Ekspertīze. Uzticība. Pārmantojamība.

PAR BANKU

Aktualitātes

Baltic International Bank pirmo reizi Latvijā savās maksājumu kartēs iemūžinājusi Latvijas mākslinieka darbus

  Baltic International Bank ir izdevusi jaunas, ekskluzīvas maksājumu kartes, kļūstot par pirmo banku Latvijā, uz kuras kredītkartēm ir redzami slavenā latviešu mākslinieka un scenogrāfa Ilmāra Blumberga darbu fragmenti.  “Veidojot jaunās Baltic International Bank kredītkartes, mums bija svarīgi ne tikai nodrošināt mūsdienīgu karšu funkcionalitāti, bet arī piešķirt tām ekskluzīvu un unikālu dizainu. Karšu dizainam izvēloties I.Blumberga darbus, mēs vēlējāmies godināt izcilā mākslinieka piemiņu un ļaut viņa darbiem turpināt dzīvi ne tikai izstāžu zālēs, bet arī ikdienā,” stāsta Baltic International Bank valdes priekšsēdētājs Viktors Bolbats.  „Baltic International Bank jauno maksājumu karšu izdošana ar I.Blumberga iedvesmotu dizainu nav nejaušība – partnerībā ar leģendāro mākslinieku vēl viņa dzīves laikā tapa  vairāki vērienīgi I.Blumberga projekti – operas „Aīda” iestudējums Latvijas Nacionālajā operā, izstāde,  grāmata un filma „Es nemiršu”, Bankas jubilejas medaļa „Kalpotājs” un citi. Esmu gandarīts, ka jauno maksājumu karšu izdošana ar I.Blumberga mākslas darbu fragmentiem ļaus ar Latvijā tapušajām mākslas  bagātībām iepazīstināt mūsu klientus visā pasaulē!” turpina V.Bolbats.  Ilmāra Blumberga darbi rotā trīs Baltic International Bank visekskluzīvākās maksājumu kartes – Mastercard Platinum un Mastercard Amber kartes grezno fragmenti no darbiem, kurus I.Blumbergs radījis sava Venēcijas cikla ietvaros, savukārt Mastercard karšu virsotnes – World Elite karti rotā fragments no sērijā „Logi / Windows” tapuša mākslas darba.   Ilmārs Blumbergs (1943-2016)  - pasaulslavens latviešu mākslinieks un scenogrāfs, daudzu Latvijas un starptautisku godalgu  ieguvējs, Trīszvaigžņu ordeņa kavalieris.  I.Blumbergs tiek uzskatīts par vienu no spēcīgākajām un iedvesmojošākajām personībām Latvijas mākslas areālā, un katra viņa izstāde, jebkura darba parādīšanās un izskanēšana mākslas telpā ir tikusi dēvēta par notikumu ar lielo burtu.   Iepazīsti - aizraujošu un ekskluzīvu privilēģiju pasauli ar Baltic International Bank maksājumu kartēm   Maksājumu kartes privātpersonām Maksājumu kartes uzņēmumiem

Viss ir cieši saistīts un tā ir iespēja attīstībai - intervijā "Dienas biznesam" uzsver Ilona Guļčaka

"Banku politika saistīta ar valsts ekonomisko attīstību, bankas nevar dzīvot atrauti no valsts ekonomikas, no investīciju stratēģijas, kapitāla tirgus attīstības, tas viss ir cieši saistīts un tā ir iespēja attīstībai," tā intervijā laikrakstam "Dienas bizness" uzsver Baltic International Bank padomes priekšsēdētāja vietniece Ilona Guļčaka.    "Bankām noteikti mainīsies ienākumu struktūra, tās turpinās strādāt ar izdevumiem, maksimāli samazinot pozīcijas, kur biznesa virzieni vairs nenes tik daudz naudas kā līdz šim. Noteikti tiks vairāk ieguldīts jaunajās tehnoloģijās, un tas viss ļoti ievērojami varētu mainīt vidi, kurā strādājam. Taču, īstenojot gudru pieeju, tas viss nāks tikai par labu finanšu sistēmai."   Lasīt pilnu "Dienas bizness" interviju ar Ilonu Guļčaku  

Viktors Bolbats kļūst par Finanšu nozares asociācijas Stratēģiskās attīstības komitejas līdzpriekšsēdētāju

Baltic International Bank valdes priekšsēdētājs Viktors Bolbats ir apstiprināts Finanšu nozares asociācijas (agrāk- Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA)) Stratēģiskās attīstības komitejas līdzpriekšsēdētāja amatā. Viktors Bolbats stāsta: „Latvijas banku sektors pēdējo gadu laikā ir pieredzējis dažādus izaicinājumus, un sektora ilgtspējīgai attīstībai būtiska ir gan katras bankas pārdomāta izaugsme, gan arī visa finanšu sektora pārdomāta stratēģija. Esmu pārliecināts, ka Latvijas finanšu sektora ilgtspējīgai attīstībai izšķiroši svarīgi ir izveidot sinerģiju starp lieliem finanšu tirgus spēlētājiem un līdzīgas vērtības un darbības principus atbalstošajām mazāka mēroga un nišas bankām. Veicot Finanšu nozares asociācijas Stratēģiskās attīstības komitejas līdzpriekšsēdētāja amata pienākumus, vēlos sniegt savu ieguldījumu, meklējot un atrodot efektīvu veidu, kā atjaunot Latvijas finanšu sektora reputāciju ārvalstīs un radīt jaunu pievienoto vērtību valsts tautsaimniecībai”.              Finanšu nozares asociācijas Stratēģiskās attīstības komitejas mērķis ir veidot vienotu skatījumu par Latvijas finanšu sektora  attīstības stratēģiju, kā arī veicināt kvalitatīvu diskusiju sabiedrībā par sektora lomu un nākotni. Līdz ar Viktoru Bolbatu Finanšu nozares asociācijas Stratēģiskās attīstības komitejas līdzpriekšsēdētāja amatu pienākumus veic arī SEB bankas valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere un Bankas Citadele valdes loceklis stratēģijas jautājumos Vladislavs Mironovs.      

Par godu unikālā heraldikas izdevuma tapšanai pirmo reizi tikās dzimtas, kurām ir savi ģerboņi

30. jūnijā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā pirmo reizi vienkopus tikās vairāk nekā 70 Latvijas dzimtu pārstāvji, kuriem ir savi ģerboņi. To skaitā Vaira Vīķe-Freiberga, Justs Karlsons, Ivars Jakovels, Valters Kronbergs, Bīriņu, Peniķes dzimtas un daudzi citi. No kreisās puses: Daina Teters, Armands Vijups, Vaira Vīķe-Freiberga, Laimonis Šēnbergs, Valērijs Belokoņs Atcerēsimies, ka jebkura no dzimtām neradās no ne kurienes. Mums katram aiz muguras ir gara senču rinda. Eiropas dzimtu ģerboņi nāk no dažādiem laika posmiem, arī senu dzimtu ģerboņiem kaut kad ir sākums. Tagad atjaunotā, brīvā Latvijā mums ir lieliska izdevība būt tiem, kas ir šādu jaunu sākumu veidotāji savās dzimtās. Dzimtām ir iespēja iezīmēt savus pamatus, radīt savu dzimtas zīmolu.Vaira Vīķe-Freiberga   Kultūras ministrijas un Baltic International Bank sadarbībā top unikāls izdevums “Dzimtu ģerboņi mūsdienu Latvijā”. Pasākuma laikā grāmatas veidotāja Ramona Umblija, zinātniskie konsultanti vēstures zinātņu doktors Armands Vijups, filozofijas zinātņu doktore Daina Teters iepazīstināja ar ieceres saturu un vizualizāciju. Manas dzimtas vēsture ir līdzīga kā daudziem Latvijā – karš mūs šķēla, daļa dzimtas palika Latvijā, daļa radinieku nonāca Kanādā un ASV. Es vēlos dzimtu atkal vienot, vēlos, lai mani bērni zina savas saknes, savu dzimteni. Dzimtas ģerboni izveidoju, lai tas palīdzētu vienot dzimtu, veidot dinastiju. Mans dzimtas ģerbonis šodien pilda funkciju, ko ģerboņi pildīja jau pirms tūkstots gadiem – rāda, kur ir savējie.Grāmatas izdošanas iniciators Valērijs Belokoņs   Grāmata iecerēta kā divdaļīgs izdevums. Pirmo daļu “Dzimtu ģerboņi” ievadīs Imanta Lancmaņa ieskats dzimtu ģerboņu vēsturē Latvijas teritorijā no senākiem laikiem līdz mūsdienām. Pirmās grāmatas centrālajā daļā ietverti Valsts heraldikas komisijas apstiprināto dzimtas ģerboņu heraldiskie apraksti latviešu un angļu valodās. (Dr.hist. Armands Vijups). Šajā grāmatas daļā tiks ietverti arī ģerboņu krāsaini attēli, kā arī īsa heraldisko terminu vārdnīca, kas sniegs dzimtu ģerboņos biežāk lietoto vizuālo sastāvdaļu skaidrojumus. Grāmatas otro daļu “Dzimta un ģerbonis” ievadīs Dr. Phil. Dainas Teters teksts par dzimtu ģerboņu skatījumu no zīmju, simbolu jeb semiotikas konteksta. Centrālā daļa tiks atvēlēta pašu dzimtu ģerboņu īpašnieku fotoportretiem un  stāstījumiem par ģerboņa tapšanas motīviem un kodolīgu vēstījumu par savu dzimtu. Lai veicinātu grāmatas pieejamību plašai sabiedrībai, tā tiks dāvināta bibliotēkām Latvijā un ārvalstīs. Ieskats prezentācijas pasākumā:  

“Baltic International Bank Latvijas barometrs”: uzņēmuma ilgtspēja atkarīga no to īpašnieku zināšanām un kompetences

Jaunākajā “Baltic International Bank Latvijas barometra” pētījumā iedzīvotāji tika aicināti paust viedokli par dažādiem ar uzņēmējdarbību saistītiem jautājumiem, tostarp raksturot dažādus faktorus, kas veicina vai kavē uzņēmumu ilgtspējīgu attīstību. Saskaņā ar aptaujas datiem visbiežāk aptaujātie uzskata, ka to visnozīmīgāk veicina īpašnieku zināšanas un kompetence, bet augsti nodokļi kavē visvairāk.  Pētījuma dalībniekiem lūdza norādīt piecus galvenos faktorus, kas ļautu uzņēmumam izturēt laika pārbaudi un pastāvēt desmitiem gadu un ilgāk. Vairums jeb 55% aptaujāto ir vienisprātis – zinoši un kompetenti uzņēmuma vadītāji ir viens no būtiskākajiem faktoriem. Aptaujātie uzskata, ka ne mazāk svarīgs ir uzņēmuma biznesa attīstības plāns (44%), laba attieksme pret darbiniekiem (41%), kā arī tas, lai uzņēmumā tiktu regulāri ieguldīts, domājot par tā attīstību (36%). Uzņēmējdarbībai atbalstošu vidi par būtiskāko veiksmes faktoru uzskata 29% respondentu, un ceturtā daļa jeb 25% iedzīvotāju uzskata, ka būtiski ir arī veiksmīgi ārējie apstākļi.  Baltic International Bank valdes loceklis Guntars Reidzāns stāsta: „Gan valstiskā līmenī, gan uzņēmēju vidū un masu medijos daudz ir diskutēts par to, vai Latvijas uzņēmējdarbības vide ir konkurētspējīga un kādi ir būtiskākie uzņēmumu veiksmes faktori. Pasaules Bankas veidotais „Doing Business” un Pasaules ekonomikas foruma regulāri publicētais „Globālais konkurētspējas indekss” liecina, ka Latvijas uzņēmēji ir salīdzinoši kritiski par valsts biznesa vidi un tās attīstības dinamiku. Pēdējā gada laikā valsts reitings šajos indeksos ir pazeminājies, un uzņēmēji uzskata, ka to bizness Latvijā spētu attīstīties veiksmīgāk, ja valsts ietvaros tiktu veicinātas inovācijas un sadarbība starp zinātniekiem un uzņēmējiem, tiktu uzlabota nodokļu sistēmas ietekme uz darba tirgus stimulēšanu, pilnveidots investīciju klimats, kā arī veicināta riska kapitāla pieejamība. Arī Baltic International Bank Latvijas barometra respondenti – Latvijas iedzīvotāji – uzskata, ka biznesa vides attīstībā būtiskākie šķēršļi ir nodokļu sistēma (62%), mainīga likumdošanas vide (55%) un birokrātijas slogs (51%).” Guntars Reidzāns, Baltic International Bank valdes loceklis Šā gada pirmajos mēnešos notikušie satricinājumi Latvijas finanšu sektorā ir atstājuši arī būtisku atblāzmu uz visu tautsaimniecību, un šo notikumu ietekme uz valsts iekšzemes kopproduktu un starptautiskajiem biznesa vides rādītājiem mūs vēl sagaida. Tomēr pozitīvi vērtējams ir fakts, ka Latvijas iedzīvotāji uzskata, ka mūsu valsts uzņēmēji ir pietiekami kompetenti, pieredzējuši un spējīgi vadīt uzņēmumus visdažādākajos ekonomikas ciklos. Šogad daudzi Latvijas uzņēmumi, arī Baltic International Bank, svin ceturtdaļgadsimtu kopš uzņēmumu dibināšanas. Latvijas uzņēmumi ir radījuši veiksmes stāstus Latvijā, Baltijas valstīs un globālā mērogā, un ir pierādījuši, ka Latvija var! Uzņēmēju izaicinājumus raksturo Maksims Jegorovs, “Accenture” vadītājs Latvijā: “No digitālās ekonomikas neizbēgt; to veicina dažādas tehnoloģiju vadītas partnerības un stratēģiskas sadarbības formas. Uzņēmumi, kas šobrīd ieguldīs pārmaiņās, nostiprinās ietekmi un pārņems kontroli. Lai uzņēmumi saglabātu konkurētspēju, tiem būs jāveido jaunas partnerības, radot spēcīgu digitālo ekosistēmu un to ņemot vērā savā attīstības stratēģijā. Tehnoloģijas sniedz daudz iespēju, ja tās izmanto jēgpilni, ceļot pievienoto vērtību gan individuāli, gan uzņēmējdarbībā kopumā.”  Iedzīvotāju populārākajam viedoklim nepiekrīt “HKScan Latvia” Pārdošanas direktors Heino Lapiņš: “Protams, nodokļi nepatīk ne uzņēmējiem, ne darba ņēmējiem. Taču, ja uzņēmums pareizi rēķina savas izmaksas un savu biznesa potenciālu, tad, manuprāt, Latvijā var veiksmīgi attīstīt uzņēmējdarbību, ko arī daudzi uzņēmumi ir pierādījuši. Daudz lielāka problēma ir nodokļu nomaksa. Ikvienā nozarē, ja viens uzņēmums godīgi samaksā visus nodokļus, bet otrs vismaz kādu daļu nemaksā un valsts negrib vai nespēj to piespiest maksāt godīgi, zaudētājs tirgū ir godīgais uzņēmums, bet ieguvējs – negodīgais. Pēdējais var pārdot savu produkciju vai pakalpojumus krietni lētāk nekā konkurenti, un patērētāji, kuru lielai daļai svarīgākais ir zemākā cena, pērk no negodīgākā.” Vaicāti, pēc kādiem aspektiem aptaujātie galvenokārt nosaka uzņēmuma veiksmīgumu, noskaidrots, ka puse iedzīvotāju to nosaka pēc uzņēmuma darbības ilguma. 48% aptaujāto uzskata, ka uzņēmums ir veiksmīgs tad, ja tam ir liela peļņa, savukārt 35% to vērtē pēc neregulāras darbinieku mainības. Tikmēr 12% aptaujāto uzskata, ka par veiksmīgumu var spriest pēc tā, cik liela slava uzņēmumam ir masu medijos. Gluži pretēji – par uzņēmumu attīstības šķēršļiem, papildus iepriekš minētajiem, nosaukta korupcija (41%) un mazs vietējais tirgus – 31%. Iedzīvotāji tika aicināti nosaukt svarīgākos faktorus, kas veicina uzņēmuma attīstību. 41% aptaujāto par uzņēmuma attīstības veiksmes atslēgu atzina finanšu resursus, tikmēr 31% - cilvēkresursus. Aptaujātie par gandrīz vienlīdz svarīgiem faktoriem, kas nepieciešami, lai uzņēmums attīstītos, uzskata uzņēmuma elastīgumu un gatavību pielāgoties izmaiņām (25%), kā arī zināšanas (21%) un plānošanu (20%). Pilns jaunākais Baltic International Bank Latvijas barometrs pētījums - UZŅĒMĒJDARBĪBA “Baltic International Bank Latvijas barometrs” ir Latvijas iedzīvotāju noskaņojuma un attieksmes pētījums, kurā ik mēnesi, iekļaujot pazīstamu ekspertu vērtējumus, tiek atspoguļotas sabiedrībā aktuālas norises. Iepriekšējie Baltic INTERNATIONAL BANK LATVIJAS BAROMETRA pētījumi

9.jūlijs - brīvdiena par godu Dziesmu un deju svētku noslēgumam

Cienījamie klienti! Šā gada jūlija pirmajā nedēļā visa Latvija skaistākās dziesmas un krāšņākās dejas izdejos XXVI Vispārējos latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkos, un 9.jūlijs visā valstī ir pasludināts par brīvdienu. Līdz ar to, 9.07.2018. - Baltic International Bank būs slēgta apmeklētājiem, attālinātā klientu apkalpošana – līdz plkst.13.00. Aicinām pievērst uzmanību šīm izmaiņām un plānot savus finanšu darījumus laicīgi. Lai jaukas brīvdienas!

Viktors Bolbats kļūst par Baltic International Bank valdes priekšsēdētāju un Guntars Reidzāns – par Baltic International Bank valdes locekli

Sākot ar šā gada 21.jūniju Baltic International Bank līdzšinējais valdes priekšsēdētāja vietnieks Viktors Bolbats kļūst par Bankas valdes priekšsēdētāju, un Bankas valdei pievienojas Bankas klientu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Guntars Reidzāns. Viktors Bolbats stāsta: „Latvijas finanšu sektors pašlaik atrodas pārmaiņu periodā, un jebkuras bankas veiksmīgas darbības pamatā ir ilgtermiņa biznesa skatījums, kvalitatīvs klientu portfelis, gatavība veikt nepieciešamos riska samazināšanas pasākumus, un, protams, profesionāla un enerģiska komanda. Baltic International Bank jaunu, uz kapitāla pārvaldīšanas un ilgtspējīgām investīcijām balstītu, biznesa stratēģiju pieņēma un sāka īstenot jau 2016.gada nogalē”. „Kopš stratēģijas pieņemšanas ir pagājis pusotrs gads, un esmu gandarīts, ka šajā laikā esam spēruši būtiskus soļus ceļā uz jaunās stratēģijas ieviešanu – mūsu klienti atzinīgi novērtē Bankas sniegtos kapitāla pārvaldīšanas risinājumus un ilgtspējīgu investīciju iespējas, esam veikuši nepieciešamos riska samazināšanas pasākumus un būtiski uzlabojuši klientu portfeļa kvalitāti. Šajā laikā esam arī īstenojuši būtisku mērķa tirgu diversifikāciju, un tas atspoguļojas arī mūsu klientu portfeļa ģeogrāfijā – 23% mūsu klientu ir no Latvijas un vairāk nekā 45%  pārstāv Rietumeiropas valstis. Esmu pārliecināts, ka arī turpmāk, veicot valdes priekšsēdētāja pienākumus, kopā ar Bankas komandu spēsim tālāk paplašināt Baltic International Bank darbu esošajos un jaunajos mērķa tirgos, un šajā darbā būtisku ieguldījumu sniegs arī jaunais Bankas valdes loceklis Guntars Reidzāns!” turpina Viktors Bolbats. Viktors Bolbats uzsāka darbu Baltic International Bank 2017. gada septembrī, veicot valdes priekšsēdētājas padomnieka pienākumus. 2017. gada novembrī V.Bolbats kļuva par Bankas valdes locekli, savukārt 2018.gada janvāra sākumā Viktors Bolbats uzsāka pildīt valdes priekšsēdētāja vietnieka pienākumus. Guntars Reidzāns darbu Baltic International Bank uzsāka 2017. gada oktobrī, Bankas klientu apkalpošanas jomas vadību. Iepriekšējā Guntara Reidzāna darba pieredze Swedbank un GE Money Bank  ir bijusi saistīta ar lielo uzņēmumu apkalpošanu Latvijā un Krievijā, kā arī vadošām pozīcijām Private Banking jomā Latvijā un Baltijā (2011-2017), darbojoties ar vietējiem un starptautiskajiem klientiem. G.Reidzāns ir ieguvis Executive MBA grādu Rīgas Biznesa skolā un maģistra grādu Latvijas Universitātē. Baltic International Bank valde tādējādi turpmāk strādās piecu cilvēku sastāvā – Viktors Bolbats ir valdes priekšsēdētājs, savukārt valdes locekļa amatus ieņem Guntars Reidzāns, Alons Nodelmans, Bogdans Andruščenko un Anda Saukāne. AS „Baltic International Bank” valdes priekšsēdētājam Viktoram Bolbatam un valdes loceklim Guntaram Reidzānam nepieder AS „Baltic International Bank” balsstiesīgās akcijas.

Baltic International Bank: finanšu nozarei ir potenciāls

Banku kredīts kā finansējuma piesaistes instruments uzņēmumiem jau vairāk nekā 20 gadus ir Latvijā plaši pazīstams un izmantots finanšu risinājums, ar kura palīdzību uzņēmumi ir veidojušies un attīstījuši savu darbību gan pašmāju, gan eksporta tirgos. Finansējuma piesaiste ir aktuāls jautājums visiem uzņēmējiem, kuri vēlas paplašināt savu darbību vai  iekarot jaunus mērķa tirgus. Vienlaikus bankās tiek turēti vairāk nekā 10 miljardi eiro rezidentu un privāto sabiedrību uzkrājumi, un otrā pensiju līmeņa aktīvu summa pārsniedz pat 3,5 miljardus eiro. Vai šos ievērojamos finanšu līdzekļus iespējams izvietot efektīvāk, nesot lielāku atdevi to īpašniekiem, veicinot Latvijas uzņēmumu tālāku konkurētspēju un sniedzot papildu atspērienu Latvijas ekonomikai? Lai veicinātu diskusiju par kapitāla tirgus attīstību Latvijā, otrdien, 19. jūnijā, norisinājās diskusija par kapitāla piesaistīšanas iespējām tiem uzņēmumiem, kuri vēlas dažādot uzņēmuma finansējuma avotus vai kuru attīstība ir sasniegusi tā dēvētos stikla griestus un kuru tālākai attīstībai nepietiek ar pašu rīcībā esošo kapitālu vai banku sniegtā finansējuma iespējām. Šajā Baltic International Bank organizētajā diskusijā piedalījās Bankas un citu kapitāla tirgus attīstībā ieinteresētu organizāciju un valsts institūciju pārstāvji: Imants Tiesnieks, Finanšu ministrijas Finanšu tirgus politikas departamenta Kapitāla tirgus un apdrošināšanas politikas nodaļas vecākais eksperts; Daiga Auziņa-Melalksne, Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja; Oto Davidovs, Baltic International Bank Korporatīvo finanšu departamenta direktors; Anna Aile, Oaklins M&A pārstāve. Baltic International Bank telpās organizētajā diskusijā piedalījās Bankas un citu kapitāla tirgus attīstībā ieinteresētu organizāciju un valsts institūciju pārstāvji   Alternatīvs ārējais finansējums Diskusijas laikā tika prezentēts pētījums par obligāciju tirgus pašreizējo stāvokli Latvijā un citās ES valstīs, kā arī ieskicētas tā turpmākās attīstības perspektīvas. „Vēl nesen uzņēmumi Baltijas valstīs uzskatīja, ka banku aizdevumi  ir vienīgais iespējamais ārējā finansējuma avots. Latvijas uzņēmēji kopš Latvijas neatkarības ir pieredzējuši dažādus ekonomikas attīstības ciklus, un ar banku kredītu palīdzību ir veidojuši veiksmes stāstus Latvijā un eksporta tirgos. Tomēr banku kredīti nav vienīgais un visās situācijās optimālākais uzņēmumu attīstības ceļš. Uzņēmumi, kas strādā Baltijā, ir gatavi jauniem finanšu risinājumiem,” komentē Baltic International Bank Korporatīvo finanšu departamenta direktors Oto Davidovs. Oto Davidovs, Baltic International Bank Korporatīvo finanšu direktors Kapitāla tirgus attīstība un uzņēmuma obligāciju emisija ir viens no ārējā finansējuma saņemšanas avotiem, kas jau daudzus gadus visā pasaulē tiek izmantota kā efektīva un izdevīga finansējuma piesaistīšanas alternatīva. Tas ir īpaši labs risinājums uzņēmumiem, kuru izaugsmes ambīcijas pārsniedz finansējuma piesaistīšanas iespējas, ko var piedāvāt bankas. Salīdzinot ar Rietumeiropu, Baltijas valstu un Austrumeiropas kapitāla tirgus atrodas agrīnā kapitāla tirgu attīstības stadijā, tomēr jānorāda, ka pēdējā laikā tirgum ir raksturīga strauja izaugsme un obligāciju emisija kā uzņēmuma attīstības finansējuma instruments kļūst arvien populārāks. Finanšu un kapitāla tirgus attīstība ir saistīta ar reģiona finanšu infrastruktūras attīstību, kā arī atsevišķu Eiropas dalībvalstu līmenī tiek izstrādāti uzņēmumu kotēšanas atbalsta instrumenti. Turklāt Baltijas valstu finanšu ministri ir parakstījuši saprašanās memorandu par reģionālā kapitāla tirgus attīstību Baltijā. Finanšu ministrijas Finanšu tirgus politikas departamenta Kapitāla tirgus un apdrošināšanas politikas nodaļas vecākais eksperts Imants Tiesnieks uzskata, ka finanšu sektora attīstības plānos 2017.–2019. gadam būtiska prioritāte ir kapitāla tirgus attīstība. Finanšu ministrija kopā ar Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku pašlaik īsteno vairākus projektus, kuru mērķis ir kapitāla tirgus attīstība un atbalstīšana, tostarp notiek nodrošināto un atvasināto vērtspapīru regulējuma uzlabošana, kā arī darbs pie uzņēmumu kotēšanas biržā valsts atbalsta programmas. Imants Tiesnieks, Finanšu ministrijas Finanšu tirgus politikas departamenta Kapitāla tirgus un apdrošināšanas politikas nodaļas vecākais eksperts    Daiga Auziņa-Melalksne,  Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Attīstīts kapitāla tirgus veicina nacionālās ekonomikas izaugsmi un konkurētspēju. Daļēja valstij piederošo uzņēmumu kotācija biržā, valstij saglabājot kontrolpaketi, paplašina finansējuma piesaistes iespējas valsts uzņēmumiem akciju un obligāciju veidā, veicina caurspīdīgumu un labu pārvaldību, rada kapitāla piesaistes ekosistēmu privātajiem uzņēmumiem, motivē pensiju fondu naudas investēšanu nacionālajā ekonomikā un iedzīvotāju ilgtermiņa labklājību, veicinot uzkrājumu un investīciju kultūras veidošanos.   O. Davidovs piebilst: „Obligācijas ir ne tikai alternatīvs kapitāla piesaistes instruments uzņēmumiem, bet arī vērtīgs sava ieguldījumu portfeļa diversifikācijas instruments gan privātpersonām, gan institucionālajiem investoriem. Kā zināms, Eiropas Centrālās bankas veikto ekonomikas sildīšanas pasākumu rezultātā pašlaik naudas izvietošana depozītos nenes atdevi, tomēr statistika liecina, ka pašlaik rezidentu un privāto nefinanšu sabiedrību uzkrājumi bankās veido gandrīz 10 miljardus eiro, bet otrā pensiju līmeņa aktīvu kopējā summa ir 3,5 miljardi eiro. Šie līdzekļi stāv bankās vai tiek ieguldīti ārpus Latvijas ekonomikas, bet tos var un pat vajag izmantot efektīvāk!” „Tādēļ Baltic International Bank ir izstrādājusi jaunu piedāvājumu — obligāciju emisijas sākotnējo organizēšanu. Baltic International Bank plāno organizēt obligāciju emisijas piecu līdz 50 miljonu eiro apmērā. Obligācijas var izmantot vērienīgākiem projektiem, kuriem bankas nav gatavas piešķirt finansējumu uzņēmējam nepieciešamā apjomā. Obligāciju kotēšana palīdz uzņēmumam veidot atpazīstamību un publisku kredītvēsturi, kas var palīdzēt gan pārdošanas apjomu veicināšanai, gan ir lielisks pirmais solis ceļā uz akciju publisko piedāvājumu,” turpina O.Davidovs. Eksperti ir vienisprātis, ka kapitāla piesaiste publiskajā tirgū ir uzņēmuma prestiža jautājums un pazīme, ka uzņēmumam ir laba reputācija, pakalpojumu kvalitāte un ilgtermiņa perspektīvas. Dažkārt līdz ar iziešanu biržā palielinās informētība par zīmolu un uzņēmuma apgrozījums kopumā. Valstij kapitāla tirgus attīstība nozīmē ārvalstu investorus un tātad tautsaimniecības attīstību un jaunas darbvietas. Starptautiskā apvienošanās un iegādes darījumu konsultanta Oaklins M&A pārstāve Anna Aile skaidro, ka pašlaik darījumu tirgus ir patiešām aktīvs. Kopš pagājušā gada atkal tiek aktīvi pārdoti un pirkti uzņēmumi — mūsu pieredze liecina, ka darījumu skaits Eiropā ir sasniedzis maksimumu kopš 2008. gada. Tas nozīmē, ka tagad ir īstais laiks svaigu komercideju, jaunu iniciatīvu, riskantu plānu un ambiciozu mērķu īstenošanai. Tomēr finansējuma piesaistīšana šādiem projektiem ir patiesa problēma, tāpēc, manuprāt, obligācijas ir instruments, kas nepelnīti nobīdīts malā, bet par kuru ir pienācis laiks atcerēties.  Anna Aile, Oaklins M&A pārstāve Anna Aile paskaidro, ka bieži vien bankas atsaka kredītu, jo projekts neatbilst to kreditēšanas principiem, vai arī nodrošinājums, ko var sniegt uzņēmējs, ir pārāk mazs. Otrs finansējuma piesaistes variants ir ES fondi, taču jau pavisam drīz šis finansējuma iegūšanas veids var izsīkt. Tādā gadījumā ir vajadzīgi citi risinājumi, bet samierināšanās grūtību priekšā un atteikšanās no drosmīgiem plāniem noteikti nav izeja no situācijas.

Baltic International Bank ikgadējā Ilgtspējas indeksā jau otro gadu iegūst augsto zelta godalgu

Vakar, 14.jūnijā, tika paziņoti ikgadējā Ilgtspējas indeksa rezultāti, un lepojamies, ka Baltic International Bank jau otro gadu pēc kārtas ir ieguvusi augsto zelta līmeni!   Baltic International Bank valdes priekšsēdētāja vietnieks Viktors Bolbats stāsta: „2018. gads ir īpašs ne tikai Latvijai, kuras simtgadi mēs visi kopā svinam visa gada garumā, bet arī Baltic International Bank, kuras 25. gadskārta apritēja šā gada maijā. Visus šos gadus Bankas komanda ir meklējusi un atradusi arvien jaunas attīstības iespējas, pārvarējusi izaicinājumus un virzījusies uz kopējo mērķi – kļūt par labāko banku mūsu klientiem un sociāli atbildīgu uzņēmumu visai Latvijas sabiedrībai. Gan ikdienas darbā, gan arī jau piecus gadus piedaloties Ilgtspējas indeksā, mēs vēlamies pierādīt sev, mūsu klientiem, partneriem un plašai sabiedrībai, ka mēs varam sasniegt augstākās virsotnes, un esmu gandarīts, ka Ilgtspējas indeksā mūsu sasniegumi jau otro gadu pēc kārtas ir novērtēti ar zelta godalgu!” Šonedēļ Baltic International Bank saņēma vēl atzinīgu novērtējumu, jau otro gadu pēc  kārtas kļūstot par vienu no tiem Latvijas uzņēmumiem, kuriem ir piešķirts  Ģimenei draudzīga uzņēmuma statuss. Ilgtspējas indekss ir stratēģisks vadības instruments, kas balstīts uz starptautiski atzītu metodoloģiju, palīdzot uzņēmumiem novērtēt savas darbības ilgtspēju un korporatīvās atbildības līmeni piecās jomās – stratēģijā, tirgus attiecībās, darba vidē, vidē un sabiedrībā. To organizē Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūts sadarbībā ar Latvijas Darba devēju konfederāciju (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS). Baltic International Bank 2014.gadā un 2015.gadā ieguva Ilgtspējas indeksa bronzas godalgu, 2016.gadā – sudraba godalgu, un lepojamies, ka 2017.gadā un 2018.gadā Bankas veikums tika novērtēts ar augsto zelta līmeņa godalgu. Ģimenei draudzīga komersanta statusu piešķir Labklājības ministrija, un šogad tas tiek pasniegts jau desmito reizi ar mērķi popularizēt ģimenei draudzīga uzņēmuma ideju un piesaistīt arvien jaunus uzņēmumus. Kopš 2011. gada uzņēmumi tiek apzināti sadarbībā ar Ilgtspējas indeksu, kopīgi izstrādājot un indeksa aptaujas anketā iekļaujot atbilstošus kritērijus par ģimenei draudzīgas politikas īstenošanu uzņēmumā.  

Piebalgā darbu sāk Eiropas lielākā saldūdens zivju audzētava

1. jūnijā, Vecpiebalgas novada Inešos atklāts akvakultūras uzņēmuma “Hibitech Piebalga” saldūdens zivju audzēšanas cehs. Zivju audzētavas baseinu kopējais tilpums ir 7 500 kubikmetri, tādējādi tas ir kļuvis par lielāko šādas tehnoloģijas zivju audzētavu Eiropā! Valērijs Belokoņs, “Hibitech Piebalga” līdzīpašnieks, uzskata: “Mana pārliecība ir, ka Latvijas ekonomikas uzplaukuma pamatā ir spēja mūsu valstij tradicionālajās nozarēs atrast specifiskus nišas produktus ar augstu pievienoto vērtību un eksporta potenciālu. Projekts Piebalgā pierāda, ka ir iespējama Latvijas līdzsvarota attīstība, labi apmaksātas darba vietas un eksportspējīgs bizness reģionos, kas ģenerēs nodokļus pašvaldību un valsts budžetā.  Latvijā ir gan uzņēmēji ar idejām, gan nauda investīcijām!” Daudzfunkcionālajā zivju audzētavā gadā tiks izaudzētas ap 1500 tonnas dažādu Eiropas tirgū pieprasītu zivju sugu. Salīdzinājumam – līdz šim visu Latvijas zivju audzētavu kopējā jauda bija ap 800 tonnām zivju gadā. Divu gadu laikā uzņēmums veicis nopietnu tirgus izpēti, analizējot pieprasījumu, cenu dinamiku. Noslēgti līgumi par 99% produkcijas eksportu uz Eiropas valstīm - Vāciju, Austriju, Franciju, Šveici. Audzētava specializēsies premium segmenta zivju - sterlešu (storveidīgās zivis), samu, storu, zandartu u.c. audzēšanā. Jaunās zivju audzētavas izbūvē un tehnoloģijās investēti teju 3,7 miljoni eiro. Papildus  īpašnieku pašu līdzekļiem piesaistīts arī Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda un Lauku atbalsta dienesta finansētās programmas “Produktīvi ieguldījumi akvakultūrā” finansējums. Projekta ietvaros “Hibitech Piebalga” veikta jauna zivju audzēšanas ceha būvniecība, teritorijas labiekārtošanas darbi, kā arī recirkulācijas sistēmas un dažādu ražošanas procesa nodrošināšanai nepieciešamo iekārtu iegāde un uzstādīšana. Uzņēmuma nākotnes plāni paredz arī savas zivju barības rūpnīcas izveidi. SIA “Hibitech Piebalga” reģistrēta 2014.gadā. Tās pamatkapitāls ir 702 846 eiro. Uzņēmuma īpašnieki ar 33,33% kapitāldaļu katrs ir Baltic International Bank akcionārs Valērijs Belokoņs, Valdis Cīrulis un Sergejs Tračuks.

Visas ziņas