Atklājiet drošas un ienesīgas investīciju iespējas!

UZZINĀT VAIRĀK

Aktualitātes

Vietējā kapitāla bankas apliecina gatavību palielināt valsts tautsaimniecības kreditēšanas apjomus

9. oktobrī Finanšu nozares asociācijā notika mediju brokastis par vietējā kapitāla banku biznesa modeļu transformāciju, šo banku vietu finanšu tirgū un pienesumu Latvijas tautsaimniecībai. Mediju brokastīs piedalījās Finanšu nozares asociācijas padomes loceklis, BlueOrange bankas valdes priekšsēdētājs Dmitrijs Latiševs, Finanšu nozares asociācijas Stratēģiskās attīstības komitejas līdzpriekšsēdētājs, Baltic International Bank valdes priekšsēdētājs Viktors Bolbats, Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, kā arī Finanšu nozares asociācijas valdes loceklis Jānis Brazovskis. Stratēģiskās attīstības komitejas līdzpriekšsēdētājs, Baltic International Bank valdes priekšsēdētājs Viktors Bolbats akcentēja  pieprasījumu pēc vietējā kapitāla banku sniegtajiem pakalpojumiem gan vietējā, gan starptautiskā tirgū. Viņš informēja par vietējā kapitāla banku iespējām kreditēt Latvijas ekonomiku 2020.gadā ar vairāk nekā 220 miljoniem eiro. Vietējā kapitāla banku bizness ir vērā ņemama Latvijas ekonomikas sastāvdaļa. Darbs vietējā biznesa vidē ļauj tām labi izprast sabiedrību un uzņēmēju, esot ciešā sasaistē ar valsts tautsaimniecību. Šīs bankas koncentrējas uz vērtību saglabāšanu ilgtermiņā, tās ir atbildīgas, prognozējamas un tajā pat laikā elastīgas, jo daudzos gadījumos vietējā kapitāla bankām ir iespēja izvērtēt darījumus ārpus standartiem, ir vairāk laika iedziļināties tajos, individuāli izprotot klientu vajadzības.Viktors Bolbats    Pasākuma laikā bankas BlueOrange valdes priekšsēdētājs, Finanšu nozares asociācijas Padomes loceklis Dmitrijs Latiševs uzsvēra, ka vietējā kapitāla banku transformācija ir uzskatāma par notikušu. “Vietējā kapitāla bankas ļoti īsā laikā ir veikušas būtiskas izmaiņas savā biznesā, realizējot kardinālas pārmaiņas un skaidri definējot jaunus biznesa mērķus. Katra banka ir atradusi savu nišu finanšu tirgū un, kā prakse rāda, sekmīgi apkalpo Latvijas un Eiropas valstu uzņēmējus un privātpersonas. Vietējās bankas rada veselīgu konkurenci tirgū, no kuras ieguvēji ir uzņēmēji,” atzīmēja Latiševs. Savukārt Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons atzīmēja: “Esošās pārmaiņas finanšu sektorā ir uzskatāmas par normālu evolūcijas procesu, kas nenoliedzami veicina Latvijas finanšu sistēmas starptautiskās reputācijas atjaunošanu. Šo procesu rezultātā Latvijas tautsaimniecība iegūst papildus finansējuma iespējas, ilgtermiņa prognozējamību un konkurences pieaugumu finanšu sektorā.” Mediju brokastu dalībnieki atzīmēja, ka 2018. gadā ir paveikts nozīmīgs darbs risku samazināšanas jomā: atbilstoši mūsdienu prasībām bankas ir pilnībā atteikušās no augsta riska klientu apkalpošanas, investējušas ievērojamus līdzekļus klientu un to darbības pārbaudēs.  “Lai veicinātu arvien plašāku finansējuma un banku pakalpojumu pieejamību vietējiem uzņēmējiem ir ļoti svarīgi turpināt kvalitatīvu dialogu starp bankām un to darbību uzraugošajām iestādēm par nākotnes uzraudzības principiem un metodoloģiju, kas jābalsta  adekvātā un atbilstošā risku vērtējumā” uzsvēra Idelsons. Mediju brokastu dalībnieki bija vienisprātis, ka vietējā kapitāla bankas ir spēcīgi tirgus dalībnieki, kas līdz ar citām finanšu iestādēm nodrošina finansējumu vietējo uzņēmumu veselīgai un ilgtspējīgai attīstībai un izaugsmei. Paredzams, ka nākotnē to loma palielināsies un nostiprināsies, sniedzot arvien pieaugošu ieguldījumu Latvijas ekonomikā. Aktīvs vietējā kapitāla banku dialogs Finanšu nozares asociācijā un ar valsts institūcijām stiprina Latvijas banku sektoru un reputāciju.  Par vietējā kapitāla bankām Šo banku īpašnieki/akcionāri ir vietējie uzņēmēji, kuru bizness saistīts ar Latvijas tirgu. Vietējā kapitāla bankas Latvijā, Finanšu nozares asociācijas biedri ir Blue Orange Bank, Baltic International Bank, Signet Bank, LPB Bank un Meridian Trade Bank. Foto: LETA

Ceļā uz arvien zemākām likmēm - Konstantīns Goluzins

Baltic International Bank Aktīvu pārvaldīšanas nodaļas vadītājs Konstantīns Goluzins sniedz komentāru laikrakstam Diena par aktualitātēm finanšu tirgos. Lai gan ekonomisti iedzīvotājiem iesaka veidot uzkrājumus un uzņēmumus mudina daļu peļņas pietaupīt grūtiem brīžiem, tomēr zemās noguldījumu likmes krāšanu padara nepievilcīgu Aizņēmējiem situācija ir izdevīga, bet krājēji tiek dzīti pretī aizvien lielākiem riskiem Pasaules tautsaimniecības bremzēšanās aizvien vairāk vedina domāt, ka centrālo banku kvantitatīvie ekonomikas stimulēšanas pasākumi, kuri bija orientēti uz lētākas aizņemšanās iespējām, sevi ir izsmēluši. Tas nozīmē, ka monetārās politikas veidotājiem jāķeras pie jaunu pasākumu īstenošanas, ko centrālās bankas gan tepat eirozonā, gan viņpus Atlantijas okeānam arī dara. Jūlijā ASV Federālo rezervju sistēma veica pirmo likmju samazinājumu pēdējo 11 gadu laikā, un eksperti izsaka viedokli, ka šis likmju samazinājums šogad, visticamāk, nebūs pēdējais. Eirozonā likmju samazināšanas iespējas to zemā līmeņa dēļ ir visai nelielas, līdz ar to kritums, visticamāk, būs pieticīgs, taču tieši Eiropas monetārajai savienībai grūdiens ekonomikā būtu visai nepieciešams. Nesenajā sanāksmē Eiropas Centrālās bankas (ECB) vadība ir pieņēmusi lēmumu padarīt vēl negatīvāku komercbanku depozītu likmi par noguldījumiem centrālajā bankā, to samazinot no mīnus 0,4% līdz mīnus 0,5%. Savukārt no novembra plānots atsākt vērtspapīru uzpirkšanu, šim mērķim atvēlot 20 miljardus eiro mēnesī, tādējādi arī parāda vērtspapīru aizņēmuma likmēm vajadzētu samazināties līdz jauniem vēsturiskajiem antirekordiem. Tas nozīmē, ka aizņemšanās valūtas zonā varētu kļūt vēl lētāka, taču vienlaikus arī Latvijas banku klientiem var nākties saskarties ar negatīvām termiņnoguldījumu likmēm. Jāmeklē jauni ceļi Tā kā šobrīd ekonomika vēl nav atdzisusi un ekonomikas izaugsme tikai tagad sāk savu sabremzēšanos, tad tuvākajā laikā visdrīzāk būs manāms patēriņa samazinājums un izaugsmes tempu palēninājums. Tas arī ir iemesls, kāpēc ECB ir veikusi soļus šīs lejupslīdes mazināšanai. Domājams, ka šie nav pēdējie soļi, kurus tuvāko gadu laikā spers ECB, lai stimulētu eirozonas ekonomiku. Skatoties uz visiem riskiem, kuri spēj samazināt eirozonas izaugsmes tempus, ir visai iespējams, ka jaunajai ECB prezidentei Kristīnei Lagardai būs jārod jauni mehānismi, lai stimulētu ekonomisko aktivitāti.Konstantīns Goluzins    Konstantīns Goluzins atgādina, ka visu laiku tika uzskatīts – centrālās bankas procentu likme ir ierobežota ar 0% līmeni, tāpēc pašreizējie notikumi ir kaut kas nepieredzēts ekonomikas vēsturē, līdz ar to visus riskus nav iespējams empīriski izanalizēt un ir grūti prognozēt notikumu attīstību. Zūd risku uzcenojumi Parastos apstākļos “naudas drukāšana”, protams, rada inflācijas spiedienu un noved pie augstas inflācijas un valūtas devalvācijas. Bet šī nav parasta situācija un tas, ko dara ECB, ir apzināts solis uz naudas pieejamības palielināšanu, lai veicinātu ekonomisko izaugsmi. Pastāv arī risks, ka būs liela inflācija un ka neviens, ieskaitot ECB, tai nebūs gatavs, bet, redzot kādi ir ekonomiskās izaugsmes tempi un tekošais inflācijas lielums, nav pamata domāt, ka tuvākajā laikā cenas varētu stipri kāpt. Pat tas risks, ka tuvajos austrumos varētu izcelties pilna mēroga konflikts, kas liktu naftas cenām krasi augt, rezultējoties ar palielinātām degvielas cenām, līdz ar to arī visu produktu cenām t.i. inflācijai, ECB šo uzskatītu par laicīgu efektu un saglabātu procentu likmes esošajā līmenī. Runājot par to, ka procentu likmes samazina riskanto aizņēmumu aizdevuma likmes, tad šis process ir tikai dabisks. Riska spreds, jeb starpība starp bezriska aizdevumu un aizdevumu aizņēmējam ar kredītrisku ir atkarīga no tirgus gaidām attiecībā uz tālāko ekonomikas izaugsmi, bet, protams, arī no naudas daudzuma, kas ir pieejams investīcijām. Patlaban investoriem meklējot iespējas nopelnīt, daudz līdzekļu aizplūst uz finanšu tirgus riskantajiem segmentiem. Bet kopumā ir jārunā vairāk par riska apetīti, nevis par nesabalansētību starp risku un ienesīgumu riskantajā segmentā. Jo arī šo aktīvu plūsma riskantajā sektorā un ārā no tā ir ar diezgan augstu volatilitāti.   Mārtiņš Apinis, Laikraksts Diena, 2019.gada 26.septembris

Baltic International Bank ievieš Open Banking risinājumu

Baltic International Bank savos darbības procesos nodrošina pilnīgu atbilstību Eiropas Savienības (ES) Maksājumu pakalpojumu direktīvas (Payment Service Directive 2 (PSD2) prasībām, piedāvājot atvērtās sadarbības platformu – Open Banking. Pakalpojums ir drošs, jo, saņemot klienta pieprasījumu, Banka pārbauda, vai trešo pušu pārstāvji (TPP) ir atbilstoši sertificēti. Baltic International Bank digitālo pakalpojumu attīstības vadītājs Jānis Osis skaidro: “Piedāvājot atvērto bankas sadarbības platformu jeb Open Banking, nozīmē, ka esam gatavi atvērt savus maksājumu pakalpojumus arī citiem atbilstoši sertificētiem nozares dalībniekiem un tieši Klients noteiks, vai mūsu bankas dati būs pieejami trešajām pusēm, kur un kā tas notiks.” “Jaunās iespējas pamatā ir ES likumdošana un Baltic International Bank spēja tai ātri pielāgoties, nodrošinot jaunas ērtības klientiem,” piebilst Osis. Un papildina, ka Open Banking ir daļa no Baltic International Bank jaunā internetbankas projekta, kura būs pieejama gada nogalē un darbosies kā platforma jaunu produktu un pakalpojumu attīstībai nākotnē. Open Banking ietvaros klients iesniedz trešo pušu pārstāvim (TPP) piekrišanu savu datu nodošanai, pēc kuras Banka saņem pieprasījumu un pārbauda, vai attiecīgais TPP ir atbilstoši sertificēts. Pozitīvas atbildes gadījumā,  klients, autorizējoties ar savu digipass, nodod sava konta informāciju TPP uz 90 dienām. Autorizāciju un apstiprinājumu nepieciešams atkārtot ik pēc 90 dienām. Klientiem ir brīva iespēja izvēlēties, kurus kontus viņi vēlas apskatīt un pārvaldīt vienuviet. TPP būs jābūt sertificētiem atbilstoši PSD2 noteiktajām prasībām un papildus būs jāinformē Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) par pakalpojuma sniegšanu Latvijas teritorijā. Baltic International Bank aicina klientus vienmēr izturēties atbildīgi pret savu datu drošību un atgādina, ka autorizācija pakalpojuma ietvaros norisinās tikai ar internetbankas starpniecību vai izmantojot tikai sertificētus TPP. Aicinām klientus vienmēr informēt Banku, ja viņi ir saņēmuši internetbankas paroles vai citu sensitīvu datu pieprasījumu e-pasta vai citās mājaslapas formās! Par Maksājumu pakalpojumu direktīvu (PSD2) 2018. gada sākumā ES stājās spēkā otrā Maksājumu pakalpojumu direktīva, pazīstama kā PSD2 (Payment Service Directive 2). Tās nosacījumi ir atspoguļoti Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā. Šīs direktīva pavēra iespēju Open Banking attīstībai, palīdzot klientiem vēl labāk pārraudzīt savus maksājumus, konta informāciju, kā arī kopumā palielinot konkurenci finanšu tirgos.

Baltic International Bank nosaka Ilgtspējīgas attīstības mērķus atbilstoši ANO Vides programmas finanšu iniciatīvai

Attīstot Bankas stratēģiju un virzoties uz kopējo mērķi – kļūt par stipru un ilgtspējīgu investīciju Banku, kas savas darbības balsta starptautiski aprobētajā ESG (Environmental. Social. Governance) pieejā, Baltic International Bank ir noteikusi Ilgtspējīgas attīstības mērķus atbilstoši Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Vides programmas finanšu iniciatīvai (UNEP FI – United Nations Environment Programme Finance Initiative) un apņēmusies īstenot šos mērķus Bankas darbībā un procesos. Apvienoto Nāciju Organizācija līdz 2030. gadam ir apstiprinājusi kopumā 17 Ilgtspējīgas attīstības mērķus. Banka savā darbībā koncentrēsies uz septiņiem no tiem.  ANO Vides programmas finanšu iniciatīvas principi ANO Vides programmas finanšu iniciatīva nosaka sešus banku atbildīgas darbības principus. Pirmais ir regulējums, kas paredz Bankai saskaņot savu biznesa stratēģiju ar indivīdu vajadzībām un sabiedrības mērķiem atbilstoši Ilgtspējīgas attīstības mērķiem (SDG), Parīzes klimata līgumam, nacionāliem un reģionāliem normatīviem. Otrs atbildīgas darbības princips ir saistīts ar ietekmi, pastāvīgi palielinot pozitīvo ietekmi un samazinot negatīvo ietekmi uz sabiedrību un vidi. Trešais atbildīgas darbības princips ir klienti, jo Banka apņemas strādāt atbildīgi ar saviem klientiem un partneriem, lai iedrošinātu viņus īstenot ilgtspējīgas pieejas praksi un mudinātu veikt ekonomiskās aktivitātes, kas rada labklājību esošajām un nākamajām paaudzēm. Pārējie trīs mērķi ir saistīti ar ietekmes pusēm un nosaka atbildīgu sadarbību ar ieinteresētajām pusēm un to iesaisti sabiedrības mērķu sasniegšanā; pārvaldību un mērķu noteikšanu, īstenojot atbildīgu Bankas prakses kultūru un efektīvu pārvaldību; visbeidzot sestais mērķis ir saistīts ar caurredzamību un atbildību, Bankai apņemoties būt caurredzamai un atbildīgai par savu ietekmi un ieguldījumu visos procesos un sabiedrības mērķu sasniegšanā. “Banku sektoram ir nozīmīga loma ilgtspējīgas attīstības veicināšanā. Tas var rādīt priekšzīmi citiem, virzīt sabiedrību uz ilgtspējīgu ekonomiku, piemēram, veicinot investīcijas videi draudzīgos un ilgtspējīgos projektos. Baltic International Bank savus ikdienas procesus un aktivitātes balsta ESG (Environmental. Social. Governance) pieejā, kas aptver visas Bankas darbības jomas, ļaujot gūt panākumus ilgtspējīgā un sociāli atbildīgā veidā, tāpēc likumsakarīga ir mūsu vēlme noteikt un īstenot Ilgtspējīgas attīstības mērķus atbilstoši ANO Vides programmas finanšu iniciatīvai, kas ir visaptveroša iniciatīva, kura darbojas gan mikro, gan makro līmenī, jo aptver plašu jomu spektru, sākot no rūpēm par darbiniekiem līdz pat atbildīgam patēriņam, rūpēm par klimatu, nabadzības un nevienlīdzības izskaušanai visos līmeņos,” uzsver Baltic International Bank valdes priekšsēdētājs Viktors Bolbats. ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķi, kurus Baltic International Bank ieviesīs savā darbībā, organiski iekļaujas mūsu esošajās ilgtspējas aktivitātēs, lieliski papildina un bagātina tās, jo lepojamies, ka esam pirmā vietējā kapitāla banka Latvijā, kas šogad saņēmusi augstāko – platīna, Ilgtspējas indeksa novērtējumu mūsu valstī. Viktors Bolbats   “Ikviens no Ilgtspējīgas attīstības mērķiem ir aktuāls arī Latvijai, un mūsu valsts ir apņēmusies sekmēt to īstenošanu, veicinot labklājību, iekļaujošu sabiedrību un ilgtspēju. Skaidrs, ka šis ir izdarāms tikai kopīgiem spēkiem, un uzņēmumu iesaistei ir ļoti būtiska loma. Baltic International Bank ir viens no pirmajiem pašmāju uzņēmumiem, kas no plašā Ilgtspējīgas attīstības mērķu loka ir izvēlējies un apņēmies īstenot sev aktuālākos mērķus, pielāgojot tos savām interesēm, vajadzībām un iespējām. Paredzam, ka jau drīz vietējo uzņēmumu interese ievērojami pieaugs, un arvien jauni uzņēmumi, apzinoties plašāku ietekmi uz ekonomiku, sabiedrību un vidi, savus ilgtspējas plānus saskaņos ar globālajiem mērķiem,” uzsver Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja Dace Helmane.   Bankas 7 ilgtspējīgas attīstības mērķi Jau kopš dibināšanas Bankai ir bijis svarīgi nodrošināt veselīgu dzīvesveidu un veicināt labklājību visos vecumos, tāpēc “Laba veselība un labklājība” ir pirmais Ilgtspējīgas attīstības mērķis, uz kuru Banka koncentrējas savā darbībā. Banka rūpējas par darbiniekiem, veidojot bērnus un ģimenes atbalstošu kultūru darba vidē, turklāt kā atbildīgs darba devējs nodrošina motivējošus darba apstākļus, darba un brīvā laika sabalansēšanu, kā arī organizē īpašus pasākumus savu darbinieku ģimenēm un bērniem. Rūpēs par sabiedrību Banka rīko Donoru dienu, kā arī sniedz daudzveidīgu atbalstu kultūras un literatūras projektiem, piemēram, atbalstot unikālas grāmatas “Dzimtas ģerboņi mūsdienu Latvijā” izdošanu.  Atbilstoši Ilgtspējīgas attīstības mērķim, kas paredz “Nabadzības un trūkuma izskaušanu” visās izpausmēs un līmeņos, Banka iesaistās dažādos sabiedriskos pasākumos – ikgadēji atbalsta internātpamatskolas, kur labdarības akcijas ietvaros Bankas darbinieki kopīgi sarūpē apavus, apģērbu, spēles un sporta inventāru un citas bērniem noderīgas lietas, ziedo datortehniku Latvijas skolām, piedalās dažādās ziedojumu vākšanas iniciatīvās, lai sniegtu atbalstu trūkumā nonākušiem bērniem un ģimenēm. Sociāli nozīmīgs ir arī Baltic International Bank atbalsts Svētās Ģimenes mājai, kas ir daudzfunkcionāls ģimenes atbalsta centrs, kurš ļauj ģimenēm ar bērniem, pieaugušajiem, senioriem, kā arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām saņemt garīgu, sociālu, psiholoģisku un izglītojošu atbalstu, integrējot kristīgās vērtības sabiedrībā. Kā arī dienas aprūpes centram “Terēzes māja”, kur tiek sniegti sociālie pakalpojumi bērniem ar invaliditāti, kuri dzīvo Rīgā. Banka iestājas par pieejamas, uzticamas, ilgtspējīgas un modernas enerģijas nodrošināšanu visiem atbilstoši Ilgtspējīgas attīstības mērķim “Pieejama un tīra enerģija”, kura ietvaros Banka piedāvā un atbalsta alternatīvo investīciju ESG projektus, piemēram, šobrīd aktuālu investīciju projektu vēja enerģijas jomā. Saskaņā ar Ilgtspējīgas attīstības mērķi “Pienācīgs darbs un ekonomiska izaugsme” Banka sekmē noturīgu un ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi, pilnīgu nodarbinātību un labu darbu visiem, rūpējoties par darbiniekiem un atbildīgi maksājot visus nodokļus un algas. To apliecina arī “Ģimenei draudzīgi” apbalvojums, ko Banka saņēmusi jau trešo gadu pēc kārtas, ko piešķir Latvijas Republikas Labklājības ministrija un kura viens no kritērijiem ir rūpes par darbinieku vajadzībām un ērtībām. Inovācijas, kas ir arī Ilgtspējīgas attīstības mērķa “Industrija, inovācijas un infrastruktūra” pamatā, caurvij Baltic International Bank darbību visos procesos. Banka ne tikai atbalsta jaunuzņēmumus, īpaši finanšu tehnoloģiju jomās, un ievieš inovatīvus risinājumus, piemēram, “Open Banking” jeb atvērtās bankas sadarbības platformu “Sandbox”, bet arī strādā pie infrastruktūras uzlabošanas, īstenojot ambiciozu, liela mēroga projektu Kalēju Kvartālā, kur Banka veic vissenākās Rīgas apbūves atjaunošanu, kopumā ieguldot aptuveni 12 miljonus eiro. Atbilstoši Ilgtspējīgas attīstības mērķim “Atbildīgs patēriņš un ražošana” Banka sekmē ilgtspējīgu patēriņu un resursu izmantošanu. Piemēram, Banka 2018. gadā samazinājusi ūdens patēriņu par 9,9% salīdzinājumā ar 2017. gadu, tāpat Bankā tiek šķiroti atkritumi, no kuriem pārstrādā gandrīz pusi (42%). Kopš 2016. gada Banka sāka monitorēt elektrības patēriņu un izvirzīja sev mērķi to samazināt, 2017. gadā samazinot par 5%. Tika optimizēts apgaismojums, daļa spuldžu nomainītas ar LED spuldzēm. Tāpat Banka iepērk no atjaunojamiem resursiem iegūtu elektroenerģiju. Arī siltuma patēriņš samazinās, pateicoties rūpīgi veiktai iekārtu pieregulēšanai atbilstoši darbinieku vajadzībām, kā arī izslēdzot nevajadzīgo patēriņu. Regulāri tiek veikti arī darbiniekus izglītojoši pasākumi vides jautājumos. Enerģijas patēriņa apjoms būtiski ietekmē radīto CO2 izmešu apjomu un to ietekmi uz klimatu. Banka par 5% samazinājusi CO2 izmešus (2018. gadā salīdzinājumā ar 2017. gadu) saskaņā ar ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķi “Rūpēs par klimatu”, kura ietvaros Banka arī atbalsta ilgtspējīgus projektus ar paliekošu devumu sabiedrībai.   Par ANO Vides programmas finanšu iniciatīvu (UNEP FI)   ANO Vides programma ir vadošā starptautiskā vides institūcija, kas nosaka vides jautājumu dienaskārtību visā pasaulē, veicina saskaņotu vides un ilgtspējas procesu ieviešanu Apvienoto Nāciju sistēmā un darbojas kā autoritatīvs vides jautājumu aizstāvis starptautiskā mērogā. ANO Vides programmas finanšu iniciatīva ir starptautiska partnerība starp ANO Vides programmu un finanšu sektoru. Vairāk nekā 200 institūcijas, tostarp bankas, apdrošinātāji un investori, sadarbojas ar UNEP FI, lai ieviestu sistēmiskas pārmaiņas finansēs, atbalstot ilgtspējīgu pasauli. UNEP FI apvieno vadošās starptautiskās bankas, reģionālos līderus, attīstības bankas un specializētās vides bankas.

Aktualitātes finanšu tirgos - Konstantīns Goluzins

Baltic International Bank Aktīvu pārvaldīšanas nodaļas vadītājs Konstantīns Goluzins sniedz komentāru laikrakstam Diena par aktualitātēm finanšu tirgos. Aizvien drošāk var izteikt apgalvojumus, ka pozitīvā ekonomiskā konjunktūra, kas uzņēmējus un it īpaši investorus priecēja iepriekšējos divos gados, ir kļuvusi par pagātni. ASV un Ķīnas nesaskaņas tirdzniecības jomā un neskaidrības par to, kā Apvienotā Karaliste pametīs Eiropas Savienību (ES), ir veicinājušas ekonomiskās nedrošības pieaugumu pasaulē. Tomēr tā ir tikai neliela daļa no globālās tautsaimniecības problēmām. Vēl būtiskāka ietekme ir tam, ka centrālo banku iepriekš veiktā ekonomikas kvantitatīvās stimulēšanas atdeve sevi faktiski ir izsmēlusi. Tautsaimniecība neaug, taču parādu kalni ir ievērojami lielāki nekā pirms iepriekšējās finanšu krīzes, un tas var kļūt par iemeslu jauniem satricinājumiem finanšu tirgos, līdz ar to liekot ieguldītājiem mainīt investīciju stratēģijas uz tādām, kas ļauj pelnīt vai vismaz saglabāt naudu arī globālas ekonomiskās krīzes laikā. Atzadzies lēnīgums Par to, ka pasaules ekonomikā ir nepatikšanas, liecina arī atsevišķas pazīmes finanšu tirgū. Baltic International Bank Aktīvu pārvaldīšanas nodaļas vadītājs Konstantīns Goluzins stāsta – tas, ka ASV valsts desmit gadu dzēšanas termiņa obligāciju ienesīgums pirmo reizi kopš 2007. gada kļuvis mazāks par divu gadu obligāciju ienesīgumu, ir signāls tam, ka pasaules ekonomika var nevis vienkārši sabremzēties, bet ir iespējama arī recesija. Jau tagad līdzekļi plūst no riskantajiem aktīviem uz bezriska aktīviem, kas ir obligācijas, kuru emitentu kredītreitings ir investīciju līmenī. Investori baidās, ka valstis ar sliktu finanšu situāciju ekonomiskās recesijas laikā nespēs apkalpot savas parādsaistības, līdz ar to būs spiestas restrukturizēt tās, kā savulaik to izdarīja Grieķija. Runājot par konkrētajām valstīm, tad Eiropā šodien tāda valsts ir Itālija, kuras parādsaistības pie noteiktiem negatīviem scenārijiem var tikt pārskatītas.  Naudas aizplūde no riskantajiem aktīviem uz tā saucamajiem “safe heaven” aktīviem, jeb uz obligācijām ar investīciju līmeņa reitingu, notiek jau kopš pagājušā gada beigām.Konstantīns Goluzins   Šo faktu var novērot obligāciju tirgū, kur obligāciju ienesīgums samazinājies līdz rekordzemiem ienesīguma līmeņiem, kā piemēram, Vācijas 10 gadu obligāciju ienesīgums jau kopš gada vidus ir ar negatīvu ienesīgumu un uz doto brīdi ir  samazinājies līdz -0,7%, bet ASV 30 gadu obligācijas ir samazinājušās līdz 2%, kas ir zemākais rādītājs ASV obligāciju vēsturē. Var redzēt arī pāreju uz dārgmetālu tirgu, kā alternatīvu kapitāla tirgum, kur aug gan zelta, gan sudraba cena. Neskatoties uz to, ka obligāciju ienesīgums ir samazinājies visās attīstītajās valstu valūtās, bet zelta cena ir sasniegusi augstāko līmeni kopš 2012. gada, kapitāls joprojām nav pametis akciju tirgu, jo attīstīto valstu akciju tirgus indeksi joprojām atrodas tuvu to vēsturiski augstākajiem līmeņiem. Tāpēc, samazinoties ekonomiskajai aktivitātei un attiecīgi uzņēmumu peļņai, ir sagaidāma korekcija arī akciju tirgū, kas novirzīs šo kapitālu uz bezriska instrumentiem, kas arvien vairāk palielinās to cenu un samazinās ienesīgumu.     Mārtiņš Apinis, Laikraksts Diena, 2019.gada 29.augusts

Atklāts ar Baltic International Bank atbalstu tapušais dienas aprūpes centrs "TERĒZES MĀJA”

Šī gada 23.augustā tika iesvētīts dienas aprūpes centrs "TERĒZES MĀJA" Rīgā. Šo bērnu aprūpes centra projektu īstenojis nodibinājums “Caritas Latvija” ar Eiropas Savienības Sociālā fonda līdzekļiem un Baltic International Bank atbalstu. Dienas aprūpes centra iesvētīšanas laikā Rīgas Arhibīskaps - Metropolīts Zbigņevs Stankevičs norādīja: "Dienas aprūpes centra izveidošana bērniem ar īpašām vajadzībām ir svarīga ne tikai Baznīcai, jo žēlsirdības kalpojums ir otra svarīgākā tās misija pēc Evaņģēlija sludināšanas, bet arī visai sabiedrībai, jo šis centrs sekmēs bērnu ar īpašām vajadzībām sociālo rehabilitāciju un integrāciju, sniegs atbalstu bērnu vecākiem. Svarīgākais ir tas, lai ikviens bērns, kas apmeklēs šo centru, piedzīvotu prieku un būtu laimīgs." Baltic International Bank galvenais akcionārs un mecenāts Valērijs Belokoņs uzsvēra: “Jūtamies neizsakāmi gandarīti, ka mūsu ilggadēja sadarbība ar Rīgas Metropolijas Romas katoļu kūriju un tagad arī ar Caritas Latvija kopīgiem spēkiem palīdz veidot laimīgākus cilvēkus mums apkārt, un it sevišķi bērnus." “Dienas aprūpes centra izveidē ir ieguldīts ļoti liels darbs un ļoti daudz mīlestības. Un tagad šī māja ir gatava uzņemt un dalīties priekā un siltumā ar katru, kam tas būtu vajadzīgs”, - turpina Baltic Internatioanl Bank Stratēģiskās plānošanas pārvaldes vadītāja Jekaterina Kuzņecova. “Banka aprūpes centru atbalstīja ar ziedojumu gan finansiālā veidā, gan arī palīdzēja labiekārtot aprūpes centra teritoriju ar tūjām – dzīvības kokiem. Domājot par nākamajām paaudzēm un ilgtspējīgu rīcību, Bankai ir īpaši svarīgi iedibināt ESG principu ikdienas dzīvē. Ar lielāko prieku palīdzējām labiekārtot aprūpes centra teritoriju, padarot to zaļāku un centra apmeklētajiem mājīgāku,“ papildina J.Kuzņecova. Šāds atbalsts ir likumsakarīgs, jo esam banka, kam rūp apkārtējā sabiedrība un ģimenes vērtību stiprināšana. Viena no bankas pamatvērtībām ir pārmantojamība, kas cieši iestājas par saikni starp dažādām paaudzēm, ģimeni un tās labklājību.Valērijs Belokoņs   Dienas centra vadītāja psiholoģe Ilze Reinfelde jūtās gandarīta, ka projektā ir izdevies piesaistīt patiesi zinošus un pieredzējušus profesionāļus – sociālos darbiniekus, logopēdu, mūzikas, mākslas terapeitus, ergoterapeitu, fizioterapeitu, sociālo pedagogu, aprūpētājus un pastorālo konsultantu. Dienas aprūpes centrs "TERĒZES MĀJA" sniegtie sociālie pakalpojumi paredzēti bērniem ar invaliditāti, kuri dzīvo Rīgā. Projektā kopumā paredzēts sniegt pakalpojumus 50 bērniem un viņu ģimenes locekļiem. Projekta klienti galvenokārt ir bērni, kuri mācās speciālās izglītības iestādēs. Skolās bērniem arī ir pieejami dažādi speciālisti, taču vecāki atzīst, ka tas ir nepietiekami, tāpēc ļoti labprāt izmanto viņiem piedāvāto iespēju bērnam apmeklēt papildus pieejamo speciālistu nodarbības.    

Baltic International Bank 2019. gada pirmo pusgadu noslēdz ar peļņu, sekmīgi īstenojot pāreju uz jauno biznesa modeli

Baltic International Bank 2019. gada pirmajā pusgadā ievērojami uzlaboja rezultātus, salīdzinot ar 2018. gada pirmo pusgadu. Šī gada pirmo pusgadu Banka ir noslēgusi ar pozitīvu rezultātu - peļņu 295 tūkstošu eiro apmērā. Turpinot jaunā modeļa ieviešanu, Banka palielināja pamatdarbības ieņēmumus un samazināja pamatdarbības izdevumus salīdzinājumā ar 2018.gada 1. pusgadu. Pateicoties Bankas akcionāru atbalstam un Bankas Valdes un komandas darbam tika būtiski uzlabots Bankas kapitāla pietiekamības radītājs, kas sasniedzis 14.16% (uz 31.12.2018 tas bija 12.9%), nodrošinot Finanšu un Kapitāla Tirgus Komisijas prasību izpildi un saglabājot augstu likviditātes radītāju – 212% apmērā. Aktīvi pārvaldīšanā, tostarp, vērtspapīri, portfeļi, līdzfinansējums ir vēsturiski augstākajā līmenī, uzrādot pieaugumu par 33%. “Pirmā pusgada finanšu rezultāti - peļņas radītāju sasniegšana ir nozīmīgs atskaites punkts Bankai, parādot, ka izvēlētā biznesa stratēģija sāk pierādīt tās dzīvotspēju. Vērojot iepriekšējo mēnešu tendenci, ir pārliecība, ka turpmākajos ceturkšņos šo rezultātu nostiprināsim un uzlabosim vēl vairāk. Lai turpinātu sekmīgu pāreju uz jauno biznesa modeli Bankas fokuss saglabājas, mēs attīstām  privātās bankas (privately-owned) stratēģiju, koncentrējoties uz investīciju pakalpojumu un aktīvu pārvaldīšanas pakalpojumu sniegšanu klientiem. Attīstām jaunus pakalpojumus un produktus ar augstu pievienoto vērtību, ieviešam Bankas pozicionējuma un klientu pieprasījuma izmaiņas, transformējam ienākumu struktūru un stiprinām iekšējās kontroles sistēmas. Izvēloties par prioritāti Latvijas, Baltijas un Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) klientus,“ atklāj Baltic International Bank Valdes priekšsēdētājs Viktors Bolbats. 2019. gada 30. jūnijā Bankas klientu kopējo līdzekļu apjoms sasniedza 527 miljonus eiro (1. Pielikums), aktīvu pārvaldīšanā apjoms sasniedzot 96,84 miljonus eiro (96,84 miljonus eiro), kas ir par 30% vairāk nekā 2018.gada beigās. Brokeru apkalpošanā esošo finanšu instrumentu vērtība –168 miljonus eiro (168 milj.eiro).   Ienākumi no pamatdarbības 2019. gada 1. pusgada palielinājums par 24% (26%) salīdzinājumā ar šo pašu periodu iepriekšējā gadā un  veidoja 6,92 miljonus eiro (7,08 milj. eiro). Tīro komisijas ienākumu īpatsvars pieaudzis līdz 60,6% (59,2%). Tīro procentu ienākumu īpatsvars veidoja 20,8% (20,3%).  Administratīvie izdevumi sasniedza 5,62 miljonus eiro (5,68 miljonus eiro), par 27,9% (27,1%) mazāk nekā iepriekšējā gadā. 2019. gada 30. jūnijā Bankas pašu kapitāls bija 24,27 miljoni eiro (24,34 miljoni eiro). Pirmā līmeņa kapitāla pietiekamības rādītājs (Tier 1 capital ratio) bija 10,03% (10,11%). Kopējā kapitāla pietiekamības rādītājs (Total Capital Ratio) sasniedza 14,16% (14,26%). Banka pirmajā pusgadā strādāja pie jauniem digitāliem rīkiem un kanāliem – uzlabotas internetbankas versijas izstrādes, uzsāka piedāvāt Open Banking  API “Sandbox” risinājumu, lai septembrī pilnvērtīgi palaistu Open banking risinājumu,  un atklāja “Investīciju iespēju” platformu, kurā interaktīva kalkulatora veidā esošie un potenciālie Bankas klienti var izvēlēties savu investīciju portfeli. Baltic International Bank turpinot ceļu uz stipru investīciju banku, pirmajā pusgadā rīkoja augsta līmeņa Investīciju Forumu saviem klientiem, sadarbības partneriem un svarīgajām ietekmes pusēm. Investīciju forums bija viens no centrālajiem notikumiem reģionā investīciju banku jomā pirmajā pusgadā. Organizētā Foruma mērķis ir veidot platformu, kurā diskutēt un dalīties pasaules līmeņa pieredzē ar jaunākajām ieguldījumu pārvaldības stratēģijām un radīt nākotnes biznesa perspektīvas Bankas klientiem  un radīt starptautisko investoru interesi par Baltijas tirgu.  Baltic International Bank 2019. gada martā saņēma ļoti pozitīvu novērtējumu no Ņujorkas reitingu aģentūras Sigma Ratings, kas piešķīra Bankai finanšu noziegumu novēršanas atbilstības reitingu BBB+, ievietojot Banku starp nozares līderiem. Baltic International Bank Valdes priekšsēdētājs Viktors Bolbats paskaidro: “Tas ir augsts novērtējums mūsu darbam, jo Sigma pārskats aptver gan Bankā jau ieviestos finanšu noziegumu novēršanas procesus, tostarp noziedzīgu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā, gan sniedz pozitīvu novērtējumu Bankas attīstībai nākotnē”. Pateicoties Baltic International Bank darbības modelim un Bankas īstenotajiem augstas korporatīvās pārvaldības un ilgtspējīga biznesa principiem, kā arī sociāli atbildīgām iniciatīvām, 2019. gadā Baltic International Bank ir būtiski uzlabojusi savu sniegumu Ilgtspējas indeksā, iegūstot augstāko – Platīna kategoriju, kā arī jau trešo gadu pēc kārtas Labklājības ministrija piešķīra Bankai "Ģimenei draudzīgi" statusu. Banka šī gada pirmajā pusgadā, atbalstot latviešu literatūras izaugsmi, turpināja lasīšanas veicināšanas projektu “Bibliotēka”, kas aicina atklāt sabiedrībai stāstus par literatūras nozīmi cilvēku dzīvēs, par personīgajām bibliotēkām, to saturu. Projekts turpmākā gada garumā iepazīstinās ar Latvijas dzimtām un to bibliotēku dārgumiem, un ar kaut ko pavisam īpašu – ar dzimtu ģerboņiem. Galvenie finanšu rādītāji: Baltic International Bank finanšu pārskats par 1. pusgadu pieejams šeit.

Obligāciju emisija kā pirmais solis ceļā uz valsts akciju sabiedrību kotāciju - Viktors Bolbats

Aizvien skaidrāk iezīmējas nepieciešamība sniegt atbalstu Latvijas tautsaimniecības konkurētspējas stiprināšanai, attīstībai un straujai izaugsmei, izmantojot līdz šim nepietiekami pielietoto kapitāla tirgus potenciālu un biržu. Latvijas tuvāko kaimiņvalstu pieredze liecina, ka valsts uzņēmumu kotēšana biržā ir veids, kādā valsts, nezaudējot kontroli pār uzņēmumu, var panākt strauju tā vērtības kāpumu – gan piesaistot papildu finansējumu attīstībai, gan motivējot uzņēmumu strādāt saskaņā ar labākajiem korporatīvās pārvaldības standartiem. Turklāt nacionālā kapitāla tirgus aktivizēšanās veicina tiešo ārvalstu investīciju ienākšanu un samaksāto nodokļu apjoma pieaugumu, jo piesaistītais finansējums ļauj uzņēmumiem attīstīties straujāk.   Enerģētika un osta Lietuvā piecu valsts enerģētikas sektora uzņēmumu akcijas veiksmīgi tiek kotētas biržā, valstij saglabājot kontrolpaketi vai nodrošinot kontroli pār būtiskiem lēmumiem. Savukārt Igaunijas valdība ir spērusi pirmos nopietnos soļus sava uzņēmumos ieguldītā kapitāla efektīvākai izmantošanai un tā vērtības palielināšanai – 2018. gada jūnijā Tallinas biržā tika veiksmīgi kotēta Igaunijas ostu pārvaldes kompānija AS “Tallinna Sadam” (Port Of Tallinn), kas uzskatāms par absolūtu veiksmes stāstu Igaunijā, jo piesaistīja 150 miljonus eiro attīstībai. Par akcionāriem šajā uzņēmumā kļuva 14 tūkstoši Igaunijas privātpersonas, pieci tūkstoši no kurām atvēra vērtspapīru kontu pirmo reizi, tātad pirmo reizi sāka uzkrāt savai nākotnei ar akciju tirgus starpniecību. Kur mēs esam un kur mums jābūt Latvijai šobrīd ir zemākā tirgus kapitalizācija Baltijā, krietni atpaliekot no kaimiņvalstīm. Latvijas kapitāla tirgu šobrīd raksturo neliels kotēto uzņēmumu skaits (kopumā – 23); akciju tirgus kapitalizācija Latvijā ir tikai 0,8 miljardi eiro. Gausi ienāk jauni dalībnieki, piemēram, 2016. gadā biržā ienāca AS “HansaMatrix”, kas bija pirmais jaunais uzņēmums biržā pēc 12 gadu pārtraukuma, un 2017. gadā tam sekoja AS “MADARA COSMETICS”. Jāpiemin arī zemo likviditāti, tātad zemu brīvā publiskā apgrozījumā esošu akciju apjomu. Par spīti rekordlieliem privātpersonu uzkrājumiem, privāto investoru aktivitāte ir salīdzinoši maza, jo Latvijā populārāki ir cita veida ieguldījumi un uzkrājumi, kas neveicina kapitāla tirgus attīstību. Lai stimulētu kapitāla tirgus attīstību, biržā jānonāk lielām kapitālsabiedrībām ar tirgus vērtību, kas ir mērāma vairākos simtos miljonu eiro, jo šādas kapitālsabiedrības piesaista sākotnējo ārvalstu investoru interesi un aktivizē vietējos investorus. Piemēram, Latvijas vērtīgāko uzņēmumu topos augstākās pozīcijas ieņem tieši valstij piederoši uzņēmumi, tostarp AS “Latvenergo”, AS “Latvijas Valsts Meži”, VAS “Latvijas Dzelzceļš”. Akcijas vai obligācijas Jauna kapitāla piesaistē un finanšu resursu iepludināšanā uzņēmumā iespējams izmantot akcijas jeb IPO (sākotnējo publisko piedāvājumu) un obligācijas. Iegādājoties akcijas, jaunie investori investē kapitālā un kļūst par uzņēmuma līdzīpašniekiem. Turpretim, pērkot obligācijas, investori aizdod valsts uzņēmumam naudu, neiegūstot īpašumtiesības. Esošajā zemo procenta likmju vidē, investoru pieprasījums pēc valstij piederošu kompāniju obligācijām ir augsts. To pierāda AS “Latvenergo”, kā arī AS “Altum” veiksmīgās obligāciju emisijas, kurās pieprasījums krietni pārsniedza piedāvājumu.  Jāņem vērā, ka akciju kotācija ir salīdzinoši sarežģīts un laikietilpīgs process: nepieciešams restrukturizēt uzņēmumu par akciju sabiedrību, ieviest starptautiskos finanšu pārskatus, un sagatavot publiskā piedāvājuma prospektu. Obligāciju emisija ir salīdzinoši vienkāršāka un ātrāka, bet sniedz ieguvumus saistībā ar uzņēmumu caurspīdīgumu, pārvaldi, informācijas sniegšanu un kapitāla tirgus attīstīšanu. Izmantojot obligācijas, valsts saglabā kontroli, bet vienlaikus dala uzņēmējdarbības risku ar privāto sektoru. Obligāciju emisija ir optimāls pirmais solis ceļā uz valsts uzņēmumu akciju kotēšanu. Veiksmīgie Latvijas piemēri obligāciju tirgū Arī Latvija var lepoties ar veiksmīgiem piemēriem jauna kapitāla piesaistē valsts uzņēmumiem. Šeit var minēt AS “Latvenergo” tirgotās zaļās obligācijas, kur rekordaugstā investoru interese un nofiksētais zemais obligāciju gala ienesīgums bija apliecinājums veiksmīgai darbībai, kā arī investoru interesei ieguldīt līdzekļus zaļajos projektos, jo par obligācijām interesi izrādīja aktīvu pārvaldības fondi, apdrošināšanas sabiedrības un bankas ne tikai Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, bet arī Francijā, Austrijā un Somijā. Kopumā tika emitētas zaļās obligācijas 100 miljonu eiro apmērā, piesaistot 25 dažādus investorus. Jāizceļ arī AS “Altum” veiksmes stāsts, kura Nasdaq Baltijas obligāciju tirgū ir piesaistījusi 45 miljonus eiro. Šī gada maijā uzņēmums emitēja obligācijas vēl 15 miljonu eiro vērtībā, kur pierakstītais apjoms 13 reizes pārsniedza emitēto apjomu. Uzņēmums plāno nākamo trīs gadu laikā piesaistīt vēl līdz 55 miljoniem eiro papildu emisijās. Arī Latvijas lidsabiedrība airBaltic nupat emitējusi piecu gadu obligācijas 200 miljonu eiro vērtībā, kas ir viens no pēdējā laika lielākajiem emitēto obligāciju apjomiem Latvijas uzņēmējdarbībā, piesaistot vairāk nekā simts investorus no 25 valstīm. Lai arī airBaltic galvenais akcionārs ir Latvijas valsts, interesanti, ka obligācijas tiks kotētas tikai Euronext Dublinas biržā, neveicot kotāciju arī Nasdaq Baltijas biržā, kas sekmētu vietējā kapitāla tirgus attīstību un ļautu palielināt tirgus kapitalizāciju. Latvijas iedzīvotāji vēlas piedalīties Ļoti svarīga pozitīvā ziņa ir Latvijas iedzīvotāju vēlme iesaistīties un piedalīties kapitāla tirgus attīstībā mūsu valstī. Saskaņā ar 2017. gada decembrī veikto SKDS aptauju 67% aptaujāto iedzīvotāju atbalsta Latvijas valstij piederošo lielo uzņēmumu akciju iekļaušanu biržā, lai tās būtu iespējams brīvi iegādāties visiem iedzīvotājiem. 49% iedzīvotāju vēlētos ieguldīt savus brīvos naudas līdzekļus labi pārvaldītu Latvijas valsts kapitālsabiedrību akcijās biržā.   Padarot valsts uzņēmumus par publiskiem un kotējot daļu akciju biržā, vai emitējot korporatīvās obligācijas, jebkuram Latvijas iedzīvotājam tiek dota iespēja kļūt par šo uzņēmumu investoru. Tas ļauj  saņemt regulāru un svarīgu informāciju par uzņēmuma darbību un, akciju gadījumā, piedalīties uzņēmumam svarīgu lēmumu pieņemšanā. Tas arī veidotu un attīstītu aktīvu pilsonisko sabiedrību, veicinātu dialogu starp lieliem, nozīmīgiem valsts uzņēmumiem un sabiedrību. FKTK dati liecina, ka Latvijā 9 miljardi eiro ir noguldīti mājsaimniecību depozītos, un daļu no šiem līdzekļiem noteikti varētu investēt, lai iedzīvotāji uzkrātu kapitālu, vairotu savu labklājību un skatītos nākotnē drošāk. Attīstīts kapitāla tirgus ir viens no stūrakmeņiem nacionālās ekonomikas izaugsmē. Tāpat kā citās jomās arī šajā darbojas labākā parauga princips, proti, valsts akciju sabiedrībām, kurs plāno spert pirmos soļus finansējuma piesaistē kapitāla tirgū, izmantojot obligāciju emisijas, vajadzētu ņemt piemēru no AS “Latvenergo” un finanšu institūcijas “Altum” pieredzes, adaptējot viņu paveikto un pielāgojot savam sektoram. Turklāt jebkurā gadījumā uzņēmums būs ieguvējs, jo darbība kapitāla tirgū sakārto uzņēmuma procesus, padarot to caurspīdīgāku, pārvaldē efektīvāku un pievilcīgāku investoru acīm. Lai gan ekonomiskais ieguvums no valsts uzņēmumu kotēšanas biržā ir acīmredzams, tas tomēr savā būtībā sākotnēji ir politisks lēmums. Tāpēc valdības lēmumi turpmāko dažu gadu laikā parādīs, vai Latvijā valsts uzņēmumi būs spējīgi izmantot brīvā kapitāla tirgus priekšrocības, nodrošināt valsts uzņēmumu vērtības pieaugumu un vienlaicīgi Latvijas tautsaimniecības attīstību ilgtermiņā. Viedokļa raksts portālam DELFI.lv, 11.08.2019

Klasiskās bankas un “Fintech” – konkurenti vai sabiedrotie - Viktors Bolbats

Mūsdienās aizvien lielāku popularitāti gūst Fintech uzņēmumi, tātad jaunuzņēmumi, kas darbojas finanšu pakalpojumu jomās. Parādās dažādi pieņēmumi, ka Fintech ar laiku varētu izkonkurēt klasiskās bankas, jo pieejami plašākam cilvēku lokam, ātrāk spēj pielāgoties tirgus mainībai un variēt piedāvājumu. Tiek uzdoti arī jautājumi, kā rīkoties bankām, redzot aizvien lielāku Fintech izplatību – censties atdarināt šos uzņēmumus, konkurēt, sadarboties vai vienkārši gaidīt, novērojot, kā Fintechuzņēmumi darbosies pilnu ekonomisku ciklu piedzīvojot, apzinoties, ka daudzi Fintech uzņēmumi ir ļoti jauni, finanšu lejupslīdi nepiedzīvojuši. Turklāt ir ekonomisti, kuri norāda, ka lielākā daļa pašreizējo Fintech kompāniju vēl nav piedzīvojuši pilnu ekonomikas ciklu.   Bet nebūsim nenovīdīgi, jo visiem ir savs laiks un vieta, turklāt gan veiksmīgai banku, gan Fintech turpmākai darbībai atslēgas vārds ir “sadarbība”, nevis konfrontācija. Pārmaiņas kā virzītājs Lai gan diskusijas par klasisko banku un Fintech vietu finanšu nozarē patlaban ir ļoti aktuālas, kopumā jāapzinās, ka finanšu nozare mainās, un šīs pārmaiņas ir apsveicamas, turklāt nenovēršamas. Piemēram, 20. gadsimta 60. un 70. gados izmantot aviosabiedrību pakalpojumus bija ļoti dārgi, nedroši un arī efektivitāte bija zemāka. Iedomājieties, ja avio nozare būtu palikusi 70. gadu laiku līmenī? Tagad ir pieejami lidojumi par zemu cenu, ko nodrošina tādas aviokompānijas kā Ryanair, kas jau ir ierasts, kuru var dēvēt par tādu kā aviācijas Fintech savulaik. Turpat blakus ir palikuši arī avio pasaules grandi, piemēram, Lufthansa un British Airways, kuru klasiskajam un pārbaudītajam servisam tāpat ir plašs atbalstītāju pulks. Vietas pietiek daudziem un patērētājs ar savu izvēli un attiecīgā produkta iegādi “saliek visu pa plauktiņiem” un parāda, kas viņam ir vajadzīgākais un noderīgākais. Tāpat arī finanšu nozarē – neesmu starp tiem, kuri runā par iedomātu karu starp cilvēkiem un robotiem, indivīda prāta spējām un mākslīgo intelektu, bankām un Fintech uzņēmumiem, jo beigās visu noteiks patērētājs, klients, izvēloties to vai citu pakalpojumu. Tirgus ir pietiekami plašs, lai tajā darbotos gan tradicionālās bankas ar lielu kapitāla bāzi, finansējumu un risinājumiem daudziem cilvēkiem, gan arī privātās bankas bez zvanu centriem, privātie spēlētāji, kas spēj individuāli iedziļināties katrā klienta problēmā un jautājumā. Tāpat vieta ir Fintech ar demokrātiskiem un plašai sabiedrībai pieejamiem finanšu risinājumiem. Ļausim izlemt klientam, ar ko sadarboties. Banku spēcīgās puses ir klientu pārzināšana, atbilstība prasībām, uzticība, drošība un kredītiestāžu zināšanas. Savukārt tehnoloģiju uzņēmumu priekšrocības ir to elastība, tehnoloģiskie risinājumi, sociālie tīkli, spēja ātri pielāgoties izmaiņām un ātrums.   Demokrātiskākas investīciju iespējas un Fintech nākotne Daudzi Fintech uzņēmumi ir ienākuši tirgū un darbojas kā jaunuzņēmumi. Vēl nav zināms, vai tie augs un ar laiku ieņems lielāku finanšu sektora daļu, vai vairāk aizņems nišas un sniegs specializētus pakalpojumus lielākām iestādēm. Arī lielās, tradicionālās bankas veic ieguldījumus finanšu jauninājumos un izveidojušas Fintechnodaļas organizācijās. Dažas ir pārņēmušas Fintech uzņēmumus vai izveidojušas partnerību ar tiem, lai nodrošinātu specializētus pakalpojumus. Tehnoloģiju noteicošā loma atšķir Fintech no tradicionālām bankām, tomēr daudzas tradicionālās bankas arī ievieš Fintech risinājumus un dažos gadījumos tām ir partnerattiecības ar Fintech uzņēmumiem vai tās pat iegādājas šādus uzņēmumus, lai vairotu inovāciju spējas. Nevar noliegt, ka Fintech uzņēmumi padara investēšanu demokrātiskāku, nodrošina brīvu kapitāla plūsmu, virza pārmaiņas, sniedz iekļaujošus finanšu pakalpojumus, kas pieejami lielākam cilvēku lokam, labāk apkalpo cilvēku ikdienas vajadzības, darbojas atbilstoši jaunās paaudzes investoriem. Fintech darījumi un finansējums Fintech pasaulē 2018. gadā ir guvuši jaunus rekordus, sasniedzot vairāk nekā 39 miljardus dolāru visā pasaulē (CB Insights dati par 2018. gadu). Striktāks regulējums Daļa no Fintech panākumiem savā ziņā ir saistīta arī ar diezgan vājo šīs nozares regulējumu, jo uzņēmumi var brīvāk izpausties, ātrāk pielāgoties, vieglāk modificēt pakalpojumus. Līdz šim Fintech nozare nav bijusi stingri regulēta, piemēram, salīdzinot ar klasiskiem banku pakalpojumiem, kur regulējums ir ļoti stingrs. Tāpēc tā gūst zināmu priekšrocību un ieguvumus, tomēr tas mazina arī klientu uzticēšanos. Domāju, ka tuvākajā laikā arī Fintech nozare piedzīvos striktāku regulējumu, kas, iespējams, ietekmēs noteiktu tirgus spēlētāju turpmākās izredzes un attīstības iespējas darboties tagad īpaši plaukstošajā Fintech jomā. Regulējums palielina biznesa uzticamību, uz to var vairāk paļauties. Jau patlaban notiek striktāka regulējuma ieviešana visas Eiropas mērogā. Prognozēju, ka regulējošā vide mainīsies gan nebanku aizdevējiem, gan investīciju platformām. Sadarbība starp bankām un Fintech Ja vēl pirms dažiem gadiem Fintech vairāk pozicionējās kā ekscentriski dumpinieki, tagad viedākie Fintech un viedākās bankas virzās uz partnerības veidošanu pakalpojumos dažādās pakāpēs un līmeņos.   Kopumā nozarē ir vērojamas dažādas sadarbības formas starp klasiskajām bankām un Fintech. Ja pirms kāda laika Fintech uzskatīja kā iespējamu apdraudējumu bankām un banku nozarei kopumā, tagad tiek runāts par sadarbību un savstarpēju labumu gūšanu. Fintech var atbalstīt bankas, piedāvājot noteiktus pakalpojumus, risinājumus, piemēram, nodrošinot risku analītikas pakalpojumus. Arī Baltic International Bankizmanto Fintech uzņēmumus kā pakalpojumu sniedzējas. Patlaban banka ir pārmaiņu procesā, veiksmīgi ieviešot jauno biznesa modeli, tāpēc jāpielāgo daudz jaunas idejas, paņēmieni. Mēs sadarbojamies ar Fintech un reizēm arī izvēlamies Fintechuzņēmumus Latvijas un Baltijas mērogā, kam piedāvāt klasiskos bankas pakalpojumus. Lūk, viens piemērs veidam, kādā klasiska banka var sadarboties ar Fintech. Esam klients ASV reitingu aģentūrai Sigma Ratings, kas ieņem vadošo pozīciju uz tehnoloģijām balstītā pieejā, lai novērtētu pārvaldību un finanšu noziegumu risku organizācijas līmenī. Šā gada sākumā uzņēmums veica arī neatkarīgu Baltic International Bank novērtējumu, izvērtējot organizāciju riskus, kas saistīti ar finanšu noziegumu novēršanu, pārvaldību, sankcijām, korupciju un reputāciju. To visu uzņēmums veica tiešsaistē, izmantojot metodiku, kas balstīta uz nozares labāko praksi. Fintech lieliski papildina klasisko banku darbību, ļaujot tām, piemēram, gudrāk izmantot pieejamos datus un piedāvājot datu analītikas pakalpojumus, jo mūsdienās dati ir vērtīgāki par zeltu un naftu. Aizvien lielāku popularitāti gūst termins Insight Driven Organization (IDO) jeb izpratnē balstīta organizācija, kas izmanto analītiku, datus un to sniegto pienesumu visos lēmuma pieņemšanas procesos.   Viedokļa raksts publicēts portālā IR.lv, 2019.gada 7.augustā

Pasaules pieredze noziedzīgi iegūto līdzekļu apkarošanā - Džozefs Kofers Bleks

Intervijā laikrakstam “Latvijas Avīze” Baltic International Bank padomes loceklis Džozefs Kofers Bleks stāsta par pasaules pieredzi noziedzīgi iegūto līdzekļu apkarošanā un saviem nākotnes izaicinājumiem Baltic International Bank padomē.     Kāda ir situācija ar "netīro naudu" pasaulē – tā uzlabojas vai pasliktinās? Godīgi sakot, tāds jautājums ir gandrīz kā jautājums par reliģiju – vai tās ietekme palielinās vai samazinās? Makro līmenī runājot, varētu gandrīz droši teikt, ka pēdējā laikā pasaulē vienmēr ir pastāvējusi "netīrās naudas" plūsma. Vai pēdējā laikā – tas ir, sākot no 2001. gada 11. septembra? Proti, tajā brīdī tam sāka pievērst uzmanību? Es teiktu – agrāk. Vismaz, no Amerikas perspektīvas skatoties, stāsts par "netīro naudu" sākas ar karu pret narkotikām. Neskatoties uz milzīgajiem resursiem, kas veltīti šīs parādības apkarošanai, ļoti reti ir izdevies būtiski ietekmēt vai mainīt narkotiku "ielas cenu". Un, ja nav nekādu pārmaiņu cenā, tad nav arī reālu un noturīgu panākumu cīņā ar narkotikām. Jā, nošāva Pablo Eskobaru un noķēra El Čapo, sagrāva to vai citu narkotiku karteli, taču to vietā ātri vien radās citi. Ko darīt tālāk? Šajos apstākļos tiesībsargājošajās institūcijās radās stratēģiska pieeja "sekosim naudai". Narkotiku izplatīšanas sistēmas vājie punkti ir loģistika un radītās peļņas iekļūšana atpakaļ finanšu sistēmā. Ja nevaram uzvarēt loģistikas jomā, tad atliek finanses. Atceros, ka tajā laikā, 80. un 90. gados, dodoties uz Dienvidameriku un apmeklējot kādu krastmalu vai ostu, tur dārgās, vairāk nekā miljonu dolāru vērtās motorjahtas ar jaudīgiem dzinējiem stāvēja kā cigarešu paciņas plauktā – desmitiem. Tās vai nu piederēja narkotiku tirgoņiem, vai bija atņemtas narkotiku tirgoņiem, un to uzdevums bija narkotiku transportēšana. Ja jūsu bizness var mierīgi atļauties norakstīt savos izdevumos miljonu dolāru vērtus transportlīdzekļus, tad jūsu bizness nepārprotami ir ļoti ienesīgs. Tieši šādos apstākļos arī dzima stratēģijas maiņa – nevis censties tikai atrast un likvidēt loģistikas sistēmu, bet sekot naudai, tādējādi atmaskojot narkotiku karteļu vadītājus. Jūs jau pieminējāt 11. septembri, šai laikā es biju CIP terorisma apkarošanas vadītājs. Ar "sekošanu naudai" pretterorisma jomā nemaz tik labi sākumā neveicās, jo bažījāmies, ka šī pieeja varētu atņemt jau tā ierobežotos resursus citām jomām. Otrs ierobežojums bija tas, ka atšķirībā no narkotikām terorismā liela nauda nav vajadzīga. Sarīkot 11. septembra uzbrukumus – tas neko dārgi neizmaksāja, varbūt pāris simtus tūkstošus dolāru. Salīdzinot ar narkotiku tirdzniecībā iesaistīto līdzekļu apmēriem, tā ir sīknauda. Tik nelielas summas izsekot ir sarežģīti. Tomēr pamazām izlūkošanas aprindas sadarbībā ar starptautiskajiem partneriem to uzsāka. Jāsaka – rezultāti bija labāki, nekā cerēts, tomēr šādi pārtraukt teroristu šūniņu finansēšanu ir ļoti grūti. Labākie rezultāti tiek sasniegti, pārraugot pasaules vai valsts finanšu sistēmu un meklējot anomālijas tajā, taču, protams, nākas saskarties ar politiskajiem ierobežojumiem. Runājot par "netīrās naudas" ierobežošanu un politiku... Es riskētu teikt, ka Latvijas finanšu aprindās valda sajūta, ka ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla (FINCEN) ziņojums par "ABLV Banku" un tālākās izrietošās darbības bija pārāk asas, nepamatoti izceļot Latviju. Proti, naudas atmazgāšanas problēmas pastāv arī citās valstīs, un Latvija jau vismaz kopš 2016. gada bija uzsākusi virzību uz naudas atmazgāšanas apkarošanas prasību pastiprināšanu un kontroli. Esmu bijis tikai dažās valstīs, kurās amerikāņus neuzskatītu par daļu no problēmas. Mani Latvijas draugi uzskata tieši tāpat, kā jūs jautājat. Bet ko jūs vēlētos, lai mēs darām? Pastāv tik daudz svarīgu jautājumu/problēmu, un mums tās ir jārisina, un arī laika tirānija, lai cik labi būtu cilvēku nodomi. Turklāt viena partnera neapmierinātību ar otru attiecībās var paust arī skaidrā un nepārprotamā veidā. Runāsim atklāti – esmu Latvijā jau 14. reizi, man ļoti patīk Latvija un tās iedzīvotāji. Pirms lēmu, vai braukt šurp strādāt, drusku papētīju situāciju. Latvijas reputācija internetā nav sevišķi laba un, par laimi, realitātei neatbilstoša. Tomēr pēdējās desmitgades laikā ir vērojami daudzkārtīgi naudas atmazgāšanas apkarošanas noteikumu pārkāpumi. Pārmest amerikāņiem, ka tie aizstāv savas intereses un izlemj nosūtīt skaidru ziņu situācijā, kad citas metodes iepriekš jau ir izmēģinātas, nav godīgi. To var darīt tikai tie, kas nezina attiecību priekšvēsturi. Es arī esmu dzirdējis visu minēto: "šī banka padarīta par upuri", "tā nav patiesība", "tās ir viltus ziņas" un pat – "to visu noorganizējuši krievu specdienesti". Blēņas! "Naudas atmazgāšana "sistēmiskā" līmenī", kā bija teikts FINCEN ziņojumā, tas šahs un mats. Tā ir apsūdzība, ko nevar uztvert vieglprātīgi. Sistēmisks – tas ir nopietns termins. Sistēmisks – tas nozīmē, ka tika radīta integrēta sistēma organizācijas līmenī, kas regulāri un atkārtoti veica darbības naudas atmazgāšanai. Un vēl kā ķirsītis uz tortes – "naudas atmazgāšana Ziemeļkorejas interesēs", ko nevar ignorēt. Atrodiet kādu citu valsti pasaules kartē, ar kuru ASV būtu sarežģītākas attiecības un kuras labā veiktas naudas atmazgāšanas darbības varētu vairāk nokaitināt amerikāņus. Ko jūs gribējāt, ko lai ASV dara šādā situācijā? Un cik ilgi Latvijas bankas var piedalīties naudas atmazgāšanas darbībās, lai finanšu sistēma un valsts reputācija neciestu? ASV rīcību šajā gadījumā varētu dēvēt par "stingro roku" (tough love), tomēr tās pamatā ir labi nodomi un patiesa vēlme palīdzēt sistēmai, kas pati netiek galā. Kā publiski izteicies FKTK vadītājs Pēters Putniņš – Ziemeļkorejas naudas atmazgāšanas gadījumā nauda nāca no vienām Eiropas bankām, izgāja caur Latviju un atgriezās citās Eiropas bankās. Kādēļ tad tieši Latvijas loma tika izcelta? Kādēļ nav līdzīgu FINCEN ziņojumu par citām Eiropas bankām? Es neesmu tādā situācijā, lai komentētu, ko teicis P. Putniņš. Un ziņojumi par citām bankām arī ir bijuši, kuri, iespējams, nav piesaistījuši tik lielu uzmanību. Taču pastāvu uz to, ko teicu. ASV valdībai nav ne laika, ne enerģijas nodarboties ar izdomātām lietām. Izlasot FINCEN ziņojumu pilnībā, ir skaidrs ka ASV motivācija nosūtīt skaidru ziņu bija augsta. Un ticiet man – šādu ziņojumu sastādīšana nenotiek tā, ka kāds ierēdnis iebaksta pirkstu kartē un nejauši izvēlas, pret kuru valsti vērsties. Šādu ziņojumu sastādīšanā iesaistītas daudzas institūcijas, un rezultāts atspoguļo savstarpēji saskaņotu viedokli par notiekošo. Lielākā daļa naudas, kas izplūst caur Latvijas banku sistēmu, nāk no NVS valstīm, pirmkārt, jau Krievijas. Ņemot vērā sarežģītās attiecības starp Rietumu pasauli un Krieviju, kādēļ mums būtu jāuztraucas par to, ka nauda izplūst no Krievijas ekonomikas, atņemot resursus investīcijām, un tiek tērēta Rietumos, pērkot villas Vidusjūras piekrastē un bezjēdzīgi dārgas jahtas, un angļu futbola klubus? Te es jums piekrītu – varbūt arī nevajadzētu. Lai gan attiecības ar Krieviju ir sarežģījušās, tomēr vairumam amerikāņu krievi patīk – tam, kā viņi sevi uztver, ir liela līdzība ar to, kā sevi uztver paši amerikāņi. Varētu gan uzdot jautājumu, kādēļ Krievijai ir jāieņem tik kauslīga un agresīva nostāja starptautiskajos jautājumos un kādēļ Vladimiram Putinam būtu publiski jādemonstrē filmiņas ar kodolieroču izšaušanu uz mērķiem ASV. Kad krievi pērk villas Itālijā, tas mani uzjautrina, nevis uztrauc. Gribat jahtas – bet lūdzu. Nekustamo īpašumu Ņujorkā – brīnišķīgi. Mani uztrauc tas, ka šīs naudas avots var būt valsts izzagšana un krāpnieciska privatizācija. Ja paskatīsieties, kādi cilvēki ir iekļauti ASV sankciju sarakstos, – tad redzēsiet, ka nomācošais vairākums tur ir tādi cilvēki, kuri ieguvuši savas bagātības veidā, ko ASV uzskatītu par nelikumīgu. Mēdz teikt, ka ASV traucē Krievijas attīstību. Krievija šobrīd pati ir savs lielākais ienaidnieks. Taču demokrātiska un stabila Krievija, kurā dzīvotu apmierināti un paēduši cilvēki, ir ASV interesēs. Un naudu, kas tiek tērēta par villām un jahtām, daudz labāk būtu ieguldīt Krievijas infrastruktūrā, sociālajā apdrošināšanā un izglītībā. Vai daudz jūsu kolēģu ar iepriekšējo darba pieredzi izlūkošanā, terorisma un naudas atmazgāšanas apkarošanā un diplomātijā ienāk strādāt Baltijas valstu banku sistēmā? Labs jautājums, jo darbam finanšu sistēmā ir daudz līdzības ar izlūkošanu un diplomātiju. Daudzi principi ir tie paši – zini, ar ko tev ir darīšana, aizsargā savējos un savus draugus, ieguldi nākotnē, efektīvi izmanto ierobežotus resursus mērķa sasniegšanai. Patiesībā cīņa pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju ir mans galvenais uzdevums šeit kā "Baltic International Bank" padomes loceklim. Viens no galvenajiem šī darba virzieniem saglabājas nemainīgs – izveidot un uzlabot mehānismu, sistēmu, kas ļautu identificēt riskantos klientus, kā arī noteikt potenciālos riskus šajā jomā. Tomēr, atbildot uz jūsu jautājumu, – nē, amerikāņu speciālistu ieplūšanu es neredzu. Vairāk redzu Eiropas valstu pārstāvjus.   Olafs Zvejnieks, Laikrakstam Latvijas Avīze, 14.05.2019   Intervija laikrakstā Latvijas Avīze ar Koferu Bleku

Eiropai izaicinājumu netrūkst - Hanss Fridrihs fon Plocs

Intervijā laikrakstam “Dienas Bizness” Baltic International Bank padomes loceklis Hanss Fridrihs fon Plocs uzsver, ka, ņemot vērā atjaunojamo energoresursu straujo attīstības tendenci, mūsu vienīgā iespēja ir kļūt zaļākiem. Vai viņš šobrīd investētu savus līdzekļus naftas, gāzes vai ogļu industrijā? Visticamāk, - nē. Padomes loceklis atzīst, ka drīzāk investētu jaunās, ilgtspējīgās tehnoloģijās.     Lai gan pēdējos gados Eiropas finanšu sektora sakārtošanā panākts būtisks progress, nozarē joprojām pastāv ļoti daudz problēmu un risku. To intervijā DB norāda Baltic International Bank padomes loceklis, bijušais Vācijas Ārlietu ministrijas valsts sekretārs un Vācijas vēstnieks NATO, Apvienotajā Karalistē un Krievijā Hanss Fridrihs fon Plocs (Hans-Friedrich von Ploetz). Viņš uzsver, ka centieni šo nozari sakārtot Eiropas mērogā tiek ļoti atbalstīti, taču tas neizslēdz faktu, ka ar dažādiem izaicinājumiem un riskiem nozares pārstāvjiem nāksies sastapties arī turpmāk. Kā kopumā vērtējat notiekošo Latvijas finanšu sektorā - vai sabiedrībai būtu pamats bažīties par šīs nozares stabilitāti? Banku nozare visā pasaulē šobrīd strādā stresa apstākļos. Es nevaru nosaukt nevienu valsti, kurā dzīvojošie cilvēki nesekotu līdzi notikumiem banku sektorā, jo tajā pastāv ļoti daudz risku, piemēram, naudas atmazgāšana un terorisma finansēšana. Tikt galā ar šiem riskiem ir liels izaicinājums. Es domāju, ka Eiropas Savienības (ES) valstīs, tajā skaitā Latvijā, šajā ziņā ir panākts progress, taču jebkurā gadījumā modrību zaudēt nevajadzētu. Pēdējos gados arvien vairāk problēmu piedzīvo tieši tās bankas, kuras strādā ar nerezidentiem. Kāds šajā jautājumā ir jūsu viedoklis - vai šīs bankas reāli izdarījušas pārkāpumus? Ikviens var sekot līdzi jaunākajām ziņām no Krievijas, Igaunijas, Somijas un citām valstīm. Protams, nevar noliegt, ka atsevišķos gadījumos kaut kas ir nogājis greizi, taču es negribētu izcelt nevienu konkrētu valsti. Skaidrs, ka pie šī jautājuma ir jāstrādā un tas nav viegls darbs. Latvijas centieni risināt šāda veida situācijas vērtējami pozitīvi, vienlaikus jāsaprot, ka daudz kas atkarīgs no starptautiskās sadarbības. Nedrīkst ignorēt faktu, ka dažkārt labs regulējums var kļūt par šķērsli šādai sadarbībai. Manuprāt, bankas dara visu nepieciešamo, lai izvairītos no riskiem, kas saistīti ar nerezidentiem. Ja esmu pareizi informēts, pēdējos gados nerezidentu klientu skaits Latvijas bankās ir dramatiski krities. Ja runājam par nerezidentu bankām, skaļākais skandāls Latvijā, protams, saistīts ar ABLV Bank. Kā jūs vērtējat šo situāciju? Tas ir skumji, ka šāda liela banka pāris dienu laikā var nonākt līdz bankrotam. Tas negatīvi ietekmē gan iesaistītos klientus, gan valsts un tās banku sektora reputāciju. Kas būtu jādara, lai uzlabotu Latvijas banku sistēmu? Manuprāt, Latvijas valdība, regulators un banku sektors kopumā mēģina uzlabot Latvijas banku sistēmu ne tikai valstiskā, bet arī Eirogrupas līmenī. Domāju, ka šiem centieniem ir jāturpinās visās jomās, īpašu uzmanību pievēršot darbinieku kvalifikācijai un tehniskajiem resursiem. Diemžēl tie spēki, kuri cenšas pārkāpt noteikumus un veiksmīgi īstenot noziedzīgas darbības, liek lietā visus iespējamos līdzekļus un neatlaidīgi meklē arvien jaunus risinājumus. Gan attiecībā uz darbinieku kvalifikāciju, gan tehnisko aprīkojumu un informācijas apmaiņu banku sektoram ikvienā valstī joprojām nākas saskarties ar ļoti daudziem izaicinājumiem un riskiem. Par vienu no Eiropas prioritātēm pēdējos gados kļuvusi arī enerģētika. Kādas šajā jomā šobrīd ir pasaules tendences - vai mēs kļūstam zaļāki? Politiski - noteikti. Arī sabiedrība kļūst daudz labāk informēta un pieprasa rīcību. Tieši tāpēc domāju, ka mūsu vienīgā iespēja ir kļūt zaļākiem. Jāatgādina, ka Parīzes klimata konferencē tika noteikti ļoti ambiciozi mērķi, kas saistās ar globālo sasilšanu un klimata pārmaiņām. Gan ES valstis, gan ES kopumā dodas pareizajā virzienā. Piemēram, Vācija, reaģējot uz kodolkatastrofu Fukušimā, nolēmusi nākamo dažu gadu laikā pilnībā atteikties no kodolenerģijas izmantošanas. Kodolelektrostaciju radītie riski ir pārāk lieli un bīstami gan videi, gan klimatam. Turklāt Vācija vēlas elektrostacijās tuvākajā nākotnē pārtraukt brūnogļu - lignīta izmantošanu, kā arī apsver iespēju vidējā termiņā atteikties arī no citiem ogļu veidiem. Vienlaikus ir skaidrs, ka elektroenerģijas patēriņš Eiropā ievērojami pieaug, jo ikdienā mēs lietojam arvien vairāk elektroierīču. Kā mēs apmierināsim šo krasi augošo pieprasījumu? Viena iespēja ir atjaunojamie energoresursi (AER), kas ļoti strauji attīstās. Vācija bija viena no pirmajām, kas sāka izmantot saules un vēja enerģiju, to lielā mērā subsidējot patērētājiem. Efekts bija iespaidīgs - AER mūsdienās veiksmīgi konkurē ar fosilajiem enerģijas avotiem. Vai es šobrīd investētu savus līdzekļus naftas, gāzes vai ogļu industrijā? Visticamāk, - nē. Es drīzāk investētu jaunās, ilgtspējīgās tehnoloģijās. Daudz tiek runāts par AER īpatsvara palielināšanu un energoefektivitāti, taču bieži vien uzņēmēji uzsver, ka ieviest šos risinājumus ir dārgi. Vai paredzams, ka nākotnē zaļās tehnoloģijas kļūs lētākas? Protams, šīs tehnoloģijas ir dārgas, taču nevajadzētu aizmirst, ka nesenā pagātnē tās bija vēl dārgākas. Tehnoloģijas attīstās ļoti ātri, ar jaunajiem tirgiem, piemēram, Ķīnu, priekšgalā. Attīstīto valstu elektroenerģijas patēriņš šobrīd veido apmēram 40% no kopējā pasaules patēriņa, kamēr strauji augošās Āzijas ekonomikas patērē 20%. Eksperti prognozē, ka nākamo 20 vai 30 gadu laikā šī proporcija būs apgriezta otrādi, bet kopējais enerģijas patēriņš pasaulē būs daudz augstāks nekā tagad. Mums jārīkojas ātri - globālais vilciens uzņem ātrumu un Eiropas ekonomikas vairs neatrodas pirmajos vagonos. Jau šobrīd Ķīnā ir vairāk elektromobiļu nekā Eiropā. Vairākas Eiropas valstis jau izteikušas vēlmi nākotnē pilnībā atteikties no fosilās enerģijas. Vai tas, jūsuprāt, ir nepieciešams un reāli izdarāms? Kad 1999. gadā kā Vācijas vēstnieks Apvienotajā Karalistē ierados Londonā, viens no pirmajiem cilvēkiem, ko satiku, bija British Petroleum (BP) vadītājs. Mēs runājām vairāk nekā pusotru stundu, bet viņš praktiski nepieminēja BP pamat-biznesu - degvielu. Viņš runāja par zaļo enerģiju un zaļajām tehnoloģijām. Viņš teica, ka tā ir mūsu nākotne, uzsverot, ka tā ir viņa kā vadītāja atbildība, lai šis uzņēmums turpinātu darboties rentabli. Viņam bija taisnība, vai ne? Tad, jūsuprāt, atteikšanās no fosilajiem resursiem nākotnē ir pavisam reāla ideja? Šīs lietas nav tikai baltas vai melnas. Protams, fosilie resursi mums ir nepieciešami, taču būtu muļķīgi dedzināt naftu, lai ražotu elektrību vai nodrošinātu mobilitāti. Jāatceras, ka vienu mērķi var sasniegt dažādos veidos. Skaidrs, ka nākotnē mūsu dzīvesstils, visticamāk, mainīsies, un es nedomāju, ka tas ir slikti. Tajā pašā laikā es uzskatu, ka daudzās sfērās arī nākotnē fosilie resursi tiks izmantoti efektīvāk. Ceru, ka tiks samazināta neefektīva un videi kaitīga fosilo resursu izmantošana, taču, manuprāt, šiem resursiem noteikti būs sava vieta tirgū. Jūs minējāt, ka šobrīd drīzāk neizvēlētos investēt fosilo resursu industrijā. Kurā no resursu veidiem jūs ieguldītu savu naudu? Minēšu vienu piemēru. Latvijā ir inovatīvs uzņēmums, kas ražo materiālu, kas specializējas liela mēroga betona grīdu ražošanā, piemēram, lieliem veikaliem, noliktavām un ražotnēm. Tas pielieto inovatīvu tehnoloģiju, kura ļauj samazināt cementa izmantošanu par 40%. Tādējādi ne tikai samazinās cementa ražošanai nepieciešamais enerģijas apjoms, bet būvniecībai kopumā nepieciešams īsāks laiks. Pateicoties īpašajai jauno izejvielu kombinācijai, viņu grīdas ir teju imūnas pret plaisām, kas agrāk bija liela nozares problēma. Trīs priekšrocības vienā tehnoloģijā - lieliski! Vai es investētu šādā uzņēmumā? Mana atbilde ir pārliecinošs «jā»! Es varētu izklāstīt arī simtiem citu līdzīgu piemēru. Zināms, ka iepriekš esat bijis Vācijas vēstnieks Apvienotajā Karalistē. Daudzu eiropiešu bažas šobrīd saistās tieši ar šo valsti un tās turpmākajiem lēmumiem. Ar ko būtu jārēķinās pēc Lielbritānijas izstāšanās no ES? Esmu novērojis, ka, runājot par šo jautājumu, sabiedrība dalās divās daļās. Vieni Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES uztver kā atvieglojumu, jo uzskata, ka ar šo valsti vienmēr bijis grūti sadarboties, un briti paši nebija pārliecināti, vai vēlas būt daļa no Eiropas. Savukārt otra sabiedrības daļa, pie kuras piederu arī es, domā, ka Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES ir liels zaudējums. Nākotne būs ļoti atšķirīga no pagātnes. Eiropa vairs nav vadībā. XIX gadsimtā Apvienotā Karaliste bija liela un varena valsts. Kura no Eiropas valstīm XXI gadsimtā ir pietiekami spēcīga, lai veiksmīgi pastāvētu atsevišķi? Ne Apvienotā Karaliste, ne Vācija, ne Francija. Savukārt ES ir ļoti spēcīga organizācija - nopietns starptautisks spēlētājs, bet tikai tādās jomās kā tirdzniecība, kur dalībvalstis ir apvienojušas savu suverenitāti Eiropas Komisijas rokās. Ja Brexit notiks un kad tas notiks, mums būs jāiemācās sadzīvot ar jauno situāciju, kārtējo izaicinājumu, kas diemžēl ir pašu radīts. Armanda Vilcāne, Laikraksts Dienas Bizness, 2019.gada 2.aprīlis   Eksperta viedoklis. Intervija Dienas Biznesam ar H. F. fon Plocu

Baltic International Bank saņem finanšu noziegumu novēršanas atbilstības reitingu BBB+, ar pozitīvu nākotnes novērtējumu

Ņujorkas reitingu aģentūra Sigma Ratings piešķīrusi bankai Baltic International Bank finanšu noziegumu novēršanas atbilstības reitingu BBB+, ievietojot to starp nozares līderiem. Sigma ziņojumā arī minēts, ka bankas nākotnes novērtējums ir pozitīvs. Sigma Ratings izvērtēja Baltic International Bank raksturīgo risku vidi un kontroles efektivitāti finanšu noziegumu novēršanā. Pārskats ietver vairākus finanšu noziegumu novēršanas faktorus, tostarp nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu, sankcijas un arī ārējā riska jautājumus, piemēram, ģeopolitisko risku, kā arī vietējā regulatora darbību. Baltic International Bank Valdes priekšsēdētājs Viktors Bolbats norāda: “Esam patiesi iepriecināti par atzītās reitingu aģentūras Sigma Ratings sniegto pozitīvo novērtējumu, kas ir apliecinājums, ka mūsu paveiktais ārkārtīgi lielais darbs un ievērojamie ieguldījumi finanšu noziegumu apkarošanā ir atmaksājušies.  Baltic International Bank stingri uzskata, ka privātā kapitāla bankām ir jādarbojas ilgtspējīga biznesa modelī, ieviešot korporatīvās pārvaldības principus un caurspīdīgumu visās darbībās, tostarp cīņā ar finanšu noziegumiem.”   Sigma Ratings ziņojumā minēts, ka Baltic International Bank stiprās puses ir palielinātas investīcijas finanšu noziegumu novēršanas atbilstībā – gan cilvēkresursu, gan tehnoloģiju, kā arī komplicēta darījumu monitoringa sistēma (TMS) ar visaptverošu iespējamo scenāriju konstatēšanas sarakstu. Baltic International Bank ir ieviesta progresīva kontroles sistēma cīņā pret finanšu noziegumiem.   Baltic International Bank ir pelnījusi uzslavu par caurspīdīguma ieviešanu procesos un investīcijām finanšu noziegumu kontroles vidē. Reitings apliecina salīdzinoši spēcīgu kontroles vidi un parāda, ka vadības komanda rīkojas apņēmīgi un aktīvi, apzinoties proaktīvo risku pārvaldības nozīmi visos kontroles posmos Stjuarts Džonss Juniors (Stuart Jones, Jr.) Sigma Ratings izpilddirektors   Ņemot vērā vispārējo situāciju nozarē, Banka ir pārliecināta, ka Latvijā strādājošām bankām ir jāveido ilgtspējīgs biznesa modelis, kas balstīts uz augstiem korporatīvās pārvaldības principiem, tostarp finanšu noziegumu apkarošanas jomā. 2018. gadā Baltic International Bank investējusi darbinieku kvalifikācijas celšanā un ekspertīzes stiprināšanā finanšu noziegumu apkarošanas jomā atbilstoši starptautiskajiem standartiem. Piemēram, visi bankas darbinieki, kas īsteno “Know Your Customer” (KYC) un “Know Your Customer`s Partner” (KYCP) principus ir izgājuši padziļinātas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas (NILLTFN) apmācības, kā arī ir ieviesti grozījumi NILLTFN politikā un procedūrās. Pateicoties Baltic International Bank darbības modelim un Bankas īstenotajiem augstas korporatīvās pārvaldības un ilgtspējīga biznesa principiem, kā arī sociāli atbildīgām iniciatīvām, 2018. gadā Baltic International Bank saņēmusi Ilgtspējas indeksa Zelta godalgu un Ģimenei draudzīga komersanta statusu.    Baltic International Bank Financial Crime Compliance (FCC) Rating Report   Par Sigma Ratings Sigma Ratings, Inc. (“Sigma”) ir Ņujorkas uzņēmums, kas ieņem vadošo pozīciju uz tehnoloģijām balstītā pieejā, lai novērtētu pārvaldību un finanšu noziegumu risku organizāciju līmenī. Sigma izvērtē organizāciju riskus, kas saistīti ar finanšu noziegumu novēršanu, pārvaldību, sankcijām, korupciju un reputāciju. Sigma metodika ir balstīta uz nozares labāko praksi un izstrādāta konsultējoties ar publisko un privāto sektoru. Pirms publicēšanas Sigma reitingus pārbauda arī neatkarīga Reitingu komisija. Sigma regulāri sadarbojas ar ASV un citu valstu regulatoriem, lai gūtu idejas un atgriezenisko saiti. Sigma vadības komandā ietilpst profesionāļi ar vairāk nekā 1000 gadu kopīgo pieredzi, tostarp eksperti, kas strādājuši finanšu noziegumu apkarošanas jomās ASV valdībā, kā arī tiesību un finanšu nozares pārzinātāji. Uzņēmuma klienti ir finanšu institūcijas, investīciju firmas, starptautiski uzņēmumi, apdrošināšanas firmas un valdības Ziemeļamerikā, Dienvidamerikā, Eiropā, Tuvajos Austrumos un Dienvidaustrumāzijā.

Valērijs Belokoņs: Tas, vai mūsu nācija pastāvēs vēl pēc 200 gadiem, ir atkarīgs no literatūras

Baltic International Bank galvenais akcionārs, ilggadējs latviešu literatūras mecenāts, Valērijs Belokoņs, kurš darījis iespējamu arī šobrīd aktuālo lasīšanas veicināšanas projektu “Bibliotēka”, uzskata, ka literatūras nozares pastāvēšana ir būtiska visai mūsu nācijai. Lai latviešu kultūra un valoda varētu turpināties, ir jāpastāv literatūrai. Ko gan vēl mēs atstājam bez valodas? Mēs atstājam savas tautas domas. Ja mēs pazaudēsim vārdu, mēs pazaudēsim domu. Tāpēc ir jāizdod grāmatas – lai mēs saglabātu lielu, pabeigtu, filozofisku domu.Valērijs Belokoņs Intervijā, kas šomēnes publicēta kā septītā video stāstu sērijā “Bibliotēka”, Valērijs Belokoņs ļauj ieskatīties savā privātajā bibliotēkā un atklāj savu personīgo motivāciju atbalsta sniegšanai. Grāmatās ir viss nepieciešamais mūsu dzīvei un mūsu dvēseles dzīvei. Atbalstīt grāmatas man ir dzīves un dvēseles pieprasījums. Cilvēks var atbalstīt literatūru tikai tad, ja viņš to saprot, un viņam tā ir nepieciešama. Nav tā, ka literatūra nāktu ar izstieptu roku.Valērijs Belokoņs Mecenāts pauž arī savu skatījumu uz literatūras lomu latviešu valodas saglabāšanā. “Mēs pašreiz esam situācijā, kad ir nepieciešams saglabāt savu valodu un kultūru. Uzskatu, ka šobrīd mēs to darām , un to noteikti vajag turpināt.” Vēl intervijā Baltic International Bank galvenais akcionārs caur smiekliem, un vienlaikus ļoti nopietni norāda, ka visas atbildes uz jautājumiem ir atrodamas grāmatās. “Mūsdienās cilvēki domā, ka visas atbildes ir atrodamas Google, man nāksies viņus apbēdināt, jo tā nav. Visas atbildes ir grāmatās,” viņš saka. Skatīties pilnu interviju Pilnu video interviju ar Valēriju Belokoņu iespējams noskatīties projekta “Bibliotēka” mājas lapā www.manabiblioteka.lv. Turpat skatāmas arī sešas līdz šim publicētās intervijas – ar rakstniekiem Noru Ikstenu un Māri Bērziņu, Romas Katoļu Baznīcas Rīgas arhibīskapu-metropolītu Zbigņevu Stankeviču, Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) direktoru Andri Vilku, LNB Atbalsta biedrības direktori Kārinu Pētersoni un  bijušo Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu. Tuvāko mēnešu laikā plānots publicēt arī intervijas ar dzejnieku un tulkotāju Uldi Bērziņu, latviešu mākslas vēsturnieku un heraldikas speciālistu Imantu Lancmani un Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Etnogrāfijas nodaļas vadītāju Sanitu Stinkuli. Projektu “Bibliotēka” veido “Baltic International Bank” – ilggadējs latviešu literatūras mecenāts. Iniciatīva “Bibliotēka” aicina atklāt sabiedrībai stāstus par literatūras nozīmi cilvēku dzīvēs, stāstus par personīgajām bibliotēkām, to saturu, kā arī emocionālo un profesionālo vērtību. Latviešu literatūras attīstība ir viens no “Baltic International Bank” ilggadējiem sabiedrības atbalsta virzieniem. Vadoties no pārliecības, ka savas valsts kultūras un vēstures pārzināšana ir katras tautas nacionālās identitātes pamatā, “Baltic International Bank” finansiāli atbalsta nacionālas nozīmes grāmatu izdošanu un literatūras projektu īstenošanu.

Visas ziņas
Unikālas investīciju iespējas

Izmēģiniet mūsu inovatīvo investīciju platformu un izvēlēties dažādus investīciju produktus atbilstoši Jūsu interesēm!

UZZINĀT VAIRĀK Arrow blue