Ekspertīze. Uzticība. Pārmantojamība.

"Mēs uzskatām, ka aktīvu pārvaldīšana un papildu vērtības radīšana saviem klientiem ir niša, kurā mēs vēlamies atrasties. [..]. Baltic International Bank ir izstrādāta attīstības stratēģija līdz 2030.gadam, un daļa no tās bija arī mana un citu kolēģu pievienošanās Bankas komandai. Protams, ka tas, kas notiek pēdējās nedēļās, ir radījis papildu stresu, bet mēs ejam pa iecerēto ceļu," tā intervijā LETA situāciju banku jomā komentē Baltic International Bank valdes priekšsēdētāja vietnieks Viktors Bolbats.   Lasīt pilnu LETA interviju ar Viktoru Bolbatu

Šajā nedēļas nogalē, 13. un 14. aprīlī, Rīgā notiek starptautiskā Magnetic Latvia Tehnoloģiju konference „Deep Tech Atelier”. Šīs starptautiskā mēroga konferences ietvaros notiek arī Baltic International Bank atbalstītais „Commercialization Reactor 12th Ignition Event”, kura laikā potenciālajiem investoriem un jaunuzņēmumu veidotājiem tiks prezentētas desmit jaunas un perspektīvas zinātniskas idejas. Balstoties uz pārliecību, ka valsts tautsaimniecības attīstībā būtiskas ir inovatīvas idejas un investīciju piesaiste to īstenošanai, Baltic International Bank atbalsta Latvijā izveidoto starptautisko tehnoloģiju komercializācijas platformu „Commercialization Reactor” jau vairāk nekā piecus gadus. Šīs komercializācijas platformas mērķis ir apvienot izcilas, inovatīvas zinātniskas idejas ar uzņēmējdarbības pieredzi un zināšanām, radot pamatu veiksmīgu un inovatīvu augsto tehnoloģiju uzņēmumu dibināšanai un darbībai. Esam gandarīti, ka šis Latvijas tautsaimniecībai būtiskais process notiek ar Baltic International Bank atbalstu! Jaunā starptautiskā konference  "Deep Tech Atelier", kuru veido Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar  komercializācijas platformu „Commercialization Reactor” aicina uzņēmējus, zinātniekus, tehnoloģiju attīstītājus un nozares pārstāvjus, investorus un visus tos entuziastus, kurus interesē tehnoloģiju un zinātnisko sasniegumu idejas, piedalīties diskusijās, kā arī iegūt praktiskas zināšanas un piedalīties jaunuzņēmumu veidošanā un attīstībā.

Jaunākais ‘’Baltic International Bank Latvijas barometra’’ pētījums atklāj, ka vairāk nekā divas trešdaļas jeb 67% no Latvijas iedzīvotājiem pēdējā gada laikā ir apmeklējuši vai piedalījušies kultūras pasākumos. Kultūras pasākumu apmeklētāji visbiežāk izvēlējušies teātra izrādes (33%), kā arī dažādus ar kultūru saistītus masu pasākumus (28%). Salīdzinoši bieži pētījuma dalībnieki norādīja, ka ir gājuši uz populārās mūzikas, rokmūzikas koncertiem (25%), kā arī muzejiem (23%).    Televizors aizstāj kultūras pasākumus Pētījuma ietvaros aptaujātie tika aicināti norādīt, kādi ir viņu brīvā laika pavadīšanas paradumi. 73% iedzīvotāju atzina, ka visbiežāk skatās televizoru, bet par nākamo populāro nodarbi atzina atpūtu pie dabas (49%). Salīdzinoši bieži pētījuma dalībnieki norādīja, ka brīvajā laikā izvēlas iet ciemos (35%), lasīt grāmatas (32%), izklaidēties internetā, spēlējot datorspēles (30%), strādāt dārzā (29%) vai pavadīt laiku ar bērniem (28%). Lūgti atbildēt, kas viņiem visvairāk traucē apmeklēt kultūras pasākumus biežāk, nekā vēlētos, 43% aptaujāto kā iemeslu minēja aizņemtību un laika trūkumu, bet naudas trūkumu minēja 40%. Tikai 12% respondentu atbildēja, ka kultūras pasākumus jau apmeklē pietiekami daudz, bet 7% atzina, ka viņus tie vispār neinteresē. Jāpiebilst, ka 2018. gadā aptaujātie daudz biežāk nekā pirms trim gadiem norādīja, ka neapmeklē kultūras pasākumus tāpēc, ka Latvijā trūkst interesantu pasākumu (2015.: 7%, 2018.: 11%).   Tradicionālās kultūras pasākumi būtu jāatbalsta no valsts budžeta Aicināti nosaukt jomas, kuras būtu jāatbalsta no valsts budžeta, pētījuma dalībnieki kā primāros atzina nacionālas nozīmes tradicionālos kultūras pasākumus (66%) un bērnu interešu izglītību kultūras jomā (56%). 37% aptaujāto uzskata, ka finansējumu no valsts budžeta vajadzētu piešķirt dažādu kultūras pasākumu, svētku un festivālu rīkošanai Latvijā. Tikai 21% aptaujāto uzskata, ka no valsts budžeta vajadzētu finansēt līdzdalību kultūras pasākumos ārpus Latvijas, bet 4%, ka neviena no kultūras jomām nebūtu jāatbalsta no valsts budžeta. Savukārt, lūgti norādīt, cik naudas vidēji mēnesī viņi paši tērē kultūras pasākumiem, aptuveni trešdaļa aptaujāto (32%) atzina, ka kultūras pasākumiem naudu netērē vispār. Gandrīz sestdaļa jeb 17% aptaujāto norādīja, ka tērē vidēji līdz 7 eiro mēnesī, un tikpat daudz iedzīvotāju norādīja, ka tērē vidēji 15-28 eiro mēnesī.   Sievietes ir cītīgākas grāmatu lasītājas nekā vīrieši Pētījums atklāj, ka ikdienā grāmatas lasa mazāk nekā puse jeb 48% aptaujāto vīriešu, savukārt iesietajiem darbiem ik dienu laiku atrod 70% sieviešu. Turklāt liela atšķirība vērojama arī izlasītajā apjomā – pēdējā pusgada laikā vairāk nekā ceturtā daļa jeb 27% daiļā dzimuma pārstāvju izlasījušas 3 līdz 10 grāmatas, kas ir divas reizes vairāk nekā vīrieši (14%); savukārt vairāk par 10 grāmatām izlasīja 7,3% aptaujāto sieviešu, kas ir pat trīs reizes vairāk nekā vīriešu (2,4%). Sievietes ir dāsnākas, atvēlot grāmatu lasīšanai ne tikai savu laiku, bet arī finansiālos līdzekļus, – 40% daiļā dzimuma pārstāvju dod priekšroku grāmatu iegādei grāmatnīcās, internetā un citviet. Jāpiemin, ka arī bibliotēku popularitāte nav kritusies un 34% sieviešu, meklējot sev interesējošo lasāmvielu, tās apmeklē regulāri.   Pilns jaunākais Baltic International Bank Latvijas barometrs pētījums - KULTŪRA, marts, 2018 “Baltic International Bank Latvijas barometrs” ir Latvijas iedzīvotāju noskaņojuma un attieksmes pētījums, kurā ik mēnesi, iekļaujot pazīstamu ekspertu vērtējumus, tiek atspoguļotas sabiedrībā aktuālas norises. Iepriekšējie Baltic INTERNATIONAL BANK LATVIJAS BAROMETRA pētījumi

Mūsdienu finanšu pakalpojumu tirgū sadarbība ar banku sniedz klientiem jaunas investīciju mērķu sasniegšanas iespējas visā pasaulē. Individuāla pieeja katram klientam, plašs finanšu pakalpojumu spektrs – tas viss dod iespēju klientam un bankai atrast maksimāli izdevīgus finanšu risinājumus.  Vēloties saviem esošajiem un potenciālajiem klientiem nodrošināt dažādas kapitāla piesaistes iespējas, Baltic International Bank ir izstrādājusi jaunu pakalpojumu – obligāciju pirmreizējās emisijas organizēšanu! „Lai piesaistītu finanšu līdzekļus, uzņēmumi visbiežāk izmanto kredītu bankā. Uzņēmuma obligāciju emisija – lieliska alternatīva kredītam! Elastīgi nosacījumi, tirgum atbilstošas likmes un publiski pieejama kredītvēsture – šie ir tikai daži no faktoriem, kas veido obligāciju emisiju kā kredīta alternatīvas pievilcību klientu acīs!” stāsta Baltic International Bank Korporatīvo finanšu vadītājs Oļegs Doroņins.   Obligāciju emisija ir emitentam ļoti nozīmīgs un atbildīgs process katra uzņēmuma biznesa ciklā, un šo procesu vērts uzticēt profesionālam tirgus dalībniekam – emisijas organizatoram.Oļegs Doroņins, Baltic International Bank Korporatīvo finanšu vadītājs    „Korporatīvo obligāciju emisijas kā kapitāla piesaistes instruments pasaulē un Eiropā tiek plaši izmantots. Piemēram, Polijas emitentu apgrozībā esošais korporatīvo obligāciju apjoms šā gada marta beigās sasniedza aptuveni 33 miljardus eiro jeb 8% no IKP, Čehijas republikā – 26 miljardus eiro jeb 15% no IKP, savukārt Ungārijā – 11 miljardus eiro jeb 10% no IKP. Obligāciju emisijas pakāpeniski kļūst arvien populārāks kapitāla piesaistes instruments arī Baltijas valstīs – Latvijas emitenti 2017. gadā vien izlaida obligācijas 661 miljona eiro vērtībā, Lietuvas emitenti – 309 miljonu eiro apmērā, un Igaunijas uzņēmumi – 118 miljonu eiro apmērā. Latvija obligāciju emisiju kopapjoma ziņā ir līderis – emitēto korporatīvo obligāciju kopapjoms šā gada martā sasniedza 1,8 miljardus eiro. Baltijas tirgus kopējā kapitalizācija 2018. gada sākumā sasniedza 4 miljardus eiro, un sagaidāms, ka šis kapitāla piesaistes instruments turpinās izaugsmi, un ieguvēji būs gan emitenti, gan investori!” skaidro Baltic International Bank Korporatīvo finanšu direktors Oto Davidovs. Baltijas tirgus kopējā kapitalizācija 2018. gada sākumā sasniedza 4 miljardus eiro, un sagaidāms, ka šis kapitāla piesaistes instruments turpinās izaugsmi, un ieguvēji būs gan emitenti, gan investori!Oto Davidovs, Baltic International Bank Korporatīvo finanšu direktors     Baltic International Bank plāno sākotnēji strādāt ar mazas un vidējas kapitalizācijas uzņēmumiem, organizējot obligāciju emisijas līdz 50 miljonu eiro apmērā. Īpašs uzsvars tiks likts uz Baltijas valstu un Austrumeiropas valstu ražošanas uzņēmumiem, kuri strādā, piemēram, kokapstrādes, elektroaparatūras ražošanas un būvniecības nozarēs. Šī finanšu piesaistes risinājuma aktualitāti apliecina arī parāda kapitāla finanšu instrumentu nepietiekamais apjoms gan institucionālo, gan privāto investoru vidū. Iegādājoties obligācijas pirmreizējā tirgū un iegādes brīdī noteiktajā datumā tās dzēšot, investors gūst garantētu, no tirgus svārstībām neatkarīgu ienākumu. Turklāt investors var pārdot obligācijas arī otrreizējā tirgū, negaidot to dzēšanas datumu, ja investoru apmierina vērtspapīra cena pārdošanas brīdī. Obligāciju emisijas organizēšana – jauna Baltic International Bank attīstības pakāpe, kura ļaus mums būtiski nostiprināt Bankas pozīcijas globālajā investīciju pakalpojumu tirgū!   Obligāciju emisijas organizēšana - uzzināt vairāk  

“Baltic International Bank” līdzšinējā valdes priekšsēdētāja Ilona Guļčaka pievienojas bankas padomei, bet Bankas vadītāja pienākumus uzņemas šī brīža valdes priekšsēdētājas vietnieks Viktors Bolbats. Viktors Bolbats un Ilona Guļčaka Šīs izmaiņas turpina jau iepriekšējā gadā sākto Bankas pārmaiņu procesu, kas ļaus paplašināt darbību jaunos virzienos, apgūt jaunus mērķa tirgus un piedāvāt klientiem individuālus, augstas kvalitātes finanšu pakalpojumus. Tās ir ilgstoši plānotas un rūpīgi pārdomātas pārmaiņas, kas ļaus salikt kompetences vēl labākā izkārtojumā un izmantot jaunas iespējas. Pārmaiņām jau ir saņemts nepieciešamais finanšu regulatora vērtējums un akcepts. Viktors Bolbats Viktora Bolbata līdzšinējā pieredze daudzus gadus bijusi saistīta ar skandināvu banku sektoru, ieņemot vadošus amatus vienā no lielākajām bankām Latvijā SEB bankā. No pagājušā gada V.Bolbats pievienojies “Baltic International Bank” vadības komandai, aktīvi iesaistoties Bankas pārmaiņu procesā: sākumā padomnieka statusā, bet no novembra kā valdes priekšsēdētājas vietnieks. V.Bolbats ir absolvējis Rīgas Ekonomikas Augstskolu (Stockholm School of Economics in Riga) un ieguvis MBA grādu Rīgas Biznesa skolā. Bankas akcionārs Valērijs Belokoņs: “Mums ir 25 gados uzkrāta pieredze Latvijas banku sektorā. Tagad mēs to apvienojam ar jauniem, enerģiskiem komandas biedriem no dažādām nozarēm un kopā veidojam jaunu banku, kas saglabās tradīcijas un pārmantojamību, vairos klientu uzticību, pievienojot vēl plašāku ekspertīzi un veidojot vērtību klientiem, darbiniekiem un Latvijai kopumā.” Atgādinām, ka šī gada janvārī Bankas akcionāri nolēma palielināt bankas kapitālu par 6 miljoniem eiro, aktīvi atbalstot bankas paplašināšanu Latvijā un citos bankas mērķa tirgos. Savukārt stiprinot padomes sastāvu, tajā kopš 2016.gada darbojas arī augsta līmeņa starptautiskie speciālisti: bijušais diplomāts Dr. Hanss Frīdrihs fon Plocs (Dr. Hans Friedrich von Ploetz) un bijušais ASV CIP Terorisma apkarošanas centra direktors Džozefs Kofers Bleks (Joseph Cofer Black). Padomē strādā arī Bankas akcionārs Valērijs Belokoņs un baņķieris ar daudzu gadu pieredzi Andris Ozoliņš.

Viens no četrpadsmit veiksmes stāstiem, kuri ir iekļauti ar Baltic International Bank atbalstu iznākušajā grāmatā „Kā gūt panākumus Latvijā”, ir uzņēmēja un autosportista Daņilas Belokoņa panākumu stāsts. Daņila ir Baltic International Bank līdzīpašnieka Vilorija Belokoņa dēls, kas ar savu pieredzi pierāda, kā no paaudzes paaudzē tiek nodotas ģimeniskuma un pārmantojamības vērtības. Ieskats Daņilas stāstā: „Pirmos priekšstatus par uzņēmējdarbību ieguvu ģimenē. Redzēju, ko nozīmē uzņemties atbildību ne tikai par sevi, bet arī par vairākiem desmitiem un pat simtiem darbinieku. Dažus gadus pirms manas dzimšanas, 1990. gadu pašā sākumā, tēvs un tēvabrālis bija izveidojuši savu uzņēmumu Baltic International Bank. Pēc neatkarības atjaunošanas Latvijā uzņēmējdarbība tikai sāka veidoties, jaunajos apstākļos uzņēmumi, vide un sava pieredze bija jārada no pašiem pamatiem. Arī mans uzņēmums savā ziņā ir novatorisks – veidojam gluži jaunu sistēmu un darbībās principus, un nemitīgi mācāmies.” Daņila Belokoņs, uzņēmējs, SIA Crypto Baltic vadītājs un īpašnieks „Augot uzņēmēju ģimenē, turklāt tāda, kurā nodarbošanās ir saistīta ar finansēm, veidojas arī īpaša attieksme pret naudu. Tēvs vienmēr ir teicis, ka nauda ir jāiegulda sevī. Tas nenozīmē tikai oficiālu izglītību vai zināšanas, bet gan sevis pilnveidošanu un dzīves gudrību.” „Attīstība sākas no brīža, kad kaut kas nepatīk un kad tu sāc uzdot jautājumus. Man vajadzēja naudu, un es sev uzdevu jautājumu: kā nopelnīt? Un sapratu atbildi – naudu var nopelnīt tur, kur tā ir, proti, finanšu jomā.” „Kad sāku aktīvi interesēties par jaunajām finanšu tehnoloģijām un kriptovalūtām, piedzīvoju īpašu brīdi, kad atskārtu – tieši šobrīd veidojas ne tikai jauns globāls maksāšanas līdzeklis, bet vesela globāla datu uzglabāšanas un apstrādes sistēma.” „Man patīk brīvība, un vēlos vēl izbaudīt, ka varu darīt tā, kā gribu. Reizēm varu būt slinks, varu neaiziet uz darbu, bet vienmēr zinu, ka man būs jārēķinās ar sekām – konkurenti kļūs gudrāki, aizies priekšā, pats būšu zaudējis kaut ko no attīstības. Manas vērtības liek izvēlēties prioritātes.” „Man patiesu gandarījumu sagādā tas, ka manā uzņēmumā valda savstarpēja sinerģija. Manuprāt, gan darbā, gan sportā būtiskākās īpašības ir atbildīgums, savstarpēja sapratne, godīgums un kopīga valoda. Svarīgi ir, lai mēs būtu „uz viena viļņa”…”   „…autosportā man patīk viss – ātrums un dinamika, iespēja ar to nodarboties jebkuros laika apstākļos un jebkādā trasē, kā arī pilnīga paļaušanās uz sevi un iespēja uzreiz redzēt katra sava lēmuma sekas. Un tieši autosports mani motivēja meklēt ceļu uz finansiālu neatkarību.” „Autosportā visu izšķir darbs – sasniegumi ir atkarīgi no tā, cik lielu darbu, laiku un pacietību esi ielicis treniņu procesā. Izbraucot trasi neskaitāmas reizes, analizējot savu veikumu un pacietīgi labojot kļūdas, iespējams sasniegt labus rezultātus.” „Ģimene ir mani izveidojusi par tādu cilvēku, kāds esmu. Ģimene manī ieaudzināja plašu spektru visbūtiskāko īpašību. Mani mācīja saukt lietas to īstajos vārdos, vienmēr būt godīgam pret sevi un taisnīgam pret citiem. Mācīja uzņemties atbildību par savu attieksmi un darbu. Arī izvēloties kaut ko nedarīt, mācījos uzņemties atbildību par šī lēmuma un nekā nedarīšanas sekām.” „Mūsu paaudze ir aktīva un mērķtiecīga. Mēs gribam un esam gatavi strādāt un mācīties, turklāt mums ir būtiski gūt no profesionālās darbības ne tikai ienākumus, bet arī prieku.” „Katru rītu motivācija kaut ko sasniegt ir jāatrod sevī no jauna. Es to meklēju un atrodu. Jo vienmēr jau ir arī vilinājums nedarīt neko.” „Man ir burtnīciņa, kurā pierakstu visas idejas, kas iešaujas prātā un ko kādreiz varētu realizēt. Man to ir simtiem, varbūt pat jau tūkstotis. Tur ir idejas, sākot no motorizētām pīlītēm bērniem, līdz sociālo tīklu projektiem. Galvenais, ka nepārstāju domāt.” Pilnu stāstu lasiet grāmatā „Kā gūt panākumus Latvijā”, kas ir nopērkama lielākajos Latvijas grāmatveikalos.

Kopš slavenais čehu rakstnieks Karels Čapeks 1920. gadā pirmo reizi lietoja terminu "robots", par robotizāciju un vismodernāko tehnoloģiju arvien plašāku un dziļāku ienākšanu cilvēku un sabiedrības ikdienā plaši tiek diskutēts visā pasaulē. Šis termins ir radies no čehu vārda "robota", kas nozīmē piespiedu darbu, klaušas. Ar robotizāciju cilvēki iesākumā saistīja cerības atbrīvoties no smaga, nepatīkama, veselībai kaitīga un monotona darba, taču ar laiku apjauta, ka robotus var izmantot krietni plašāk un tie nākotnē var veikt arī intelektuālu darbu.    Pieņemot, ka nākotnē ar apziņu apveltītas iekārtas tomēr tiks izveidotas, tas nostādīs cilvēci daudzu ļoti būtisku morāli ētisku problēmu priekšā.Māris Puriņš, Baltic International Bank Informācijas tehnoloģiju pārvaldes vadītājs   Latvijā šī tēma gan vēl ir nepietiekami diskutēta. „Baltic International Bank Latvijas barometra" jaunākais pētījums ir devis pirmo ieskatu sabiedrības attieksmē pret robotizāciju un modernajām tehnoloģijām, kuras jau aizstāj un turpmāk arvien vairāk aizstās cilvēkus. Uzreiz jāsaka, ka „Baltic International Bank Latvijas barometra" rezultāti ir pietiekami interesanti. Tie apliecina, ka mūsu valsts iedzīvotāji labi apjauš pārmaiņu neizbēgamību, apzinās, ka tās uzlabos viņu dzīves kvalitāti, un ir gatavi nevis pretoties progresam, bet mācīties un pielāgoties modernajai pasaulei. Taču tikpat labi redzams, ka jaunā, robotizētā pasaule lielai daļai sabiedrības nemaz nepatīk, jo tajā var pietrūkt viņiem tik svarīgā cilvēciskā faktora, un viņus uztrauc un biedē mākslīgā intelekta rīcības neprognozējamība, kas, iespējams, var izraisīt negaidītas un bīstamas sekas. Vairāk nekā puse respondentu sagaida, ka robotizācija un tehnoloģiju attīstība uzlabos viņu dzīves kvalitāti un aizstās cilvēkus kā fiziskā darba veicējus. Tomēr vienlaikus viņi apkalpojošajā industrijā labprāt redzētu cilvēkus, kas spēj nodrošināt personiskāku servisu nekā automatizētie risinājumi. Piemēram, pie lielveikala kases 89 procenti aptaujāto labāk gribētu redzēt cilvēku, nevis datoru, bet 78 procenti dotu priekšroku konsultantam – cilvēkam, nevis mākslīgajam intelektam. Jau tagad virkne uzņēmumu saskata iespējas piesaistīt klientus, solot personiskāku, "cilvēciskāku" un "neautomatizētu" apkalpošanu. Tomēr nākotnē sacensību starp cilvēku un robotu tik un tā izšķirs balsojums ar maciņiem. Protams, ka personiskais kontakts ir pierastāks un mēdz būt patīkamāks, tomēr automatizētie pašapkalpošanās risinājumi ir krietni lētāki. Pirms gadiem piecpadsmit mēs pārgājām uz naudas izņemšanu bankomātos, jo bankas sāka piemērot paaugstinātu komisiju šīm darbībām filiālēs. Gan jau nonāksim arī līdz tam, ka lielveikalos par norēķināšanos pašapkalpošanās kasē saņemsim papildu labumus vai, tieši pretēji, apkalpojoties pie kasiera, maksāsim komisiju. Vienmēr būs kāds, kurš būs gatavs maksāt par īpašu servisu, tomēr vairums pircēju visdrīzāk tomēr izmantos robotus. Ļoti priecē sabiedrības gatavība apgūt jaunās tehnoloģijas. 69 procenti aptaujāto tās ir gatavi labprāt apgūt, bet vēl 23 procenti nevēlas, taču apgūs, ja tas būs nepieciešams. Ņemot vērā respondentu demogrāfiju, ir skaidrs, ka gatavību apgūt jaunas tehnoloģijas apliecinājuši ne vien jaunieši un tehnoloģiju nozarē strādājošie, bet daudz plašāka sabiedrības daļa. Tagad valstij un uzņēmējiem ir jārada iespējas šo potenciālu transformēt reālā darbībā, piemēram, caur mūžizglītības programmām vai valsts nodrošinātu augstāko izglītību un zinātnisko pētījumu atbalstu tehnoloģiju jomā (eksaktajās zinātnēs). Latvijai ir potenciāls no tehnoloģijas patērējošas valsts kļūt par augstas pievienotās vērtības tehnoloģiju eksportētājvalsti, kas dotu papildu pievienoto vērtību valsts iekšzemes kopproduktā un pavērtu ceļu, lai noteiktās nišās kļūtu konkurētspējīgiem pasaules līmenī. Taču arī respondentu piesardzība un neuzticība mākslīgajam intelektam nav bez pamata. Mums gan nevajadzētu baidīties no "robotu sacelšanās" un mašīnu vēršanās pret cilvēkiem, jo datori, kādus mēs tos šodien pazīstam, tomēr nav domājošas ierīces, bet tikai cilvēku izdomāto risinājumu izpildītāji. Tās nespēj kaut ko radīt, tām nav fantāzijas, cerību un ideju, kas līdz šim ir virzījušas cilvēces attīstību. Taču ir jomas, kur skaitļotāji pārspēj cilvēku ātrumā un spējā apstrādāt informāciju - piemēram, skaitļošanā vai kaujas lidmašīnu vadīšanā. Es pieļauju, ka pašlaik izstrādāto datoru sistēmu lielākais risks ir cilvēki, kas tās darbina. Automatizācija un autonomo sistēmu izstrāde koncentrē lēmumu pieņemšanu šauras cilvēku grupas rokās – gan militārajā, gan ekonomikas jomā. Tas var novest pie situācijas, ka pat neliela cilvēka kļūme un nepareizs uzdevums, kas dots mākslīgajam intelektam, var novest pie katastrofālām sekām. Pašlaik publiski diskutētie projekti tikai mēģina attālināti atdarināt cilvēka smadzeņu darbību, kas gan pati vēl ne tuvu nav pilnībā izpētīta. Tomēr, pieņemot, ka nākotnē ar apziņu apveltītas iekārtas tomēr tiks izveidotas, tas nostādīs cilvēci daudzu ļoti būtisku morāli ētisku problēmu priekšā. Piemēram, kļūs aktuāli, vai šāda intelekta atvienošana no elektrības būs ekvivalenta slepkavībai vai abortam? Ja ne – vai tad mums ir pamats sagaidīt, ka mākslīgais intelekts nevar rīkoties līdzīgi pret mums? Šādus jautājumus varētu uzdot vēl un vēl, un tie tikai apliecina, ka Latvijas iedzīvotāju piesardzība nav gluži bez pamata. Es ceru, ka „Baltic International Bank Latvijas barometra" jaunākie pētījuma rezultāti aktualizēs problēmu un iniciēs diskusijas un atbilžu meklēšanu.  

Sveicot Latvijas iedzīvotājas Sieviešu dienā, apkopoti aizvadītā gada „Baltic International Bank Latvijas barometrs” pētījumi un izcelti interesantākie rezultāti par Latvijas daiļo dzimumu, tā pārstāvju paradumiem un uzskatiem. Pētījumu rezultāti apliecina – Latvijas sievietes biežāk nekā vīrieši lasa grāmatas, apmeklē teātri un ceļo. Viņas arī nopietnāk izturas pret savu veselību un regulāri apmeklē ārstu. Turklāt sievietēm laimes sajūtu biežāk nodrošina bērni, kamēr vīriešiem – panākumi karjerā un apaļa naudas summa bankas kontā.   Svarīga ne tikai veselība un fiziskā forma, bet arī emocionālā labsajūta Ne velti sievietes tiek dēvētas par daiļo dzimumu - aizvadītā gada pētījums par Latvijas iedzīvotāju veselību rāda, ka sievietes rūpīgāk piedomā par savu veselības un fizisko stāvokli, lietojot pareizu un sabalansētu uzturu (42%) un atturoties no kaitīgiem paradumiem (40%). Tāpat sievietes ir uz pusi aktīvākas nekā vīrieši, runājot par profilaktiskām apskatēm, 32% dāmu rūpīgi seko līdzi savam veselības stāvoklim un konsultējas ar ārstu, kamēr tikai 17% vīriešu regulāri dodas uzklausīt speciālistu viedokli. Latvijas sievietes lielu uzmanību pievērš ne tikai aktivitātēm un uzturam, bet arī savai attieksmei pret dzīvi un emocionālajai labsajūtai – teju puse aptaujāto daiļā dzimuma pārstāvju (47%) ir pārliecinātas, ka pozitīva attieksme ir viens no galvenajiem kvalitatīvas un veselīgas dzīves pamatiem. Tāpat augstu vērtēts ir arī kvalitatīvs miegs – vairāk nekā puse jeb 39% aptaujāto sieviešu atzina, ka veselīgs dzīvesveids nav iedomājams bez pietiekama miega daudzuma. Svarīgi pieminēt arī to, cik laimīgas ir mūsu sievietes – gandrīz 3/4 jeb 74% Latvijas iedzīvotājas atzīst, ka laimes sajūta rodas, pavadot laiku kopā ar ģimeni un bērniem. Šoreiz finanses un materiālais stāvoklis ir mazsvarīgāki, jo tikai 13% sieviešu dzīvē tiecas pēc miljona bankas kontā, tā vietā priekšroku dodot ģimeniskām un emocionālām vērtībām, kamēr vīrieši daudz biežāk labprāt ieraudzītu savā kontā summu ar sešām nullēm (21%).   Dāmas aktīvi iesaistās kultūras dzīvē Lai arī Latvijas iedzīvotāji ir vienisprātis, ka kultūrvēsturiskais mantojums, tradicionālā kultūra un mūzika ir nācijas kultūras stūrakmeņi, tomēr pētījuma dati liecina, ka atsevišķas kultūras jomas ir nedaudz augstāk vērtētas sieviešu vidū. Piemēram, teātri kā vērtīgu Latvijas kultūras sastāvdaļu minējuši 40,2% aptaujāto sieviešu un tikai 31,4% aptaujāto vīriešu, tāpat arī literatūru biežāk minēja sievietes (38%) nekā vīrieši (31%). Likumsakarīgi, ka literatūra tiek augstu vērtēta – katram piektajam Latvijas iedzīvotājam (21%) ik dienu izdodas vismaz 30 minūtes veltīt grāmatu lasīšanai, tomēr jāpiemin, ka vairums no tiem ir sievietes (65%). Tieši tā, sievietes ir cītīgākas grāmatu lasītājas nekā vīrieši, par to liecina ievērojamā pētījuma rezultātu starpība – kamēr ikdienā grāmatas lasa mazāk nekā puse jeb 48% aptaujāto vīriešu, iesietajiem darbiem laiku ik dienu atrod 70% sieviešu. Turklāt liela atšķirība vērojama arī izlasītajā apjomā – pēdējā pusgada laikā vairāk nekā ceturtā daļa jeb 27% daiļā dzimuma pārstāvju izlasījušas 3 līdz 10 grāmatas, kas ir divas reizes vairāk nekā vīrieši (14%); savukārt vairāk par 10 grāmatām izlasījuši 7,3% aptaujāto sieviešu, kas ir pat trīs reizes vairāk nekā vīriešu (2,4%). Sievietes ir dāsnākas, atvēlot grāmatu lasīšanai ne tikai savu laiku, bet arī finansiālos līdzekļus – 40% daiļā dzimuma pārstāvju dod priekšroku grāmatu iegādei grāmatnīcās, internetā un citviet. Jāpiemin, ka arī bibliotēku popularitāte nav kritusies un 34% sieviešu, meklējot sev interesējošo lasāmvielu, tās apmeklē regulāri. Ik mēnesi nauda tiek atvēlēta arī kultūras pasākumu apmeklēšanai – lielākā daļa jeb 42% sieviešu tam atvēl no 7 līdz 70 eiro. Veseli 7% dāmu par pasākumu biļetēm izdod no 70 līdz pat 140 eiro mēnesī, savukārt šādus tēriņus atļaujas teju četrreiz mazāk jeb 2% kungu. Populārākie kultūras pasākumi sieviešu vidū 2017.gadā bija teātra izrādes (41%), muzeji (27%), kā arī dažādi ar kultūru saistīti masu pasākumi (32%), piemēram, Muzeju nakts, Staro Rīga, u.c. Savukārt, izvēloties brīvā laika pavadīšanas veidus, Latvijas dāmas dod priekšroku atpūtai pie dabas (49%). Daudzām patīk arī doties ciemos (37%) un veltīt laiku dārza darbiem (33%).   Gūst iespaidus ne tikai lasot, bet arī regulāri ceļojot Ar grāmatās izlasītajiem stāstiem sievietes neaprobežojas un dodas gūt iespaidus un pavadīt brīvo laiku, ceļojot uz tuvākiem un tālākiem galamērķiem – kā svarīgs faktors lēmumam doties ceļojumā ir zināšanu, iespaidu un pieredzes gūšana par galamērķa kultūru, dabu un vēsturi (43%). Tomēr kā galveno iemeslu, kāpēc doties ceļojumā, sievietes izceļ atpūtu un relaksāciju (59%). Divreiz biežāk nekā vīrieši skaistā dzimuma pārstāves izvēlas sevi ceļojuma laikā arī palutināt ar dažādām skaistumkopšanas procedūrām un SPA kūrortu apmeklējumiem (10%). Kopumā vērtējot, sievietes biežāk atļaujas doties ceļojumos – no vienas līdz pat vairākām reizēm gadā ceļojot pa Latviju (71%, kamēr vīrieši – 62%) un arī uz ārzemēm (38%, kamēr vīrieši – 33%).

Pirmajā pavasara mēnesī žurnāla «Открытый город» jaunākajā numurā lasiet divas iedvesmojošas intervijas ar Baltic International Bank vadītājiem – Ilonu Guļčaku un Viktoru Bolbatu. „Mēs esam Latvijā strādājoša banka, un mums tas ir svarīgi,” uzsver Viktors Bolbats. „Lai gan mēs nevaram konkurēt ar lielām, uz pārskaitījumiem un kontu apkalpošanu orientētām bankām, mēs esam izvēlējušies biznesa modeli, kas saistīts ar klientu labklājību, tā saukto Wealth Management,” papildina Ilona. Cilvēki, tradīcijas, uzticēšanās – ar to Baltic International Bank lepojas, un par to stāsta arī žurnāla «Открытый город» lasītājiem.   Lasīt pilnu interviju (RU)