Atklājiet drošas un ienesīgas investīciju iespējas!

UZZINĀT VAIRĀK

Aktualitātes

Meklējot lielāko ienesīgumu - Konstantīns Goluzins

Baltic International Bank Aktīvu pārvaldīšanas nodaļas vadītājs Konstantīns Goluzins sniedz komentāru laikrakstam Diena par aktualitātēm finanšu tirgos.   Šobrīd faktiski neesošs banku termiņnoguldījumu ienesīgums, kuru krietni vien apsteidz Latvijas inflācija, var radīt zināmu dilemmu par to, kā aizsargāt savu uzkrājumu vērtību no pirktspējas zuduma. Jautājums var kļūt aktuālāks tāpēc, ka arī nākamajos gados bēdīgās pasaules ekonomiskās situācijas dēļ nevarēsim cerēt uz to, ka centrālo banku monetārā politika būs labvēlīga tam, lai procentu likmes saglabātos zemas. Tas rada apstākļus, lai lēti aizņemtos, taču vienlaikus cieš tie, kuri naudu vēlas uzkrāt, un, ja ar saviem uzkrājumiem grib pelnīt, tad ir jārēķinās ar to, ka investīciju risks pieaugs. Tomēr, kā liecina atsevišķu finanšu tirgus speciālistu stāstītais Dienai, divciparu procentu izteiksmē mērāma finanšu atdeve nav nekāds retums arī šogad. Tiesa gan, šajā ziņā vairāk jārēķinās ar ieguldījumiem globālajos finanšu tirgos, kas «tīri tehniski» ir pa spēkam arī Latvijas iedzīvotājiem, izmantojot banku vai brokersabiedrību pakalpojumus. Tādējādi pilnīgi nav jāuztraucas par ieguldījumu iespējām, bet gan to, tieši kur investēt naudu. Drošības pasākumi Eksperti arī iesaka finanšu tirgus ieguldījumos neizmantot to naudu, kas šobrīd it kā ir «brīva», taču jau tuvākajā nākotnē to paredzēts izmantot kādiem konkrētiem mērķiem. Tas tāpēc, ka nereti tirgus piedzīvo krasas svārstības un neveiksmes gadījumā pozīciju var nākties slēgt ar zaudējumiem, kurus tā arī var neatgūt. Tas pats tiek ieteikts attiecībā uz naudu, kura iegūta aizņēmuma ceļā, jo neveiksmes gadījumā ieguldītājs ne vien var piedzīvot zaudējumus, bet vēl palikt arī parādā. Sevišķi to esot vērts «likt aiz auss» finansiāli ietilpīgu investīciju gadījumā un atcerēties, ka dzīvokļa ieķīlāšana, lai nopirktu, piemēram, kriptovalūtu, var beigties ar finansiālu krahu. Tas pats var notikt, paļaujoties uz lielu investīciju atdevi, kas pēdējā laikā nereti tiek piedāvāta, saņemot telefona zvanu, kur sarunu partneris piedāvā augstu investīciju atdevi, par ko citi it kā nezina vai arī kura ir saistīta ar ieguldījumiem sarežģītos finanšu instrumentos. Ja šāda ieguldījumu iespēja ir legāla, tad pēc tādas var droši vērsties komercbankas vērtspapīru nodaļā. Ja vien kāda legāla finanšu aktīva vērtība uzrāda strauju augšupeju, arī bankas finanšu tirgus ekspertiem to noteikti vajadzētu zināt. Drīzāk jāuzmanās tad, ja kāds, izmantojot sociālos tīklus vai piezvanot pa telefonu, cenšas piedāvāt kaut ko «unikālu», par ko citiem it kā neesot zināms. Tāpat, uzticot kādam naudu, ir vērts aplūkot, vai šim finanšu tirgus starpniekam ir Latvijas vai kāda citu valstu finanšu tirgus regulatora izsniegta licence. Tirgus favorīti Lai noskaidrotu, kāda šogad ir bijusi finanšu tirgus virzība, Diena ekspertiem jautāja, kuros ieguldījumu segmentos finanšu instrumentu cenas šogad piedzīvojušas vairāk nekā 20% vērtu cenu pieaugumu. Ņemot vērā, ka pasaules ekonomikas izaugsmes tempi ievērojami sarukuši, līdz ar to mazinās korporatīvās peļņas pieauguma iespējas, atbilde var šķist nedaudz pārsteidzoša, jo minēto kritēriju ir izpildījuši akciju tirgi. Protams, nav nekāds retums, ka atsevišķu uzņēmumu akcijas piedzīvo simtiem procentu vērtu izaugsmi arī brīžos, kad ekonomikai klājas slikti, taču šajā gadījumā runa ir par lielo biržu vadošajiem indeksiem, kuros iekļautās akcijas piedzīvojušas visai iespaidīgu izaugsmi. «Akciju cenas saglabājas savos rekorda augstumos, bet, ņemot vērā lielo akciju cenu kritumu 2018. gada beigās, kas zemāko punktu sasniedza 2019. gada sākumā, tad, piemēram, ASV 500 lielāko uzņēmumu indekss Standard & Poor’s 500 gada desmit mēnešos ir palielinājies par 21,17%, bet Vācijas uzņēmumu indekss DAX pieaudzis par 21,86%, neskatoties uz bažām, ka Vācija 2019. gada trešajā ceturksnī jau ieslīdējusi recesijā. Kopumā visu attīstīto valstu akciju tirgus indekss pirmajos desmit mēnešos palielinājies par 18,5%, lai gan pasaules ekonomikas sabremzēšanās pazīmes ir vērojamas aizvien skaidrāk,» situāciju komentē Baltic International Bank Aktīvu pārvaldīšanas nodaļas vadītājs Konstantīns Goluzins. Brīdina neaizrauties Komentējot potenciālās tirgus norises nākotnē, K. Goluzins teic, ka visu iespējamo risku fonā, kas var samazināt pasaules ekonomisko izaugsmi un līdz ar to arī atsevišķu uzņēmumu peļņu, kā arī saistībā ar ļoti zemām procentu likmēm, kas visdrīzāk turpinās saglabāties pašreizējā līmenī, var izteikt viedokli, ka tuvākajā laikā nav gaidāms straujš kapitāla vai parāda tirgus instrumentu vērtības kāpums. «Finanšu instrumentu cenas svārstīsies atkarībā no datiem par biznesa aktivitāti, inflāciju, bezdarba līmeni, kā arī trešā un ceturtā ceturkšņa uzņēmumu peļņas rādītājiem. Šie dati tāpat ietekmēs arī izejvielu cenu, kas variēs ekonomiskās aktivitātes nākotnes perspektīvu ietekmē,» spriež Baltic International Bank eksperts.   Mārtiņš Apinis, Laikraksts Diena, 2019.gada 7.novembris

Baltic International Bank nosvin pirmās kārtas Spāru svētkus vērienīgajam renovācijas projektam – Kalēju Kvartāls

Piektdien, 8. novembrī svinīgā pasākumā tika svinēti AS Baltic International Bank vērienīgā renovācijas un rekonstrukcijas projekta – Kalēju Kvartāla pirmās kārtas Spāru svētki, pabeidzot nozīmīgu būvniecības darbu posmu – nesošo konstrukciju stiprināšanu un jumta konstrukcijas. Kalēju Kvartāls ir Vecrīgas kvartāls starp Kalēju ielu un Vecpilsētas laukumu, kur tiek atjaunots piecu ēku komplekss. Šobrīd ir noslēdzies pirmais projekta posms – atjaunotas divas vēsturiskās ēkas –  Baltic International Bank jaunās darba telpas. Mēs augstu novērtējam un pateicamies būvniekiem par paveikto darbu un esam pārliecināti, ka šī vērienīgā kvartāla rekonstrukcijas rezultātā Rīgas pilsēta iegūs vēl vienu nozīmīgu apskates un atpūtas vietu, vietējie uzņēmēji biznesa telpas Vecrīgā un Banka biroja telpas. Viktors Bolbats "Uzsvēršu, ka projekts tiek īstenots visaugstākajā kvalitātē ciešā sadarbībā ar uzraugošajām institūcijām, jo Baltic International Bank viena no pamatvērtībām ir pārmantojamība, tāpēc projekta īstenošanā kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai pievērsām vislielāko uzmanību, ko apstiprināja arī pieaicinātie eksperti, sniedzot pozitīvus atzinumus. Mēs vēlamies būt konkurētspējīgi darba tirgū, tāpēc jau šodien domājam, kā piesaistīt Bankai augstākā līmeņa profesionāļus. Redzam, ka jaunajai paaudzei darba vide un apstākļi ir viens no faktoriem, izvēloties savu darba dēvēju, tāpēc Kalēju kvartāla būs mūsdienīgam darbiniekam pielāgota darba vide,” lepojas Baltic International Bank Viktors Bolbats. Pasākuma viesiem bija iespēja doties ekskursijā pa renovētajām Kalēju Kvartāla ēkām arhitektu Ivara Šļivkas un Jura Šūpola vadībā. Prezentējot viesiem paveikto būvniecības un tehnisko darbu jomā, kā arī ēkas vēsturisko liecību saglabāšanā, arhitekts Ivars Šļivka uzsvēra, ka Kalēja Kvartāla renovāciju raksturo ilgtspējīgi risinājumi, kas īstenoti kultūrvēsturisko ēku atjaunošanas principu ietvarā un atbilstoši visiem normatīvajiem aktiem un noteikumiem, kuri nosaka būvdarbu veikšanu Rīgas vēsturiskajā centrā. “Spāru svētki ir svarīgs atskaites punkts, kas parāda, ka darbi virzās uz priekšu kā plānots. Brīdis, kad varam novērtēt paveikto. Šobrīd Kalēju Kvartālā tiek atjaunotas divas vēsturiskās ēkas, pēc to nodošanas ekspluatācijā tiks  turpināts darbs pie pārējām trim. Šajās divās ēkās esam paveikuši gan tehniskos, gan celtniecības darbus lielos apjomos, gan veikuši arī kultūrvēsturisko restaurāciju. Lai saglabātu ēku vēsturiskās liecības, restaurēti arī divi kultūrvēsturiski vērtīgi un krāšņi objekti. Atjaunots 1593. gada valsts mākslas piemineklis – Epitāfija, kuru paredzēts iekļaut Rīgas ievērojamāko apskates objektu vidū. Jaunu izskatu atguvusi arī skaista, vēsturiska krāsns,” uzsver Nekustamo īpašumu attīstības projektu vadītāja Irīna Armanova, atzīmējot, ka viss ēku komplekss tiek projektēts ar īpaši energoefektīviem risinājumiem, kas Vecrīgā ir liels izaicinājums, tāpat izbūvēti arī jauni inženiertīkli. Pēc pārbūves palielināsies telpu kopējā platība, jo ir pārplānotas telpas esošajos stāvos un piebūvēti vēl divi jauni stāvi – sestais un septītais stāvs. 2020. gada martā 90 no 220 Baltic International Bank darbinieki varēs pārcelties uz jaunajām telpām Kalēju Kvartāla renovētajās ēkās, kas aprīkotas atbilstoši modernas darba vides principiem un sasaucas ar Bankas īstenoto ESG (Environmental. Social. Governance) pieeju, kas papildu vides saudzēšanai un labai pārvaldībai paredz arī korporatīvās sociālās atbildības principu īstenošanu augstākajā līmenī un rūpes par darbiniekiem, sniedzot tiem iespēju strādāt progresīvā nākotnes birojā. Par Kalēju Kvartālu Būvniecība tika uzsākta 2018. gadā, visā vērienīgā projekta norises laikā paralēli būvniekiem strādā arī arheologi. Kvartāla izveidē kopumā tiks ieguldīti aptuveni 12 miljoni eiro. Projektu paredzēts pabeigt 2022. gada. Projekta mērķis ir izveidot publiski pieejamu senās Rīgas kvartālu, kurā būs apskatāmas un aptaustāmas vēsturiskās liecības par pilsētas veidošanos šajā vietā deviņu gadsimtu garumā. Kultūrvēsturiskais mantojums te tiks apvienots ar pievilcīgu darba vidi Baltic International Bank darbiniekiem. Kvartāls atrodas valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa "Rīgas pilsētas vēsturiskais centrs", UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma vietas "Rīgas vēsturiskais centrs" un valsts nozīmes arheoloģijas pieminekļa "Vecrīgas arheoloģiskais komplekss" teritorijā. Gar kvartāla malu pie Kalēju ielas ir saglabājušās Rīgas aizsardzības mūra paliekas (~1200. gads). Revitalizētais kvartāls pēc rekonstrukcijas sastāvēs no divām galvenajām funkcionālajām zonām. Tirdzniecības galerijas jeb pasāžas aizņems ēku apakšējos trīs stāvus, 1. stāvā būs Naudas muzejs, augšējos stāvos atradīsies Baltic International Bank biroju telpas. Kvartālā būs augsta līmeņa restorāns, iekšpagalmā izbūvētajā ātrijā būs vieta nelielām izstādēm un koncertiem. Darbus īsteno arhitektu birojs SIA “Ivara Šļivkas birojs” un būvuzņēmējs SIA “Ramej Construction”.

Baltic International Bank darba laika izmaiņas 2019.gada 18.novembrī

Informējam par Bankas darba laika izmaiņām sakarā ar Valsts Svētku dienu – Latvijas Republikas Neatkarības proklamēšanas dienu 2019.gada 18.novembrī. 18.11.2019. (pirmdiena) – Baltic International Bank būs slēgta apmeklētājiem un klientu apkalpošana nenotiks. Aicinām pievērst uzmanību šīm izmaiņām un plānot savus finanšu darījumus savlaicīgi.

Ilgtspējīgu uzņēmumu finansēšana - lokāls solis ar globālu ietekmi - Viktors Bolbats

Viktors Bolbats, Baltic International Bank valdes priekšsēdētājs, Finanšu nozares asociācijas Stratēģiskās attīstības komitejas līdzpriekšsēdētājs sniedz eksperta viedokli žurnālam Forbes Latvija.   Vārdu “ilgtspējīgs” tagad lieto daudz un bieži. Kas tad īsti ir ilgtspējīgs? Ilgtspējīgs nozīmē atbalstošs, veicinošs un palielinošs; tāds, kas nekaitē apkārtējai videi vai nenoplicina dabas resursus, vienlaikus veicinot ekoloģisko līdzsvaru ilgtermiņā. Šis koncepts sasaucas ar mūsu Bankas – Baltic International Bank – darbības principiem, kurus caurvij ESG (Environmental. Social. Governance) pieeja, kas paredz atbildīgas rīcības gan vides saglabāšanas, gan sociālās atbildības, gan pārvaldības jomās. Jau tagad Banka atbalsta vairākus ilgtspējīgus projektus, tostarp progresīvajā vēja enerģijas jomā. Turklāt zaļais finansējums sen vairs nav mārketings, bet gan pilsoņa apziņas izpausme; šodien tas vienlaikus ir arī praktisks apsvērums, runājot par finansējuma piesaistes iespējām un izmaksām. Tāpat paredzams, ka ar laiku šie principi tiks noteikti regulatīvā līmenī, tāpēc, piemēram, bankas, kas jau būs ieviesušas ilgtspējīgu un zaļu projektu finansēšanu, būs rīkojušās apsteidzoši un atradīsies soli priekšā pārējām. Viena no zaļā finansējuma izpausmēm ir zaļās obligācijas, kuru izcelsme ir Skandināvijā. Ko nozīmē zaļā obligācija? Tas ir tāds pat vērtspapīrs, ko iegādājas investori, bet tas jau sākotnēji ir piesaistīts noteiktiem reitingu aģentūras rādītājiem, kuri atspoguļo zaļā faktora klātesamību. Uzņēmums, kas emitē zaļo obligāciju, jau uzreiz pauž tirgum informāciju, ka aizņemtos līdzekļus izmantos projektiem, kuri ir videi un sabiedrībai draudzīgi. Latvijā šāda uzņēmuma piemēri ir Latvenergo un Altum zaļo obligāciju emisijas.   Skandināvijas pieredze rāda, ka zaļais finansējums var būt arī izdevīgāks. Ja vienkārši noliek uz galda blakus divas dažādas obligācijas - vienu zaļu, vienu regulāro -, tad secinām, ka parasti zaļā obligācija var būt izlaista par zemāku cenu, tātad finansējums potenciāli ir lētāks. Šis ir vēl viens apliecinājums tam, ka zaļais finansējums sen vairs nav tikai subsidētas iniciatīvas, bet vērtīgi un ienesīgi projekti. Arī Latvijā obligāciju emitēšana – kā papildu iespēja piesaistīt līdzekļus uzņēmumu izaugsmei – kļūst aizvien populārāka. Atbilstoši stratēģiskajai virzībai uz spēcīgu investīciju banku Baltic International Bank ir ieguvusi licenci obligāciju emisijas organizēšanai, kas ļauj nodrošināt kapitāla piesaisti uzņēmumiem obligāciju veidā. Jau šobrīd piedāvājam klientiem uzņēmumos, kas uzteicami attīstās videi draudzīgos virzienos. Patlaban ļoti aktuāls un Latvijā maz apspriests termins, turklāt tieši saistīts ar ilgtspējīgu uzņēmumu finansēšanu, ir taksonomija. Eiropas savienības (ES) taksonomija ir klasifikācijas rīks, lai palīdzētu investoriem un uzņēmumiem identificēt videi draudzīgas ekonomiskās aktivitātes. Kāpēc taksonomija ir tik svarīga? Jo Eiropai nepieciešams piesaistīt privāto kapitālu ilgtspējīgām aktivitātēm – lai sasniegtu noteiktos klimata mērķus, jāpiesaista papildu 175 līdz 290 miljardus eiro privāto investīciju. Taksonomiju piemēro finanšu tirgus dalībniekiem attiecībā uz finanšu produktiem vai uzņēmumu obligācijām, ko tirgo kā ilgtspējīgus finanšu produktus. Kā jau minēju raksta sākumā, precīzai lietu definēšanai ir ļoti liela nozīme, tāpēc taksonomijas mērķis ir standartizēt ekoloģiski ilgtspējīga ieguldījuma jēdzienu visā ES, tādējādi atvieglojot ieguldījumu ekoloģiski ilgtspējīgās saimnieciskās darbībās. Eiropas mēroga regulējuma izveide un vienoti standarti  var labvēlīgi ietekmēt “zaļo finanšu instrumentu” (piemēram,  zaļo obligāciju, hipotekāro aizdevumu energoefektīviem mājokļiem) pakalpojumu sniegšanu un stiprināt tirgus dalībnieku uzticību šiem instrumentiem. Lai ekonomisko aktivitāti iekļautu ES taksonomijā, tai ir jāatbilst vismaz vienam vides mērķim, nenodarot būtisku kaitējumu atlikušajiem pieciem. Seši taksonomijas vides mērķi ir klimata pārmaiņu mazināšana; spēja pielāgoties klimata pārmaiņām; ūdens un jūras resursu ilgtspējīga izmantošana un aizsardzība; pāreja uz aprites ekonomiku; atkritumu apjoma samazināšana un otrreizējā atkritumu pārstrāde; piesārņojuma mazināšana un kontrole, kā arī veselīgu ekosistēmu aizsardzība. Taksonomija raida nopietnu signālu korporācijām un citiem privātajiem uzņēmumiem, investoriem, bankām un valsts iestādēm par nākotnes ekonomikas tendencēm, investīciju iespējām un riskiem. ES taksonomija nodrošina lielāku skaidrību investoriem, emitentiem, politikas veidotājiem un regulatoriem. Šādi tiek apvienoti starptautiski vides aizsardzības mērķi ar investīciju praksi un pausts skaidrs signāls par aktivitātēm, kuras ir saskaņā ar vides mērķiem.   Taksonomija ietekmēs arī banku kreditēšanas politiku, un šeit ir mājas darbs bankām, izglītot klientus par finansējuma pieejamību vietējā kapitāla bankās – gan kredītu, gan obligāciju emitēšanas formā. Finanšu nozares asociācijas kreditēšanas indeksa jaunākie dati uzņēmējdarbības segmentā liecina, ka šogad Latvijā uzņēmēju spēja un vēlme aizņemties ir sasniegusi rekordaugstu līmeni - kreditēšanas indeksam pieaugot līdz 114 punktiem pretstatā 110 punktiem gadu iepriekš. Protams, katrai bankai ir atšķirīga stratēģija, biznesa modeļi un iespējas, bet jau šobrīd vietējā kapitāla bankas aizvien straujāk ienāk vietējo uzņēmumu kreditēšanas segmentā. Tā ir arī viena no būtiskākajām Baltic International Bank jaunā biznesa modeļa iespējām, jo mazo un vidējo uzņēmumu kreditēšana ir peļņu ģenerējošs veids, kas vienlaikus ļauj ilgtspējīgā manierē atbalstīt vietējos uzņēmumus. Esam gatavi vietējo ekonomiku atbalstīt vēl lielākos apjomos, tāpēc norit banku diskusijas ar regulatoru par iespējām pārskatīt kapitāla pietiekamības rādītājus. Prognozes liecina, ka vietējā kapitāla bankas var tautsaimniecībā iepludināt kopumā ap 220 miljoniem eiro. Patlaban taksonomija ir vadlīniju veidā, bet ar laiku šīs vadlīnijas veidos ietvaru ES tiesību aktiem un regulējošiem noteikumiem, nosakot nepieciešamību papildu standarta kritērijiem uzņēmumu kreditēšanā un finansēšanā izvērtēt arī uzņēmumu ilgtspēju. Šajā gadījumā Baltic International Bank ir rīkojusies apsteidzoši, jo jau šobrīd ESG vērtēšanas kritēriji tiek ievēroti gan investīciju, gan kreditēšanas jomā, tāpēc brīdī, kad taksonomijas principi vairs nebūs rekomendējoši, bet gan obligāti, mums būs vieglāk strādāt ar klientiem un nevajadzēs steigā ieviest kādas reformas vai pārkārtojumus, bet varēsim vienkārši turpināt iesākto. Tajā skaitā uzņēmumiem būs arī jāziņo par savu ietekmi uz vidi. Lai veicinātu labo praksi, Baltic International Bank jau šogad ir izdevusi savu pirmo nefinanšu ziņojumu, lai dalītos savu ietekmi uz vidi, sabiedrību un pārvaldības praksi. Tas ietver faktorus un mērījumus saskaņā ar «NASDAQ ESG Reporting guide for Nordic and Baltic countries» Jāsaprot, ka finanšu sektoram – privātajam kapitālam – ir nozīmīga loma pārējā uz klimatam neitrālu ekonomiku. Taksonomijas mērķis ir nodrošināt praktiskas vadlīnijas politikas veidotājiem, dažādu nozaru pārstāvjiem un investoriem par to, kā vislabāk atbalstīt un investēt ekonomiskajās aktivitātēs, kuras veicina klimatam neitrālas ekonomikas sasniegšanu. Tiek aptverti visdažādākie sektori, tostarp enerģētika, transports, lauksaimniecība, ražošana, informāciju un telekomunikāciju tehnoloģijas, nekustamais īpašums.   Lasi Viktora Bolbata ekspertīzi Forbes Latvija novembra numurā.

Tiek izdots Marinas Kosteņeckas atmiņu krājums “Mans XX gadsimts"

Publicistes, rakstnieces un žurnālistes Marinas Kosteņeckas atmiņu krājumu šonedēļ izdevusi Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Atbalsta biedrība, to var iegādāties LNB Draugu telpā, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Grāmatu izdošanu atbalstīja Baltic International Bank. Marina Kosteņecka par savu atmiņu krājuma saka: “Šīs grāmatas ir Latvijas portrets, tās atspoguļo cilvēku gaišo dvēseli un spēju saliedēties neatkarīgi no tautības. Tas ir mans mīlestības apliecinājums Latvijai un pateicība tautai. Es atdodu savu parādu...“ Valērijs Belokoņs, Baltic International Bank galvenais akcionārs, latviešu literatūras mecenāts: “Šīs grāmatas ir fantastiski vērtīgs personīgajos pārdzīvojumos balstīts Latvijas jaunākās vēstures stāsts, un to izdošana ir notikums Latvijas grāmatniecībā. Četras grāmatas divās valodās, kas aizceļos uz valsts bibliotēkām un būs pieejamas katram interesentam." Paldies Marinai Kosteņeckai par milzīgo darbu, kas ieguldīts Latvijas sabiedrības veidošanā un saliedēšanā.Valērijs Belokoņs   Savā uzrunā grāmatu atvēršanas svētkos Baltic International Bank stratēģiskās plānošanas pārvaldes vadītāja Jekaterina Kuzņecova teica: “Marinas kundze! Jūs esat ļoti vajadzīga Latvijai. Jūsu autoritāte sabiedrībā, jūsu spēja izprast dažādās valodās runājošu cilvēku mentalitāti, atšķirīgo pieredzi, jūsu spēja vienā valodā sarunāties gan ar latviešiem, gan ar Latvijas krieviem, ir ļoti vajadzīga sabiedrības vienotībai. Vienotu vērtību, piederības sajūtas radīšanai sabiedrībai. Cilvēki grib jūs redzēt un dzirdēt. Jums ir, ko viņiem teikt. Jūs esat viņiem vajadzīga. Milzīgs paldies un lai veselība turpināt!” Baltic International Bank stratēģiskās plānošanas pārvaldes vadītāja Jekaterina Kuzņecova Latvijas Republikas kultūras ministrs Nauris Puntulis Izdodot apjomīgo atmiņu krājumu, LNB Atbalsta biedrības direktore Karina Pētersone uzsver: “Mēs esam ļoti priecīgi, ka varējām būt izdevēji Marinas Kosteņeckas grāmatu krājumam latviešu un krievu valodās. Mūsuprāt, ir tapis kaut kas bezgala vērtīgs un skaists. Tam ir nozīme ne tikai Marinas pašas daiļradē, šīs grāmatas iedot krāsu un garšu veselam laikmetam, ko par savu sauc vairākas paaudzēs. Priecājamies par Marinas atgriešanos publiskajā telpā, jo viņas klātbūtne un viedoklis sabiedrībai ir ļoti būtisks.“ Atmiņu krājumu veido divas grāmatas – “Mans XX gadsimts” un “Vēstules no XX gadsimta” latviešu un krievu valodā. Rakstniece to sauc par mūža darbu un grāmatās dalās ar savu dzīvesstāstu, atmiņām par Latvijai izšķirošiem nesenās vēstures notikumiem un unikālu laikmeta liecību – Atmodas laikā no lasītājiem un atbalstītājiem saņemtām vēstulēm. “Mans XX gadsimts” līdzautors ir Georgs Stražnovs, grāmatu priekšvārdus rakstījuši Dainis Īvāns un Knuts Skujenieks. Foto galerija no Marinas Kosteņeckas atmiņu krājuma “Mans XX gadsimts" atklāšanas pasākuma.

Baltic International Bank atbalsta Rīgas Ekonomikas augstskolu

Baltic International Bank iniciē un aktīvi atbalsta projektus, kuri veicina ģimenes vērtības, literatūru, garīgumu, veselīgu dzīvesveidu un atbildību par sociāli neaizsargātajiem. Esam gandarīti par iespēju atbalstīt un motivēt Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) studentus. Izglītība ir labākā investīcija nākotnē un drošākais veids kā panākt pozitīvas pārmaiņas. Mēs esam investīciju Banka, kas koncentrējas uz ilgtspējīgām investīcijām ar augstu pievienoto vērtību un pozitīvu ieguldījumu sabiedrības nākotnē. Kura investīcija gan var būt labāka par investīciju nākotnes profesionāļos? Atbalstot talantīgu studentu izglītību, mēs vairojam vērtīgo mantojumu, kuru reiz atstāsim saviem bērniem un mazbērniem. Mūsu Banku raksturo atbildīgums un pārmantojamība. Mūsu atbildīgums ir ekspertu skatījums, jauni, progresīvi projekti, piemēram, vēja enerģijas un energoefektivitātes jomās, profesionalitāte, zināšanas un kompetence. Pārmantojamība ir vērtību nodošana nākamajām paaudzēm. Vērtībām ir nozīme tikai tad, ja varam tās padot tālāk. Likt lietā, atbalstot jaunos talantus. Baltic International Bank jau piesaistījusi vairākus spēcīgus nozares profesionāļus no SSE Riga absolventu vidus. Mēs vēlamies būt līdzās nākamajiem nozares līderiem viņu izglītības un karjeras ceļā.Viktors Bolbats

Bankām nākas pielāgoties - Bogdans Andruščenko

Baltic International Bank valdes locekļa, risku direktora Bogdana Andruščenko komentārs laikrakstam Diena par zemo procentu likmju ietekmi uz finanšu sektora rādītājiem. Pasaules ekonomiskās izaugsmes trauslums liek centrālajām bankām turēties pie zemu procentu likmju politikas, kuras mērķis ir aizdevumus padarīt lētākus, tādējādi veicinot gan investīcijas, gan patēriņu. Tomēr šāda politika rada zaudējumus tiem, kuru ienākumi lielā mērā ir balstīti uz procentu ieņēmumiem, to vidū arī kredītiestādēm. No procentiem mazāk Arī citas bankas runā par procentu ienākumu kritumu kopējo ieņēmumu struktūrā. Baltic International Bank ir krasi mainījies tīro komisijas ienākumu īpatsvars kopējā ienākumu struktūrā. 2014. gadā tīrie procentu ienākumi bankai veidoja 32% no pamatdarbības ienākumiem, bet 2019. gada 1.pusgadā  21%. Izmaiņas ir saistītas ar pakalpojumu klāsta palielināšanu, kas ļauj saņemt komisijas par jauniem pakalpojumiem lielākos apjomos, skaidro Baltic International Bank valdes loceklis, risku direktors Bogdans Andruščenko. Viņš gan zina teikt, ka pēdējo piecu gadu laikā Latvijas banku ienākumu struktūrā procentu ieņēmumu īpatsvars ir pieaudzis – 2014. gadā tīrie procentu ienākumi veidoja 48% no pamatdarbības ienākumiem, bet 2019. gada 1. pusgadā jau 57%. “Tomēr vienlaikus vairākumam banku, tostarp lielajām bankām, varam novērot negatīvu dinamiku. To var skaidrot ar Latvijas banku sektora sašaurināšanos, kā arī atsevišķu lielu tirgus spēlētāju finanšu datiem. Neskatoties uz kopējo tendenci, banku sektora pelnītspēja joprojām ir ļoti atkarīga no jaunu kredītu izsniegšanas un esošo kredītu apjoma saglabāšanas,” komentē B.Andruščenko. Jaunā realitāte Procentu ieņēmumu mazināšanās neattiecas tikai uz bankām vien. B. Andruščenko skaidro, ka ECB monetārās politikas rezultātā cieš tie banku noguldītāji, kuriem ir nauda. Jau tagad atsevišķi noguldītāji maksā par naudas līdzekļu turēšanu banku kontos, nevis saņem procentus, turklāt ar laiku tas skars vēl lielāku noguldītāju loku. Nevar izslēgt, ka nākotnē negatīvās procentu likmes jau kļūs par jauno standartu un klientiem būs jārēķinās ar izdevumiem, ja viņi vēlēsies turēt savus naudas līdzekļus bankas kontos.Bogdans Andruščenko    B. Andruščenko skaidro, ka zemo procentu likmju ieguvēji ir noteikti aizņēmēji, jo ECB politika ir palīdzējusi samazināt izdevumus par parāda apkalpošanu un padarījusi kredītus pieejamākus un lētākus. Tā, piemēram, uzņēmējiem ir iespējas lētāk aizņemties, lai attīstītu savu uzņēmējdarbību un veicinātu kopējo ekonomikas izaugsmi, piebilst B. Andruščenko. Viņš teic, ka negatīvās procentu likmes un pieaugošais regulējums mudina bankas pārskatīt izdevumu struktūru, meklēt jaunus ienākumu avotus un vairāk sadarboties ar fintech kompānijām. Modelis nav jāmaina Tāpat B. Andruščenko stāsta, ka Latvijas bankām gan ir atšķirīgi biznesa modeļi un iespējas, bet, viņaprāt, šobrīd perspektīvs, peļņu ģenerējošs darbības veids, kam aizvien vairāk pievēršas arī BIB, ir mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošana. “Tāpat aizvien vairāk klientu interesējas par iespējām investēt naudas līdzekļus – gan izmantojot klasiskos brokeru pakalpojumus, gan ieguldot bankas vai bankas partneru finansētos projektos. Kopumā banku sektora klienti ir ieinteresēti saņemt papildu ienākumus par brīvajiem naudas līdzekļiem, tāpēc ieguldījumu veikšanas pakalpojumi būs ļoti pieprasīti tirgū,” spriež Baltic International Bank vadības pārstāvis.   Mārtiņš Apinis, Laikraksts Diena, 2019.gada 22.oktobris

Baltic International Bank prezentē ESG pārskatu Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta rīkotajā nefinanšu ziņošanas seminārā

Septembra beigās norisinājās Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta (InCSR) rīkotais Latvijas lielāko un atbildīgāko uzņēmumu pieredzes apmaiņas seminārs un diskusija par nefinanšu ziņošanu, kura ietvaros Baltic International Bank prezentēja ESG (Environmental. Social. Governance) pārskatu. Bankas valdes priekšsēdētājs Viktors Bolbats iepazīstināja ar pieredzi ilgtspējas stratēģijas ieviešanā un nākamajiem Bankas mērķiem. Pasākuma ietvaros ar labas prakses piemēriem dalījās arī biedrība “Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūts”, A/S “Latvenergo”, SIA “Coca-Cola HBC Latvia”, kā arī uzņēmuma “Sustinere” pārstāvis, nefinanšu ziņošanas eksperts no Igaunijas – Marko Sillers.  Prezentējot Bankas pirmo nefinanšu jeb ESG ziņojumu, Baltic International Bank valdes priekšsēdētājs Viktors Bolbats uzsvēra ilgtspējas būtiskumu: “Mūsdienās ilgtspēja vairs nav izvēle, bet gan nepieciešamība. Manuprāt, ESG jeb ilgtspēja nozīmē darīt šodien lietas, ar kurām varēsim lepoties rītdien un turpmāk. ESG pieeja mums ir atbilstoša, jo aptver visas trīs jomas, ko Banka uztver jau kā savas attīstības balstus. ESG ir gan vides, gan sociālie  apsvērumi, jo Banka ir ne tikai finanšu, kreditēšanas iestāde, bet arī energoresursu un citu resursu patērētājs, nodokļu maksātājs, darba devējs. ESG (Vide. Sociālā atbildība. Pārvaldība) pieeja caurvij visas galvenās Bankas darbības jomas; mūsu ESG mērķi nav deklaratīvi, bet ieviesti visos ikdienas procesos.” Jāsaprot, ka šajā laikmetā ne tikai mēs gaidām atklātību un caurspīdīgumu no klientiem un partneriem, bet viņi arī to gaida no Bankas. Banka ir ekosistēmas daļa, kurai ar šo sistēmu ir atbildīgi jāsadarbojas. Bankas nes lielu sociālās atbildības slogu. Tāpat tām ir iespēja atbalstīt un iesaistīties atbildīgos investīciju darījumos, kas sniedz labumu valsts ekonomikai kopumā. Apzinoties iepriekšminēto, esam noteikuši Bankas stratēģisko mērķi 2030. gadam – specializēties ienesīgās, videi draudzīgās un ilgtspējīgās investīcijās,   piebilst Bolbats, norādot, ka ESG pieeja ir arī ieradumu un domāšanas maiņa, kur ļoti svarīgs ir vadības atbalsts, skaidri mērķi un izmērāmi rādītāji, darbinieku iesaiste un efektīva iekšējā komunikācija. “Aizvien vairāk uzņēmumu ne tikai pasaulē, bet arī Latvijā atskaitās ne tikai par savu finanšu sniegumu, bet arī ietekmi uz darbiniekiem, apkārtējo vidi un sabiedrību. Protams, to ietekmē globālās norises, starptautiskais regulējums un pilsoniskās sabiedrības pieprasījums pēc lielākas atklātības un biznesa negatīvās ietekmes mazināšanas. Turklāt uzņēmēji sāk apzināties, ka nefinanšu ziņošana palīdz uzlabot risku pārvaldību un ilgtermiņa sniegumu vides un pārvaldības jautājumos, tādejādi veicinot arī konkurētspēju,” skaidro InCSR vadītāja Dace Helmane. Aptaujājot klātesošos par jēgpilna nefinanšu pārskata galvenajiem kritērijiem, tika secināts, ka jēgpilna nefinanšu pārskata pamatā ir jābūt pilnīgi godīgai pieejai, to uzsvēra gandrīz trešdaļa jeb 27,3% dalībnieku, otrajā vietā ierindojot datus (19,5%). No tēmu loka nefinanšu pārskatos lasītājus visvairāk interesē korporatīvā pārvaldība un biznesa ētika (28,4%), kam seko datu privātuma un aizsardzības jautājumi (17,3%)  un klientu un patērētāju apmierinātības aspekti (14,8%). Nefinanšu ziņošanas eksperts no Igaunijas Marko Sillers norādīja: “Visiem lielākajiem uzņēmumiem ir jāmeklē efektīvākie veidi, kādos demonstrēt savu progresu un ietekmi. Ja uzņēmums to nedara, tad tas vairs nerunā vienā valodā ar pārējo biznesa kopienu – klientiem, piegādātājiem, investoriem. Šodien skaisti, pašslavinoši vārdi jāpierāda ar datiem, izmērāmiem mērķiem un reāliem rezultātiem.” Ietekmes pušu iesaisti un to lielo lomu jēgpilnā ziņošanā klausītājiem skaidroja arī A/S “Latvenergo” starptautisko attiecību speciālists Guntars Mihailovs: ”Ieinteresēto pušu iesaiste ir būtiska labas pārvaldības un ilgtspējas sastāvdaļa jebkurai organizācijai. Tā sniedz izpratni par abpusēji būtiskiem jautājumiem, uzlabo darbinieku motivāciju, paaugstina ieinteresēto pušu uzticēšanos un rezultātā veicina arī organizācijas vērtības pieaugumu. Latvenergo koncerns regulāri noskaidro ieinteresēto pušu viedokļus par līdzšinējo sadarbību un koncerna ilgtspējai būtiskiem aspektiem, kā arī apspriež priekšlikumus koncerna snieguma uzlabošanai. Būtisks ir arī ilgtspējas pārskata dizains un formāts, kādā ieinteresētās puses saņem sev būtisko informāciju par uzņēmuma darbību.” SIA “Coca-Cola HBC Latvia” sabiedrisko attiecību vadītāja Dace Dricka atzina, ka ļoti lepojas “Coca-Cola HBC Latvia” sasniegumiem ilgtspējas jomā, tomēr vēlējās atgādināt visiem klātesošajiem, ka ilgtspējīgs sniegums nekad neapstājas, tāpēc uzņēmumiem jākoncentrējas gan uz ilgtspējas mērķu sasniegšanu ilgtermiņā, gan atbilstošu sabiedrības un iesaistīto pušu informēšanu par sasniegto, jo mūsdienu korporatīvi sociāli atbildīgā vidē tikai šāda pieeja būs dzīvotspējīga. Pasākumā piedalījās vairāk nekā 30 dažādu uzņēmumu un organizāciju pārstāvji no dažādām nozarēm – finanses, mobilie sakari, enerģētika, loģistika, ražošana u.c.    Par biedrību “Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūts” Biedrība „Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūts” (InCSR) tika dibināta 2011. gada sākumā ar mērķi stiprināt valsts un vietējās kopienas ilgtspējīgu attīstību, izglītojot sabiedrību un paaugstinot izpratni par atbildīgu un tālredzīgu rīcību un sekmējot pilsoniskās sabiedrības attīstību. InCSR piedāvā uzticamus mērījumus, atbalsta un veicina pilsoniskās sabiedrības aktivitātes, rīko un piedalās dažādos projektos, semināros un kampaņās par tālredzīgu un drošu uzvedību, kā arī nodrošina platformu pieredzes un viedokļu apmaiņai.

Baltic International Bank nosaka Ilgtspējīgas attīstības mērķus atbilstoši ANO Vides programmas finanšu iniciatīvai

Attīstot Bankas stratēģiju un virzoties uz kopējo mērķi – kļūt par stipru un ilgtspējīgu investīciju Banku, kas savas darbības balsta starptautiski aprobētajā ESG (Environmental. Social. Governance) pieejā, Baltic International Bank ir noteikusi Ilgtspējīgas attīstības mērķus atbilstoši Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Vides programmas finanšu iniciatīvai (UNEP FI – United Nations Environment Programme Finance Initiative) un apņēmusies īstenot šos mērķus Bankas darbībā un procesos. Apvienoto Nāciju Organizācija līdz 2030. gadam ir apstiprinājusi kopumā 17 Ilgtspējīgas attīstības mērķus. Banka savā darbībā koncentrēsies uz septiņiem no tiem.  ANO Vides programmas finanšu iniciatīvas principi ANO Vides programmas finanšu iniciatīva nosaka sešus banku atbildīgas darbības principus. Pirmais ir regulējums, kas paredz Bankai saskaņot savu biznesa stratēģiju ar indivīdu vajadzībām un sabiedrības mērķiem atbilstoši Ilgtspējīgas attīstības mērķiem (SDG), Parīzes klimata līgumam, nacionāliem un reģionāliem normatīviem. Otrs atbildīgas darbības princips ir saistīts ar ietekmi, pastāvīgi palielinot pozitīvo ietekmi un samazinot negatīvo ietekmi uz sabiedrību un vidi. Trešais atbildīgas darbības princips ir klienti, jo Banka apņemas strādāt atbildīgi ar saviem klientiem un partneriem, lai iedrošinātu viņus īstenot ilgtspējīgas pieejas praksi un mudinātu veikt ekonomiskās aktivitātes, kas rada labklājību esošajām un nākamajām paaudzēm. Pārējie trīs mērķi ir saistīti ar ietekmes pusēm un nosaka atbildīgu sadarbību ar ieinteresētajām pusēm un to iesaisti sabiedrības mērķu sasniegšanā; pārvaldību un mērķu noteikšanu, īstenojot atbildīgu Bankas prakses kultūru un efektīvu pārvaldību; visbeidzot sestais mērķis ir saistīts ar caurredzamību un atbildību, Bankai apņemoties būt caurredzamai un atbildīgai par savu ietekmi un ieguldījumu visos procesos un sabiedrības mērķu sasniegšanā. “Banku sektoram ir nozīmīga loma ilgtspējīgas attīstības veicināšanā. Tas var rādīt priekšzīmi citiem, virzīt sabiedrību uz ilgtspējīgu ekonomiku, piemēram, veicinot investīcijas videi draudzīgos un ilgtspējīgos projektos. Baltic International Bank savus ikdienas procesus un aktivitātes balsta ESG (Environmental. Social. Governance) pieejā, kas aptver visas Bankas darbības jomas, ļaujot gūt panākumus ilgtspējīgā un sociāli atbildīgā veidā, tāpēc likumsakarīga ir mūsu vēlme noteikt un īstenot Ilgtspējīgas attīstības mērķus atbilstoši ANO Vides programmas finanšu iniciatīvai, kas ir visaptveroša iniciatīva, kura darbojas gan mikro, gan makro līmenī, jo aptver plašu jomu spektru, sākot no rūpēm par darbiniekiem līdz pat atbildīgam patēriņam, rūpēm par klimatu, nabadzības un nevienlīdzības izskaušanai visos līmeņos,” uzsver Baltic International Bank valdes priekšsēdētājs Viktors Bolbats. ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķi, kurus Baltic International Bank ieviesīs savā darbībā, organiski iekļaujas mūsu esošajās ilgtspējas aktivitātēs, lieliski papildina un bagātina tās, jo lepojamies, ka esam pirmā vietējā kapitāla banka Latvijā, kas šogad saņēmusi augstāko – platīna, Ilgtspējas indeksa novērtējumu mūsu valstī. Viktors Bolbats   “Ikviens no Ilgtspējīgas attīstības mērķiem ir aktuāls arī Latvijai, un mūsu valsts ir apņēmusies sekmēt to īstenošanu, veicinot labklājību, iekļaujošu sabiedrību un ilgtspēju. Skaidrs, ka šis ir izdarāms tikai kopīgiem spēkiem, un uzņēmumu iesaistei ir ļoti būtiska loma. Baltic International Bank ir viens no pirmajiem pašmāju uzņēmumiem, kas no plašā Ilgtspējīgas attīstības mērķu loka ir izvēlējies un apņēmies īstenot sev aktuālākos mērķus, pielāgojot tos savām interesēm, vajadzībām un iespējām. Paredzam, ka jau drīz vietējo uzņēmumu interese ievērojami pieaugs, un arvien jauni uzņēmumi, apzinoties plašāku ietekmi uz ekonomiku, sabiedrību un vidi, savus ilgtspējas plānus saskaņos ar globālajiem mērķiem,” uzsver Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja Dace Helmane.   Bankas 7 ilgtspējīgas attīstības mērķi Jau kopš dibināšanas Bankai ir bijis svarīgi nodrošināt veselīgu dzīvesveidu un veicināt labklājību visos vecumos, tāpēc “Laba veselība un labklājība” ir pirmais Ilgtspējīgas attīstības mērķis, uz kuru Banka koncentrējas savā darbībā. Banka rūpējas par darbiniekiem, veidojot bērnus un ģimenes atbalstošu kultūru darba vidē, turklāt kā atbildīgs darba devējs nodrošina motivējošus darba apstākļus, darba un brīvā laika sabalansēšanu, kā arī organizē īpašus pasākumus savu darbinieku ģimenēm un bērniem. Rūpēs par sabiedrību Banka rīko Donoru dienu, kā arī sniedz daudzveidīgu atbalstu kultūras un literatūras projektiem, piemēram, atbalstot unikālas grāmatas “Dzimtas ģerboņi mūsdienu Latvijā” izdošanu.  Atbilstoši Ilgtspējīgas attīstības mērķim, kas paredz “Nabadzības un trūkuma izskaušanu” visās izpausmēs un līmeņos, Banka iesaistās dažādos sabiedriskos pasākumos – ikgadēji atbalsta internātpamatskolas, kur labdarības akcijas ietvaros Bankas darbinieki kopīgi sarūpē apavus, apģērbu, spēles un sporta inventāru un citas bērniem noderīgas lietas, ziedo datortehniku Latvijas skolām, piedalās dažādās ziedojumu vākšanas iniciatīvās, lai sniegtu atbalstu trūkumā nonākušiem bērniem un ģimenēm. Sociāli nozīmīgs ir arī Baltic International Bank atbalsts Svētās Ģimenes mājai, kas ir daudzfunkcionāls ģimenes atbalsta centrs, kurš ļauj ģimenēm ar bērniem, pieaugušajiem, senioriem, kā arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām saņemt garīgu, sociālu, psiholoģisku un izglītojošu atbalstu, integrējot kristīgās vērtības sabiedrībā. Kā arī dienas aprūpes centram “Terēzes māja”, kur tiek sniegti sociālie pakalpojumi bērniem ar invaliditāti, kuri dzīvo Rīgā. Banka iestājas par pieejamas, uzticamas, ilgtspējīgas un modernas enerģijas nodrošināšanu visiem atbilstoši Ilgtspējīgas attīstības mērķim “Pieejama un tīra enerģija”, kura ietvaros Banka piedāvā un atbalsta alternatīvo investīciju ESG projektus, piemēram, šobrīd aktuālu investīciju projektu vēja enerģijas jomā. Saskaņā ar Ilgtspējīgas attīstības mērķi “Pienācīgs darbs un ekonomiska izaugsme” Banka sekmē noturīgu un ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi, pilnīgu nodarbinātību un labu darbu visiem, rūpējoties par darbiniekiem un atbildīgi maksājot visus nodokļus un algas. To apliecina arī “Ģimenei draudzīgi” apbalvojums, ko Banka saņēmusi jau trešo gadu pēc kārtas, ko piešķir Latvijas Republikas Labklājības ministrija un kura viens no kritērijiem ir rūpes par darbinieku vajadzībām un ērtībām. Inovācijas, kas ir arī Ilgtspējīgas attīstības mērķa “Industrija, inovācijas un infrastruktūra” pamatā, caurvij Baltic International Bank darbību visos procesos. Banka ne tikai atbalsta jaunuzņēmumus, īpaši finanšu tehnoloģiju jomās, un ievieš inovatīvus risinājumus, piemēram, “Open Banking” jeb atvērtās bankas sadarbības platformu “Sandbox”, bet arī strādā pie infrastruktūras uzlabošanas, īstenojot ambiciozu, liela mēroga projektu Kalēju Kvartālā, kur Banka veic vissenākās Rīgas apbūves atjaunošanu, kopumā ieguldot aptuveni 12 miljonus eiro. Atbilstoši Ilgtspējīgas attīstības mērķim “Atbildīgs patēriņš un ražošana” Banka sekmē ilgtspējīgu patēriņu un resursu izmantošanu. Piemēram, Banka 2018. gadā samazinājusi ūdens patēriņu par 9,9% salīdzinājumā ar 2017. gadu, tāpat Bankā tiek šķiroti atkritumi, no kuriem pārstrādā gandrīz pusi (42%). Kopš 2016. gada Banka sāka monitorēt elektrības patēriņu un izvirzīja sev mērķi to samazināt, 2017. gadā samazinot par 5%. Tika optimizēts apgaismojums, daļa spuldžu nomainītas ar LED spuldzēm. Tāpat Banka iepērk no atjaunojamiem resursiem iegūtu elektroenerģiju. Arī siltuma patēriņš samazinās, pateicoties rūpīgi veiktai iekārtu pieregulēšanai atbilstoši darbinieku vajadzībām, kā arī izslēdzot nevajadzīgo patēriņu. Regulāri tiek veikti arī darbiniekus izglītojoši pasākumi vides jautājumos. Enerģijas patēriņa apjoms būtiski ietekmē radīto CO2 izmešu apjomu un to ietekmi uz klimatu. Banka par 5% samazinājusi CO2 izmešus (2018. gadā salīdzinājumā ar 2017. gadu) saskaņā ar ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķi “Rūpēs par klimatu”, kura ietvaros Banka arī atbalsta ilgtspējīgus projektus ar paliekošu devumu sabiedrībai.   Par ANO Vides programmas finanšu iniciatīvu (UNEP FI)   ANO Vides programma ir vadošā starptautiskā vides institūcija, kas nosaka vides jautājumu dienaskārtību visā pasaulē, veicina saskaņotu vides un ilgtspējas procesu ieviešanu Apvienoto Nāciju sistēmā un darbojas kā autoritatīvs vides jautājumu aizstāvis starptautiskā mērogā. ANO Vides programmas finanšu iniciatīva ir starptautiska partnerība starp ANO Vides programmu un finanšu sektoru. Vairāk nekā 200 institūcijas, tostarp bankas, apdrošinātāji un investori, sadarbojas ar UNEP FI, lai ieviestu sistēmiskas pārmaiņas finansēs, atbalstot ilgtspējīgu pasauli. UNEP FI apvieno vadošās starptautiskās bankas, reģionālos līderus, attīstības bankas un specializētās vides bankas.

Pasaules pieredze noziedzīgi iegūto līdzekļu apkarošanā - Džozefs Kofers Bleks

Intervijā laikrakstam “Latvijas Avīze” Baltic International Bank padomes loceklis Džozefs Kofers Bleks stāsta par pasaules pieredzi noziedzīgi iegūto līdzekļu apkarošanā un saviem nākotnes izaicinājumiem Baltic International Bank padomē.     Kāda ir situācija ar "netīro naudu" pasaulē – tā uzlabojas vai pasliktinās? Godīgi sakot, tāds jautājums ir gandrīz kā jautājums par reliģiju – vai tās ietekme palielinās vai samazinās? Makro līmenī runājot, varētu gandrīz droši teikt, ka pēdējā laikā pasaulē vienmēr ir pastāvējusi "netīrās naudas" plūsma. Vai pēdējā laikā – tas ir, sākot no 2001. gada 11. septembra? Proti, tajā brīdī tam sāka pievērst uzmanību? Es teiktu – agrāk. Vismaz, no Amerikas perspektīvas skatoties, stāsts par "netīro naudu" sākas ar karu pret narkotikām. Neskatoties uz milzīgajiem resursiem, kas veltīti šīs parādības apkarošanai, ļoti reti ir izdevies būtiski ietekmēt vai mainīt narkotiku "ielas cenu". Un, ja nav nekādu pārmaiņu cenā, tad nav arī reālu un noturīgu panākumu cīņā ar narkotikām. Jā, nošāva Pablo Eskobaru un noķēra El Čapo, sagrāva to vai citu narkotiku karteli, taču to vietā ātri vien radās citi. Ko darīt tālāk? Šajos apstākļos tiesībsargājošajās institūcijās radās stratēģiska pieeja "sekosim naudai". Narkotiku izplatīšanas sistēmas vājie punkti ir loģistika un radītās peļņas iekļūšana atpakaļ finanšu sistēmā. Ja nevaram uzvarēt loģistikas jomā, tad atliek finanses. Atceros, ka tajā laikā, 80. un 90. gados, dodoties uz Dienvidameriku un apmeklējot kādu krastmalu vai ostu, tur dārgās, vairāk nekā miljonu dolāru vērtās motorjahtas ar jaudīgiem dzinējiem stāvēja kā cigarešu paciņas plauktā – desmitiem. Tās vai nu piederēja narkotiku tirgoņiem, vai bija atņemtas narkotiku tirgoņiem, un to uzdevums bija narkotiku transportēšana. Ja jūsu bizness var mierīgi atļauties norakstīt savos izdevumos miljonu dolāru vērtus transportlīdzekļus, tad jūsu bizness nepārprotami ir ļoti ienesīgs. Tieši šādos apstākļos arī dzima stratēģijas maiņa – nevis censties tikai atrast un likvidēt loģistikas sistēmu, bet sekot naudai, tādējādi atmaskojot narkotiku karteļu vadītājus. Jūs jau pieminējāt 11. septembri, šai laikā es biju CIP terorisma apkarošanas vadītājs. Ar "sekošanu naudai" pretterorisma jomā nemaz tik labi sākumā neveicās, jo bažījāmies, ka šī pieeja varētu atņemt jau tā ierobežotos resursus citām jomām. Otrs ierobežojums bija tas, ka atšķirībā no narkotikām terorismā liela nauda nav vajadzīga. Sarīkot 11. septembra uzbrukumus – tas neko dārgi neizmaksāja, varbūt pāris simtus tūkstošus dolāru. Salīdzinot ar narkotiku tirdzniecībā iesaistīto līdzekļu apmēriem, tā ir sīknauda. Tik nelielas summas izsekot ir sarežģīti. Tomēr pamazām izlūkošanas aprindas sadarbībā ar starptautiskajiem partneriem to uzsāka. Jāsaka – rezultāti bija labāki, nekā cerēts, tomēr šādi pārtraukt teroristu šūniņu finansēšanu ir ļoti grūti. Labākie rezultāti tiek sasniegti, pārraugot pasaules vai valsts finanšu sistēmu un meklējot anomālijas tajā, taču, protams, nākas saskarties ar politiskajiem ierobežojumiem. Runājot par "netīrās naudas" ierobežošanu un politiku... Es riskētu teikt, ka Latvijas finanšu aprindās valda sajūta, ka ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla (FINCEN) ziņojums par "ABLV Banku" un tālākās izrietošās darbības bija pārāk asas, nepamatoti izceļot Latviju. Proti, naudas atmazgāšanas problēmas pastāv arī citās valstīs, un Latvija jau vismaz kopš 2016. gada bija uzsākusi virzību uz naudas atmazgāšanas apkarošanas prasību pastiprināšanu un kontroli. Esmu bijis tikai dažās valstīs, kurās amerikāņus neuzskatītu par daļu no problēmas. Mani Latvijas draugi uzskata tieši tāpat, kā jūs jautājat. Bet ko jūs vēlētos, lai mēs darām? Pastāv tik daudz svarīgu jautājumu/problēmu, un mums tās ir jārisina, un arī laika tirānija, lai cik labi būtu cilvēku nodomi. Turklāt viena partnera neapmierinātību ar otru attiecībās var paust arī skaidrā un nepārprotamā veidā. Runāsim atklāti – esmu Latvijā jau 14. reizi, man ļoti patīk Latvija un tās iedzīvotāji. Pirms lēmu, vai braukt šurp strādāt, drusku papētīju situāciju. Latvijas reputācija internetā nav sevišķi laba un, par laimi, realitātei neatbilstoša. Tomēr pēdējās desmitgades laikā ir vērojami daudzkārtīgi naudas atmazgāšanas apkarošanas noteikumu pārkāpumi. Pārmest amerikāņiem, ka tie aizstāv savas intereses un izlemj nosūtīt skaidru ziņu situācijā, kad citas metodes iepriekš jau ir izmēģinātas, nav godīgi. To var darīt tikai tie, kas nezina attiecību priekšvēsturi. Es arī esmu dzirdējis visu minēto: "šī banka padarīta par upuri", "tā nav patiesība", "tās ir viltus ziņas" un pat – "to visu noorganizējuši krievu specdienesti". Blēņas! "Naudas atmazgāšana "sistēmiskā" līmenī", kā bija teikts FINCEN ziņojumā, tas šahs un mats. Tā ir apsūdzība, ko nevar uztvert vieglprātīgi. Sistēmisks – tas ir nopietns termins. Sistēmisks – tas nozīmē, ka tika radīta integrēta sistēma organizācijas līmenī, kas regulāri un atkārtoti veica darbības naudas atmazgāšanai. Un vēl kā ķirsītis uz tortes – "naudas atmazgāšana Ziemeļkorejas interesēs", ko nevar ignorēt. Atrodiet kādu citu valsti pasaules kartē, ar kuru ASV būtu sarežģītākas attiecības un kuras labā veiktas naudas atmazgāšanas darbības varētu vairāk nokaitināt amerikāņus. Ko jūs gribējāt, ko lai ASV dara šādā situācijā? Un cik ilgi Latvijas bankas var piedalīties naudas atmazgāšanas darbībās, lai finanšu sistēma un valsts reputācija neciestu? ASV rīcību šajā gadījumā varētu dēvēt par "stingro roku" (tough love), tomēr tās pamatā ir labi nodomi un patiesa vēlme palīdzēt sistēmai, kas pati netiek galā. Kā publiski izteicies FKTK vadītājs Pēters Putniņš – Ziemeļkorejas naudas atmazgāšanas gadījumā nauda nāca no vienām Eiropas bankām, izgāja caur Latviju un atgriezās citās Eiropas bankās. Kādēļ tad tieši Latvijas loma tika izcelta? Kādēļ nav līdzīgu FINCEN ziņojumu par citām Eiropas bankām? Es neesmu tādā situācijā, lai komentētu, ko teicis P. Putniņš. Un ziņojumi par citām bankām arī ir bijuši, kuri, iespējams, nav piesaistījuši tik lielu uzmanību. Taču pastāvu uz to, ko teicu. ASV valdībai nav ne laika, ne enerģijas nodarboties ar izdomātām lietām. Izlasot FINCEN ziņojumu pilnībā, ir skaidrs ka ASV motivācija nosūtīt skaidru ziņu bija augsta. Un ticiet man – šādu ziņojumu sastādīšana nenotiek tā, ka kāds ierēdnis iebaksta pirkstu kartē un nejauši izvēlas, pret kuru valsti vērsties. Šādu ziņojumu sastādīšanā iesaistītas daudzas institūcijas, un rezultāts atspoguļo savstarpēji saskaņotu viedokli par notiekošo. Lielākā daļa naudas, kas izplūst caur Latvijas banku sistēmu, nāk no NVS valstīm, pirmkārt, jau Krievijas. Ņemot vērā sarežģītās attiecības starp Rietumu pasauli un Krieviju, kādēļ mums būtu jāuztraucas par to, ka nauda izplūst no Krievijas ekonomikas, atņemot resursus investīcijām, un tiek tērēta Rietumos, pērkot villas Vidusjūras piekrastē un bezjēdzīgi dārgas jahtas, un angļu futbola klubus? Te es jums piekrītu – varbūt arī nevajadzētu. Lai gan attiecības ar Krieviju ir sarežģījušās, tomēr vairumam amerikāņu krievi patīk – tam, kā viņi sevi uztver, ir liela līdzība ar to, kā sevi uztver paši amerikāņi. Varētu gan uzdot jautājumu, kādēļ Krievijai ir jāieņem tik kauslīga un agresīva nostāja starptautiskajos jautājumos un kādēļ Vladimiram Putinam būtu publiski jādemonstrē filmiņas ar kodolieroču izšaušanu uz mērķiem ASV. Kad krievi pērk villas Itālijā, tas mani uzjautrina, nevis uztrauc. Gribat jahtas – bet lūdzu. Nekustamo īpašumu Ņujorkā – brīnišķīgi. Mani uztrauc tas, ka šīs naudas avots var būt valsts izzagšana un krāpnieciska privatizācija. Ja paskatīsieties, kādi cilvēki ir iekļauti ASV sankciju sarakstos, – tad redzēsiet, ka nomācošais vairākums tur ir tādi cilvēki, kuri ieguvuši savas bagātības veidā, ko ASV uzskatītu par nelikumīgu. Mēdz teikt, ka ASV traucē Krievijas attīstību. Krievija šobrīd pati ir savs lielākais ienaidnieks. Taču demokrātiska un stabila Krievija, kurā dzīvotu apmierināti un paēduši cilvēki, ir ASV interesēs. Un naudu, kas tiek tērēta par villām un jahtām, daudz labāk būtu ieguldīt Krievijas infrastruktūrā, sociālajā apdrošināšanā un izglītībā. Vai daudz jūsu kolēģu ar iepriekšējo darba pieredzi izlūkošanā, terorisma un naudas atmazgāšanas apkarošanā un diplomātijā ienāk strādāt Baltijas valstu banku sistēmā? Labs jautājums, jo darbam finanšu sistēmā ir daudz līdzības ar izlūkošanu un diplomātiju. Daudzi principi ir tie paši – zini, ar ko tev ir darīšana, aizsargā savējos un savus draugus, ieguldi nākotnē, efektīvi izmanto ierobežotus resursus mērķa sasniegšanai. Patiesībā cīņa pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju ir mans galvenais uzdevums šeit kā "Baltic International Bank" padomes loceklim. Viens no galvenajiem šī darba virzieniem saglabājas nemainīgs – izveidot un uzlabot mehānismu, sistēmu, kas ļautu identificēt riskantos klientus, kā arī noteikt potenciālos riskus šajā jomā. Tomēr, atbildot uz jūsu jautājumu, – nē, amerikāņu speciālistu ieplūšanu es neredzu. Vairāk redzu Eiropas valstu pārstāvjus.   Olafs Zvejnieks, Laikrakstam Latvijas Avīze, 14.05.2019   Intervija laikrakstā Latvijas Avīze ar Koferu Bleku

Baltic International Bank saņem finanšu noziegumu novēršanas atbilstības reitingu BBB+, ar pozitīvu nākotnes novērtējumu

Ņujorkas reitingu aģentūra Sigma Ratings piešķīrusi bankai Baltic International Bank finanšu noziegumu novēršanas atbilstības reitingu BBB+, ievietojot to starp nozares līderiem. Sigma ziņojumā arī minēts, ka bankas nākotnes novērtējums ir pozitīvs. Sigma Ratings izvērtēja Baltic International Bank raksturīgo risku vidi un kontroles efektivitāti finanšu noziegumu novēršanā. Pārskats ietver vairākus finanšu noziegumu novēršanas faktorus, tostarp nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu, sankcijas un arī ārējā riska jautājumus, piemēram, ģeopolitisko risku, kā arī vietējā regulatora darbību. Baltic International Bank Valdes priekšsēdētājs Viktors Bolbats norāda: “Esam patiesi iepriecināti par atzītās reitingu aģentūras Sigma Ratings sniegto pozitīvo novērtējumu, kas ir apliecinājums, ka mūsu paveiktais ārkārtīgi lielais darbs un ievērojamie ieguldījumi finanšu noziegumu apkarošanā ir atmaksājušies.  Baltic International Bank stingri uzskata, ka privātā kapitāla bankām ir jādarbojas ilgtspējīga biznesa modelī, ieviešot korporatīvās pārvaldības principus un caurspīdīgumu visās darbībās, tostarp cīņā ar finanšu noziegumiem.”   Sigma Ratings ziņojumā minēts, ka Baltic International Bank stiprās puses ir palielinātas investīcijas finanšu noziegumu novēršanas atbilstībā – gan cilvēkresursu, gan tehnoloģiju, kā arī komplicēta darījumu monitoringa sistēma (TMS) ar visaptverošu iespējamo scenāriju konstatēšanas sarakstu. Baltic International Bank ir ieviesta progresīva kontroles sistēma cīņā pret finanšu noziegumiem.   Baltic International Bank ir pelnījusi uzslavu par caurspīdīguma ieviešanu procesos un investīcijām finanšu noziegumu kontroles vidē. Reitings apliecina salīdzinoši spēcīgu kontroles vidi un parāda, ka vadības komanda rīkojas apņēmīgi un aktīvi, apzinoties proaktīvo risku pārvaldības nozīmi visos kontroles posmos Stjuarts Džonss Juniors (Stuart Jones, Jr.) Sigma Ratings izpilddirektors   Ņemot vērā vispārējo situāciju nozarē, Banka ir pārliecināta, ka Latvijā strādājošām bankām ir jāveido ilgtspējīgs biznesa modelis, kas balstīts uz augstiem korporatīvās pārvaldības principiem, tostarp finanšu noziegumu apkarošanas jomā. 2018. gadā Baltic International Bank investējusi darbinieku kvalifikācijas celšanā un ekspertīzes stiprināšanā finanšu noziegumu apkarošanas jomā atbilstoši starptautiskajiem standartiem. Piemēram, visi bankas darbinieki, kas īsteno “Know Your Customer” (KYC) un “Know Your Customer`s Partner” (KYCP) principus ir izgājuši padziļinātas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas (NILLTFN) apmācības, kā arī ir ieviesti grozījumi NILLTFN politikā un procedūrās. Pateicoties Baltic International Bank darbības modelim un Bankas īstenotajiem augstas korporatīvās pārvaldības un ilgtspējīga biznesa principiem, kā arī sociāli atbildīgām iniciatīvām, 2018. gadā Baltic International Bank saņēmusi Ilgtspējas indeksa Zelta godalgu un Ģimenei draudzīga komersanta statusu.    Baltic International Bank Financial Crime Compliance (FCC) Rating Report   Par Sigma Ratings Sigma Ratings, Inc. (“Sigma”) ir Ņujorkas uzņēmums, kas ieņem vadošo pozīciju uz tehnoloģijām balstītā pieejā, lai novērtētu pārvaldību un finanšu noziegumu risku organizāciju līmenī. Sigma izvērtē organizāciju riskus, kas saistīti ar finanšu noziegumu novēršanu, pārvaldību, sankcijām, korupciju un reputāciju. Sigma metodika ir balstīta uz nozares labāko praksi un izstrādāta konsultējoties ar publisko un privāto sektoru. Pirms publicēšanas Sigma reitingus pārbauda arī neatkarīga Reitingu komisija. Sigma regulāri sadarbojas ar ASV un citu valstu regulatoriem, lai gūtu idejas un atgriezenisko saiti. Sigma vadības komandā ietilpst profesionāļi ar vairāk nekā 1000 gadu kopīgo pieredzi, tostarp eksperti, kas strādājuši finanšu noziegumu apkarošanas jomās ASV valdībā, kā arī tiesību un finanšu nozares pārzinātāji. Uzņēmuma klienti ir finanšu institūcijas, investīciju firmas, starptautiski uzņēmumi, apdrošināšanas firmas un valdības Ziemeļamerikā, Dienvidamerikā, Eiropā, Tuvajos Austrumos un Dienvidaustrumāzijā.

Valērijs Belokoņs: Tas, vai mūsu nācija pastāvēs vēl pēc 200 gadiem, ir atkarīgs no literatūras

Baltic International Bank galvenais akcionārs, ilggadējs latviešu literatūras mecenāts, Valērijs Belokoņs, kurš darījis iespējamu arī šobrīd aktuālo lasīšanas veicināšanas projektu “Bibliotēka”, uzskata, ka literatūras nozares pastāvēšana ir būtiska visai mūsu nācijai. Lai latviešu kultūra un valoda varētu turpināties, ir jāpastāv literatūrai. Ko gan vēl mēs atstājam bez valodas? Mēs atstājam savas tautas domas. Ja mēs pazaudēsim vārdu, mēs pazaudēsim domu. Tāpēc ir jāizdod grāmatas – lai mēs saglabātu lielu, pabeigtu, filozofisku domu.Valērijs Belokoņs Intervijā, kas šomēnes publicēta kā septītā video stāstu sērijā “Bibliotēka”, Valērijs Belokoņs ļauj ieskatīties savā privātajā bibliotēkā un atklāj savu personīgo motivāciju atbalsta sniegšanai. Grāmatās ir viss nepieciešamais mūsu dzīvei un mūsu dvēseles dzīvei. Atbalstīt grāmatas man ir dzīves un dvēseles pieprasījums. Cilvēks var atbalstīt literatūru tikai tad, ja viņš to saprot, un viņam tā ir nepieciešama. Nav tā, ka literatūra nāktu ar izstieptu roku.Valērijs Belokoņs Mecenāts pauž arī savu skatījumu uz literatūras lomu latviešu valodas saglabāšanā. “Mēs pašreiz esam situācijā, kad ir nepieciešams saglabāt savu valodu un kultūru. Uzskatu, ka šobrīd mēs to darām , un to noteikti vajag turpināt.” Vēl intervijā Baltic International Bank galvenais akcionārs caur smiekliem, un vienlaikus ļoti nopietni norāda, ka visas atbildes uz jautājumiem ir atrodamas grāmatās. “Mūsdienās cilvēki domā, ka visas atbildes ir atrodamas Google, man nāksies viņus apbēdināt, jo tā nav. Visas atbildes ir grāmatās,” viņš saka. Skatīties pilnu interviju Pilnu video interviju ar Valēriju Belokoņu iespējams noskatīties projekta “Bibliotēka” mājas lapā www.manabiblioteka.lv. Turpat skatāmas arī sešas līdz šim publicētās intervijas – ar rakstniekiem Noru Ikstenu un Māri Bērziņu, Romas Katoļu Baznīcas Rīgas arhibīskapu-metropolītu Zbigņevu Stankeviču, Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) direktoru Andri Vilku, LNB Atbalsta biedrības direktori Kārinu Pētersoni un  bijušo Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu. Tuvāko mēnešu laikā plānots publicēt arī intervijas ar dzejnieku un tulkotāju Uldi Bērziņu, latviešu mākslas vēsturnieku un heraldikas speciālistu Imantu Lancmani un Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Etnogrāfijas nodaļas vadītāju Sanitu Stinkuli. Projektu “Bibliotēka” veido “Baltic International Bank” – ilggadējs latviešu literatūras mecenāts. Iniciatīva “Bibliotēka” aicina atklāt sabiedrībai stāstus par literatūras nozīmi cilvēku dzīvēs, stāstus par personīgajām bibliotēkām, to saturu, kā arī emocionālo un profesionālo vērtību. Latviešu literatūras attīstība ir viens no “Baltic International Bank” ilggadējiem sabiedrības atbalsta virzieniem. Vadoties no pārliecības, ka savas valsts kultūras un vēstures pārzināšana ir katras tautas nacionālās identitātes pamatā, “Baltic International Bank” finansiāli atbalsta nacionālas nozīmes grāmatu izdošanu un literatūras projektu īstenošanu.

Visas ziņas