ZIEMASSVĒTKU DEPOZĪTS

UZZINĀT VAIRĀK

Aktualitātes

Iknedēļas finanšu tirgus pārskats 04.01.-10.01.

  Konstantīns Goluzins, CFA Aktīvu pārvaldīšanas nodaļas vadītājs Tālr.: (+371) 6700 0456 E-pasts: trust@bib.eu SKATĪT LINKEDIN PROFILU   Pagājušās nedēļas galvenie notikumi Debates par ASV prezidenta vēlēšanu rezultātiem, kas 6. janvārī notika Kongresa ēkā Vašingtonā, pārtrauca nemieri pie Kapitolija. Pašreizējā prezidenta Donalda Trampa atbalstītāji pēc viņa uzstāšanās ASV galvaspilsētā notikušajā mītiņā, izrāvās cauri Kapitolija aizšķersojumam un sadūrās ar policiju un apsardzi. Demonstrantiem izdevās iekļūt ēkā, bet kongresmeņi tika evakuēti. Dažas stundas pēc nemieriem ASV Kongresa ēka atkal nonāca varas iestāžu kontrolē. Vēlēšanu rezultātu apspriešana tika atsākta. Viceprezidents Maikls Penss to nosauca par Amerikas demokrātijas "stingrības un spēka" pazīmi. Senāta demokrātu un republikāņu līderi Čaks Šumers un Mičs Makkonels nosodīja uzbrukumu Kapitolijai. Šumers notikušo nosauca par "traipu valsts imidžam, kuru nebūs viegli nomazgāt". Makkonels piebilda, ka Senāts netiks iebiedēts. Pēc prezidenta Donalda Trampa atbalstītāju iebrukuma Kapitolijā, demokrātu kongresmeņi plāno sākt jaunu, otro prezidenta impīčmenta procedūru. Demokrāti 11. janvārī iesniegs attiecīgu iniciatīvu ASV Kongresa Pārstāvju palātā. Lijo, kurš atbalstīja šo rezolūciju, paziņoja, ka nākamnedēļ gaidāms plenārsēdes balsojums, taču viņš un viņa domubiedri dod priekšroku Trampam labprātīgi atkāpties no amata vai ka ASV viceprezidents Maiks Penss sper soļus šajā virzienā. Rezolūcijas projektā Tramps tiek apsūdzēts par kūdīšanu uz nekārtībām un tiek raksturots kā drauds nacionālajai drošībai, demokrātijai un konstitūcijai. Ekonomikas dati ASV. Sākotnējo pieteikumu skaits bezdarbnieka pabalstam tika reģistrēts 787 tūkstošu apmērā, kas ir par 3 tūkstošiem mazāk nekā iepriekšējā nedēļā un par 13 tūkstošiem mazāk, nekā prognozēja analītiķi. Bezdarba līmenis decembrī palika nemainīgs - 6,7%, un jaunu darba vietu skaits nelauksaimniecības nozarē samazinājās par 140 tūkstošiem, pretēji cerībām par 71 tūkstoša darba vietu pieaugumu. Eiro zona. Patēriņa cenu indekss decembrī salīdzinājumā ar novembri pieauga par 0,3%, savukārt gada inflācijas līmenis sastādīja -0,3%. Pamata inflācijas pieauguma temps, neskaitot pārtikas preces un energoresursus, decembrī sasniedza 0,2% gadā. Bezdarba līmenis novembrī samazinājās par 0,1 procentpunktu un sastādīja 8,3%.   Svarīgākie šīs nedēļas notikumi Pirmdien Ķīnā tiks publicēti inflācijas dati par decembri Trešdien ASV tiks publicēti dati par inflāciju decembrī, kā arī dati par nedēļas naftas rezervju izmaiņām. Ceturtdien Ķīna publicēs datus par tirdzniecības bilanci decembrī, bet ASV zinās sākotnējo pieteikumu skaitu par bezdarbnieka pabalstiem par iepriekšējo nedēļu. Piektdien ASV publicēs datus par decembra mazumtirdzniecību un rūpniecisko ražošanu. Šeit sniegtajai informācijai ir informatīvs raksturs, tā nevar tikt uzskatīta par piedāvājumu vai ieteikumu pirkt, turēt vai pārdot vērtspapīrus, vai par ieguldījumu ieteikumu, ieguldījumu pētījumu vai ieguldījumu konsultāciju vai par ieteikumu uzticēt jūsu aktīvu pārvaldīšanu noteiktajam ieguldījumu pārvaldniekam. Klients pilnībā apzinās un uzņemas visus riskus, kas saistīti ar ieguldījumiem. Šo informāciju ir sagatavojusi AS Baltic International Bank.

Baltic International Bank kļuvusi par Eiropas Komercsabiedrību (Societas Europaea).

Baltic International Bank (turpmāk – Sabiedrība) pārveide no akciju sabiedrības (AS) par Eiropas komercsabiedrību (SE) reģistrēta Latvijas Republikas komercreģistrā 2020. gada 21. decembrī, ar mērķi stiprināt Sabiedrības starptautisko dimensiju un veicināt starptautisko atpazīstamību Eiropas Savienībā Sabiedrības un potenciālo klientu, citu starptautisko banku un finanšu pakalpojumu sniedzēju vidū. Sabiedrības nosaukums pēc pārveides ir Baltic International Bank SE, kā arī tiek saglabāta pašreizējā korporatīvā struktūra un pārvaldība. Sabiedrības juridiskā adrese pēc pārveides netiek mainīta un atrodas Kalēju ielā 43, Rīgā, Latvijā, LV-1050, bet galvenais birojs - Grēcinieku ielā 6, Rīgā, Latvijā, LV-1050. Sabiedrības padomes un valdes locekļu sastāvs paliek nemainīgs. Sabiedrības valdes un padomes locekļi turpinās darboties uz tādiem pašiem nosacījumiem kā līdz šim, ievērojot Sabiedrības statūtus un spēkā esošo Sabiedrības valdes darbības nolikumu un Sabiedrības padomes darbības nolikumu, kā arī citus normatīvos dokumentus. Pārveide neietekmē Sabiedrības pamatkapitālu un akcionāru tiesības, akcionāri saglabā tādu akciju skaitu kā pirms pārveides, kā arī visas tiesības, kādas piemīt akcionāriem, atbilstoši normatīvajiem aktiem.   Sabiedrība turpina veikt līdzšinējo komercdarbību.

Iknedēļas finanšu tirgus pārskats 14.12.-20.12.

  Konstantīns Goluzins, CFA Aktīvu pārvaldīšanas nodaļas vadītājs Tālr.: (+371) 6700 0456 E-pasts: trust@bib.eu SKATĪT LINKEDIN PROFILU   Pagājušās nedēļas galvenie notikumi ASV Kongresā tika panākta vienošanās par jaunu palīdzības paketi gandrīz 900 miljardu ASV dolāru apmērā, lai stimulētu valsts ekonomiku pandēmijas laikā. Palīdzības pakete paredz papildu 300 dolāru bezdarbnieka pabalstus, tiešos maksājumus 600 dolāru apmērā dažām pilsoņu kategorijām. Komplektā ietilpst arī pasākumi, lai atbalstītu uzņēmumus, skolas, veselības aprūpes sniedzējus un īrniekus, kuriem draud izlikšana, jo viņi nespēj samaksāt īres rēķinus. Paredzams, ka par jauno iniciatīvu Parlaments un Senāts balsos pirmdien, 21. decembrī. Elektoru kolēģijas balsojums, kas 14. decembrī notika visos 50 štatos un Kolumbijas apgabalā, apstiprināja Džo Baidena uzvaru, izbeidzot ilgstošo strīdu par ASV prezidenta vēlēšanu iznākumu. Kā paredzēja visi pēcvēlēšanu dienas balsošanas vēlēšanu rezultāti, demokrātu kandidāts saņēma 306 vēlētāju balsis, Donalds Tramps 232. Elektoru kolēģijas balsošana parasti tiek uzskatīta par formālu procedūru, lai gan saskaņā ar ASV konstitūciju elektoru kolēģija izlemj, kurš ieņems valsts prezidenta amatu. Bet šogad oficiāla vēlēšanu rezultātu apstiprināšanā tika vērota ar īpašu uzmanību, jo Donalds Tramps joprojām nav atzinis sakāvi, apgalvojot, ka vēlēšanas tika aizvadītas ar masveida krāpšanu. Pēdējā savā 2020. gada sanāksmē, ASV FRS saglabāja bāzes procentu likmi 0–0,25% līmenī. Atvērtā tirgus komiteja ir nolēmusi saglabāt federālo fondu likmes mērķa diapazonu 0–0,25% un sagaida, ka būs lietderīgi saglabāt šo mērķa diapazonu, līdz darba tirgus apstākļi sasniegs līmeni, kas atbilst komitejas aplēsēm par maksimāla nodarbinātība un inflācijas pieaugums - mērķis ir 2%. Papildus likmju uzturēšanai pašreizējā līmenī FRS plāno arī nākamajos mēnešos turpināt pirkt vismaz 80 miljardus ASV dolāru vērtībā valsts obligācijas, kā arī ar hipotēku nodrošinātos vērtspapīrus (MBS) vismaz 40 miljardus ASV dolāru mēnesī ik mēnesi, līdz tiks panākts ievērojams progress attiecībā uz maksimālu nodarbinātību un cenu stabilitāti. Amerikas regulators arī atzīmēja, ka iedzīvotāju ekonomiskā aktivitāte un nodarbinātība turpināja uzlaboties, taču joprojām ir krietni zem 2020. gada sākuma līmeņa. FRS ir uzlabojusi bezdarba un IKP prognozes, kā arī saglabājusi inflācijas prognozi 2020. gadā. Prognoze par IKP kritumu aizejošajā gadā ir uzlabota, salīdzinot ar septembri, uz 2,4%, 3,7% vietā. Izaugsmes prognoze 2021. gadam tika pārskatīta no 4% līdz 4,2%. Turklāt tika veiktas izmaiņas datos par bezdarbu. Tātad, ja septembrī prognoze bija 7,6%, tad tagad tā ir samazinājusies līdz 6,7%. Nākamajam gadam tas mainījās no 5,5 līdz 5%. Tajā pašā laikā inflācijas prognoze 2020. gadam nemainījās un saglabājās 1,2% līmenī, un nākamajam gadam tā tika koriģēta no 1,7 līdz 1,8%. Prognoze par pamatinflāciju (līdzsvarojot sezonālās svārstības) kārtējam gadam tika pazemināta līdz 1,4 no 1,5%, bet 2021. gadam tā tika paaugstināta līdz 1,8 no 1,7%. Regulatora preses dienests arī paziņoja, ka FRS plāno turpināt aktīvu iegādi vismaz 120 miljardu ASV dolāru apmērā mēnesī, līdz tiks sasniegts būtisks progress nodarbinātības un inflācijas jomā. Japānas Centrālā Banka decembra sanāksmē saglabāja procentu likmi negatīvā līmenī - mīnus 0,1%. Astoņi sanāksmes dalībnieki bija par negatīvas procentu likmes saglabāšanu, viens - pret. Regulators arī nolēma pagarināt komerciālo vērtspapīru un korporatīvo obligāciju papildu atpirkšanu uz sešiem mēnešiem - līdz 2021. gada septembra beigām. Maksimālā izpirkšanas summa kopumā ir aptuveni 20 triljoni jenu. Turklāt regulators plāno iegādāties neierobežotu skaitu valsts obligāciju un turpināt uzturēt valsts 10 gadu obligāciju ienesīgumu tuvu 0% līmenim. Japānas Centrālā Banka arī saglabāja biržā tirgoto fondu (ETF) atpirkšanas apjomu aptuveni 12 triljonu jenu apmērā un nekustamā īpašuma ieguldījumu trasta (J-REIT) aktīvu uzpirkšanu aptuveni 180 miljardu jenu apmērā. Īstermiņā un ilgtermiņā Japānas Centrālā banka sagaida, ka likmes saglabāsies pašreizējā vai zemākā līmenī. Ekonomikas dati ASV. Mazumtirdzniecības apgrozījums novembrī, salīdzinot ar oktobri, samazinājās par 1,1%, savukārt tika prognozēts, ka mazumtirdzniecības samazinājums sastādīs 0,3%. Savukārt, izslēdzot no rādītāja datus par benzīna un automašīnu tirdzniecību, mazumtirdzniecības apjoms novembrī samazinājās par 0,9%. Sākotnējo pieteikumu skaits bezdarbnieka pabalstam par nedēļu tika reģistrēts 885 tūkstošu apmērā, kas ir par 23 tūkstošiem vairāk nekā iepriekšējā nedēļā un par 85 tūkstošiem vairāk, nekā prognozēja analītiķi. Saskaņā ar PMI uzņēmējdarbības indeksa sākotnējā novērtējuma rezultātiem decembrī, rādītājs samazinājās par 2,9 punktiem un sastādīja 55,7. No rādītājiem, kas veido indeksu, uzņēmējdarbība pakalpojumu nozarē bija par 3,1 punktu zemāka, bet rūpniecības stāvoklis samazinājās par 0,2 punktiem. Eiro zona. Saskaņā ar PMI uzņēmējdarbības indeksa primārā novērtējuma rezultātiem decembrī, rādītājs pieauga par 4,5 punktiem un sasniedza 49,8. No rādītājiem, kas veido indeksu, uzņēmējdarbība pakalpojumu nozarē bija augstāka par 5,6 punktiem, savukārt rūpniecības stāvoklis pieauga par 1,7 punktiem. Patēriņa cenu indekss novembrī samazinājās par 0,3%, salīdzinot ar oktobri, arī gada inflācijas līmenis sastādīja -0,3%. Pamata inflācijas pieauguma temps, neskaitot pārtikas preces un energoresursus, novembrī sastādīja 0,2% gadā. Ķīna. Rūpnieciskā ražošana novembrī, kā tika gaidīts, palielinājās par 7%, salīdzinot ar 2019. gada novembri. Mazumtirdzniecības apjoms novembrī, salīdzinājumā ar 2019. gada novembri palielinājās par 5%, savukārt mazumtirdzniecības pieauguma temps tika prognozēts 5,2%. Bezdarba līmenis novembrī samazinājās par 0,1 procentpunktu un sastādīja 5,2%.   Svarīgākie šīs nedēļas notikumi Trešdien ASV ziņos par amerikāņu personīgajiem ienākumiem un izdevumiem novembrī, kā arī par nedēļas naftas rezervju izmaiņām. Ceturtdien ASV jāpublicē dati par ilglietojuma preču pārdošanas apjomiem novembrī, kā arī nedēļas sākotnējo pieteikumu skaits bezdarbnieka pabalstiem. Šeit sniegtajai informācijai ir informatīvs raksturs, tā nevar tikt uzskatīta par piedāvājumu vai ieteikumu pirkt, turēt vai pārdot vērtspapīrus, vai par ieguldījumu ieteikumu, ieguldījumu pētījumu vai ieguldījumu konsultāciju vai par ieteikumu uzticēt jūsu aktīvu pārvaldīšanu noteiktajam ieguldījumu pārvaldniekam. Klients pilnībā apzinās un uzņemas visus riskus, kas saistīti ar ieguldījumiem. Šo informāciju ir sagatavojusi AS Baltic International Bank.

Bankas darba laiks svētkos

Cienījamie klienti! Informējam jūs par izmaiņām Bankas darba laikā no 23. decembra līdz  nākamā gada 1. janvārim:   23.12.2020. – Banka apkalpos klientus līdz plkst. 16:00; 24.12.2020. – Banka apkalpos klientus tikai attālināti līdz plkst. 13:00; 25.12.2020. – Banka būs slēgta; 30.12.2020. - Banka apkalpos klientus līdz plkst. 16:00; 31.12.2020.-01.01.2021. - Banka būs slēgta.   Aicinām pievērst uzmanību Bankas darba laikam un plānot savus finanšu darījumus laikus! Priecīgus svētkus!

Iknedēļas finanšu tirgus pārskats 07.12.-13.12.

  Konstantīns Goluzins, CFA Aktīvu pārvaldīšanas nodaļas vadītājs Tālr.: (+371) 6700 0456 E-pasts: trust@bib.eu SKATĪT LINKEDIN PROFILU   Pagājušās nedēļas galvenie notikumi 8. decembrī Lielbritānijā sākās vakcinācija pret koronavīrusu Covid-19. Tādējādi Lielbritānija ir kļuvusi par pirmo Rietumu valsti, kas sākusi vakcināciju pret koronavīrusu. 90 gadus vecā Mārgareta Kīnena ir kļuvusi par pirmo cilvēku, kas Lielbritānijā saņēmusi vakcīnu pret koronavīrusu, no kompānijām Pfizer un BioNTech. Kopumā masveida vakcinācijas programmas ietvaros Lielbritānijā pirmajās nedēļās tiks izmantotas 800 tūkstoši vakcīnas devu, kas, ņemot vērā nepieciešami atkārtoto vakcināciju, ir paredzētas 400 tūkstošiem cilvēku. Paredzams, ka līdz decembra beigām tiks piegādāti papildu četri miljoni vakcīnu devu. Sākotnējā vakcinācijas programma ir paredzēta vecākiem cilvēkiem, kas vecāki par 80 gadiem kā arī medicīnas darbiniekiem. 14. decembrī arī ASV sākas vakcinācija pret koronavīrusu. Pirmās vakcīnu partijas no BioNTech un Pfizer tiks piegādātas 145 vakcinācijas centriem, kuru speciālisti sāks vakcināciju. BioNTech un Pfizer vakcīna tika apstiprināta lietošanai Amerikas Savienotajās Valstīs 11. decembrī. Tas padara ASV par sesto valsti, kas apstiprinājusi doto vakcīnu. Iepriekš vakcīna tika apstiprināta Lielbritānijā, Kanādā, Bahreinā, Saūda Arābijā un Meksikā. ES vakcīnu testēšana turpinās, Eiropas Zāļu aģentūra (EMA) plāno pieņemt lēmumu līdz 29. decembrim. Eiropas Savienības valstīm izdevās atbloķēt ES budžeta projektu 2021.-2027. gadam, kurā cita starpā paredzēts piešķirt 1,8 triljonus eiro koronavīrusu pandēmijas skarto ekonomiku atveseļošanai. Samitā 10. decembrī ES valstu valdību vadītāji spēja panākt vienošanos ar Ungāriju un Poliju, kas iepriekš bloķēja šo projektu. Kopā ar budžeta plānu, ES samitā tika apstiprināts tiesiskuma mehānisms, kas nozīmēs maksājumu samazināšanu valstīm, kuras pārkāpj tiesiskuma principus. Tieši šī iemesla dēļ Ungārija un Polija novembra vidū uzlika veto ES budžeta projekta pieņemšanai. Kompromisa variants paredz papildu noteikumu tiesiskuma mehānismam. Tādējādi Varšava un Budapešta ir apdrošinātas pret maksājumu samazināšanu, jo tās var iesniegt sūdzību par procedūru Eiropas Savienības Tiesā. Tas varētu novērst mehānisma piemērošanu līdz 2022. gadam. Abas puses tikšanās iznākumu sauc par veiksmīgu. Pēc Eiropas Centrālās Bankas valdes sanāksmes, regulators saglabāja aizdevumu bāzes procentu likmi 0% līmenī. Arī noguldījumu likme palika nemainīga - mīnus 0,5%, ECB īstermiņa aizdevumu likme - 0,25%. ECB sagaida, ka procentu likmes saglabāsies pašreizējā līmenī vai zemākas līdz inflācijas prognoze pietuvosies 2%. Regulators arī paziņoja par obligāciju atpirkšanas programmas (PEPP) palielināšanu par 500 miljardiem eiro līdz 1,85 triljoniem eiro. Programmas vērtspapīru pirkšanas periods ir pagarināts vismaz līdz 2022. gada marta beigām. ECB paziņojumā arī norādīts, ka ECB veiks vērtspapīru uzpirkšanu līdz tiks uzskatīts, ka koronavīrusa krīzes fāze ir beigusies. Ekonomikas dati ASV. Patēriņa cenu indekss novembrī salīdzinājumā ar oktobri pieauga par 0,2%, bet gada inflācijas līmenis sastādīja 1,2%. Pamata inflācijas pieauguma temps, neskaitot pārtikas preces un energoresursus, novembrī sastādīja 1.6%. Sākotnējo pieteikumu skaits bezdarbnieka pabalstam par nedēļu tika reģistrēts 853 tūkstošu apmērā, kas ir par 137 tūkstošiem vairāk nekā iepriekšējā nedēļā un par 128 tūkstošiem vairāk, nekā prognozēja analītiķi. Ķīna. Patēriņa cenu indekss novembrī, salīdzinot ar oktobri, samazinājās par 0,6%, savukārt gada inflācija sastādīja -0,5%, kas bija pirmais cenu kritums kopš 2009. gada beigām. Tirdzniecības bilances pārpalikums novembrī sasniedza rekordlielus 75,42 miljardus ASV dolāru, kas ir augstākais rādītājs kopš 1981. gada, kad tika uzsākta šīs statistikas datu vākšana. Tirdzniecības bilance sasniedza rekordu, pateicoties novembra rekordlielam eksportam, kas salīdzinājumā ar 2019. gada novembri pieauga par 21,1%, sasniedzot 268,07 miljardus ASV dolāru, savukārt imports tajā pašā laika posmā pieauga tikai par 4,5%, sasniedzot 192,65 ASV dolāru. Svarīgākie šīs nedēļas notikumi Otrdien Ķīnā kļūs zināmi dati par mazumtirdzniecību, rūpniecisko ražošanu, kā arī bezdarbu novembrī. Trešdien Eiro zona publicēs sākotnējo uzņēmējdarbības stāvokļa novērtējumu decembrī, kas kļūs zināms arī Amerikas Savienotajās Valstīs, kā arī ASV publicēs datus par novembra mazumtirdzniecību un nedēļas naftas rezervju izmaiņām, savukārt FRS un Anglijas Banka publicēs savus lēmumu par procentu likmēm un komentēs situāciju savu valstu ekonomikās. Ceturtdien Eiro zonā kļūs zināmi galīgie novembra inflācijas dati, savukārt ASV publicēs datus par nedēļas sākotnējo pieprasījumu skaitu bezdarbnieka pabalstiem, bet Japānas Banka publicēs lēmumu par galveno procentu likmi.   Šeit sniegtajai informācijai ir informatīvs raksturs, tā nevar tikt uzskatīta par piedāvājumu vai ieteikumu pirkt, turēt vai pārdot vērtspapīrus, vai par ieguldījumu ieteikumu, ieguldījumu pētījumu vai ieguldījumu konsultāciju vai par ieteikumu uzticēt jūsu aktīvu pārvaldīšanu noteiktajam ieguldījumu pārvaldniekam. Klients pilnībā apzinās un uzņemas visus riskus, kas saistīti ar ieguldījumiem. Šo informāciju ir sagatavojusi AS Baltic International Bank.

Baltic International Bank trešajā ceturksnī apstiprinājusi kredītus par summu 11,3 miljoni eiro

Baltic Internationa Bank trešajā ceturksnī turpinājusi kreditēšanu, darbību koncentrējot uzņēmumu kreditēšanā, atbilstoši Bankas stratēģijā noteiktajām prioritātēm. Trešajā ceturksnī Banka apstiprinājusi kredītus par kopējo summu 11,3 miljoni EUR, tā sniedzot atbalstu valsts ekonomikas stabilizēšanā. Kopējais izsniegto kredītu apjoms 9 mēnešu laikā – 16,2 miljoni eiro. Pārskata periodā Banka saglabājusi augstu likviditātes seguma rādītāju – 149 %, kā arī augstu kapitāla pietiekamības rādītāju – 16,39 %. 2020. gada 3.ceturksni Baltic International Bank AS noslēdza ar šādiem finanšu rezultātiem (dati par koncernu norādīti iekavās): Aktīvi: 221,27 miljoni eiro (220,88 milj. eiro); Kopējais kapitāla rādītājs: 16,39% (15,99%); Likviditātes seguma rādītājs: 149%; Zaudējumi: 1,18 milj. eiro (1,34 milj. eiro). Kā norāda Baltic International Bank valdes priekšsēdētājs Viktors Bolbats: “Kreditēšana ir viena no mūsu šī gada stratēģiskajām prioritātēm, tādēļ turpinām mērķtiecīgi strādāt uzņēmumu segmenta kreditēšanas jomā. Redzam, ka šis atbalsts ir būtisks gan valstij kopumā, gan sektora attīstībai tik izaicinājumu pilnā laikā, kāds tas ir bijis 2020. gads. Gandarījums, ka Banka var būt daļa no mūsu valsts ekonomikas atbalsta sistēmas.” 2020. gada 30. septembrī Bankas klientu kopējo līdzekļu apjoms sasniedza 365 miljonus eiro (1. Pielikums), aktīvu pārvaldīšanā apjoms sasniedzot 69 miljonus eiro (69 milj. eiro). Brokeru apkalpošanā esošo finanšu instrumentu vērtība –110 miljonus eiro (110 milj.eiro). Bankas augsti likvīdie aktīvi (aktīvi ar investīciju līmeņa reitingu un prasības pret Latvijas Banku) veidoja 124 miljonus eiro (124 milj. eiro) jeb 56% (56 %) no kopējiem aktīviem. Ieguldījumi valsts obligācijās veidoja 15,72 miljonus eiro (15,72 milj. eiro) jeb 7% (7%) no kopējiem aktīviem. Likvīdo aktīvu struktūra ir labi diversificēta: 12% veido obligācijas, 6% veido prasības pret kredītiestādēm, 79% veido prasības pret Latvijas Banku, 2% veido kase un 1% akcijas. Likviditātes seguma rādītājs (LCR, Liquidity Coverage Ratio) bija 149%. Neto stabila finansējuma rādītājs (NSFR, Net Stable Funding Ratio), kas raksturo stabila finansējuma pieejamību aktīviem un ārpusbilances saistībām, ir sasniedzis 157%. Turpinot Bankas aktīvu kvalitātes uzlabošanas un kapitāla stiprināšanas programmu, 2020. gada 30.septembrī Bankas pirmā līmeņa kapitāla rādītājs (Tier 1 capital ratio) sasniedza 14,10% (13,67%), kamēr kopējais kapitāla rādītājs (Total Capital Ratio) – 16,39% (15,99%), kas būtiski pārsniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteiktās minimālās pašu kapitāla prasības (Total SREP capital requirement ratio) ­ 11%. Sasniegtais kopējais kapitāla rādītājs pārsniedz arī vispārējā nepieciešamā kapitāla apmēra rādītāja līmeni (Overall capital requirement ratio), kas sastādīja 13,50%. 2020. gada 30. septembrī Bankas pašu kapitāls bija 21,73 miljoni eiro (20,93 miljoni eiro). Pārskata periodā Baltic International Bank atzīta par labāko digitālo banku Latvijā izdevuma “Global Finance” rīkotajā konkursā “Worlds Best Digital Bank Awards 2020”. Izvēloties uzvarētāju valsts līmenī, Global Finance sadarbībā ar žūrijas partneriem – kompāniju “Infosys” izvērtēja atbilstību šādām kategorijām: spēcīga klientu piesaistes un apkalpošanas stratēģija, panākumi klientu piesaistīšanā digitālo pakalpojumu izmantošanai, digitālo pakalpojumu lietotāju pieaugums, digitālo produktu klāsta apjoms, pierādījumi par pārbaudāmiem ieguvumiem no digitālajām iniciatīvām, kā arī tīmekļa/ mobilās vietnes dizains un funkcionalitāte. 3. ceturksnī Banka pievienojusies jaunuzņēmumu asociācijai “Startin.lv”, novērtējot gan to lomu kopējā valsts ekonomikas attīstībā, gan to, cik nozīmīgi sniegt šim sektoram atbalsu, gan saskatot kopējā darba perspektīvu. Pārskata periodā Banka turpinājusi darbu projekta “Bibliotēka” ietvaros, aktīvi strādājot pie izdevuma “Dzimtu ģerboņi mūsdienu Latvijā” izveides, kā arī turpinājusi realizēt Kalēju kvartāla rekonstrukciju, atjaunojot ēku kompleksu starp Kalēju un Vecpilsētas ielām. Baltic International Bank gada pārskats par 2020. gada 3. ceturksni.

Baidena uzvara priecē tirgu

Pārmaiņas enerģētikā, tirdzniecības sakaru uzlabošanās un kāpums biržās Nesen notikušo ASV prezidenta vēlēšanu vēl neapstiprinātie, taču jau zināmie rezultāti, kuri rāda, ka nākamajos četros gados republikāni Donaldu Trampu nomainīs demokrāts Džo Baidens, radījuši gandarījumu Eiropas politiķu vidū, jo viņiem varētu būt vieglāk sastrādāties ar jauno prezidenta administrāciju. Pozitīvs skats uz notiekošo bijis arī finanšu tirgus dalībniekiem, kuri reaģējuši ar pirkšanas aktivitāšu pieaugumu investīciju ziņā riskantākajos ieguldījuma segmentos, tajā skaitā akcijās. Tradicionāli ticis uzskatīts, ka biržas pozitīvāk vērtē republikāņu kandidāta uzvaru, taču Dž. Baidena priekšrocība ir lielāka prognozējamība atšķirībā no viņa priekšteča D. Trampa. Tiesa, arī D. Tramps kopumā ir bijis labvēlīgs gan vietējai ekonomikai, gan akciju tirgiem, piemēram, saistībā ar nodokļu reformu.   Tirgos pozitīva noskaņa Baltic International Bank Aktīvu pārvaldīšanas nodaļas vadītājs Konstantīns Goluzins skaidro, ka pirms vēlēšanām Džo Baidens ir paudis savus uzskatus par daudzām nozarēm, līdz ar to viņa kā ASV prezidenta iespējamie turpmākie soļi finanšu tirgus dalībniekiem jau ir zināmi. Finanšu tirgi pagājušās nedēļas sākumā reaģēja uz ziņām par vēlēšanu iznākumu, akciju cenām pieaugot visos pasaules lielajos tirgos. Tā kā visa informācija par iespējamām pārmaiņām pēc vēlēšanām finanšu tirgus dalībniekiem ir zināma, turpmākās tirgus pārmaiņas var notikt, tikai parādoties kādai jaunai informācijai, skaidro K. Goluzins. Pēc finanšu eksperta domām, galvenie Dž. Baidena prezidentūras darāmie darbi bez cīņas ar pandēmiju un tās sekām būs klimata jautājumu risināšana, Trampa laikā samazināto nodokļu paaugstināšana iepriekšējā līmenī, kā arī cīņa ar lielajiem tehnoloģiju gigantiem, atņemot tiem imunitāti tieslietās un likvidējot to monopolu. Lielāki nodokļi negatīvi ietekmēs jebkura uzņēmuma peļņu, bet palīdzēs mazināt sabiedrības ienākumu nevienlīdzību. «Ieguvēji būs uzņēmumi, kas strādā zaļās enerģijas sfērā, un, domājams, ka ieguvumi no valsts atbalsta šim sektoram atsvērs tiem uzliktos lielākos nodokļus. Lielākie zaudētāji varētu būt lielie tehnoloģiju uzņēmumi, kuriem var nākties maksāt nodokļus arī ārvalstīs, jo uzskatāms, ka Džo Baidena administrācija būs vairāk pretimnākoša ES un Lielbritānijai, kas jau ilgāku laiku mēģina aplikt ar nodokļiem lielos informācijas tehnoloģiju gigantus valstīs, kurās tie gūst peļņu. Tāpat domājams, ka sliktāk klāsies naftas ieguves kompānijām, jo šie uzņēmumi neiekļaujas klimata neitralitātes mērķos. Slānekļa naftas ieguve turpināsies līdz brīdim, kamēr to nespēs aizvietot zaļā enerģija, tomēr visas Trampa ēras privilēģijas zudīs,» uz ieguvējiem un zaudētājiem norāda Baltic International Bank finanšu tirgus eksperts. Tomēr bremzēšanās ASV slānekļa naftas ieguvē vēl nenozīmē, ka melnā zelta cenas kopumā varētu pieaugt. Ja Irānas paziņojumi par gatavību sadarboties ar jauno ASV administrāciju iegūs taustāmu rezultātu, tas var nozīmēt šīs Persijas līča valsts naftas atgriešanos pasaules tirgū. Lielāks piedāvājums savukārt var radīt labvēlīgus apstākļus tam, lai šī svarīgā ogļūdeņražu resursa cena samazinātos. Savukārt iespējamais atbalsts zaļās enerģijas sektoram var radīt līdzīgu pavērsienu, kā šis desmitgades sākumā notika ar slānekļa naftu. Proti, tehnoloģiskais progress un zemas aizņēmumu procentu likmes iepriekš nerentablo slānekļa naftu padarīja par daudzsološu ekonomisko projektu, kura īstenošanās gaitā ASV vairs nav atkarīga no ārvalstu naftas piegādēm un arī ir kļuvusi par ogļūdeņražu resursu eksportētājvalsti. Nav izslēgts, ka līdzīgs pavērsiens rentabilitātes ziņā varētu notikt ar dažādiem alternatīvās enerģijas segmentiem, kurus varētu stutēt gan agresīvas monetārās politikas rezultātā nodrošinātās zemās procentu likmes, gan tehnoloģiju attīstība, sevišķi tad, ja tiks īstenoti gaidāmā ASV prezidenta solījumi vairs neizsniegt licences jauniem slānekļa naftas projektiem. Par Džo Baidena galveno trumpi salīdzinājumā ar viņa politisko konkurentu Donaldu Trampu tiek uzskatīta atvērtība dialogam. Pateicoties tai, visticamāk, uzlabosies ASV un Eiropas tirdzniecības attiecības, un nevar izslēgt, ka civilizētā pasaules tirgus apritē var atgriezties arī Irānas nafta. Mārtiņš Apinis, Laikraksts Diena, 2020.gada 16.novembrī

Piesardzības pasākumi, apmeklējot Banku klātienē

Cienījamie klienti! Lūdzam pievērst uzmanību, ka Banka apkalpo klientus tikai pēc iepriekšēja pieraksta, kā arī apmeklējot Banku obligāti jālieto mutes un deguna aizsegs. Aicinām, ja tas iespējams, Bankas pakalpojumus izmantot attālināti un rūpīgi izvērtēt klātienes apmeklējuma nepieciešamību. Paldies par sapratni!

Baltic International Bank piešķīrusi 1 miljonu eiro kredītlīniju SIA “GIVEN Latvia”

Turpinot gada pirmajā pusē uzsākto un darbības stratēģijā plānoto mazo un vidējo uzņēmumu kreditēšanu, Baltic International Bank piešķīrusi 1 miljonu eiro kredītlīniju rotaslietu mazumtirgotājam SIA “GIVEN Latvia”. SIA “GIVEN Latvia” ir “Grenardi” rotaslietu mazumtirdzniecības grupas uzņēmums, kura zīmols “GIVEN by Grenardi” ir ieguvis plašu atpazīstamību pircēju vidū, piedāvājot plaša sortimenta rotaslietas un privāto zīmolu kolekcijas par izdevīgākajām cenām. Oto Davidovs, Baltic International Bank Kreditēšanas un korporatīvo finanšu pārvaldes vadītājs, komentējot notikušo darījumu, uzsver: “GIVEN ir izcils piemērs, kad Banka, sadarbojoties ar vietējiem uzņēmējiem, var atbalstīt uzņēmumu ar finansējumu tā izaugsmes stadijā. Esam gandarīti par sadarbības uzsākšanu ar GIVEN, un esam pārliecināti, ka piešķirtais finansējums palīdzēs uzņēmumam kļūt par vadošo rotaslietu veikalu tīklu Latvijā. Ņemot vērā īpašnieku un vadības komandas lielo pieredzi un profesionalitāti, esam pārliecināti, ka šis ir veiksmīgas sadarbības sākums.” SIA “GIVEN Latvia” mārketinga vadītāja Svetlana Dāboliņa norāda: “Sadarbība ar Baltic International Bank ir nozīmīgs solis mūsu uzņēmuma attīstībai. Bankas līdzfinansējums palīdzēs paplašināt veikalu tīklu, tādējādi kļūstot par vadošo juvelierizstrādājumu tirgotāju Latvijā. Viens no mūsu mērķiem ir būt pieejamiem saviem klientiem. Šobrīd esam pieejami izdevīgo cenu ziņā, taču, paplašinot veikalu tīklu, būsim tuvāk arī klientu dzīvesvietām.” SIA “GIVEN Latvia” ir dibināts 2018. gadā un ir viens no vadošajiem juvelierizstrādājumu tirgotājiem Latvijā. Uzņēmums ir atvēris 28 veikalus Rīgā un citās Latvijas lielākajās pilsētās. Uzņēmums “Grenardi” dibināts 2000.gadā 2019. gadu uzņēmums noslēdza ar EUR 8.3 miljoni konsolidēto apgrozījumu, un EUR 0.5 miljonu lielu konsolidēto peļņu.

Līgumos aizstās bāzes procentu likmi – LIBOR

Informējam, ka līdz 2021. gada beigām Latvijas banku līgumos, kuros kā bāzes procentu likme ir izmantots  īstermiņa procentu likmju indekss LIBOR (Londonas starpbanku tirgus likme), veiks izmaiņas un aizstās to ar alternatīviem indeksiem (etalonlikmēm), piemēram EURIBOR. Kredītlīgumā banka aizdod un klients aizņemas naudu. Par aizņēmuma izmantošanu tiek noteikta procentu likme, jo arī banka šo naudu par noteiktu maksu aizņemas no noguldītājiem, finanšu tirgos vai arī starpbanku aizdevumu veidā. Tādēļ kredītlīgumos tiek norādīta bāzes likme, kas atspoguļo bankai aizdotās naudas cenu, un bankas pievienotā procentu likme, kas atspoguļo gan bankas risku, gan izdevumus. Bāzes procentu likmes vēsturiski ir piesaistītas etalonlikmēm (indeksiem), kuru nosaukumā tiek lietota vārdkopa IBOR (Interbank Offered Rate). 2016. gadā tika publicēta un no 2018. gada tiek piemērota Eiropas Savienības regula par indeksiem, ko izmanto kā etalonus finanšu instrumentos un finanšu līgumos vai ieguldījumu fondu darbības rezultātu mērīšanā (Benchmark regula). Minētā regula nosaka prasības, kādām jāatbilst etalonlikmei, lai tā varētu tikt piemērota kreditēšanas līgumiem arī pēc šī jaunā regulējuma spēkā stāšanās. Savukārt to etalonlikmju aizvietošanai, kas neatbilst regulējumā noteiktajām prasībām, ir dots pārejas posms. Regula pieņemta, lai novērstu risku, ka starptautiskajos finanšu tirgos tiek manipulēts ar etalonlikmju noteikšanas metodoloģijām, tādējādi negatīvi ietekmējot gan nozīmīgos tirgus dalībniekus, gan finanšu iestādes vispār un ikvienu mājsaimniecību. Latvijas bankas izstrādā risinājumus saviem klientiem, lai veiksmīgi īstenotu LIBOR aizvietošanu tādos kredītlīgumos, kuros minētā likme piesaistīta kā bāzes likme. Banku izstrādātie un piedāvātie risinājumi var būt dažādi, tāpēc Finanšu nozares asociācija un tās biedri turpinās skaidrot aizņēmējiem LIBOR aizvietošanu ar citām bāzes likmēm. Visbiežāk LIBOR EUR likme var tikt aizstāta ar EURIBOR EUR likmi, bet attiecībā uz ASV dolāru kredītiem, visbiežāk bankas piedāvās refinansēt aizdevumu no dolāriem uz eiro, attiecīgi piemērojot EURIBOR EUR kā bāzes likmi. Tādējādi klientiem, kuru ienākumi ir eiro valūtā, mazinot valūtas risku, kas rodas  atšķirīgās klienta ienākumu un aizdevuma līguma valūtas dēļ. Aicinām  klientus būt saprotošiem un neskaidru jautājumu gadījumā vērsties pie savas bankas finanšu konsultanta. Finanšu nozares asociācijas info lapa.

Baltic International Bank pievienojusies Latvijas Jaunuzņēmumu Asociācijai Startin.lv!

Novērtējot jaunuzņēmumu lomu kopējā valsts ekonomikas attīstībā un to, cik būtiski sniegt šim sektoram gan atbalstu, gan perspektīvu, ko sniedz kopīgs darbs jaunuzņēmumu kultūras attīstībā, Baltic International Bank kļuvusi par Asociācijas biedru! “Banka kā partneris un mentors ir ieinteresēts jaunuzņēmumu attīstībā, kā arī tas sasaucas ar Bankas darbības stratēģijas prioritātēm: būt par finanšu partneri maziem un vidējiem Latvijas uzņēmumiem, izmantot un atbalstīt inovatīvus finanšu risinājumus un veicināt kapitāla tirgus attīstību,” atzīmē Dace Dūklava – Kokina, Stratēģiskās un biznesa attīstības pārvaldes vadītāja. Asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Rozenblats, komentējot Baltic International Bank pievienošanos Asociācijai, uzsver: "Latvijas Jaunuzņēmumu asociācija pārstāv vairāk kā 70 jaunuzņēmumus, investorus un citus nozares spēlētājus. Mūsu mērķis ir stiprināt vietējo ekosistēmu, palīdzēt esošiem uzņēmumiem un veicināt jaunu startup veidošanos Latvijā! Mums jau ir izveidojusies veiksmīga sadarbība ar bankām Latvijā un priecājamies, ka to klāstu papildināja Baltic International Bank!" Latvijas Jaunuzņēmumu asociācija apvieno jaunuzņēmumus un to apvienības balstoties uz kopējām vērtībām, nolūkā pārstāvēt vienotas intereses, runāt vienā balsī un izglītot sabiedrību par jaunuzņēmumiem Latvijā.

Baltic International Bank pirmo pusgadu noslēgusi ar peļņu 274 tūkstoši eiro

Baltic International Bank šā gada pirmo pusgadu noslēgusi ar peļņu 274 tūkstošu eiro apmērā. Gada 2. ceturksnī Banka turpinājusi aktīvu darbu, stiprinot savu pozīciju kā vietējā kapitāla banka, uzlabojot pamatdarbības rādītājus, kā arī atjaunojot kreditēšanu. Bankas valdes priekšsēdētājs Viktors Bolbats norāda: “Esmu gandarīts, ka, par spīti izaicinājumu pilnajam laikam pasaules ekonomikā, Baltic International Bank pirmo pusgadu noslēgusi ar peļņu. Būtiski, ka otrajā ceturksnī esam realizējuši mērķi, kāds Bankai bija uzsākot gadu – atjaunot kreditēšanu. Pirmajā pusgadā esam apstiprinājuši kredītus par kopējo summu 5 miljoni eiro, un redzam, ka tieši mazo un vidējo uzņēmumu kreditēšana, kas ir Baltic International Bank fokuss, ir būtiska kopējās valsts ekonomikas stabilizēšanā. Vietējā kapitāla banku kapacitāte ļauj izprast vietējo uzņēmēju vajadzības un operatīvi reaģēt, nodrošinot nepieciešamos biznesa atbalsta mehānismus vietējiem uzņēmējiem.” Pārskata periodā banka stiprinājusi kapitāla pietiekamības rādītāju, sasniedzot 17,37%, kā arī saglabājusi augstu likviditātes seguma rādītāju – 145% apmērā. 2020. gada 1. pusgadu banka noslēgusi ar šādiem finanšu rezultātiem (dati par koncernu norādīti iekavās): Peļņa: 274 tūkstoši eiro (217 tūkstoši. eiro); Kopējais kapitāla rādītājs: 17,37% (17,09%); Likviditātes seguma rādītājs: 145%; Aktīvi: 201,05 miljoni eiro (200,72 milj. eiro). 2020. gada 30. jūnijā Bankas klientu kopējo līdzekļu apjoms sasniedza 367 miljonus eiro, aktīvu pārvaldīšanā apjoms sasniedzot 70 miljonus eiro (70 milj. eiro). Brokeru apkalpošanā esošo finanšu instrumentu vērtība –132 miljonus eiro (132 milj.eiro). Tīro komisijas ienākumu 2020. gada 2. ceturksnī palielinājās par 0,6% (0,6%) salīdzinājumā ar šo pašu periodu iepriekšējā gadā, veidojot 4,22 miljonus eiro (4,22 milj. eiro) un to īpatsvars pieaudzis līdz 64,6% (64,7%). Bankas augsti likvīdie aktīvi (aktīvi ar investīciju līmeņa reitingu un prasības pret Latvijas Banku) veidoja 108 miljonus eiro (108 milj. eiro) jeb 54% (54 %) no kopējiem aktīviem. Ieguldījumi valsts obligācijās veidoja 15,26 miljonus eiro (15,26 milj. eiro) jeb 8% (8%) no kopējiem aktīviem. Likvīdo aktīvu struktūra ir labi diversificēta: 14% veido obligācijas, 6% veido prasības pret kredītiestādēm, 77% veido prasības pret Latvijas Banku un 3% veido kase. Likviditātes seguma rādītājs (LCR, Liquidity Coverage Ratio) bija 145%. Neto stabila finansējuma rādītājs (NSFR, Net Stable Funding Ratio), kas raksturo stabila finansējuma pieejamību aktīviem un ārpusbilances saistībām, ir sasniedzis 160%. Turpinot Bankas aktīvu kvalitātes uzlabošanas un kapitāla stiprināšanas programmu, 2020. gada 30.jūnijā Bankas pirmā līmeņa kapitāla rādītājs (Tier 1 capital ratio) sasniedza 14,66% (14,33%), kamēr kopējais kapitāla rādītājs (Total Capital Ratio) – 17,37% (17,09%), kas būtiski pārsniedz vispārējā nepieciešamā kapitāla apmēra rādītāja līmeni (Overall capital requirement ratio), kas sastādīja 13.50%. 2020. gada 30. jūnijā Bankas pašu kapitāls bija 21,33 miljoni eiro (20,68 miljoni eiro). Pārskata periodā Banka jau otro gadu pēc kārtas saņēmusi Ilgtspējas indeksa augstāko – Platīna apbalvojumu, apliecinot uzņēmuma darbību atbilstoši ilgtspējas principiem. Platīna kategorija tiek piešķirta uzņēmumiem, kas savā darbībā ir pilnībā integrējuši korporatīvo pārvaldību, un tajos noteikti atbildīgie gan valdes, gan izpildītāju līmenī. “Kļūt par uzvarētājiem Platīna kategorijā jau otro reizi ir pagodinoši, vienlaikus, tas ir apliecinājums, ka ilgtspējas jēdziens Bankas darbā nav tikai īslaicīga parādība, bet gan rūpīgi izvērtēta un realizēta stratēģija atbilstoši ESG principiem. Vides ilgtspējas, labas pārvaldības un sociāla rakstura jautājumi bijuši tie, pie kā esam ilgstoši mērķtiecīgi strādājuši veidojot Baltic Interntional Bank par modernu investīciju banku un ieviešot ESG principus visos darbības līmeņos”, norāda Bankas valdes priekšsēdētājs Viktors Bolbats. Banka, jau tradicionāli, arī šogad, pirmajā pusgadā atbalstījusi Latvijas literatūras gada balvas (LALIGABA) apbalvošanas ceremoniju, kā arī turpinājusi darbu lasīšanas veicināšanas projekta “Bibliotēka” ietvaros. Pirmajā pusgadā Banka arī turpinājusi realizēt Kalēja kvartāla rekonstrukciju, atjaunojot ēku kompleksu starp Kalēju un Vecpilsētas ielām. Baltic International Bank finanšu pārskats par 1. pusgadu pieejams šeit.

Baltic International Bank kļūst par partneri nekustamā īpašuma attīstības projektam Vecrīgā

Baltic International Bank kļuvusi par partneri un investoru vērienīgā nekustamā īpašuma projektā Vecrīgā, Smilšu ielā 16. Projekts tiks realizēts sadarbībā ar partneriem, uzņēmuma SIA A Consulting zīmolu “A&B Apartment Inn Balticum”. Trīs ēku kompleksā, vienā no galvenajām Vecrīgas ielām, pēc renovācijas īrei un iegādei, atkarībā no klientu interesēm un vajadzībām, būs pieejami gan nelieli dzīvokļi, gan plašāki apartamenti. Kā norāda Baltic International Bank valdes priekšsēdētājs Viktors Bolbats: “Nekustamā īpašuma segments, it īpaši – Vecrīgas attīstība- bankai ir tuvs, jo šeit atrodas gan mūsu biroju ēkas, gan strādājam pie Kalēju kvartāla rekonstrukcijas. Vienlaikus, projekts Smilšu ielā 16 būs vēl viens solis Bankas darbībā, partnerībā attīstot šo vecpilsētas daļu un īpašumu, nodrošinot būvniecībā strādājošos ar jaunām darba vietām, kā arī paplašinot un papildinot nekustamā īpašuma tirgu ar kvalitatīvu piedāvājumu. Šis ir ļoti skaists ēku komplekss un, pēc būvniecības darbu veikšanas, varēsim interesentiem piedāvāt atjaunotu, gaumīgu dzīvesvietu tuvu parkam, ar visu nepieciešamo pilsētas infrastruktūru”. Baltic International Bank projekta realizācijā darbosies partnerībā ar uzņēmēju Aleksandru Zindmanu, zīmola “A&B Apartment Inn Balticum” īpašnieku: “Rīgai un Vecrīgai manā dzīvē ir īpaša loma, un priecājos, ka Baltic International Bank ir kļuvis par partneri ar kuru kopā varēsim realizēt darbu pie šī īpašuma renovācijas un rekonstrukcijas. Plānojam, ka pēc darbu noslēguma tirgū būs pieejami dzīvokļi sākot no 27 kvadrātmetriem, kas vairāk būs piemēroti jauniem un ambicioziem cilvēkiem, kuriem tas, iespējams,  būs, pirmais mājoklis, līdz 100 kvadrātmetru plašiem apartamentiem. “ Ēka, pēc rekonstrukcijas, interesentiem būs pieejama 2021. gada nogalē. Baltic International Bank jau aktīvi realizē renovācijas darbus Vecrīgā, starp Kalēju ielu un Vecpilsētas laukumu – Kalēju kvartālā, kur piecu gadu laikā paredzēts investēt 12 miljonus EUR.   [gallery columns="8" link="file" size="large" ids="36870,36864,36867,36873,36879,36861"]

Global Finance atzinis Baltic International Bank par labāko digitālo banku Latvijā

Baltic International Bank atzīta par labāko digitālo banku Latvijā izdevuma “Global Finance” rīkotajā konkursā “Worlds Best Digital Bank Awards 2020”. “Esam gandarīti un pagodināti, ka mūsu darbs ticis novērtēts starptautiskā līmenī! Šī uzvara ir kā vēl viens apliecinājums tam, ka Bankas izvēlētā attīstības stratēģija ir bijusi pareiza, esam radījuši klientiem vajadzīgu produktu. Atzinība, kļūstot par labāko digitālo banku Latvijā ir papildus stimuls turpināt aktīvo darbu pie digitālo pakalpojumu pilnveidošanas, domājot par mūsu klientu interesēm un vajadzībām.” - norāda Jānis Osis, Baltic International Bank Digitālo kanālu attīstības vadītājs. Izvēloties uzvarētāju valsts līmenī, Global Finance sadarbībā ar žūrijas partneriem – kompāniju “Infosys” izvērtēja atbilstību šādām kategorijām: spēcīga klientu piesaistes un apkalpošanas stratēģija, panākumi klientu piesaistīšanā digitālo pakalpojumu izmantošanai, digitālo pakalpojumu lietotāju pieaugums, digitālo produktu klāsta apjoms, pierādījumi par pārbaudāmiem ieguvumiem no digitālajām iniciatīvām, kā arī tīmekļa/ mobilās vietnes dizains un funkcionalitāte. Uzvara konkursa “Worlds Best Digital Bank Awards 2020” pirmajā kārtā, kļūstot par labāko digitālo banku valstī, dod iespēju turpināt dalību konkursa otrajā kārtā, Baltic International Bank pretendējot tikt atzītai par labāko digitālo Banku Centrālajā un Austrumeiropā. Otrās kārtas uzvarētāji tiks paziņoti oktobrī. Baltic International Bank šī gada aprīlī prezentēja jaunu internetbanku piedāvājot uzlabotu funkcionalitāti, ērtāku lietotāja pieredzi, kā arī aktualizētus drošības risinājumus. Baltic International Bank internetbanka ļauj veikt maksājumu parakstīšanu un pieteikumu apstiprināšanu vairākos līmeņos, izmantot ātro maksājumu funkciju, tos izvēloties no saņēmēju saraksta. Izstrādāta arī gudrā maksājumu forma, kas pielāgojas klienta ievadītajai informācijai. Ātrai un ērtai vairāku maksājumu apstrādei ieviests maksājumu imports un maksājumu pārskatu eksports, pievienota meklēšanas funkcija, kā arī iespēja vienlaikus apstiprināt vairākus maksājumus. Divdesmit viena gada pastāvēšanas laikā konkurss “Worlds Best Digital Bank Awards” kļuvis par vienu no prestižākajiem un saņemt balvu kādā no konkursa segmentiem uzskatāma par vienu no lielākajām industrijas atzinībām, kas apliecina izcilību digitālo finanšu pakalpojumu jomā.

Valērijs Belokoņs: Tas, vai mūsu nācija pastāvēs vēl pēc 200 gadiem, ir atkarīgs no literatūras

Baltic International Bank galvenais akcionārs, ilggadējs latviešu literatūras mecenāts, Valērijs Belokoņs, kurš darījis iespējamu arī šobrīd aktuālo lasīšanas veicināšanas projektu “Bibliotēka”, uzskata, ka literatūras nozares pastāvēšana ir būtiska visai mūsu nācijai. Lai latviešu kultūra un valoda varētu turpināties, ir jāpastāv literatūrai. Ko gan vēl mēs atstājam bez valodas? Mēs atstājam savas tautas domas. Ja mēs pazaudēsim vārdu, mēs pazaudēsim domu. Tāpēc ir jāizdod grāmatas – lai mēs saglabātu lielu, pabeigtu, filozofisku domu.Valērijs Belokoņs Intervijā, kas šomēnes publicēta kā septītā video stāstu sērijā “Bibliotēka”, Valērijs Belokoņs ļauj ieskatīties savā privātajā bibliotēkā un atklāj savu personīgo motivāciju atbalsta sniegšanai. Grāmatās ir viss nepieciešamais mūsu dzīvei un mūsu dvēseles dzīvei. Atbalstīt grāmatas man ir dzīves un dvēseles pieprasījums. Cilvēks var atbalstīt literatūru tikai tad, ja viņš to saprot, un viņam tā ir nepieciešama. Nav tā, ka literatūra nāktu ar izstieptu roku.Valērijs Belokoņs Mecenāts pauž arī savu skatījumu uz literatūras lomu latviešu valodas saglabāšanā. “Mēs pašreiz esam situācijā, kad ir nepieciešams saglabāt savu valodu un kultūru. Uzskatu, ka šobrīd mēs to darām , un to noteikti vajag turpināt.” Vēl intervijā Baltic International Bank galvenais akcionārs caur smiekliem, un vienlaikus ļoti nopietni norāda, ka visas atbildes uz jautājumiem ir atrodamas grāmatās. “Mūsdienās cilvēki domā, ka visas atbildes ir atrodamas Google, man nāksies viņus apbēdināt, jo tā nav. Visas atbildes ir grāmatās,” viņš saka. Skatīties pilnu interviju Pilnu video interviju ar Valēriju Belokoņu iespējams noskatīties projekta “Bibliotēka” mājas lapā www.manabiblioteka.lv. Turpat skatāmas arī sešas līdz šim publicētās intervijas – ar rakstniekiem Noru Ikstenu un Māri Bērziņu, Romas Katoļu Baznīcas Rīgas arhibīskapu-metropolītu Zbigņevu Stankeviču, Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) direktoru Andri Vilku, LNB Atbalsta biedrības direktori Kārinu Pētersoni un  bijušo Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu. Tuvāko mēnešu laikā plānots publicēt arī intervijas ar dzejnieku un tulkotāju Uldi Bērziņu, latviešu mākslas vēsturnieku un heraldikas speciālistu Imantu Lancmani un Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Etnogrāfijas nodaļas vadītāju Sanitu Stinkuli. Projektu “Bibliotēka” veido “Baltic International Bank” – ilggadējs latviešu literatūras mecenāts. Iniciatīva “Bibliotēka” aicina atklāt sabiedrībai stāstus par literatūras nozīmi cilvēku dzīvēs, stāstus par personīgajām bibliotēkām, to saturu, kā arī emocionālo un profesionālo vērtību. Latviešu literatūras attīstība ir viens no “Baltic International Bank” ilggadējiem sabiedrības atbalsta virzieniem. Vadoties no pārliecības, ka savas valsts kultūras un vēstures pārzināšana ir katras tautas nacionālās identitātes pamatā, “Baltic International Bank” finansiāli atbalsta nacionālas nozīmes grāmatu izdošanu un literatūras projektu īstenošanu.

Visas ziņas
KLIENTU APKALPOŠANA

(+371) 6700 0444

9:30 - 17:00

Pirmdiena - Piektdiena

pēc Latvijas laika GMT +02:00