonstrukcijas, interesentiem būs pieejama 2021. gada nogalē. Baltic International Bank jau aktīvi realizē renovācijas darbus Vecrīgā, starp Kalēju ielu un Vecpilsētas laukumu – Kalēju kvartālā, kur piecu gadu laikā paredzēts investēt 12 miljonus EUR.   [gallery columns="8" link="file" size="large" ids="36870,36864,36867,36873,36879,36861"]

Baltic International Bank atzīta par labāko digitālo banku Latvijā izdevuma “Global Finance” rīkotajā konkursā “Worlds Best Digital Bank Awards 2020”. “Esam gandarīti un pagodināti, ka mūsu darbs ticis novērtēts starptautiskā līmenī! Šī uzvara ir kā vēl viens apliecinājums tam, ka Bankas izvēlētā attīstības stratēģija ir bijusi pareiza, esam radījuši klientiem vajadzīgu produktu. Atzinība, kļūstot par labāko digitālo banku Latvijā ir papildus stimuls turpināt aktīvo darbu pie digitālo pakalpojumu pilnveidošanas, domājot par mūsu klientu interesēm un vajadzībām.” - norāda Jānis Osis, Baltic International Bank Digitālo kanālu attīstības vadītājs. Izvēloties uzvarētāju valsts līmenī, Global Finance sadarbībā ar žūrijas partneriem – kompāniju “Infosys” izvērtēja atbilstību šādām kategorijām: spēcīga klientu piesaistes un apkalpošanas stratēģija, panākumi klientu piesaistīšanā digitālo pakalpojumu izmantošanai, digitālo pakalpojumu lietotāju pieaugums, digitālo produktu klāsta apjoms, pierādījumi par pārbaudāmiem ieguvumiem no digitālajām iniciatīvām, kā arī tīmekļa/ mobilās vietnes dizains un funkcionalitāte. Uzvara konkursa “Worlds Best Digital Bank Awards 2020” pirmajā kārtā, kļūstot par labāko digitālo banku valstī, dod iespēju turpināt dalību konkursa otrajā kārtā, Baltic International Bank pretendējot tikt atzītai par labāko digitālo Banku Centrālajā un Austrumeiropā. Otrās kārtas uzvarētāji tiks paziņoti oktobrī. Baltic International Bank šī gada aprīlī prezentēja jaunu internetbanku piedāvājot uzlabotu funkcionalitāti, ērtāku lietotāja pieredzi, kā arī aktualizētus drošības risinājumus. Baltic International Bank internetbanka ļauj veikt maksājumu parakstīšanu un pieteikumu apstiprināšanu vairākos līmeņos, izmantot ātro maksājumu funkciju, tos izvēloties no saņēmēju saraksta. Izstrādāta arī gudrā maksājumu forma, kas pielāgojas klienta ievadītajai informācijai. Ātrai un ērtai vairāku maksājumu apstrādei ieviests maksājumu imports un maksājumu pārskatu eksports, pievienota meklēšanas funkcija, kā arī iespēja vienlaikus apstiprināt vairākus maksājumus. Divdesmit viena gada pastāvēšanas laikā konkurss “Worlds Best Digital Bank Awards” kļuvis par vienu no prestižākajiem un saņemt balvu kādā no konkursa segmentiem uzskatāma par vienu no lielākajām industrijas atzinībām, kas apliecina izcilību digitālo finanšu pakalpojumu jomā.

Baltic International Bank galvenais akcionārs, ilggadējs latviešu literatūras mecenāts, Valērijs Belokoņs, kurš darījis iespējamu arī šobrīd aktuālo lasīšanas veicināšanas projektu “Bibliotēka”, uzskata, ka literatūras nozares pastāvēšana ir būtiska visai mūsu nācijai. Lai latviešu kultūra un valoda varētu turpināties, ir jāpastāv literatūrai. Ko gan vēl mēs atstājam bez valodas? Mēs atstājam savas tautas domas. Ja mēs pazaudēsim vārdu, mēs pazaudēsim domu. Tāpēc ir jāizdod grāmatas – lai mēs saglabātu lielu, pabeigtu, filozofisku domu.Valērijs Belokoņs Intervijā, kas šomēnes publicēta kā septītā video stāstu sērijā “Bibliotēka”, Valērijs Belokoņs ļauj ieskatīties savā privātajā bibliotēkā un atklāj savu personīgo motivāciju atbalsta sniegšanai. Grāmatās ir viss nepieciešamais mūsu dzīvei un mūsu dvēseles dzīvei. Atbalstīt grāmatas man ir dzīves un dvēseles pieprasījums. Cilvēks var atbalstīt literatūru tikai tad, ja viņš to saprot, un viņam tā ir nepieciešama. Nav tā, ka literatūra nāktu ar izstieptu roku.Valērijs Belokoņs Mecenāts pauž arī savu skatījumu uz literatūras lomu latviešu valodas saglabāšanā. “Mēs pašreiz esam situācijā, kad ir nepieciešams saglabāt savu valodu un kultūru. Uzskatu, ka šobrīd mēs to darām , un to noteikti vajag turpināt.” Vēl intervijā Baltic International Bank galvenais akcionārs caur smiekliem, un vienlaikus ļoti nopietni norāda, ka visas atbildes uz jautājumiem ir atrodamas grāmatās. “Mūsdienās cilvēki domā, ka visas atbildes ir atrodamas Google, man nāksies viņus apbēdināt, jo tā nav. Visas atbildes ir grāmatās,” viņš saka. Skatīties pilnu interviju Pilnu video interviju ar Valēriju Belokoņu iespējams noskatīties projekta “Bibliotēka” mājas lapā www.manabiblioteka.lv. Turpat skatāmas arī sešas līdz šim publicētās intervijas – ar rakstniekiem Noru Ikstenu un Māri Bērziņu, Romas Katoļu Baznīcas Rīgas arhibīskapu-metropolītu Zbigņevu Stankeviču, Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) direktoru Andri Vilku, LNB Atbalsta biedrības direktori Kārinu Pētersoni un  bijušo Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu. Tuvāko mēnešu laikā plānots publicēt arī intervijas ar dzejnieku un tulkotāju Uldi Bērziņu, latviešu mākslas vēsturnieku un heraldikas speciālistu Imantu Lancmani un Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Etnogrāfijas nodaļas vadītāju Sanitu Stinkuli. Projektu “Bibliotēka” veido “Baltic International Bank” – ilggadējs latviešu literatūras mecenāts. Iniciatīva “Bibliotēka” aicina atklāt sabiedrībai stāstus par literatūras nozīmi cilvēku dzīvēs, stāstus par personīgajām bibliotēkām, to saturu, kā arī emocionālo un profesionālo vērtību. Latviešu literatūras attīstība ir viens no “Baltic International Bank” ilggadējiem sabiedrības atbalsta virzieniem. Vadoties no pārliecības, ka savas valsts kultūras un vēstures pārzināšana ir katras tautas nacionālās identitātes pamatā, “Baltic International Bank” finansiāli atbalsta nacionālas nozīmes grāmatu izdošanu un literatūras projektu īstenošanu.