Ekspertīze. Uzticība. Pārmantojamība.

Intervijā laikrakstam “Latvijas Avīze” Baltic International Bank padomes loceklis Džozefs Kofers Bleks stāsta par pasaules pieredzi noziedzīgi iegūto līdzekļu apkarošanā un saviem nākotnes izaicinājumiem Baltic International Bank padomē.     Kāda ir situācija ar "netīro naudu" pasaulē – tā uzlabojas vai pasliktinās? Godīgi sakot, tāds jautājums ir gandrīz kā jautājums par reliģiju – vai tās ietekme palielinās vai samazinās? Makro līmenī runājot, varētu gandrīz droši teikt, ka pēdējā laikā pasaulē vienmēr ir pastāvējusi "netīrās naudas" plūsma. Vai pēdējā laikā – tas ir, sākot no 2001. gada 11. septembra? Proti, tajā brīdī tam sāka pievērst uzmanību? Es teiktu – agrāk. Vismaz, no Amerikas perspektīvas skatoties, stāsts par "netīro naudu" sākas ar karu pret narkotikām. Neskatoties uz milzīgajiem resursiem, kas veltīti šīs parādības apkarošanai, ļoti reti ir izdevies būtiski ietekmēt vai mainīt narkotiku "ielas cenu". Un, ja nav nekādu pārmaiņu cenā, tad nav arī reālu un noturīgu panākumu cīņā ar narkotikām. Jā, nošāva Pablo Eskobaru un noķēra El Čapo, sagrāva to vai citu narkotiku karteli, taču to vietā ātri vien radās citi. Ko darīt tālāk? Šajos apstākļos tiesībsargājošajās institūcijās radās stratēģiska pieeja "sekosim naudai". Narkotiku izplatīšanas sistēmas vājie punkti ir loģistika un radītās peļņas iekļūšana atpakaļ finanšu sistēmā. Ja nevaram uzvarēt loģistikas jomā, tad atliek finanses. Atceros, ka tajā laikā, 80. un 90. gados, dodoties uz Dienvidameriku un apmeklējot kādu krastmalu vai ostu, tur dārgās, vairāk nekā miljonu dolāru vērtās motorjahtas ar jaudīgiem dzinējiem stāvēja kā cigarešu paciņas plauktā – desmitiem. Tās vai nu piederēja narkotiku tirgoņiem, vai bija atņemtas narkotiku tirgoņiem, un to uzdevums bija narkotiku transportēšana. Ja jūsu bizness var mierīgi atļauties norakstīt savos izdevumos miljonu dolāru vērtus transportlīdzekļus, tad jūsu bizness nepārprotami ir ļoti ienesīgs. Tieši šādos apstākļos arī dzima stratēģijas maiņa – nevis censties tikai atrast un likvidēt loģistikas sistēmu, bet sekot naudai, tādējādi atmaskojot narkotiku karteļu vadītājus. Jūs jau pieminējāt 11. septembri, šai laikā es biju CIP terorisma apkarošanas vadītājs. Ar "sekošanu naudai" pretterorisma jomā nemaz tik labi sākumā neveicās, jo bažījāmies, ka šī pieeja varētu atņemt jau tā ierobežotos resursus citām jomām. Otrs ierobežojums bija tas, ka atšķirībā no narkotikām terorismā liela nauda nav vajadzīga. Sarīkot 11. septembra uzbrukumus – tas neko dārgi neizmaksāja, varbūt pāris simtus tūkstošus dolāru. Salīdzinot ar narkotiku tirdzniecībā iesaistīto līdzekļu apmēriem, tā ir sīknauda. Tik nelielas summas izsekot ir sarežģīti. Tomēr pamazām izlūkošanas aprindas sadarbībā ar starptautiskajiem partneriem to uzsāka. Jāsaka – rezultāti bija labāki, nekā cerēts, tomēr šādi pārtraukt teroristu šūniņu finansēšanu ir ļoti grūti. Labākie rezultāti tiek sasniegti, pārraugot pasaules vai valsts finanšu sistēmu un meklējot anomālijas tajā, taču, protams, nākas saskarties ar politiskajiem ierobežojumiem. Runājot par "netīrās naudas" ierobežošanu un politiku... Es riskētu teikt, ka Latvijas finanšu aprindās valda sajūta, ka ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla (FINCEN) ziņojums par "ABLV Banku" un tālākās izrietošās darbības bija pārāk asas, nepamatoti izceļot Latviju. Proti, naudas atmazgāšanas problēmas pastāv arī citās valstīs, un Latvija jau vismaz kopš 2016. gada bija uzsākusi virzību uz naudas atmazgāšanas apkarošanas prasību pastiprināšanu un kontroli. Esmu bijis tikai dažās valstīs, kurās amerikāņus neuzskatītu par daļu no problēmas. Mani Latvijas draugi uzskata tieši tāpat, kā jūs jautājat. Bet ko jūs vēlētos, lai mēs darām? Pastāv tik daudz svarīgu jautājumu/problēmu, un mums tās ir jārisina, un arī laika tirānija, lai cik labi būtu cilvēku nodomi. Turklāt viena partnera neapmierinātību ar otru attiecībās var paust arī skaidrā un nepārprotamā veidā. Runāsim atklāti – esmu Latvijā jau 14. reizi, man ļoti patīk Latvija un tās iedzīvotāji. Pirms lēmu, vai braukt šurp strādāt, drusku papētīju situāciju. Latvijas reputācija internetā nav sevišķi laba un, par laimi, realitātei neatbilstoša. Tomēr pēdējās desmitgades laikā ir vērojami daudzkārtīgi naudas atmazgāšanas apkarošanas noteikumu pārkāpumi. Pārmest amerikāņiem, ka tie aizstāv savas intereses un izlemj nosūtīt skaidru ziņu situācijā, kad citas metodes iepriekš jau ir izmēģinātas, nav godīgi. To var darīt tikai tie, kas nezina attiecību priekšvēsturi. Es arī esmu dzirdējis visu minēto: "šī banka padarīta par upuri", "tā nav patiesība", "tās ir viltus ziņas" un pat – "to visu noorganizējuši krievu specdienesti". Blēņas! "Naudas atmazgāšana "sistēmiskā" līmenī", kā bija teikts FINCEN ziņojumā, tas šahs un mats. Tā ir apsūdzība, ko nevar uztvert vieglprātīgi. Sistēmisks – tas ir nopietns termins. Sistēmisks – tas nozīmē, ka tika radīta integrēta sistēma organizācijas līmenī, kas regulāri un atkārtoti veica darbības naudas atmazgāšanai. Un vēl kā ķirsītis uz tortes – "naudas atmazgāšana Ziemeļkorejas interesēs", ko nevar ignorēt. Atrodiet kādu citu valsti pasaules kartē, ar kuru ASV būtu sarežģītākas attiecības un kuras labā veiktas naudas atmazgāšanas darbības varētu vairāk nokaitināt amerikāņus. Ko jūs gribējāt, ko lai ASV dara šādā situācijā? Un cik ilgi Latvijas bankas var piedalīties naudas atmazgāšanas darbībās, lai finanšu sistēma un valsts reputācija neciestu? ASV rīcību šajā gadījumā varētu dēvēt par "stingro roku" (tough love), tomēr tās pamatā ir labi nodomi un patiesa vēlme palīdzēt sistēmai, kas pati netiek galā. Kā publiski izteicies FKTK vadītājs Pēters Putniņš – Ziemeļkorejas naudas atmazgāšanas gadījumā nauda nāca no vienām Eiropas bankām, izgāja caur Latviju un atgriezās citās Eiropas bankās. Kādēļ tad tieši Latvijas loma tika izcelta? Kādēļ nav līdzīgu FINCEN ziņojumu par citām Eiropas bankām? Es neesmu tādā situācijā, lai komentētu, ko teicis P. Putniņš. Un ziņojumi par citām bankām arī ir bijuši, kuri, iespējams, nav piesaistījuši tik lielu uzmanību. Taču pastāvu uz to, ko teicu. ASV valdībai nav ne laika, ne enerģijas nodarboties ar izdomātām lietām. Izlasot FINCEN ziņojumu pilnībā, ir skaidrs ka ASV motivācija nosūtīt skaidru ziņu bija augsta. Un ticiet man – šādu ziņojumu sastādīšana nenotiek tā, ka kāds ierēdnis iebaksta pirkstu kartē un nejauši izvēlas, pret kuru valsti vērsties. Šādu ziņojumu sastādīšanā iesaistītas daudzas institūcijas, un rezultāts atspoguļo savstarpēji saskaņotu viedokli par notiekošo. Lielākā daļa naudas, kas izplūst caur Latvijas banku sistēmu, nāk no NVS valstīm, pirmkārt, jau Krievijas. Ņemot vērā sarežģītās attiecības starp Rietumu pasauli un Krieviju, kādēļ mums būtu jāuztraucas par to, ka nauda izplūst no Krievijas ekonomikas, atņemot resursus investīcijām, un tiek tērēta Rietumos, pērkot villas Vidusjūras piekrastē un bezjēdzīgi dārgas jahtas, un angļu futbola klubus? Te es jums piekrītu – varbūt arī nevajadzētu. Lai gan attiecības ar Krieviju ir sarežģījušās, tomēr vairumam amerikāņu krievi patīk – tam, kā viņi sevi uztver, ir liela līdzība ar to, kā sevi uztver paši amerikāņi. Varētu gan uzdot jautājumu, kādēļ Krievijai ir jāieņem tik kauslīga un agresīva nostāja starptautiskajos jautājumos un kādēļ Vladimiram Putinam būtu publiski jādemonstrē filmiņas ar kodolieroču izšaušanu uz mērķiem ASV. Kad krievi pērk villas Itālijā, tas mani uzjautrina, nevis uztrauc. Gribat jahtas – bet lūdzu. Nekustamo īpašumu Ņujorkā – brīnišķīgi. Mani uztrauc tas, ka šīs naudas avots var būt valsts izzagšana un krāpnieciska privatizācija. Ja paskatīsieties, kādi cilvēki ir iekļauti ASV sankciju sarakstos, – tad redzēsiet, ka nomācošais vairākums tur ir tādi cilvēki, kuri ieguvuši savas bagātības veidā, ko ASV uzskatītu par nelikumīgu. Mēdz teikt, ka ASV traucē Krievijas attīstību. Krievija šobrīd pati ir savs lielākais ienaidnieks. Taču demokrātiska un stabila Krievija, kurā dzīvotu apmierināti un paēduši cilvēki, ir ASV interesēs. Un naudu, kas tiek tērēta par villām un jahtām, daudz labāk būtu ieguldīt Krievijas infrastruktūrā, sociālajā apdrošināšanā un izglītībā. Vai daudz jūsu kolēģu ar iepriekšējo darba pieredzi izlūkošanā, terorisma un naudas atmazgāšanas apkarošanā un diplomātijā ienāk strādāt Baltijas valstu banku sistēmā? Labs jautājums, jo darbam finanšu sistēmā ir daudz līdzības ar izlūkošanu un diplomātiju. Daudzi principi ir tie paši – zini, ar ko tev ir darīšana, aizsargā savējos un savus draugus, ieguldi nākotnē, efektīvi izmanto ierobežotus resursus mērķa sasniegšanai. Patiesībā cīņa pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju ir mans galvenais uzdevums šeit kā "Baltic International Bank" padomes loceklim. Viens no galvenajiem šī darba virzieniem saglabājas nemainīgs – izveidot un uzlabot mehānismu, sistēmu, kas ļautu identificēt riskantos klientus, kā arī noteikt potenciālos riskus šajā jomā. Tomēr, atbildot uz jūsu jautājumu, – nē, amerikāņu speciālistu ieplūšanu es neredzu. Vairāk redzu Eiropas valstu pārstāvjus.   Olafs Zvejnieks, Laikrakstam Latvijas Avīze, 14.05.2019   Intervija laikrakstā Latvijas Avīze ar Koferu Bleku

Ilgtspējas jautājumi kļūst arvien aktuālāki un tiem tiek pievērsta pastiprināta uzmanība politiskā līmenī. Par nākotnes izaicinājumiem un ESG pieejas ieviešanu savā ikdienā stāsta Baltic International Bank valdes priekšsēdētājs Viktors Bolbats. Šī gada tendences Eiropas līmenī, piemēram, britu politiķu ideja izslēgt no Londonas Fondu biržas uzņēmumus, kuri nerūpējas par klimata jautājumiem Šī gada pavasaris ir aizsācies ar diviem zīmīgiem politiskiem notikumiem –  Eiropas Banku iestāde kopā ar Eiropas Banku federāciju aprīlī uzsvēra Eiropas Savienības (ES) uzraudzības iestāžu, regulatoru un banku vēlmi virzīties uz priekšu ar tiem izaicinājumiem, kas saistīti ar ilgtspējīgu finansējumu, un iesaistīties strukturētā dialogā par ilgtspējas iekļaušanu ES banku sistēmās un riska pārvaldībā. Un balsojumiem Lielbritānijas un Īrijas parlamentos maijā - tie ir pieņēmuši lēmumus pasludināt ārkārtas stāvokli klimata jomā. Tās ir simboliskas, pagaidām izpildvarai nesaistošas, apņemšanās, – lielā mērā panāktas dēļ aktīvās un strauji augošās vides kustības Extinction Rebellion rīkotajām protesta akcijām. Tomēr tā ir arī zīmīga novitāte, kas atspoguļo pārmaiņas cilvēku domāšanā. No rūpēm tikai par savām interesēm – komforta, drošības, labklājības jomā – pamazām esam nonākuši līdz spējai domāt arī par rītdienas cilvēku, mūsu bērnu un mazbērnu, dzīves kvalitāti. Šāda uztvere uz palikšanu ir ienākusi arī biznesā, arī Latvijas uzņēmumos. Latvijas sabiedrības uzskati par ilgtspējas jautājumiem Kuri ir vides un ilgtspējas jomas galvenie jautājumi Latvijas sabiedrības dienas kārtībā? Kā liecina “Baltic International Bank Latvijas barometra” dati, galvenās prioritātes, kuras cilvēki uzskata par svarīgām šajā jomā, ir atkritumu šķirošana (75% respondentu), izvairīšanās no plastmasas iepakojuma (46%), iepakojuma un citu materiālu otrreizēja lietošana (43%) un pārvietošanās ar kājām/ velosipēdu/ sabiedrisko transportu iepretim automašīnai (42%). Līdzīgas aktivitātes cilvēki min arī kā savā ikdienā regulāri praktizētas lietas, vienīgi respondentu skaits ir krietni zemāks, – uzskati par ilgtspējas jautājumiem kopumā ir nostiprinājušies, bet rīcība pagaidām atpaliek. Šī statistika apliecina, ka cilvēkiem ir vajadzīgs pamudinājums rīkoties un kāpēc gan par šādu pamudinātāju, labā piemēra demonstrētāju, lai nekļūtu darba devēji? Biznesa organizācijas atbildīga rīcība vispirms “iekustina” darbiniekus, tad klientus, pēc tam darbinieku ģimenes un arī ar klientiem saistītus cilvēkus. Manuprāt, uzņēmumi var panākt mēroga efektu, kas parasti ir nepieciešams, lai sabiedrībā iedzīvinātu kādu jaunu ideju vai mudinātu uz rīcību. Baltic International Bank pieredze, ieviešot ilgtspējas modeli Enviroment. Social. Governance. Kad 2017. gadā izšķīrāmies savu attīstību turpmāk balstīt starptautiski aprobētajā ESG (Environmental, Social, Governance) pieejā, bija skaidrs, ka tas ļoti nozīmīgi izmainīs bankas ikdienu. No stratēģisku lēmumu pieņemšanas valdes līmenī līdz sarunai ar klientu par potenciālu bankas iesaisti investīciju projektā, mēs tagad skatāmies arī caur vides ilgtspējas, sociālās atbildības un labas pārvaldības prizmām. Reiz iekļauti organizācijas biznesa modelī, šie trīs pamata pīlāri pakāpeniski izmaina gan uzņēmuma darbinieku, gan arī klientu un partneru pasaules redzējumu. Tieši tāpēc uzņēmumu iesaiste ilgtspējas jautājumu skaidrošanā ir tik nozīmīga – bizness ietekmē sabiedrības dienas kārtību un nosaka aktualitāšu vektorus. Pusotru gadu pēc tam, kad banka ķērās pie ESG pieejas ieviešanas savā ikdienā, es varu teikt, ka šis ir diezgan ambiciozs mērķis. Tā nebūt nav tikai vēstījumu un stratēģiju rakstīšana rakstīšanas pēc, kā varētu šķist paviršam vērotājam no malas. Organizācijas ikdienā tas nozīmē ļoti konkrētu soļu iedzīvināšanu – darbinieku apmācību, ESG pieejas skaidrošanu klientiem, konkrētu, izmērāmu mērķu definēšanu vides jomā (CO2 izmeši, enerģijas un ūdens patēriņš, atkritumu apsaimniekošana u.c.), labas pārvaldības principu ievērošanu, kā arī sociālu jautājumu integrēšanu organizācijas ikdienā. Tam seko visu minēto jautājumu attiecināšana uz organizācijas partneriem un potenciālajiem klientiem – cik liela ir viņu atbilstība vērtībām, kuras ikdienā ievērojam mēs? Lūk, šeit sākas saruna ar mūsu kolēģiem no citām organizācijām, kurā jau izpaužas jauna veida domāšana. Nevis, – kāda gan man daļa gar viņa uzskatiem, ka tik maksā... Bet, – es gribu sadarboties ar tevi, tāpēc ļauj man tev izstāstīt, kāpēc atbildīgu attieksmi pret vidi es uzskatu par tik būtisku. Īsi rezumējot šīs pieejas jēgu, var teikt: “Lai rīt tev nebūtu kauns par lēmumiem, ko pieņem šodien.” Neesmu pārliecināts, ka ir jēdzīgi iet uz priekšu ar tik radikālām iniciatīvam kā, piemēram, atsevišķu britu politiķu ideja izslēgt no Londonas Fondu biržas uzņēmumus, kuri nerūpējas par klimata jautājumiem. Tomēr skaidrot ilgtspējīgu attieksmi, tostarp, biznesa vidē, kur tiek pieņemti ilgtermiņa lēmumi par investīcijām, ir ļoti svarīgi. Ņemot vērā, ka mūsu spēja būt atbildīgiem izšķir mūsu pašu un mūsu bērnu nākotni, esmu pārliecināts, ka “atbildīguma komponente” kļūs par vienu no izšķirošiem faktoriem uzņēmumu konkurētspējā. Ir vērts tam laikus sagatavoties.

Šobrīd Latvijā aktīvas gaitas pēc augstskolas pabeigšanas uzsāk paaudze, kura sapņo kļūt par jauniem Īloniem Maskiem un meklē iespējas izpaust sevi. Viņu ambīcijas ir ļoti augstas un start-up jeb jaunuzņēmumu veidošana šķiet laba iespēja tās piepildīt. Tam ir arī īstais laiks, jo šodien Latvijas start-up attīstība norit daudz vienmērīgāk, vide kļūst aizvien strukturētāka. Vērojams arī skaidrs valsts atbalsts un vēlme atbalstīt jaunuzņēmumus. Mums ir labi attīstīta jaunuzņēmumu ekosistēma, kas kļūst aizvien labāk sakārtota, piedāvājot stabilu sadarbības modeli starp tās dalībniekiem. Latvijā veidojas ļoti atraktīva un zinātnieku idejas atbalstoša vide, teic Baltic International Bank Padomes priekšsēdētāja vietniece Ilona Guļčaka.  Deep-tech – jaunienācējs aizraujošajā start-up pasaulē Daudzi zina, ka Latvijā diezgan attīstīti un spēcīgi ir jaunuzņēmumi informācijas tehnoloģiju, programmatūru, arī fintech jeb finanšu tehnoloģiju jomās. Šim pulkam pievienojas jauna, aktuāla tendence -  deep-tech jeb zinātnē balstīti jaunuzņēmumi. Tās ir kompānijas, kas apvieno uzņēmējdarbību un zinātni.  Deep-tech strauji attīstās, jo ik gadu Eiropā zinātnē balstītos jaunuzņēmumos tiek investēti trīs līdz četri miljardi eiro. Novērojams, ka Baltija, īpaši Latvija, veidojas kā deep-tech jaunuzņēmumu centrs, ko atzīmējuši un ievērojuši arī starptautiski pārstāvji. Neskatoties uz ierobežoto industriālo bāzi, mums ir vēsturiskā pieredze un vēsturiskās saiknes, kas ļauj arī deep-tech start-ups attīstīties Latvijā. Mūsu valstī ir zinātniskā bāze, kas palīdz plaukt tieši deep-tech jomas uzņēmumiem. Te ir prasmīgi zinātnieki, spēcīgi uzņēmēji, pieejams plašs finansiāls atbalsts gan no Eiropas fondiem, gan privātiem investoriem. Iepriecinoši, ka Latvija pamazām kļūst par starptautisku centru, kura ietvaros zinātnieki var atvest tehnoloģiju uz mūsu valsti, lai to attīstītu un komercializētu, Latvijai piedāvājot atbilstošu know-how un kompetences ieceres īstenošanai. Deep-tech uzņēmumi var pārstāvēt dažādas jomas, piemēram, medicīniskās tehnoloģijas, ķīmiju, materiālzinātnes, nano tehnoloģijas, Artificial Intelligence (AI) jeb mākslīgo intelektu. Jāsaprot, ka deep-tech no pārējiem start-up atšķiras ar ilgāku ceļu, procesu līdz produkta ieviešanai tirgū. Jo nepieciešami vairākkārtēji testi, prototipu attīstīšana, izstrāde, apstiprināšana, turklāt jāatrod īstie veidi, kādos iespējams industriāli izmēģināt radītos produktus. Pasaulē visas iepriekšminētās deep-tech jomas attīstās ļoti strauji, turklāt šeit nozīme ir arī apkārtējās vides aspektiem, visam, kas saistīts ar enerģētiku, tīras enerģijas risinājumiem, notekūdeņu attīrīšanu un atkritumu apsaimniekošanu. Schaeffler Baltic veiksmes stāsts jeb deep-tech darbībā Viens no spilgtākajiem pašmāju deep-tech veiksmes stāstiem ir tieši Latvijā radītais jaudīgais, ar zinātni cieši saistītais tehnoloģiju uzņēmums Naco Technologies, ko iegādājies vācu milzis Schaeffler, uzņēmumu paņemot savā paspārnē un apliecinot tā augsto līmeni.  Latvijā uzņēmuma darbinieki pētījumu centrā pēc Schaeffler AG pasūtījuma izstrādā dažādus jaunus produktu veidus, paplašinot koncerna izgudrojumu portfeli. Viņi nodarbojas ar dažādu tehnoloģiju attīstību, testiem, izmēģinājumiem, turpinot iesākto. Pilnīgi skaidrs, ka viņu tehnoloģija un produkts ir inovatīvs, ar augstu pētniecības un zinātnes komponenti. Komercializācijas reaktors un citas start-up atbalsta iespējas Viens no veidiem, kādā deep-tech un citi start-up uzņēmumi var piesaistīt sākt savu darbību un attīstīties, ir Komercializācijas reaktors, kas piedāvā Akcelerācijas programmu un investīcijas zinātniskajiem jaunuzņēmumiem. Tas ir veids, kādā savienot uzņēmējdarbības talantus ar zinātniskajām kompetencēm, tādējādi attīstot zinātnisko tehnoloģiju biznesu. Savedot kopā uzņēmējus un zinātnisko inovāciju radītājus, iespējams ieviest nozīmīgas inovācijas dažādās nozarēs. Tas ir ļoti būtiski un nes labumu visiem – gan zinātniekiem un uzņēmējiem, gan industrijām, gan investoriem un valstij kopumā. Start-up uzņēmumi var izmantot arī dažādus kapitāla piesaistes mehānismus, piemēram, publisko finansējumu, dažādus grantus, kā arī crowdfunding jeb kolektīvo finansējumu, kas šobrīd ir arī pieejams start-up uzņēmumiem. Pašlaik jaunuzņēmumiem ir gana skaidra finansējuma piesaistes iespēju shēma, sākot no akcelerācijas fondiem, kas piedāvā finansējumu paša akcelerācijas procesā, gan arī seklas fondu investīcijas, kas palīdz uzņēmumiem attīstīties tālāk. Vienlaikus iespējams saņemt arī dažādus grantus no atsevišķām globālām korporācijām, piemēram, Philips, Merck, Pfizer, Sony un citām, kas atbalsta noteiktus akseleratorus, jo ir ieinteresētas dažādās inovācijās un, izsniedzot grantus, stimulē inovāciju ienākšanu savā nozarē. Gan pasaules, gan Latvijas līmenī investori aizvien vairāk investē ne tikai pētniecībā un attīstībā uzņēmumu ietvaros, bet arī jaunuzņēmumos un akcelerācijas programmās. Banku atbalsts start-up uzņēmumiem Protams, likumsakarīgi, ka, atbalstot start-up uzņēmumus, bankas vairāk skatās fintech jaunuzņēmumu virzienā. Piemēram, Baltic International Bank piedāvā API “Sandbox” risinājumu atvērtai sadarbības platformai (Open Banking). Tā ir droša vide, kurā trešo pušu pakalpojumu nodrošinātāji var testēt idejas un inovācijas aktīvu pārvaldīšanas un finanšu sektorā. Lieliski, ka risinājums ir piemērots gan lieliem uzņēmumiem, gan neatkarīgiem attīstītājiem, jo īpaši visiem, kuri interesējas par jauniem digitāliem produktiem, pakalpojumiem un inovācijām. Uzņēmējdarbības gars un izcila ideja Jāsaprot, ka dažāda veida start-up uzņēmumiem ir iespēja izveidot savu biznesu ar globālu skatījumu, potenciālu un eksportspēju, papildus izpaužot sevi un realizējot savas ambīcijas. Turklāt enerģiski uzņēmēji var vērsties, piemēram, inovāciju centros dažādās Latvijas augstskolās un kopā ar zinātniekiem attīstīt savu uzņēmumu, izstrādājot jaunus, unikālus, pasaules līmeņa produktus. Zinātnieku izstrādātās tehnoloģijas ir nozīmīgas Latvijas uzņēmumiem un veicina produktu izstrādi ar augstu pievienoto vērtību. Balstoties zinātniskajā izcilībā ir iespēja veidot tehnoloģiski piesātinātus uzņēmumus ar starptautisku izaugsmes potenciālu. Novēlu Latvijai kļūt par Eiropā ietekmīgu augsto tehnoloģiju jaunuzņēmumu tapšanas centru! Autore ir Baltic International Bank Padomes priekšsēdētāja vietniece

Cienījamie klienti! Informējam par izmaiņām Bankas darba laikā gaidāmajās valsts brīvdienās. 30.04.2019. - Banka ir atvērta klientu apkalpošanai un apmeklētājiem līdz plkst. 16:00 01.05.2019. - Baltic International Bank būs slēgta 02.05.2019. - Banka strādās standarta režīmā  03.05.2019. - Banka ir atvērta klientu apkalpošanai un apmeklētājiem līdz plkst. 16.00 06.05.2019. - Klientu apkalpošana Bankā būs slēgta Aicinām pievērst uzmanību Bankas darba laikam un plānot savus finanšu darījumus laicīgi. Saulainas brīvdienas!

 “Daudzi mākslīgā intelekta risinājumi jau tagad  ir pieejami mūsu ikdienā un dod peļņu lielajiem uzņēmumiem,”  laikrakstam Diena uzsver Baltic International Bank Aktīvu pārvaldīšanas nodaļas vadītājs Konstantīns Goluzins.   Mazos jāpērk Baltic International Bank (BIB) investīciju portfeļu pārvaldnieks Konstantīns Goluzins norāda, ka ar mākslīgo intelektu pārsvarā nodarbojas jaunuzņēmumi jeb start-up vai lielo uzņēmumu nodaļas, kas izstrādā mākslīgā intelekta produktus vai projektus. BIB eksperts teic, ka tādi uzņēmumi kā Boston Dynamics negūst peļņu, bet ir pasaulē labi pazīstami ar saviem sasniegumiem mākslīgā intelekta nozarē, kurus varētu pārvērst finansiālā ieguvumā. Tāpēc, pēc K. Goluzina teiktā, šos jaunuzņēmumus bieži pārpērk riska kapitāla fondi, kuri dod tiem līdzekļus savu projektu realizācijai. Arī pazīstamais uzņēmums Boston Dynamics esot pārpirkts un ir viens no Ķīnas Softbank Venture Capital ieguldījumiem. Vienlaikus BIB eksperts zina teikt, ka daudzi mākslīgā intelekta risinājumi jau tagad ir pieejami mūsu ikdienā un dod peļņu lielajiem uzņēmumiem. “Kā zināmākos varu minēt Amazon Echo, Apple, Siri vai Tesla autopilotu. Bet lielākā daļa mākslīgā intelekta gala produktu ir tikai papildinājums vai risinājums kādai ierīcei vai tehnikai. Amazon Echo un citi līdzīgi produkti ir mākslīgā intelekta monetizācijas labs piemērs, kur balss vadība ir galvenais produkta pārdošanas aspekts.» Konstantīns Goluzins   Pēc viņa domām, droši var teikt, ka nākotnē mākslīgais intelekts būs sastāvdaļa arvien lielākā skaitā produktu un pakalpojumu, kas dos iespēju uzņēmumiem pelnīt ar šiem izstrādājumiem vai stipri samazināt savas darbības izmaksas.   Kopējais tirgus Runājot par nozares uzņēmumu akciju cenu pārmaiņām, K. Goluzins norāda, ka mākslīgais intelekts ir tikai daļa no lielo gigantu darbības, tāpēc grūti saistīt kopējo uzņēmuma cenu ar tā darbību šajā sfērā. Piemēram, Amazon un Alphabet akciju cenas stipri korelē ar kopējo tirgu, bet, piemēram, kompānijas Tesla akciju cena bija ļoti svārstīga, taču joprojām saglabājās pēdējo gadu augstākajā diapazonā. Viņaprāt, tuvākā gada laikā akciju cenu svārstību visiem uzņēmumiem noteiks kopējās tirgus tendences, bet ilgtermiņā uzņēmumi, kuru produktos, pakalpojumos vai darbībā ir iekļaujams mākslīgais intelekts, gūs lielāku pozitīvo efektu pret kopējo peļņu. Attiecīgi arī akciju cenā iegūs tie uzņēmumi, kuri ieguldīs mākslīgajā intelektā vai arī iekļaus citu uzņēmumu izstrādātos risinājumus savā biznesā.   Mārtiņš Apinis, Laikraksts Diena, 2019.gada 18.aprīlis   Eksperta viedoklis. Konstantīns Goluzins. Laikraksts Diena

AS “Baltic International Bank” (turpmāk Bankas) auditētais finanšu pārskats par 2018. gadu tiks publicēts līdz 2019. gada 15. maijam. Šogad tas tiks publicēts vēlāk par likumā noteikto termiņu - 31. martu. Banka ir lēmusi mainīt Bankas auditoru, lai īstenotu Eiropas Centrālās bankas vadlīnijas un ievērotu augstākos starptautiskos standartus. Bankas 2018.gada finanšu audita veikšanai ir izvēlēts uzņēmums SIA “BDO Assurance” (BDO).  Ņemot vērā auditoru kompānijas nospraustos termiņus, Banka ir apņēmusies publicēt auditēto finanšu pārskatu līdz 2019. gada 15. maijam.  Bankas valde ir informējusi regulatoru un akcionārus par savu lēmumu un jauno auditētā finanšu pārskata publiskošanas termiņu. Neauditētie Bankas finanšu dati ir publicēti uzņēmuma mājaslapā šī gada 28. februārī. Parasti tie ir pietuvināti auditētajiem, līdz ar to šobrīd iespējams saņemt aptuvenu priekšstatu par Вankas darbību iepriekšējā gadā. Informācija par neauditētajiem finanšu datiem par 2018.gadu ir pieejama šeit. 

Intervijā laikrakstam “Dienas Bizness” Baltic International Bank padomes loceklis Hanss Fridrihs fon Plocs uzsver, ka, ņemot vērā atjaunojamo energoresursu straujo attīstības tendenci, mūsu vienīgā iespēja ir kļūt zaļākiem. Vai viņš šobrīd investētu savus līdzekļus naftas, gāzes vai ogļu industrijā? Visticamāk, - nē. Padomes loceklis atzīst, ka drīzāk investētu jaunās, ilgtspējīgās tehnoloģijās.     Lai gan pēdējos gados Eiropas finanšu sektora sakārtošanā panākts būtisks progress, nozarē joprojām pastāv ļoti daudz problēmu un risku. To intervijā DB norāda Baltic International Bank padomes loceklis, bijušais Vācijas Ārlietu ministrijas valsts sekretārs un Vācijas vēstnieks NATO, Apvienotajā Karalistē un Krievijā Hanss Fridrihs fon Plocs (Hans-Friedrich von Ploetz). Viņš uzsver, ka centieni šo nozari sakārtot Eiropas mērogā tiek ļoti atbalstīti, taču tas neizslēdz faktu, ka ar dažādiem izaicinājumiem un riskiem nozares pārstāvjiem nāksies sastapties arī turpmāk. Kā kopumā vērtējat notiekošo Latvijas finanšu sektorā - vai sabiedrībai būtu pamats bažīties par šīs nozares stabilitāti? Banku nozare visā pasaulē šobrīd strādā stresa apstākļos. Es nevaru nosaukt nevienu valsti, kurā dzīvojošie cilvēki nesekotu līdzi notikumiem banku sektorā, jo tajā pastāv ļoti daudz risku, piemēram, naudas atmazgāšana un terorisma finansēšana. Tikt galā ar šiem riskiem ir liels izaicinājums. Es domāju, ka Eiropas Savienības (ES) valstīs, tajā skaitā Latvijā, šajā ziņā ir panākts progress, taču jebkurā gadījumā modrību zaudēt nevajadzētu. Pēdējos gados arvien vairāk problēmu piedzīvo tieši tās bankas, kuras strādā ar nerezidentiem. Kāds šajā jautājumā ir jūsu viedoklis - vai šīs bankas reāli izdarījušas pārkāpumus? Ikviens var sekot līdzi jaunākajām ziņām no Krievijas, Igaunijas, Somijas un citām valstīm. Protams, nevar noliegt, ka atsevišķos gadījumos kaut kas ir nogājis greizi, taču es negribētu izcelt nevienu konkrētu valsti. Skaidrs, ka pie šī jautājuma ir jāstrādā un tas nav viegls darbs. Latvijas centieni risināt šāda veida situācijas vērtējami pozitīvi, vienlaikus jāsaprot, ka daudz kas atkarīgs no starptautiskās sadarbības. Nedrīkst ignorēt faktu, ka dažkārt labs regulējums var kļūt par šķērsli šādai sadarbībai. Manuprāt, bankas dara visu nepieciešamo, lai izvairītos no riskiem, kas saistīti ar nerezidentiem. Ja esmu pareizi informēts, pēdējos gados nerezidentu klientu skaits Latvijas bankās ir dramatiski krities. Ja runājam par nerezidentu bankām, skaļākais skandāls Latvijā, protams, saistīts ar ABLV Bank. Kā jūs vērtējat šo situāciju? Tas ir skumji, ka šāda liela banka pāris dienu laikā var nonākt līdz bankrotam. Tas negatīvi ietekmē gan iesaistītos klientus, gan valsts un tās banku sektora reputāciju. Kas būtu jādara, lai uzlabotu Latvijas banku sistēmu? Manuprāt, Latvijas valdība, regulators un banku sektors kopumā mēģina uzlabot Latvijas banku sistēmu ne tikai valstiskā, bet arī Eirogrupas līmenī. Domāju, ka šiem centieniem ir jāturpinās visās jomās, īpašu uzmanību pievēršot darbinieku kvalifikācijai un tehniskajiem resursiem. Diemžēl tie spēki, kuri cenšas pārkāpt noteikumus un veiksmīgi īstenot noziedzīgas darbības, liek lietā visus iespējamos līdzekļus un neatlaidīgi meklē arvien jaunus risinājumus. Gan attiecībā uz darbinieku kvalifikāciju, gan tehnisko aprīkojumu un informācijas apmaiņu banku sektoram ikvienā valstī joprojām nākas saskarties ar ļoti daudziem izaicinājumiem un riskiem. Par vienu no Eiropas prioritātēm pēdējos gados kļuvusi arī enerģētika. Kādas šajā jomā šobrīd ir pasaules tendences - vai mēs kļūstam zaļāki? Politiski - noteikti. Arī sabiedrība kļūst daudz labāk informēta un pieprasa rīcību. Tieši tāpēc domāju, ka mūsu vienīgā iespēja ir kļūt zaļākiem. Jāatgādina, ka Parīzes klimata konferencē tika noteikti ļoti ambiciozi mērķi, kas saistās ar globālo sasilšanu un klimata pārmaiņām. Gan ES valstis, gan ES kopumā dodas pareizajā virzienā. Piemēram, Vācija, reaģējot uz kodolkatastrofu Fukušimā, nolēmusi nākamo dažu gadu laikā pilnībā atteikties no kodolenerģijas izmantošanas. Kodolelektrostaciju radītie riski ir pārāk lieli un bīstami gan videi, gan klimatam. Turklāt Vācija vēlas elektrostacijās tuvākajā nākotnē pārtraukt brūnogļu - lignīta izmantošanu, kā arī apsver iespēju vidējā termiņā atteikties arī no citiem ogļu veidiem. Vienlaikus ir skaidrs, ka elektroenerģijas patēriņš Eiropā ievērojami pieaug, jo ikdienā mēs lietojam arvien vairāk elektroierīču. Kā mēs apmierināsim šo krasi augošo pieprasījumu? Viena iespēja ir atjaunojamie energoresursi (AER), kas ļoti strauji attīstās. Vācija bija viena no pirmajām, kas sāka izmantot saules un vēja enerģiju, to lielā mērā subsidējot patērētājiem. Efekts bija iespaidīgs - AER mūsdienās veiksmīgi konkurē ar fosilajiem enerģijas avotiem. Vai es šobrīd investētu savus līdzekļus naftas, gāzes vai ogļu industrijā? Visticamāk, - nē. Es drīzāk investētu jaunās, ilgtspējīgās tehnoloģijās. Daudz tiek runāts par AER īpatsvara palielināšanu un energoefektivitāti, taču bieži vien uzņēmēji uzsver, ka ieviest šos risinājumus ir dārgi. Vai paredzams, ka nākotnē zaļās tehnoloģijas kļūs lētākas? Protams, šīs tehnoloģijas ir dārgas, taču nevajadzētu aizmirst, ka nesenā pagātnē tās bija vēl dārgākas. Tehnoloģijas attīstās ļoti ātri, ar jaunajiem tirgiem, piemēram, Ķīnu, priekšgalā. Attīstīto valstu elektroenerģijas patēriņš šobrīd veido apmēram 40% no kopējā pasaules patēriņa, kamēr strauji augošās Āzijas ekonomikas patērē 20%. Eksperti prognozē, ka nākamo 20 vai 30 gadu laikā šī proporcija būs apgriezta otrādi, bet kopējais enerģijas patēriņš pasaulē būs daudz augstāks nekā tagad. Mums jārīkojas ātri - globālais vilciens uzņem ātrumu un Eiropas ekonomikas vairs neatrodas pirmajos vagonos. Jau šobrīd Ķīnā ir vairāk elektromobiļu nekā Eiropā. Vairākas Eiropas valstis jau izteikušas vēlmi nākotnē pilnībā atteikties no fosilās enerģijas. Vai tas, jūsuprāt, ir nepieciešams un reāli izdarāms? Kad 1999. gadā kā Vācijas vēstnieks Apvienotajā Karalistē ierados Londonā, viens no pirmajiem cilvēkiem, ko satiku, bija British Petroleum (BP) vadītājs. Mēs runājām vairāk nekā pusotru stundu, bet viņš praktiski nepieminēja BP pamat-biznesu - degvielu. Viņš runāja par zaļo enerģiju un zaļajām tehnoloģijām. Viņš teica, ka tā ir mūsu nākotne, uzsverot, ka tā ir viņa kā vadītāja atbildība, lai šis uzņēmums turpinātu darboties rentabli. Viņam bija taisnība, vai ne? Tad, jūsuprāt, atteikšanās no fosilajiem resursiem nākotnē ir pavisam reāla ideja? Šīs lietas nav tikai baltas vai melnas. Protams, fosilie resursi mums ir nepieciešami, taču būtu muļķīgi dedzināt naftu, lai ražotu elektrību vai nodrošinātu mobilitāti. Jāatceras, ka vienu mērķi var sasniegt dažādos veidos. Skaidrs, ka nākotnē mūsu dzīvesstils, visticamāk, mainīsies, un es nedomāju, ka tas ir slikti. Tajā pašā laikā es uzskatu, ka daudzās sfērās arī nākotnē fosilie resursi tiks izmantoti efektīvāk. Ceru, ka tiks samazināta neefektīva un videi kaitīga fosilo resursu izmantošana, taču, manuprāt, šiem resursiem noteikti būs sava vieta tirgū. Jūs minējāt, ka šobrīd drīzāk neizvēlētos investēt fosilo resursu industrijā. Kurā no resursu veidiem jūs ieguldītu savu naudu? Minēšu vienu piemēru. Latvijā ir inovatīvs uzņēmums, kas ražo materiālu, kas specializējas liela mēroga betona grīdu ražošanā, piemēram, lieliem veikaliem, noliktavām un ražotnēm. Tas pielieto inovatīvu tehnoloģiju, kura ļauj samazināt cementa izmantošanu par 40%. Tādējādi ne tikai samazinās cementa ražošanai nepieciešamais enerģijas apjoms, bet būvniecībai kopumā nepieciešams īsāks laiks. Pateicoties īpašajai jauno izejvielu kombinācijai, viņu grīdas ir teju imūnas pret plaisām, kas agrāk bija liela nozares problēma. Trīs priekšrocības vienā tehnoloģijā - lieliski! Vai es investētu šādā uzņēmumā? Mana atbilde ir pārliecinošs «jā»! Es varētu izklāstīt arī simtiem citu līdzīgu piemēru. Zināms, ka iepriekš esat bijis Vācijas vēstnieks Apvienotajā Karalistē. Daudzu eiropiešu bažas šobrīd saistās tieši ar šo valsti un tās turpmākajiem lēmumiem. Ar ko būtu jārēķinās pēc Lielbritānijas izstāšanās no ES? Esmu novērojis, ka, runājot par šo jautājumu, sabiedrība dalās divās daļās. Vieni Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES uztver kā atvieglojumu, jo uzskata, ka ar šo valsti vienmēr bijis grūti sadarboties, un briti paši nebija pārliecināti, vai vēlas būt daļa no Eiropas. Savukārt otra sabiedrības daļa, pie kuras piederu arī es, domā, ka Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES ir liels zaudējums. Nākotne būs ļoti atšķirīga no pagātnes. Eiropa vairs nav vadībā. XIX gadsimtā Apvienotā Karaliste bija liela un varena valsts. Kura no Eiropas valstīm XXI gadsimtā ir pietiekami spēcīga, lai veiksmīgi pastāvētu atsevišķi? Ne Apvienotā Karaliste, ne Vācija, ne Francija. Savukārt ES ir ļoti spēcīga organizācija - nopietns starptautisks spēlētājs, bet tikai tādās jomās kā tirdzniecība, kur dalībvalstis ir apvienojušas savu suverenitāti Eiropas Komisijas rokās. Ja Brexit notiks un kad tas notiks, mums būs jāiemācās sadzīvot ar jauno situāciju, kārtējo izaicinājumu, kas diemžēl ir pašu radīts. Armanda Vilcāne, Laikraksts Dienas Bizness, 2019.gada 2.aprīlis   Eksperta viedoklis. Intervija Dienas Biznesam ar H. F. fon Plocu

Atbilstoši Eiropas Savienības otrās Maksājumu pakalpojumu direktīvas (PSD2) prasībām Baltic International Bank piedāvā API “Sandbox” risinājumu atvērtai sadarbības platformai (Open Banking). “Sandbox” jeb “smilšukastes vide” ir droša vide, kurā trešo pušu pakalpojumu nodrošinātāji var testēt idejas un inovācijas aktīvu pārvaldīšanas un finanšu sektorā. Risinājums ir piemērots gan lieliem uzņēmumiem, gan neatkarīgiem attīstītājiem, jo īpaši visiem, kuri interesējas par jauniem digitāliem produktiem, pakalpojumiem un inovācijām. Baltic International Bank digitālo pakalpojumu attīstības vadītājs Jānis Osis skaidro: “Atvērtā bankas sadarbības platforma jeb Open Banking ir daļa no mūsu jaunā internetbankas projekta, kas darbosies kā platforma jaunu produktu un pakalpojumu attīstībai nākotnē. Internetbanka būs pieejama šīs vasaras nogalē un piedāvās lietotājiem jaunu funkcionalitāti, drošības uzlabojumus, kā arī plašāku pakalpojumu klāstu. Daži no lielākajiem finanšu pakalpojumu uzņēmumu izaicinājumiem šobrīd ir virzība pretim modernām digitālām iespējām un atbilstošu risinājumu ieviešana.” “Baltic International Bank ne tikai iet rokrokā ar jaunākajām banku nozares tendencēm, bet pat apsteidz tās, ieviešot jaunas tehnoloģijas un digitālos risinājumus, kas ļauj palielināt piedāvāto pakalpojumu vērtību,” piebilst Osis. Šobrīd banka piedāvā API “Sandbox” risinājumu, kura ietvaros atbilstoši Eiropas Savienības Maksājumu pakalpojumu direktīvas PSD2 2.redakcijai ir pieejamas divas lietojumprogrammu saskarnes (API). API izmanto, lai koplietotu datus vai uzsāktu darbības starp lietojumprogrammām gan organizāciju iekšienē, gan starp organizācijām. Baltic International Bank ieviestais API “Sandbox” risinājums ļauj tirgū ienākt jauniem spēlētājiem – gan maksājumu ierosināšanas pakalpojumu sniedzējiem, gan konta informācijas pakalpojumu sniedzējiem. Doties uz Open Banking   Par Maksājumu pakalpojumu direktīvu (PSD2) 2018. gada sākumā ES stājās spēkā otrā Maksājumu pakalpojumu direktīva, pazīstama kā PSD2 (Payment Service Directive 2). Tās nosacījumi ir atspoguļoti Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā. Šīs direktīva pavēra iespēju Open Banking attīstībai, palīdzot klientiem vēl labāk pārraudzīt savus maksājumus, konta informāciju, kā arī kopumā palielinot konkurenci finanšu tirgos.

Nākotnes scenārijs – mazāk skaidras naudas, lielāka pakalpojumu digitalizācija un labāk attīstīti investīciju produkti. “Nākamajos piecos gados aktuālākas kļūs investīciju iespējas plašākam cilvēku lokam,”  laikrakstam Diena uzsver Baltic International Bank valdes priekšsēdētājs Viktors Bolbats.   Mazie un vidējie «Lai gan pastāv viedoklis, ka Latvijas vietējais tirgus ir piesātināts un piepildīts ar daudzveidīgiem banku piedāvājumiem, ikdienā bieži vien klienti min pretēju piemēru.  Latvijā vēl aizvien līdz galam neaizņemta banku niša ir mazie un vidējie uzņēmumi, kas lielajām bankām līdz šim nešķita pietiekami interesanti. Gan Latvijas uzņēmēji, kas piesaista sākotnējo kapitālu, gan arī tie, kuru bizness un ambīcijas pārsniedz Latvijas robežas, kā arī pat tie, kuri var piesaistīt ārvalstu līdzinvestoru savam biznesam, bieži nevar saņemt nepieciešamo finansējumu Latvijā,» situāciju raksturo Baltic International Bank valdes priekšsēdētājs Viktors Bolbats. Viņš gan piebilst – lai sekmīgi strādātu ar jaunajiem klientiem, svarīgi piedāvāt tiem nepieciešamos pakalpojumus un nodrošināt to, lai likmes un tarifi būtu pieejami plašam klientu lokam. Pēc V. Bolbata teiktā, bankas pakalpojumu klāstā ir gan vietējā biznesa kreditēšana, gan arī kapitāla pārvaldīšana, proti, pakalpojumi, kas ļautu klientiem, kuru pamatmērķis ir izvietot līdzekļus, un klientiem, kuru mērķis ir rast finansējumu biznesa plāniem, saņemt vēlamo finanšu risinājumu. Kapitāla tirgus attīstības niša ir tā, kurā banka aktīvāk sāka darboties pagājušajā gadā. Šī un tai radniecīgas nišas, pēc V. Bolbata domām, augs arī nākamajos gados. Investīciju produkti Runājot par banku pakalpojumu izmaiņām, V. Bolbats izsaka viedokli, ka banku biznesa un sniegto pakalpojumu klāsta transformācija notiek gan Latvijā, gan pasaulē. Tas esot saistīts ar to, ka bankas pāriet no biznesa modeļa, kas paredz lielu daudzumu īstermiņa darījumu, uz augstākas pievienotās vērtības pakalpojumiem, piemēram, uz investīciju pakalpojumiem un brokerpakalpojumiem, kā arī uz aktīvu pārvaldīšanu. Baltic International Bank pārstāvis piebilst, ka arī klasiskais aktīvu pārvaldīšanas modelis Latvijā aprobežojas ar fondu produktiem un tipveida piedāvājumu. Augot jaunai klientu paaudzei, nākamo piecu gadu laikā aktuālāks kļūs jautājums par to, kā vienkāršā veidā piedāvāt investēšanas iespējas plašākam cilvēku lokam. Turpmāko piecu gadu laikā paredzu uzplaukumu gan tā dēvētajam investment banking, kam šobrīd vairāk ir pievērsusies arī Baltic International Bank, gan arī specializētiem nišas produktiem. Mūsu kredītiestādes jaunie pakalpojumi ir saistīti ar augstāku pievienoto vērtību, investīciju pakalpojumiem, piemēram, piedāvāt klientam ieguldījumu iespējas, izvietot viņa līdzekļus, investējot aktīvos – uzņēmumos, finanšu instrumentos, nekustamajā īpašumā.Viktors Bolbats   Viņš piebilst, ka mūsu dinamiskajā laikmetā mainās ne tikai banku pakalpojumu saturs, bet arī forma, jo aizvien vairāk pakalpojumu tiek piedāvāti attālināti. «Bankām jāsaprot, ka mūsdienu digitālajā laikmetā vairs nav nepieciešams plašs, klasisks banku pārstāvniecību skaits, lai varētu nodrošināt visus pakalpojumus, bet līdzekļus labāk novirzīt, piemēram, jaunu bankas instrumentu testēšanai,» uzskata V. Bolbats. Mārtiņš Apinis, Laikraksts Diena, 2019.gada 7.marts   Eksperta viedoklis. Viktors Bolbats. Laikraksts Diena 

Ņujorkas reitingu aģentūra Sigma Ratings piešķīrusi bankai Baltic International Bank finanšu noziegumu novēršanas atbilstības reitingu BBB+, ievietojot to starp nozares līderiem. Sigma ziņojumā arī minēts, ka bankas nākotnes novērtējums ir pozitīvs. Sigma Ratings izvērtēja Baltic International Bank raksturīgo risku vidi un kontroles efektivitāti finanšu noziegumu novēršanā. Pārskats ietver vairākus finanšu noziegumu novēršanas faktorus, tostarp nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu, sankcijas un arī ārējā riska jautājumus, piemēram, ģeopolitisko risku, kā arī vietējā regulatora darbību. Baltic International Bank Valdes priekšsēdētājs Viktors Bolbats norāda: “Esam patiesi iepriecināti par atzītās reitingu aģentūras Sigma Ratings sniegto pozitīvo novērtējumu, kas ir apliecinājums, ka mūsu paveiktais ārkārtīgi lielais darbs un ievērojamie ieguldījumi finanšu noziegumu apkarošanā ir atmaksājušies.  Baltic International Bank stingri uzskata, ka privātā kapitāla bankām ir jādarbojas ilgtspējīga biznesa modelī, ieviešot korporatīvās pārvaldības principus un caurspīdīgumu visās darbībās, tostarp cīņā ar finanšu noziegumiem.”   Sigma Ratings ziņojumā minēts, ka Baltic International Bank stiprās puses ir palielinātas investīcijas finanšu noziegumu novēršanas atbilstībā – gan cilvēkresursu, gan tehnoloģiju, kā arī komplicēta darījumu monitoringa sistēma (TMS) ar visaptverošu iespējamo scenāriju konstatēšanas sarakstu. Baltic International Bank ir ieviesta progresīva kontroles sistēma cīņā pret finanšu noziegumiem.   Baltic International Bank ir pelnījusi uzslavu par caurspīdīguma ieviešanu procesos un investīcijām finanšu noziegumu kontroles vidē. Reitings apliecina salīdzinoši spēcīgu kontroles vidi un parāda, ka vadības komanda rīkojas apņēmīgi un aktīvi, apzinoties proaktīvo risku pārvaldības nozīmi visos kontroles posmos Stjuarts Džonss Juniors (Stuart Jones, Jr.) Sigma Ratings izpilddirektors   Ņemot vērā vispārējo situāciju nozarē, Banka ir pārliecināta, ka Latvijā strādājošām bankām ir jāveido ilgtspējīgs biznesa modelis, kas balstīts uz augstiem korporatīvās pārvaldības principiem, tostarp finanšu noziegumu apkarošanas jomā. 2018. gadā Baltic International Bank investējusi darbinieku kvalifikācijas celšanā un ekspertīzes stiprināšanā finanšu noziegumu apkarošanas jomā atbilstoši starptautiskajiem standartiem. Piemēram, visi bankas darbinieki, kas īsteno “Know Your Customer” (KYC) un “Know Your Customer`s Partner” (KYCP) principus ir izgājuši padziļinātas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas (NILLTFN) apmācības, kā arī ir ieviesti grozījumi NILLTFN politikā un procedūrās. Pateicoties Baltic International Bank darbības modelim un Bankas īstenotajiem augstas korporatīvās pārvaldības un ilgtspējīga biznesa principiem, kā arī sociāli atbildīgām iniciatīvām, 2018. gadā Baltic International Bank saņēmusi Ilgtspējas indeksa Zelta godalgu un Ģimenei draudzīga komersanta statusu.    Baltic International Bank Financial Crime Compliance (FCC) Rating Report   Par Sigma Ratings Sigma Ratings, Inc. (“Sigma”) ir Ņujorkas uzņēmums, kas ieņem vadošo pozīciju uz tehnoloģijām balstītā pieejā, lai novērtētu pārvaldību un finanšu noziegumu risku organizāciju līmenī. Sigma izvērtē organizāciju riskus, kas saistīti ar finanšu noziegumu novēršanu, pārvaldību, sankcijām, korupciju un reputāciju. Sigma metodika ir balstīta uz nozares labāko praksi un izstrādāta konsultējoties ar publisko un privāto sektoru. Pirms publicēšanas Sigma reitingus pārbauda arī neatkarīga Reitingu komisija. Sigma regulāri sadarbojas ar ASV un citu valstu regulatoriem, lai gūtu idejas un atgriezenisko saiti. Sigma vadības komandā ietilpst profesionāļi ar vairāk nekā 1000 gadu kopīgo pieredzi, tostarp eksperti, kas strādājuši finanšu noziegumu apkarošanas jomās ASV valdībā, kā arī tiesību un finanšu nozares pārzinātāji. Uzņēmuma klienti ir finanšu institūcijas, investīciju firmas, starptautiski uzņēmumi, apdrošināšanas firmas un valdības Ziemeļamerikā, Dienvidamerikā, Eiropā, Tuvajos Austrumos un Dienvidaustrumāzijā.

Baltic International Bank 2018. gada 4. ceturkšņa finanšu sniegums ir pārspējis pirmo trīs 2018. gada ceturkšņu kopējo rezultātu. 2018. gads bija bankas pārmaiņu un optimizācijas gads, jo Bankas vadība sekmīgi ieviesa izmaksu efektivizācijas un ieņēmumu palielināšanas plānu. Kopējais klientu līdzekļu apjoms sasniedza 499 miljonus eiro, un pārvaldīšanā esošo aktīvu apjoms 2018. gada 4. ceturkšņa beigās bija 74,34 miljoni eiro. Pozitīvi vērtējama arī brokeru apkalpošanā esošo finanšu instrumentu apjoma dinamika – 2018. gada 4. ceturkšņa beigās tā sasniedza 178 miljonus eiro, kas ir par 47% vairāk nekā 2017. gada beigās. Banka turpina iedzīvināt jauno biznesa stratēģiju, kas balstīta uz klientiem ar investīciju vajadzībām un potenciālu. Šobrīd situācija finanšu sektorā Latvijā un pasaulē ir izaicinoša. Lai sasniegtu Bankas stratēģisko mērķi - kļūtu par ilgtspējīgu investīciju banku un turpinātu būt stabils sadarbības partneris Baltijā un Eiropā saviem klientiem, Bankai ir jāstrādā divos virzienos. Pirmkārt, mums pašiem ir jābūt maksimāli efektīviem un konkurētspējīgiem savā darbībā. Esam ieguldījuši jaunas digitālas infrastruktūras izveidē un investīciju pakalpojumu izstrādē un ieviešanā, piemēram, korporatīvo obligāciju emisijas organizēšanā un Klientu servisa uzlabošanā. Savukārt otrs virziens ir mērķtiecīga sadarbība ar valsts institūcijām un Finanšu nozares asociāciju, lai kopīgā dialogā panāktu Latvijas finanšu nozares atbilstību starptautiskiem standartiem un atjaunotu tās reputāciju un stabilitāti. Tikpat svarīgi ir uzturēt saikni ar saviem klientiem Latvijā un starptautiskajos tirgos, lai nodrošinātu nepārtrauktu un kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu. Bankas biznesa stratēģiskie darbības principi paliek nemainīgi – nodrošināt atbilstīgu un caurspīdīgu darbību, kā arī sniegt individuālās apkalpošanas pakalpojumus, koncentrējoties uz ilgtspējīgām investīcijām balstītā pieejā.Baltic International Bank valdes priekšsēdētājs Viktors Bolbats   Ņemot vērā vispārējo situāciju nozarē, Banka ir pārliecināta, ka Latvijā strādājošām bankām ir jāveido ilgtspējīgs biznesa modelis, kas balstīts uz augstiem korporatīvās pārvaldības principiem, tostarp finanšu noziegumu apkarošanas jomā. 2018. gadā Baltic International Bank investējusi darbinieku kvalifikācijas celšanā un ekspertīzes stiprināšanā finanšu noziegumu apkarošanas jomā atbilstoši starptautiskajiem standartiem. Piemēram, visi bankas darbinieki, kas īsteno “Know Your Customer” (KYC) un “Know Your Customer`s Partner” (KYCP) principus ir izgājuši padziļinātas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas (NILLTFN) apmācības, kā arī ir ieviesti grozījumi NILLTFN politikā un procedūrās. Ienākumi no pamatdarbības 2018. gada 4. ceturksnī veidoja 14,88 miljonus eiro. Salīdzinot ar 2017. gadu, Bankai ir izdevies noslēgt 2018. gadu ar lielākiem pamatdarbības ieņēmumiem un mazākiem pamatdarbības izdevumiem. Banka ir strauji palielinājusi komisijas ieņēmumus – tīro komisijas ienākumu īpatsvars pieaudzis līdz 56,9% salīdzinājumā ar šo pašu periodu iepriekšējā gadā, kad tie veidoja 25,6%. Tīro procentu ienākumu īpatsvars bija 24,1%. Administratīvo izdevumu apjoms – 13,39 miljoni eiro. Bankas vadībai ir izdevies apvienot ieņēmumu palielināšanu ar izmaksu optimizāciju, lai sasniegtu efektīvāku darbības modeli un vienlaikus rastu iespējas ieguldīt Bankas attīstībā un Klientu servisa uzlabošanā. Banka ir panākusi vērā ņemamu progresu virzienā uz lielākiem komisijas ieņēmumiem par apkalpošanu, investīciju, brokeru un aktīvu pārvaldīšanas pakalpojumiem. Bankas bilance joprojām ir konservatīva ar augstu likviditātes radītāju. Likviditātes seguma rādītājs (LCR, Liquidity Coverage Ratio) bija 247%. Neto stabila finansējuma rādītājs (NSFR, Net Stable Funding Ratio), kas raksturo stabila finansējuma pieejamību aktīviem un ārpusbilances saistībām, ir sasniedzis 153,6%. Bankas augsti likvīdie aktīvi (aktīvi ar investīciju līmeņa reitingu un prasības pret Latvijas Banku) veidoja 159,40 miljonus eiro jeb 56% no kopējiem aktīviem. Ieguldījumi valsts obligācijās veidoja 17,5 miljonus eiro jeb 6,1% no kopējiem aktīviem. Likvīdo aktīvu struktūra ir labi diversificēta: 13% veido obligācijas, 7% veido prasības pret kredītiestādēm, 79% veido prasības pret Latvijas Banku un 1% veido kase. Šī gada ceturtajā ceturksnī Banka, turpinot atbalstīt latviešu literatūras izaugsmi, īstenoja lasīšanas veicināšanas projektu “Bibliotēka”, kas aicina atklāt sabiedrībai stāstus par literatūras nozīmi cilvēku dzīvēs, stāstus par personīgajām bibliotēkām, to saturu, kā arī emocionālo un profesionālo vērtību. Projektā iesaistīti latviešu rakstnieki un citi aktīvi Latvijas literatūras dzīves veidotāji. Projektā “Bibliotēka” ievaros organizētajā skolēnu radošo darbu konkursā pirmo vietu un galveno balvu 100 grāmatas skolas bibliotēkai ieguva Ērgļu vidusskola. Skolēnu darbus vērtēja atzīta žūrija, tostarp atzītā rakstniece Nora Ikstena. Savukārt Latvijas Nacionālās bibliotēkas Tautas grāmatu plauktam Baltic International Bank dāvāja darbinieku sarūpētās grāmatas, akcentējot vienu no bankas pamatvērtībām PĀRMANTOJAMĪBU, jo ar grāmatu palīdzību iespējams nodot nākamajām paaudzēm svarīgas vērtības. Lai ieviestu Bankas ilgtermiņa darbības plānus plānu un radītu darbiniekiem un klientiem ērtu  vidi, kā arī veicinātu tās ilgtspēju, Banka uzsākusi vērienīgu Vecrīgas kvartāla, starp Kalēju ielu un Vecpilsētas laukumu kompleksu, atjaunošanu. Kopējās projekta investīcijas 5 gadu laikā būs apmēram 12 miljoni eiro. Projekta pirmajā kārtā kvartālā tiks nodrošinātas modernas darba telpas Bankas darbiniekiem un otrajā kārtā tiks izveidotas telpas vietējiem uzņēmējiem biznesa attīstīšanai. Pateicoties Baltic International Bank darbības modelim un Bankas īstenotajiem augstas korporatīvās pārvaldības un ilgtspējīga biznesa principiem, kā arī sociāli atbildīgām iniciatīvām, 2018. gadā Baltic International Bank saņēmusi Ilgtspējas indeksa Zelta godalgu un Ģimenei draudzīga komersanta statusu. Bankas (Koncerna) galvenie finanšu rādītāji:   uz 31.12.2018 uz 30.09.2018 Aktīvi: 287,28 miljoni eiro (287,27 miljoni eiro) 272,34 miljoni eiro (272,09 miljoni eiro) Brokeru apkalpošanā esošo finanšu instrumentu vērtība: 178 miljoni eiro 199 miljoni eiro Zaudējumi: 305 tūkstoši eiro (498 tūkstoši. eiro) 2,35 miljoni eiro (2,55 miljoni eiro) Likviditātes rādītājs: 76,33% 72,96%   Pilns finanšu pārskats par periodu, kas noslēdzās 2018.gada 31.decembrī  

Baltic International Bank galvenais akcionārs, ilggadējs latviešu literatūras mecenāts, Valērijs Belokoņs, kurš darījis iespējamu arī šobrīd aktuālo lasīšanas veicināšanas projektu “Bibliotēka”, uzskata, ka literatūras nozares pastāvēšana ir būtiska visai mūsu nācijai. Lai latviešu kultūra un valoda varētu turpināties, ir jāpastāv literatūrai. Ko gan vēl mēs atstājam bez valodas? Mēs atstājam savas tautas domas. Ja mēs pazaudēsim vārdu, mēs pazaudēsim domu. Tāpēc ir jāizdod grāmatas – lai mēs saglabātu lielu, pabeigtu, filozofisku domu.Valērijs Belokoņs Intervijā, kas šomēnes publicēta kā septītā video stāstu sērijā “Bibliotēka”, Valērijs Belokoņs ļauj ieskatīties savā privātajā bibliotēkā un atklāj savu personīgo motivāciju atbalsta sniegšanai. Grāmatās ir viss nepieciešamais mūsu dzīvei un mūsu dvēseles dzīvei. Atbalstīt grāmatas man ir dzīves un dvēseles pieprasījums. Cilvēks var atbalstīt literatūru tikai tad, ja viņš to saprot, un viņam tā ir nepieciešama. Nav tā, ka literatūra nāktu ar izstieptu roku.Valērijs Belokoņs Mecenāts pauž arī savu skatījumu uz literatūras lomu latviešu valodas saglabāšanā. “Mēs pašreiz esam situācijā, kad ir nepieciešams saglabāt savu valodu un kultūru. Uzskatu, ka šobrīd mēs to darām , un to noteikti vajag turpināt.” Vēl intervijā Baltic International Bank galvenais akcionārs caur smiekliem, un vienlaikus ļoti nopietni norāda, ka visas atbildes uz jautājumiem ir atrodamas grāmatās. “Mūsdienās cilvēki domā, ka visas atbildes ir atrodamas Google, man nāksies viņus apbēdināt, jo tā nav. Visas atbildes ir grāmatās,” viņš saka. Skatīties pilnu interviju Pilnu video interviju ar Valēriju Belokoņu iespējams noskatīties projekta “Bibliotēka” mājas lapā www.manabiblioteka.lv. Turpat skatāmas arī sešas līdz šim publicētās intervijas – ar rakstniekiem Noru Ikstenu un Māri Bērziņu, Romas Katoļu Baznīcas Rīgas arhibīskapu-metropolītu Zbigņevu Stankeviču, Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) direktoru Andri Vilku, LNB Atbalsta biedrības direktori Kārinu Pētersoni un  bijušo Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu. Tuvāko mēnešu laikā plānots publicēt arī intervijas ar dzejnieku un tulkotāju Uldi Bērziņu, latviešu mākslas vēsturnieku un heraldikas speciālistu Imantu Lancmani un Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Etnogrāfijas nodaļas vadītāju Sanitu Stinkuli. Projektu “Bibliotēka” veido “Baltic International Bank” – ilggadējs latviešu literatūras mecenāts. Iniciatīva “Bibliotēka” aicina atklāt sabiedrībai stāstus par literatūras nozīmi cilvēku dzīvēs, stāstus par personīgajām bibliotēkām, to saturu, kā arī emocionālo un profesionālo vērtību. Latviešu literatūras attīstība ir viens no “Baltic International Bank” ilggadējiem sabiedrības atbalsta virzieniem. Vadoties no pārliecības, ka savas valsts kultūras un vēstures pārzināšana ir katras tautas nacionālās identitātes pamatā, “Baltic International Bank” finansiāli atbalsta nacionālas nozīmes grāmatu izdošanu un literatūras projektu īstenošanu.

Šodienas finanšu uzņēmumu izaicinājumi ir mūsdienu digitālo iespēju un ar tām saistīto risinājumu ieviešana. „Baltic International Bank” uzsākusi darbu pie uzlabotas internetbankas versijas, kurā lietotāju ērtībām būs iekļauti funkcionalitātes un drošības uzlabojumi, kā arī papildināts un pilnveidots sniegto pakalpojumu klāsts. Topošā internetbanka būs platforma jaunu produktu un pakalpojumu attīstībai nākotnē. Jauno digitālās infrastruktūras risinājumu banka izstrādā sadarbībā ar Baltijas vadošo IT kompāniju „ETRONIKA”, un  internetbankas izveidē plānots investēt aptuveni vienu miljonu eiro. Pašlaik pabeigta internetbankas projekta 1. fāze, un tās pirmo versiju plānots nodot klientiem testēšanai, sākot no šī gada jūnija. Tālāk vasaras beigās sāksies pakāpeniska pāreja uz jauno internetbankas versiju visiem klientiem, kas tupināsies līdz šī gada oktobrim, kad jaunā internetbanka būs pieejama visiem klientiem. Konkurētspējīgajā finanšu nozares vidē mums nepārtraukti ir jābūt ātriem, inovatīviem un stratēģiskiem savos lēmumos. Tāpēc nepārtraukti attīstītam digitālos kanālus un investējam savā infrastruktūrā – tas ir būtiski, lai nodrošinātu ērtus un kvalitatīvus pakalpojumus saviem klientiem. Jaunie tehnoloģiskie risinājumu palīdz palielināt bankas piedāvāto pakalpojumu vērtību. Apvienojot nozares speciālistus un pārzinot klientu paradumus, tiks izveidota internetbanka, kas ļaus klientiem ietaupīt laiku un plānot finanses, saņemot tikai nepieciešamāko informāciju un ļaujot operatīvi veikt investīcijas un citus finanšu darījumus, jūtoties pārliecinātiem par viņu datu un līdzekļu drošību.Guntars Reidzāns, Baltic International Bank valdes loceklis   Plānotie uzlabojumi nodrošinās vienkāršu un ērtu finanšu pārskatu un darījumu veikšanu, kas uzlabos klientu apkalpošanas pieredzi. Izmaiņas tiks veiktas arī internetbankas dizainā – ejot līdzi tehnoloģiju attīstības tendencēm, tas ir veidots responsīvs un pielāgojas klienta digitālās ierīces ekrānam. Lietotājam būs iespēja personalizēt konta pārskatu, izvēloties sev aktuālu informāciju un tā  vizuālo noformējumu, kā arī pielāgot lapas dizainu atbilstoši savām vēlmēm. Īpaša uzmanība tiek pievērsta kā klientu ērtībai, tā arī drošībai. Gan vienots kopsavilkuma ekrāns par kontiem un produktiem, gan ērta internetbankas navigācija, gan pilnveidots OneSpan mobilā digipasa risinājums, kas ļaus autentificēt Klientu un apstiprināt darījumus ar “push notification” jeb mobilā paziņojuma metodi, noteikti uzlabos lietotāja pieredzi.  Tāpat tiks pilnveidoti jau ieviestie AML jeb noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas sistēmas iestatījumi. Kā arī bankas drošības un reizē arī klientu ērtību veicināšanai, turpmāk Finanšu instrumentu tirgus direktīvas (MIFID) anketu un Pazīsti savu klientu (Know your customer) anketu būs iespējams aizpildīt internetbankas klienta profilā.Jānis Osis, Baltic International Bank Digitālo kanālu attīstības vadītājs   Projekta izstrādātājs ir Lietuvas IT uzņēmums „ETRONIKA”, kas jau gandrīz 20 gadus specializējies finanšu pakalpojumu nozarē Baltijā, veidojot un piedāvājot inovatīvus digitālos risinājumus, ar galveno uzsvaru uz drošību un klientu ērtību. Regulāri uzlabojami ir nepieciešamība – attīstoties digitālajai videi un iespējām, parādās arī jauni draudi, tāpat jāņem vērā arī mainīgie likumdošanas regulējumi. Uzlabojot digitālo mijiedarbību, mēs padarīsim šo internetbankas platformu efektīvāku un lietotājam draudzīgāku – rezultātā tiks radītas jaunas iespējas gan klientiem, gan bankai.Arnoldas Jankūnas, „ETRONIKA” vadītājs   Arī maksājumu apstrādes ziņā ir jaunievedumi, kas būtiski uzlabos internetbankas lietošanas pieredzi un samazinās darbību veikšanai nepieciešamo laiku. Jaunās internetbankas ietvaros ir iespējams veikt vairāku līmeņu maksājumu parakstīšanu un pieteikumu apstiprināšanu, ir ieviesti ātrie maksājumi, tos ērti izvēloties no saņēmēju saraksta. Ātrai un ērtai vairāku maksājumu apstrādei ir ieviests maksājumu imports un maksājumu pārskatu eksports, vairāku maksājumu vienlaicīga apstiprināšana, kā arī gudrā maksājumu forma, kas pielāgojas atkarībā no klienta ievadītās informācijas. Bet ērtāku saziņu ar banku nodrošinās privātbaņķieris viena klikšķa attālumā. Jaunās internetbankas izveide ir tikai daļa no virknes ieviešamo jauninājumu, ko banka plāno īstenot. Nākotnē sagaidāmi arī ātrie maksājumi, „open banking” jeb atvērtā bankas sadarbības platforma, ieguldījumu un investīciju produktu līnija „Investīciju izvēlne” un citi risinājumi, kas atvieglos un uzlabos klientu apkalpošanas pieredzi.   Par ETRONIKA ETRONIKA ir starptautiski atzīts Ziemeļvalstu FinTech uzņēmums, kas piedāvā digitālās platformas finanšu un mazumtirdzniecības nozarēm, digitālo un mobilo parakstu, mobilos maksājumu risinājumus, kā arī digitālos pakalpojumus tirdzniecības vietām un citiem pakalpojumu sniedzējiem. Uzņēmums atrodas Viļņā, Lietuvā un ir daļa no NRD Companies grupas. NRD Companies - globāla informācijas tehnoloģiju un konsultāciju grupa, kas specializējas pārvaldības un ekonomiskās digitālās infrastruktūras attīstībā. NRD Companies grupu pārvalda INVL Technology UTIB, ir slēgta ieguldījumu sabiedrība, kas iegulda IT uzņēmumos. Tā ir iekļauta Nasdaq Vilnius biržā. INVL Technology pārvaldītie uzņēmumi darbojas kā klasteris un īsteno kopīgus projektus vairāk nekā 50 pasaules valstīs. BANKTRON ir godalgota viedā e-kanālu platforma, kas ļauj finanšu iestādēm nodrošināt nevainojami finanšu pakalpojumus dažādās ierīcēs.