BANKA STARPTAUTISKAM BIZNESAM

Lai veicinātu Latvijas un Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) sadarbību, kā arī pārrunātu uzņēmējdarbību, Baltic International Bank SE padomes priekšsēdētājs Valērijs Belokoņs un bankas valdes priekšsēdētājs Viktors Bolbats tikās ar AAE vēstniecības Rīgā misijas vadītājas vietnieku Salemi Al Šamsi, kā arī ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvjiem. Tikšanās laikā tika pārrunāta AAE uzņēmēju interese sadarboties ar Latviju un tās uzņēmējiem, nodrošinot visus vajadzīgos bankas pakalpojumus, kā arī “Expo 2020” pasākuma ietekme uz Latvijas ekonomiku. LIAA apkopotā informācija liecina, ka pēdējos gados vērojamas pozitīvas tendences eksporta jomā uz AAE, savukārt “Expo 2020”, kas notika Dubaijā, nodrošināja daudzām kompānijām iespējas noslēgt līgumus arī ar tādām valstīm kā Saūdu Arābija, Indija, Pakistāna, Maldīvu salas u.c. “Expo 2020” rīkotajā Latvijas Nacionālajā dienā tika parakstīts arī sadarbības memorands starp LIAA un AAE Starptautisko investoru padomi, kas paredz savstarpējo investīciju piesaistes veicināšanu un abpusēju izpratnes veidošanu par investīciju vidi AAE un Latvija. “Valstu līmenī ir sperti ļoti nozīmīgi soļi, lai veicinātu Latvijas un AAE sadarbību, tāpēc svarīgi uzsāktās iniciatīvas turpināt, lai varētu nodrošināt veiksmīgu sadarbību visdažādākajās uzņēmējdarbības jomās, tostarp banku un finanšu nozarē,” saka Baltic International Bank SE valdes priekšsēdētājs Viktors Bolbats, “esam vienojušies jau par nākamo tikšanos un sarunas tēmu loku, lai visiem spēkiem nodrošinātu veiksmīgu dialogu, kas rezultētos ekonomisko aktivitāšu pieaugumā.”    

Lai cīnītos ar energoresursu cenu pieaugumu, iedzīvotāji uzskata, ka lielākā daļa jeb 68% uzņēmēju palielinās preču un pakalpojumu cenas un paredzamajā krīzē cietīs pārtikas ražošanas nozare, kā arī mazie un vidējie uzņēmumi. Šādi dati noskaidrotu aptaujā, ko pēc Baltic International Bank SE pasūtījuma veica pētījumu kompānija Norstat. Latvijas iedzīvotājiem tika vaicāts, kā viņuprāt lielākā daļa uzņēmēju cīnīsies ar energoresursu cenu pieaugumu tuvākajā laikā, kur lielākā daļa jeb 68% sacīja, ka palielinās preču un pakalpojumu cenas pircējiem, savukārt tikai 10% respondentu pauda, ka uzņēmēji ne tikai palielinās preču un pakalpojumu cenas, bet arī samazinās savu peļņas daļu. Trešā biežākā nosauktā atbilde, ko izvēlējās 5% iedzīvotāju bija – apsvērs biznesa slēgšanu. “Pašreizējā aina nav priecīga, jo iedzīvotāji labi apzinās, ka energoresursu cenu pieaugums atspoguļosies ne tikai komunālajos maksājumos, bet arī preču un pakalpojumu dārdzībā. Tas nozīmē, ka būtiski meklēt jebkādus paņēmienus un risinājumus, kā atbalstīt ne tikai cilvēkus un viņu ikdienas vajadzības, bet arī uzņēmējus, lai sabiedrībai viņu piedāvājums būtu pieejams no finanšu un izmaksu viedokļa,” sacīja Baltic International Bank SE Mārketinga vadītājs Jānis Līcis.   Visskeptiskākie ir iedzīvotāji vecumā no 60 līdz 74 gadiem, kuri 74% gadījumu pauda viedokli, ka uzņēmēji visdrīzāk paaugstinās preču un pakalpojumu cenas, lai cīnītos ar energoresursu cenu pieaugumu. Interesanti, ka iedzīvotāji ar pamatizglītību tikai 46% gadījumu izvēlējās šo atbildi, pretstatā vidēji speciālās un augstākās izglītības pārstāvjiem, kuri to pauda attiecīgi 70% un 69%. Jautājot, kuru nozaru uzņēmēji, energoresrusu cenu pieaugumu sajutīs visvairāk, 56% respondentu norādīja, ka tie būs pārtikas ražotāji, bet 47% pauda, ka mazie uzņēmumi jebkurā nozarē. Trešajā vietā ar 40% ierindojās metālapstrāde, kam sekoja transporta pakalpojumu sniedzēji, viesmīlības nozare un vieglā rūpniecība. “Iedzīvotāju aptaujas rezultāti liecina, ka cilvēki gatavojas tam, ka pārtika kļūs dārgāka, kas nozīmē papildu ikdienas izdevumus, ar kuriem jārēķinās. Līdztekus citiem maksājumiem, šis ir kritisks rādītājs, jo ietekmē pilnīgi visus cilvēkus Latvijā, tāpēc lēmumu pieņēmējiem un politiķiem ieteicams jau tagad sākt meklēt risinājumus tam, lai nepakļautu lielu skaitu sabiedības nabadzības riskam,” saka Baltic International Bank SE Mārketinga vadītājs Jānis Līcis. Analizējot datus padziļināti, var secināt, ka par metālapstrādes nozari īpaši nobažījušies ir vīrieši, jo 47% norādīja, ka šī nozare īpaši smagi cietīs energoresursu cenu pieauguma dēļ pretstatā tikai 34% sieviešu. Savukārt sievietes vairāk satraucas par viesmīlības (viesnīcas, viesu nami, sabiedriskā ēdināšana) jomu 36% gadījumu paužot viedokli, ka energoresursu cenas būtiski to ietekmēs, bet tikai 28% vīriešu izvēlējas šo atbildi.   Vaicājot, kā valsts varētu palīdzēt uzņēmumiem, lai pārvarētu energoresursu cenu pieaugumu, 42% atbildēja, ka jāmeklē komplekss risinājums, ietverot gan nodokļu jautājumus, gan maksimālās cenas noteikšanu energoresursiem. Tik pat daudz respondentu uzskata, ka pietiktu tikai ar regulētas austākās cenas noteikšanu gāzei, elektrībai un degvielai. Savukārt 26% norādīja, ka energoresursu cenu pieaugumu atrisināt var palīdzēt Eiropas Savienības atbalsts. Analizējot iedzīvotāju aptaujas datus padziļināti, var secināt, ka sievietes biežāk jeb 31% gadījumu paļaujas uz Eiropas Savienības atbalstu, taču vīrieši ir skeptiskāki, izvēloties to tikai 26%. Tāpat arī jaunieši paļaujas, ka Eiropa palīdzēs pārdzīvot energoresursu krīzi, jo 33% uzskata, ka Eiropas Savienība atbalstīs pretstatā citām vecuma grupām, kas šo atbildi izvēlējās retāk.  

Baltic International Bank ir noslēdzies vasaras projekts “Darbinieku bērnu vasaras dienas nometne”, kas tika realizēts sadarbībā ar Sabiedrības integrācijas fondu (SIF) īstenotās programmas “Ģimenei draudzīga darbvieta” ietvaros. Šīs programmas mērķis bija sekmēt empātiskas un cilvēciskas, ģimenēm draudzīgas darba vides attīstību Latvijā. Ģimeniskums ir ļoti būtiska Baltic International Bank vērtība. Šobrīd Bankas darbinieku motivācijas programmā ir paredzētas vairākas ģimeni atbalstošas aktivitātes – dāvanas kāzu un bērnu piedzimšanas gadījumā, dāvanas pirmklasniekiem, dāvanas  bērniem Ziemassvētkos, arī papildu brīvdiena bērnu vecākiem, kuriem ir 3 un vairāk bērni, vai bērns ar invaliditāti. Baltic International Bank piedāvā saviem darbiniekiem elastīgu darba laiku, ko var kombinēt ar attālinātu darbu, kas ļauj saglabāt līdzsvaru starp darbu un privāto dzīvi. Baltic International Bank SIF grantu konkursa ietvaros organizēja ” Darbinieku bērnu vasaras dienas nometni”, kuru apmeklēja 36 darbinieku bērni vecumā no 4 līdz 14 gadiem. Jūlijā un augustā vienu reizi nedēļā bērni devās līdzi vecākiem uz darbu, kur viņus, speciāli iekārtotā telpā, sagaidīja mākslas pasniedzēja. Līdz pusdienlaikam bērni nodarbojās ar radošām aktivitātēm, kas bija pieskaņotas pēcpusdienas izzinošajam vai izklaides pasākumam. Darbinieku bērniem bija iespēja apmeklēt Mencendorfa namu, Laimas šokolādes muzeju, Latvijas Dzelzceļa muzeju, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeju (ar auduma apdrukas darbnīcu), Latvijas Nacionālo Operu un Baletu, kā arī sveču darbnīcu Spīķeros un kino, kur bērni noskatījās animācijas filmu “Minioni 2”. Vasarā kopā pavadītais laiks bija jautrs, skaļš, radošs un izzinošs.Sešu nedēļu maratons “Darbinieku bērnu vasaras dienas nometnē” noslēdzās ar balonu ballīti un saldējuma kokteiļiem. Darbinieku aptauja par “Darbinieku bērnu vasaras dienas nometni” sniedza pozitīvu atgriezenisko saiti – šāda veida aktivitāte ir noderīga un atbalstāma. Vecāki ir gatavi uzticēt Bankas komandai savus bērnus arī nākamgad. Pateicamies SIF par iespēju īstenot projektu, kas ļāva atvieglot darbiniekiem bērnu pieskatīšanu vasaras periodā un dažādot darbinieku bērnu vasaras ikdienu. Esam gandarīti, ka ar projekta palīdzību mēs, Baltic International Bank, popularizējam ģimenei draudzīga uzņēmuma kultūru Latvijā.        

Baltic International Bank ceturto gadu pēc kārtas saņēmusi augsto Ilgtspējas indeksa apbalvojumu, kļūstot par Ilgtspējas indeksa 2021 Platīna kategorijas uzvarētāju! Platīna kategorija tiek piešķirta uzņēmumiem, kas savā darbībā ir pilnībā integrējuši korporatīvo pārvaldību, un tajos noteikti atbildīgie gan valdes, gan izpildītāju līmenī. Šajos uzņēmumos notiek sistemātiska datu vākšana un ietekmes novērtēšana, kā arī par savu darbību atskaitās ar augsta līmeņa caurskatāmību un ietekmes auditorijas piesaisti, un to publiskotos datus ir apstiprinājis ārējs auditors. Platīna kategorijai vērtējumā par 2021 gadu kvalificējās 23 uzņēmumi, taču minimālo Ilgtspējas indeksa slieksni šogad pārvarēja 78 organizācijas - uzņēmumi, valsts un pašvaldību iestādes un citas, no kurām katra piektā šajā novērtējumā piedalījās pirmo reizi. Lai gan daudziem ilggadējiem šī novērtējuma dalībniekiem izdevās uzlabot savu sniegumu, kopējais dalībnieku sniegums ir saglabājies iepriekšējā gada līmenī - 79,5%.     "Korporatīvajā vidē ilgtspēja jau sen nav modes tendence. Jaunākie Eirobarometra dati liecina, ka ar ilgtspēju saistītie jautājumi rūp deviņiem no desmit Eiropas iedzīvotājiem, un tas nozīmē tikai vienu - uzņēmumi, kuri savā ikdienas darbā ievēro korporatīvās ilgtspējas un atbildības principus, ir nākotnes līderi. Tāpēc pozitīvi vērtējams ir fakts, ka Latvijā aizvien vairāk organizāciju sāk domāt par ilgtspējīgu un atbildīgu uzņēmējdarbības praksi," norāda Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja un Ilgtspējas indeksa koordinatore Dace Helmane.  “Viens no faktoriem, kas Bankai palīdzēja un palīdz attīstīties, ir ilgtspējas pieeja, kura caurvij ikvienu mūsu darbību un procesu un veido atbildīgas Bankas reputāciju. Līdzīgi kā visā korporatīvajā pasaulē pandēmijas vilnis sākotnēji samulsināja, jo ar ko tādu saskārāmies pirmo reizi. Tomēr gribu uzteikt Bankas saliedēto un pašaizliedzīgo komandu – pāreja uz attālinātu klientu apkalpošanu, attālinātu darbu, ievērojot visas striktās likumu prasības uzraudzības jomā, bija izaicinājums, ar kuru tikām galā ļoti veiksmīgi. ESG (Environmental. Social. Governance) principu ieviešana šodien caurvij visu Bankas darbību – no darbinieku apmācības līdz klientu apkalpošanai, mūsu sadarbības partneru izglītošanai un ilgtspējas kritēriju piemērošanai dažādu projektu fnansēšanā. Pieeja, kuru Banka sāka ieviest jau pirms vairākiem gadiem, šodien “atmaksājas” gan personāla piesaistē un motivēšanā, gan vietējo un starptautisko sadarbības partneru piesaistē, kuriem ilgtspēja ir kļuvusi par pamata faktoru biznesa attīstības plānošanā”, saka Viktors Bolbats, Baltic International Bank valdes priekšsēdētājs. Biedrība “Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūts” (InCSR) tika dibināta 2011. gada sākumā ar mērķi stiprināt valsts un vietējās kopienas ilgtspējīgu attīstību, izglītojot sabiedrību, paaugstinot tās izpratni par atbildīgu un tālredzīgu rīcību, kā arī sekmējot pilsoniskās sabiedrības attīstību.

Atbilstoši uzņēmumu pārvaldības labajai praksei Baltic International Bank SE informē par kapitāla un likviditātes galvenajiem rādītājiem 2022.gada 30 aprīlī. Pirmā līmeņa kapitāla rādītājs 8.74% Bankas kopējais kapitāla rādītājs ir 13,55% Bankas likviditātes seguma rādītājs ir 139,19% Īpašā likviditātes prasība 62,81% Pēc veiksmīgi novadītas 12 miljonu eiro emisijas 2021.gada novembrī, Baltic International Bank SE akcionāri ir izsludinājuši jaunu akciju emisiju par 8 miljoniem eiro, investoru piesaistei un kapitāla stiprināšanai. Baltic International Bank SE ir atvērusi korespondējošo kontu Šveices bankā, vērtspapīru tirdzniecībai un glabāšanai. Tāpat Bankā ir ieviesta CRM (Klientu attiecību vadības sistēma) sistēma, kas ir integrēta visās bankas pamatsistēmās un tagad ir primārā klientu apkalpošanas sistēma, tā padarot klientu apkalpošanas procesus ātrākus un efektīvākus. Banka ir arī pastiprinājusi augstāko vadības komandu, papildinot valdi ar jaunu valdes locekli, Māri Ligutu, kura pārziņā ir AML jeb noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas (NILLTPF) riska pārvaldīšana bankā (sīkāka informācija https://bib.eu/lv/maris-liguts) Ievērojot uzņēmumu pārvaldības labo praksi, šāda rakstura informācija turpmāk tiks sniegta regulāri.