ATBILDĪGA INVESTĪCIJU BANKA

  Konstantīns Goluzins, CFA Aktīvu pārvaldīšanas nodaļas vadītājs Tālr.: (+371) 6700 0456 E-pasts: trust@bib.eu SKATĪT LINKEDIN PROFILU   Pagājušās nedēļas galvenie notikumi 22. oktobrī ASV prezidents Donalds Tramps un demokrātu prezidenta amata kandidāts Džozefs Baidens piedalījās pēdējās debatēs pirms 3. novembra prezidenta vēlēšanām. Debates noritēja labāk nekā iepriekšējā reizē, jo izslēgtie mikrofoni neļāva viņiem pārtraukt vienam otru pirmajās divās atbildes minūtēs uz katru jautājumu. Debašu laikā Baidens salīdzināja Trampa mēģinājumus salabot attiecības ar KTDR līderi Kimu Čenunu ar mēģinājumu nomierināt Hitleru. Savukārt, komentējot Nacionālā izlūkdienesta vadītāja izteikumus par iespējamu iejaukšanos ASV vēlēšanās no Krievijas un Irānas puses, Tramps uzsvēra, ka šīs valstis vēlas viņa sakāvi. Baidens, runājot, piedraudēja jebkurai valstij, kas iejaucas ASV vēlēšanās, sakot, ka tai būs "jāsamaksā cena". Liela daļa debašu tika veltīta rasisma tēmai ASV. Baidens atzina "strukturālā rasisma" esamību valstī un apsūdzēja Trampu par "degvielas pieliešanu rasistiskajai ugunij". Tramps atzina, ka sākumā viņš bija negatīvi noskaņots pret kustību “Black Lives Matter”, jo dzirdēja, ka viņi sauc policistus par cūkām. "Šajā telpā nav mazāka rasista par mani," debatēs sacīja Tramps. Kārtējo reizi Tramps uzbruka Baidenam, apsūdzot viņa dēlu Hanteru negodīgos finanšu darījumos Ukrainā, kuru augļus it kā izmantoja viņa tēvs. Savukārt Baidens sacīja, ka nekad dzīvē nav paņēmis ne centa no ārzemju avotiem. Pēc viņa teiktā, viņš visus 22 gadus publicēja nodokļu deklarācijas, savukārt Tramps nav publicējis nevienu. Ekonomikas dati ASV. Nedēļas sākotnējo pieteikumu skaits bezdarbnieka pabalstam tika reģistrēts 787 tūkstošu apmērā, kas ir par 55 tūkstošiem mazāk nekā nedēļu iepriekš un par 73 tūkstošiem mazāk, nekā prognozēja analītiķi. Saskaņā ar PMI uzņēmējdarbības indeksa primārā novērtējuma rezultātiem oktobrī rādītājs salīdzinājumā ar septembri pieauga par 1,2 punktiem un sastādīja 55,5. No rādītājiem, kas veido indeksu, uzņēmējdarbība pakalpojumu nozarē bija par 1,4 punktiem augstāka, bet apstrādes rūpniecības stāvoklis augstāks par 0,1 punktu. Eiro zona. Saskaņā ar PMI biznesa aktivitātes indeksa primārā novērtējuma rezultātiem oktobrī rādītājs salīdzinājumā ar septembri samazinājās par 1 punktu un sastādīja 49,4. No rādītājiem, kas veido indeksu, uzņēmējdarbība pakalpojumu nozarē bija par 1,8 punktiem zemāka, savukārt apstrādes rūpniecības stāvoklis pieauga par 0,7 punktiem. Ķīna. Pēc sākotnējā aprēķina IKP trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2020. gada otro ceturksni pieauga par 2,7%, savukārt gada griezumā (salīdzinot ar 2019. gada trešo ceturksni) IKP pieaugums bija 4,9%. Mazumtirdzniecības apjoms septembrī salīdzinājumā ar 2019. gada septembri pieauga par 3,3%, kas bija augstākais rādītājs šogad. Arī rūpnieciskā ražošana septembrī sasniedza maksimālo pieaugumu 2020. gadā, sasniedzot 6,9%pieaugumu, salīdzinot ar 2019. gada septembri. Savukārt bezdarba līmenis septembrī samazinājās par 0,2 procentpunktiem un sastādīja 5,4%. Svarīgākie šīs nedēļas notikumi Pirmdien ASV jāpublicē dati par jauno mājokļu pārdošanu septembrī. Septembra ilglietojuma preču pārdošana ASV tiks paziņota otrdien. Trešdien ASV ziņos par nedēļas naftas rezervju izmaiņām. Ceturtdien ASV publicēs sākotnējās aplēses par IKP pieaugumu trešajā ceturksnī, kā arī nedēļas sākotnējo pieteikumu skaitu bezdarbnieka pabalstiem, savukārt ECB un Japānas Banka publicēs savus lēmumus par pamatlikmi. Un piektdien Eiro zonā tiks paziņots sākotnējais IKP pieauguma tempa novērtējums trešajā ceturksnī, kā arī dati par bezdarbu septembrī un inflāciju oktobrī, savukārt ASV publicēs datus par amerikāņu personīgajiem tēriņiem un ienākumiem. Šeit sniegtajai informācijai ir informatīvs raksturs, tā nevar tikt uzskatīta par piedāvājumu vai ieteikumu pirkt, turēt vai pārdot vērtspapīrus, vai par ieguldījumu ieteikumu, ieguldījumu pētījumu vai ieguldījumu konsultāciju vai par ieteikumu uzticēt jūsu aktīvu pārvaldīšanu noteiktajam ieguldījumu pārvaldniekam. Klients pilnībā apzinās un uzņemas visus riskus, kas saistīti ar ieguldījumiem. Šo informāciju ir sagatavojusi AS Baltic International Bank.

Turpinot gada pirmajā pusē uzsākto un darbības stratēģijā plānoto mazo un vidējo uzņēmumu kreditēšanu, Baltic International Bank piešķīrusi 1 miljonu eiro kredītlīniju rotaslietu mazumtirgotājam SIA “GIVEN Latvia”. SIA “GIVEN Latvia” ir “Grenardi” rotaslietu mazumtirdzniecības grupas uzņēmums, kura zīmols “GIVEN by Grenardi” ir ieguvis plašu atpazīstamību pircēju vidū, piedāvājot plaša sortimenta rotaslietas un privāto zīmolu kolekcijas par izdevīgākajām cenām. Oto Davidovs, Baltic International Bank Kreditēšanas un korporatīvo finanšu pārvaldes vadītājs, komentējot notikušo darījumu, uzsver: “GIVEN ir izcils piemērs, kad Banka, sadarbojoties ar vietējiem uzņēmējiem, var atbalstīt uzņēmumu ar finansējumu tā izaugsmes stadijā. Esam gandarīti par sadarbības uzsākšanu ar GIVEN, un esam pārliecināti, ka piešķirtais finansējums palīdzēs uzņēmumam kļūt par vadošo rotaslietu veikalu tīklu Latvijā. Ņemot vērā īpašnieku un vadības komandas lielo pieredzi un profesionalitāti, esam pārliecināti, ka šis ir veiksmīgas sadarbības sākums.” SIA “GIVEN Latvia” mārketinga vadītāja Svetlana Dāboliņa norāda: “Sadarbība ar Baltic International Bank ir nozīmīgs solis mūsu uzņēmuma attīstībai. Bankas līdzfinansējums palīdzēs paplašināt veikalu tīklu, tādējādi kļūstot par vadošo juvelierizstrādājumu tirgotāju Latvijā. Viens no mūsu mērķiem ir būt pieejamiem saviem klientiem. Šobrīd esam pieejami izdevīgo cenu ziņā, taču, paplašinot veikalu tīklu, būsim tuvāk arī klientu dzīvesvietām.” SIA “GIVEN Latvia” ir dibināts 2018. gadā un ir viens no vadošajiem juvelierizstrādājumu tirgotājiem Latvijā. Uzņēmums ir atvēris 28 veikalus Rīgā un citās Latvijas lielākajās pilsētās. Uzņēmums “Grenardi” dibināts 2000.gadā 2019. gadu uzņēmums noslēdza ar EUR 8.3 miljoni konsolidēto apgrozījumu, un EUR 0.5 miljonu lielu konsolidēto peļņu.

Informējam, ka līdz 2021. gada beigām Latvijas banku līgumos, kuros kā bāzes procentu likme ir izmantots  īstermiņa procentu likmju indekss LIBOR (Londonas starpbanku tirgus likme), veiks izmaiņas un aizstās to ar alternatīviem indeksiem (etalonlikmēm), piemēram EURIBOR. Kredītlīgumā banka aizdod un klients aizņemas naudu. Par aizņēmuma izmantošanu tiek noteikta procentu likme, jo arī banka šo naudu par noteiktu maksu aizņemas no noguldītājiem, finanšu tirgos vai arī starpbanku aizdevumu veidā. Tādēļ kredītlīgumos tiek norādīta bāzes likme, kas atspoguļo bankai aizdotās naudas cenu, un bankas pievienotā procentu likme, kas atspoguļo gan bankas risku, gan izdevumus. Bāzes procentu likmes vēsturiski ir piesaistītas etalonlikmēm (indeksiem), kuru nosaukumā tiek lietota vārdkopa IBOR (Interbank Offered Rate). 2016. gadā tika publicēta un no 2018. gada tiek piemērota Eiropas Savienības regula par indeksiem, ko izmanto kā etalonus finanšu instrumentos un finanšu līgumos vai ieguldījumu fondu darbības rezultātu mērīšanā (Benchmark regula). Minētā regula nosaka prasības, kādām jāatbilst etalonlikmei, lai tā varētu tikt piemērota kreditēšanas līgumiem arī pēc šī jaunā regulējuma spēkā stāšanās. Savukārt to etalonlikmju aizvietošanai, kas neatbilst regulējumā noteiktajām prasībām, ir dots pārejas posms. Regula pieņemta, lai novērstu risku, ka starptautiskajos finanšu tirgos tiek manipulēts ar etalonlikmju noteikšanas metodoloģijām, tādējādi negatīvi ietekmējot gan nozīmīgos tirgus dalībniekus, gan finanšu iestādes vispār un ikvienu mājsaimniecību. Latvijas bankas izstrādā risinājumus saviem klientiem, lai veiksmīgi īstenotu LIBOR aizvietošanu tādos kredītlīgumos, kuros minētā likme piesaistīta kā bāzes likme. Banku izstrādātie un piedāvātie risinājumi var būt dažādi, tāpēc Finanšu nozares asociācija un tās biedri turpinās skaidrot aizņēmējiem LIBOR aizvietošanu ar citām bāzes likmēm. Visbiežāk LIBOR EUR likme var tikt aizstāta ar EURIBOR EUR likmi, bet attiecībā uz ASV dolāru kredītiem, visbiežāk bankas piedāvās refinansēt aizdevumu no dolāriem uz eiro, attiecīgi piemērojot EURIBOR EUR kā bāzes likmi. Tādējādi klientiem, kuru ienākumi ir eiro valūtā, mazinot valūtas risku, kas rodas  atšķirīgās klienta ienākumu un aizdevuma līguma valūtas dēļ. Aicinām  klientus būt saprotošiem un neskaidru jautājumu gadījumā vērsties pie savas bankas finanšu konsultanta. Finanšu nozares asociācijas info lapa.

Cienījamie klienti! Sakarā ar pieaugošo saslimstību ar Covid-19, Banka, rūpējoties par Jūsu drošību un darbinieku veselību, informē, ka sākot ar pirmdienu, 12. oktobri, klienti Bankas telpās Grēcinieku ielā 6, tiks apkalpoti pēc iepriekšēja pieraksta. Lūdzam būt saprotošiem un vizīti Bankā pieteikt savlaicīgi! Aicinām pēc iespējas Bankas pakalpojumus izmantot attālināti! Jautājumu gadījumā lūdzam zvanīt +371 67000444 vai sazināties ar savu privātbaņķieri!

2. oktobrī plkst. 11.00 tiešraidē notiks ekspertu diskusija “Ilgtspējīgs finansējums klimatneitrālai Eiropai” par ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanu un finanšu risinājumiem klimata pārmaiņu mazināšanai. Aicinām sekot līdzi tiešraides diskusijai un skatītāji savus jautājumus ekspertiem varēs uzdot sli.do, kods: #Asociacija.  Pasākumu atklās Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, Eiropas Investīciju bankas viceprezidents Ambroāzs Fajolle (Ambroise Fayolle), Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja Santa Purgaile un Finance Norway izpilddirektors Idars Kreicers (Idar Kreutzer). Savukārt paneļdiskusijā piedalīsies Citadele bankas meitas uzņēmuma “CBL Asset Management” valdes priekšsēdētājs Kārlis Purgailis, “Baltic International Bank” valdes priekšsēdētājs Viktors Bolbats, Swedbank Ilgtspējas attīstības vadītāja Latvijā Adriana Kauliņa, finanšu institūcijas “Altum” valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja Santa Purgaile. Pasākumu moderēs Sanita Bajāre, Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja, savukārt diskusiju -  Ieva Tetere, SEB bankas valdes priekšsēdētāja, Finanšu nozares asociācijas Padomes priekšsēdētāja. Eiropas “zaļais kurss” paredz pārveidot Eiropu par pirmo klimatneitrālo pasaules daļu, padarot ekonomiku ilgtspējīgu un uzlabojot cilvēku dzīves kvalitāti. Eksperti diskusijā runās par to,  kā “zaļais kurss” ietekmēs monetāro politiku, tirgus un ekonomikas struktūru, kā arī uzņēmumu konkurētspēju kopumā, kādi ir svarīgākie izaicinājumi, ar kuriem saskarsimies vidējā termiņā, kā arī “zaļā kursa” sniegtās iespējas. Diskusijā tiks apspriesta arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas loma, finanšu ilgtspējas integrācija darbības stratēģijā un iespējamais banku nākotnes regulējums. Tāpat tiks pārrunāta finanšu sektora gatavība un loma ilgtspējīgas politikas ieviešanā, nepieciešamie priekšnoteikumi, lai “zaļā kursa” ieviešana būtu veiksmīga, banku piedāvātie finanšu un pārvaldības risinājumi klimata pārmaiņu mazināšanai, kā arī “zaļā kursa” ietekme uz banku konkurētspēju.  “Ilgtspējīgas finanses ir viena no Finanšu nozares asociācijas prioritātēm. Klimata pārmaiņu mazināšanas vajadzība un ar to saistītās sociālās pārmaiņas sniedz jaunas iespējas ilgtspējīgu finanšu un pārvaldības risinājumu radīšanā. Finanšu nozares uzdevums ir kopīgiem spēkiem veicināt izpratni par šiem jautājumiem, lai palīdzētu finanšu pakalpojumu sniedzējiem izvērtēt un sniegt atbalstu uzņēmējiem un iedzīvotājiem pārejai uz ilgtspējīgu produktu radīšanu un izmantošanu ikdienā,” uzsver Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanita Bajāre. Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks: “Klimata pārmaiņu ierobežošana ir, iespējams, lielākais izaicinājums mūsu dzīves laikā, kas ietekmēs katru no mums un vienlaikus būtiski mainīs ekonomikas struktūru. Manuprāt, ir svarīgi ieklausīties zinātnieku teiktajā -  turpinot dzīvot kā līdz šim, klimata svārstību un dabas katastrofu biežums un nopietnība jau šī gadsimta otrajā pusē būtiski pasliktinās dzīves kvalitāti daudzviet pasaulē - un atbilstoši rīkoties. Ko tad darīt, lai mazinātu šos riskus nākotnē? Pasaules vadošie ekonomisti arvien vairāk ir vienisprātis, ka nepieciešams vienlaikus darboties divos virzienos. Pirmkārt, investēt risinājumos ar zemu oglekļa “pēdas nospiedumu” jeb t.s. zaļajā ekonomikā. Otrkārt, pakāpeniski, bet būtiski palielināt oglekļa izmešu cenu, atspoguļojot klimata pārmaiņas veicinošu darbību negatīvos ārējos efektus to cenā un tādējādi padarot tās dārgākas un mazāk izdevīgas. Ar klimata pārmaiņu ierobežošanu saistītie jautājumi būtiski ietekmēs arī centrālo banku darbību – monetāro politiku, finanšu aktīvu pārvaldību, finanšu stabilitātes jomu, statistikas apkopošanu. Arī finanšu pratības paaugstināšanas projektos noteikti būs jāņem vērā ar zaļo ekonomiku saistītie jautājumi. Latvijas Banka jau šobrīd aktīvi piedalās nākotnes politikas veidošanā gan ECB monetārās politikas stratēģijas izvērtējuma ietvaros, gan darbojoties Finanšu sistēmas ekoloģizācijas tīklā (NGFS – Network for greening the financial system).” Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja Santa Purgaile: “Ilgtspējīga, sociāli atbildīga un labi pārvaldīta finanšu nozare ir Eiropas zaļā kursa virzītājspēks un mēs kā finanšu sektora uzraugs sagaidām, ka finanšu iestādes preventīvi ilgtspējas virzienu integrē savās darbības stratēģijās. Ir skaidrs, ka nākotnes klients ļoti augstu vērtēs ilgtspējīgu, sociāli atbildīgu un zaļi domājošu finanšu nozari. Mūsu lielākais izaicinājums ir šodien paredzēt nākamo paaudžu gaidas un atbilstoši rīkoties, veidojot klimatneitrālu ekonomiku.” Pasākuma darba kārtība: https://ej.uz/cyec

Novērtējot jaunuzņēmumu lomu kopējā valsts ekonomikas attīstībā un to, cik būtiski sniegt šim sektoram gan atbalstu, gan perspektīvu, ko sniedz kopīgs darbs jaunuzņēmumu kultūras attīstībā, Baltic International Bank kļuvusi par Asociācijas biedru! “Banka kā partneris un mentors ir ieinteresēts jaunuzņēmumu attīstībā, kā arī tas sasaucas ar Bankas darbības stratēģijas prioritātēm: būt par finanšu partneri maziem un vidējiem Latvijas uzņēmumiem, izmantot un atbalstīt inovatīvus finanšu risinājumus un veicināt kapitāla tirgus attīstību,” atzīmē Dace Dūklava – Kokina, Stratēģiskās un biznesa attīstības pārvaldes vadītāja. Asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Rozenblats, komentējot Baltic International Bank pievienošanos Asociācijai, uzsver: "Latvijas Jaunuzņēmumu asociācija pārstāv vairāk kā 70 jaunuzņēmumus, investorus un citus nozares spēlētājus. Mūsu mērķis ir stiprināt vietējo ekosistēmu, palīdzēt esošiem uzņēmumiem un veicināt jaunu startup veidošanos Latvijā! Mums jau ir izveidojusies veiksmīga sadarbība ar bankām Latvijā un priecājamies, ka to klāstu papildināja Baltic International Bank!" Latvijas Jaunuzņēmumu asociācija apvieno jaunuzņēmumus un to apvienības balstoties uz kopējām vērtībām, nolūkā pārstāvēt vienotas intereses, runāt vienā balsī un izglītot sabiedrību par jaunuzņēmumiem Latvijā.

2020. gada vasara ir noslēgusies uz cerīgas nots – Latvijas ekonomikā vērojamas atgūšanās pazīmes, biznesa aktivitāte aug, ekonomisti saka, ka krīzes zemākais punkts ir aiz muguras. Tiesa, katrā no komentāriem izskan piebilde: “ja vien nebūs otrā vīrusa uzliesmojuma viļņa.” Arī mūsu bankas ikdienā jau dažus mēnešus ir jūtams, ka visdažādāko nozaru uzņēmumi no izdzīvošanas režīma ir atgriezušies pie izaugsmes un attīstības. Kā saka, – esam atgriezušies “trasē”, un atgriezušies spēcīgāki. Daudziem 2020. gada pirmie seši mēneši nav bijis nekāds klusais “gaidīšanas laiks”. Ir daudz paveikts, lai restrukturizētu biznesu, stiprinātu komandu, veidotu jaunus produktus un digitalizētu pārdošanas kanālus. Tas attiecas gan uz mūsu klientiem, gan arī uz mums pašiem – Baltic International Bank. Aug pieprasījums pēc finansējuma Kad jūlija sākumā, kopā ar kolēģiem no Altum un Imprimatur Capital piedalījos diskusijā par uzņēmumu finansēšanu Latvijā, prognozējām, ka šī gada otrās puses galvenajā aktualitāte būs biznesa kreditēšana. Lai bizness varētu atsākt attīstīties, izšķiroša nozīme būs finanšu pieejamībai. Šī prognoze pamazām piepildās. Katru dienu tiekamies ar dažādu nozaru uzņēmumiem, kuri ir gatavi attīstīt savas ieceres. Jaunus kredītus tagad izsniedzam ik nedēļu. Uz pareizā ceļa Manis vadītās bankas stratēģija ir pamatā koncentrēties uz kreditēšanu mazo un vidējo uzņēmumu segmentā, kur saskatām lielu attīstības potenciālu. Šā gada pirmajā pusgadā aizdevumos esam izsnieguši aptuveni piecus miljonus eiro, liela daļa no šī jaunā kredītportfeļa ieguldīta Latvijas ekonomikā. Šobrīd bankas speciālisti analizē un strukturē jaunus potenciālos kreditēšanas darījumus vairāk nekā 10 miljonu eiro apmērā, kurus plānots apstiprināt un izsniegt līdz šī gada beigām.Viktors Bolbats Kopš šī gada otrā ceturkšņa, kad banka atsāka izsniegt kredītus, varam ar gandarījumu novērtēt mūsu stratēģijas pirmos augļus – 2020. gada pirmo pusgadu esam noslēguši ar 273 tūkstošu eiro lielu peļņu. Finansējam nekustamā īpašuma projektus Par jaunumiem kreditēšanā Baltic International Bank. Vasarā kļuvām par partneri un investoru vērienīgā projektā Smilšu ielā 16. Trīs ēku kompleksā pēc renovācijas būs pieejami gan nelieli dzīvokļi, gan plašāki apartamenti. Vecrīga mūsu bankai ir vēsturiski īpaša vieta – te atrodas bankas biroju ēkas, un kopš 2014. gada mēs strādājam paši pie sava biroju un publiski pieejamu ēku kompleksa, rekonstruējot vēsturisko apbūvi Kalēju ielā. Smilšu ielas projekts, kas top sadarbība ar mūsu partneriem, būs īpašs gan unikālā ēkas novietojuma, gan arhitektoniskā risinājuma dēļ. Otrs piemērs – aizdevums 1,2 miljonu eiro apmērā nekustamā īpašuma attīstības projektam Dzirnavu ielā 63. Šis projekts paredz dzīvojamo ēku renovāciju un realizāciju pārdodot un izīrējot mūsdienīgus dzīvokļus.  Latvijas biznesam – iespēju laiks Vērtējot Latvijas uzņēmēju kapacitāti, ir jāņem vērā, ka esam jauna valsts, vietējā kapitāla uzkrāšanās ir sākuma stadijā. Bet kapitāls ir vajadzīgs, jo veiksmīgs Latvijas uzņēmējs ir izteikti ambiciozs cilvēks, kurš sevi ir apliecinājis gan Latvijā, gan ārvalstīs. Biznesa ideju un ambīciju iemiesošanai ir vajadzīga nauda. Te es saskatu vietējo komercbanku iespēju, ka tās kļūst par šo augošo uzņēmumu atbalsta mehānismu. Jāņem vērā arī Covid-19 radītā situācija globālā mērogā – mūsu valsts ir panākusi to, ka esam skarti daudz maz mazākā mērā, nekā t.s. vecā Eiropa, kas nozīmē zināmas priekšrocības arī biznesam. Tas jāizmanto, un īstais laiks ir tieši šobrīd. Pie labām lietām pierodam ātri Par vēl vienu 2020. gada zīmi ir kļuvusi visaptveroša digitalizācija, – tā bija zināmā mērā uzspiesta vīrusa radītās sociālās izolācijas dēļ, taču nu jau ir kļuvusi par ikdienas normu. Labas un ērtas lietas iedzīvojas ātri, tāpēc uzņēmumiem nācās pielāgoties jaunajiem apstākļiem. Tā sagadījās, ka tieši šajā laikā noslēdzās darbs pie mūsu bankas jaunās digitālo pakalpojumu platformas. Bija unikāla iespēja izmēģināt jauno internetbanku un citus digitālos rīkus tieši tad, kad visā pasaulē runāja par digitālo revolūciju. Ļoti augstu mūsu ieguldīto darbu jau novērtējuši klienti, kuri saskata sev jaunas iespējas un ērtības. Īpaši liels prieks bija saņemt starptautisku novērtējumu – izdevums Global Finance konkursā “Worlds Best Digital Bank Awards 2020” mūs atzina par labāko digitālo banku Latvijā. Uzvara ļauj turpināt konkurenci konkursa otrajā kārtā, Centrālās un Austrumeiropas līmenī (rezultātus uzzināsim oktobrī). ESG kā motivators Ir vēl kāds būtisks aspekts ko vēlos pieminēt runājot par bankas darbu: darbinieku motivācija un pašatdeve, kas visās mūsu darbības jomās – no kreditēšanas un IT risinājumu izstrādes, līdz mārketingam un, protams, bankas vadības komandai. Kad prātoju par šīs īpašās motivācijas cēloņiem, pirmais, kas nāk prātā ir mūsu bankā pirms vairākiem gadiem ieviestā ESG (Environment, Social, Governance) pieeja. Tā visas bankas ikdienas darbības apskata un vērtē caur labas pārvaldības, vides ilgtspējas un sociālo jautājumu prizmu. Tas ir virsmērķis, kas bankas darbiniekus motivē un vieno panākt ko vairāk par savā darba aprakstā minēto. Domāju, ka tieši šī virzība uz lielāku mērķi ir ļāvusi Baltic International Bank jau otro gadu pēc kārtas saņemt augstāko – Platīna – novērtējumu Latvijas Ilgtspējas indeksā. 10 atslēgas, Viktors Bolbats: dzīves principi un atziņas Finanšu pasaule ir izteikti racionāla pasaule, taču tā neaprobežojas ar skaitļiem un cipariem vien. Finanses plašākā kontekstā ir zinātne, kas aptver visu dzīvē notiekošo, skaidro cēloņsakarības un pamato daudzas parādības mūsu ikdienā. Panākumi man nozīmē to, ka esmu radījis kaut ko pozitīvu, kaut ko paliekošu citiem cilvēkiem. Būtiskākās vadītāja īpašības ir empātija, spēja uzņemties atbildību un spēja precīzi komunicēt svarīgas lietas. Cilvēkus ir jāizprot, viņos jāieklausās, ar viņiem jāsadarbojas. Mums visiem amata aprakstos ir kas minēts par atbildību, taču ne visi to spēj patiešām uzņemties un pieņemt lēmumus, kas ir nepatīkami, neērti. Un trešais – komunikācija, informācijas un enerģijas apmaiņa – ir pamatā pilnīgi visam, kas notiek mums apkārt. Ģimenē, bankā, valstī, pasaulē. Ja tevi nesaprot, ir grūti kādu vadīt. Vai izglītībai ir nozīme karjerā? Nozīme tai noteikti ir, taču ne izšķiroša. Noteicošais ir tavas dzīves formula, tavs kodols. Tas gan ir izšķirošs. Labs baņķieris ir cilvēks, kurš ar zināšanām un kompetenci spēj izprast cilvēka problēmu un spēj sniegt tai adekvātu risinājumu. Tas drīzāk ir psihologs, nevis klerks, kas aizpilda kaut kādus papīrus un veic mehāniskas darbības “pēc priekšrakstiem”. To šodien veic roboti. Es tomēr piekrītu šai jau visai nodrāztajai, bet tomēr trāpīgajai atziņai, ka nauda nedod laimi, bet sniedz iespējas. Ja es nebūtu baņķieris, būtu ārsts vai skolotājs. Jo veiksmīgas un piepildītas karjeras pamats ir sniegt kādam labumu. Piemēram, iemācīt cilvēkiem ko noderīgu vai glābt cilvēku veselību. Mana ikdiena, mani sasniegumi ir atkarīgi no cilvēkiem man apkārt. Komanda plašākā izpratnē ir gan mana ģimene, mani tuvākie draugi un, protams, mani darba kolēģi.  Atslēgas vārds te ir un būs uzticēšanās. Spēja uzticēties un spēja iemantot uzticēšanos no citiem. Dažkārt man vaicā, ko tev dod tas, ka esi jaunākais bankas vadītājs Latvijā? Tas, protams, dod mazliet vairāk enerģijas, svaigu skatu, idejas. Arī mazliet vairāk drosmes, iespējams, tāpēc, ka dzīve vēl nav mani pārāk stipri ierobežojusi. Tomēr jāatceras, ka jaunība ir strauji pārejoša kvalitāte. Mana šā brīža prioritāte ir atrast līdzsvaru. Man personīgi un manai komandai. Jo efektivitāte darbā nozīmē to, ka ir jārod aizvien jauni avoti enerģijas papildināšanai.

Baltic International Bank šā gada pirmo pusgadu noslēgusi ar peļņu 274 tūkstošu eiro apmērā. Gada 2. ceturksnī Banka turpinājusi aktīvu darbu, stiprinot savu pozīciju kā vietējā kapitāla banka, uzlabojot pamatdarbības rādītājus, kā arī atjaunojot kreditēšanu. Bankas valdes priekšsēdētājs Viktors Bolbats norāda: “Esmu gandarīts, ka, par spīti izaicinājumu pilnajam laikam pasaules ekonomikā, Baltic International Bank pirmo pusgadu noslēgusi ar peļņu. Būtiski, ka otrajā ceturksnī esam realizējuši mērķi, kāds Bankai bija uzsākot gadu – atjaunot kreditēšanu. Pirmajā pusgadā esam apstiprinājuši kredītus par kopējo summu 5 miljoni eiro, un redzam, ka tieši mazo un vidējo uzņēmumu kreditēšana, kas ir Baltic International Bank fokuss, ir būtiska kopējās valsts ekonomikas stabilizēšanā. Vietējā kapitāla banku kapacitāte ļauj izprast vietējo uzņēmēju vajadzības un operatīvi reaģēt, nodrošinot nepieciešamos biznesa atbalsta mehānismus vietējiem uzņēmējiem.” Pārskata periodā banka stiprinājusi kapitāla pietiekamības rādītāju, sasniedzot 17,37%, kā arī saglabājusi augstu likviditātes seguma rādītāju – 145% apmērā. 2020. gada 1. pusgadu banka noslēgusi ar šādiem finanšu rezultātiem (dati par koncernu norādīti iekavās): Peļņa: 274 tūkstoši eiro (217 tūkstoši. eiro); Kopējais kapitāla rādītājs: 17,37% (17,09%); Likviditātes seguma rādītājs: 145%; Aktīvi: 201,05 miljoni eiro (200,72 milj. eiro). 2020. gada 30. jūnijā Bankas klientu kopējo līdzekļu apjoms sasniedza 367 miljonus eiro, aktīvu pārvaldīšanā apjoms sasniedzot 70 miljonus eiro (70 milj. eiro). Brokeru apkalpošanā esošo finanšu instrumentu vērtība –132 miljonus eiro (132 milj.eiro). Tīro komisijas ienākumu 2020. gada 2. ceturksnī palielinājās par 0,6% (0,6%) salīdzinājumā ar šo pašu periodu iepriekšējā gadā, veidojot 4,22 miljonus eiro (4,22 milj. eiro) un to īpatsvars pieaudzis līdz 64,6% (64,7%). Bankas augsti likvīdie aktīvi (aktīvi ar investīciju līmeņa reitingu un prasības pret Latvijas Banku) veidoja 108 miljonus eiro (108 milj. eiro) jeb 54% (54 %) no kopējiem aktīviem. Ieguldījumi valsts obligācijās veidoja 15,26 miljonus eiro (15,26 milj. eiro) jeb 8% (8%) no kopējiem aktīviem. Likvīdo aktīvu struktūra ir labi diversificēta: 14% veido obligācijas, 6% veido prasības pret kredītiestādēm, 77% veido prasības pret Latvijas Banku un 3% veido kase. Likviditātes seguma rādītājs (LCR, Liquidity Coverage Ratio) bija 145%. Neto stabila finansējuma rādītājs (NSFR, Net Stable Funding Ratio), kas raksturo stabila finansējuma pieejamību aktīviem un ārpusbilances saistībām, ir sasniedzis 160%. Turpinot Bankas aktīvu kvalitātes uzlabošanas un kapitāla stiprināšanas programmu, 2020. gada 30.jūnijā Bankas pirmā līmeņa kapitāla rādītājs (Tier 1 capital ratio) sasniedza 14,66% (14,33%), kamēr kopējais kapitāla rādītājs (Total Capital Ratio) – 17,37% (17,09%), kas būtiski pārsniedz vispārējā nepieciešamā kapitāla apmēra rādītāja līmeni (Overall capital requirement ratio), kas sastādīja 13.50%. 2020. gada 30. jūnijā Bankas pašu kapitāls bija 21,33 miljoni eiro (20,68 miljoni eiro). Pārskata periodā Banka jau otro gadu pēc kārtas saņēmusi Ilgtspējas indeksa augstāko – Platīna apbalvojumu, apliecinot uzņēmuma darbību atbilstoši ilgtspējas principiem. Platīna kategorija tiek piešķirta uzņēmumiem, kas savā darbībā ir pilnībā integrējuši korporatīvo pārvaldību, un tajos noteikti atbildīgie gan valdes, gan izpildītāju līmenī. “Kļūt par uzvarētājiem Platīna kategorijā jau otro reizi ir pagodinoši, vienlaikus, tas ir apliecinājums, ka ilgtspējas jēdziens Bankas darbā nav tikai īslaicīga parādība, bet gan rūpīgi izvērtēta un realizēta stratēģija atbilstoši ESG principiem. Vides ilgtspējas, labas pārvaldības un sociāla rakstura jautājumi bijuši tie, pie kā esam ilgstoši mērķtiecīgi strādājuši veidojot Baltic Interntional Bank par modernu investīciju banku un ieviešot ESG principus visos darbības līmeņos”, norāda Bankas valdes priekšsēdētājs Viktors Bolbats. Banka, jau tradicionāli, arī šogad, pirmajā pusgadā atbalstījusi Latvijas literatūras gada balvas (LALIGABA) apbalvošanas ceremoniju, kā arī turpinājusi darbu lasīšanas veicināšanas projekta “Bibliotēka” ietvaros. Pirmajā pusgadā Banka arī turpinājusi realizēt Kalēja kvartāla rekonstrukciju, atjaunojot ēku kompleksu starp Kalēju un Vecpilsētas ielām. Baltic International Bank finanšu pārskats par 1. pusgadu pieejams šeit.

Baltic International Bank kļuvusi par partneri un investoru vērienīgā nekustamā īpašuma projektā Vecrīgā, Smilšu ielā 16. Projekts tiks realizēts sadarbībā ar partneriem, uzņēmuma SIA A Consulting zīmolu “A&B Apartment Inn Balticum”. Trīs ēku kompleksā, vienā no galvenajām Vecrīgas ielām, pēc renovācijas īrei un iegādei, atkarībā no klientu interesēm un vajadzībām, būs pieejami gan nelieli dzīvokļi, gan plašāki apartamenti. Kā norāda Baltic International Bank valdes priekšsēdētājs Viktors Bolbats: “Nekustamā īpašuma segments, it īpaši – Vecrīgas attīstība- bankai ir tuvs, jo šeit atrodas gan mūsu biroju ēkas, gan strādājam pie Kalēju kvartāla rekonstrukcijas. Vienlaikus, projekts Smilšu ielā 16 būs vēl viens solis Bankas darbībā, partnerībā attīstot šo vecpilsētas daļu un īpašumu, nodrošinot būvniecībā strādājošos ar jaunām darba vietām, kā arī paplašinot un papildinot nekustamā īpašuma tirgu ar kvalitatīvu piedāvājumu. Šis ir ļoti skaists ēku komplekss un, pēc būvniecības darbu veikšanas, varēsim interesentiem piedāvāt atjaunotu, gaumīgu dzīvesvietu tuvu parkam, ar visu nepieciešamo pilsētas infrastruktūru”. Baltic International Bank projekta realizācijā darbosies partnerībā ar uzņēmēju Aleksandru Zindmanu, zīmola “A&B Apartment Inn Balticum” īpašnieku: “Rīgai un Vecrīgai manā dzīvē ir īpaša loma, un priecājos, ka Baltic International Bank ir kļuvis par partneri ar kuru kopā varēsim realizēt darbu pie šī īpašuma renovācijas un rekonstrukcijas. Plānojam, ka pēc darbu noslēguma tirgū būs pieejami dzīvokļi sākot no 27 kvadrātmetriem, kas vairāk būs piemēroti jauniem un ambicioziem cilvēkiem, kuriem tas, iespējams,  būs, pirmais mājoklis, līdz 100 kvadrātmetru plašiem apartamentiem. “ Ēka, pēc rekonstrukcijas, interesentiem būs pieejama 2021. gada nogalē. Baltic International Bank jau aktīvi realizē renovācijas darbus Vecrīgā, starp Kalēju ielu un Vecpilsētas laukumu – Kalēju kvartālā, kur piecu gadu laikā paredzēts investēt 12 miljonus EUR.   [gallery columns="8" link="file" size="large" ids="36870,36864,36867,36873,36879,36861"]

Baltic International Bank atzīta par labāko digitālo banku Latvijā izdevuma “Global Finance” rīkotajā konkursā “Worlds Best Digital Bank Awards 2020”. “Esam gandarīti un pagodināti, ka mūsu darbs ticis novērtēts starptautiskā līmenī! Šī uzvara ir kā vēl viens apliecinājums tam, ka Bankas izvēlētā attīstības stratēģija ir bijusi pareiza, esam radījuši klientiem vajadzīgu produktu. Atzinība, kļūstot par labāko digitālo banku Latvijā ir papildus stimuls turpināt aktīvo darbu pie digitālo pakalpojumu pilnveidošanas, domājot par mūsu klientu interesēm un vajadzībām.” - norāda Jānis Osis, Baltic International Bank Digitālo kanālu attīstības vadītājs. Izvēloties uzvarētāju valsts līmenī, Global Finance sadarbībā ar žūrijas partneriem – kompāniju “Infosys” izvērtēja atbilstību šādām kategorijām: spēcīga klientu piesaistes un apkalpošanas stratēģija, panākumi klientu piesaistīšanā digitālo pakalpojumu izmantošanai, digitālo pakalpojumu lietotāju pieaugums, digitālo produktu klāsta apjoms, pierādījumi par pārbaudāmiem ieguvumiem no digitālajām iniciatīvām, kā arī tīmekļa/ mobilās vietnes dizains un funkcionalitāte. Uzvara konkursa “Worlds Best Digital Bank Awards 2020” pirmajā kārtā, kļūstot par labāko digitālo banku valstī, dod iespēju turpināt dalību konkursa otrajā kārtā, Baltic International Bank pretendējot tikt atzītai par labāko digitālo Banku Centrālajā un Austrumeiropā. Otrās kārtas uzvarētāji tiks paziņoti oktobrī. Baltic International Bank šī gada aprīlī prezentēja jaunu internetbanku piedāvājot uzlabotu funkcionalitāti, ērtāku lietotāja pieredzi, kā arī aktualizētus drošības risinājumus. Baltic International Bank internetbanka ļauj veikt maksājumu parakstīšanu un pieteikumu apstiprināšanu vairākos līmeņos, izmantot ātro maksājumu funkciju, tos izvēloties no saņēmēju saraksta. Izstrādāta arī gudrā maksājumu forma, kas pielāgojas klienta ievadītajai informācijai. Ātrai un ērtai vairāku maksājumu apstrādei ieviests maksājumu imports un maksājumu pārskatu eksports, pievienota meklēšanas funkcija, kā arī iespēja vienlaikus apstiprināt vairākus maksājumus. Divdesmit viena gada pastāvēšanas laikā konkurss “Worlds Best Digital Bank Awards” kļuvis par vienu no prestižākajiem un saņemt balvu kādā no konkursa segmentiem uzskatāma par vienu no lielākajām industrijas atzinībām, kas apliecina izcilību digitālo finanšu pakalpojumu jomā.

Turpinot kreditēšanas segmenta attīstību, Baltic International Bank izsniegusi aizdevumu 1.2 miljonu EUR apmērā, nekustamā īpašuma attīstības projektam Dzirnavu ielā 63. Projekts paredz dzīvojamo ēku renovāciju un, to turpmāko realizāciju pārdodot un izīrējot mūsdienīgus dzīvokļus.  Bankas finansējums tiks izmantots, lai veiktu ēkas fasādes un iekšdarbu renovāciju, kā rezultātā tiks attīstīti 59 dzīvokļi. Projekta ietvaros tiek veidoti dzīvokļi, kuriem attīstītājs un Banka saskata potenciālu realizācijai vai nomai esošajos nekustamā  īpašuma tirgus apstākļos. “Izsniegtais finansējums dos iespēju gan nodrošināt darba vietas projekta attīstībā un ēkas rekonstrukcijā iesaistītajiem darbiniekiem, gan dos pienesumu pilsētvides sakārtošanā, kā arī palielinās īres tirgus piedāvājumu galvaspilsētā. Kreditēšanas atbalsts mazo un vidējo uzņēmumu segmentam ir viena no Baltic International Bank darbības stratēģijas prioritātēm, un gada pirmajā pusgadā aizdevumos izsniegti 5 miljoni eiro.”, - norāda bankas valdes priekšsēdētājs Viktors Bolbats. Nekustamā īpašumu attīstītājs, uzņēmuma SIA D63 pārstāvis Mārcis Dobrājs komentējot notikušo darījumu norāda: “Ir patīkami, ka arī šobrīd valdošajos tirgus apstākļos ir bankas, kas saredz iespēju realizēt daudzsološus projektus un ir gatavas stratēģiskai sadarbībai ar uzņēmējiem.” Kā jau ziņots, Baltic International Bank šī gada pirmo pusgadu noslēgusi ar peļņu 273 miljonu eiro apmērā.

Baltic International Bank galvenais akcionārs, ilggadējs latviešu literatūras mecenāts, Valērijs Belokoņs, kurš darījis iespējamu arī šobrīd aktuālo lasīšanas veicināšanas projektu “Bibliotēka”, uzskata, ka literatūras nozares pastāvēšana ir būtiska visai mūsu nācijai. Lai latviešu kultūra un valoda varētu turpināties, ir jāpastāv literatūrai. Ko gan vēl mēs atstājam bez valodas? Mēs atstājam savas tautas domas. Ja mēs pazaudēsim vārdu, mēs pazaudēsim domu. Tāpēc ir jāizdod grāmatas – lai mēs saglabātu lielu, pabeigtu, filozofisku domu.Valērijs Belokoņs Intervijā, kas šomēnes publicēta kā septītā video stāstu sērijā “Bibliotēka”, Valērijs Belokoņs ļauj ieskatīties savā privātajā bibliotēkā un atklāj savu personīgo motivāciju atbalsta sniegšanai. Grāmatās ir viss nepieciešamais mūsu dzīvei un mūsu dvēseles dzīvei. Atbalstīt grāmatas man ir dzīves un dvēseles pieprasījums. Cilvēks var atbalstīt literatūru tikai tad, ja viņš to saprot, un viņam tā ir nepieciešama. Nav tā, ka literatūra nāktu ar izstieptu roku.Valērijs Belokoņs Mecenāts pauž arī savu skatījumu uz literatūras lomu latviešu valodas saglabāšanā. “Mēs pašreiz esam situācijā, kad ir nepieciešams saglabāt savu valodu un kultūru. Uzskatu, ka šobrīd mēs to darām , un to noteikti vajag turpināt.” Vēl intervijā Baltic International Bank galvenais akcionārs caur smiekliem, un vienlaikus ļoti nopietni norāda, ka visas atbildes uz jautājumiem ir atrodamas grāmatās. “Mūsdienās cilvēki domā, ka visas atbildes ir atrodamas Google, man nāksies viņus apbēdināt, jo tā nav. Visas atbildes ir grāmatās,” viņš saka. Skatīties pilnu interviju Pilnu video interviju ar Valēriju Belokoņu iespējams noskatīties projekta “Bibliotēka” mājas lapā www.manabiblioteka.lv. Turpat skatāmas arī sešas līdz šim publicētās intervijas – ar rakstniekiem Noru Ikstenu un Māri Bērziņu, Romas Katoļu Baznīcas Rīgas arhibīskapu-metropolītu Zbigņevu Stankeviču, Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) direktoru Andri Vilku, LNB Atbalsta biedrības direktori Kārinu Pētersoni un  bijušo Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu. Tuvāko mēnešu laikā plānots publicēt arī intervijas ar dzejnieku un tulkotāju Uldi Bērziņu, latviešu mākslas vēsturnieku un heraldikas speciālistu Imantu Lancmani un Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Etnogrāfijas nodaļas vadītāju Sanitu Stinkuli. Projektu “Bibliotēka” veido “Baltic International Bank” – ilggadējs latviešu literatūras mecenāts. Iniciatīva “Bibliotēka” aicina atklāt sabiedrībai stāstus par literatūras nozīmi cilvēku dzīvēs, stāstus par personīgajām bibliotēkām, to saturu, kā arī emocionālo un profesionālo vērtību. Latviešu literatūras attīstība ir viens no “Baltic International Bank” ilggadējiem sabiedrības atbalsta virzieniem. Vadoties no pārliecības, ka savas valsts kultūras un vēstures pārzināšana ir katras tautas nacionālās identitātes pamatā, “Baltic International Bank” finansiāli atbalsta nacionālas nozīmes grāmatu izdošanu un literatūras projektu īstenošanu.