Var ieguldīt, bet reizē – jāvērtē riski
Dažkārt par straujo finanšu tirgu pieaugumu šīs pandēmijas apstākļos var vien pabrīnīties. Galu galā ASV akciju tirgus, kas ir lielākais šāds tirgus pasaulē, raksturojošā Standard & Poor’s 500 indeksa vērtība kopš saviem 2020. gada marta zemākajiem punktiem ir pieaugusi jau vairāk nekā par 80%. Turklāt par ceturto daļu tā ir pieaugusi kopš 2020. gada sākuma – tātad ievērtējot arī pandēmijas pavasara šoku, kas nozīmēja ļoti strauju, lai gan šajā pašā laikā īslaicīgu akciju cenu brīvo kritienu.
Kopumā gan nevarētu teikt, ka finanšu tirgū pēc šāda pieauguma nebūtu manāma arī zināma nervozitāte. Tie pandēmijā ballējušies uz nebēdu, un pastāv risks, ka dzērieni iet uz beigām.
Par to, ka finanšu tirgi tomēr ir visai nervozi, liecina arī maija pirmās puses notikumi, kas atnesa ASV inflācijas datus.
Pamatā ASV patēriņa cenas izrādījās augušas straujāk, kas savukārt licis domāt, ka šīs valsts Federālo rezervju sistēma tomēr ātrāk varētu domāt par savu tautsaimniecības stimulu mazināšanu. Akmenī tas cirsts nebūt nav, lai gan uz pamatā visai augsto vērtspapīru novērtējumu fona tas tāpat daudziem licis pārskatīt savas esošās pozīcijas finanšu tirgū. Rezultātā pagājušās nedēļas laikā minētā S&P 500 indeksa vērtība planēja zemāk. Līdzīgi nedaudz pēc pandēmijas skrējiena atelpojās arī lielākie Eiropas tirgi.
Kopumā pandēmijas peļņa akcijās ir bijusi ļoti dāsna, un pēc šādiem pieaugumiem kāda akciju korekcija pat, iespējams, tirgus ilgtermiņa veselības nolūkos būtu visai vēlama parādība. Tāpat bieži spriests par to, ka Rietumvalstu akciju pašreizējie novērtējumi pamatā zīmē visai rožainu nākotnes bildi. Tomēr jāņem vērā, ka šīs gaidas konstanti mainās.
Parasti par korekciju tiek saukta tirgus cenu raksturojuša indeksa samazināšanās no savām nesenajām augstienēm vismaz par 10%. Savukārt 20% liela cenu atkāpšanās jau ieskandina tā saucamo lāču tirgu.
Perfektā vētra
Eksperti gan mēdz norādīt, ka nākotnes prognozēšana nav pateicīgs darbs. “Ir daudz spekulāciju par burbuli, lai gan no otras puses – arī visus iepriekšējos 12 gadus, kuros akciju cenu pamata virziens bija uz augšu, nemitīgi varēja atrast kādu, kurš pareģoja jaunu krīzi ar cenu kritumu.
Patiesībā neviens nevar paredzēt to, kas notiks – īpaši akciju tirgos,” teic Baltic International Bank Brokeru nodaļas vērtspapīru speciālists Andris Assāns.
Viņš, skaidrojot neseno pieaugumu, vēl izceļ Bank of America teikto, proti, to, ka pēdējo sešu mēnešu laikā tieši akciju tirgos ir ieplūdis vairāk jaunas naudas (569 miljardi ASV dolāru) nekā iepriekšējo 12 gadu laikā (452 miljardi ASV dolāru) jeb kopš 2008. gada krīzes, kas vienlaicīgi arī bija vēsturiski ilgākais akciju indeksu kāpums.
“Tas daudz ko pasaka. Līdz ar šādu naudas daudzumu tirgū ir parādījušies arī vairāki absurdi. Piemēram, finanšu pasaulē plašāku uzmanību izpelnījās ziņas, ka Ņūdžersijas štatā vienas mazas sviestmaižu kafejnīcas kapitalizācija uz brīdi sasniedza 100 miljonus ASV dolāru,” piebilst eksperts, liekot noprast, ka kādas finanšu tirgus daļas šobrīd patiešām arī varētu būt pārvērtētas.
A. Assāns uzskata, ka pēdējā laikā finanšu tirgus uz priekšu lielā mērā dzinis tā saucamais FOMO fenomens, kas pēc būtības nozīmē bailes palaist garām guvumus no aktuālā pieauguma (Fear of Missing Out jeb FOMO). Tas ietver arī situāciju, kad kādas vērtības ziņā augošas lietas tiek pirktas kaut vai tikai tādēļ, ka tiek manīts, ka ar tām lielisku peļņu izdodas gūt kaimiņam.
Turklāt cenu pieaugumam lielisku vidi esot radījis vēl tas, ka attīstīto Rietumvalstu iedzīvotājiem, to tēriņu iespējām pandēmijā esot ierobežotām un ienākumiem saglabājoties iepriekšējā apmērā vai pat esot lielākiem uz valdību stimulu fona, izveidojušies lieli uzkrājumi. Šo kokteili līdz bezmaz vai perfektajai vētrai novedot vēl arī pandēmijā izvērstā finanšu tirgus reklāma un tas, ka investēšana kā tāda pēdējos gados kļuvusi ļoti pieejama masām, piemēram, šobrīd ar viedtālruņu palīdzību daudzas bankas un finanšu iestādes sniedz iespēju viegli piekļūt finanšu tirgiem, lejupielādējot dažādas vērtspapīru tirdzniecības platformas.
“Tomēr pēc šāda kāpuma tas, ko es varu teikt, ir, ka tirgus šobrīd ir uzmanīgs. Tas nozīmē, ka pie pat kādām mazākām ziņām var būt nopietnas svārstības uz vienu vai otru pusi. Attiecīgi to mēs redzam arī pēc šīm ziņām par ASV inflāciju,” spriež A. Assāns.
Katrā ziņā Volstrītā ir paruna – tu zini, ka ir burbulis, ja taksists tev sāk sniegt ieguldīšanas padomus. Attiecīgi A. Assāns norāda, ka arī tagad cilvēki bez kādas īpašas pieredzes demonstrē, ka zina vislabāk, kas notiek, piemēram, virtuālo valūtu tirgū, lai gan patiesība gluži tik vienkārša varot arī nebūt. Eksperts izceļ, ka ieguldījumu popularitātes pieauguma ziņā arī Latvija neesot nekāds izņēmums. Viņš pieļauj, ka šobrīd mūsu valstī pandēmijas laikā tā varētu būt sasniegusi savu augstāko līmeni vēsturē.
Ieguldīt var
Kopumā eksperts pauž pārliecību, ka ieguldīt joprojām šobrīd var un, iespējams, to arī ir nepieciešams darīt. Galvenais gan šādā gadījumā esot ieguldījumu diversifikācija, kas nozīmē visu olu nelikšanu vienā groziņā, un risku izvērtēšana. “Tāpat svarīgi būtu skatīties uz ieguldījumiem tādos uzņēmumos, kuru produktus vai pakalpojumus investors pats izmanto, viņam pašam tie patīk un ir saprotami. Jeb – ja jums ir brīvi līdzekļi un jūs neesat baigais eksperts, tad varat pavērtēt to, ko pats lietojat.
Mūsdienās lielākā daļa zīmolu tiek publiski kotēti biržā. Tādā veidā var izveidot arī pats savu portfeli,” stāsta Andris Assāns.
Kā ieteikums izskan virzīšanās arī uz tā saucamo vērtības akciju (value stocks) pusi, kurām cena mēdz svārstīties nosacīti mazāk. Faktiski tās būtu augstas kvalitātes emitentu – ar stabiliem, sevi pierādījušiem biznesa modeļiem un, piemēram, dividenžu maksāšanas vēsturi – akcijas.
Attiecībā uz inflāciju viņš norāda, ka nav tāda instrumenta, kas simtprocentīgi garantētu apdrošināšanu pret to. Arī tas pats zelts, kuram vēsturiski piedēvēts drošā patvēruma statuss, mēdzot uzvesties visādi, kur, piemēram, pagājušā gada martā tā cena saruka (līdzīgi kā riska aktīvu kopumam).
“Normālos tirgus apstākļos inflācija tiek zināmā mērā ierēķināta, pērkot kompāniju akcijas. Tas tādēļ, ka tad arī uzņēmumu produktiem palielināsies cena un tādējādi augs kompānijas ieņēmumi. Ideāla recepte pret augstu inflāciju gan tā nav,” teic Baltic International Bank eksperts.
Lai netraucē naktsmieram
Bieži vien ieguldījumu eksperti kā tradicionālās zāles, lai mazinātu ieguldījumu riskus, iesaka jau minēto diversifikāciju.
Turklāt tā var būt arī diversifikācija laikā.
Tas paredz, ka kādas, piemēram, kopējā tirgus biržā tirgotā fonda daļas tiek pirktas regulāri, piemēram, katru mēnesi pie gluži vai jebkādas situācijas tirgū. Tas samazina iespējamību, ka visa nauda tiks izvietota kādā vienā konkrētā nepareizā brīdī. Ir arī jānodrošinās, ka ieguldītājiem ir gan pietiekama finanšu likviditāte – nauda uz rokas, lai nenoteiktības apstākļos nosegtu ikdienišķos tēriņus –, gan emocionālā likviditāte, lai izvairītos no pārmērīgi emocionālas lēmumu pieņemšanas.
“Pilnīgi noteikti ir jāpadomā par to naudas apmēru, ko investors var vispār atļauties investēt. Tiem nevajadzētu būt kādiem izšķirošiem dzīves uzkrājumiem un līdzekļiem nebaltām dienām. Vēl trakāk ir, ja cilvēks vēlas nopirkt, piemēram, jaunu auto – viņam nauda tam ir, bet viņš, gribot nopirkt kādu labāku modeli, spekulē ar šo naudu. Arī ar tādu domu nekad nevajadzētu iet tirgū. Vēl arī, ja kāda investīcija traucē pa nakti gulēt, tad, iespējams, būtu jāpārvērtē uzņemtie riski, jo tie, iespējams, neatbilst riska apetītei. Visam jābūt samērīgam. Ļoti daudzi – sevišķi jauni investori – no apkārtējiem dzird tikai to informācijas daļu, ka viss to vien dara kā pieaug. Rezultātā tie neapzinās to brīdi, kad sākas pārdošana, tiek zaudēta nauda un iestājas panika. Tā kā tirgū šobrīd ir ļoti daudz tādu investoru, situācija var izvērsties visai nervoza. Iespējams, par kādiem ieguldīšanas pamatiem vajadzētu mācīt jau bērnus skolas vecumā, skaidrojot riskus un sagatavojot mentāli,” teic A. Assāns.
Katrā ziņā jārēķinās, ka akciju tirgū periodiski būs strauji cenu sabrukumi – no tā neizbēgt. Vismaz vēsturiski gan nav apstiprinājies tas, ka kādas kopējā tirgus bailes vai satraukums par kādiem nosacīti īsāka termiņa faktoriem būtu labs iemesls, lai ilgtermiņā izvairītos no investēšanas akcijās. Pat pēc lielas neskaidrības parasti tirgus cenas kādā brīdī atsāk savu augšupeju.
ASV akciju tirgus Standard & Poor’s 500 indeksa vērtība Avots: Investing.com
Ja kāda investīcija traucē pa nakti gulēt, tad, iespējams, būtu jāpārvērtē uzņemtie riski, jo tie, iespējams, neatbilst riska apetītei, Andris Assāns.
Teksts: Jānis Šķupelis, Dienas Bizness
