Ilgtspējīga attīstība
no paaudzes paaudzē

PAR BANKU

Aktualitātes

Baltic International Bank stiprina klientu apkalpošanas komandu

Baltic International Bank vadības komandai šonedēļ pievienojas divi Latvijas un starptautiskajā finanšu tirgū plašu pieredzi ieguvuši eksperti – Viktors Bolbats, kurš pirms tam ieņēmis Lielo uzņēmumu apkalpošanas vadītāja amatu SEB bankā un Guntars Reidzāns, kurš iepriekš ir vadījis Individuālās apkalpošanas pārvaldi (Private Banking) Swedbank. No kreisās puses: Viktors Bolbats un Guntars Reidzāns Baltic International Bank valdes priekšsēdētāja Ilona Guļčaka saka: „Pēdējo gadu laikā banku sektors Latvijā un visā pasaulē strauji mainās – banku klienti kļūst arvien pieredzējušāki un prasīgāki, un lai gan mūsdienīgas tehnoloģijas un digitāla saziņa ir kļuvušas par mūsu ikdienu, pieņemot lēmumu par bankas izvēli sava un ģimenes kapitāla pārvaldīšanai, klienti īpašu uzmanību pievērš individuāli izstrādātiem finanšu risinājumiem un izcilas kvalitātes personiskam servisam. Baltic International Bank klienti Latvijā un ārvalstīs augstu novērtē viņu individuālajām vajadzībām atbilstošos Bankas sniegtos kapitāla pārvaldīšanas risinājumus” „Viktora Bolbata un Guntara Reidzāna pievienošanās Baltic International Bank komandai ļaus apvienot Bankas 24 gadu garumā uzkrāto pieredzi turīgu klientu apkalpošanā ar citos tirgos gūto know-how, tādējādi veicinot Baltic International Bank turpmāko attīstību un pieejamību arī pašmāju tirgū. Esam gandarīti, ka Baltic International Bank varēs izmantot arvien jaunas izaugsmes iespējas darbā ar esošajiem klientiem, kā arī piedāvāt finanšu pakalpojumus un kapitāla pārvaldīšanas risinājumus jaunai klientu auditorijai – privātpersonām un uzņēmumiem - Latvijā un ārvalstīs!” turpina I.Guļčaka. Pirms pievienošanās Baltic International Bank vadības komandai, pēdējos 8 gadus Viktors Bolbats ieņēma dažādus vadošus amatus SEB bankas Korporatīvo klientu apkalpošanas jomā, kā arī veica SEB bankas Lielo uzņēmumu apkalpošanas vadītāja pienākumus. V.Bolbats ir absolvējis Rīgas Ekonomikas Augstskolu (Stockholm School of Economics in Riga) un ieguvis MBA grādu Rīgas Biznesa Skolā. Guntars Reidzāns ir uzņēmies Baltic International Bank klientu apkalpošanas jomas vadību. Iepriekšējā darba pieredze Swedbank un GE Money Bank  ir bijusi saistīta ar lielo uzņēmumu apkalpošanu Latvijā un Krievijā, kā arī vadošām pozīcijām Private Banking jomā Latvijā un Baltijā (2011-2017), darbojoties ar vietējiem un starptautiskajiem klientiem. G.Reidzāns ir ieguvis Executive MBA grādu Rīgas Biznesa skolā un maģistra grādu Latvijas Universitātē.

Vairākums iedzīvotāju vairāk rūpētos par veselību, ja uzlabotos profilaktisko pārbaužu pieejamība - “Baltic International Bank Latvijas barometrs”

Apspriežot Latvijas iedzīvotāju attieksmi pret savu veselību, nereti tiek minēts, ka cilvēki nepietiekami rūpējas par savu veselību. Izvērtējot šādu apgalvojumu, lielākā daļa – 41% - aptaujāto atzīst, ka vairāk sekotu līdzi savam veselības stāvoklim, ja uzlabotos profilaktisko veselības pārbaužu pieejamība. Tostarp vairāk nekā puse respondentu arī norāda, ka veselības aprūpes sistēmā saskaras ar medikamentu un medicīnisko pakalpojumu dārdzību, kas, pēc viņu domām, visvairāk ietekmē sabiedrības kopējo veselību, – liecina jaunākais „Baltic International Bank Latvijas barometra” pētījums. Veselības aprūpei jāpiešķir lielāks finansējums un stingrāka tēriņu kontrole Izvērtējot, kādas ir galvenās problēmas veselības aprūpes jomā Latvijā, iedzīvotāji visbiežāk nosaukuši medikamentu (67%) un medicīnisko pakalpojumu dārdzību (66%), kā arī nepietiekamu finansējumu veselības aprūpei kopumā (62%). Tomēr jāpiebilst, ka medicīnas pakalpojumu dārdzība šogad minēta retāk nekā pirms diviem gadiem – 2015. gadā to par būtiskāko kritēriju uzskatīja 71% aptaujāto. Nepietiekams medicīnas darbinieku skaits un darbinieku pārslodze atzīmēta ceturtajā vietā. Šo apstākli, salīdzinot ar aptauju pirms diviem gadiem, aptaujātie minējuši biežāk (2017.–39%; 2015.–35%). Tikmēr tādi faktori kā korupcija (20%) vai slikta tehnika, aparatūra (19%) iedzīvotājiem šogad nav šķituši pārāk aktuāli. Runājot par to, kas būtu jādara, lai veselības sistēmā novērstu šīs problēmas, vairāk nekā trešdaļa respondentu ir pārliecināti, ka ir gan jānodrošina stingrāka kontrole pār naudas tēriņiem un to pamatotību (37%), gan veselības nozarei kopumā no valsts budžeta jāatvēl lielāks finansējums (37%). Salīdzinoši bieži aptaujātie norādīja, ka vispirms ir jāveic detalizēta esošās situācijas analīze – jāapzinās pakalpojumu izmaksas, reālā darbinieku noslodze u.c. faktori – un tikai atbilstoši secinājumiem jāizdara nākamie soļi (32%). Domas nesaskan ar darbiem Lai gan vairums aptaujāto apzinās veselīga dzīvesveida nozīmību, liela daļa iedzīvotāju nemaz nedara to, ko uzskata par veselīgu. Starp veselīga dzīvesveida priekšnoteikumiem respondenti min veselīgu uzturu (58%), pietiekamu miegu (37%) un regulāras fiziskās aktivitātes (37%), taču paši aptaujātie, lai uzturētu sevi veselīgā un labā formā, drīzāk izvēlas pastaigas svaigā gaisā (50%) un pozitīvu domāšanu (45%). Nedaudz retāk, vēloties dzīvot veselīgi, tiek ievērota arī atturēšanās no kaitīgiem ieradumiem, piemēram, smēķēšanas un pārmērīgas alkohola lietošanas (35%). Apspriežot Latvijas iedzīvotāju attieksmi pret veselību, nereti tiek dzirdēti apgalvojumi, ka cilvēki paši nepietiekami rūpējas par savu veselību. Apsverot, kas uzlabotu šo situāciju, iedzīvotāji min, ka vairāk sekotu līdzi savam veselības stāvoklim, ja uzlabotos profilaktisko veselības pārbaužu pieejamība (41%). Salīdzinoši liela daļa pārstāv arī radikālāku viedokli – pēc viņu domām, pievēršanos veselībai varētu mudināt tikai savas veselības nopietna pasliktināšanās (36%). Lai gan patlaban ir daudzas aktuālas veselīga dzīvesveida tendences, pret daudzām no tām cilvēki ir visai skeptiski un vairākām jau patlaban prognozē visai drīzu aktualitātes zaudēšanu. Visātrāk, pēc iedzīvotāju domām, savu popularitāti zaudēs svaigēšana (24%) un vegānisms (21%). Sportiskajām aktivitātēm, piemēram, skriešanai, nūjošanai un dalībai maratonos un citos masu sporta pasākumus tik straujš popularitātes noriets netiek prognozēts.  Pilns jaunākais Baltic International Bank Latvijas barometrs pētījums - VESELĪBA, augusts, 2017 “Baltic International Bank Latvijas barometrs” ir Latvijas iedzīvotāju noskaņojuma un attieksmes pētījums, kurā ik mēnesi, iekļaujot pazīstamu ekspertu vērtējumus, tiek atspoguļotas sabiedrībā aktuālas norises. Iepriekšējie Baltic INTERNATIONAL BANK LATVIJAS BAROMETRA pētījumi

Latvijai augsta vieta Šveices institūta veidotā naudas atmazgāšanas risku novēršanas indeksā

Bāzeles Pārvaldības institūts Latviju ir ierindojis 14. vietā naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas risku novēršanas indeksā. Gada laikā Latvija ir uzlabojusi savas pozīcijas risku reitingā par 14 vietām. Indeksā institūts sniedz vērtējumu par valsts riskiem saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu. Tajā galvenā uzmanība ir pievērsta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas sistēmas novēršanai un citiem saistītiem faktoriem, piemēram, finanšu pārredzamībai un tiesu efektivitātei. Ekspertu augstāko vērtējumu šogad ir saņēmusi Somija, kas reitingā novērtēta visaugstāk jau ceturto gadu, tai seko Lietuva un Igaunija, kas arī pērn ieņēma otro un trešo vietu. Savukārt augstākie naudas atmazgāšanas un korupcijas finansēšanas riski tiek saskatīti Irānā un Afganistānā. Reitings tiek veidots, balstoties uz kopumā 14 publiski pieejamiem informācijas avotiem, tajā skaitā Finanšu darījumu darba grupas (FATF), Finanšu slepenības indeksa, "Transparency International", Pasaules Bankas, Pasaules Ekonomikas foruma un citu datiem. Pasaules valstis tiek salīdzinātas pēc kopumā pieciem rādītājiem - noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riska, finanšu sektora pārredzamības publiskā sektora caurspīdīguma, korupcijas un politiskajiem riskiem. Naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas risku novēršanas indekss (ENG)

32% iedzīvotāju uzskata, ka ir jāmaina studiju programmu saturs - “Baltic International Bank Latvijas barometrs”

Liela daļa aptaujāto iedzīvotāju (40%) pēdējo gadu laikā Latvijas izglītībā nav manījuši ne būtiskus uzlabojumus, ne krasu kvalitātes pasliktināšanos, tomēr katrs ceturtais (28%) uzskata, ka drīzāk vērojama izglītības kvalitātes pasliktināšanās, liecina jaunākais „Baltic International Bank Latvijas barometrs”. Kopš 2014.gada arvien turpina pieaugt to aptaujāto īpatsvars, kuri sliecas piekrist šim viedoklim. Turklāt cilvēki aizvien kritiskāk vērtē sagatavoto speciālistu atbilstību darba tirgum – 42% šovasar aptaujāto piekrīt apgalvojumam, ka izglītības iestāžu absolventu kvalifikācija nav apmierinoša. Izmaiņas studiju programmās – vēl aktuālākas Lai veicinātu Latvijas augstākās izglītības kvalitātes uzlabošanos, pēc iedzīvotāju domām, vienlīdz svarīgi ir gan veikt izmaiņas studiju programmu saturā (32%), gan ieviest stingrākas prasības pasniedzējiem, rūpīgāk izvērtējot viņu kvalifikāciju (32%). Nedaudz retāk aptaujātie izceļ arī nepieciešamību dot studentiem vairāk iespēju iegūt praksi (29%) un valsts līmenī piešķirt lielāku budžetu augstākās izglītības vajadzībām (26%). Tikmēr ievērojami retāk respondenti uzskata, ka palīdzība jāmeklē ārvalstīs, piemēram, piesaistot neatkarīgus ārvalstu ekspertus augstākās izglītības programmu akreditācijai (5%). Studiju programmu saturs šogad aptaujātajiem ir šķitis vēl aktuālāks nekā pirms četriem gadiem (2017.-32%, 2013.-29%), uzsverot, ka ir nepieciešamas izmaiņas, lai veicinātu augstākās izglītības kvalitātes uzlabošanos. Vērtējot vides zinātnes nākotnes potenciālu, trešdaļa uzskata, ka šai sfērai ir potenciāls attīstīties nākotnē, tāpēc uz to Latvijas izglītībā būtu jāliek lielāks uzsvars. Taču 18% arī domā, ka, lai gan vides zinātne ir svarīga, tā skolās jau tiek mācīta pietiekami, tāpēc lielāks uzsvars uz vides aktualitātēm studiju programmās nav nepieciešams.   Izglītības sistēma nesagatavo kvalificētus speciālistus Novērtējot izglītības sistēmas saskaņotību ar darba tirgus pieprasījumu, teju puse (42%) iedzīvotāju norāda, ka ir dzirdējuši darba devēju sūdzības par speciālistiem, kuri esošajā izglītības sistēmā nav guvuši pietiekamu, uzņēmēju vajadzībām atbilstošu kvalifikāciju. Diezgan bieži aptaujātie arī uzskata, ka Latvijas izglītības sistēma nereaģē uz aktuālo pieprasījumu darba tirgū (38%) un ir pieredzējuši gadījumus, kad pēc studiju beigšanas, lai sāktu strādāt savā profesijā, nepieciešama kvalifikācijas celšana (36%). Laika gaitā Latvijas skolās ir pieredzētas dažādas būtiskas izmaiņas. Kamēr atvadīšanos no dažām ieražām varam atcerēties ar atvieglotu nopūtu, tikmēr citas spēj izsaukt arī zināmu nostalģiju. Piemēram, pēc skolas formu atgriešanās vai nometnēm lauku saimniecībās nealkst vairāk nekā katrs desmitais respondents. Tikmēr lielāku disciplīnu Latvijas mācību iestādēs gribētu redzēt teju puse (42%) aptaujāto. Jāpiebilst, ka pēc šādām izmaiņām cilvēki ilgojas jau ilgstoši – arī 2014.gadā līdzvērtīgs skaits pētījuma dalībnieku tieši lielākas disciplīnas atjaunošanu nosauca kā primāro. Tās patlaban, viņuprāt, iztrūkst Latvijas skolās. Pilns jaunākais Baltic International Bank Latvijas barometrs pētījums, jūlijs, 2017 “Baltic International Bank Latvijas barometrs” ir Latvijas iedzīvotāju noskaņojuma un attieksmes pētījums, kurā ik mēnesi, iekļaujot pazīstamu ekspertu vērtējumus, tiek atspoguļotas sabiedrībā aktuālas norises.

Baltic International Bank izveido alternatīvo ieguldījumu pārvaldes sabiedrību AS BIB Alternative Investment Management

Šā gada 11.jūlijā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome pieņēma lēmumu piešķirt Bankas dibinātai pārvaldes kompānijai AS BIB Alternative Investment Management alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieka licenci. Baltic International Bank aktīvi īsteno jaunu darbības stratēģiju, kas ir orientēta uz ilgtspējīgām investīcijām. Alternatīvo ieguldījumu pārvaldes sabiedrības AS BIB Alternative Investment Management izveide ir nākamais solis Bankas darbības stratēģijas realizēšanā, kas ļaus esošajiem un potenciālajiem bankas klientiem iesaistīties privātā kapitāla darījumos, atbalstot ilgtspējīgu biznesa projektu attīstību, tādējādi gūstot ieņēmumus no kapitāla, investējot atbildīgi un aktīvi rūpējoties par apkārtējo vidi! Jaundibinātās alternatīvo ieguldījumu  pārvaldes sabiedrības AS BIB Alternative Investment Management mērķis ir izveidot un pārvaldīt alternatīvās jeb atjaunojamās enerģijas fondu. Šī alternatīvā ieguldījumu fonda stratēģija būs orientēta uz ieguldījumiem uzņēmumos, kuri nodarbosies ar atjaunojamās enerģijas ražošanu, kas ir vēja un saules paneļu parki, koģenerācijas stacijas Vācijā, Itālijā, Baltijas valstīs u.c. Eiropas valstīs. Attīstot uz atbildīgām un ilgtspējīgām investīcijām orientētu produktu klāstu, Banka plāno piedāvāt saviem klientiem ne tikai iespēju iesaistīties privātā kapitāla darījumos ar alternatīvo ieguldījumu fonda palīdzību, bet arī iespēju piedalīties individuālajos darījumos, kļūstot par konkrētu uzņēmumu līdzīpašniekiem.

Vismaz reizi gadā ceļojumā uz ārzemēm dodas arvien vairāk Latvijas iedzīvotāju - “Baltic International Bank Latvijas barometrs”

Jaunākais „Baltic International Bank Latvijas barometrs” rāda, ka Latvijas iedzīvotāji ceļo aizvien biežāk. Vairāk nekā trešdaļa (36%) aptaujāto ceļojumos uz ārzemēm dodas vismaz vienu reizi gadā vai biežāk, un tas ir par 16% vairāk nekā 2010. gadā. Tomēr vairāk nekā puse iedzīvotāju norāda, ka visbiežāk ceļo tepat Latvijā, mierīgi atpūšoties pie dabas vai dodoties vēstures, kultūras un arhitektūras pieminekļu apskatē. Dod priekšroku mierīgai atpūtai tepat Latvijā Kā liecina pētījuma rezultāti, iedzīvotāji visbiežāk ceļo nevis uz ārvalstīm, bet tepat Latvijā. 53% dod priekšroku mierīgai atpūtai, piemēram, pludmalē, bet katrs ceturtais (24%) dodas vēstures, kultūras, arhitektūras un citu Latvijas pieminekļu apskatē. Runājot par ārzemju braucieniem, arī tur aptaujātie visbiežāk izbauda mierīgu atpūtu (22%) vai viesojas pie radiem un draugiem, kas dzīvo ārvalstīs (16%). Savukārt ievērojami retāk cilvēki dodas eksotisku zemju izzināšanā (7%), aktīvā atpūtā (6%) vai braucienos, kuru galvenais mērķis ir iepirkšanās (4%). Aicinot pētījuma dalībniekus izvērtēt, kas viņiem visbiežāk rada lielāko vēlmi ceļot, vairāk nekā puse (54%) aptaujāto norādīja, ka visbiežāk ceļo, lai atpūstos un relaksētos. Trešdaļa respondentu (30%) atzīst, ka dodas ceļojumā, lai īstenotu kāri pēc piedzīvojumiem un izlauztos no ierastā dzīves ritma. Tāpat diezgan bieži iedzīvotāji atzīst, ka ceļo, lai kopā ar draugiem un ģimenes locekļiem pavadītu laiku prom no mājām (25%) vai savām acīm aplūkotu svešas zemes un dažādus dzīvesveidus (23%). Galvenais faktors: izmaksas par ceļu Izrādās, ka vairākumam Latvijas iedzīvotāju, izvēloties ceļojuma galamērķi ārzemēs, svarīgākās šķiet izmaksas par ceļu. Teju puse (47%) aptaujāto norādīja, ka pirmām kārtām izvērtē ceļa izmaksas, otrajā vietā ierindojot klimatu un laikapstākļus (33%), bet trešajā vietā – vispārējās uzturēšanas izmaksas par naktsmītni, pārtiku u.tml. Izvērtējot citas būtiskas prioritātes, aptaujātie atzīst, ka analizē, vai līdz galamērķim iespējams ērti un vienkārši nokļūt (21%), kāda galamērķī ir politiskā situācija (20%), kā arī ieklausās draugu un paziņu ieteikumos (17%). Noskaidrojot, kur iedzīvotāji visbiežāk iegūst naudu ceļošanai, vairākums (63%) norādīja, ka ceļošanai naudu iekrāj. Retāk izmantota īpaši iegūta nauda, piemēram, dāvana, prēmija vai samaksa par kādu papildu darbu (17%). Tāpat diezgan reti aptaujātie naudu aizņemas no radiem, draugiem, paziņām (6%) vai ņem kredītu (2%). Katrs piektais drīzāk atzīst, ka izvēlas doties tādos ceļojumos, kuriem nav nepieciešams ne speciāli iekrāt, ne aizņemties (19%). Latvija jāreklamē kā tūrisma galamērķi Liela daļa aptaujāto domā, ka Latvija ir perspektīva ārzemju tūristu piesaistes vieta. Vairākums (54%) iedzīvotāju norāda, ka, viņuprāt, ārvalstu tūristus Latvijā visvairāk piesaista vēstures, kultūras un arhitektūras objekti. Gandrīz tikpat bieži aptaujātie arī uzskata, ka tūristus valdzina Baltijas jūra un smilšainās pludmales (51%), kā arī citi Latvijas dabas resursi – meži, upes un ezeri (43%). Vaicājot, kas, pēc respondentu domām, ir jādara, lai Latvijā veicinātu tūrismu, vairāk nekā puse (53%) norāda, ka ir vairāk jāreklamē Latvija kā tūrisma galamērķis. Teju tikpat bieži aptaujātie ir arī pārliecināti, ka jāsāk ar infrastruktūras sakārtošanu, piemēram, uzlabojot ceļu un iekšzemes transporta kvalitāti (49%). Katrs trešais (29%) norāda, ka nepieciešams uzlabot arī informācijas pieejamību tūristiem, izveidojot dažādus informatīvos materiālus un apmācot gidus.   Pilns jaunākais Baltic International Bank Latvijas barometrs - TŪRISMS, jūnijs, 2017

Baltic International Bank iegūst Zelta līmeni Ilgtspējas indeksā un Ģimenei draudzīga komersanta statusu

Vakar, 1.jūnijā, tika paziņoti ikgadējā Ilgtspējas indeksa rezultāti, un varam lepoties, ka Baltic International Bank ir ieguvusi augsto zelta līmeni! Baltic International Bank stratēģija ir vērsta uz ilgtspējīgu attīstību un atbildīgām investīcijām, un pēdējo gadu laikā Banka ir īstenojusi plaša spektra sociāli atbildīga biznesa iniciatīvas. 2016.gada laikā Banka īpašu uzmanību pievērsa korporatīvās pārvaldības pilnveidošanai, darba vides uzlabošanai, apkārtējās vides saglabāšanas aktivitātēm, atbalstīja Latvijai būtiskus kultūras un mākslas projektus, kā arī uzsāka jaunus, sabiedriski nozīmīgus projektus. Esam gandarīti, ka mūsu veikums ir novērtēts ar Ilgtspējas indeksa zelta godalgu! Šonedēļ Baltic International Bank saņēma vēl vienu savas ilgtspējīgās un sociāli atbildīgās darbības novērtējumu – Banka pirmo reizi ieguva Ģimenei draudzīga uzņēmuma statusu, ierindojoties 31 Latvijas uzņēmumu vidū, kuri savā ikdienas darbībā īsteno ģimenei draudzīgas uzņēmējdarbības principus. Lepojamies ar to, ka esam labs darba devējs mūsu darbiniekiem un ilgtspējīgs partneris mūsu klientiem! Ilgtspējas indekss ir stratēģisks vadības instruments, kas balstīts uz starptautiski atzītu metodoloģiju, palīdzot uzņēmumiem novērtēt savas darbības ilgtspēju un korporatīvās atbildības līmeni piecās jomās – stratēģijā, tirgus attiecībās, darba vidē, vidē un sabiedrībā. To organizē Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūts sadarbībā ar Latvijas Darba devēju konfederāciju (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS). Baltic International Bank 2014.gadā un 2015.gadā ieguva Ilgtspējas indeksa bronzas godalgu, 2016.gadā – sudraba godalgu un šogad, 2017.gadā Bankas veikums tika novērtēts ar zelta godalgu. Ģimenei draudzīga komersanta statusu piešķir Labklājības ministrija, un šogad tas tiek pasniegts jau desmito reizi ar mērķi popularizēt ģimenei draudzīga uzņēmuma ideju un piesaistīt arvien jaunus uzņēmumus. Kopš 2011. gada uzņēmumi tiek apzināti sadarbībā ar Ilgtspējas indeksu, kopīgi izstrādājot un indeksa aptaujas anketā iekļaujot atbilstošus kritērijus par ģimenei draudzīgas politikas īstenošanu uzņēmumā.

Ilona Guļčaka intervijā "DIENAS BIZNESAM"

Mūsdienīga investīciju stratēģija maina nerezidentu apkalpošanas auditoriju, intervijā laikrakstā Dienas Bizness saka Baltic International Bank valdes priekšsēdētāja Ilona Guļčaka. "Mēs par ESG runājam ne tikai kā par pieeju investīcijām un kreditēšanai, bet arī principiāli mēģinām to pielietot arī bankas darbības ikdienā – taupīt resursus, iesaistīties sociālajos projektos, atbalstīt mākslu un kultūru. Mēs uzskatām – ja mums ir nauda, tad mums ir arī atbildība, ko mēs ar šo naudu darām gan investējot, gan savos ikdienas darbos. (..) ESG nenozīmē būt vienkārši zaļam; tā ir pilnīgi cita pieejam visam, ko tu dari. (..)Tā ir atbildības pieeja." Lasīt pilnu interviju ar Ilonu Guļčaku laikrakstā Dienas Bizness

Baltic International Bank ir izstrādājusi jaunu investīciju portfeļa taktiskās izvietošanas modeli

Baltic International Bank saviem esošajiem un potenciālajiem klientiem, kas vēlas gūt ienākumus, investējot finanšu tirgos, ir izstrādājusi jaunu investīciju portfeļa taktiskās izvietošanas modeli, kas papildinās jau esošo Bankas finanšu risinājumu klāstu. Investīciju portfeļi ir veidoti tā, lai panāktu augstu  diversifikācijas pakāpi starp aktīviem, industrijām un aktīvu klasēm, kā arī minimizētu komisijas maksas un paaugstinātu ieguldījumu caurskatāmību. Mūsu kvazi-pasīvā investīciju pieeja dod mums iespēju apvienot tā saucamo apjoma efektu (economies of scale) ar iespēju sniegt tieši klientam atbilstošus pakalpojumus, lai, neskatoties uz pastāvīgām vides izmaiņām, sasniegtu augstus rezultātus mūsu klientiem. Banka piedāvā trīs dažādus ieguldījumu portfeļus, kas atšķiras pēc to riska un ienesīguma līmeņa: Konservatīvais, Sabalansētais un Agresīvais. Veidojot šīs stratēģijas, mēs koncentrējāmies uz divām svarīgām vadlīnijām: stratēģiskā un taktiskā alokācija. Stratēģiskā alokācija atspoguļo mūsu redzējumu par portfeļa sastāva pārdali starp galvenajām aktīvu klasēm, lai sniegtu optimālu ilgtermiņa ieguldījumu portfeļa ienesīguma un riska attiecību, kas pēc iespējas labāk atbilstu individuāla klienta vēlmēm. Taktiskā alokācija atspoguļo mūsu uzskatus par pašreizējo tirgus stāvokli un galvenajām tendencēm, kas ir mūsu investīciju komandas rūpīgas tirgus analīzes un tendenču izvērtējuma rezultāts. Mēs uzskatām, ka pārdomāta stratēģiskā alokācija ir galvenais faktors, lai sasniegtu mūsu klientu ilgtermiņa finansiālos mērķus, savukārt taktiskā alokācija dod iespēju atrast labākos instrumentus, kas maksimizēs vērtību, ko mēs radām mūsu klientam. Vispārīgās aktīvu kategorijas  ietver: Akcijas attīstīto valstu (ASV, Eiropa, Japāna) un attīstības valstu (Emerging Markets) tirgos; Investīciju līmeņa (Investment grade) un spekulatīva līmeņa (High yield) ASV, Eiropas un attīstības valstu emitentu obligācijas; Reālie aktīvi ietver preču tirgus instrumentus (enerģētikas, industriālo metālu, dārgmetālu un lauksaimniecības preces), kā arī nekustamo īpašumu & infrastruktūru; Skaidrā nauda. Konservatīvais portfelis būs piemērots investoram, kurš sagaida mērenu ienesīgumu bez lielām ieguldījumu vērtības svārstībām.  Sabalansētais portfelis ir paredzēts investoriem, kuri vēlas gūt augstāku sagaidāmo ienesīgumu no savu aktīvu izvietošanas, un vienlaikus ir gatavi svārstībām ieguldījumu vērtībā īsākos laika periodos. Agresīvais portfelis ir piemērots investoriem, kuri dod priekšroku augstam sagaidāmajam ienesīgumam ilgtermiņā un ir gatavi ievērojamām ieguldījumu vērtības svārstībām īsākā termiņā. Izvēloties kādu no trim investīciju portfeļiem, Baltic International Bank investīciju eksperti izvērtēs portfeļa: atbilstību jūsu finanšu mērķiem un jūsu pieredzei darbā ar finanšu instrumentiem; pieļaujamajam riska līmenim. Mūsu komanda veiks jūsu portfeļa profesionālu pārvaldīšanu, analizējot finanšu tirgu un tā attīstības tendences, informējot jūs par faktoriem, uz kuriem balstās pieņemtie investīciju lēmumi, jūsu izvēlētās stratēģijas darbības rādītājiem un citiem būtiskiem jautājumiem. Jūs regulāri saņemsiet atskaites par sava individuālā finanšu instrumentu portfeļa darbības rezultātiem. Ja jūs vēlaties uzzināt vairāk par iespējām izvietot savus aktīvus dažāda riska un ienesīguma līmeņa investīciju portfeļos, jautājiet savam personīgajam baņķierim! Ieguldījumu pakalpojumi, tostarp noguldījumi finanšu instrumentos, ir saistīti ar riskiem, kas aprakstīti dokumentā "Finanšu instrumentu un tiem piemītošo risku raksturojums".

Visas ziņas
Vēlaties saņemt Bankas jaunumus savā e-pastā?

Piesakieties mūsu jaunumiem un saņemiet Baltic International Bank ziņas savā e-pastā!

Pieteikties Arrow blue