Ilgtspējīga attīstība
no paaudzes paaudzē

PAR BANKU

Aktualitātes

“Baltic International Bank Latvijas barometrs”: vairāk nekā trešā daļa Latvijas iedzīvotāju vēlētos veicināt atjaunojamo energoresursu izmantošanu

Kā liecina jaunākais “Baltic International Bank Latvijas barometrs”, vairums iedzīvotāju Latvijas vides situāciju vērtē pozitīvi, taču, neskatoties uz to, aptaujātie uzsver, ka ir jādomā, kā valstī samazināt sadzīves ķīmijas un atkritumu, izplūdes gāzu, kā arī rūpniecības izmešu radīto piesārņojumu. Kā atzīmē iedzīvotāji, šajā ziņā būtiska loma ir arī valstij, kam vairāk vajadzētu domāt par atkritumu otrreizēju pārstrādi, ierobežot kaitējošu vielu izplatību, kā arī plašāk izmantot atjaunojamo enerģijas resursu sniegtās iespējas. Valstij jāveicina atkritumu otrreizēja pārstrāde Lai noskaidrotu, cik zaļa un videi draudzīga valsts, pēc iedzīvotāju domām, ir Latvija, tika lūgts aptaujāto viedoklis par to, kurā vietā no 180 “zaļākajām” pasaules valstīm varētu būt Latvija. Kā liecina pētījuma rezultāti, tikai 8% iedzīvotāju vides situāciju vērtē kā sliktu un Latviju ierindotu vien otrajā simtniekā. Taču arī pirmajā desmitniekā Latviju iekļautu tikai katrs sestais (16%). Pārējie respondenti Latviju vienlīdz bieži ierindotu kā pirmajā, tā otrajā piecdesmitniekā. Jāatzīmē, ka pēc Enviromantal Performance Index datiem Latvija patlaban atrodas 22.vietā.     Lūgti izvērtēt faktorus, kas, pēc aptaujāto domām, Latvijas videi nodara lielāko kaitējumu, iedzīvotāji visbiežāk atzina, ka par būtiskāko vides draudu uzskata piesārņojumu, ko rada gan sadzīves atkritumi un sadzīves ķīmija (55%), gan transporta pārvadājumi (41%), gan arī rūpniecības izmeši (35%). Tikmēr par mazāk svarīgiem faktoriem iedzīvotāji uzskata ārējos apstākļus, piemēram, pārmaiņas, kas norisinās citviet pasaulē (16%), vai svešu, vietējo sugu nomācošu dzīvnieku un augu ievešanu Latvijā (11%). Vaicājot, kādu ieguldījumu šajā ziņā spētu sniegt valsts, teju puse (45%) iedzīvotāju norādīja, ka valstij vajadzētu vairāk veicināt atkritumu otrreizēju pārstrādi, piemēram, ieviešot pudeļu nodošanas punktus. Tāpat iedzīvotāji par nepieciešamu uzskata valsts iesaisti videi kaitējošu vielu ierobežošanā, piemēram, samazinot maisiņu, PET pudeļu un citu ķīmisku produktu izplatību (34%) un atjaunojamo energoresursu (saules, vēja, ūdens enerģijas) izmantošanas veicināšanā (33%). 42% ikdienā šķiro atkritumus Atkritumu šķirošana cilvēku apziņā viennozīmīgi ieņēmusi līdera pozīciju, gan nosaucot tās darbības, kuras liecina par “zaļu” dzīvesveidu, gan uzskaitot tās aktivitātes, kuras paši respondenti veic ikdienā. Jāatzīmē gan, ka zinošo respondentu ir krietni vairāk – 65%, kamēr reāli šķirojošo ievērojami mazāk – 42%. Citos atbilžu variantos atšķirība starp “vajadzētu” un “daru” vairs nav tik būtiska. Salīdzinoši bieži aptaujātie norāda, ka cenšas taupīt elektroenerģijas, ūdens un citus resursus (36%) un automašīnas vietā pārvietoties ar kājām, velosipēdu vai sabiedrisko transportu (30%). Katrs ceturtais (25%) vides saudzēšanas nolūkos piedalās publiskās talkās vai individuālās atkritumu savākšanas aktivitātēs (25%), bet katrs piektais – ierobežo savu patēriņu, neiegādājoties produktus vai preces, bez kurām var iztikt. Un tikai 11% atzīstas, ka ikdienā neievēro neko no iepriekšminētā. Lielākā plaisa veidojas tajos atbilžu variantos, kas saistīti ar alternatīvu piedāvājumu trūkumu, piemēram, 25% respondentu uzskata, ka vajadzētu izvairīties no plastmasas maisiņiem, bet dzīvē šo principu ievēro 17%. Otrs biežākais atšķirību iemesls – izmaksas. Videi draudzīgu kurināmo vides saudzēšanas nolūkos gribētu izmantot 21%, bet to īsteno tikai 9%. Šo ainu apstiprina arī atbildes uz jautājumu par galvenajiem kavējošajiem faktoriem videi saudzīga dzīvesveida īstenošanai. Aptaujas dalībnieki min, ka gana spēcīgs iemesls ir ekonomiskais faktors – iegādāties videi draudzīgus produktus, viņuprāt, ir dārgāk (54%). Tāpat par būtisku faktoru iedzīvotāji nosauc arī neatbilstošu infrastruktūru, piemēram, dzīvesvietas tuvumā nepieejamus atkritumu šķirošanai paredzētos konteinerus, nepietiekami ērtu sabiedrisko transportu vai apgrūtinātas iespējas braukt ar velosipēdu (52%). Trešdaļa respondentu atzina, ka viņiem vispār trūkst informācijas par to, kā dzīvot videi draudzīgi (32%), un norādīja, ka viņiem šobrīd nav ticības, ka ar savu rīcību viņi spēj palīdzēt vai būtiski mainīt esošo situāciju (35%). Naudu izvēlētos ieguldīt mežu un jūras aizsardzībā Aicinot iedzīvotājus iedomāties situāciju, kurā viņiem kļūst pieejami ievērojami kāda fonda līdzekļi, kurus ieguldīt apkārtējās dabas aizsardzībā, puse aptaujāto naudu ieguldītu Latvijas mežu aizsardzībā (55%) un Baltijas jūras piesārņojuma mazināšanā (48%). Salīdzinoši bieži iedzīvotāji arī minējuši, ka ar finansiālajiem līdzekļiem censtos veicināt atjaunojamo energoresursu izmantošanu (33%).   Pilns jaunākais Baltic International Bank Latvijas barometrs - VIDE, aprīlis, 2017  

Baltic International Bank notiek “Komercializācijas reaktora” ikgadējā “Partneru un investoru diena”; tiešraidi skatieties Bankas mājas lapā

Šodien, 19.aprīlī, notiek Baltic International Bank atbalstītā “Komercializācijas reaktora” ikgadējā ”Partneru un investoru diena”, kuras laikā tiks prezentēti 25 uz zinātniskām idejām balstīti start-up uzņēmumi. Baltic International Bank valdes priekšsēdētāja Ilona Guļčaka stāsta: ”Esam pārliecināti, ka uz jaunajām tehnoloģijām balstītas idejas un investīciju piesaiste to īstenošanai ir būtiska ikvienas valsts ekonomikā. Pagājušajā gadā piesaistīto investīciju apjoms Latvijā samazinājās salīdzinājumā ar iepriekšējiem periodiem, un gan šis faktors, gan ES fondu finansējuma programmu noslēgšanās 2020. gadā rada situāciju, kurā investīciju piesaiste valsts tautsaimniecības attīstībai nākotnē kļūst īpaši nozīmīga”. „Uz zinātnisku ideju komerciāli veiksmīgu īstenošanu orientētu jaunuzņēmumu attīstība pašlaik ir aktuāla tēma visā Eiropā un citviet pasaulē. Diskusija par start-up uzņēmumiem labvēlīgas investīciju un nodokļu vides nozīmīgumu ar jaunu sparu sākās saistībā ar Brexit un fintech uzņēmumu iespējamo pārcelšanos no Londonas uz kādu citu ES galvaspilsētu. Lai gan vēl daudz jādara, lai Latvija spētu konkurēt par investīciju piesaisti ar citām Eiropas valstīm, tomēr esmu gandarīta, ka Latvijā ir izveidotas un aktīvi darbojas start-up uzņēmumiem nepieciešamas investīciju piesaistes platformas, un Baltic International Bank ir iespēja sniegt būtisku ieguldījumu šajā procesā!" I.Guļčaka turpina. Lai Komercializācijas reaktora “Partneru un investoru diena” būtu pieejamāka visiem interesentiem, šogad Baltic International Bank nodrošina arī šī notikuma tiešraidi Bankas mājas lapā https://www.bib.eu/lv/online-tiesraide. „Komercializācijas reaktors” ir Latvijā izveidota starptautiska tehnoloģiju komercializācijas platforma, kuras mērķis ir apvienot izcilību zinātnē ar uzņēmējdarbības pieredzi un zināšanām, tādējādi radot pamatu jaunu un veiksmīgu augsto tehnoloģiju uzņēmumu dibināšanai un darbībai.

Baltic International Bank ir izstrādājusi jaunu investīciju portfeļa taktiskās izvietošanas modeli

Baltic International Bank saviem esošajiem un potenciālajiem klientiem, kas vēlas gūt ienākumus, investējot finanšu tirgos, ir izstrādājusi jaunu investīciju portfeļa taktiskās izvietošanas modeli, kas papildinās jau esošo Bankas finanšu risinājumu klāstu. Investīciju portfeļi ir veidoti tā, lai panāktu augstu  diversifikācijas pakāpi starp aktīviem, industrijām un aktīvu klasēm, kā arī minimizētu komisijas maksas un paaugstinātu ieguldījumu caurskatāmību. Mūsu kvazi-pasīvā investīciju pieeja dod mums iespēju apvienot tā saucamo apjoma efektu (economies of scale) ar iespēju sniegt tieši klientam atbilstošus pakalpojumus, lai, neskatoties uz pastāvīgām vides izmaiņām, sasniegtu augstus rezultātus mūsu klientiem. Banka piedāvā trīs dažādus ieguldījumu portfeļus, kas atšķiras pēc to riska un ienesīguma līmeņa: Konservatīvais, Sabalansētais un Agresīvais. Veidojot šīs stratēģijas, mēs koncentrējāmies uz divām svarīgām vadlīnijām: stratēģiskā un taktiskā alokācija. Stratēģiskā alokācija atspoguļo mūsu redzējumu par portfeļa sastāva pārdali starp galvenajām aktīvu klasēm, lai sniegtu optimālu ilgtermiņa ieguldījumu portfeļa ienesīguma un riska attiecību, kas pēc iespējas labāk atbilstu individuāla klienta vēlmēm. Taktiskā alokācija atspoguļo mūsu uzskatus par pašreizējo tirgus stāvokli un galvenajām tendencēm, kas ir mūsu investīciju komandas rūpīgas tirgus analīzes un tendenču izvērtējuma rezultāts. Mēs uzskatām, ka pārdomāta stratēģiskā alokācija ir galvenais faktors, lai sasniegtu mūsu klientu ilgtermiņa finansiālos mērķus, savukārt taktiskā alokācija dod iespēju atrast labākos instrumentus, kas maksimizēs vērtību, ko mēs radām mūsu klientam. Vispārīgās aktīvu kategorijas  ietver: Akcijas attīstīto valstu (ASV, Eiropa, Japāna) un attīstības valstu (Emerging Markets) tirgos; Investīciju līmeņa (Investment grade) un spekulatīva līmeņa (High yield) ASV, Eiropas un attīstības valstu emitentu obligācijas; Reālie aktīvi ietver preču tirgus instrumentus (enerģētikas, industriālo metālu, dārgmetālu un lauksaimniecības preces), kā arī nekustamo īpašumu & infrastruktūru; Skaidrā nauda. Konservatīvais portfelis būs piemērots investoram, kurš sagaida mērenu ienesīgumu bez lielām ieguldījumu vērtības svārstībām.  Sabalansētais portfelis ir paredzēts investoriem, kuri vēlas gūt augstāku sagaidāmo ienesīgumu no savu aktīvu izvietošanas, un vienlaikus ir gatavi svārstībām ieguldījumu vērtībā īsākos laika periodos. Agresīvais portfelis ir piemērots investoriem, kuri dod priekšroku augstam sagaidāmajam ienesīgumam ilgtermiņā un ir gatavi ievērojamām ieguldījumu vērtības svārstībām īsākā termiņā. Izvēloties kādu no trim investīciju portfeļiem, Baltic International Bank investīciju eksperti izvērtēs portfeļa: atbilstību jūsu finanšu mērķiem un jūsu pieredzei darbā ar finanšu instrumentiem; pieļaujamajam riska līmenim. Mūsu komanda veiks jūsu portfeļa profesionālu pārvaldīšanu, analizējot finanšu tirgu un tā attīstības tendences, informējot jūs par faktoriem, uz kuriem balstās pieņemtie investīciju lēmumi, jūsu izvēlētās stratēģijas darbības rādītājiem un citiem būtiskiem jautājumiem. Jūs regulāri saņemsiet atskaites par sava individuālā finanšu instrumentu portfeļa darbības rezultātiem. Ja jūs vēlaties uzzināt vairāk par iespējām izvietot savus aktīvus dažāda riska un ienesīguma līmeņa investīciju portfeļos, jautājiet savam personīgajam baņķierim! Ieguldījumu pakalpojumi, tostarp noguldījumi finanšu instrumentos, ir saistīti ar riskiem, kas aprakstīti dokumentā "Finanšu instrumentu un tiem piemītošo risku raksturojums", ar kuru jūs varat iepazīties Baltic International Bank interneta tīmekļa vietnē http://www.bib.eu/lv/documents.

Baltic International Bank atbalsta Latvijas Literatūras gada balvu (LALIGABA)

Baltic International Bank ir gandarīta jau ceturto gadu pēc kārtas atbalstīt vienu no gada būtiskākajiem Latvijas kultūras dzīves notikumiem – Latvijas Literatūras gada balvas pasniegšanu! Latvijas Literatūras gada balva ir nozīmīgākais ikgadējais literārais process un notikums literatūras nozarē Latvijā, kas nodrošina literāro darbu profesionālu izvērtējumu un atzinības izteikšanu izcilākajiem darbiem, kuri gada laikā nākuši klajā Latvijas rakstniecībā. Par balvas norisi kopīgi rūpējas Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja un Latvijas Rakstnieku savienība. Šī gada Latvijas Literatūras gada balvas pasniegšanas ceremonija notiks 21.aprīlī plkst. 18:00 mūzikas namā „Daile”. Latvijas Literatūras gada balvas (LALIGABA) ekspertu komisija – rakstniece Dace Rukšāne-Ščipčinska, literatūrzinātniece Sigita Kušnere, rakstniece un redaktore Rudīte Kalpiņa, rakstnieks un literatūrkritiķis Guntis Berelis, kultūras žurnāliste un literāro projektu vadītāja Liega Piešiņa, literatūrzinātniece Sandra Ratniece, literatūras skolotāju kuratore Ilze Mazpane, literatūrzinātniece Eva Eglāja–Kristsone un rakstnieks Egīls Venters – par labākajiem 2016. gadā izdotajiem literārajiem darbiem dzejā, prozā, bērnu literatūrā, kā arī tulkojumu un debijas kategorijā atzinusi: LABĀKAIS DZEJAS DARBS Ronalds Briedis „Zāles pret nemirstību”, Neputns Juris Kronbergs „Uz balkona / bet ja visu laiku…”, Dienas Grāmata Edvīns Raups „Uguns nedrošs pulss”, Jāņa Rozes apgāds Māris Salējs „Kā pirms pērkona”, Pētergailis Ruta Štelmahere „Krekls”, Neputns LABĀKAIS PROZAS DARBS Pauls Bankovskis „Trakie veči”, Dienas Grāmata Jana Egle „Gaismā”, Lauku Avīze Laima Kota „Istaba”, Dienas Grāmata Gundega Repše „Bogene”, Dienas Grāmata LABĀKAIS ORIĢINĀLDARBS BĒRNIEM Uldis Auseklis „Kaķēns margrietiņās”, Lauku Avīze Lilija Berzinska „Lamzaks meklē Lamzaku”, Dienas Grāmata Lelde Stumbre „Pūcīte ar zeltainajām acīm”, Zvaigzne ABC Kārlis Vērdiņš „Tētis”, Liels un Mazs LABĀKAIS TULKOJUMS Dena Dimiņa tulkotais Selīna romāns „Ceļojums līdz nakts galam”, Jāņa Rozes apgāds Maimas Grīnbergas tulkotais Jāna Unduska eseju krājums „Boļševisms un kultūra”, Neputns Māras Poļakovas tulkotais Serhija Žadana romāns „Džezs pār Donbasu”, Jāņa Rozes apgāds Zigurda Skābarža tulkotais Ērvina Velša romāns „Porno”, Dienas Grāmata SPILGTĀKĀ DEBIJA Svens Kuzmins „Pilsētas šamaņi”, Dienas Grāmata Ilga Raščevska „Norakstītie”, Zvaigzne ABC Jānis Tomašs „Melnie darba cimdi”, Pētergailis Dace Vīgante „Ledus apelsīns”, Zvaigzne ABC Ekspertu komisija šogad nolēmusi piešķirt speciālbalvu par izcilu ieguldījumu literatūrpētniecībā. Balvu saņems literatūrzinātniece Anita Rožkalne par pētījumu „Kārļa Zariņa burvju aplis”, ko izdevis LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts. Mūža balvu ekspertu komisija nolēma piešķirt dzejniekam un tulkotājam Uldim Bērziņam par izcilu ieguldījumu Latvijas rakstniecībā un Latvijas kultūrvides un valodas bagātināšanā ar nozīmīgiem pasaules kultūrtekstiem.  

“Baltic International Bank Latvijas barometrs”: ceturtā daļa iedzīvotāju būtu gatavi īstermiņā maksāt par enerģiju vairāk, ja tā tiktu ražota videi draudzīgā veidā

Jaunākais “Baltic International Bank Latvijas barometra” pētījums atklāj, ka vairākums Latvijas iedzīvotāju ir apmierināti ar sava mājokļa lielumu un infrastruktūru, taču mājas tehniskais stāvoklis un ēkas būvniecības kvalitāte apmierina retāk. Tāpēc, ja tuvākajā laikā būtu jāplāno dzīvesvietas maiņa, galvenais jaunā mitekļa izvēles faktors būtu mājas tehniskais stāvoklis. Interesanti, ka ceturtā daļa Latvijas iedzīvotāju būtu gatavi īstermiņā maksāt vairāk par enerģiju, ja tā būtu ražota videi draudzīgā veidā. Mājokļa tehniskais stāvoklis - noteicošais Pētījums liecina, ka lielākā daļa (63%) aptaujāto Latvijas iedzīvotāju ir apmierināti ar dzīvesvietas apkārtējo infrastruktūru un pašreizējā mājokļa izmēru un lielāku dzīvesvietu nemaz nekāro. Tikmēr attiecībā uz mājas tehnisko stāvokli iedzīvotāju domas dalījās. 43% aptaujāto savas mājas tehnisko stāvokli vērtē pozitīvi, taču vairākums (48%) tomēr atzīst, ka mājas tehniskais stāvoklis ir diezgan neapmierinošs. Kā liecina pētījums, ēkas kvalitāti iedzīvotāji tomēr uzskata par ļoti būtisku faktoru. Gadījumā, ja patlaban būtu jāiegādājas jauns mājoklis, vairāk nekā puse (59%) iedzīvotāju norāda, ka par galveno izvēles kritēriju izvirzītu tā tehnisko stāvokli. Nedaudz retāk aptaujātie min, ka ņemtu vērā dzīvesvietas infrastruktūru – labu ceļu, sabiedriskā transporta, skolu un veikalu pieejamību (52%). Tāpat iedzīvotājiem ir svarīgi, lai mājoklim būtu salīdzinoši zemas uzturēšanas izmaksas (46%). Savukārt dzīvesvietas prestižs (6%) vai apkārtējā ainava (14%) iedzīvotājiem ir ievērojami mazāk svarīga, tāpat arī mājokļa tuvumus ģimenei un draugiem (12%). 80% informēti par alternatīvās enerģijas iespējām Domājot par attīstību nākotnē, aizvien vairāk tiek radīti dažādi jauni risinājumi, lai mājokļa uzturēšanu padarītu pēc iespējas ērtāku un energoefektīvāku. Jaunākā “Baltic International Bank Latvijas barometra” rezultāti rāda, ka iedzīvotājiem ir visai labas zināšanas par iespējām mājokļa uzturēšanā izmantot atjaunojamos enerģijas resursus. (52%) respondentu apliecinājuši, ka vislabākās zināšanas viņiem ir par saules bateriju izmantošanas iespējām. Salīdzinoši bieži iedzīvotāji norāda, ka ir informēti arī par to, kā izmantot biomasu (šķeldu, skaidas, kokskaidu granulas) un vēja turbīnas (attiecīgi 48% un 38%). Tikai katrs sestais (18%) atzīst, ka par atjaunojamās enerģijas ieguves tehnoloģijām neko nezina. Lūdzot iedzīvotājus izteikt prognozes par to, kā šīs tehnoloģijas varētu attīstīties nākotnē, vairākums (57%) vislielāko potenciālu saskata saules bateriju attīstībā. Nedaudz retāk iedzīvotāji uzskata, ka perspektīvas ir arī vēja turbīnu un vēja ģeneratoru (44%), kā arī biomasas izmantošanas iespējām (34%). Būtiski, ka Latvijas iedzīvotāji ir ne tikai informēti par atjaunojamās enerģijas iespējām, bet arī gatavi tās ieviest savā ikdienā. Proti, vairāk nekā ceturtā daļa (26%) iedzīvotāju būtu gatavi īstermiņā maksāt par izmantoto enerģiju vairāk, tostarp arī ieguldīt pāriešanā uz šādas enerģijas izmantošanu, ja tā tiktu ražota videi draudzīgā veidā. Respondenti (26%) arī atzinuši, ka pāriešanu uz videi draudzīgām enerģijas ieguves formām varētu veicināt valsts un pašvaldību atbalsts. Tikmēr salīdzinoši augstās iekārtu izmaksas joprojām ir galvenais šķērslis, kas iedzīvotājus attur izmantot atjaunojamo enerģiju savās mājās. Pilns jaunākais Baltic International Bank Latvijas barometrs - MĀJOKĻI UN ENERĢIJA, marts, 2017

Par izmaiņām veicot darījumus internetbankā un ar maksājumu kartēm interneta vidē

Lai veicinātu maksājumu drošību interneta vidē, 2017. gada 1. aprīlī stājas spēkā  Eiropas Banku iestādes (European Banking Authority) vadlīnijas un tām atbilstošie Finanšu  un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) noteikumi par maksājumu drošības veicināšanu internetā. Ņemot vērā straujo tehnoloģiju attīstību un tendences attālināto pakalpojumu izmantošanā banku klientu vidū, kā arī ar IT drošību saistīto apdraudējumu pieaugumu, no 2017.gada 1. aprīļa FKTK noteikumi visiem finanšu tirgus dalībniekiem paredz nodrošināt klientiem divu faktoru autentifikāciju, veicot gan darījumus internetbankā, gan arī darījumus ar maksājumu karti interneta vidē. Darījumu veikšana internetbankā No 2017.gada 1.aprīļa katrs darījums internetbankā būs jāapstiprina ar DigiPass vai Mobilā DigiPass ģenerētu unikālu kodu. Šī prasība būs spēkā: iesniedzot maksājumus naudas līdzekļu pārskaitīšanai uz citas personas vai uzņēmuma kontiem Baltic International Bank ietvaros un uz citām Latvijas vai ārvalstu bankām; iesniedzot pieprasījumus skaidras naudas izmaksai; izmantojot maksājuma importa pakalpojumus maksājumu pakešu apstrādei; veicot valūtas konvertāciju; iesniedzot brīvas formas ziņojumus Bankai. Darījumu veikšana ar maksājumu karti interneta vidē No 2017.gada 1.aprīļa maksājumu karšu lietotājiem, veicot darījumus ar maksājumu karti interneta vidē pie tiem tirgotājiem, kuri lūdz apstiprināt darījumu ar klienta papildu autentifikāciju (MasterCard SecureCode vai Verified by VISA), būs jānorāda Drošības kods un vienreizējā parole (One Time Password jeb OTP), kuru attiecīgā darījuma apstiprināšanai kartes lietotājs saņems īsziņas (SMS) veidā uz savu mobilo telefonu. Banka vienreizējās paroles (OTP)  nosūtīšanai izmantos maksājumu karšu lietotāju mobilo tālruņu numurus, kas pašlaik fiksēti Bankas SMS Pakalpojuma saņemšanai par karšu darījumiem.  Ja neesat SMS Pakalpojuma lietotājs vai vēlaties norādīt citu mobilā tālruņa numuru, lūdzam līdz 2017.gada 30.martam internetbankā atsūtīt brīvas formas ziņojumu, norādot mobilā tālruņa numuru vienreizējās paroles (OTP) saņemšanai. Neskaidrību gadījumā lūdzam sazināties ar Jūsu personīgo baņķieri!

“Baltic International Bank Latvijas barometrs”: iedzīvotāju noskaņojums kļuvis optimistiskāks

Jaunākais “Baltic International Bank Latvijas barometra” pētījums liecina, ka iedzīvotāju noskaņojums kļuvis optimistiskāks. Indeksi ievērojami kāpuši kā nākotnes, tā arī tagadnes vērtējumos. Tāpat iedzīvotāji kļuvuši pozitīvāki, analizējot gan valdības darbu, gan iespējas atrast labu darbu. Pētījuma dati liecina, ka, salīdzinot ar decembri, janvārī aptaujātie iedzīvotāji pozitīvāk vērtējuši Latvijas pašreizējo ekonomisko stāvokli. Indekss pakāpies par pieciem punktiem, no -35 līdz -30. Tāpat par trīs indeksa punktiem uzlabojušās iedzīvotāju prognozes par Latvijas ekonomisko stāvokli pēc gada. Tā vērtējums uzlabojies no -9 līdz -6 indeksa punktiem. Decembrī iedzīvotāji izteica asu kritiku par valdības darbu. Tā vērtējums krasi noslīdēja par veseliem 11 punktiem, taču pētījuma dati liecina, ka janvārī iedzīvotāju sašutums ir nedaudz pieklusis. Valdības darba novērtējums uzlabojies par deviņiem punktiem, taču, neskatoties uz to, ar valdības darbu joprojām ir neapmierināts vairākums aptaujāto iedzīvotāju (77%), bet apmierināti – vien 15%. Tikmēr prognozes atrast labu darbu liecina par pozitīvākām pārmaiņām. Iedzīvotāji ik mēnesi ir izteikušies pesimistiski, vērtējot savas iespējas Latvijā atrast labu darbu, tomēr janvārī šis rādītājs beidzot uzlabojies, pakāpjoties par sešiem indeksa punktiem. Pētījuma mainīgās daļas ietvaros ir noskaidrots iedzīvotāju pašreizējā mājokļa novērtējums, mājokļa iegādes kritēriji, kā arī viedoklis par atjaunojamo energoresursu izmantošanu mājokļa uzturēšanā. Pētījuma otrās daļas rezultāti tiks publiskoti 20. martā.

Baltic International Bank – jauna vizuālā identitāte un mājas lapa

Šodien, 1.martā, ir būtiska diena Baltic International Bank dzīvē – Banka sāk izmantot jaunu vizuālo identitāti, un visiem esošajiem un potenciālajiem Bankas klientiem, sadarbības partneriem un citiem interesentiem ir pieejama jauna, mūsdienīga mājas lapa! Baltic International Bank pagājušā gada rudenī pieņēma jaunu, uz ESG (Environment. Social. Governance) principiem balstītu un uz atbildīgām investīcijām vērstu darbības stratēģiju. Mūsu mērķis ir gan investēt pašiem, gan dot iespēju mūsu klientiem nodot savu kapitālu nākamajām paaudzēm videi draudzīgā veidā, investējot perspektīvajā atjaunojamās enerģijas ražošanā Eiropā un citos projektos, kas nodrošina jaunākās paaudzes tehnoloģiju ienākšanu mūsu ikdienā.Baltic International Bank valdes priekšsēdētāja Ilona Guļčaka „Uzsākot aktīvi īstenot uz ilgtspējīgām investīcijām orientētu bankas darbības stratēģiju, mēs ne tikai strādājam pie jaunu produktu un pakalpojumu attīstības, bet esam izveidojuši arī jaunu, Bankas stratēģijai atbilstošu, mūsdienīgu vizuālo identitāti un jaunu interneta mājas lapu. Esam gandarīti, ka spējam pastāvīgi pilnveidot mūsu klientiem pieejamos risinājumus un iespējas!” turpina I.Guļčaka. Baltic International Bank izvēlētā jaunā zīmola krāsa – ZAĻAIS ZELTS - unikālā simbiozē apvieno divus Baltic International Bank būtiskus darbības pamatvirzienus: ilgtspējīgus, videi draudzīgus investīciju risinājumus mūsu klientu vajadzībām atbilstošus ikdienas bankas pakalpojumus un augstākā līmeņa individuālu servisu.

Būtiski paaugstinātas likmes noguldījumiem

Baltic International Bank no š.g. 1.februāra būtiski paaugstina procentu likmes noguldījumiem ASV dolāros, un tagad tā var sasniegt pat 2,15%. Baltic International Bank ir būtiski sniegt visiem bankas klientiem nepieciešamos finanšu pakalpojumus ar izdevīgiem nosacījumiem. Tādējādi mēs gan aktīvi attīstām alternatīvo ieguldījumu pakalpojumus, gan piedāvājam daudzveidīgas iespējas investēt finanšu tirgos, gan arī rūpējamies par klientiem, kuri vēlas izvietot savus līdzekļus klasiskajā noguldījumā.Baltic International Bank valdes priekšsēdētāja Ilona Guļčaka   Saskaņā ar Bankas stratēģiju un bankas portfeļa pārvaldīšanas principiem, noguldījumos izvietotos naudas līdzekļus Baltic International Bank investēs dažādos videi draudzīgos projektos, tādējādi Bankas klienti varēs ne tikai saņemt paaugstinātas procentu likmes, bet arī sniegt savu ieguldījumu vides saglabāšanā un attīstībā. Baltic International Bank piedāvā arī izdevīgas iespējas noguldīt jūsu brīvos naudas līdzekļus citās valūtās – EUR un GBP. Ar jau jaunajām, paaugstinātajām standarta noguldījumu likmēm var iepazīties Bankas mājas lapā, bet par personalizēto piedāvājumu, lūdzu, jautājiet savam personīgajam baņķierim.

Visas ziņas