Atver Bankas kontu vienas darba dienas laikā! 

Baltic International Bank 2019. gada pirmajā pusgadā ievērojami uzlaboja rezultātus, salīdzinot ar 2018. gada pirmo pusgadu. Šī gada pirmo pusgadu Banka ir noslēgusi ar pozitīvu rezultātu - peļņu 295 tūkstošu eiro apmērā. Turpinot jaunā modeļa ieviešanu, Banka palielināja pamatdarbības ieņēmumus un samazināja pamatdarbības izdevumus salīdzinājumā ar 2018.gada 1. pusgadu. Pateicoties Bankas akcionāru atbalstam un Bankas Valdes un komandas darbam tika būtiski uzlabots Bankas kapitāla pietiekamības radītājs, kas sasniedzis 14.16% (uz 31.12.2018 tas bija 12.9%), nodrošinot Finanšu un Kapitāla Tirgus Komisijas prasību izpildi un saglabājot augstu likviditātes radītāju – 212% apmērā. Aktīvi pārvaldīšanā, tostarp, vērtspapīri, portfeļi, līdzfinansējums ir vēsturiski augstākajā līmenī, uzrādot pieaugumu par 33%. “Pirmā pusgada finanšu rezultāti - peļņas radītāju sasniegšana ir nozīmīgs atskaites punkts Bankai, parādot, ka izvēlētā biznesa stratēģija sāk pierādīt tās dzīvotspēju. Vērojot iepriekšējo mēnešu tendenci, ir pārliecība, ka turpmākajos ceturkšņos šo rezultātu nostiprināsim un uzlabosim vēl vairāk. Lai turpinātu sekmīgu pāreju uz jauno biznesa modeli Bankas fokuss saglabājas, mēs attīstām  privātās bankas (privately-owned) stratēģiju, koncentrējoties uz investīciju pakalpojumu un aktīvu pārvaldīšanas pakalpojumu sniegšanu klientiem. Attīstām jaunus pakalpojumus un produktus ar augstu pievienoto vērtību, ieviešam Bankas pozicionējuma un klientu pieprasījuma izmaiņas, transformējam ienākumu struktūru un stiprinām iekšējās kontroles sistēmas. Izvēloties par prioritāti Latvijas, Baltijas un Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) klientus,“ atklāj Baltic International Bank Valdes priekšsēdētājs Viktors Bolbats. 2019. gada 30. jūnijā Bankas klientu kopējo līdzekļu apjoms sasniedza 527 miljonus eiro (1. Pielikums), aktīvu pārvaldīšanā apjoms sasniedzot 96,84 miljonus eiro (96,84 miljonus eiro), kas ir par 30% vairāk nekā 2018.gada beigās. Brokeru apkalpošanā esošo finanšu instrumentu vērtība –168 miljonus eiro (168 milj.eiro).   Ienākumi no pamatdarbības 2019. gada 1. pusgada palielinājums par 24% (26%) salīdzinājumā ar šo pašu periodu iepriekšējā gadā un  veidoja 6,92 miljonus eiro (7,08 milj. eiro). Tīro komisijas ienākumu īpatsvars pieaudzis līdz 60,6% (59,2%). Tīro procentu ienākumu īpatsvars veidoja 20,8% (20,3%).  Administratīvie izdevumi sasniedza 5,62 miljonus eiro (5,68 miljonus eiro), par 27,9% (27,1%) mazāk nekā iepriekšējā gadā. 2019. gada 30. jūnijā Bankas pašu kapitāls bija 24,27 miljoni eiro (24,34 miljoni eiro). Pirmā līmeņa kapitāla pietiekamības rādītājs (Tier 1 capital ratio) bija 10,03% (10,11%). Kopējā kapitāla pietiekamības rādītājs (Total Capital Ratio) sasniedza 14,16% (14,26%). Banka pirmajā pusgadā strādāja pie jauniem digitāliem rīkiem un kanāliem – uzlabotas internetbankas versijas izstrādes, uzsāka piedāvāt Open Banking  API “Sandbox” risinājumu, lai septembrī pilnvērtīgi palaistu Open banking risinājumu,  un atklāja “Investīciju iespēju” platformu, kurā interaktīva kalkulatora veidā esošie un potenciālie Bankas klienti var izvēlēties savu investīciju portfeli. Baltic International Bank turpinot ceļu uz stipru investīciju banku, pirmajā pusgadā rīkoja augsta līmeņa Investīciju Forumu saviem klientiem, sadarbības partneriem un svarīgajām ietekmes pusēm. Investīciju forums bija viens no centrālajiem notikumiem reģionā investīciju banku jomā pirmajā pusgadā. Organizētā Foruma mērķis ir veidot platformu, kurā diskutēt un dalīties pasaules līmeņa pieredzē ar jaunākajām ieguldījumu pārvaldības stratēģijām un radīt nākotnes biznesa perspektīvas Bankas klientiem  un radīt starptautisko investoru interesi par Baltijas tirgu.  Baltic International Bank 2019. gada martā saņēma ļoti pozitīvu novērtējumu no Ņujorkas reitingu aģentūras Sigma Ratings, kas piešķīra Bankai finanšu noziegumu novēršanas atbilstības reitingu BBB+, ievietojot Banku starp nozares līderiem. Baltic International Bank Valdes priekšsēdētājs Viktors Bolbats paskaidro: “Tas ir augsts novērtējums mūsu darbam, jo Sigma pārskats aptver gan Bankā jau ieviestos finanšu noziegumu novēršanas procesus, tostarp noziedzīgu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā, gan sniedz pozitīvu novērtējumu Bankas attīstībai nākotnē”. Pateicoties Baltic International Bank darbības modelim un Bankas īstenotajiem augstas korporatīvās pārvaldības un ilgtspējīga biznesa principiem, kā arī sociāli atbildīgām iniciatīvām, 2019. gadā Baltic International Bank ir būtiski uzlabojusi savu sniegumu Ilgtspējas indeksā, iegūstot augstāko – Platīna kategoriju, kā arī jau trešo gadu pēc kārtas Labklājības ministrija piešķīra Bankai "Ģimenei draudzīgi" statusu. Banka šī gada pirmajā pusgadā, atbalstot latviešu literatūras izaugsmi, turpināja lasīšanas veicināšanas projektu “Bibliotēka”, kas aicina atklāt sabiedrībai stāstus par literatūras nozīmi cilvēku dzīvēs, par personīgajām bibliotēkām, to saturu. Projekts turpmākā gada garumā iepazīstinās ar Latvijas dzimtām un to bibliotēku dārgumiem, un ar kaut ko pavisam īpašu – ar dzimtu ģerboņiem. Galvenie finanšu rādītāji: Baltic International Bank finanšu pārskats par 1. pusgadu pieejams šeit.

Cienījamie klienti! Informējam, ka šo sestdien, 24.augustā, no plkst. 10:00 līdz 15:00 tiek plānoti Bankas telefonsakaru sistēmas uzturēšanas darbi, kuru laikā iespējami tehniski traucējumi. Lai mazinātu neērtības, darbi tiks veikti maksimāli operatīvi. Ļoti novērtējam Jūsu sapratni un atvainojamies par sagādātajām neērtībām. Uzlabojumus veicam, lai padarītu Jums ērtāku saziņu ar Banku. Jūsu Baltic International Bank

Aizvien skaidrāk iezīmējas nepieciešamība sniegt atbalstu Latvijas tautsaimniecības konkurētspējas stiprināšanai, attīstībai un straujai izaugsmei, izmantojot līdz šim nepietiekami pielietoto kapitāla tirgus potenciālu un biržu. Latvijas tuvāko kaimiņvalstu pieredze liecina, ka valsts uzņēmumu kotēšana biržā ir veids, kādā valsts, nezaudējot kontroli pār uzņēmumu, var panākt strauju tā vērtības kāpumu – gan piesaistot papildu finansējumu attīstībai, gan motivējot uzņēmumu strādāt saskaņā ar labākajiem korporatīvās pārvaldības standartiem. Turklāt nacionālā kapitāla tirgus aktivizēšanās veicina tiešo ārvalstu investīciju ienākšanu un samaksāto nodokļu apjoma pieaugumu, jo piesaistītais finansējums ļauj uzņēmumiem attīstīties straujāk.   Enerģētika un osta Lietuvā piecu valsts enerģētikas sektora uzņēmumu akcijas veiksmīgi tiek kotētas biržā, valstij saglabājot kontrolpaketi vai nodrošinot kontroli pār būtiskiem lēmumiem. Savukārt Igaunijas valdība ir spērusi pirmos nopietnos soļus sava uzņēmumos ieguldītā kapitāla efektīvākai izmantošanai un tā vērtības palielināšanai – 2018. gada jūnijā Tallinas biržā tika veiksmīgi kotēta Igaunijas ostu pārvaldes kompānija AS “Tallinna Sadam” (Port Of Tallinn), kas uzskatāms par absolūtu veiksmes stāstu Igaunijā, jo piesaistīja 150 miljonus eiro attīstībai. Par akcionāriem šajā uzņēmumā kļuva 14 tūkstoši Igaunijas privātpersonas, pieci tūkstoši no kurām atvēra vērtspapīru kontu pirmo reizi, tātad pirmo reizi sāka uzkrāt savai nākotnei ar akciju tirgus starpniecību. Kur mēs esam un kur mums jābūt Latvijai šobrīd ir zemākā tirgus kapitalizācija Baltijā, krietni atpaliekot no kaimiņvalstīm. Latvijas kapitāla tirgu šobrīd raksturo neliels kotēto uzņēmumu skaits (kopumā – 23); akciju tirgus kapitalizācija Latvijā ir tikai 0,8 miljardi eiro. Gausi ienāk jauni dalībnieki, piemēram, 2016. gadā biržā ienāca AS “HansaMatrix”, kas bija pirmais jaunais uzņēmums biržā pēc 12 gadu pārtraukuma, un 2017. gadā tam sekoja AS “MADARA COSMETICS”. Jāpiemin arī zemo likviditāti, tātad zemu brīvā publiskā apgrozījumā esošu akciju apjomu. Par spīti rekordlieliem privātpersonu uzkrājumiem, privāto investoru aktivitāte ir salīdzinoši maza, jo Latvijā populārāki ir cita veida ieguldījumi un uzkrājumi, kas neveicina kapitāla tirgus attīstību. Lai stimulētu kapitāla tirgus attīstību, biržā jānonāk lielām kapitālsabiedrībām ar tirgus vērtību, kas ir mērāma vairākos simtos miljonu eiro, jo šādas kapitālsabiedrības piesaista sākotnējo ārvalstu investoru interesi un aktivizē vietējos investorus. Piemēram, Latvijas vērtīgāko uzņēmumu topos augstākās pozīcijas ieņem tieši valstij piederoši uzņēmumi, tostarp AS “Latvenergo”, AS “Latvijas Valsts Meži”, VAS “Latvijas Dzelzceļš”. Akcijas vai obligācijas Jauna kapitāla piesaistē un finanšu resursu iepludināšanā uzņēmumā iespējams izmantot akcijas jeb IPO (sākotnējo publisko piedāvājumu) un obligācijas. Iegādājoties akcijas, jaunie investori investē kapitālā un kļūst par uzņēmuma līdzīpašniekiem. Turpretim, pērkot obligācijas, investori aizdod valsts uzņēmumam naudu, neiegūstot īpašumtiesības. Esošajā zemo procenta likmju vidē, investoru pieprasījums pēc valstij piederošu kompāniju obligācijām ir augsts. To pierāda AS “Latvenergo”, kā arī AS “Altum” veiksmīgās obligāciju emisijas, kurās pieprasījums krietni pārsniedza piedāvājumu.  Jāņem vērā, ka akciju kotācija ir salīdzinoši sarežģīts un laikietilpīgs process: nepieciešams restrukturizēt uzņēmumu par akciju sabiedrību, ieviest starptautiskos finanšu pārskatus, un sagatavot publiskā piedāvājuma prospektu. Obligāciju emisija ir salīdzinoši vienkāršāka un ātrāka, bet sniedz ieguvumus saistībā ar uzņēmumu caurspīdīgumu, pārvaldi, informācijas sniegšanu un kapitāla tirgus attīstīšanu. Izmantojot obligācijas, valsts saglabā kontroli, bet vienlaikus dala uzņēmējdarbības risku ar privāto sektoru. Obligāciju emisija ir optimāls pirmais solis ceļā uz valsts uzņēmumu akciju kotēšanu. Veiksmīgie Latvijas piemēri obligāciju tirgū Arī Latvija var lepoties ar veiksmīgiem piemēriem jauna kapitāla piesaistē valsts uzņēmumiem. Šeit var minēt AS “Latvenergo” tirgotās zaļās obligācijas, kur rekordaugstā investoru interese un nofiksētais zemais obligāciju gala ienesīgums bija apliecinājums veiksmīgai darbībai, kā arī investoru interesei ieguldīt līdzekļus zaļajos projektos, jo par obligācijām interesi izrādīja aktīvu pārvaldības fondi, apdrošināšanas sabiedrības un bankas ne tikai Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, bet arī Francijā, Austrijā un Somijā. Kopumā tika emitētas zaļās obligācijas 100 miljonu eiro apmērā, piesaistot 25 dažādus investorus. Jāizceļ arī AS “Altum” veiksmes stāsts, kura Nasdaq Baltijas obligāciju tirgū ir piesaistījusi 45 miljonus eiro. Šī gada maijā uzņēmums emitēja obligācijas vēl 15 miljonu eiro vērtībā, kur pierakstītais apjoms 13 reizes pārsniedza emitēto apjomu. Uzņēmums plāno nākamo trīs gadu laikā piesaistīt vēl līdz 55 miljoniem eiro papildu emisijās. Arī Latvijas lidsabiedrība airBaltic nupat emitējusi piecu gadu obligācijas 200 miljonu eiro vērtībā, kas ir viens no pēdējā laika lielākajiem emitēto obligāciju apjomiem Latvijas uzņēmējdarbībā, piesaistot vairāk nekā simts investorus no 25 valstīm. Lai arī airBaltic galvenais akcionārs ir Latvijas valsts, interesanti, ka obligācijas tiks kotētas tikai Euronext Dublinas biržā, neveicot kotāciju arī Nasdaq Baltijas biržā, kas sekmētu vietējā kapitāla tirgus attīstību un ļautu palielināt tirgus kapitalizāciju. Latvijas iedzīvotāji vēlas piedalīties Ļoti svarīga pozitīvā ziņa ir Latvijas iedzīvotāju vēlme iesaistīties un piedalīties kapitāla tirgus attīstībā mūsu valstī. Saskaņā ar 2017. gada decembrī veikto SKDS aptauju 67% aptaujāto iedzīvotāju atbalsta Latvijas valstij piederošo lielo uzņēmumu akciju iekļaušanu biržā, lai tās būtu iespējams brīvi iegādāties visiem iedzīvotājiem. 49% iedzīvotāju vēlētos ieguldīt savus brīvos naudas līdzekļus labi pārvaldītu Latvijas valsts kapitālsabiedrību akcijās biržā.   Padarot valsts uzņēmumus par publiskiem un kotējot daļu akciju biržā, vai emitējot korporatīvās obligācijas, jebkuram Latvijas iedzīvotājam tiek dota iespēja kļūt par šo uzņēmumu investoru. Tas ļauj  saņemt regulāru un svarīgu informāciju par uzņēmuma darbību un, akciju gadījumā, piedalīties uzņēmumam svarīgu lēmumu pieņemšanā. Tas arī veidotu un attīstītu aktīvu pilsonisko sabiedrību, veicinātu dialogu starp lieliem, nozīmīgiem valsts uzņēmumiem un sabiedrību. FKTK dati liecina, ka Latvijā 9 miljardi eiro ir noguldīti mājsaimniecību depozītos, un daļu no šiem līdzekļiem noteikti varētu investēt, lai iedzīvotāji uzkrātu kapitālu, vairotu savu labklājību un skatītos nākotnē drošāk. Attīstīts kapitāla tirgus ir viens no stūrakmeņiem nacionālās ekonomikas izaugsmē. Tāpat kā citās jomās arī šajā darbojas labākā parauga princips, proti, valsts akciju sabiedrībām, kurs plāno spert pirmos soļus finansējuma piesaistē kapitāla tirgū, izmantojot obligāciju emisijas, vajadzētu ņemt piemēru no AS “Latvenergo” un finanšu institūcijas “Altum” pieredzes, adaptējot viņu paveikto un pielāgojot savam sektoram. Turklāt jebkurā gadījumā uzņēmums būs ieguvējs, jo darbība kapitāla tirgū sakārto uzņēmuma procesus, padarot to caurspīdīgāku, pārvaldē efektīvāku un pievilcīgāku investoru acīm. Lai gan ekonomiskais ieguvums no valsts uzņēmumu kotēšanas biržā ir acīmredzams, tas tomēr savā būtībā sākotnēji ir politisks lēmums. Tāpēc valdības lēmumi turpmāko dažu gadu laikā parādīs, vai Latvijā valsts uzņēmumi būs spējīgi izmantot brīvā kapitāla tirgus priekšrocības, nodrošināt valsts uzņēmumu vērtības pieaugumu un vienlaicīgi Latvijas tautsaimniecības attīstību ilgtermiņā. Viedokļa raksts portālam DELFI.lv, 11.08.2019

Intervijā laikrakstam “Latvijas Avīze” Baltic International Bank valdes priekšsēdētājs Viktors Bolbats dalās ar viedokli par zaļajām obligācijām un to, kā mainījusies biznesa domāšana attiecībā uz vides jautājumiem.   Februārī izšāvušies pūpoli un rudenīgas dienas jūlijā arī investoriem liek aizdomāties par ekonomikas pārveidi atbilstoši klimata pārmaiņām. Skandināvijas valstu piemērs apliecina, ka arī zaļo obligāciju izlaišana var kļūt par parastu darbakārtības jautājumu. Latvijā šajā jomā sperti pirmie pāris soļi un iezīmējas ceļš, pa kuru doties. Protams, Latvija, tāpat kā jebkura valsts vai reģions, ievērojami atpaliek no Skandināvijas finanšu pasaules zaļās domāšanas līmeņa. Uz ziemeļiem no mums sabiedrības pieprasījums pēc zaļajiem ieguldījumiem un zaļo ieguldījumu risinājumiem ir ievērojami izteiktāks nekā citās attīstītajās zemēs. Pamats, kas Skandināvijā, kura lepojas ar mežu un upju bagātībām, ļauj izsniegt tā sauktos zaļos kredītus, ir zaļo obligāciju pieejamība. Zaļo komponenti bankas stratēģijā esam iekļāvuši jau 2016. gada beigās, koncepcija saucas ESG – Environmental. Social. Governance, tas nozīmē būt videi draudzīgiem, sociāli atbildīgiem un ievērot labas pārvaldības principus. Šis ir viens no ESG bieži akceptētajiem principiem, par kuru šogad aktīvi runā ECB un Eiropas Banku iestāde – un, manuprāt, tas ir laika jautājums, kad šī koncepcija parādīsies regulatīvajā līmenī. Viktors Bolbats   Zaļais finansējums Skandināvijā  Zaļo obligāciju debija notika 2010. gadā Norvēģijā, to veica Nordic Investment Bank kopā ar vienu no Norvēģijas valsts bankām - KBN Kommunalkredit. Zaļā obligācija nozīmē līdzekļu aizņemšanos finanšu tirgū - tiek izlaista obligācijas, šo vērtspapīru iegādājas investori, tādējādi aizdodot emitentam - fondam, bankai, uzņēmumam naudu. Protams, tā tiek deklarēta kā zaļa jau sākotnēji - ir konkrēti reitingu aģentūru rādītāji, kas atspoguļo zaļā faktora klātesamību. Uzņēmums, kas emitē zaļo obligāciju, uzreiz savā prospektā pauž tirgum informāciju, ka tas aizņemtos līdzekļus izmantos projektiem, kuri ir videi un sabiedrībai draudzīgi. Latvijā šāda uzņēmuma piemērs ir Latvenergo un Altum zaļo obligāciju emisijas “Līdztekus jāatzīmē arī tāds faktors, ka Skandināvijā vēsturiski – īpaši Zviedrijā – ir ļoti daudz nozaru, ko finansējušas bankas un kas nodrošina lielu darba vietu skaitu, taču kas nav videi draudzīgas, piemēram, derīgo izrakteņu un fosilās enerģijas ieguve un pārstrāde,” komentē Viktors Bolbats, “Baltic International Bank” valdes priekšsēdētājs, un piebilst: “Neapgalvošu gan, ka šis būtu galvenais faktors. Zaļās obligācijas viennozīmīgi ir vektors finanšu tirgū, un skandināvi to iezīmējuši vieni no pirmajiem.” Pirmie Centrālajā un Austrumeiropā Runājot par mums, jāpalūkojas, cik jauna ir Latvijas ekonomika un cik jauns ir finanšu tirgus. Biržas NASDAQ Riga parametri - lielums, apmērs un emitentu skaits - nav salīdzināmi ar to attīstības līmeni, kādu attiecīgās iestādes sasniegušas, piemēram, Skandināvijā. Šīs ir nesalīdzināmas lietas - skandināvi gājuši ilgāku attīstības ceļu, viņu finanšu tirgus ir attīstītāks, viņiem banku obligācijas ir ierasta lieta, eksistē Nordic Investment Bank, kas ir starpnacionāla banka. Baltic International Bank ieguvusi licenci obligāciju emisijas organizēšanai – mēs varam nodrošināt kapitāla piesaisti uzņēmumiem obligāciju veidā. To, ka banka var organizēt šādu instrumentu klientiem, sauc par mandātu. Tātad uzņēmums dod bankai mandātu finansējuma piesaistei. Mums jau tagad ir daži mandāti, ko izsnieguši uzņēmumi, kas atzīstami attīstās videi draudzīgos virzienos. Zaļais finansējums sen vairs nav mārketings, bet gan pilsoņa apziņas izpausme. Pievēršoties investora psiholoģijai, minēšu nedaudz skarbu piemēru. Ja kāds uzņēmums, kas nemaksā nodokļus, grib aizņemties, tad investors spriež: “Vienā brīdī šāds klients var neatdot arī parādu.” Tas pats šeit – ja darīšana ar zaļo obligāciju, aiz tās stāv atbildīgi cilvēki, kuri domā ne vien par finanšu rādītājiem, bet arī par to, cik šī investīcija cilvēkiem noderēs vēl pēc 20 gadiem   Agnis Buda, laikrakstam Latvijas Avīze, 09.08.2019   Raksts laikrakstā Latvijas Avīze, ““Zaļš” un “peļņa” neizslēdz viens otru”

Mūsdienās aizvien lielāku popularitāti gūst Fintech uzņēmumi, tātad jaunuzņēmumi, kas darbojas finanšu pakalpojumu jomās. Parādās dažādi pieņēmumi, ka Fintech ar laiku varētu izkonkurēt klasiskās bankas, jo pieejami plašākam cilvēku lokam, ātrāk spēj pielāgoties tirgus mainībai un variēt piedāvājumu. Tiek uzdoti arī jautājumi, kā rīkoties bankām, redzot aizvien lielāku Fintech izplatību – censties atdarināt šos uzņēmumus, konkurēt, sadarboties vai vienkārši gaidīt, novērojot, kā Fintechuzņēmumi darbosies pilnu ekonomisku ciklu piedzīvojot, apzinoties, ka daudzi Fintech uzņēmumi ir ļoti jauni, finanšu lejupslīdi nepiedzīvojuši. Turklāt ir ekonomisti, kuri norāda, ka lielākā daļa pašreizējo Fintech kompāniju vēl nav piedzīvojuši pilnu ekonomikas ciklu.   Bet nebūsim nenovīdīgi, jo visiem ir savs laiks un vieta, turklāt gan veiksmīgai banku, gan Fintech turpmākai darbībai atslēgas vārds ir “sadarbība”, nevis konfrontācija. Pārmaiņas kā virzītājs Lai gan diskusijas par klasisko banku un Fintech vietu finanšu nozarē patlaban ir ļoti aktuālas, kopumā jāapzinās, ka finanšu nozare mainās, un šīs pārmaiņas ir apsveicamas, turklāt nenovēršamas. Piemēram, 20. gadsimta 60. un 70. gados izmantot aviosabiedrību pakalpojumus bija ļoti dārgi, nedroši un arī efektivitāte bija zemāka. Iedomājieties, ja avio nozare būtu palikusi 70. gadu laiku līmenī? Tagad ir pieejami lidojumi par zemu cenu, ko nodrošina tādas aviokompānijas kā Ryanair, kas jau ir ierasts, kuru var dēvēt par tādu kā aviācijas Fintech savulaik. Turpat blakus ir palikuši arī avio pasaules grandi, piemēram, Lufthansa un British Airways, kuru klasiskajam un pārbaudītajam servisam tāpat ir plašs atbalstītāju pulks. Vietas pietiek daudziem un patērētājs ar savu izvēli un attiecīgā produkta iegādi “saliek visu pa plauktiņiem” un parāda, kas viņam ir vajadzīgākais un noderīgākais. Tāpat arī finanšu nozarē – neesmu starp tiem, kuri runā par iedomātu karu starp cilvēkiem un robotiem, indivīda prāta spējām un mākslīgo intelektu, bankām un Fintech uzņēmumiem, jo beigās visu noteiks patērētājs, klients, izvēloties to vai citu pakalpojumu. Tirgus ir pietiekami plašs, lai tajā darbotos gan tradicionālās bankas ar lielu kapitāla bāzi, finansējumu un risinājumiem daudziem cilvēkiem, gan arī privātās bankas bez zvanu centriem, privātie spēlētāji, kas spēj individuāli iedziļināties katrā klienta problēmā un jautājumā. Tāpat vieta ir Fintech ar demokrātiskiem un plašai sabiedrībai pieejamiem finanšu risinājumiem. Ļausim izlemt klientam, ar ko sadarboties. Banku spēcīgās puses ir klientu pārzināšana, atbilstība prasībām, uzticība, drošība un kredītiestāžu zināšanas. Savukārt tehnoloģiju uzņēmumu priekšrocības ir to elastība, tehnoloģiskie risinājumi, sociālie tīkli, spēja ātri pielāgoties izmaiņām un ātrums.   Demokrātiskākas investīciju iespējas un Fintech nākotne Daudzi Fintech uzņēmumi ir ienākuši tirgū un darbojas kā jaunuzņēmumi. Vēl nav zināms, vai tie augs un ar laiku ieņems lielāku finanšu sektora daļu, vai vairāk aizņems nišas un sniegs specializētus pakalpojumus lielākām iestādēm. Arī lielās, tradicionālās bankas veic ieguldījumus finanšu jauninājumos un izveidojušas Fintechnodaļas organizācijās. Dažas ir pārņēmušas Fintech uzņēmumus vai izveidojušas partnerību ar tiem, lai nodrošinātu specializētus pakalpojumus. Tehnoloģiju noteicošā loma atšķir Fintech no tradicionālām bankām, tomēr daudzas tradicionālās bankas arī ievieš Fintech risinājumus un dažos gadījumos tām ir partnerattiecības ar Fintech uzņēmumiem vai tās pat iegādājas šādus uzņēmumus, lai vairotu inovāciju spējas. Nevar noliegt, ka Fintech uzņēmumi padara investēšanu demokrātiskāku, nodrošina brīvu kapitāla plūsmu, virza pārmaiņas, sniedz iekļaujošus finanšu pakalpojumus, kas pieejami lielākam cilvēku lokam, labāk apkalpo cilvēku ikdienas vajadzības, darbojas atbilstoši jaunās paaudzes investoriem. Fintech darījumi un finansējums Fintech pasaulē 2018. gadā ir guvuši jaunus rekordus, sasniedzot vairāk nekā 39 miljardus dolāru visā pasaulē (CB Insights dati par 2018. gadu). Striktāks regulējums Daļa no Fintech panākumiem savā ziņā ir saistīta arī ar diezgan vājo šīs nozares regulējumu, jo uzņēmumi var brīvāk izpausties, ātrāk pielāgoties, vieglāk modificēt pakalpojumus. Līdz šim Fintech nozare nav bijusi stingri regulēta, piemēram, salīdzinot ar klasiskiem banku pakalpojumiem, kur regulējums ir ļoti stingrs. Tāpēc tā gūst zināmu priekšrocību un ieguvumus, tomēr tas mazina arī klientu uzticēšanos. Domāju, ka tuvākajā laikā arī Fintech nozare piedzīvos striktāku regulējumu, kas, iespējams, ietekmēs noteiktu tirgus spēlētāju turpmākās izredzes un attīstības iespējas darboties tagad īpaši plaukstošajā Fintech jomā. Regulējums palielina biznesa uzticamību, uz to var vairāk paļauties. Jau patlaban notiek striktāka regulējuma ieviešana visas Eiropas mērogā. Prognozēju, ka regulējošā vide mainīsies gan nebanku aizdevējiem, gan investīciju platformām. Sadarbība starp bankām un Fintech Ja vēl pirms dažiem gadiem Fintech vairāk pozicionējās kā ekscentriski dumpinieki, tagad viedākie Fintech un viedākās bankas virzās uz partnerības veidošanu pakalpojumos dažādās pakāpēs un līmeņos.   Kopumā nozarē ir vērojamas dažādas sadarbības formas starp klasiskajām bankām un Fintech. Ja pirms kāda laika Fintech uzskatīja kā iespējamu apdraudējumu bankām un banku nozarei kopumā, tagad tiek runāts par sadarbību un savstarpēju labumu gūšanu. Fintech var atbalstīt bankas, piedāvājot noteiktus pakalpojumus, risinājumus, piemēram, nodrošinot risku analītikas pakalpojumus. Arī Baltic International Bankizmanto Fintech uzņēmumus kā pakalpojumu sniedzējas. Patlaban banka ir pārmaiņu procesā, veiksmīgi ieviešot jauno biznesa modeli, tāpēc jāpielāgo daudz jaunas idejas, paņēmieni. Mēs sadarbojamies ar Fintech un reizēm arī izvēlamies Fintechuzņēmumus Latvijas un Baltijas mērogā, kam piedāvāt klasiskos bankas pakalpojumus. Lūk, viens piemērs veidam, kādā klasiska banka var sadarboties ar Fintech. Esam klients ASV reitingu aģentūrai Sigma Ratings, kas ieņem vadošo pozīciju uz tehnoloģijām balstītā pieejā, lai novērtētu pārvaldību un finanšu noziegumu risku organizācijas līmenī. Šā gada sākumā uzņēmums veica arī neatkarīgu Baltic International Bank novērtējumu, izvērtējot organizāciju riskus, kas saistīti ar finanšu noziegumu novēršanu, pārvaldību, sankcijām, korupciju un reputāciju. To visu uzņēmums veica tiešsaistē, izmantojot metodiku, kas balstīta uz nozares labāko praksi. Fintech lieliski papildina klasisko banku darbību, ļaujot tām, piemēram, gudrāk izmantot pieejamos datus un piedāvājot datu analītikas pakalpojumus, jo mūsdienās dati ir vērtīgāki par zeltu un naftu. Aizvien lielāku popularitāti gūst termins Insight Driven Organization (IDO) jeb izpratnē balstīta organizācija, kas izmanto analītiku, datus un to sniegto pienesumu visos lēmuma pieņemšanas procesos.   Viedokļa raksts publicēts portālā IR.lv, 2019.gada 7.augustā

“ECB monetārās politikas rezultātā zemās procentu likmes un citi monetārās ekonomikas stimulēšanas pasākumi palīdzēs Latvijas uzņēmumiem lētāk aizņemties komercdarbības veicināšanai, bet Latvijas iedzīvotājiem būs pieejami lētāki gan hipotekārie kredīti, gan arī citi aizņēmumu veidi,” laikrakstam Diena uzsver Baltic International Bank Aktīvu pārvaldīšanas nodaļas vadītājs Konstantīns Goluzins. Pasaules ekonomiskās izaugsmes tempu mazināšanās jau kādu brīdi liek domāt, ka izpaliks centrālo banku iepriekš izvirzītie mērķi procentu likmju pieaugumam. Iepriekš, kad pēc 2009. gada finanšu krīzes ekonomika bija vāja, centrālās bankas tās stimulēšanai procentu likmes samazināja līdz vēsturiskajiem minimumiem un veica triljoniem eiro un dolāru lielas injekcijas finanšu tirgū, uzpērkot parāda vērtspapīrus. Tas samazināja aizdevumu likmes, veicinot kreditēšanu un investīcijas, taču vienlaikus atstāja bez ienesīguma banku termiņnoguldījumus, kā arī citus konservatīvos garantēta ienesīguma finanšu instrumentus ar augstu investīciju reitingu. Iepriekšējo divu gadu ekonomiskās situācijas uzlabošanās ASV ļāva sākt procentu likmju pakāpenisku palielināšanu un arī Eiropas Centrālajai bankai (ECB) lika izteikt minējumus par procentu likmju iespējamu kāpumu, lai novērstu pārāk augstu investoru toleranci pret dažādiem riskanta veida ieguldījumiem un aizdevumiem. Tomēr, tā kā šogad globālā tautsaimniecība ir sākusi bremzēties, arī centrālo banku monetārās ieceres sāk mainīties, un tas nozīmē, ka likmju pieaugums, visticamāk, izpaliks. Gaidāmā atdzišana Baltic International Bank investīciju portfeļu pārvaldnieks Konstantīns Goluzins teic, ka šobrīd ir pamats uzskatīt, ka pasaules ekonomika tuvākā laikā atdzisīs. Tas nozīmē, ka izaugsmes tempi palēnināsies vai arī būs novērojama recesija. "Jau tagad ir redzams inflācijas līmeņa samazinājums attīstītajās valstīs, līdz ar to celt procentu likmes attīstīto valstu centrālajām bankām nav pamata. Pašreiz pēc prognozēm par attīstīto valstu centrālo banku nākamajiem soļiem ir paredzams, ka visas centrālās bankas tuvākajā laikā samazinās procentu likmes," stāsta finanšu eksperts. Viņaprāt, piemēram, ir sagaidāms, ka ASV centrālā banka – Federālā rezervju sistēma (FRS) – jau nākamajā savā sapulcē, 31.jūlijā, samazinās procentu likmi par 0,25% līdz 2–2,25%. Savukārt ECB jau kopš 29. jūnija ir atsākusi TLTRO jeb ilgāka termiņa refinansēšanas mērķoperācijas, kas ir netradicionāli stimulēšanas pasākumi eirozonas ekonomikā. Pašreiz refinansēšanas procentu likme ir 0%, bet par naudas turēšanu Eiropas Centrālajā bankā privātajām bankām ir jāmaksā 0,4%. Vai ECB samazinās kādu no šīm procentu likmēm, vēl nav zināms. Pirmkārt, šobrīd vēl nav apjaušams ekonomikas lejupslīdes apmērs, otrkārt, ir jāizvērtē, cik efektīvi ir pazemināt procentu likmes zem nulles, un, treškārt, ir arī citi monetārie ekonomikas stimulēšanas veidi, piemēram, jau pieminētais TLTRO, kas var palīdzēt ekonomikai augt un attīstītiesKonstantīns Goluzins    Ir absolūti iespējams, ka ASV vai Eiropas centrālās bankas varētu tuvākajā nākotnē veikt naudas masas palielināšanu, uzsākot kvantitatīvo stimulēšanu un uzpērkot vērtspapīrus, ja tas būs nepieciešams. Japānas Centrālā banka, piemēram, aizvien uzpērk vērtspapīrus un tai pieder puse no valsts parāda vērtspapīriem un 80% no Japānas ETF (biržās kotējamo fondu) tirgus. Pēdējā laikā arvien populārāks kļūst “Helicopter money” vai helikoptera naudas jēdziens, kura mērķis ir patērētāju pirktspējas stimulēšana centrālajām bankām pa tiešo nododot naudu patērētājiem. Japānas centrālā banka jau 2016. gadā vēlējās realizēt šo ideju, bet vēlāk no tās atteicās, tāpēc iespējams, ECB varētu būt pirmā banka, kas šo jauno pieeju pielietos praksē. Skatoties plašākā mērogā, šis jēdziens nozīmē naudas iepludināšanu reālajā ekonomikā un to var realizēt ne tikai dodot naudu pa tiešo patērētājiem, bet arī kreditējot uzņēmumus ar privāto banku starpniecību, ko tagad  dara Eiropas Centrālā banka ar savu TLTRO2 programmu. Mārtiņš Apinis, Laikraksts Diena, 2019.gada 14.jūlijs

Turpinot grāmatu lasīšanas veicināšanas projektu “Bibliotēka”, kuru organizē literatūras mecenāts "Baltic International Bank", aicinām Latvijas ģimenes iesaistīties izstādes ”Dzimtas grāmata” veidošanā. Ģimenes un dzimtas visā Latvijā aicinām iesūtīt projektam “Bibliotēka” savu dzimtas stāstu un aprakstu par grāmatu, kas ģimenei ir īpaši nozīmīga, līdz šī gada 31. augustam. Iedvesmojošākie Latvijas ģimeņu stāsti un grāmatas 2020. gadā tiks prezentēti izstādēs Rīgā, Liepājā un Rēzeknē. “Valsts esam mēs –  Latvijas ģimenes un dzimtas. Katras ģimenes vēsture veido valsts vēsturi. Ir būtiski uzturēt un stiprināt tradicionālās ģimeniskās un dzimtu tradīcijas. Paaudžu paaudzēs Latvijā informācijas nesējs ir bijusi grāmata – tā ļauj nodot uzkrāto dzīvesziņu bērniem un mazbērniem. Izstāde rosinās ģimenisko vērtību saglabāšanu Latvijā un radīs interesi par grāmatu kā par vienu no dzimtas relikvijām,” par topošo izstādi “Dzimtas grāmata” komentāru sniedz “Baltic International Bank” galvenais akcionārs, ilggadējais latviešu literatūras mecenāts Valērijs Belokoņs. Jaunlatviešu laikos grāmatas veidoja tautas identitāti un rosināja tās pašapziņas celšanos, savukārt jau mūsdienās latviešu autoru grāmatas ir tulkotas kā pasaules līmeņa bestselleri. Visi šie literatūras izdevumi cauri gadu desmitiem nesuši līdzi stāstus, kuru pamatā ir spēcīgās Latvijas ģimenes. Lai katram no mums būtu iespēja atklāt savas ģimenes īpašo grāmatu plašākai sabiedrībai, projekts “Bibliotēka” organizē izstādi “Dzimtas grāmata”. Lai pieteiktu dalību izstādē, ģimenēm un dzimtām jāpiedalās “Bibliotēka” izsludinātājā konkursā. Tā dalībniekam ir jāiesūta dzimtas stāsts, aprakstu par ģimenei nozīmīgu grāmatu un grāmatas fotogrāfija. Dzimtas stāstā ir jāmin būtiski fakti un notikumi, kurus dalībnieks vēlas izstāstīt plašākai sabiedrībai. Savukārt, grāmatas aprakstā jāpamato, kāpēc tieši šī grāmata tiek pieteikta konkursam un kāda ir tās nozīme dzimtas dzīvē. Tā var būt sena Bībele, pārmantota no paaudzes paaudzē, romāns, kas kopīgā lasīšanas priekā vienojis vairākus ģimenes locekļus, vai pavisam nesen izdota pasaku grāmata – literatūras darba formāts, valoda un izdošanas gads nav svarīgi. Izstādes konkursa nolikums ar detalizētiem pieteikšanās noteikumiem: https://ej.uz/dzimtasgramata Iesniegtos darbus izvērtēs īpaši izveidota konkursa žūrija: mākslas vēsturniece Ramona Umblija; tulkotāja, redaktore, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Atbalsta biedrības direktore Kārina Pētersone; Valsts heraldikas komisijas priekšsēdētājs Laimonis Šēnbergs; “Baltic International Bank” galvenais akcionārs, ilggadējais latviešu literatūras mecenāts Valērijs Belokoņs, “Baltic International Bank” stratēģiskās plānošanas pārvaldes vadītāja Jekaterina Kuzņecova. Kopā izstādē “Dzimtas grāmata” tiks iekļauti 12 ģimeņu stāsti – astoņus žūrija izvēlēsies no konkursā iesūtītajiem pieteikumiem, savukārt četrus – no ģimenēm, kas piedalās “Baltic International Bank” atbalstītās grāmatas “Dzimtu ģerboņi mūsdienu Latvijā” izstrādē. Izstādes atklāšana paredzēta 2020. gada janvārī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, savukārt februārī izstāde būs apskatāma Liepājas Latviešu biedrības namā, bet martā – Latgales vēstniecībā GORS. Dalībnieki sagatavotos pieteikumus aicināti sūtīt elektroniski uz e-pastu biblioteka@bib.eu ar norādi “Dzimtas grāmata” vai ierakstītā vēstulē uz adresi: “Baltic International Bank”, Kalēju iela 43, Rīga, LV-1050 ar norādi “Jekaterinai Kuzņecovai, “Baltic International Bank”, konkursam “Dzimtas grāmata” līdz 2019. gada 31. augustam. Darbu vērtēšana norisināsies no 2019. gada 1. septembra līdz 2019. gada 30. septembrim. Oktobra sākumā konkursa rezultāti tiks personīgi paziņoti astoņiem žūrijas izvēlētajiem konkursa dalībniekiem un pēcāk publicēti projekta “Bibliotēka” mājas lapā manabiblioteka.lv un projekta sociālo tīklu profilos, kā arī “Baltic International Bank” mājas lapā, sociālo tīklu profilos un citos komunikācijas kanālos. Projekts “Bibliotēka” ir latviešu literatūras mecenāta “Baltic International Bank” iniciēts sociāls projekts ar mērķi veicināt lasīšanu un rakstniecību Latvijā. Iniciatīva “Bibliotēka” aicina atklāt sabiedrībai stāstus par literatūras nozīmi cilvēku dzīvēs, stāstus par personīgajām bibliotēkām, to saturu, kā arī emocionālo un profesionālo vērtību. Latviešu literatūras attīstība ir viens no “Baltic International Bank” ilggadējiem sabiedrības atbalsta virzieniem. Vadoties no pārliecības, ka savas valsts kultūras un vēstures pārzināšana ir katras tautas nacionālās identitātes pamatā, “Baltic International Bank” finansiāli atbalsta nacionālas nozīmes grāmatu izdošanu un literatūras projektu īstenošanu. Vairāk informācijas projekta “Bibliotēka” mājas lapā: manabiblioteka.lv un sociālo tīklu profilos Instagram, Facebook un Twitter.

Sestdien, 29. jūnijā, Rīgas senākajā parkā – Viesturdārzā “Latvijas dzimtu saietā” pulcējās četrdesmit septiņu Latvijas dzimtu pārstāvji, kuri ir oficiāli reģistrējuši dzimtas ģerboni. Pasākuma ietvaros tika prezentēts unikālā heraldikas izdevuma “Dzimtu ģerboņi mūsdienu Latvijā” tapšanas process un atklāts dāvinājums Rīgai – pilsētvides objekts Latvijas dzimtu sols. Saietu organizēja un heraldikas izdevuma tapšanu atbalsta Baltic International Bank. Pēterdienā Viesturdārzā pieminot un godinot savus senčus, to ieguldījumu un spēcīgās dzimtas saknes, seno koku paēnā pulcējās Latvijas dzimtas, kurām ir reģistrēti ģerboņi, izdevuma "Dzimtu ģerboņi mūsdienu Latvijā" redkolēģija, Kultūras ministrijas un Baltic International Bank pārstāvji, lai kopīgi svinētu Latvijas dzimtu bagātīgo vēsturi un svinīgi atklātu Latvijas dzimtu un Baltic International Bank piemiņas dāvinājumu valsts galvaspilsētai – Latvijas dzimtu solu. Tāpat pasākuma viesiem bija unikāla iespēja pirmajiem iepazīties ar vēsturiskā izdevuma “Dzimtu ģerboņi mūsdienu Latvijā" tapšanas procesu.  “Tieši pirms gada – 30. jūnijā, mēs satikāmies Latvijas Nacionālajā bibliotēkā un pieteicām jaunu projektu par Latvijas dzimtu ģerboņiem mūsdienu Latvijā. Šodienas tikšanās iniciatori ir paši dzimtu pārstāvji, kas vēlējās savā starpā iepazīties un dalīties ar saviem stāstiem. Šobrīd aktīvi norit darbs pie izdevuma, kura pirmajā daļā tiks reproducēti visi valsts heraldikas komisijā apstiprinātie ģerboņi (pāri par 80), un otrajā daļā – stāsti par pašām dzimtām, to  fotoportreti un vēsturiski materiāli. Šīs daļas tapšanā līdzdarbojas vairāk kā 50 dzimtu pārstāvji.”Projekta vadītāja un mākslas vēsturniece Ramona Umblija Saieta laikā Latvijas Republikas Kultūras ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone iezīmēja dzimtu un ģerboņu nozīmi tieši kultūras jomā: “Esam sapulcējušies senākajā parkā Rīgas pilsētā un simboliski arī ģerboņi un dzimtas atspoguļo šeit esošo koku varenību. Tām ir ļoti spēcīgas saknes, vēlme sakuplot un sazarot un arī nest augļus. Kultūras ministrija ar lielu prieku iesaistījās šajā projektā, jo tas ir balstīts uz dzimtu iniciatīvu un dzimtu spēku, gudrību un vēlmi nostiprināt dzimtas saites, kā arī fiksēt to unikālās īpašības dzimtas ģerboņos.” Baltic International Bank stratēģiskās plānošanas pārvaldes vadītāja Jekaterina Kuzņecova izteica aicinājumu iepazīt savas saknes un nostiprināt piederību tai: “Arvien vairāk dzimtas izvēles izpētīt savas saknes un nostiprināt savas dzimtas vērtības un viena no formām ir veidot dzimtas ģerboni. Cilvēki vēlas izzināt dzimtu ciltskokus, savus senčus iespējami senākās paaudzēs. Arī mūsu kopīgi veidotais heraldikas izdevums “Dzimtas ģerboņi mūsdienu Latvijā” ir ieguldījums dzimtu spēkā un nākotnē. Tā ir iespēja stāstīt savas dzimtas stāstu, apzināt savus pamatus un izcelsmi.” “Ģerbonis ir mūsu ģimenes vēsture. Tāpēc mūsu vēsture ir tik svarīga, jo domājot par savu nākotni, mēs analizējam pagātni. Ir tāds neviennozīmīgs aforisms “Vēsturi raksta uzvarētāji”. Taču katras ģimenes vēsture ir valsts vēsture. Mēs stāvam savas valsts sardzē un neļausim nevienam pārrakstīt mūsu pieredzi.”Ilggadējais latviešu literatūras mecenāts un Grāmatas izdošanas iniciators Valērijs Belokoņs  Arī paši dzimtu pārstāvji saietā laikā dalījās ar saviem vēsturiskajiem stāstiem un atmiņām par ģerboņu tapšanas procesu. “Mūsu Peniķu dzimtas ģerbonis ir radies tālajā 1504. gadā, kad Andrejs Peniķis saņēma Lēņu grāmatu, kurā viņš tika nodēvēts par Kuršu ķoniņu. Esam priecīgi un lepni, ka tieši Latvijas simtgades gadā Peniķu dzimtas ģerbonis tika apstiprināts heraldiski un tas ir attēlots uz jaunā izdevuma vāka,” stāsta Peniķu dzimtas pārstāve Inita Peniķe. Tikmēr Bogdanu dzimtas galva Mārtiņš Bogdans priecājas, ka šis projekts palīdzējis satikties dzimtas locekļiem, kuri līdz tam bija pazīstami tikai neklātienē. Fotosesijā satikās māsīcas un brālēni no Latvijas un Norvēģijas – tas bija emocionāls piedzīvojums, jo nekad nebijām sanākuši kopā tik kuplā skaitā. Tas parāda, ka dzimta ir liela un varena vērtība.”  Nelielā brīvdabas ekspozīcijā, ko izveidojusi izdevuma māksliniece Tatjana Raičiņeca un kurā skatāmi fotogrāfes Santas Savisko – Jēkabsones uzņemtie foto kadri, paver skatu uz izdevuma tapšanas procesu. Izdevumā  vienkopus tiek apkopoti dzimtu ģerboņi no 1995. gada līdz 2019. gadam, tajā skaitā  Vairas Vīķes-Freibergas, Justa Karlsona, Ivara Jakovela, Valtera Kronberga, Valērija Belokoņa, Bīriņu un Peniķu dzimtu ģerboņi. Izdevuma klajā laišana tiek plānota 2020.gada beigās un top Baltic International Bank, Kultūras ministrijas un Valsts heraldikas komisijas sadarbībā. Pēc piemiņas sola svinīgās atklāšanas Latvijas dzimtu pārstāvji – gan bērni un jaunieši, gan vecāki un vecvecāki jautri pavadīja laiku iesaistoties dejās un aktivitātēs kopā ar Rīgas Danču klubu.  Informācija par “Dzimtu ģerboņi mūsdienu Latvijā” projektu būs atrodama Bibliotēkas Facebook, Twitter un Instagram profilos, kā arī mājaslapā manabiblioteka.lv.

“ASV un Ķīnas konflikts ir solis pretējā virzienā globalizācijai, kas bija pasaules ekonomikas dzinējspēks daudzus gadus,” laikrakstam Diena uzsver Baltic International Bank Aktīvu pārvaldīšanas nodaļas vadītājs Konstantīns Goluzins. Retorika par dažādu tirdzniecības ierobežojumu piemērošanu vai iespējamo piemērošanu nākotnē komplektā ar jau aizsākušos pasaules tautsaimniecības izaugsmes piebremzēšanos veicinājusi arī industriāli nozīmīgu izejvielu cenu samazināšanos pasaules preču biržās. Pēdējo triju mēnešu laikā kopš marta nogalē sasniegtajiem maksimumiem tādu industriālo metālu kā varš un alumīnijs cenas ir sarukušas attiecīgi vairāk nekā par 5% un 8%. Investoru veiktās pārdošanas aktivitātes nav metušas līkumu arī naftai. Spriedzes palielināšanās Persijas līča reģionā ir veicinoša šī ogļūdeņražu resursa cenas kāpumam, tomēr pēdējā laika cenas tendence ir bijusi negatīva. Proti, kopš aprīļa beigās sasniegtā pēdējā cenas lokālā maksimuma melnā zelta cena ir sarukusi gandrīz par 16%. Lai arī Persijas un Omānas līci savienojošā Hormuza šauruma rajonā spriedze sasniegusi sen nebijušus apmērus, naftas cena patlaban ir tuvāk pēdējā mēneša zemākajai nekā augstākajai cenai, kas vienlaikus var nozīmēt to, ka biržas procesu finanšu stutētāji cer, ka konflikts neizvērtīsies plašumā, gan arī to, ka ekonomiskais fons nav labvēlīgs tam, lai cena kāptu. Vispārēja izejvielu cenu mazināšanās ir signāls inflācijas kritumam, kas īslaicīgi varētu būt draudzīgs patērētājiem, taču gadījumā, ja šis process ieilgst, tas norāda uz problēmām pasaules ekonomikā un, iespējams, vēsta par jaunas ekonomiskās krīzes tuvošanos. Slikts fons Baltic International Bank investīciju portfeļu pārvaldnieks Konstantīns Goluzins preču biržu cenu izmaiņu kontekstā pievērš uzmanību pēdējā laikā sarežģītajām ASV un Ķīnas ekonomiskajām attiecībām. "Izejvielu cenu atvērtos tirgos ietekmē to piedāvājums un pieprasījums. Piemērojot kādai no izejvielām nodokli, šis nodoklis tiek pārlikts uz patērētāju. Līdz ar to palielinās preču gala cena, un tādējādi samazinās patērētāju iespēja un vēlme pirkt gala produktu, tā samazinot kopējo pieprasījumu. Tas savukārt noved pie zemāka izejvielu pieprasījuma, samazinot cenu," skaidro K. Goluzins. Viņš piebilst, ka, ASV un Ķīnai savstarpēji apmainoties ar jauniem tarifiem un publiskiem draudiem, cenas ir samazinājušās ne tikai tām izejvielām, kurām draud nodoklis kādā no valstīm, bet arī visām pārējām. Pēc eksperta domām, ASV un Ķīnas konflikts ir solis prom no globalizācijas, kas ir bijusi pasaules ekonomikas dzinējspēks daudzus gadus. "Ieviešot nodokļus un ierobežojot tirdzniecību, abu valstu ekonomika zaudēs, kas izpaudīsies iekšzemes kopprodukta pieaugumu tempu samazinājumā." Ņemot vērā, šo abu valstu nozīmi pasaules kopējā ekonomikā, samazināsies arī pasaules ekonomikas izaugsmes tempi. Šī iemesla dēļ daudzu izejvielu cenas ir kritušās, jo pieprasījuma pieaugums pēc tām tuvākā laikā nav sagaidāmsKonstantīns Goluzins   Runājot par notiekošo preču biržās, K. Goluzins teic, ka cenas lielākai daļai no izejvielām ir kritušās un, viņaprāt, visdrīzāk turpinās kristies. Pēc Baltic International Bank eksperta domām, ja netiks atrisinātas domstarpības starp ASV un Ķīnu, kā arī ASV un Eiropas Savienības (ES) starpā, tad ekonomikas izaugsmes tempi palēnināsies un pieprasījums pēc ražošanā nepieciešamajām izejvielām nepieaugs. Vienlaikus, pēc eksperta teiktā, pretēja aina ir vērojama ar zelta cenu, kas tiek uzskatīts par aktīvu, kuru pērkot var izvairīties no krīzes riskiem. Paredzams, ka šī aktīva cena varētu pieaugt, spriež K. Goluzins. Jāpērk zelts? Jautāts par potenciālajām cenu pārmaiņām, K. Goluzins teic, ka nav sagaidāms tas, ka tādu izejvielu kā nafta, varš un alumīnijs cenas tuvākajā laikā varētu augt, jo ir acīmredzami pasaules ekonomikas atdzišanas tempi. "Protams, vienmēr ir šoks tad, kad piegādes vai ieguves tempi kādai no izejvielām var strauji samazināties, ar to ietekmējot izejvielu cenu. Zelta cena tuvākajā laikā drīzāk varētu augt nekā krist, jo daudzi joprojām to izmanto kā drošu aktīvu, lai izvairītos no finanšu tirgus svārstībām," spriež Baltic International Bank eksperts.   Mārtiņš Apinis, Laikraksts Diena, 2019.gada 27.jūnijs

Pagājušais gads Latvijas Banku sektoram ir bijis vētrains. Kā ar jauniem izaicinājumiem tiek galā “Baltic International Bank”, viena no Latvijas vecākajām bankām, intervijā žurnālam “Открытый город” atklāj bankas valdes priekšsēdētājs Viktors Bolbats. Stratēģija 2.0 Pagājušajā gadā Baltic International Bank sāka lielas pārmaiņas – gan strukturālās, gan biznesa stratēģijā, gan kadru politikā. Parādījās pat jauns termins - “stratēģija 2.0”. Vai varat jau runāt par pirmajiem rezultātiem? Pagājušais gads Latvijas banku nozarei bija ļoti intensīvs, un šī intensitāte saglabājas. Kā paziņoja Latvijas Republikas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, sektorā notiek kapitālais remonts. Tomēr, neskatoties uz to, ka pārmaiņas, it īpaši nelielā bankā, prasa milzīgus resursus, mūsu bankai iecerēto izdevās veiksmīgi īstenot. Pirmkārt, runa ir par biznesa modeļa maiņu, par mūsdienu izaicinājumu, ko es saucu par ienākumu aizstāšanu. Ko tas nozīmē? Iepriekš būtisku ienākumu kategoriju Baltic International Bank veidoja komisijas ienākumiem no transakciju biznesa. Tagad mūsu modelis piekritizē komisijas ienākumus,  sniedzot pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību, piemēram,  ar aktīvu pārvaldīšanu un uz investīcijām balstītu biznesa pakalpojumus. Tas notiek šādi. Bankai ir komisijas ienākumi, ir procentu ienākumi un ir citi ienākumi (valūtas tirgi utt.). Procentu ienākumi ir ienākumi no augsta riska darījumiem, izsniegtajiem kredītiem, garantijām. Riska darījumu apjoms, ko banka var veikt, daudzējādā ziņā ir atkarīga no bankas lieluma, kapitāla lielumu. Komisijas ienākumi ir tas, ko banka var pelnīt gandrīz neatkarīgi no saviem apmēriem. Tā ir bankas aktivitāte, tā ir mūsu cenu lapa, klientu politika, tā ir klientu interese par banku. Un izaicinājums bija nomainīt ienākumus, kas pērn tika pelnīti valūtas tirgū, transakcijās, komisijas ieņēmumos, sniedzot pakalpojumus ar lielāku pievienoto vērtību – tie ir brokeru pakalpojumi, darījumi ar vērtspapīriem un individuālu apkalpošanu. 2018. gadā Baltic International Bank ir uzstādījusi rekordu, mēs esam apkopojuši bruto ienākumus no komisijas maksām gandrīz 10 miljonu eiro apmērā. Vēl viens uzdevums, kas  mums bija -  efektivitātes paaugstināšana, jo modeļa maiņa nozīmē arī izvērtēt bankas izmaksu pozīcijas. Rezultātā bilance pirms uzkrājumiem šā gada pirmajos mēnešos uzrādīja, ka banka strādā ar peļņu. Tas ir labs rezultāts šajos tirgus apstākļos. Visos prioritārajos virzienos mums bija rekordliels pieaugums - visu aktīvi gada beigās sasniedza pusmiljardu eiro. Tas ir liels apjoms priekš mums, un mēs esam ļoti apmierināti ar to. Kāpēc tas ir svarīgi? Ja tu apkalpo klientus, kuriem pieder tādi finanšu resursi, tā ir iespēja piedāvāt viņiem pakalpojumus, tie ir maksātspējīgi klienti, kuri atbilst mūsu komisijas maksu līmenim. Mums ir svarīgi redzēt dinamiku kopējos klientu aktīvos, un mēs to redzējām. Tatjana Fasta, žurnāls “ Otkritij gorod”, 07.06.2019                     *Pilnu interviju vari lasīt krievu un angļu valodā. Intervija “Открытый город” ar Viktoru Bolbatu. (RU)

13. jūnijā tika paziņoti ikgadējā Ilgtspējas indeksa rezultāti, un lepojamies, ka Baltic International Bank šogad ieguvusi augstāko – Platīna godalgu. Platīna kategorija tiek piešķirta uzņēmumiem, kas savā darbībā ir pilnībā integrējuši korporatīvo pārvaldību, un tajos noteikti atbildīgie gan valdes, gan izpildītāju līmenī. Šajos uzņēmumos notiek sistemātiska datu vākšana un ietekmes novērtēšana. Tie par savu darbību atskaitās ar augsta līmeņa caurskatāmību un ietekmes auditorijas piesaisti, un to publiskotos datus ir apstiprinājis ārējs auditors. Baltic International Bank valdes priekšsēdētājs Viktors Bolbats stāsta: “Lepojamies, ka esam pirmā vietējā kapitāla banka, kas saņēmusi augstāko Ilgtspējas indeksa novērtējumu. Bankai ir izdevies atrast jaunas attīstības iespējas, pārvarēt izaicinājumus, sekmīgi strādāt pie biznesa modeļa maiņas  un virzīties uz kopējo mērķi – kļūt par stipru un ilgtspējīgu investīciju Banku, kas savas darbības balsta starptautiski aprobētajā ESG (Environmental, Social, Governance) pieejā.” “Trīs pamata pīlāri, kas balsta ESG pieeju – vides ilgtspējas jautājumi, labas pārvaldības jautājumi un sociāla rakstura jautājumi – ir bijuši un būs Bankai svarīgi gan kā biznesa organizācijai, gan arī mūsu klientu un partneru izglītotājam. Pēdējos gados esam ļoti mērķtiecīgi strādājuši pie tā, lai korporatīvās atbildības un ilgtspējas principi tiktu ieviesti un kļūtu par ikdienu visos Bankas darbības līmeņos,” uzsver Viktors Bolbats, norādot, ka viena no Bankas pamatvērtībām ir Pārmantojamība, kas paredz rūpes par vides saglabāšanu un nodošanu nākamajām paaudzēm. Ilgtspējas indekss ir stratēģisks vadības instruments, kas balstīts uz starptautiski atzītu metodoloģiju, palīdzot uzņēmumiem novērtēt savas darbības ilgtspēju un korporatīvās atbildības līmeni piecās jomās – stratēģijā, tirgus attiecībās, darba vidē, vidē un sabiedrībā. Kopējo uzņēmuma novērtējumu veido sasniegumi visās piecās jomās, tāpēc tikai integrāla pieeja, kas aptver visas Bankas darbības jomas, ļauj gūt panākumus. Realizējot stratēģisko jomu, Baltic International Bank aktīvi strādā pie biznesa modeļa maiņas, sniedzot ienesīgākos investīciju risinājumus visām finanšu vajadzībām un esot uzticams, atklāts un godprātīgs ilgtermiņa sadarbības partneris, kurš iegulda savas zināšanas, prasmes un resursus arī sabiedrības labā. Vides jomā Baltic International Bank var lepoties ar vidi saudzējošu pieeju un vairāku būtisku vides rādītāju samazinājumu, rūpējoties par vidi. Proti, 2019. gadā ievērojami samazināts gan ūdens, gan siltuma patēriņš uzņēmumā, panākts būtisks samazinājums arī CO2 izmešu apjomos. Izglītojot darbiniekus un savus partnerus, Banka pakāpeniski virzās uz attieksmes, domāšanas un pēc tam arī ikdienas ieradumu maiņu vides jautājumos. Baltic International Bank ir viens no Latvijā redzamākajiem un senākajiem kultūras procesu, zinātnes un ilgtspējīgas uzņēmējdarbības atbalstītājiem, kuram rūp nozīmīgu vērtību nodošana nākamajām paaudzēm. Viens no Baltic International Bank vērienīgākajiem 2019. gada projektiem ir “Bibliotēka”, kas aicina atklāt sabiedrībai stāstus par literatūras nozīmi cilvēku dzīvēs, stāstus par personīgajām bibliotēkām, to saturu. Projektā iesaistīti latviešu rakstnieki un citi aktīvi Latvijas literatūras dzīves veidotāji. Savukārt tieši tirgus attiecību un darba vides kategorijās Baltic International Bank ir panākta lielākā izaugsme un attīstība, jo uzņēmums apzinās nefinanšu ziņošanas nozīmi un tā darbību raksturo vārdi “atklātība” un “caurspīdīgums”. Šajās jomās Banka izvēlas apsteidzošu pieeju, jo nevar izslēgt, ka ESG principu ieviešana un nefinanšu ziņošana ar laiku kļūs par nozarei saistošu prasību. Skaidro Dace Helmane, Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja: “Ilgtspējas indekss ir gadu gaitā pārbaudīts, pilnveidots un Latvijas uzņēmumu atzīts instruments savas darbības novērtēšanai. 2019. gadā īpaši priecājos par uzņēmumiem, kuri indeksam piereģistrējas jau vairākus gadus un uzrāda pozitīvu sasniegumu dinamiku, kalpojot par iedvesmojošu piemēru arī citiem. Baltic International Bank piedalās Ilgtspējas indeksā jau sesto gadu, aizvien uzrādot progresīvu virzību augšup, tāpēc arī likumsakarīga ir Baltic International Bank augstākājā kategorijā – Platīna – šogad.” Baltic International Bank 2014. gadā un 2015. gadā ieguva Ilgtspējas indeksa bronzas godalgu, 2016. gadā – sudraba godalgu, 2017. un 2018. gadā Bankas veikums tika novērtēts ar augsto zelta līmeņa godalgu, un lepojamies, ka 2019. gadā uzņēmums saņēmis augstāko – Platīna godalgu. Šonedēļ Baltic International Bank ieguva arī atzinīgu novērtējumu no Labklājības ministrijas, jau trešo gadu pēc kārtas kļūstot par vienu no tiem Latvijas uzņēmumiem, kuriem ir piešķirts statuss “Ģimenei draudzīgi”. Par Ilgtspējas indeksu Kopš Ilgtspējas indeksa izstrādes 2009. gadā, tam ir pievienotas vairākas citas iniciatīvas, ļaujot Latvijas uzņēmumiem ne tikai iegūt sava snieguma analīzi un ekspertu komentārus, bet arī pretendēt uz virkni dažādu apbalvojumu, piemēram, statusu Ģimenei draudzīgs komersants, Godīgas tirdzniecības un Inovāciju līdera balvām, apbalvojumu Reģiona spēks un virkni citu. Iniciatīvu īsteno Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūts, bet to atbalsta Latvijas Darba devēju konfederācija un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība. Kopš 2010. gada Ilgtspējas indeksa pašvērtējuma iespējas ir izmantojuši gandrīz 300 uzņēmumi. Ilgtspējas indeksa Platīna grupu 2019. gadā pārstāv AS "Augstsprieguma tīkls", AAS "BALTA", AS "Baltic International Bank", SIA "Coca-Cola HBC Latvia", SIA "GRIFS AG", VAS "Latvijas Autoceļu uzturētājs", VAS ""Starptautiskā lidosta "Rīga"", SIA "SCHWENK Latvija", AS "Cēsu alus", AS "SEB banka", SIA "Rimi Latvia", SIA "Latvijas Mobilais Telefons", Rīgas Tehniskā universitāte, VAS "Latvijas dzelzceļš", Pašvaldības SIA "Ventspils reiss", AS "Swedbank", VAS "Latvijas Loto", AS "Sadales tīkls" un AS "Latvenergo".

2019. gadā Baltic International Bank jau trešo gadu pēc kārtas saņem "Ģimenei draudzīgi" apbalvojumu, ierindojoties 38 Latvijas uzņēmumu vidū, kuri savā ikdienas darbībā īsteno ģimenei draudzīgas uzņēmējdarbības principus. "Ģimenei draudzīgi" statusu piešķir Latvijas Republikas Labklājības ministrija, veicot uzņēmumu novērtējumu pēc Ilgtspējas indeksa rādītājiem. "Ģimenei draudzīgi" novērtējumu piešķir uzņēmumiem, kas īsteno ģimenei draudzīgu politiku gan savā komercsabiedrībā, gan plašākas sabiedrības kontekstā, piemēram, sniedzot pakalpojumus un nodrošinot atbilstošu darba vidi.  Ilgtspējas indeksa ietvaros, "Ģimenei draudzīg" statusu iegūst uzņēmumi, kuri demonstrē savu pieredzi un vērtības plašākai sabiedrībai, vienlaikus rādot piemēru arī citiem komersantiem. “"Ģimenei draudzīgi" statusa saņemšana apliecina Baltic International Bank ilggadējo darbu ģimenes vērtību stiprināšanā un atbalsta sniegšanā dažādām sabiedrības grupām, jo mūsu Bankas viena no korporatīvajām vērtībām ir pārmantojamība, tāpēc mēs augstu vērtējam ģimeniskumu un rūpes par nākamajām paaudzēm. Baltic International Bank "Ģimenei draudzīgi" statusu saņem jau trešo reizi, tātad mēs varam novērot, ka šī ir ne tikai balva, ar kuru, protams, lepojamies, bet mūsu Bankas darbības politika – mēs rūpējamies par savu darbinieku vajadzībām un ērtībām, sniedzam iespēju attīstīties jauniem talantiem, vienlaikus neaizmirstot arī paraudzīties uz sabiedrību kopumā un tās vajadzībām. Sveicu visus šī gada "Ģimenei draudzīgi" statusa ieguvējus, kuru aizrautīgais darbs iedvesmo mūs visus,” uzsver Baltic International Bank valdes loceklis Guntars Reidzāns. Jau kopš dibināšanas Bankai ir bijis svarīgi veidot bērnus un ģimenes atbalstošu kultūru gan darba vidē, gan sabiedrība kopumā. Darba vidē Banka kā atbildīgs darba devējs nodrošina motivējošus darba apstākļus, darba un brīvā laika sabalansēšanu, kā arī organizē īpašus pasākumus savu darbinieku ģimenēm un bērniem. Piemēram, atzīmējot Starptautisko Bērnu aizsardzības dienu, katru gadu tiek organizēti Bērnu zīmēšanas svētki, kuru galvenā tematika ir “Monēta”. Tā ir svētku diena visai ģimenei. Savukārt, lai veicinātu jauno nozares profesionāļu attīstību, Banka piedāvā mācību prakses vietas studentiem, kuriem ir iespēja iepazīt Bankas darbību un praksē pielietot augstskolā iegūtās teorētiskās zināšanas un uzsākt savu karjeru finanšu nozarē. “Liels prieks, ka interese par "Ģimenei draudzīgi" statusu aizvien palielinās, apliecinot lielāku uzņēmumu sociālo atbildību, prasmi un spēju domāt ilgtermiņā, nodrošinot gan maksimāli labvēlīgus nosacījumus saviem darbiniekiem, gan veidojot atbilstošus produktus klientiem, gan veicinot sabiedrības attīstību kopumā. "Ģimenei draudzīgi" statuss ir kļuvis par prestiža lietu, kas sekmē uzņēmuma darba devēja tēlu un reputāciju, tajā skaitā arī starptautiskajos tirgos,” papildina Guntars Reidzāns. Banka iesaistās dažādos sabiedriskos pasākumos – ikgadēji atbalsta internātpamatskolas, kur labdarības akcijas ietvaros Bankas darbinieki kopīgi sarūpē apavus, apģērbu, spēles un sporta inventāru un citas bērniem noderīgas lietas, ziedo datortehniku Latvijas skolām, piedalās dažādās ziedojumu vākšanas iniciatīvās, lai sniegtu atbalstu trūkumā nonākušiem bērniem un ģimenēm. Kā arī pagājušajā gadā uzsāka vērienīgu iniciatīvu – lasīšanas veicināšanas projektu “Bibliotēka”, kuras ietvaros lielu uzsvaru liek uz jauniešu iesaisti un izglītošanu par literatūras nozīmi cilvēka dzīvē. Par "Ģimenei draudzīgi" statusu Lai veicinātu ģimenisko vērtību stiprināšanu sabiedrībā un uzlabotu ģimenēm piemērotu dzīves un darba vidi, Labklājības ministrija ikgadēji vērtē uzņēmumus, piešķirot tiem "Ģimenei draudzīgi" novērtējumu. Šogad tas tiek pasniegts jau vienpadsmito reizi ar mērķi popularizēt ģimenei draudzīga uzņēmuma ideju un piesaistīt arvien jaunus uzņēmumus. Kopš 2011. gada uzņēmumi tiek apzināti sadarbībā ar Ilgtspējas indeksu, kopīgi izstrādājot un indeksa aptaujas anketā iekļaujot atbilstošus kritērijus par ģimenei draudzīgas politikas īstenošanu uzņēmumā. Lai saņemtu "Ģimenei draudzīgi" statusu, uzņēmumiem noteiktos kritērijos jāsasniedz vismaz 75%. Būtiski, ka šo statusu nevar saņemt uzņēmums, kura darbība vai produkcija jebkādā veidā ir bērniem un ģimenei nedraudzīga, piemēram, tabakas izstrādājumu, alkohola un ieroču ražošana, azartspēles.

Mūsdienās sabiedrībai ir rekordlieli ietaupījumi, turklāt modernās tehnoloģijas ļauj viegli piekļūt finanšu instrumentiem, padarot investīciju iespējas par būtisku ikdienas jautājumu. Šobrīd pasaulē kopumā valda zema investīciju ienesīguma vide, tāpēc Baltijas valstis varētu kļūt par investoriem pievilcīgu un perspektīvu alternatīvu vairākās aktīvu klasēs. Turklāt patlaban tirgū ir unikāla iespēja tradicionālos investīciju veidus, piemēram, investīcijas nekustamajos īpašumos vai ražošanā, apvienot ar jauno tehnoloģiju sniegto potenciālu un ātrumu, maksimāli pielāgojot investīciju piedāvājumu moderna cilvēka vajadzībām.    Kopumā gan institucionālie investori, gan finansiāli nodrošinātas privātpersonas, gan ģimeņu privāto ieguldījumu uzņēmumi augstu vērtē Baltijas reģionu kā noderīgu vietu, kur ieguldīt gan jaunās obligācijās, gan akcijās un alternatīvās investīcijās. Investoru pieprasījums un interese ir liela un šobrīd ir īstais laiks meklēt jaunas ieguldījumu iespējas. Nekustamais īpašums kā klasiska investīciju vērtība Daudzi investori šobrīd atgriežas pie pamatvērtībām, kuras atgūst savu aktualitāti. Protams, klasiska vērtība un aktīvs investīciju tirgū ir nekustamie īpašumi, tomēr ārvalstu investori bieži meklē ļoti liela mēroga nekustamā īpašuma investīciju projektus, ko saprotamu iemeslu dēļ, piemēram, teritoriālās platības un iedzīvotāju skaita ziņā, Baltijas valstis ne vienmēr var nodrošināt. Baltijas valstis ir ļoti pievilcīgs tirgus, tomēr to lielums nosaka zināmus limitus investīciju piesaistē nekustamo īpašumu jomā. Pastāv ierobežots skaits un nepieciešamība pēc lieliem tirdzniecības centriem vai milzīgiem biroju kompleksiem. Noteikti investori vēlas ieguldīt darījumos, kuru vērtība ir sākot no 100 miljoniem eiro, un Baltijā ir diezgan ierobežots šāda mēroga nekustamā īpašuma projektu piedāvājums, jo vidējais nekustamo īpašumu darījums svārstās no 3 līdz 5 miljonu eiro vērtībā. Tomēr ir pieejami arī darījumi 20 līdz 50 miljonu eiro vērtībā un pašreizējā investīciju klimatā, kur kopumā valda zems investīciju ienesīgums, Baltijas valstu nekustamo īpašumu tirgus turpinās piesaistīt ārvalstu investorus, jo piedāvā investīciju kategorijas produktus un augstāku ienesīgumu nekā Rietumeiropa vai Skandināvija. Paredzams arī, ka investīciju ienesīguma rādītāji nekustamo īpašumu jomā saglabāsies stabili. Šobrīd Baltijas tirgū ir daudz pievilcīgu vidēja mēroga investīciju projektu, piemēram, augstas klases īres nami un biroju ēkas, turklāt pēdējo trīs, četru gadu laikā kopējā aktivitāte Baltijas tirgū pārsniedza vienu miljardu eiro, kas tik nelielam tirgum ir ārkārtīgi labs sasniegums. Interese ir liela un darījumi notiek. Lietuvā aktivitāti nodrošina daudzās jaunbūves Viļņā, īpaši biroja telpu segmentā, kas šobrīd tur piedzīvo uzplaukumu, bet arī pārējās Baltijas valstis neatpaliek. Piemēram, Latvijā dzīvokļu, privātmāju, kā arī komerciālo īpašumu segmenti uzrāda augošu un pozitīvu dinamiku. Šis apstāklis turpina piesaistīt gan vietējo, gan ārvalstu investoru uzmanību. Tomēr visaugstākais ienesīgums ir loģistikas un industriālajā sektorā, bet šis segments nav brīvs no riskiem, jo īpaši Viļņā un Rīgā, kur lielas loģistikas ēkas ir atkarīgas no lielo nomnieku aktivitātēm, jo, nomniekam ēku atstājot, bieži vien ir problemātiski atrast citu tikpat liela mēroga izīrētāju. Protams, ieguldījumu atdeve šeit ir pievilcīga, bet jārēķinās ar augstākiem riskiem, taču investori ir dažādi un noteikta investoru daļa izvēlas tieši augsta riska investīcijas ar lielāku ienesīgumu. Kopumā jāsecina, ka investīciju apjoms nekustamajos īpašumos ir vērā ņemams saistībā ar pievilcīgo un daudzveidīgo nekustamā īpašuma instrumentu piedāvājumu Baltijas reģiona tirgū. Vietējie uzņēmumi, veiksmes stāsti un pienesums Latvijas ekonomikai Ārvalstu investori neraugās tikai nekustamā īpašuma virzienā, tikpat interesanti tiem ir vietējie uzņēmumi – rentabli uzņēmumi ar labu naudas plūsmu un, jā, arī lielisku, pievilcīgu stāstu. Viens no šādiem pašmāju veiksmes stāstiem nenoliedzami ir dabīgās kosmētikas ražotājs Madara Cosmetics, kura īpašnieki uzņēmumu izveidoja no nulles un šobrīd tā tirgus vērtība ir aptuveni 30 miljoni eiro. 2017. gada nogalē uzņēmums nolēma piesaistīt papildu finanšu līdzekļus un kļuva par publisku uzņēmumu, kas iekļauts Nasdaq Rīga biržas sarakstā. Investoriem patīk vietējie veiksmes stāsti, jo Madara Cosmetics sāka ar četriem uzņēmuma dibinātājiem, izaugot līdz vairāk nekā 800 akcionāriem. Turklāt mēs nedrīkstam novērtēt par zemu arī mazos investorus, jo privātpersonu brīvie līdzekļi kopumā strauji aug un labi nodrošinātas privātpersonas meklē iespējas tos ieguldīt, atlasot labākos piedāvājumus. Uzskatu, ka šī tendence un vēlme pēc alternatīvām ieguldījumu iespējām aizvien pastiprināsies visos Baltijas reģiona tirgos. Baltijas kapitāla tirgu attīstība un pievienotās vērtības princips investīcijām Baltijas kapitāla tirgus attīstību lielā mērā veicina valstij piederošu uzņēmumu privatizācija, kas palielina privāto ieguldītāju pieprasījumu pēc vietējiem finanšu instrumentiem. Starptautiskie investori vēlas investēt Baltijas tirgū gadījumos, ja saredz ievērojama ienesīguma potenciālu, kā arī sadarbības iespējas ar vietējām investīciju bankām. Jāsaprot, ka Baltijas reģiona tirgus ir jauns tirgus, kurā daudzas investīciju tradīcijas vēl nav iesakņojušās kā Rietumeiropā. Kapitāla tirgus strauji attīstās, piemēram, pieaug obligāciju nozīme Baltijas ekonomikā. Arī Baltic International Bank klientiem piedāvā gan iegādāties, gan emitēt obligācijas. Baltijas obligāciju tirgus piedāvā labas investīciju iespējas, turklāt darījumu skaits Baltijas tirgos uzrāda veselīgu izaugsmi. Aug obligāciju pārdošanas apjomi gan NASDAQ oficiālajā sarakstā, gan otrajā sarakstā. Turklāt, attīstoties pūļa finansējuma platformām, daudz aktīvāk sāk iesaistīties arī nelieli investori.   Šobrīd mūsu reģiona tirgus sniedz ļoti daudz pievilcīgu investīciju iespēju, jo ārvalstu investīcijas piesaista gan banku sfēras pārstāvji, gan tradicionālās nozares - lauksaimniecība, piena nozare, mežsaimniecība, neaizmirstot arī par pakalpojumu nozari, ko Baltijas valstis piedāvā augstā kvalitātē. Šis ir iespēju laiks visās aktīvu kategorijās. Iespējams vienlaikus gūt augstu ienesīgumu, sniedzot savu pienesumu un pievienoto vērtību ekonomikas attīstībai, IKP pieaugumam, darba vietu izveidošanai un sabiedrības attīstībai kopumā. Baltic International Bank rūpīgi izvērtē investīciju piedāvājumus, izvēloties investīciju projektus lielās un augošās nozarēs ar skaidri noteiktu izejas stratēģiju. Mūsu mērķis ir atrast katram klientam piemērotākos risinājumus, veicot padziļinātu izpēti nevis dot priekšroku standarta projektiem. Īpašu potenciālu saredzam atjaunojamās enerģijas nozarē, turklāt koncentrējamies uz jaunu investīciju iespēju meklēšanu globālajos tirgos. Šobrīd ļoti aktuāla ir iespēja ieguldīt Baltijas vēja enerģijas sektorā, jo Latvija kā ES dalībvalsts līdz 2030. gadam ir paaugstinājusi mērķi palielināt atjaunojamās enerģijas attiecību no 36% uz 45%. Tehnoloģiju attīstība ir būtiski samazinājusi vēja enerģijas ražošanas izmaksas. Tas sniedz iespēju ražot vēja enerģiju, kura var tikt pārdota par tirgus cenu bez papildus valsts subsīdiju saņemšanas, kļūstot par ienesīgu investīciju. Mērķis paaugstināt atjaunojamās enerģijas proporciju un tehnoloģiju attīstība sniedz lielas iespējas investoriem un mūsu klientiem. Kopumā mēs investējam plaukstošās, progresīvās biznesa nozarēs ar nākotnes potenciālu, pievienoto vērtību un pienesumu tautsaimniecībai. Viedokļa raksts publicēts portālā Delfi.lv, 2019.gada 8.jūnijā

Baltic International Bank 2019. gada 1. ceturksnī ievērojami uzlaboja rezultātus, salīdzinot ar 2018. gada 1. ceturksni. Turpinot jaunā modeļa ieviešanu, Banka panāca tīro komisijas naudas ienākumu kāpumu par 64,9%, salīdzinot ar iepriekšējā gada 1. ceturksni.  Šī gada 1. ceturksnī Bankas klientu kopējo līdzekļu apjoms sasniedza 508 miljonus eiro, aktīvu pārvaldīšanā apjoms palielinājās par 23%, sasniedzot 91,23 miljonus eiro. Brokeru apkalpošanā esošo finanšu instrumentu vērtība –168 miljonus eiro. “Bankas jaunā biznesa modeļa struktūra paredz koncentrēšanos uz komisijas ienākumiem, kas sevī ietver klientu apkalpošanas maksu, kā arī komisijas par brokeru pakalpojumiem un vērtspapīru turēšanas pakalpojumiem, koncentrējoties uz pakalpojumiem ar augstu pievienoto vērtību. 2018. gadā mums izdevās sasniegt rekordu, jo komisijas ieņēmumi veidoja gandrīz 10 miljonus eiro. Vēl viens uzdevums, pārejot uz jauno biznesa modeli, ir darbības efektivitātes palielināšana, izvērtējot visas izmaksas. Rezultāti liecina, ka Banka darbojas ar peļņu. Šis ir liels panākums -  Bankas klientu kopējie līdzekļi ir sasnieguši pusmiljardu eiro. Tas ir liels skaitlis. Kāpēc tas ir svarīgi? Ja mums ir klienti, kas pārvalda šādu resursu apjomu, mēs viņiem varam piedāvāt pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību un palielināt savus komisijas ieņēmumus. Vienmēr svarīgi ir skatīt klientu aktīvus dinamikā un šobrīd mēs novērojam izaugsmi,” atklāj Baltic International Bank Valdes priekšsēdētājs Viktors Bolbats. Baltic International Bank gada sākumā ir investējusi jaunos digitālos risinājumos. Banka turpina darbu pie jaunu digitālo rīku un kanālu izstrādes – uzlabotas internetbankas versijas, kurā lietotāju ērtībām būs iekļauti funkcionalitātes un drošības uzlabojumi, kā arī papildināts un pilnveidots sniegto pakalpojumu klāsts. Topošā internetbanka būs platforma jaunu produktu un pakalpojumu attīstībai nākotnē. Daļa no jaunā internetbankas projekta ir atvērtā bankas sadarbības platforma jeb Open Banking, jau šī gada martā Banka uzsāka piedāvāt tās API “Sandbox” risinājumu. “Sandbox” jeb “smilšukastes vide” ir droša vide, kurā trešo pušu pakalpojumu nodrošinātāji var testēt idejas un inovācijas aktīvu pārvaldīšanas un finanšu sektorā. Pirmajā ceturksnī ir atklāta “Investīciju iespēju” platforma, kurā interaktīva kalkulatora veidā esošie un potenciālie Bankas klienti var izvēlēties savu investīciju portfeli. Ienākumi no pamatdarbības 2019. gada 1. ceturksnī palielinājās par 30% (35%) salīdzinājumā ar šo pašu periodu iepriekšējā gadā un veidoja 3,34 miljonus eiro (3,50 milj. eiro). Tīro komisijas ienākumu īpatsvars pieaudzis līdz 59,0% (56,4%). Tīro procentu ienākumu īpatsvars veidoja 19,8% (18,9%). Administratīvie izdevumi sasniedza 2,67 miljonus eiro (2,70 milj. eiro).  Pārskata perioda zaudējumi ir saistīti ar veiktiem uzkrājumiem nedrošiem parādiem. Uzkrājumu veidošana šajā gadījumā notiek vienlaikus ar riskantu klientu skaita samazināšanu. Bankas augsti likvīdie aktīvi (aktīvi ar investīciju līmeņa reitingu un prasības pret Latvijas Banku) veidoja 169,41 miljonus eiro (169,41 milj. eiro) jeb 58% (58%) no kopējiem aktīviem. Ieguldījumi valsts obligācijās veidoja 21 miljonus eiro (21 milj. eiro) jeb 7,2% (7,2%) no kopējiem aktīviem. Likvīdo aktīvu struktūra ir labi diversificēta: 12% veido obligācijas, 7% veido prasības pret kredītiestādēm, 80% veido prasības pret Latvijas Banku un 1% veido kase. Likviditātes seguma rādītājs (LCR, Liquidity Coverage Ratio) bija 226%. Neto stabila finansējuma rādītājs (NSFR, Net Stable Funding Ratio), kas raksturo stabila finansējuma pieejamību aktīviem un ārpusbilances saistībām, ir sasniedzis 158% (158%). 2019. gada 31. martā Bankas pašu kapitāls bija 23,59 miljoni eiro (23,44 miljoni eiro). Pirmā līmeņa kapitāla pietiekamības rādītājs (Tier 1 Capital Ratio) bija 9,46% (9,41%). Kopējā kapitāla pietiekamības rādītājs (Total Capital Ratio) sasniedza 13,36% (13,32%). Šī gada sākumā Baltic International Bank saņēmusi vairāku ārējo ietekmes pušu novērtējumu. Finanšu ministrija (FM) un Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir iekļāvuši Baltic International Bank Padziļinātās sadarbības programmas jeb tā dēvētā VID „Baltā saraksta” zelta līmenī, apliecinot darbības caurskatāmību un godprātīgu nodokļu saistību izpildi.  Baltic International Banka ir saņēmusi Ņujorkas reitingu aģentūras Sigma Ratings noziegumu novēršanas atbilstības reitingu BBB+, ievietojot to starp nozares līderiem un ar pozitīvu nākotnes novērtējumu. Sigma Ratings izvērtēja Baltic International Bank raksturīgo risku vidi un kontroles efektivitāti finanšu noziegumu novēršanā. Pārskats ietver vairākus finanšu noziegumu novēršanas faktorus, tostarp nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu, sankcijas un arī ārējā riska jautājumus, piemēram, ģeopolitisko risku, kā arī vietējā regulatora darbību. Banka šī gada pirmajā ceturksnī, atbalstot latviešu literatūras izaugsmi, turpināja lasīšanas veicināšanas projektu “Bibliotēka”, kas aicina atklāt sabiedrībai stāstus par literatūras nozīmi cilvēku dzīvēs, stāstus par personīgajām bibliotēkām, to saturu. Projektā iesaistīti latviešu rakstnieki un citi aktīvi Latvijas literatūras dzīves veidotāji. Galvenie finanšu rādītāji:    Baltic International Bank finanšu pārskats par 1. ceturksni pieejams šeit.

Intervijā laikrakstam “Latvijas Avīze” Baltic International Bank padomes loceklis Džozefs Kofers Bleks stāsta par pasaules pieredzi noziedzīgi iegūto līdzekļu apkarošanā un saviem nākotnes izaicinājumiem Baltic International Bank padomē.     Kāda ir situācija ar "netīro naudu" pasaulē – tā uzlabojas vai pasliktinās? Godīgi sakot, tāds jautājums ir gandrīz kā jautājums par reliģiju – vai tās ietekme palielinās vai samazinās? Makro līmenī runājot, varētu gandrīz droši teikt, ka pēdējā laikā pasaulē vienmēr ir pastāvējusi "netīrās naudas" plūsma. Vai pēdējā laikā – tas ir, sākot no 2001. gada 11. septembra? Proti, tajā brīdī tam sāka pievērst uzmanību? Es teiktu – agrāk. Vismaz, no Amerikas perspektīvas skatoties, stāsts par "netīro naudu" sākas ar karu pret narkotikām. Neskatoties uz milzīgajiem resursiem, kas veltīti šīs parādības apkarošanai, ļoti reti ir izdevies būtiski ietekmēt vai mainīt narkotiku "ielas cenu". Un, ja nav nekādu pārmaiņu cenā, tad nav arī reālu un noturīgu panākumu cīņā ar narkotikām. Jā, nošāva Pablo Eskobaru un noķēra El Čapo, sagrāva to vai citu narkotiku karteli, taču to vietā ātri vien radās citi. Ko darīt tālāk? Šajos apstākļos tiesībsargājošajās institūcijās radās stratēģiska pieeja "sekosim naudai". Narkotiku izplatīšanas sistēmas vājie punkti ir loģistika un radītās peļņas iekļūšana atpakaļ finanšu sistēmā. Ja nevaram uzvarēt loģistikas jomā, tad atliek finanses. Atceros, ka tajā laikā, 80. un 90. gados, dodoties uz Dienvidameriku un apmeklējot kādu krastmalu vai ostu, tur dārgās, vairāk nekā miljonu dolāru vērtās motorjahtas ar jaudīgiem dzinējiem stāvēja kā cigarešu paciņas plauktā – desmitiem. Tās vai nu piederēja narkotiku tirgoņiem, vai bija atņemtas narkotiku tirgoņiem, un to uzdevums bija narkotiku transportēšana. Ja jūsu bizness var mierīgi atļauties norakstīt savos izdevumos miljonu dolāru vērtus transportlīdzekļus, tad jūsu bizness nepārprotami ir ļoti ienesīgs. Tieši šādos apstākļos arī dzima stratēģijas maiņa – nevis censties tikai atrast un likvidēt loģistikas sistēmu, bet sekot naudai, tādējādi atmaskojot narkotiku karteļu vadītājus. Jūs jau pieminējāt 11. septembri, šai laikā es biju CIP terorisma apkarošanas vadītājs. Ar "sekošanu naudai" pretterorisma jomā nemaz tik labi sākumā neveicās, jo bažījāmies, ka šī pieeja varētu atņemt jau tā ierobežotos resursus citām jomām. Otrs ierobežojums bija tas, ka atšķirībā no narkotikām terorismā liela nauda nav vajadzīga. Sarīkot 11. septembra uzbrukumus – tas neko dārgi neizmaksāja, varbūt pāris simtus tūkstošus dolāru. Salīdzinot ar narkotiku tirdzniecībā iesaistīto līdzekļu apmēriem, tā ir sīknauda. Tik nelielas summas izsekot ir sarežģīti. Tomēr pamazām izlūkošanas aprindas sadarbībā ar starptautiskajiem partneriem to uzsāka. Jāsaka – rezultāti bija labāki, nekā cerēts, tomēr šādi pārtraukt teroristu šūniņu finansēšanu ir ļoti grūti. Labākie rezultāti tiek sasniegti, pārraugot pasaules vai valsts finanšu sistēmu un meklējot anomālijas tajā, taču, protams, nākas saskarties ar politiskajiem ierobežojumiem. Runājot par "netīrās naudas" ierobežošanu un politiku... Es riskētu teikt, ka Latvijas finanšu aprindās valda sajūta, ka ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla (FINCEN) ziņojums par "ABLV Banku" un tālākās izrietošās darbības bija pārāk asas, nepamatoti izceļot Latviju. Proti, naudas atmazgāšanas problēmas pastāv arī citās valstīs, un Latvija jau vismaz kopš 2016. gada bija uzsākusi virzību uz naudas atmazgāšanas apkarošanas prasību pastiprināšanu un kontroli. Esmu bijis tikai dažās valstīs, kurās amerikāņus neuzskatītu par daļu no problēmas. Mani Latvijas draugi uzskata tieši tāpat, kā jūs jautājat. Bet ko jūs vēlētos, lai mēs darām? Pastāv tik daudz svarīgu jautājumu/problēmu, un mums tās ir jārisina, un arī laika tirānija, lai cik labi būtu cilvēku nodomi. Turklāt viena partnera neapmierinātību ar otru attiecībās var paust arī skaidrā un nepārprotamā veidā. Runāsim atklāti – esmu Latvijā jau 14. reizi, man ļoti patīk Latvija un tās iedzīvotāji. Pirms lēmu, vai braukt šurp strādāt, drusku papētīju situāciju. Latvijas reputācija internetā nav sevišķi laba un, par laimi, realitātei neatbilstoša. Tomēr pēdējās desmitgades laikā ir vērojami daudzkārtīgi naudas atmazgāšanas apkarošanas noteikumu pārkāpumi. Pārmest amerikāņiem, ka tie aizstāv savas intereses un izlemj nosūtīt skaidru ziņu situācijā, kad citas metodes iepriekš jau ir izmēģinātas, nav godīgi. To var darīt tikai tie, kas nezina attiecību priekšvēsturi. Es arī esmu dzirdējis visu minēto: "šī banka padarīta par upuri", "tā nav patiesība", "tās ir viltus ziņas" un pat – "to visu noorganizējuši krievu specdienesti". Blēņas! "Naudas atmazgāšana "sistēmiskā" līmenī", kā bija teikts FINCEN ziņojumā, tas šahs un mats. Tā ir apsūdzība, ko nevar uztvert vieglprātīgi. Sistēmisks – tas ir nopietns termins. Sistēmisks – tas nozīmē, ka tika radīta integrēta sistēma organizācijas līmenī, kas regulāri un atkārtoti veica darbības naudas atmazgāšanai. Un vēl kā ķirsītis uz tortes – "naudas atmazgāšana Ziemeļkorejas interesēs", ko nevar ignorēt. Atrodiet kādu citu valsti pasaules kartē, ar kuru ASV būtu sarežģītākas attiecības un kuras labā veiktas naudas atmazgāšanas darbības varētu vairāk nokaitināt amerikāņus. Ko jūs gribējāt, ko lai ASV dara šādā situācijā? Un cik ilgi Latvijas bankas var piedalīties naudas atmazgāšanas darbībās, lai finanšu sistēma un valsts reputācija neciestu? ASV rīcību šajā gadījumā varētu dēvēt par "stingro roku" (tough love), tomēr tās pamatā ir labi nodomi un patiesa vēlme palīdzēt sistēmai, kas pati netiek galā. Kā publiski izteicies FKTK vadītājs Pēters Putniņš – Ziemeļkorejas naudas atmazgāšanas gadījumā nauda nāca no vienām Eiropas bankām, izgāja caur Latviju un atgriezās citās Eiropas bankās. Kādēļ tad tieši Latvijas loma tika izcelta? Kādēļ nav līdzīgu FINCEN ziņojumu par citām Eiropas bankām? Es neesmu tādā situācijā, lai komentētu, ko teicis P. Putniņš. Un ziņojumi par citām bankām arī ir bijuši, kuri, iespējams, nav piesaistījuši tik lielu uzmanību. Taču pastāvu uz to, ko teicu. ASV valdībai nav ne laika, ne enerģijas nodarboties ar izdomātām lietām. Izlasot FINCEN ziņojumu pilnībā, ir skaidrs ka ASV motivācija nosūtīt skaidru ziņu bija augsta. Un ticiet man – šādu ziņojumu sastādīšana nenotiek tā, ka kāds ierēdnis iebaksta pirkstu kartē un nejauši izvēlas, pret kuru valsti vērsties. Šādu ziņojumu sastādīšanā iesaistītas daudzas institūcijas, un rezultāts atspoguļo savstarpēji saskaņotu viedokli par notiekošo. Lielākā daļa naudas, kas izplūst caur Latvijas banku sistēmu, nāk no NVS valstīm, pirmkārt, jau Krievijas. Ņemot vērā sarežģītās attiecības starp Rietumu pasauli un Krieviju, kādēļ mums būtu jāuztraucas par to, ka nauda izplūst no Krievijas ekonomikas, atņemot resursus investīcijām, un tiek tērēta Rietumos, pērkot villas Vidusjūras piekrastē un bezjēdzīgi dārgas jahtas, un angļu futbola klubus? Te es jums piekrītu – varbūt arī nevajadzētu. Lai gan attiecības ar Krieviju ir sarežģījušās, tomēr vairumam amerikāņu krievi patīk – tam, kā viņi sevi uztver, ir liela līdzība ar to, kā sevi uztver paši amerikāņi. Varētu gan uzdot jautājumu, kādēļ Krievijai ir jāieņem tik kauslīga un agresīva nostāja starptautiskajos jautājumos un kādēļ Vladimiram Putinam būtu publiski jādemonstrē filmiņas ar kodolieroču izšaušanu uz mērķiem ASV. Kad krievi pērk villas Itālijā, tas mani uzjautrina, nevis uztrauc. Gribat jahtas – bet lūdzu. Nekustamo īpašumu Ņujorkā – brīnišķīgi. Mani uztrauc tas, ka šīs naudas avots var būt valsts izzagšana un krāpnieciska privatizācija. Ja paskatīsieties, kādi cilvēki ir iekļauti ASV sankciju sarakstos, – tad redzēsiet, ka nomācošais vairākums tur ir tādi cilvēki, kuri ieguvuši savas bagātības veidā, ko ASV uzskatītu par nelikumīgu. Mēdz teikt, ka ASV traucē Krievijas attīstību. Krievija šobrīd pati ir savs lielākais ienaidnieks. Taču demokrātiska un stabila Krievija, kurā dzīvotu apmierināti un paēduši cilvēki, ir ASV interesēs. Un naudu, kas tiek tērēta par villām un jahtām, daudz labāk būtu ieguldīt Krievijas infrastruktūrā, sociālajā apdrošināšanā un izglītībā. Vai daudz jūsu kolēģu ar iepriekšējo darba pieredzi izlūkošanā, terorisma un naudas atmazgāšanas apkarošanā un diplomātijā ienāk strādāt Baltijas valstu banku sistēmā? Labs jautājums, jo darbam finanšu sistēmā ir daudz līdzības ar izlūkošanu un diplomātiju. Daudzi principi ir tie paši – zini, ar ko tev ir darīšana, aizsargā savējos un savus draugus, ieguldi nākotnē, efektīvi izmanto ierobežotus resursus mērķa sasniegšanai. Patiesībā cīņa pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju ir mans galvenais uzdevums šeit kā "Baltic International Bank" padomes loceklim. Viens no galvenajiem šī darba virzieniem saglabājas nemainīgs – izveidot un uzlabot mehānismu, sistēmu, kas ļautu identificēt riskantos klientus, kā arī noteikt potenciālos riskus šajā jomā. Tomēr, atbildot uz jūsu jautājumu, – nē, amerikāņu speciālistu ieplūšanu es neredzu. Vairāk redzu Eiropas valstu pārstāvjus.   Olafs Zvejnieks, Laikrakstam Latvijas Avīze, 14.05.2019   Intervija laikrakstā Latvijas Avīze ar Koferu Bleku

Ilgtspējas jautājumi kļūst arvien aktuālāki un tiem tiek pievērsta pastiprināta uzmanība politiskā līmenī. Par nākotnes izaicinājumiem un ESG pieejas ieviešanu savā ikdienā stāsta Baltic International Bank valdes priekšsēdētājs Viktors Bolbats. Šī gada tendences Eiropas līmenī, piemēram, britu politiķu ideja izslēgt no Londonas Fondu biržas uzņēmumus, kuri nerūpējas par klimata jautājumiem Šī gada pavasaris ir aizsācies ar diviem zīmīgiem politiskiem notikumiem –  Eiropas Banku iestāde kopā ar Eiropas Banku federāciju aprīlī uzsvēra Eiropas Savienības (ES) uzraudzības iestāžu, regulatoru un banku vēlmi virzīties uz priekšu ar tiem izaicinājumiem, kas saistīti ar ilgtspējīgu finansējumu, un iesaistīties strukturētā dialogā par ilgtspējas iekļaušanu ES banku sistēmās un riska pārvaldībā. Un balsojumiem Lielbritānijas un Īrijas parlamentos maijā - tie ir pieņēmuši lēmumus pasludināt ārkārtas stāvokli klimata jomā. Tās ir simboliskas, pagaidām izpildvarai nesaistošas, apņemšanās, – lielā mērā panāktas dēļ aktīvās un strauji augošās vides kustības Extinction Rebellion rīkotajām protesta akcijām. Tomēr tā ir arī zīmīga novitāte, kas atspoguļo pārmaiņas cilvēku domāšanā. No rūpēm tikai par savām interesēm – komforta, drošības, labklājības jomā – pamazām esam nonākuši līdz spējai domāt arī par rītdienas cilvēku, mūsu bērnu un mazbērnu, dzīves kvalitāti. Šāda uztvere uz palikšanu ir ienākusi arī biznesā, arī Latvijas uzņēmumos. Latvijas sabiedrības uzskati par ilgtspējas jautājumiem Kuri ir vides un ilgtspējas jomas galvenie jautājumi Latvijas sabiedrības dienas kārtībā? Kā liecina “Baltic International Bank Latvijas barometra” dati, galvenās prioritātes, kuras cilvēki uzskata par svarīgām šajā jomā, ir atkritumu šķirošana (75% respondentu), izvairīšanās no plastmasas iepakojuma (46%), iepakojuma un citu materiālu otrreizēja lietošana (43%) un pārvietošanās ar kājām/ velosipēdu/ sabiedrisko transportu iepretim automašīnai (42%). Līdzīgas aktivitātes cilvēki min arī kā savā ikdienā regulāri praktizētas lietas, vienīgi respondentu skaits ir krietni zemāks, – uzskati par ilgtspējas jautājumiem kopumā ir nostiprinājušies, bet rīcība pagaidām atpaliek. Šī statistika apliecina, ka cilvēkiem ir vajadzīgs pamudinājums rīkoties un kāpēc gan par šādu pamudinātāju, labā piemēra demonstrētāju, lai nekļūtu darba devēji? Biznesa organizācijas atbildīga rīcība vispirms “iekustina” darbiniekus, tad klientus, pēc tam darbinieku ģimenes un arī ar klientiem saistītus cilvēkus. Manuprāt, uzņēmumi var panākt mēroga efektu, kas parasti ir nepieciešams, lai sabiedrībā iedzīvinātu kādu jaunu ideju vai mudinātu uz rīcību. Baltic International Bank pieredze, ieviešot ilgtspējas modeli Enviromental. Social. Governance. Kad 2017. gadā izšķīrāmies savu attīstību turpmāk balstīt starptautiski aprobētajā ESG (Environmental, Social, Governance) pieejā, bija skaidrs, ka tas ļoti nozīmīgi izmainīs bankas ikdienu. No stratēģisku lēmumu pieņemšanas valdes līmenī līdz sarunai ar klientu par potenciālu bankas iesaisti investīciju projektā, mēs tagad skatāmies arī caur vides ilgtspējas, sociālās atbildības un labas pārvaldības prizmām. Reiz iekļauti organizācijas biznesa modelī, šie trīs pamata pīlāri pakāpeniski izmaina gan uzņēmuma darbinieku, gan arī klientu un partneru pasaules redzējumu. Tieši tāpēc uzņēmumu iesaiste ilgtspējas jautājumu skaidrošanā ir tik nozīmīga – bizness ietekmē sabiedrības dienas kārtību un nosaka aktualitāšu vektorus. Pusotru gadu pēc tam, kad banka ķērās pie ESG pieejas ieviešanas savā ikdienā, es varu teikt, ka šis ir diezgan ambiciozs mērķis. Tā nebūt nav tikai vēstījumu un stratēģiju rakstīšana rakstīšanas pēc, kā varētu šķist paviršam vērotājam no malas. Organizācijas ikdienā tas nozīmē ļoti konkrētu soļu iedzīvināšanu – darbinieku apmācību, ESG pieejas skaidrošanu klientiem, konkrētu, izmērāmu mērķu definēšanu vides jomā (CO2 izmeši, enerģijas un ūdens patēriņš, atkritumu apsaimniekošana u.c.), labas pārvaldības principu ievērošanu, kā arī sociālu jautājumu integrēšanu organizācijas ikdienā. Tam seko visu minēto jautājumu attiecināšana uz organizācijas partneriem un potenciālajiem klientiem – cik liela ir viņu atbilstība vērtībām, kuras ikdienā ievērojam mēs? Lūk, šeit sākas saruna ar mūsu kolēģiem no citām organizācijām, kurā jau izpaužas jauna veida domāšana. Nevis, – kāda gan man daļa gar viņa uzskatiem, ka tik maksā... Bet, – es gribu sadarboties ar tevi, tāpēc ļauj man tev izstāstīt, kāpēc atbildīgu attieksmi pret vidi es uzskatu par tik būtisku. Īsi rezumējot šīs pieejas jēgu, var teikt: “Lai rīt tev nebūtu kauns par lēmumiem, ko pieņem šodien.” Neesmu pārliecināts, ka ir jēdzīgi iet uz priekšu ar tik radikālām iniciatīvam kā, piemēram, atsevišķu britu politiķu ideja izslēgt no Londonas Fondu biržas uzņēmumus, kuri nerūpējas par klimata jautājumiem. Tomēr skaidrot ilgtspējīgu attieksmi, tostarp, biznesa vidē, kur tiek pieņemti ilgtermiņa lēmumi par investīcijām, ir ļoti svarīgi. Ņemot vērā, ka mūsu spēja būt atbildīgiem izšķir mūsu pašu un mūsu bērnu nākotni, esmu pārliecināts, ka “atbildīguma komponente” kļūs par vienu no izšķirošiem faktoriem uzņēmumu konkurētspējā. Ir vērts tam laikus sagatavoties.

Intervijā laikrakstam “Dienas Bizness” Baltic International Bank padomes loceklis Hanss Fridrihs fon Plocs uzsver, ka, ņemot vērā atjaunojamo energoresursu straujo attīstības tendenci, mūsu vienīgā iespēja ir kļūt zaļākiem. Vai viņš šobrīd investētu savus līdzekļus naftas, gāzes vai ogļu industrijā? Visticamāk, - nē. Padomes loceklis atzīst, ka drīzāk investētu jaunās, ilgtspējīgās tehnoloģijās.     Lai gan pēdējos gados Eiropas finanšu sektora sakārtošanā panākts būtisks progress, nozarē joprojām pastāv ļoti daudz problēmu un risku. To intervijā DB norāda Baltic International Bank padomes loceklis, bijušais Vācijas Ārlietu ministrijas valsts sekretārs un Vācijas vēstnieks NATO, Apvienotajā Karalistē un Krievijā Hanss Fridrihs fon Plocs (Hans-Friedrich von Ploetz). Viņš uzsver, ka centieni šo nozari sakārtot Eiropas mērogā tiek ļoti atbalstīti, taču tas neizslēdz faktu, ka ar dažādiem izaicinājumiem un riskiem nozares pārstāvjiem nāksies sastapties arī turpmāk. Kā kopumā vērtējat notiekošo Latvijas finanšu sektorā - vai sabiedrībai būtu pamats bažīties par šīs nozares stabilitāti? Banku nozare visā pasaulē šobrīd strādā stresa apstākļos. Es nevaru nosaukt nevienu valsti, kurā dzīvojošie cilvēki nesekotu līdzi notikumiem banku sektorā, jo tajā pastāv ļoti daudz risku, piemēram, naudas atmazgāšana un terorisma finansēšana. Tikt galā ar šiem riskiem ir liels izaicinājums. Es domāju, ka Eiropas Savienības (ES) valstīs, tajā skaitā Latvijā, šajā ziņā ir panākts progress, taču jebkurā gadījumā modrību zaudēt nevajadzētu. Pēdējos gados arvien vairāk problēmu piedzīvo tieši tās bankas, kuras strādā ar nerezidentiem. Kāds šajā jautājumā ir jūsu viedoklis - vai šīs bankas reāli izdarījušas pārkāpumus? Ikviens var sekot līdzi jaunākajām ziņām no Krievijas, Igaunijas, Somijas un citām valstīm. Protams, nevar noliegt, ka atsevišķos gadījumos kaut kas ir nogājis greizi, taču es negribētu izcelt nevienu konkrētu valsti. Skaidrs, ka pie šī jautājuma ir jāstrādā un tas nav viegls darbs. Latvijas centieni risināt šāda veida situācijas vērtējami pozitīvi, vienlaikus jāsaprot, ka daudz kas atkarīgs no starptautiskās sadarbības. Nedrīkst ignorēt faktu, ka dažkārt labs regulējums var kļūt par šķērsli šādai sadarbībai. Manuprāt, bankas dara visu nepieciešamo, lai izvairītos no riskiem, kas saistīti ar nerezidentiem. Ja esmu pareizi informēts, pēdējos gados nerezidentu klientu skaits Latvijas bankās ir dramatiski krities. Ja runājam par nerezidentu bankām, skaļākais skandāls Latvijā, protams, saistīts ar ABLV Bank. Kā jūs vērtējat šo situāciju? Tas ir skumji, ka šāda liela banka pāris dienu laikā var nonākt līdz bankrotam. Tas negatīvi ietekmē gan iesaistītos klientus, gan valsts un tās banku sektora reputāciju. Kas būtu jādara, lai uzlabotu Latvijas banku sistēmu? Manuprāt, Latvijas valdība, regulators un banku sektors kopumā mēģina uzlabot Latvijas banku sistēmu ne tikai valstiskā, bet arī Eirogrupas līmenī. Domāju, ka šiem centieniem ir jāturpinās visās jomās, īpašu uzmanību pievēršot darbinieku kvalifikācijai un tehniskajiem resursiem. Diemžēl tie spēki, kuri cenšas pārkāpt noteikumus un veiksmīgi īstenot noziedzīgas darbības, liek lietā visus iespējamos līdzekļus un neatlaidīgi meklē arvien jaunus risinājumus. Gan attiecībā uz darbinieku kvalifikāciju, gan tehnisko aprīkojumu un informācijas apmaiņu banku sektoram ikvienā valstī joprojām nākas saskarties ar ļoti daudziem izaicinājumiem un riskiem. Par vienu no Eiropas prioritātēm pēdējos gados kļuvusi arī enerģētika. Kādas šajā jomā šobrīd ir pasaules tendences - vai mēs kļūstam zaļāki? Politiski - noteikti. Arī sabiedrība kļūst daudz labāk informēta un pieprasa rīcību. Tieši tāpēc domāju, ka mūsu vienīgā iespēja ir kļūt zaļākiem. Jāatgādina, ka Parīzes klimata konferencē tika noteikti ļoti ambiciozi mērķi, kas saistās ar globālo sasilšanu un klimata pārmaiņām. Gan ES valstis, gan ES kopumā dodas pareizajā virzienā. Piemēram, Vācija, reaģējot uz kodolkatastrofu Fukušimā, nolēmusi nākamo dažu gadu laikā pilnībā atteikties no kodolenerģijas izmantošanas. Kodolelektrostaciju radītie riski ir pārāk lieli un bīstami gan videi, gan klimatam. Turklāt Vācija vēlas elektrostacijās tuvākajā nākotnē pārtraukt brūnogļu - lignīta izmantošanu, kā arī apsver iespēju vidējā termiņā atteikties arī no citiem ogļu veidiem. Vienlaikus ir skaidrs, ka elektroenerģijas patēriņš Eiropā ievērojami pieaug, jo ikdienā mēs lietojam arvien vairāk elektroierīču. Kā mēs apmierināsim šo krasi augošo pieprasījumu? Viena iespēja ir atjaunojamie energoresursi (AER), kas ļoti strauji attīstās. Vācija bija viena no pirmajām, kas sāka izmantot saules un vēja enerģiju, to lielā mērā subsidējot patērētājiem. Efekts bija iespaidīgs - AER mūsdienās veiksmīgi konkurē ar fosilajiem enerģijas avotiem. Vai es šobrīd investētu savus līdzekļus naftas, gāzes vai ogļu industrijā? Visticamāk, - nē. Es drīzāk investētu jaunās, ilgtspējīgās tehnoloģijās. Daudz tiek runāts par AER īpatsvara palielināšanu un energoefektivitāti, taču bieži vien uzņēmēji uzsver, ka ieviest šos risinājumus ir dārgi. Vai paredzams, ka nākotnē zaļās tehnoloģijas kļūs lētākas? Protams, šīs tehnoloģijas ir dārgas, taču nevajadzētu aizmirst, ka nesenā pagātnē tās bija vēl dārgākas. Tehnoloģijas attīstās ļoti ātri, ar jaunajiem tirgiem, piemēram, Ķīnu, priekšgalā. Attīstīto valstu elektroenerģijas patēriņš šobrīd veido apmēram 40% no kopējā pasaules patēriņa, kamēr strauji augošās Āzijas ekonomikas patērē 20%. Eksperti prognozē, ka nākamo 20 vai 30 gadu laikā šī proporcija būs apgriezta otrādi, bet kopējais enerģijas patēriņš pasaulē būs daudz augstāks nekā tagad. Mums jārīkojas ātri - globālais vilciens uzņem ātrumu un Eiropas ekonomikas vairs neatrodas pirmajos vagonos. Jau šobrīd Ķīnā ir vairāk elektromobiļu nekā Eiropā. Vairākas Eiropas valstis jau izteikušas vēlmi nākotnē pilnībā atteikties no fosilās enerģijas. Vai tas, jūsuprāt, ir nepieciešams un reāli izdarāms? Kad 1999. gadā kā Vācijas vēstnieks Apvienotajā Karalistē ierados Londonā, viens no pirmajiem cilvēkiem, ko satiku, bija British Petroleum (BP) vadītājs. Mēs runājām vairāk nekā pusotru stundu, bet viņš praktiski nepieminēja BP pamat-biznesu - degvielu. Viņš runāja par zaļo enerģiju un zaļajām tehnoloģijām. Viņš teica, ka tā ir mūsu nākotne, uzsverot, ka tā ir viņa kā vadītāja atbildība, lai šis uzņēmums turpinātu darboties rentabli. Viņam bija taisnība, vai ne? Tad, jūsuprāt, atteikšanās no fosilajiem resursiem nākotnē ir pavisam reāla ideja? Šīs lietas nav tikai baltas vai melnas. Protams, fosilie resursi mums ir nepieciešami, taču būtu muļķīgi dedzināt naftu, lai ražotu elektrību vai nodrošinātu mobilitāti. Jāatceras, ka vienu mērķi var sasniegt dažādos veidos. Skaidrs, ka nākotnē mūsu dzīvesstils, visticamāk, mainīsies, un es nedomāju, ka tas ir slikti. Tajā pašā laikā es uzskatu, ka daudzās sfērās arī nākotnē fosilie resursi tiks izmantoti efektīvāk. Ceru, ka tiks samazināta neefektīva un videi kaitīga fosilo resursu izmantošana, taču, manuprāt, šiem resursiem noteikti būs sava vieta tirgū. Jūs minējāt, ka šobrīd drīzāk neizvēlētos investēt fosilo resursu industrijā. Kurā no resursu veidiem jūs ieguldītu savu naudu? Minēšu vienu piemēru. Latvijā ir inovatīvs uzņēmums, kas ražo materiālu, kas specializējas liela mēroga betona grīdu ražošanā, piemēram, lieliem veikaliem, noliktavām un ražotnēm. Tas pielieto inovatīvu tehnoloģiju, kura ļauj samazināt cementa izmantošanu par 40%. Tādējādi ne tikai samazinās cementa ražošanai nepieciešamais enerģijas apjoms, bet būvniecībai kopumā nepieciešams īsāks laiks. Pateicoties īpašajai jauno izejvielu kombinācijai, viņu grīdas ir teju imūnas pret plaisām, kas agrāk bija liela nozares problēma. Trīs priekšrocības vienā tehnoloģijā - lieliski! Vai es investētu šādā uzņēmumā? Mana atbilde ir pārliecinošs «jā»! Es varētu izklāstīt arī simtiem citu līdzīgu piemēru. Zināms, ka iepriekš esat bijis Vācijas vēstnieks Apvienotajā Karalistē. Daudzu eiropiešu bažas šobrīd saistās tieši ar šo valsti un tās turpmākajiem lēmumiem. Ar ko būtu jārēķinās pēc Lielbritānijas izstāšanās no ES? Esmu novērojis, ka, runājot par šo jautājumu, sabiedrība dalās divās daļās. Vieni Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES uztver kā atvieglojumu, jo uzskata, ka ar šo valsti vienmēr bijis grūti sadarboties, un briti paši nebija pārliecināti, vai vēlas būt daļa no Eiropas. Savukārt otra sabiedrības daļa, pie kuras piederu arī es, domā, ka Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES ir liels zaudējums. Nākotne būs ļoti atšķirīga no pagātnes. Eiropa vairs nav vadībā. XIX gadsimtā Apvienotā Karaliste bija liela un varena valsts. Kura no Eiropas valstīm XXI gadsimtā ir pietiekami spēcīga, lai veiksmīgi pastāvētu atsevišķi? Ne Apvienotā Karaliste, ne Vācija, ne Francija. Savukārt ES ir ļoti spēcīga organizācija - nopietns starptautisks spēlētājs, bet tikai tādās jomās kā tirdzniecība, kur dalībvalstis ir apvienojušas savu suverenitāti Eiropas Komisijas rokās. Ja Brexit notiks un kad tas notiks, mums būs jāiemācās sadzīvot ar jauno situāciju, kārtējo izaicinājumu, kas diemžēl ir pašu radīts. Armanda Vilcāne, Laikraksts Dienas Bizness, 2019.gada 2.aprīlis   Eksperta viedoklis. Intervija Dienas Biznesam ar H. F. fon Plocu

Ņujorkas reitingu aģentūra Sigma Ratings piešķīrusi bankai Baltic International Bank finanšu noziegumu novēršanas atbilstības reitingu BBB+, ievietojot to starp nozares līderiem. Sigma ziņojumā arī minēts, ka bankas nākotnes novērtējums ir pozitīvs. Sigma Ratings izvērtēja Baltic International Bank raksturīgo risku vidi un kontroles efektivitāti finanšu noziegumu novēršanā. Pārskats ietver vairākus finanšu noziegumu novēršanas faktorus, tostarp nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu, sankcijas un arī ārējā riska jautājumus, piemēram, ģeopolitisko risku, kā arī vietējā regulatora darbību. Baltic International Bank Valdes priekšsēdētājs Viktors Bolbats norāda: “Esam patiesi iepriecināti par atzītās reitingu aģentūras Sigma Ratings sniegto pozitīvo novērtējumu, kas ir apliecinājums, ka mūsu paveiktais ārkārtīgi lielais darbs un ievērojamie ieguldījumi finanšu noziegumu apkarošanā ir atmaksājušies.  Baltic International Bank stingri uzskata, ka privātā kapitāla bankām ir jādarbojas ilgtspējīga biznesa modelī, ieviešot korporatīvās pārvaldības principus un caurspīdīgumu visās darbībās, tostarp cīņā ar finanšu noziegumiem.”   Sigma Ratings ziņojumā minēts, ka Baltic International Bank stiprās puses ir palielinātas investīcijas finanšu noziegumu novēršanas atbilstībā – gan cilvēkresursu, gan tehnoloģiju, kā arī komplicēta darījumu monitoringa sistēma (TMS) ar visaptverošu iespējamo scenāriju konstatēšanas sarakstu. Baltic International Bank ir ieviesta progresīva kontroles sistēma cīņā pret finanšu noziegumiem.   Baltic International Bank ir pelnījusi uzslavu par caurspīdīguma ieviešanu procesos un investīcijām finanšu noziegumu kontroles vidē. Reitings apliecina salīdzinoši spēcīgu kontroles vidi un parāda, ka vadības komanda rīkojas apņēmīgi un aktīvi, apzinoties proaktīvo risku pārvaldības nozīmi visos kontroles posmos Stjuarts Džonss Juniors (Stuart Jones, Jr.) Sigma Ratings izpilddirektors   Ņemot vērā vispārējo situāciju nozarē, Banka ir pārliecināta, ka Latvijā strādājošām bankām ir jāveido ilgtspējīgs biznesa modelis, kas balstīts uz augstiem korporatīvās pārvaldības principiem, tostarp finanšu noziegumu apkarošanas jomā. 2018. gadā Baltic International Bank investējusi darbinieku kvalifikācijas celšanā un ekspertīzes stiprināšanā finanšu noziegumu apkarošanas jomā atbilstoši starptautiskajiem standartiem. Piemēram, visi bankas darbinieki, kas īsteno “Know Your Customer” (KYC) un “Know Your Customer`s Partner” (KYCP) principus ir izgājuši padziļinātas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas (NILLTFN) apmācības, kā arī ir ieviesti grozījumi NILLTFN politikā un procedūrās. Pateicoties Baltic International Bank darbības modelim un Bankas īstenotajiem augstas korporatīvās pārvaldības un ilgtspējīga biznesa principiem, kā arī sociāli atbildīgām iniciatīvām, 2018. gadā Baltic International Bank saņēmusi Ilgtspējas indeksa Zelta godalgu un Ģimenei draudzīga komersanta statusu.    Baltic International Bank Financial Crime Compliance (FCC) Rating Report   Par Sigma Ratings Sigma Ratings, Inc. (“Sigma”) ir Ņujorkas uzņēmums, kas ieņem vadošo pozīciju uz tehnoloģijām balstītā pieejā, lai novērtētu pārvaldību un finanšu noziegumu risku organizāciju līmenī. Sigma izvērtē organizāciju riskus, kas saistīti ar finanšu noziegumu novēršanu, pārvaldību, sankcijām, korupciju un reputāciju. Sigma metodika ir balstīta uz nozares labāko praksi un izstrādāta konsultējoties ar publisko un privāto sektoru. Pirms publicēšanas Sigma reitingus pārbauda arī neatkarīga Reitingu komisija. Sigma regulāri sadarbojas ar ASV un citu valstu regulatoriem, lai gūtu idejas un atgriezenisko saiti. Sigma vadības komandā ietilpst profesionāļi ar vairāk nekā 1000 gadu kopīgo pieredzi, tostarp eksperti, kas strādājuši finanšu noziegumu apkarošanas jomās ASV valdībā, kā arī tiesību un finanšu nozares pārzinātāji. Uzņēmuma klienti ir finanšu institūcijas, investīciju firmas, starptautiski uzņēmumi, apdrošināšanas firmas un valdības Ziemeļamerikā, Dienvidamerikā, Eiropā, Tuvajos Austrumos un Dienvidaustrumāzijā.

Baltic International Bank galvenais akcionārs, ilggadējs latviešu literatūras mecenāts, Valērijs Belokoņs, kurš darījis iespējamu arī šobrīd aktuālo lasīšanas veicināšanas projektu “Bibliotēka”, uzskata, ka literatūras nozares pastāvēšana ir būtiska visai mūsu nācijai. Lai latviešu kultūra un valoda varētu turpināties, ir jāpastāv literatūrai. Ko gan vēl mēs atstājam bez valodas? Mēs atstājam savas tautas domas. Ja mēs pazaudēsim vārdu, mēs pazaudēsim domu. Tāpēc ir jāizdod grāmatas – lai mēs saglabātu lielu, pabeigtu, filozofisku domu.Valērijs Belokoņs Intervijā, kas šomēnes publicēta kā septītā video stāstu sērijā “Bibliotēka”, Valērijs Belokoņs ļauj ieskatīties savā privātajā bibliotēkā un atklāj savu personīgo motivāciju atbalsta sniegšanai. Grāmatās ir viss nepieciešamais mūsu dzīvei un mūsu dvēseles dzīvei. Atbalstīt grāmatas man ir dzīves un dvēseles pieprasījums. Cilvēks var atbalstīt literatūru tikai tad, ja viņš to saprot, un viņam tā ir nepieciešama. Nav tā, ka literatūra nāktu ar izstieptu roku.Valērijs Belokoņs Mecenāts pauž arī savu skatījumu uz literatūras lomu latviešu valodas saglabāšanā. “Mēs pašreiz esam situācijā, kad ir nepieciešams saglabāt savu valodu un kultūru. Uzskatu, ka šobrīd mēs to darām , un to noteikti vajag turpināt.” Vēl intervijā Baltic International Bank galvenais akcionārs caur smiekliem, un vienlaikus ļoti nopietni norāda, ka visas atbildes uz jautājumiem ir atrodamas grāmatās. “Mūsdienās cilvēki domā, ka visas atbildes ir atrodamas Google, man nāksies viņus apbēdināt, jo tā nav. Visas atbildes ir grāmatās,” viņš saka. Skatīties pilnu interviju Pilnu video interviju ar Valēriju Belokoņu iespējams noskatīties projekta “Bibliotēka” mājas lapā www.manabiblioteka.lv. Turpat skatāmas arī sešas līdz šim publicētās intervijas – ar rakstniekiem Noru Ikstenu un Māri Bērziņu, Romas Katoļu Baznīcas Rīgas arhibīskapu-metropolītu Zbigņevu Stankeviču, Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) direktoru Andri Vilku, LNB Atbalsta biedrības direktori Kārinu Pētersoni un  bijušo Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu. Tuvāko mēnešu laikā plānots publicēt arī intervijas ar dzejnieku un tulkotāju Uldi Bērziņu, latviešu mākslas vēsturnieku un heraldikas speciālistu Imantu Lancmani un Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Etnogrāfijas nodaļas vadītāju Sanitu Stinkuli. Projektu “Bibliotēka” veido “Baltic International Bank” – ilggadējs latviešu literatūras mecenāts. Iniciatīva “Bibliotēka” aicina atklāt sabiedrībai stāstus par literatūras nozīmi cilvēku dzīvēs, stāstus par personīgajām bibliotēkām, to saturu, kā arī emocionālo un profesionālo vērtību. Latviešu literatūras attīstība ir viens no “Baltic International Bank” ilggadējiem sabiedrības atbalsta virzieniem. Vadoties no pārliecības, ka savas valsts kultūras un vēstures pārzināšana ir katras tautas nacionālās identitātes pamatā, “Baltic International Bank” finansiāli atbalsta nacionālas nozīmes grāmatu izdošanu un literatūras projektu īstenošanu.