ATBILDĪGA INVESTĪCIJU BANKA

Informējam, ka Baltic International Bank, sākot ar 7. aprīli, turpina strādāt ierastajā kārtībā -  klientus klātienē apkalpojot pēc iepriekšēja pieraksta, kā arī aicinām maksimāli izmanot attālinātās iespējas darījumiem un saziņai ar Banku.   Par attālināto klientu apkalpošanu Jau šobrīd pakalpojumu piedāvāšana attālinātā formātā veido lielu daļu no mūsu darba, sniedzot Jums iespēju pārvaldīt savus finanšu resursus un veikt darījumus, neatkarīgi no diennakts stundas un Jūsu atrašanās vietas. Attālinātai saziņai izmantojiet: Attālinātās elektroniskās apkalpošanas sistēmu - internetbanku E-pasta saraksti ar savu personīgo baņķieri Attālināto klientu apkalpošanu: (+371) 6700 0444 Informatīvo e-pastu: info@bib.eu   Par Bankas seifu glabātuves apmeklējumu Bankas seifu glabātuves apmeklējumu klientam jāpiesaka iepriekš, sazinoties ar  savu atbildīgo personīgo baņķieri. Šajā periodā aicinām apmeklēt Bankas seifu glabātuvi tikai gadījumos, kad tas ir patiesi nepieciešams!   Paldies par sapratni!  

Cienījamie klienti! Informējam par izmaiņām Bankas darba laikā gaidāmajās Lieldienu brīvdienās. 01.04.2021. – Baltic International Bank apkalpos klientus attālināti līdz plkst. 16:00. 02.04.2021. un 05.04.2021. –  Baltic International Bank būs slēgta. Aicinām pievērst uzmanību Bankas darba laikam un plānot savus finanšu darījumus laicīgi.   Saulainus, siltus un ģimeniskus svētkus!

  Konstantīns Goluzins, CFA Aktīvu pārvaldīšanas nodaļas vadītājs Tālr.: (+371) 6700 0456 E-pasts: trust@bib.eu SKATĪT LINKEDIN PROFILU   Pagājušās nedēļas galvenie notikumi ASV prezidenta Džo Baidena komanda izstrādā jaunu stimulēšanas pasākumu paketi 3 triljonu ASV dolāru apmērā, lai atbalstītu ekonomiku, samazinātu kaitīgās emisijas un samazinātu ekonomisko nevienlīdzību. Par jauniem pasākumiem tika spriests vairāku mēnešu garumā un šonedēļ Baltā nama vadītājs savā runā Pitsburgā iepazīstinās ar to pirmo daļu. Baidena padomnieki iesaka sadalīt jauno pasākumu paketi divās daļās, lai to vieglāk būtu virzīt caur kongresu. Pirmā pasākumu daļa attieksies uz infrastruktūras attīstību, ieskaitot tīru enerģiju un citas strauji augošas nākotnes nozares, piemēram, sakaru tehnoloģiju 5G. Tas ietvers arī platjoslas ieviešanu lauku apvidos, miljonu darbinieku apmācību, miljonu pieejamu un energoefektīvu dzīvojamo ēku būvniecību. No dokumentiem izriet, ka gandrīz 1 triljonu ASV dolāru plānots tērēt ceļu, tiltu, dzelzceļa, ostu, elektrisko transportlīdzekļu uzlādes staciju un elektrotīklu uzlabošanai. Paketes otrā daļa ietekmēs cilvēku attīstību - studentus, strādājošos un bezdarbniekus. Tajā paredzēts piešķirt ievērojamus līdzekļus izglītībai un programmām, kuru mērķis cita starpā ir palielināt sieviešu nodarbinātību un palīdzēt viņām apvienot darbu un bērnu aprūpi. Pakete paplašinās vai radīs pastāvīgas subsīdijas amerikāņiem ar zemiem un vidējiem ienākumiem, lai iegādātos veselības apdrošināšanu un nodokļu kredītus, kuru mērķis ir nabadzības mazināšana. Daļu no jaunās paketes izmaksām varētu segt lielāki korporāciju nodokļi, tostarp uzņēmumu ienākuma nodokļa likmes paaugstināšana no pašreizējiem 21%, kā arī pasākumi, lai piespiestu starptautiskās korporācijas maksāt nodokļus ASV par ienākumiem, ko viņi saņem ārzemēs. Iepriekš 11. martā Baidens parakstīja pasākumu kopumu, lai palīdzētu ekonomikai un amerikāņiem 1,9 triljonu ASV dolāru apmērā. Tas cita starpā ietver tiešos maksājumus lielākajai daļai amerikāņu 1400 dolāru apmērā, 25 miljardu dolāru piešķiršanu uzņēmējdarbības atbalstam komunālajos un īres maksājumos un apmēram 10 miljardus dolāru hipotēku aizņēmēju atbalstam. Ekonomikas dati Eiro zona. Saskaņā ar PMI uzņēmējdarbības indeksa provizorisko novērtējumu martā, indekss palielinājās par 3,7 punktiem un sastādīja 52,5. No rādītājiem, kas veido indeksu, uzņēmējdarbība pakalpojumu nozarē bija par 3,1 punktu augstāka, savukārt apstrādes rūpniecības stāvoklis pieauga par 4,5 punktiem. ASV. Pēc PMI uzņēmējdarbības indeksa provizoriskā novērtējuma martā, rādītājs samazinājās par 0,4 punktiem un sastādīja 59,1. No rādītājiem, kas veido indeksu, uzņēmējdarbības aktivitāte pakalpojumu nozarē bija par 0,2 punktiem lielāka, un apstrādes rūpniecības stāvoklis pieauga par 0,4 punktiem. Ilglietojuma preču pasūtījumu apjoms februārī salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi samazinājās par 1.1%. Bāzes rādītāja, kas neietver civilo aviāciju, kritums bija 0,9%. Sākotnējo pieteikumu skaits bezdarbnieka pabalstam par nedēļu tika reģistrēts 684 tūkstošu apmērā, kas ir par 97 tūkstošiem mazāk nekā iepriekšējā nedēļā un par 46 tūkstošiem mazāk, nekā prognozēja analītiķi. Februārī personīgo ienākumu līmenis, kā gaidīts, samazinājās par 7,1% pret iepriekšējo mēnesi, savukārt janvārī ienākumi uzrādīja pieaugumu par 10,1%. Personīgo izdevumu līmenis februārī samazinājās par 1% m/m, pēc tam janvārī palielinājās par 3,4%. Svarīgākie šīs nedēļas notikumi Trešdien cenu kāpums kļūs zināms Eiro zonā par marta mēnesi, ASV ziņos par naftas rezervju izmaiņām, bet Ķīnā kļūs zināms biznesa aktivitātes līmenis rūpniecības nozarē. Ceturtdien ASV publicēs sākotnējo bezdarbnieka pabalsta pieprasījumu skaitu par nedēļu. Piektdien ASV ziņos par darba tirgus stāvokli martā.     Šeit sniegtajai informācijai ir informatīvs raksturs, tā nevar tikt uzskatīta par piedāvājumu vai ieteikumu pirkt, turēt vai pārdot vērtspapīrus, vai par ieguldījumu ieteikumu, ieguldījumu pētījumu vai ieguldījumu konsultāciju vai par ieteikumu uzticēt jūsu aktīvu pārvaldīšanu noteiktajam ieguldījumu pārvaldniekam. Klients pilnībā apzinās un uzņemas visus riskus, kas saistīti ar ieguldījumiem. Šo informāciju ir sagatavojusi AS Baltic International Bank.

  Konstantīns Goluzins, CFA Aktīvu pārvaldīšanas nodaļas vadītājs Tālr.: (+371) 6700 0456 E-pasts: trust@bib.eu SKATĪT LINKEDIN PROFILU   Pagājušās nedēļas galvenie notikumi Aizvadītajā nedēļā ASV FRS saglabāja bāzes procentu likmi 0–0,25% līmenī. Komiteja nolēma saglabāt federālo fondu likmju diapazonu 0–0,25% apmērā un uzskata, ka būtu lietderīgi to saglabāt šajā līmenī, līdz apstākļi darba tirgū sasniegs maksimālai nodarbinātībai atbilstošu līmeni, kā arī inflāciju ap 2%. FRS uzlaboja prognozi par ASV IKP pieaugumu 2021. gadā no 4,2% līdz 6,5%, kā arī paaugstināja inflācijas prognozi no 1,8% līdz 2,4%. Saskaņā ar FRS prognozi, bezdarbs Amerikas Savienotajās Valstīs 2021. gadā sastādīs 4,5%, 2022. gadā - 3,9% , bet 2023. gadā - 3,5%. Vidējā ilgtermiņa bezdarba prognoze sastāda 4%. Regulators paziņoja par plāniem turpināt aktīvu atpirkšanu 120 miljardu dolāru apmērā ik mēnesi, līdz tiks panākts ievērojams progress nodarbinātības un inflācijas mērķu sasniegšanā. FRS savā paziņojumā uzskata, ka koronavīrusa izplatība, jo īpaši vakcinācijas progress, lielā mērā ietekmēs ekonomikas attīstību, bet sabiedrības veselības krīze joprojām ietekmē ekonomisko aktivitāti, nodarbinātību un inflāciju, kas savukārt rada ievērojamus riskus ekonomikas perspektīvām. ASV FRS priekšsēdētājs Džeroms Pauels preses brīfingā sacīja, ka FRS atbalstīs ekonomiku tik ilgi, cik tas būs nepieciešams. Saskaņā ar marta sanāksmes lēmumu, Japānas Banka saglabāja procentu likmi negatīvā līmenī - mīnus 0,1%. Astoņi sanāksmes dalībnieki bija par negatīvas procentu likmes saglabāšanu, viens - pret. Turklāt regulators plāno turpināt iegādāties neierobežotu skaitu valsts obligāciju un turpināt uzturēt valsts 10 gadu obligāciju ienesīguma līmeni tuvu 0%. Tiek atzīmēts, ka atkarībā no ekonomiskās aktivitātes un cenu dinamikas to ienesīgums zināmā mērā var palielināties vai samazināties. Regulators arī nolēma pagarināt komerciālo vērtspapīru un korporatīvo obligāciju papildu atpirkšanu līdz 2021. gada septembra beigām. Maksimālā izpirkuma summa kopā ir aptuveni 20 triljoni jenu. Japānas centrālā banka arī saglabāja biržā tirgoto fondu atpirkšanas apjomu aptuveni 12 triljonu jenu apmērā gadā un nekustamo īpašumu ieguldījumu fondu aktīvu apjomu aptuveni 180 miljardu jenu apjomā. Īstermiņā un ilgtermiņā Japānas Centrālā banka sagaida, ka likmes saglabāsies pašreizējā vai zemākā līmenī. Arī Anglijas Banka ceturtdien nemainīja pamatlikmes lielumu un stimulēšanas programmas parametrus, gaidot Lielbritānijas ekonomikas atveseļošanos 2021. gadā, pateicoties iedzīvotāju aktīvai vakcinācijai pret koronavīrusu. Centrālā banka saglabāja pamata likmi 0,1% apmērā, bet aktīvu pirkšanas programmas apjomu - aptuveni 895 miljardi mārciņu. Centrālās bankas lēmums tika pieņemts vienbalsīgi un sakrita ar analītiķu prognozēm. Ekonomikas dati Eiro zona. Patēriņa cenu indekss februārī salīdzinājumā ar janvāri pieauga par 0,2%, bet gada inflācijas līmenis sastādīja 0,9%. Pamata inflācijas pieaugums, neskaitot pārtikas preces un energoresursus, februārī sastādīja 1.1%. ASV. Mazumtirdzniecības apjoms februārī, salīdzinot ar janvāri, samazinājās par 3%, savukārt tika prognozēts, ka mazumtirdzniecības apjoms samazināsies tikai par 0,5%. Savukārt, izslēdzot no rādītāja datus par benzīna un automašīnu tirdzniecību, mazumtirdzniecības apjoms februārī samazinājās par 2,7%. Arī rūpnieciskā ražošana februārī, salīdzinot ar janvāri, samazinājās par 2,2%, savukārt tika prognozēts neliels pieaugums par 0,3%. Rūpnieciskās ražošanas apjoms, salīdzinot ar 2020. gada februāri, samazinājās par 4,2%. Sākotnējo pieteikumu skaits bezdarbnieka pabalstam par nedēļu tika reģistrēts 770 tūkstošu apmērā, kas ir par 45 tūkstošiem vairāk nekā iepriekšējā nedēļā un par 70 tūkstošiem vairāk, nekā prognozēja analītiķi. Ķīna. Mazumtirdzniecības apjoms janvārī-februārī, salīdzinot ar to pašu periodu pērn, pieauga par 33,8%. Šī straujā izaugsme ir saistīta ar zemo bāzes efektu, kas ir saistīts ar pilnīgu lokdaunu šajā laika periodā pagājušajā gadā. Arī rūpnieciskā ražošana janvārī-februārī to pašu iemeslu dēļ, palielinājās par 35,1%, salīdzinot ar to pašu periodu pērn. Bezdarba līmenis janvārī-februārī palielinājās par 0,2 procentpunktiem un sasniedza 5,5%. Svarīgākie šīs nedēļas notikumi Trešdien Eiro zona, kā arī ASV zinās biznesa aktivitātes līmeni martā, bet arī ASV publicēs datus par ilglietojuma preču pārdošanu februārī un naftas krājumu izmaiņām nedēļā. Ceturtdien ASV jāpublicē jaunākais IKP pieauguma novērtējums 2020. gada ceturtajam ceturksnim, kā arī nedēļas sākotnējo pieteikumu skaitu bezdarbnieka pabalstiem. Piektdien Amerikas Savienotās Valstis ziņos par februāra iedzīvotāju ienākumu un izdevumu izmaiņām.     Šeit sniegtajai informācijai ir informatīvs raksturs, tā nevar tikt uzskatīta par piedāvājumu vai ieteikumu pirkt, turēt vai pārdot vērtspapīrus, vai par ieguldījumu ieteikumu, ieguldījumu pētījumu vai ieguldījumu konsultāciju vai par ieteikumu uzticēt jūsu aktīvu pārvaldīšanu noteiktajam ieguldījumu pārvaldniekam. Klients pilnībā apzinās un uzņemas visus riskus, kas saistīti ar ieguldījumiem. Šo informāciju ir sagatavojusi AS Baltic International Bank.

  Konstantīns Goluzins, CFA Aktīvu pārvaldīšanas nodaļas vadītājs Tālr.: (+371) 6700 0456 E-pasts: trust@bib.eu SKATĪT LINKEDIN PROFILU   Pagājušās nedēļas galvenie notikumi Jaunajā, 9. martā publicētajā prognozē Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) sagaida, ka pasaules ekonomika 2021. gadā pieaugs par 5,6 procentiem. Tas ir par 1,4 procentpunktiem vairāk nekā iepriekšējā prognozē. 2022. gadā pasaules IKP palielināsies par 4 procentiem, teikts ziņojumā. Globālās ekonomikas perspektīvas ir ievērojami uzlabojušās, pateicoties efektīvām kampaņām iedzīvotāju vakcinēšanai pret COVID-19 un papildu finanšu atbalsta pasākumu piešķiršanai dažās valstīs. Viņi sagaida, ka pirmskrīzes līmeni būs iespējams sasniegt līdz 2021. gada vidum. ASV IKP pieaugums 2021. gadā būs 6,5 procenti, bet gadu vēlāk - 4 procenti, uzskata OECD analītiķi. Paredzams, ka Vācijas ekonomika 2021. gadā pieaugs par 3 procentiem, izriet no prognozes. Tas ir par 0,2 procentpunktiem lielāks pieaugums nekā iepriekšējais novērtējums. Un 2022. gadā Vācijas IKP palielināsies par 3,7 procentiem, norāda OECD. Pēc marta sanāksmes Eiropas Centrālā banka paziņoja par nodomu paātrināt obligāciju izpirkšanu saskaņā ar savu PEPP programmu, lai atbalstītu ES ekonomiku. Paredzams, ka tās atlabšana atpaliks no Amerikas Savienotajām Valstīm, ko ierobežo vakcinācijas kampaņas lēnā uzsākšana un valdības palīdzības izdevumu samazināšana. ECB prezidente Kristīne Lagarde ir optimistiska un uzskata, ka notiekošā vakcinācijas kampaņa, kā arī pakāpeniska ierobežošanas pasākumu atvieglošana, ja tiek izslēgti jebkuri citi ar pandēmiju saistīti negatīvi notikumi, pastiprina cerības uz ilgstošu ekonomiskās aktivitātes atjaunošanos visā 2021. gadā. Aktīvu iegāde novedīs pie to ienesīguma samazināšanās, kas kalpo par mērauklu aizņēmumiem visā reģionā. Tādējādi ECB teorētiski palīdzēs samazināt aizdevumu izmaksas uzņēmumiem, kuriem nepieciešams ieguldīt vai aizņemties, lai izdzīvotu pandēmijas laikā. ECB aktīvu atpirkšanas ārkārtas programmas apjoms palika tajā pašā līmenī - 1,85 triljoni eiro, bet bāzes procentu likme, kā prognozēts, saglabājās nulles līmenī. Noguldījumu likme saglabāta mīnus 0.5%, bet maržinālo aizdevumu likme - 0.25%. ASV prezidents Džo Baidens parakstīja 1,9 triljonu ASV dolāru lielu ekonomiskās palīdzības paketi, kas nodrošina tiešus, vienreizējus maksājumus 1400 ASV dolāru apmērā lielākajai daļai amerikāņu, kā arī nodokļu atlaides miljoniem ģimeņu. Parakstot likumprojektu, Baidens solīja, ka šī nauda palīdzēs atjaunot Amerikas ekonomiku un atbalstīs strādniekus un Amerikas vidusslāni. ASV valdība jau ir pieņēmusi trešo palīdzības paketi pandēmijas skartajiem pilsoņiem un uzņēmumiem, kuru visu trīs projektu kopējā summa pārsniedz 5 triljonus dolāru. Atšķirībā no abām iepriekšējām palīdzības paketēm neviens no šiem republikāņu likumdevējiem nevienā Kongresu namā nav balsojis. Viņš to paveica ar Pārstāvju palātas un Senāta starpniecību, tikai pateicoties demokrātu balsojumiem. Tiešos vienreizējos maksājumus 1400 dolāru apmērā saņems visi amerikāņi, kuri pelna mazāk nekā 75 000 ASV dolāru gadā, jeb 150 000 dolāru uz vienu precētu pāri. Tas ir vairākums ASV iedzīvotāju. Daudzas ģimenes ar nepilngadīgiem bērniem papildus jau esošajiem maksājumiem saņems papildu nodokļu atvieglojumus no 3000 līdz 3600 dolāru par katru bērnu. Bez tam, bezdarbnieka pabalsti 300 dolāru nedēļā tiks pagarināti līdz septembrim. Vēl 350 miljardi dolāru tiks novirzīti štatu un apgabalu atbalstam, 130 miljardi skolu atvēršanai, gandrīz 50 miljardi koronavīrusa testēšanas un pētījumu programmai un vēl 14 miljardi papildu vakcīnu iegādei. Plāns sniedz atbalstu arī maziem un vidējiem uzņēmumiem. Ekonomikas dati ASV. Patēriņa cenu indekss februārī salīdzinājumā ar janvāri pieauga par 0,4%, bet gada inflācijas līmenis sastādīja 1,7%. Pamata inflācijas pieaugums, neskaitot pārtikas preces un energoresursus, februārī sasniedza 1,3% gadā. Sākotnējo pieteikumu skaits bezdarbnieka pabalstam par nedēļu tika reģistrēts 712 tūkstošu apmērā, kas ir par 42 tūkstošiem mazāk nekā iepriekšējā nedēļā un par 13 tūkstošiem mazāk nekā prognozēja analītiķi. Ķīna. Patēriņa cenu indekss februārī salīdzinājumā ar janvāri pieauga par 0,6%, bet gada deflācija sasniedza 0,2%. Svarīgākie šīs nedēļas notikumi Šonedēļ FRS, Anglijas Banka un Japānas Banka publicēs savus lēmumus par monetāro politiku. Pirmdien Ķīnai jāpublicē dati par janvāra un februāra mazumtirdzniecību, rūpniecisko ražošanu un bezdarba līmeni. Otrdien ASV tiks publiskoti februāra dati par mazumtirdzniecību un rūpniecisko ražošanu. Trešdien dati par cenu pieaugumu februārī tiks publicēti Eiro zonā, bet ASV ziņos par nedēļas naftas rezervju izmaiņām. Ceturtdien Eiro zona publicēs tirdzniecības bilances stāvokli janvārī, bet ASV publicēs datus par nedēļas sākotnējo pieprasījumu skaitu par bezdarbnieka pabalstiem.     Šeit sniegtajai informācijai ir informatīvs raksturs, tā nevar tikt uzskatīta par piedāvājumu vai ieteikumu pirkt, turēt vai pārdot vērtspapīrus, vai par ieguldījumu ieteikumu, ieguldījumu pētījumu vai ieguldījumu konsultāciju vai par ieteikumu uzticēt jūsu aktīvu pārvaldīšanu noteiktajam ieguldījumu pārvaldniekam. Klients pilnībā apzinās un uzņemas visus riskus, kas saistīti ar ieguldījumiem. Šo informāciju ir sagatavojusi AS Baltic International Bank.

Ņemot vērā valstī noteiktos ierobežojumus, laika posmā no šī gada 16. marta līdz 6. aprīlim, aicinām maksimāli izmantot attālinātās saziņas iespējas un attālinātās iespējas jūsu finanšu darījumiem. Klientus klātienē Banka apkalpos pēc iepriekšēja pieraksta.   Par attālināto klientu apkalpošanu Jau šobrīd pakalpojumu piedāvāšana attālinātā formātā veido lielu daļu no mūsu darba, sniedzot Jums iespēju pārvaldīt savus finanšu resursus un veikt darījumus, neatkarīgi no diennakts stundas un Jūsu atrašanās vietas. Attālinātai saziņai izmantojiet: Attālinātās elektroniskās apkalpošanas sistēmu - internetbanku E-pasta saraksti ar savu personīgo baņķieri Attālināto klientu apkalpošanu: (+371) 6700 0444 Informatīvo e-pastu: info@bib.eu    Par Bankas seifu glabātuves apmeklējumu Bankas seifu glabātuves apmeklējumu klientam jāpiesaka iepriekš, sazinoties ar  savu atbildīgo personīgo baņķieri. Šajā periodā aicinām apmeklēt Bankas seifu glabātuvi tikai gadījumos, kad tas ir patiesi nepieciešams! Paldies par sapratni!  

  Konstantīns Goluzins, CFA Aktīvu pārvaldīšanas nodaļas vadītājs Tālr.: (+371) 6700 0456 E-pasts: trust@bib.eu SKATĪT LINKEDIN PROFILU   Pagājušās nedēļas galvenie notikumi Aizvadītajā nedēļā Ķīnas Nacionālā tautas kongresa ikgadējā sesijā, Ķīnas varas iestādes noteica gada ekonomiskās izaugsmes mērķi – IKP pieaugumu 6 procentu apmērā. Pandēmijas laikā ĶTR ir gandrīz vienīgā lielā ekonomika pasaulē, kas uzrāda izaugsmi. Ķīnas vadība sagaida, ka līdz 2021. gada beigām valsts ekonomikas izaugsmes temps pārsniegs 6 procentus. Pagājušajā gadā, neskatoties uz ekonomikas lejupslīdi pandēmijas laikā, šis rādītājs sastādīja 2,3 procentus, kas tika sasniegts, pateicoties vērienīgai ekonomikas stimulēšanas programmai. Pekina plāno arī palielināt militāro budžetu par 6,8 procentiem. Tas nozīmē, ka aizsardzības izdevumi šogad augs straujāk nekā budžeta izdevumi kopumā. 2020. gadā militāro izdevumu pieaugums bija 6,6 procenti. Ieguldījumi aizsardzībā pieaug, turpinoties saspīlētām attiecībām ar ASV, Indiju un Taivānu. Ķīnas varas iestādes arī gatavojas veikt reformas sociālajā jomā. ĶTR pakāpeniski paaugstinās pensionēšanās vecumu piecu gadu laikā. Šis mērķis ir noteikts 14. valsts sociālekonomiskās attīstības plānā 2021. – 2025. gadam. Pašlaik vīrieši Ķīnā var doties pensijā 60 gadu vecumā, bet sievietes 55 gadu vecumā. Līdz 2025. gadam šis vecums vīriešiem būs attiecīgi 65 gadi un sievietēm 60 gadi. Ekonomikas dati Eiro zona. Saskaņā ar PMI biznesa aktivitātes indeksa pēdējās pārskatīšanas rezultātiem februārī, rādītājs attiecībā pret janvāri pieauga par 1 punktu un sastādīja 48,8. No rādītājiem, kas veido indeksu, uzņēmējdarbība pakalpojumu nozarē bija par 0,3 punktiem augstāka, savukārt apstrādes rūpniecības stāvoklis pieauga par 2,9 punktiem. Bezdarba līmenis janvārī trešo mēnesi pēc kārtas saglabājas nemainīgs - 8,1% apmērā, kas ir par 0,2 procentpunktiem zemāks par analītiķu gaidām. Patēriņa cenu indekss februārī salīdzinājumā ar janvāri pieauga par 0,2%, bet gada inflācija sasniedza 0,9% atzīmi. Pamata inflācijas pieaugums, neskaitot pārtikas preces un energoresursus, februārī pieauga par 1.1%. ASV. Sākotnējo pieteikumu skaits bezdarbnieka pabalstam par nedēļu reģistrēts 745 tūkstošu apmērā, kas ir par 9 tūkstošiem vairāk nekā iepriekšējā nedēļā un par 5 tūkstošiem mazāk nekā prognozēja analītiķi. Bezdarba līmenis februārī samazinājās par 0,1 procentpunktu un sastādīja 6,2%, bet jaunu darba vietu skaits nelauksaimniecības nozarē sasniedza 379 tūkstošus, kas ir par 200 tūkstošiem vairāk, nekā prognozēts un par 213 tūkstošiem vairāk nekā mēnesi iepriekš. PMI biznesa aktivitātes indeksa pēdējās pārskatīšanas rezultātā februārī, rādītājs salīdzinājumā ar janvāri palielinājās par 0,8 punktiem un sastādīja 59,5. No rādītājiem, kas veido indeksu, uzņēmējdarbība pakalpojumu nozarē bija par 1,5 punktiem augstāka, bet apstrādes rūpniecības stāvoklis pieauga par 3,1 punktu. Tirdzniecības deficīts janvārī sasniedza 68,2 miljardus dolāru. Eksports janvārī palielinājās par 1%, salīdzinot ar 2020. gada decembri, savukārt imports tajā pašā periodā pieauga par 1,4%. Ķīna. Saskaņā ar Caixin Bank datiem, februārī PMI indeks apstrādes rūpniecībā samazinājās par 0,6 punktiem un sastādīja 50,9 p. Savukārt Ķīnas Nacionālā statistikas biroja dati liecina, ka PMI Manufacturing februārī sastādīja 50,6 punktus. Svarīgākie šīs nedēļas notikumi Par šīs nedēļas galveno notikumu uzskatāms balsojums ASV Senātā par Džo Baidena ekonomikas stimulēšanas plāna pieņemšanu, kuru, ja plāns tiks pieņemts, parakstīs pats Baidens un tas stāsies spēkā. Trešdien, februāra cenu pieauguma līmenis kļūs zināms Ķīnā un Amerikas Savienotajās Valstīs, kā arī ASV ziņos par nedēļas naftas rezervju pieaugumu. Ceturtdien ECB publicēs lēmumu par pamata procentu likmēm, bet ASV kļūs zināms sākotnējo pieteikumu skaits bezdarbnieka pabalstiem par nedēļu.     Šeit sniegtajai informācijai ir informatīvs raksturs, tā nevar tikt uzskatīta par piedāvājumu vai ieteikumu pirkt, turēt vai pārdot vērtspapīrus, vai par ieguldījumu ieteikumu, ieguldījumu pētījumu vai ieguldījumu konsultāciju vai par ieteikumu uzticēt jūsu aktīvu pārvaldīšanu noteiktajam ieguldījumu pārvaldniekam. Klients pilnībā apzinās un uzņemas visus riskus, kas saistīti ar ieguldījumiem. Šo informāciju ir sagatavojusi AS Baltic International Bank.

  Konstantīns Goluzins, CFA Aktīvu pārvaldīšanas nodaļas vadītājs Tālr.: (+371) 6700 0456 E-pasts: trust@bib.eu SKATĪT LINKEDIN PROFILU   Pagājušās nedēļas galvenie notikumi ASV Pārstāvju palāta ir apstiprinājusi 1,9 triljonu ASV dolāru lielu palīdzības paketi, ko sagatavojusi prezidenta Džo Baidena administrācija. Par likumprojektu nobalsoja 219 Pārstāvju palātas locekļi, bet pret - 212. Kopējais palīdzības paketes apjoms ir gandrīz 10 procenti no valsts IKP. Likumprojekts paredz piešķirt 400 miljardus dolāru koronavīrusa izplatības apkarošanai, aptuveni 1 triljons dolāru tiks piešķirts, lai palīdzētu iedzīvotājiem, kurus skārusi pandēmija un ierobežojošie pasākumi, bet pārējā nauda tiks izmantota ekonomikas izaugsmes stimulēšanai. Ar pasākumu paketi Baidens plāno radīt miljoniem jaunu darbavietu. Turklāt tas nodrošina tiešos maksājumus privātām mājsaimniecībām, finansējumu koronavīrusa testiem un vakcinācijai pret COVID-19, kā arī papildu palīdzību bezdarbniekiem. Pēc Pārstāvju palātas likumprojekta pieņemšanas, marta sākumā dokuments nonāks Senātā. Senātā daļa Baidena plāna jau ir cietusi neveiksi, kur netika apstiprināts valstī noteiktās minimālās algas paaugstinājums līdz 15 dolāriem stundā, kas tagad sastāda 7,25 dolārus stundā. Rezultātā šis projekts tika izslēgts no likumprojekta. Baidens un viņa Demokrātiskā partija cenšas panākt, lai pakete tiktu pieņemta līdz 14. martam, kad beidzas pagarinātā un paaugstinātā bezdarbnieku pabalsta termiņš. Senātā demokrātiem un republikāņiem katram ir 50 balsis, bet strupceļa gadījumā savu balsi var dot viceprezidente Kamala Harisa, kura ir arī parlamenta augšpalātas priekšsēdētāja. Republikāņi iebilst pret tik plašas jaunas palīdzības paketes pieņemšanu. Ekonomikas dati Eiro zona. Patēriņa cenu indekss janvārī salīdzinājumā ar decembri pieauga par 0,2%, bet gada inflācijas līmenis sastādīja 0,9%. Pamata inflācijas pieaugums, neskaitot pārtikas preces un energoresursus, janvārī sasniedza 1,4% gada griezumā. ASV. Pēc atkārtota aprēķina, 4. ceturkšņa IKP gada izteiksmē pieauga par 4.1% (salīdzinot ar 2020. gada 3. ceturksni). Sākotnējo pieteikumu skaits bezdarbnieka pabalstam par nedēļu reģistrēts 730 tūkstošu apmērā, kas ir par 111 tūkstošiem mazāk nekā iepriekšējā nedēļā un par 80 tūkstošiem mazāk, nekā prognozēja analītiķi. Jauno mājokļu pārdošanas apjomi janvārī pieauga par 4,3%, salīdzinot ar decembri, bet gada izteiksmē sastādīja 923 tūkstošus vienību, kas ir par 73 tūkstošiem vairāk, nekā prognozēja analītiķi. Ilglietojuma preču pasūtījumu apjoms janvārī salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi pieauga par 3,4%. Bāzes rādītājs, neskaitot civilo aviāciju, tajā pašā laika posmā pieauga par 1,4%. Janvārī, pateicoties valsts atbalsta maksājumiem, personīgo ienākumu līmenis pieauga par 10%, kad decembrī ienākumi pieauga par 0,6%. Personīgo tēriņu līmenis janvārī pieauga par 2,4%, salīdzinot ar decembri. Svarīgākie šīs nedēļas notikumi Pirmdien uzņēmējdarbības aktivitātes līmenis rūpniecības nozarē februārī kļūs zināms ASV, Ķīnā un Eiro zonā. Otrdien cenu pieauguma līmenis februārī kļūs zināms Eiro zonā. Trešdien kļūs zināmas nedēļas naftas rezervju izmaiņas ASV. Ceturtdien dati par mazumtirdzniecību un janvāra bezdarbu tiks paziņoti Eiro zonā, bet ASV tiks publicēts sākotnējo bezdarba pieprasījumu skaits par nedēļu. Piektdien ASV uzzinās datus par tirdzniecības bilanci janvārī, kā arī par darba tirgus stāvokli februārī.     Šeit sniegtajai informācijai ir informatīvs raksturs, tā nevar tikt uzskatīta par piedāvājumu vai ieteikumu pirkt, turēt vai pārdot vērtspapīrus, vai par ieguldījumu ieteikumu, ieguldījumu pētījumu vai ieguldījumu konsultāciju vai par ieteikumu uzticēt jūsu aktīvu pārvaldīšanu noteiktajam ieguldījumu pārvaldniekam. Klients pilnībā apzinās un uzņemas visus riskus, kas saistīti ar ieguldījumiem. Šo informāciju ir sagatavojusi AS Baltic International Bank.

  2020. gada 4. ceturksnī Baltic International Bank SE turpināja īstenot izvēlēto biznesa stratēģiju, apliecinot sevi kā stabilu vietējā kapitāla banku un nozīmīgu finanšu sektora dalībnieku, saglabājot augstu likviditātes seguma rādītāju – 139%, kā arī augstu kapitāla rādītāju – 16,32 %. 2020. gada 4.ceturksni Baltic International Bank SE noslēdza ar šādiem finanšu rezultātiem (dati par koncernu norādīti iekavās): - Aktīvi: 216,74 miljoni eiro (221,87 milj. Eiro); - Kopējais kapitāla rādītājs: 16,32% (14,37%); - Likviditātes seguma rādītājs: 139%; - Zaudējumi: 1,46 milj. eiro (3,42 milj. Eiro) “2020. gads Bankai būtisks ar tās atgriešanos kreditēšanā, kas bijusi viena no mūsu stratēģiskajām prioritātēm, esam turpinājuši mērķtiecīgu darbu un redzam, ka mazo un vidējo uzņēmumu segmentā pieprasījums pēc papildus finanšu līdzekļiem visa gada garumā saglabājies augsts. Iespēju kreditēt uztveram ne tikai kā atbalstu uzņēmēju sektoram, bet arī kā pienesumu valsts ekonomikai kopumā. Aizvadītajā gadā esam arī stiprinājuši vadības komandu, Bankas valdei pievienojies ekonomikas zinātņu doktors Edgars Voļskis, kā arī Banka kļuvusi par Eiropas Komercsabiedrību (Societas Europaea) ar mērķi stiprināt Sabiedrības starptautisko dimensiju un veicināt starptautisko atpazīstamību Eiropas Savienībā, Sabiedrības un potenciālo klientu, citu starptautisko banku un finanšu pakalpojumu sniedzēju vidū. Pērn noslēdzām vienu no posmiem Bankas digitālo kanālu pilnveidošanā un darbu sāka jaunā internetbanka. 2020. gadā Banka arī otro gadu pēc kļuva par Platīna kategorijas uzvarētāju Ilgtspējas indeksā 2020., esot vienīgā vietējā kapitāla Bankas, kas saņēmusi šo augsto apbalvojumu. Savukārt gadu noslēdzām ar vērienīgu projektu kultūras mantojuma jomā – ar Bankas atbalstu klajā nāca heraldikas izdevumus “Dzimtu Ģerboņi mūsdienu Latvijā” “, - norāda valdes priekšsēdētājs Viktors Bolbats. 2020. gada 31. decembrī Bankas klientu kopējo līdzekļu apjoms sasniedza 358 miljonus eiro (357 milj. eiro), t.sk. aktīvu pārvaldīšanā apjoms sasniedzot 66 miljonus eiro (66 milj. eiro). Brokeru apkalpošanā esošo finanšu instrumentu vērtība –109 miljonus eiro (109 milj.eiro). Bankas augsti likvīdie aktīvi (aktīvi ar investīciju līmeņa reitingu un prasības pret Latvijas Banku) veidoja 109 miljonus eiro (109 milj. eiro) jeb 50% (49 %) no kopējiem aktīviem. Ieguldījumi valsts obligācijās veidoja 22,86 miljonus eiro (22,86 milj. eiro) jeb 10% (10%) no kopējiem aktīviem. Likvīdo aktīvu struktūra ir labi diversificēta: 20% veido obligācijas, 2% veido prasības pret kredītiestādēm, 73% veido prasības pret Latvijas Banku, 4% veido kase un 1% akcijas. Likviditātes seguma rādītājs (LCR, Liquidity Coverage Ratio) bija 139%. Neto stabila finansējuma rādītājs (NSFR, Net Stable Funding Ratio), kas raksturo stabila finansējuma pieejamību aktīviem un ārpusbilances saistībām, ir sasniedzis 137%. Turpinot Bankas aktīvu kvalitātes uzlabošanas un kapitāla stiprināšanas programmu, 2020. gada 31.decembrī Bankas pirmā līmeņa kapitāla rādītājs (Tier 1 capital ratio) sasniedza 14,41% (12,49%), kamēr kopējais kapitāla rādītājs (Total Capital Ratio) – 16,32% (14,37%), kas būtiski pārsniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteiktās minimālās pašu kapitāla prasības (Total SREP capital requirement ratio) – 11%. Sasniegtais kopējais kapitāla rādītājs pārsniedz arī vispārējā nepieciešamā kapitāla apmēra rādītāja līmeni (Overall capital requirement ratio), kas sastādīja 13.50%. 2020. gada 31. decembrī Bankas pašu kapitāls bija 23,60 miljoni eiro (21,12 miljoni eiro). Baltic International Bank pārskats par 2020. gada 4.ceturksni pieejams šeit.

  Konstantīns Goluzins, CFA Aktīvu pārvaldīšanas nodaļas vadītājs Tālr.: (+371) 6700 0456 E-pasts: trust@bib.eu SKATĪT LINKEDIN PROFILU   Pagājušās nedēļas galvenie notikumi Bijusī Nigērijas finanšu ministre Ngozi Okondžo-Iveala kļūs par pirmo sievieti un pirmo Āfrikas kontinenta pārstāvi, kas ieņems Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) ģenerāldirektora amatu. Kā ģenerāldirektors ar ierobežotām formālām pilnvarām 66 gadus vecā Okondžo-Iveala būs starpnieks starptautiskās tirdzniecības sarunās, iesaistīsies tirdzniecības noteikumu reformās un cīnīsies ar protekcionismu, kas pastiprinājies Covid-19 pandēmijas laikā. Ngozi Okondžo-Iveala studēja ekonomiku Hārvardā, bet savos pusaudžu gados pārdzīvoja Nigērijas pilsoņu karu. Nesen viņa saņēma Amerikas pilsonību. 2003. gadā Okondžo-Iveala atgriezās dzimtenē un divas reizes (2003.-2006. un 2011.-2015. gadā) vadīja Finanšu ministriju. Tiek uzskatīts, ka tieši viņas izturība un sarunu vadīšanas spējas ir palīdzējušas nodrošināt 2005. gadā Nigērijas parādu norakstīšanu, sarunās ar Parīzes kreditoru klubu. Okondžo-Iveala 25 gadus pavadīja Pasaules Bankā kā attīstības ekonomists, pārraugot bankas darbības bilanci 81 miljardu ASV dolāru apmērā, pakāpjoties līdz izpilddirektora amatam. Viņa arī darbojas vairāku lielu korporāciju, kā Twitter un Danone, valdēs. Visi PTO Ģenerālpadomes locekļi, kurā atrodas visu organizācijas dalībvalstu pārstāvji to vienbalsīgi apstiprināja. PTO pēc sešu mēnešu izpilddirektora prombūtnes, atrodas daļējas paralīzes stāvoklī, galvenokārt tāpēc, ka Trampa administrācija bija bloķējusi jauna vadītāja ievēlēšanu. Bet pat pirms Trampa lēmumi par kuriem bija jāvienojas vienprātīgi, bieži ir bijuši virzīti lēni. Tajā pašā laikā ASV un citas attīstītās PTO dalībvalstis apgalvoja, ka jaunattīstības valstis, īpaši Ķīna, nevar pastāvīgi pieprasīt izņēmumus no noteikumiem un noteikumi ir jāpārskata, lai ņemtu vērā Ķīnas ekonomikas straujo izaugsmi. ASV centrālās bankas 26.-27.janvāra sanāksmes protokols parādīja, ka joprojām vājinātas ekonomikas apstākļos, kuru atlabšana var aizņemt ilgu laiku. Federālo rezervju sistēmas amatpersonas apsprieda, kā likt pamatus augstākas inflācijas pieņemšanai sabiedrībā, kā arī nepieciešamība saglabāt modrību un uzraudzīt stresa pazīmes dinamisko aktīvu tirgos. FRS ierēdņi, cita starpā, ir apsprieduši tādas platformas kā Robinhood, kas ļauj privātiem investoriem tirgoties akciju tirgū. Regulatora padomes locekļi paziņoja, ka ir gatavi uzturēt stimulējošo monetāro politiku, lai uzlabotu situāciju darba tirgū, kas joprojām neatgūstas no koronavīrusa pandēmijas ietekmes. Vairāki sanāksmes dalībnieki norādīja, ka redz cenu pieaugumu produktiem, kas piegādes ķēdes traucējumu dēļ ir vai drīz var tikt ierobežoti; citi gaidīja, ka iespējamā straujas aktivitātes līmeņa atgriešanās, varētu izraisīt vienreizēju cenu pieaugumu. Ekonomikas dati Eiro zona. Saskaņā ar pārrēķinu, IKP ceturtajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2020. gada trešo ceturksni samazinājās par 0,6%, savukārt IKP samazinājums ceturtajā ceturksnī gada izteiksmē (salīdzinājumā ar 2019. gada ceturto ceturksni) sastādīja 5%. Saskaņā ar PMI uzņēmējdarbības indeksa primārā novērtējuma rezultātiem februārī rādītājs palielinājās par 0,3 punktiem un sastādīja 48,1. No rādītājiem, kas veido indeksu, uzņēmējdarbība pakalpojumu nozarē bija par 0,7 punktiem zemāka, savukārt apstrādes rūpniecības stāvoklis pieauga par 2,9 punktiem. ASV. Saskaņā ar PMI uzņēmējdarbības indeksa sākotnējā novērtējuma rezultātiem februārī, rādītājs pieauga par 1,1 punktu un sastādīja 58,8. No rādītājiem, kas veido indeksu, uzņēmējdarbība pakalpojumu nozarē bija par 0,6 punktiem augstāka, bet apstrādes rūpniecības stāvoklis samazinājās par 0,7 punktiem. Sākotnējo pieteikumu skaits bezdarbnieka pabalstam tika reģistrēts 861 tūkstošu apmērā, kas ir par 13 tūkstošiem vairāk nekā iepriekšējā nedēļā un par 96 tūkstošiem vairāk, nekā prognozēja analītiķi. Mazumtirdzniecības apjoms janvārī salīdzinājumā ar 2020. gada decembri pieauga par 5,3%, savukārt mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugums tika prognozēts 1% apmērā. Savukārt, izslēdzot no rādītāja datus par benzīna un automašīnu tirdzniecību, mazumtirdzniecības apjoms janvārī pieauga par 5,9%. Svarīgākie šīs nedēļas notikumi Otrdien Eiro zonai jāpublicē galīgie janvāra inflācijas dati. Trešdien ASV ziņos par jaunu māju pārdošanu janvārī, kā arī par naftas krājumu izmaiņām iepriekšējā nedēļā. Ceturtdien ASV jāpublicē ceturtā ceturkšņa IKP pārrēķins, dati par ilglietojuma preču tirdzniecību un sākotnējo bezdarbnieka pabalstu pieprasījuma skaits par nedēļu. Piektdien ASV kļūs zināmi pilsoņu personīgie ienākumi un izdevumi par janvāri.   Šeit sniegtajai informācijai ir informatīvs raksturs, tā nevar tikt uzskatīta par piedāvājumu vai ieteikumu pirkt, turēt vai pārdot vērtspapīrus, vai par ieguldījumu ieteikumu, ieguldījumu pētījumu vai ieguldījumu konsultāciju vai par ieteikumu uzticēt jūsu aktīvu pārvaldīšanu noteiktajam ieguldījumu pārvaldniekam. Klients pilnībā apzinās un uzņemas visus riskus, kas saistīti ar ieguldījumiem. Šo informāciju ir sagatavojusi AS Baltic International Bank.

  Konstantīns Goluzins, CFA Aktīvu pārvaldīšanas nodaļas vadītājs Tālr.: (+371) 6700 0456 E-pasts: trust@bib.eu SKATĪT LINKEDIN PROFILU   Pagājušās nedēļas galvenie notikumi Federālo rezervju sistēmas (FRS) vadītājs Džeroms Pauels, uzstājoties Ņujorkas Ekonomikas klubā, sacīja, ka ASV darba tirgus atgriešanās līdz līmenim, kas tika sasniegts pirms pandēmijas sākuma var aizņemt "daudzus gadus". Džeroms Pauels paskaidroja, ka jau kopš pandēmijas sākuma FRS bija noraizējies par tā ilgtermiņa sekām darba tirgū. Ilgstoši bezdarba periodi var nopietni kaitēt cilvēka labklājībai, kā arī mazināt valsts ekonomisko potenciālu. Iepriekšējā pieredze rāda, ka atveseļošanās var ilgt daudzus gadus. FRS vadītājs piebilda, ka pandēmijas sākumā, 2020. gada februārī, ASV bezdarba līmenis bija 3,5%. 2020. gada aprīlī tas sasniedza maksimumu visā pandēmijas periodā - 14,8%, un līdz 2021. gada janvārim bezdarba līmenis samazinājās līdz 6,3%. 2020. gadā ASV IKP samazinājās par 3,5%, kas ir vissliktākais rādītājs kopš Otrā pasaules kara. ASV Senāta balsojums par bijušā prezidenta Donalda Trampa impīčmentu sestdien, 13. februārī, beidzās ar bijušā valsts vadītāja attaisnošanu. 57 no 100 Amerikas parlamenta augšpalātas deputātiem nobalsoja par Trampa atcelšanu no prezidentūras. Tomēr, lai impīčmentu atzītu par spēkā esošu, bija nepieciešams divu trešdaļu balsu vairākums, kas atbilst vismaz 67 kongresmeņiem. Impīčmenta procedūru pret Donaldu Trampu uzsāka Kongresa Pārstāvju palāta, kamēr Tramps vēl bija ASV prezidents. Tomēr laika trūkuma dēļ, Senāts bija spiests izskatīt šo jautājumu pēc vēlēšanās uzvarējušā jaunā valsts vadītāja demokrāta Džo Baidena inaugurācijas. Ekonomikas dati ASV. Sākotnējo pieteikumu skaits bezdarbnieka pabalstam par nedēļu tika reģistrēts 793 tūkstošu apmērā, kas ir par 19 tūkstošiem mazāk nekā iepriekšējā nedēļā un par 43 tūkstošiem vairāk, nekā prognozēja analītiķi. Patēriņa cenu indekss janvārī salīdzinājumā ar decembri pieauga par 0,3%, bet gada inflācijas līmenis sastādīja 1,4%. Arī pamata inflācijas līmeņa kāpums, neskaitot pārtikas preces un energoresursus, janvārī sastādīja 1,4% gadā. Ķīna. Patēriņa cenu indekss janvārī salīdzinājumā ar decembri palielinājās par 1%, savukārt gada inflācija bija negatīva un sastādīja -0,3%. Svarīgākie šīs nedēļas notikumi Pirmdien Eiro zonā publicēs datus par decembra tirdzniecības bilanci un rūpniecības produkciju. Otrdien Eiro zonai jāpublicē dati par IKP pārrēķinu par ceturto ceturksni. Trešdien ASV jāpublicē dati par janvāra mazumtirdzniecību un rūpniecisko ražošanu, kā arī pēdējās FRS sanāksmes protokoli. Ceturtdien ASV publicēs sākotnējo bezdarbnieka pabalstu pieprasījumu skaitu nedēļā, kā arī nedēļas naftas krājumu izmaiņas. Piektdien uzņēmējdarbības vides stāvoklis februārī tiks publicēts Eiro zonā un ASV. Šeit sniegtajai informācijai ir informatīvs raksturs, tā nevar tikt uzskatīta par piedāvājumu vai ieteikumu pirkt, turēt vai pārdot vērtspapīrus, vai par ieguldījumu ieteikumu, ieguldījumu pētījumu vai ieguldījumu konsultāciju vai par ieteikumu uzticēt jūsu aktīvu pārvaldīšanu noteiktajam ieguldījumu pārvaldniekam. Klients pilnībā apzinās un uzņemas visus riskus, kas saistīti ar ieguldījumiem. Šo informāciju ir sagatavojusi AS Baltic International Bank.

  Konstantīns Goluzins, CFA Aktīvu pārvaldīšanas nodaļas vadītājs Tālr.: (+371) 6700 0456 E-pasts: trust@bib.eu SKATĪT LINKEDIN PROFILU   Pagājušās nedēļas galvenie notikumi Februāra sākuma sanāksmē Anglijas Banka saglabājusi bāzes procentu likmi 0,1% apmērā. Aktīvu iegādes ierobežojums arī tika saglabāts 895 miljardu mārciņu apmērā. Lielbritānijas regulators atzīmēja, ka Covid-19 pandēmija joprojām negatīvi ietekmē ienākumus, izdevumus un darba tirgu Lielbritānijā un inflācija joprojām ir krietni zem 2% mērķa. Lielbritānijas Centrālā banka norādījusi, ka vakcinācijai pret Covid-19 vajadzētu palīdzēt Lielbritānijas ekonomikai ātri atgūties līdz 2021. gada beigām. Neskatoties uz to, regulators ir gatavs vajadzības gadījumā veikt turpmākas darbības, lai palīdzētu ekonomikai atkopties un noturēt inflāciju. Anglijas Bankā atzīmēja, ka lielākajai daļai komercbanku būs vajadzīgs laiks, lai mainītu sistēmas un procesus, lai īstenotu stratēģiskus vai taktiskus lēmumus. Anglijas Banka uzsvēra, ka tas viss nenozīmē negatīvo likmju ieviešanas neizbēgamību. Neskatoties uz to, Anglijas Banka plāno sadarboties risinājumu izstrādē ar visiem iesaistītajiem uzņēmumiem, lai sešu mēnešu laikā sagatavotu visus iesaistītos uzņēmumus negatīvas likmes režīmam. Negatīvās likmes uzņēmumiem un privātpersonām faktiski ļauj aizņemties naudu, saņemot par to procentu ienākumus. Tai pat laikā, ieguldījumi banku noguldījumos un citos parāda instrumentos to īpašniekiem rada zaudējumus, kas ir vienādi ar negatīvo likmi. Šāds monetārais režīms teorētiski veicina ieguldījumus citos biržā tirgotos instrumentos un uzņēmumos, kā arī aktīvus tēriņus, kam būtu jāveicina ekonomikas izaugsme. Tomēr negatīvās procentu likmes vēl vairāk ietekmē banku rentabilitāti, negatīvi ietekmējot to finanšu rādītājus.   Ekonomikas dati Eiro zona. PMI uzņēmējdarbības indeksa galīgās pārskatīšanas rezultātā, janvārī indekss samazinājās par 1,3 punktiem līdz 47,8. No rādītājiem, kas veido indeksu, uzņēmējdarbība pakalpojumu nozarē bija par 1 punktu zemāka, savukārt apstrādes rūpniecības stāvoklis samazinājās par 0,4 punktiem. Bezdarba līmenis decembrī saglabājās novembra līmenī - 8,3%. Patēriņa cenu indekss janvārī salīdzinājumā ar 2020. gada decembri pieauga par 0,2%, savukārt gada inflācija sasniedza 0,9%. Galvenās inflācijas pieaugums, neskaitot pārtikas un enerģijas resursus, janvārī sasniedza 1,4% gadā. ASV. Sākotnējo pieteikumu skaits bezdarbnieka pabalstam par nedēļu tika reģistrēts 779 tūkstošu apmērā, kas ir par 33 tūkstošiem mazāk nekā iepriekšējā nedēļā un par 51 tūkstoti mazāk, nekā prognozēja analītiķi. PMI uzņēmējdarbības indeksa galīgās pārskatīšanas rezultātā, janvārī indekss pieauga par 3,4 punktiem līdz 58,7. No rādītājiem, kas veido indeksu, uzņēmējdarbības aktivitāte pakalpojumu nozarē bija par 3,5 punktiem augstāka, savukārt apstrādes rūpniecības stāvoklis pieauga par 2,1 punktu. Bezdarba līmenis janvārī samazinājās par 0,4 procentpunktiem un sasniedza 6,3%, bet jaunu darba vietu skaits nelauksaimnieciskajā sektorā sasniedza 49 tūkstošus, kas ir par tūkstoti mazāk, nekā gaidīts, un par 276 tūkstošiem vairāk nekā mēnesi iepriekš. Ķīna. Saskaņā ar Caixin Bank novērtējumu janvārī PMI ražošanas nozarē samazinājās par 1,5 procentpunktiem līdz 51,5 punktiem. Savukārt Ķīnas Nacionālā statistikas biroja dati liecina, ka PMI Manufacturing janvārī sastādīja 51,3 punktu.   Svarīgākie šīs nedēļas notikumi Trešdien dati par janvāra cenu pieaugumu tiks publicēti Ķīnā un Amerikas Savienotajās Valstīs, kā arī ASV ziņos par naftas rezervju izmaiņām par nedēļu. Ceturtdien ASV publicēs sākotnējo pieprasījumu skaitu par bezdarbnieka pabalstiem par nedēļu. Šeit sniegtajai informācijai ir informatīvs raksturs, tā nevar tikt uzskatīta par piedāvājumu vai ieteikumu pirkt, turēt vai pārdot vērtspapīrus, vai par ieguldījumu ieteikumu, ieguldījumu pētījumu vai ieguldījumu konsultāciju vai par ieteikumu uzticēt jūsu aktīvu pārvaldīšanu noteiktajam ieguldījumu pārvaldniekam. Klients pilnībā apzinās un uzņemas visus riskus, kas saistīti ar ieguldījumiem. Šo informāciju ir sagatavojusi AS Baltic International Bank.

  Konstantīns Goluzins, CFA Aktīvu pārvaldīšanas nodaļas vadītājs Tālr.: (+371) 6700 0456 E-pasts: trust@bib.eu SKATĪT LINKEDIN PROFILU   Pagājušās nedēļas galvenie notikumi ASV FRS  pirmajā šī gada sanāksmē, saglabāja bāzes procentu likmi 0–0,25% līmenī. Regulatora paziņojumā teikts, ka Atvērtā tirgus komiteja nolēma saglabāt bāzes procentu likmes mērķa diapazonu 0–0,25% apmērā un uzskata, ka būs lietderīgi saglabāt šo mērķa diapazonu līdz darba tirgus apstākļi sasniegs līmeni, kas atbilst komitejas maksimālās nodarbinātības mērķim, bet inflācijas pieaugums tuvosies 2%. Papildus likmju uzturēšanai pašreizējā līmenī, FRS plāno arī nākamajos mēnešos turpināt uzpirkt valsts obligācijās vismaz 80 miljardu ASV dolāru apmērā, un, ar hipotēku nodrošinātos vērtspapīros vismaz 40 miljardus ASV dolāru apmērā ik mēnesi, līdz tiks panākts būtisks progress attiecībā uz maksimālo nodarbinātību un cenu stabilitāti. FRS uzsver, ka pandēmija turpina radīt spiedienu uz ekonomisko aktivitāti, nodarbinātību un inflāciju, kā arī rada ievērojamus riskus ekonomikas perspektīvām - gan ASV, gan arī visā pasaulē. FRS priekšsēdētājs Džeroms Pauels preses konferencē pēc šī gada pirmās tikšanās atzīmēja, ka ASV ekonomika nebūt nav pilnībā atkopusies un pandēmijas dēļ aptuveni 9 miljoni cilvēku palikuši bez darba. Viņš arī piebilda, ka ekonomika ir tālu no mūsu nodarbinātības un inflācijas mērķiem un, visticamāk, būs vajadzīgs laiks, lai gūtu ievērojamu turpmāku progresu. Dž. Pauelss paskaidroja, ka līdz šo mērķu sasniegšanai, ASV plāno īstenot adaptīvu monetāro politiku. Pauels atkārtoja, ka ASV ekonomikas perspektīvas joprojām ir "ļoti neskaidras" un  uzsvēra, ka negaida, ka inflācija pieaugs daudz straujāk par mērķa līmeni 2% apmērā, taču sacīja, ka FRS "ir instrumenti, lai šo problēmu risinātu". Centrālās bankas vadītājs norādīja, ka, nedaudz palielinoties šim rādītājam, FRS neveiks nekādus būtiskus pasākumus, bet tikai uzraudzīs to. Janvāra ziņojumā, Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) uzlaboja prognozes par globālo IKP pieaugumu šogad par 0,3 procentpunktiem salīdzinājumā ar oktobra aplēsēm. Pēc fonda analītiķu domām, šogad pasaules IKP pieauguma temps būs 5,5%, oktobra prognozē šis rādītājs bija 5,2%. 2022. gadā SVF sagaida 4,2% pieaugumu. Pērn, pēc fonda analītiķu domām, pasaules ekonomika saruka par 3,5%, savukārt rudenī eksperti gaidīja, ka līdz 2020. gada beigām pasaules IKP samazināsies par 4,4%. Ziņojumā teikts, ka 2021. gada prognozes augšupejoša pārskatīšana par 0,3 procentpunktiem atspoguļo papildu atbalsta pasākumus vairākās lielajās ekonomikās un cerības uz spēcīgāku ekonomisko aktivitāti vakcināciju dēļ šī gada otrajā pusē. Saskaņā ar fonda ekspertu prognozēm pasaules tirdzniecības apjoms šogad palielināsies par 8,1%, bet 2022.gadā par 6,3%. Paredzams, ka lielākajā daļā valstu samazināsies arī fiskālais deficīts, ko veicinās lielāki valdības ieņēmumi un mazāki izdevumi ekonomiskās aktivitātes atjaunošanās laikā. Tai pat  laikā dokumentā atzīmēts, ka kopumā valstu regulatoru apstiprinājumi vakcīnu pielietošanai pret koronavīrusu "dod cerību" pārvarēt pandēmiju, tomēr jauni infekcijas izplatīšanās viļņi un jauni vīrusa varianti rada bažas par turpmāko ekonomisko attīstību.   Ekonomikas dati ASV. Saskaņā ar sākotnējo novērtējumu, IKP ceturtajā ceturksnī pieauga par 4% gadā (salīdzinot ar 2020. gada trešo ceturksni), kas sakrita ar analītiķu gaidām. Sākotnējo pieteikumu skaits bezdarbnieka pabalstam par nedēļu tika reģistrēts 847 tūkstošu apmērā, kas ir par 67 tūkstošiem mazāk nekā iepriekšējā nedēļā, un par 53 tūkstošiem mazāk nekā prognozēja analītiķi. Ilglietojuma preču pasūtījumu apjoms decembrī, salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, pieauga par 0,2%. Bāzes rādītāja, kas neietver civilo aviāciju, pieaugums tajā pašā periodā sastādīja 0,5%. Decembrī amerikāņu personīgo ienākumu līmenis pieauga par 0,6% m/m, savukārt personīgo tēriņu līmenis decembrī salīdzinājumā ar novembri samazinājās par 0,2%.   Svarīgākie šīs nedēļas notikumi Pirmdien ASV, Eiro zona un Ķīna uzzinās uzņēmējdarbības noskaņojuma līmeni rūpniecības nozarē janvārī. Otrdien Eiro zonā kļūs zināms IKP kritums ceturtajā ceturksnī. Trešdien Eiro zona ziņos par janvāra inflāciju, bet ASV publicēs datus par nedēļas naftas rezervju izmaiņām. Ceturtdien ASV uzzinās sākotnējo bezdarbnieka pabalstu pieteikumu skaitu par nedēļu. Piektdien ASV publicēs datus par darba tirgus stāvokli janvārī, kā arī tirdzniecības bilances rādītājus par decembri.     Šeit sniegtajai informācijai ir informatīvs raksturs, tā nevar tikt uzskatīta par piedāvājumu vai ieteikumu pirkt, turēt vai pārdot vērtspapīrus, vai par ieguldījumu ieteikumu, ieguldījumu pētījumu vai ieguldījumu konsultāciju vai par ieteikumu uzticēt jūsu aktīvu pārvaldīšanu noteiktajam ieguldījumu pārvaldniekam. Klients pilnībā apzinās un uzņemas visus riskus, kas saistīti ar ieguldījumiem. Šo informāciju ir sagatavojusi AS Baltic International Bank.

  Konstantīns Goluzins, CFA Aktīvu pārvaldīšanas nodaļas vadītājs Tālr.: (+371) 6700 0456 E-pasts: trust@bib.eu SKATĪT LINKEDIN PROFILU   Pagājušās nedēļas galvenie notikumi Iepriekšējā nedēļā Eiropas Centrālā banka (ECB), kā tika gaidīts, saglabāja bāzes procentu likmi nulles līmenī, bet noguldījumu likmi mīnus 0,5% apmērā. Maržinālo aizdevumu likme tika saglabāta 0.25% līmenī. ECB Padome sagaida, ka pamatlikmes saglabāsies pašreizējā līmenī vai zem tā, līdz inflācija “pārliecinoši” tuvosies mērķim, kas ir nedaudz zem 2%. ECB arī nemainīja pandēmijas ārkārtas pirkumu programmas (PEPP) uzpirkšanas apjomu, atstājot to 1,85 triljonu eiro apmērā, kā to paredzēja eksperti. Centrālā banka turpinās atpirkt aktīvus saskaņā ar šo programmu vismaz līdz 2022. gada marta beigām vai līdz brīdim, kad tā uzskatīs, ka koronavīrusu pandēmijas izraisītā krīze ir beigusies. ECB ir paredzējusi vismaz līdz 2023. gada beigām reinvestēt ieņēmumus no PEPP ietvaros dzēšamām obligācijām. ECB prezidente Kristīne Lagarda preses konferencē pēc ECB sanāksmes sacīja, ka koronavīrusu pandēmija, visticamāk, izraisīs ekonomikas samazināšanos 2020. gada beigās un izdarīs spiedienu uz ekonomisko aktivitāti šī gada sākumā, taču tas atbilst ECB prognozēm. Lagarda atzīmēja, ka ekonomiskās izaugsmes riski  spiež uz ekonomikas sabremzēšanos, bet mazāk izteikti. Viņa arī uzskata, ka vakcīnu ieviešana, kas sākās decembra beigās, sniedz lielāku pārliecību par veselības krīzes atrisināšanu, tomēr, lai sasniegtu pūļa imunitāti, būs vajadzīgs laiks, un nevar izslēgt arī turpmākus ar pandēmiju saistītus, nevēlamus, notikumus. Pirmajā dienā, pēc zvēresta nodošanas 20. janvārī, jaunais ASV prezidents Džozefs Baidens parakstīja 15 dekrētus un rīkojumus, ar kuriem atcēla viņa priekšgājēja Donalda Trampa lēmumus, kā arī ieviesa jaunus pasākumus koronavīrusa pandēmijas apkarošanai. Baidens atcēla Trampa dekrētu, kas aizliedza iedzīvotājiem no vairākām pārsvarā musulmaņu valstīm iebraukt ASV un apturēja sienas būvniecību uz Meksikas robežas, kas Trampa vadībā tika celta dienu un nakti līdz viņa valdības pēdējai dienai. Pat vēlēšanu kampaņas laikā demokrāts solīja atjaunot valsts dalību Parīzes nolīgumā  par klimata pārmaiņām, par izstāšanos no kuras Tramps paziņoja 2017. gadā. Prezidents arī parakstīja dekrētu, ar kuru pavēlēja migrācijas iestādēm pārtraukt mēģinājumus izraidīt no valsts cilvēkus, kuri ieradušies Amerikas Savienotajās Valstīs kā bērni ar nelegālo imigrantu vecākiem. Trampa administrācija četrus gadus centās atcelt šo Baraka Obamas iniciatīvu, kas pazīstama kā DACA programma, bet galu galā cieta sakāvi tiesās. Baidens arī apturēja valsts izstāšanos no Pasaules Veselības organizācijas, kuru uzsāka viņa priekšgājējs un padarīja masku nēsāšanu un fiziskas distancēšanas pasākumus obligātus visās federālajās iestādēs un visiem valdības darbiniekiem. Ekonomikas dati ASV. Sākotnējo pieteikumu skaits bezdarbnieka pabalstam par nedēļu reģistrēts 900 tūkstošu apmērā, kas ir par 26 tūkstošiem mazāk nekā iepriekšējā nedēļā un par 10 tūkstošiem mazāk, nekā prognozēja analītiķi. Saskaņā ar PMI uzņēmējdarbības indeksa primārā novērtējuma rezultātiem, janvārī rādītājs palielinājās par 2,7 punktiem un sastādīja 58,0. No rādītājiem, kas veido indeksu, uzņēmējdarbība pakalpojumu nozarē bija par 2,7 punktiem augstāka, bet apstrādes rūpniecības stāvoklis pieauga par 2 punktiem. Eiro zona. Saskaņā ar PMI uzņēmējdarbības indeksa primārā novērtējuma rezultātiem, janvārī rādītājs samazinājās par 1,6 punktiem un sastādīja 47,5. No rādītājiem, kas veido indeksu, uzņēmējdarbība pakalpojumu nozarē bija par 1,4 punktiem zemāka, bet apstrādes rūpniecības stāvoklis samazinājās par 0,5 punktiem. Patēriņa cenu indekss decembrī salīdzinājumā ar novembri pieauga par 0,3%, bet gada inflācija sastādīja -0,3%. Pamata inflācijas pieauguma temps, neskaitot pārtikas preces un energoresursus, decembrī sasniedza 0,2% gadā. Ķīna. IKP ceturtajā ceturksnī salīdzinājumā ar trešo ceturksni pieauga par 2,6%, savukārt IKP pieaugums gada griezumā (salīdzinājumā ar 2019. gada ceturto ceturksni) sasniedza 6,5%. Mazumtirdzniecības apjomi decembrī, salīdzinājumā ar 2019. gada decembri, pieauga par 4,6%, savukārt mazumtirdzniecības pieauguma temp tika prognozēts 5,5% apmērā. Rūpnieciskā ražošana decembrī, salīdzinot ar 2019. gada decembri, palielinājās par 7,3%. Bezdarba līmenis decembrī saglabājās novembra līmenī, sastādot 5,2%.     Svarīgākie šīs nedēļas notikumi Šonedēļ notiks Davosas ekonomikas forums, šoreiz tiešsaistes formātā. Trešdien ASV uzzinās datus par ilglietojuma preču pasūtījumiem decembrī, kā arī par naftas rezervju izmaiņām par nedēļu, savukārt FRS publicēs savu lēmumu par pamatlikmi. Ceturtdien ASV sniegs primāro novērtējumu par IKP pieaugumu ceturtajā ceturksnī, kā arī publicēs nedēļas sākotnējo pieprasījumu skaitu par bezdarbnieka pabalstiem. Piektdien kļūs zināmi dati par amerikāņu personīgajiem ienākumiem un izdevumiem decembrī. Šeit sniegtajai informācijai ir informatīvs raksturs, tā nevar tikt uzskatīta par piedāvājumu vai ieteikumu pirkt, turēt vai pārdot vērtspapīrus, vai par ieguldījumu ieteikumu, ieguldījumu pētījumu vai ieguldījumu konsultāciju vai par ieteikumu uzticēt jūsu aktīvu pārvaldīšanu noteiktajam ieguldījumu pārvaldniekam. Klients pilnībā apzinās un uzņemas visus riskus, kas saistīti ar ieguldījumiem. Šo informāciju ir sagatavojusi AS Baltic International Bank.

  Konstantīns Goluzins, CFA Aktīvu pārvaldīšanas nodaļas vadītājs Tālr.: (+371) 6700 0456 E-pasts: trust@bib.eu SKATĪT LINKEDIN PROFILU   Pagājušās nedēļas galvenie notikumi Jaunievēlētais ASV prezidents Džo Baidens pagājušajā nedēļā iepazīstināja ar savu projektu 1,9 triljonu dolāru apmērā, ASV ekonomikas stimulēšanai, ko kongresā jau ir atbalstījusi Demokrātu partija. Džo Baidena  priekšlikumos  iekļauti vairāki pasākumi ekonomikas stimulēšanai: paredzams, ka apmēram 400 miljardi dolāru no plānotās  summas tiks piešķirti cīņai pret Covid-19 un vakcinācijas kampaņai, 1 triljons dolāru - lai sniegtu palīdzību iedzīvotājiem, pārējā summa - lai palīdzētu uzņēmumiem, kas īpaši cietuši pandēmijas laikā. Ekonomikas stimulēšanas komplektā ietilpst tiešie maksājumi amerikāņiem - 1,4 tūkstoši dolāru vienam nodokļu maksātājam. Izmaksas sasniegs 2000 dolāru vienai personai (kopā ar 600 dolāru čeku, ko decembrī apstiprināja ASV Kongress). Baidens arī ierosinājis paaugstināt minimālo algu līdz 15 dolāriem stundā un palielināt bezdarbnieka pabalsta apmēru. Vietējo pašvaldību atbalstam štatu līmenī plānots piešķirt 350 miljardus dolāru. Savukārt, 170 miljardi ASV dolāru paredzēti  augstākās izglītības iestādēm. Plāns ietver arī pasākumus mazo uzņēmumu atbalstam. Turklāt, Baidens ierosina piešķirt 50 miljardus dolāru koronavīrusa infekcijas testēšanas programmai un 20 miljardus dolāru valsts vakcinācijas programmai. Aizvadītajā nedēļā Ziemeļreinas -Vestfālenes federālās zemes vadītājs Armīns Lasčets kļuva par Kristīgi demokrātiskās savienības vadītāju. Valdošās partijas vadītājs ir potenciāls kandidāts uz Vācijas kanclera amatu, kura ievēlēšana notiks septembrī, vēlēšanās Bundestāgā. Vācijas Kristīgi demokrātiskās savienības (CDU) partijas sanāksmes delegātu vairākums nobalsoja par Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes vadītāju Armīnu Lasšetu kā par jauno partijas vadītāju. Par viņa kandidatūru balsoja 521 cilvēks, vēl 466 delegāti atbalstīja bijušo frakcijas vadītāju Frīdrihu Merzu, četri cilvēki balsojumā atturējās. Kopumā uz šo amatu bija peieteikušies trīs kandidāti, Bundestāga ārpolitikas komitejas priekšsēdētājs Norberts Rotgens izstājās no sacensībām pirmajā kārtā. Rezultāti oficiāli jāapstiprina, balsojot pa pastu. Līdz 2018. gadam partiju vadīja Angela Merkele, pēc viņas - Annegret Kramp-Karrenbauer, kas 2020. gada februārī paziņoja par savu lēmumu atkāpties un atteikties cīnīties par Vācijas kancleres amatu. Ekonomikas dati ASV. Patēriņa cenu indekss decembrī salīdzinājumā ar novembri pieauga par 0,4%, bet gada inflācijas līmenis sastādīja 1,4%. Pamata inflācijas pieauguma temps, neskaitot pārtikas preces un energoresursus, decembrī sasniedza 1,6% gadā. Sākotnējo pieteikumu skaits bezdarbnieka pabalstam par nedēļu tika reģistrēts 965 tūkstošu apmērā, kas ir par 181 tūkstoti vairāk nekā iepriekšējā nedēļā, un par 170 tūkstošiem vairāk, nekā prognozēja analītiķi. Mazumtirdzniecības apjoms decembrī, salīdzinājumā ar novembri, samazinājās par 0,7%, savukārt tika gaidīts, ka mazumtirdzniecības apjoms paliks novembra līmenī. Savukārt, izslēdzot no rādītāja datus par benzīna un automašīnu tirdzniecību, mazumtirdzniecības apjoms decembrī samazinājās par 2,9%. Ķīna. Patēriņa cenu indekss decembrī salīdzinājumā ar novembri pieauga par 0,2%, bet gada inflācija sastādīja 0,7%. Tirdzniecības pārpalikums decembrī sasniedza rekordaugstu līmeni - 78,14 miljardus ASV dolāru. Eksports decembrī salīdzinājumā ar 2019. gada decembri palielinājās par 18,1%, savukārt imports tajā pašā periodā pieauga par 6,5%.   Svarīgākie šīs nedēļas notikumi Pirmdien Ķīnai jāpublicē dati par IKP pieaugumu 4. ceturksnī, kā arī rūpniecisko ražošanu, mazumtirdzniecību un bezdarbu decembrī. Jaunā ASV prezidenta Džo Baidena inaugurācija notiks trešdien. Ceturtdien ASV ziņos par sākotnējo pieprasījumu skaitu par bezdarbnieka pabalstiem nedēļā, bet ECB publicēs lēmumu par pamatlikmi. Piektdien uzņēmējdarbības līmenis janvārī tiks publicēts Eiro zonā un Amerikas Savienotajās Valstīs, kur kļūs zināmas arī nedēļas naftas rezervju izmaiņas. Šeit sniegtajai informācijai ir informatīvs raksturs, tā nevar tikt uzskatīta par piedāvājumu vai ieteikumu pirkt, turēt vai pārdot vērtspapīrus, vai par ieguldījumu ieteikumu, ieguldījumu pētījumu vai ieguldījumu konsultāciju vai par ieteikumu uzticēt jūsu aktīvu pārvaldīšanu noteiktajam ieguldījumu pārvaldniekam. Klients pilnībā apzinās un uzņemas visus riskus, kas saistīti ar ieguldījumiem. Šo informāciju ir sagatavojusi AS Baltic International Bank.

  Konstantīns Goluzins, CFA Aktīvu pārvaldīšanas nodaļas vadītājs Tālr.: (+371) 6700 0456 E-pasts: trust@bib.eu SKATĪT LINKEDIN PROFILU   Pagājušās nedēļas galvenie notikumi Debates par ASV prezidenta vēlēšanu rezultātiem, kas 6. janvārī notika Kongresa ēkā Vašingtonā, pārtrauca nemieri pie Kapitolija. Pašreizējā prezidenta Donalda Trampa atbalstītāji pēc viņa uzstāšanās ASV galvaspilsētā notikušajā mītiņā, izrāvās cauri Kapitolija aizšķersojumam un sadūrās ar policiju un apsardzi. Demonstrantiem izdevās iekļūt ēkā, bet kongresmeņi tika evakuēti. Dažas stundas pēc nemieriem ASV Kongresa ēka atkal nonāca varas iestāžu kontrolē. Vēlēšanu rezultātu apspriešana tika atsākta. Viceprezidents Maikls Penss to nosauca par Amerikas demokrātijas "stingrības un spēka" pazīmi. Senāta demokrātu un republikāņu līderi Čaks Šumers un Mičs Makkonels nosodīja uzbrukumu Kapitolijai. Šumers notikušo nosauca par "traipu valsts imidžam, kuru nebūs viegli nomazgāt". Makkonels piebilda, ka Senāts netiks iebiedēts. Pēc prezidenta Donalda Trampa atbalstītāju iebrukuma Kapitolijā, demokrātu kongresmeņi plāno sākt jaunu, otro prezidenta impīčmenta procedūru. Demokrāti 11. janvārī iesniegs attiecīgu iniciatīvu ASV Kongresa Pārstāvju palātā. Lijo, kurš atbalstīja šo rezolūciju, paziņoja, ka nākamnedēļ gaidāms plenārsēdes balsojums, taču viņš un viņa domubiedri dod priekšroku Trampam labprātīgi atkāpties no amata vai ka ASV viceprezidents Maiks Penss sper soļus šajā virzienā. Rezolūcijas projektā Tramps tiek apsūdzēts par kūdīšanu uz nekārtībām un tiek raksturots kā drauds nacionālajai drošībai, demokrātijai un konstitūcijai. Ekonomikas dati ASV. Sākotnējo pieteikumu skaits bezdarbnieka pabalstam tika reģistrēts 787 tūkstošu apmērā, kas ir par 3 tūkstošiem mazāk nekā iepriekšējā nedēļā un par 13 tūkstošiem mazāk, nekā prognozēja analītiķi. Bezdarba līmenis decembrī palika nemainīgs - 6,7%, un jaunu darba vietu skaits nelauksaimniecības nozarē samazinājās par 140 tūkstošiem, pretēji cerībām par 71 tūkstoša darba vietu pieaugumu. Eiro zona. Patēriņa cenu indekss decembrī salīdzinājumā ar novembri pieauga par 0,3%, savukārt gada inflācijas līmenis sastādīja -0,3%. Pamata inflācijas pieauguma temps, neskaitot pārtikas preces un energoresursus, decembrī sasniedza 0,2% gadā. Bezdarba līmenis novembrī samazinājās par 0,1 procentpunktu un sastādīja 8,3%.   Svarīgākie šīs nedēļas notikumi Pirmdien Ķīnā tiks publicēti inflācijas dati par decembri Trešdien ASV tiks publicēti dati par inflāciju decembrī, kā arī dati par nedēļas naftas rezervju izmaiņām. Ceturtdien Ķīna publicēs datus par tirdzniecības bilanci decembrī, bet ASV zinās sākotnējo pieteikumu skaitu par bezdarbnieka pabalstiem par iepriekšējo nedēļu. Piektdien ASV publicēs datus par decembra mazumtirdzniecību un rūpniecisko ražošanu. Šeit sniegtajai informācijai ir informatīvs raksturs, tā nevar tikt uzskatīta par piedāvājumu vai ieteikumu pirkt, turēt vai pārdot vērtspapīrus, vai par ieguldījumu ieteikumu, ieguldījumu pētījumu vai ieguldījumu konsultāciju vai par ieteikumu uzticēt jūsu aktīvu pārvaldīšanu noteiktajam ieguldījumu pārvaldniekam. Klients pilnībā apzinās un uzņemas visus riskus, kas saistīti ar ieguldījumiem. Šo informāciju ir sagatavojusi AS Baltic International Bank.

Baltic International Bank (turpmāk – Sabiedrība) pārveide no akciju sabiedrības (AS) par Eiropas komercsabiedrību (SE) reģistrēta Latvijas Republikas komercreģistrā 2020. gada 21. decembrī, ar mērķi stiprināt Sabiedrības starptautisko dimensiju un veicināt starptautisko atpazīstamību Eiropas Savienībā Sabiedrības un potenciālo klientu, citu starptautisko banku un finanšu pakalpojumu sniedzēju vidū. Sabiedrības nosaukums pēc pārveides ir Baltic International Bank SE, kā arī tiek saglabāta pašreizējā korporatīvā struktūra un pārvaldība. Sabiedrības juridiskā adrese pēc pārveides netiek mainīta un atrodas Kalēju ielā 43, Rīgā, Latvijā, LV-1050, bet galvenais birojs - Grēcinieku ielā 6, Rīgā, Latvijā, LV-1050. Sabiedrības padomes un valdes locekļu sastāvs paliek nemainīgs. Sabiedrības valdes un padomes locekļi turpinās darboties uz tādiem pašiem nosacījumiem kā līdz šim, ievērojot Sabiedrības statūtus un spēkā esošo Sabiedrības valdes darbības nolikumu un Sabiedrības padomes darbības nolikumu, kā arī citus normatīvos dokumentus. Pārveide neietekmē Sabiedrības pamatkapitālu un akcionāru tiesības, akcionāri saglabā tādu akciju skaitu kā pirms pārveides, kā arī visas tiesības, kādas piemīt akcionāriem, atbilstoši normatīvajiem aktiem.   Sabiedrība turpina veikt līdzšinējo komercdarbību.

Baltic Internationa Bank trešajā ceturksnī turpinājusi kreditēšanu, darbību koncentrējot uzņēmumu kreditēšanā, atbilstoši Bankas stratēģijā noteiktajām prioritātēm. Trešajā ceturksnī Banka apstiprinājusi kredītus par kopējo summu 11,3 miljoni EUR, tā sniedzot atbalstu valsts ekonomikas stabilizēšanā. Kopējais izsniegto kredītu apjoms 9 mēnešu laikā – 16,2 miljoni eiro. Pārskata periodā Banka saglabājusi augstu likviditātes seguma rādītāju – 149 %, kā arī augstu kapitāla pietiekamības rādītāju – 16,39 %. 2020. gada 3.ceturksni Baltic International Bank AS noslēdza ar šādiem finanšu rezultātiem (dati par koncernu norādīti iekavās): Aktīvi: 221,27 miljoni eiro (220,88 milj. eiro); Kopējais kapitāla rādītājs: 16,39% (15,99%); Likviditātes seguma rādītājs: 149%; Zaudējumi: 1,18 milj. eiro (1,34 milj. eiro). Kā norāda Baltic International Bank valdes priekšsēdētājs Viktors Bolbats: “Kreditēšana ir viena no mūsu šī gada stratēģiskajām prioritātēm, tādēļ turpinām mērķtiecīgi strādāt uzņēmumu segmenta kreditēšanas jomā. Redzam, ka šis atbalsts ir būtisks gan valstij kopumā, gan sektora attīstībai tik izaicinājumu pilnā laikā, kāds tas ir bijis 2020. gads. Gandarījums, ka Banka var būt daļa no mūsu valsts ekonomikas atbalsta sistēmas.” 2020. gada 30. septembrī Bankas klientu kopējo līdzekļu apjoms sasniedza 365 miljonus eiro (1. Pielikums), aktīvu pārvaldīšanā apjoms sasniedzot 69 miljonus eiro (69 milj. eiro). Brokeru apkalpošanā esošo finanšu instrumentu vērtība –110 miljonus eiro (110 milj.eiro). Bankas augsti likvīdie aktīvi (aktīvi ar investīciju līmeņa reitingu un prasības pret Latvijas Banku) veidoja 124 miljonus eiro (124 milj. eiro) jeb 56% (56 %) no kopējiem aktīviem. Ieguldījumi valsts obligācijās veidoja 15,72 miljonus eiro (15,72 milj. eiro) jeb 7% (7%) no kopējiem aktīviem. Likvīdo aktīvu struktūra ir labi diversificēta: 12% veido obligācijas, 6% veido prasības pret kredītiestādēm, 79% veido prasības pret Latvijas Banku, 2% veido kase un 1% akcijas. Likviditātes seguma rādītājs (LCR, Liquidity Coverage Ratio) bija 149%. Neto stabila finansējuma rādītājs (NSFR, Net Stable Funding Ratio), kas raksturo stabila finansējuma pieejamību aktīviem un ārpusbilances saistībām, ir sasniedzis 157%. Turpinot Bankas aktīvu kvalitātes uzlabošanas un kapitāla stiprināšanas programmu, 2020. gada 30.septembrī Bankas pirmā līmeņa kapitāla rādītājs (Tier 1 capital ratio) sasniedza 14,10% (13,67%), kamēr kopējais kapitāla rādītājs (Total Capital Ratio) – 16,39% (15,99%), kas būtiski pārsniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteiktās minimālās pašu kapitāla prasības (Total SREP capital requirement ratio) ­ 11%. Sasniegtais kopējais kapitāla rādītājs pārsniedz arī vispārējā nepieciešamā kapitāla apmēra rādītāja līmeni (Overall capital requirement ratio), kas sastādīja 13,50%. 2020. gada 30. septembrī Bankas pašu kapitāls bija 21,73 miljoni eiro (20,93 miljoni eiro). Pārskata periodā Baltic International Bank atzīta par labāko digitālo banku Latvijā izdevuma “Global Finance” rīkotajā konkursā “Worlds Best Digital Bank Awards 2020”. Izvēloties uzvarētāju valsts līmenī, Global Finance sadarbībā ar žūrijas partneriem – kompāniju “Infosys” izvērtēja atbilstību šādām kategorijām: spēcīga klientu piesaistes un apkalpošanas stratēģija, panākumi klientu piesaistīšanā digitālo pakalpojumu izmantošanai, digitālo pakalpojumu lietotāju pieaugums, digitālo produktu klāsta apjoms, pierādījumi par pārbaudāmiem ieguvumiem no digitālajām iniciatīvām, kā arī tīmekļa/ mobilās vietnes dizains un funkcionalitāte. 3. ceturksnī Banka pievienojusies jaunuzņēmumu asociācijai “Startin.lv”, novērtējot gan to lomu kopējā valsts ekonomikas attīstībā, gan to, cik nozīmīgi sniegt šim sektoram atbalsu, gan saskatot kopējā darba perspektīvu. Pārskata periodā Banka turpinājusi darbu projekta “Bibliotēka” ietvaros, aktīvi strādājot pie izdevuma “Dzimtu ģerboņi mūsdienu Latvijā” izveides, kā arī turpinājusi realizēt Kalēju kvartāla rekonstrukciju, atjaunojot ēku kompleksu starp Kalēju un Vecpilsētas ielām. Baltic International Bank gada pārskats par 2020. gada 3. ceturksni.

Cienījamie klienti! Lūdzam pievērst uzmanību, ka Banka apkalpo klientus tikai pēc iepriekšēja pieraksta, kā arī apmeklējot Banku obligāti jālieto mutes un deguna aizsegs. Aicinām, ja tas iespējams, Bankas pakalpojumus izmantot attālināti un rūpīgi izvērtēt klātienes apmeklējuma nepieciešamību. Paldies par sapratni!

Turpinot gada pirmajā pusē uzsākto un darbības stratēģijā plānoto mazo un vidējo uzņēmumu kreditēšanu, Baltic International Bank piešķīrusi 1 miljonu eiro kredītlīniju rotaslietu mazumtirgotājam SIA “GIVEN Latvia”. SIA “GIVEN Latvia” ir “Grenardi” rotaslietu mazumtirdzniecības grupas uzņēmums, kura zīmols “GIVEN by Grenardi” ir ieguvis plašu atpazīstamību pircēju vidū, piedāvājot plaša sortimenta rotaslietas un privāto zīmolu kolekcijas par izdevīgākajām cenām. Oto Davidovs, Baltic International Bank Kreditēšanas un korporatīvo finanšu pārvaldes vadītājs, komentējot notikušo darījumu, uzsver: “GIVEN ir izcils piemērs, kad Banka, sadarbojoties ar vietējiem uzņēmējiem, var atbalstīt uzņēmumu ar finansējumu tā izaugsmes stadijā. Esam gandarīti par sadarbības uzsākšanu ar GIVEN, un esam pārliecināti, ka piešķirtais finansējums palīdzēs uzņēmumam kļūt par vadošo rotaslietu veikalu tīklu Latvijā. Ņemot vērā īpašnieku un vadības komandas lielo pieredzi un profesionalitāti, esam pārliecināti, ka šis ir veiksmīgas sadarbības sākums.” SIA “GIVEN Latvia” mārketinga vadītāja Svetlana Dāboliņa norāda: “Sadarbība ar Baltic International Bank ir nozīmīgs solis mūsu uzņēmuma attīstībai. Bankas līdzfinansējums palīdzēs paplašināt veikalu tīklu, tādējādi kļūstot par vadošo juvelierizstrādājumu tirgotāju Latvijā. Viens no mūsu mērķiem ir būt pieejamiem saviem klientiem. Šobrīd esam pieejami izdevīgo cenu ziņā, taču, paplašinot veikalu tīklu, būsim tuvāk arī klientu dzīvesvietām.” SIA “GIVEN Latvia” ir dibināts 2018. gadā un ir viens no vadošajiem juvelierizstrādājumu tirgotājiem Latvijā. Uzņēmums ir atvēris 28 veikalus Rīgā un citās Latvijas lielākajās pilsētās. Uzņēmums “Grenardi” dibināts 2000.gadā 2019. gadu uzņēmums noslēdza ar EUR 8.3 miljoni konsolidēto apgrozījumu, un EUR 0.5 miljonu lielu konsolidēto peļņu.

Informējam, ka līdz 2021. gada beigām Latvijas banku līgumos, kuros kā bāzes procentu likme ir izmantots  īstermiņa procentu likmju indekss LIBOR (Londonas starpbanku tirgus likme), veiks izmaiņas un aizstās to ar alternatīviem indeksiem (etalonlikmēm), piemēram EURIBOR. Kredītlīgumā banka aizdod un klients aizņemas naudu. Par aizņēmuma izmantošanu tiek noteikta procentu likme, jo arī banka šo naudu par noteiktu maksu aizņemas no noguldītājiem, finanšu tirgos vai arī starpbanku aizdevumu veidā. Tādēļ kredītlīgumos tiek norādīta bāzes likme, kas atspoguļo bankai aizdotās naudas cenu, un bankas pievienotā procentu likme, kas atspoguļo gan bankas risku, gan izdevumus. Bāzes procentu likmes vēsturiski ir piesaistītas etalonlikmēm (indeksiem), kuru nosaukumā tiek lietota vārdkopa IBOR (Interbank Offered Rate). 2016. gadā tika publicēta un no 2018. gada tiek piemērota Eiropas Savienības regula par indeksiem, ko izmanto kā etalonus finanšu instrumentos un finanšu līgumos vai ieguldījumu fondu darbības rezultātu mērīšanā (Benchmark regula). Minētā regula nosaka prasības, kādām jāatbilst etalonlikmei, lai tā varētu tikt piemērota kreditēšanas līgumiem arī pēc šī jaunā regulējuma spēkā stāšanās. Savukārt to etalonlikmju aizvietošanai, kas neatbilst regulējumā noteiktajām prasībām, ir dots pārejas posms. Regula pieņemta, lai novērstu risku, ka starptautiskajos finanšu tirgos tiek manipulēts ar etalonlikmju noteikšanas metodoloģijām, tādējādi negatīvi ietekmējot gan nozīmīgos tirgus dalībniekus, gan finanšu iestādes vispār un ikvienu mājsaimniecību. Latvijas bankas izstrādā risinājumus saviem klientiem, lai veiksmīgi īstenotu LIBOR aizvietošanu tādos kredītlīgumos, kuros minētā likme piesaistīta kā bāzes likme. Banku izstrādātie un piedāvātie risinājumi var būt dažādi, tāpēc Finanšu nozares asociācija un tās biedri turpinās skaidrot aizņēmējiem LIBOR aizvietošanu ar citām bāzes likmēm. Visbiežāk LIBOR EUR likme var tikt aizstāta ar EURIBOR EUR likmi, bet attiecībā uz ASV dolāru kredītiem, visbiežāk bankas piedāvās refinansēt aizdevumu no dolāriem uz eiro, attiecīgi piemērojot EURIBOR EUR kā bāzes likmi. Tādējādi klientiem, kuru ienākumi ir eiro valūtā, mazinot valūtas risku, kas rodas  atšķirīgās klienta ienākumu un aizdevuma līguma valūtas dēļ. Aicinām  klientus būt saprotošiem un neskaidru jautājumu gadījumā vērsties pie savas bankas finanšu konsultanta. Finanšu nozares asociācijas info lapa.

Novērtējot jaunuzņēmumu lomu kopējā valsts ekonomikas attīstībā un to, cik būtiski sniegt šim sektoram gan atbalstu, gan perspektīvu, ko sniedz kopīgs darbs jaunuzņēmumu kultūras attīstībā, Baltic International Bank kļuvusi par Asociācijas biedru! “Banka kā partneris un mentors ir ieinteresēts jaunuzņēmumu attīstībā, kā arī tas sasaucas ar Bankas darbības stratēģijas prioritātēm: būt par finanšu partneri maziem un vidējiem Latvijas uzņēmumiem, izmantot un atbalstīt inovatīvus finanšu risinājumus un veicināt kapitāla tirgus attīstību,” atzīmē Dace Dūklava – Kokina, Stratēģiskās un biznesa attīstības pārvaldes vadītāja. Asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Rozenblats, komentējot Baltic International Bank pievienošanos Asociācijai, uzsver: "Latvijas Jaunuzņēmumu asociācija pārstāv vairāk kā 70 jaunuzņēmumus, investorus un citus nozares spēlētājus. Mūsu mērķis ir stiprināt vietējo ekosistēmu, palīdzēt esošiem uzņēmumiem un veicināt jaunu startup veidošanos Latvijā! Mums jau ir izveidojusies veiksmīga sadarbība ar bankām Latvijā un priecājamies, ka to klāstu papildināja Baltic International Bank!" Latvijas Jaunuzņēmumu asociācija apvieno jaunuzņēmumus un to apvienības balstoties uz kopējām vērtībām, nolūkā pārstāvēt vienotas intereses, runāt vienā balsī un izglītot sabiedrību par jaunuzņēmumiem Latvijā.

Baltic International Bank šā gada pirmo pusgadu noslēgusi ar peļņu 274 tūkstošu eiro apmērā. Gada 2. ceturksnī Banka turpinājusi aktīvu darbu, stiprinot savu pozīciju kā vietējā kapitāla banka, uzlabojot pamatdarbības rādītājus, kā arī atjaunojot kreditēšanu. Bankas valdes priekšsēdētājs Viktors Bolbats norāda: “Esmu gandarīts, ka, par spīti izaicinājumu pilnajam laikam pasaules ekonomikā, Baltic International Bank pirmo pusgadu noslēgusi ar peļņu. Būtiski, ka otrajā ceturksnī esam realizējuši mērķi, kāds Bankai bija uzsākot gadu – atjaunot kreditēšanu. Pirmajā pusgadā esam apstiprinājuši kredītus par kopējo summu 5 miljoni eiro, un redzam, ka tieši mazo un vidējo uzņēmumu kreditēšana, kas ir Baltic International Bank fokuss, ir būtiska kopējās valsts ekonomikas stabilizēšanā. Vietējā kapitāla banku kapacitāte ļauj izprast vietējo uzņēmēju vajadzības un operatīvi reaģēt, nodrošinot nepieciešamos biznesa atbalsta mehānismus vietējiem uzņēmējiem.” Pārskata periodā banka stiprinājusi kapitāla pietiekamības rādītāju, sasniedzot 17,37%, kā arī saglabājusi augstu likviditātes seguma rādītāju – 145% apmērā. 2020. gada 1. pusgadu banka noslēgusi ar šādiem finanšu rezultātiem (dati par koncernu norādīti iekavās): Peļņa: 274 tūkstoši eiro (217 tūkstoši. eiro); Kopējais kapitāla rādītājs: 17,37% (17,09%); Likviditātes seguma rādītājs: 145%; Aktīvi: 201,05 miljoni eiro (200,72 milj. eiro). 2020. gada 30. jūnijā Bankas klientu kopējo līdzekļu apjoms sasniedza 367 miljonus eiro, aktīvu pārvaldīšanā apjoms sasniedzot 70 miljonus eiro (70 milj. eiro). Brokeru apkalpošanā esošo finanšu instrumentu vērtība –132 miljonus eiro (132 milj.eiro). Tīro komisijas ienākumu 2020. gada 2. ceturksnī palielinājās par 0,6% (0,6%) salīdzinājumā ar šo pašu periodu iepriekšējā gadā, veidojot 4,22 miljonus eiro (4,22 milj. eiro) un to īpatsvars pieaudzis līdz 64,6% (64,7%). Bankas augsti likvīdie aktīvi (aktīvi ar investīciju līmeņa reitingu un prasības pret Latvijas Banku) veidoja 108 miljonus eiro (108 milj. eiro) jeb 54% (54 %) no kopējiem aktīviem. Ieguldījumi valsts obligācijās veidoja 15,26 miljonus eiro (15,26 milj. eiro) jeb 8% (8%) no kopējiem aktīviem. Likvīdo aktīvu struktūra ir labi diversificēta: 14% veido obligācijas, 6% veido prasības pret kredītiestādēm, 77% veido prasības pret Latvijas Banku un 3% veido kase. Likviditātes seguma rādītājs (LCR, Liquidity Coverage Ratio) bija 145%. Neto stabila finansējuma rādītājs (NSFR, Net Stable Funding Ratio), kas raksturo stabila finansējuma pieejamību aktīviem un ārpusbilances saistībām, ir sasniedzis 160%. Turpinot Bankas aktīvu kvalitātes uzlabošanas un kapitāla stiprināšanas programmu, 2020. gada 30.jūnijā Bankas pirmā līmeņa kapitāla rādītājs (Tier 1 capital ratio) sasniedza 14,66% (14,33%), kamēr kopējais kapitāla rādītājs (Total Capital Ratio) – 17,37% (17,09%), kas būtiski pārsniedz vispārējā nepieciešamā kapitāla apmēra rādītāja līmeni (Overall capital requirement ratio), kas sastādīja 13.50%. 2020. gada 30. jūnijā Bankas pašu kapitāls bija 21,33 miljoni eiro (20,68 miljoni eiro). Pārskata periodā Banka jau otro gadu pēc kārtas saņēmusi Ilgtspējas indeksa augstāko – Platīna apbalvojumu, apliecinot uzņēmuma darbību atbilstoši ilgtspējas principiem. Platīna kategorija tiek piešķirta uzņēmumiem, kas savā darbībā ir pilnībā integrējuši korporatīvo pārvaldību, un tajos noteikti atbildīgie gan valdes, gan izpildītāju līmenī. “Kļūt par uzvarētājiem Platīna kategorijā jau otro reizi ir pagodinoši, vienlaikus, tas ir apliecinājums, ka ilgtspējas jēdziens Bankas darbā nav tikai īslaicīga parādība, bet gan rūpīgi izvērtēta un realizēta stratēģija atbilstoši ESG principiem. Vides ilgtspējas, labas pārvaldības un sociāla rakstura jautājumi bijuši tie, pie kā esam ilgstoši mērķtiecīgi strādājuši veidojot Baltic Interntional Bank par modernu investīciju banku un ieviešot ESG principus visos darbības līmeņos”, norāda Bankas valdes priekšsēdētājs Viktors Bolbats. Banka, jau tradicionāli, arī šogad, pirmajā pusgadā atbalstījusi Latvijas literatūras gada balvas (LALIGABA) apbalvošanas ceremoniju, kā arī turpinājusi darbu lasīšanas veicināšanas projekta “Bibliotēka” ietvaros. Pirmajā pusgadā Banka arī turpinājusi realizēt Kalēja kvartāla rekonstrukciju, atjaunojot ēku kompleksu starp Kalēju un Vecpilsētas ielām. Baltic International Bank finanšu pārskats par 1. pusgadu pieejams šeit.

Baltic International Bank kļuvusi par partneri un investoru vērienīgā nekustamā īpašuma projektā Vecrīgā, Smilšu ielā 16. Projekts tiks realizēts sadarbībā ar partneriem, uzņēmuma SIA A Consulting zīmolu “A&B Apartment Inn Balticum”. Trīs ēku kompleksā, vienā no galvenajām Vecrīgas ielām, pēc renovācijas īrei un iegādei, atkarībā no klientu interesēm un vajadzībām, būs pieejami gan nelieli dzīvokļi, gan plašāki apartamenti. Kā norāda Baltic International Bank valdes priekšsēdētājs Viktors Bolbats: “Nekustamā īpašuma segments, it īpaši – Vecrīgas attīstība- bankai ir tuvs, jo šeit atrodas gan mūsu biroju ēkas, gan strādājam pie Kalēju kvartāla rekonstrukcijas. Vienlaikus, projekts Smilšu ielā 16 būs vēl viens solis Bankas darbībā, partnerībā attīstot šo vecpilsētas daļu un īpašumu, nodrošinot būvniecībā strādājošos ar jaunām darba vietām, kā arī paplašinot un papildinot nekustamā īpašuma tirgu ar kvalitatīvu piedāvājumu. Šis ir ļoti skaists ēku komplekss un, pēc būvniecības darbu veikšanas, varēsim interesentiem piedāvāt atjaunotu, gaumīgu dzīvesvietu tuvu parkam, ar visu nepieciešamo pilsētas infrastruktūru”. Baltic International Bank projekta realizācijā darbosies partnerībā ar uzņēmēju Aleksandru Zindmanu, zīmola “A&B Apartment Inn Balticum” īpašnieku: “Rīgai un Vecrīgai manā dzīvē ir īpaša loma, un priecājos, ka Baltic International Bank ir kļuvis par partneri ar kuru kopā varēsim realizēt darbu pie šī īpašuma renovācijas un rekonstrukcijas. Plānojam, ka pēc darbu noslēguma tirgū būs pieejami dzīvokļi sākot no 27 kvadrātmetriem, kas vairāk būs piemēroti jauniem un ambicioziem cilvēkiem, kuriem tas, iespējams,  būs, pirmais mājoklis, līdz 100 kvadrātmetru plašiem apartamentiem. “ Ēka, pēc rekonstrukcijas, interesentiem būs pieejama 2021. gada nogalē. Baltic International Bank jau aktīvi realizē renovācijas darbus Vecrīgā, starp Kalēju ielu un Vecpilsētas laukumu – Kalēju kvartālā, kur piecu gadu laikā paredzēts investēt 12 miljonus EUR.   [gallery columns="8" link="file" size="large" ids="36870,36864,36867,36873,36879,36861"]

Baltic International Bank atzīta par labāko digitālo banku Latvijā izdevuma “Global Finance” rīkotajā konkursā “Worlds Best Digital Bank Awards 2020”. “Esam gandarīti un pagodināti, ka mūsu darbs ticis novērtēts starptautiskā līmenī! Šī uzvara ir kā vēl viens apliecinājums tam, ka Bankas izvēlētā attīstības stratēģija ir bijusi pareiza, esam radījuši klientiem vajadzīgu produktu. Atzinība, kļūstot par labāko digitālo banku Latvijā ir papildus stimuls turpināt aktīvo darbu pie digitālo pakalpojumu pilnveidošanas, domājot par mūsu klientu interesēm un vajadzībām.” - norāda Jānis Osis, Baltic International Bank Digitālo kanālu attīstības vadītājs. Izvēloties uzvarētāju valsts līmenī, Global Finance sadarbībā ar žūrijas partneriem – kompāniju “Infosys” izvērtēja atbilstību šādām kategorijām: spēcīga klientu piesaistes un apkalpošanas stratēģija, panākumi klientu piesaistīšanā digitālo pakalpojumu izmantošanai, digitālo pakalpojumu lietotāju pieaugums, digitālo produktu klāsta apjoms, pierādījumi par pārbaudāmiem ieguvumiem no digitālajām iniciatīvām, kā arī tīmekļa/ mobilās vietnes dizains un funkcionalitāte. Uzvara konkursa “Worlds Best Digital Bank Awards 2020” pirmajā kārtā, kļūstot par labāko digitālo banku valstī, dod iespēju turpināt dalību konkursa otrajā kārtā, Baltic International Bank pretendējot tikt atzītai par labāko digitālo Banku Centrālajā un Austrumeiropā. Otrās kārtas uzvarētāji tiks paziņoti oktobrī. Baltic International Bank šī gada aprīlī prezentēja jaunu internetbanku piedāvājot uzlabotu funkcionalitāti, ērtāku lietotāja pieredzi, kā arī aktualizētus drošības risinājumus. Baltic International Bank internetbanka ļauj veikt maksājumu parakstīšanu un pieteikumu apstiprināšanu vairākos līmeņos, izmantot ātro maksājumu funkciju, tos izvēloties no saņēmēju saraksta. Izstrādāta arī gudrā maksājumu forma, kas pielāgojas klienta ievadītajai informācijai. Ātrai un ērtai vairāku maksājumu apstrādei ieviests maksājumu imports un maksājumu pārskatu eksports, pievienota meklēšanas funkcija, kā arī iespēja vienlaikus apstiprināt vairākus maksājumus. Divdesmit viena gada pastāvēšanas laikā konkurss “Worlds Best Digital Bank Awards” kļuvis par vienu no prestižākajiem un saņemt balvu kādā no konkursa segmentiem uzskatāma par vienu no lielākajām industrijas atzinībām, kas apliecina izcilību digitālo finanšu pakalpojumu jomā.

Baltic International Bank galvenais akcionārs, ilggadējs latviešu literatūras mecenāts, Valērijs Belokoņs, kurš darījis iespējamu arī šobrīd aktuālo lasīšanas veicināšanas projektu “Bibliotēka”, uzskata, ka literatūras nozares pastāvēšana ir būtiska visai mūsu nācijai. Lai latviešu kultūra un valoda varētu turpināties, ir jāpastāv literatūrai. Ko gan vēl mēs atstājam bez valodas? Mēs atstājam savas tautas domas. Ja mēs pazaudēsim vārdu, mēs pazaudēsim domu. Tāpēc ir jāizdod grāmatas – lai mēs saglabātu lielu, pabeigtu, filozofisku domu.Valērijs Belokoņs Intervijā, kas šomēnes publicēta kā septītā video stāstu sērijā “Bibliotēka”, Valērijs Belokoņs ļauj ieskatīties savā privātajā bibliotēkā un atklāj savu personīgo motivāciju atbalsta sniegšanai. Grāmatās ir viss nepieciešamais mūsu dzīvei un mūsu dvēseles dzīvei. Atbalstīt grāmatas man ir dzīves un dvēseles pieprasījums. Cilvēks var atbalstīt literatūru tikai tad, ja viņš to saprot, un viņam tā ir nepieciešama. Nav tā, ka literatūra nāktu ar izstieptu roku.Valērijs Belokoņs Mecenāts pauž arī savu skatījumu uz literatūras lomu latviešu valodas saglabāšanā. “Mēs pašreiz esam situācijā, kad ir nepieciešams saglabāt savu valodu un kultūru. Uzskatu, ka šobrīd mēs to darām , un to noteikti vajag turpināt.” Vēl intervijā Baltic International Bank galvenais akcionārs caur smiekliem, un vienlaikus ļoti nopietni norāda, ka visas atbildes uz jautājumiem ir atrodamas grāmatās. “Mūsdienās cilvēki domā, ka visas atbildes ir atrodamas Google, man nāksies viņus apbēdināt, jo tā nav. Visas atbildes ir grāmatās,” viņš saka. Skatīties pilnu interviju Pilnu video interviju ar Valēriju Belokoņu iespējams noskatīties projekta “Bibliotēka” mājas lapā www.manabiblioteka.lv. Turpat skatāmas arī sešas līdz šim publicētās intervijas – ar rakstniekiem Noru Ikstenu un Māri Bērziņu, Romas Katoļu Baznīcas Rīgas arhibīskapu-metropolītu Zbigņevu Stankeviču, Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) direktoru Andri Vilku, LNB Atbalsta biedrības direktori Kārinu Pētersoni un  bijušo Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu. Tuvāko mēnešu laikā plānots publicēt arī intervijas ar dzejnieku un tulkotāju Uldi Bērziņu, latviešu mākslas vēsturnieku un heraldikas speciālistu Imantu Lancmani un Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Etnogrāfijas nodaļas vadītāju Sanitu Stinkuli. Projektu “Bibliotēka” veido “Baltic International Bank” – ilggadējs latviešu literatūras mecenāts. Iniciatīva “Bibliotēka” aicina atklāt sabiedrībai stāstus par literatūras nozīmi cilvēku dzīvēs, stāstus par personīgajām bibliotēkām, to saturu, kā arī emocionālo un profesionālo vērtību. Latviešu literatūras attīstība ir viens no “Baltic International Bank” ilggadējiem sabiedrības atbalsta virzieniem. Vadoties no pārliecības, ka savas valsts kultūras un vēstures pārzināšana ir katras tautas nacionālās identitātes pamatā, “Baltic International Bank” finansiāli atbalsta nacionālas nozīmes grāmatu izdošanu un literatūras projektu īstenošanu.