Ekspertīze. Uzticība. Pārmantojamība.

"Izvēlētās prioritātes vērtspapīru biznesā un aktīvu pārvaldīšanas biznesā deva rezultātu - tieši šajās jomās piedzīvojām dinamisku ieņēmumu kāpumu," biznesa dinamiku laikrakstam Diena komentē Baltic International Bank valdes priekšsēdētājs Viktors Bolbats. Eksperta viedoklis. Viktors Bolbats. Laikraksts Diena Balstās uz ilgtspējīgiem ieņēmumiem Iepriekšējais gads Latvijas banku sektorā aizritēja ar nelielu trauksmes piedevu saistībā ar ABLV Bank darbības pēkšņo pārtraukšanu un nerezidentu līdzekļu aizplūšanu. Tomēr nevienu brīdi nav radušās nopietnas šaubas par banku sektora stabilitāti. Šis sektors turpina attīstību, banku ieņēmumiem pieaugot, bet pašām kredītiestādēm meklējot jaunas biznesa nišas un piedāvājot jaunus pakalpojumus. Maina modeli Jautāts par to, kā mainījusies bankas ieņēmumu struktūra pagājušajā gadā salīdzinājumā ar 2017. gadu, Baltic International Bank valdes priekšsēdētājs Viktors Bolbats norāda uz transakciju biznesa apjoma mazināšanu un lielāku pievēršanos tiem biznesa veidiem, kas saistīti ar finanšu tirgus iespējām. V. Bolbats teic, ka lielākās izmaiņas ieņēmumu struktūrā redzamas, salīdzinot 2018. un 2017. gada rezultātus ar 2016. gada sniegumu, jo tieši 2016. gada beigās Baltic International Bank akcionāri lēma par bankas biznesa modeļa maiņu. Tas ietvēra transakciju biznesa apjoma mazināšanu un aizvietošanu ar aktīvu pārvaldīšanas un uz investīcijām balstītu biznesa modeli. Bankas ienākumu pamatstruktūra sastāv no trim galvenajām ienākumu grupām – tā dēvētie tīrie procentu ieņēmumi, ko veido kredītportfelis un vērtspapīru un finanšu instrumentu portfelis, tā dēvētie tīrie komisijas ieņēmumi, kur ietilpst gan transakcijas komisijas, gan apkalpošanas maksas, gan citas komisijas, un citi ieņēmumi, to vidū valūtas maiņas nodrošinātie ieņēmumi. «Mums izdevās panākt, ka 2018. gadā komisijas ieņēmumi veido lielāku daļu no mūsu kopējiem ieņēmumiem. Vēl līdz 2016. gadam lielu daļu komisijas ieņēmumu veidoja ar maksājumiem un transakciju biznesu saistītas komisijas, bet jau 2018. gadā redzam nozīmīgas pārmaiņas – komisijas par apkalpošanu, par brokerpakalpojumiem un aktīvu pārvaldīšanu aizņēma lielāko daļu komisijas ieņēmumu struktūrā,» panākumus ieskicē V.Bolbats. Taču vienlaikus viņš norāda, ka ieņēmumi kopumā 2018. gadā bija mazāki par 2017. gada līmeni, un tas ir saistīts ar atteikšanos no riskantiem klientiem, aktīvu kopsummas samazinājumu un kopējo nozares dinamiku. Situāciju ietekmēja arī tas, ka biznesa modeļa maiņa un ieņēmumu aizvietošana ir laikietilpīgs process, kura rezultātus redzēsim vēl tikai nākamajos gados. Baltic International Bank 2018. gada trešajā ceturksnī izdevās sasniegt labākos rezultātus salīdzinājumā ar iepriekšējā gada pirmajiem diviem ceturkšņiem un sasniedza izvirzīto mērķi noslēgt pagājušā gada trešo ceturksni bez zaudējumiem, tādējādi izlīdzinot pirmajā pusgadā radušos zaudējumus. «Šogad, kad Latvijai būs jāiziet svarīgs process saistībā ar Moneyval vērtējuma rīcības plānu, svarīgi būs rast iespējas novērtēt paveikto banku sektorā un atbalstīt tās bankas, kuras ir radījušas visredzamāko progresu, gan veidojot biznesa modeļus, gan arī pilnveidojot savas vadības komandas un partneru tīklus. Lai veicinātu ilgtspējīgas attiecības ar ārzemju partneriem, ir jāsāk ar to, ka gan katra banka pati, gan nozare sadarbībā ar valsts institūcijām veido stabilitātes izjūtu savā sektorā un mūsu valstī,» teic Baltic International Bank valdes priekšsēdētājs. Iziet ārējos tirgos Latvijā nereti tiek runāts, ka tik lielam banku skaitam – vairāk nekā 20 banku un ārvalstu banku filiāļu – Latvijas vietējais tirgus ir par šauru. Līdz ar to vai nu banku skaitam ir jāsamazinās, vai arī tām jāmeklē jaunas biznesa nišas, to vidū arī ārvalstīs. Pēc V. Bolbata teiktā, vienīgais jautājums ir – kāds ir bankas fokuss un kādus klientus tā uzrunā? «Kvalitatīvi aktīvu pārvaldīšanas pakalpojumi ciešā sasaistē ar individuālo apkalpošanu un bankas licenci ir pieprasīts pakalpojums klientiem, kas novērtē labu servisu Latvijā un citās valstīs,» uzskata bankas pārstāvis. Pēc viņa domām, pakalpojumiem un produktiem jābūt pieejamiem un aktuāliem Latvijas klientiem, bet Latvijas tirgus – tāpat kā atsevišķi ņemts Igaunijas vai Lietuvas tirgus – ir visai mazs, salīdzinot ar šajā tirgū strādājošo aktīvo banku skaitu. Tāpēc bankā tiek strādāts, lai uzbūvētu biznesa modeli ap produktiem un pakalpojumiem, kas strādātu arī Vācijā, Austrijā un citās valstīs ar senu un laika gaitā noslīpētu banku kultūru, izmantojot mūsu un mūsu valsts ambīciju – būt atpazītai uz Eiropas kartes kā vietai, kur klienti saņem kvalitatīvus un atbildīgus bankas pakalpojumus. Mārtiņš Apinis, Laikraksts Diena, 2019.gada 15.janvāris

Eksperta viedoklis: Viktors Bolbats, Baltic International Bank valdes priekšsēdētājs Latvijas banku sektors 2018. gadā saskārās ar būtiskiem izaicinājumiem. Rezultātā finanšu nozarē notika nozīmīgas izmaiņas – no lēmuma par „ABLV Bank” pašlikvidāciju līdz banku īstenotajiem NILLTFN riska mazināšanas pasākumiem un pieņemtajiem likuma grozījumiem, kas ietekmēja ārvalstu klientu noguldījumu aizplūdi. Katrai bankai bija jāatrod veids, kā strādāt turpmāk. Pašlaik norisinās Latvijas banku pakāpeniska pāreja uz jauniem biznesa modeļiem, kuru fokuss ir uz Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valstīm, kur ir līdzīgi biznesa principi un izpratne par darījumiem. Būtiski mainījusies arī noguldījumu struktūra – 90% no visiem banku noguldījumiem Latvijā ir iekšzemes un ES valstu noguldījumi. Šobrīd ir pārmaiņu laiks – ir ne tikai aizvadīta gadu mija, bet arī esam uz valdības izveides sliekšņa. Šis ir īstais laiks, lai izvērtētu aizvadītajā gadā paveikto, un, manuprāt, nepieciešams ieviesto izmaiņu starpvērtējums no par nozari atbildīgajām valsts institūcijām un ministrijām. Novērtēšana ir vienīgais veids, kā konstatēt progresu. Finanšu nozarei ir nepieciešama stabilitātes sajūta un publiskais novērtējums nozares spēlētāju paveiktajam. Arī šogad Latvijai būs jāiesniedz „Moneyval” ziņojums ar Eiropas Padomes ekspertu komitejas naudas atmazgāšanas novēršanas pasākumu un terorisma finansēšanas novērtējumu, kurā tiks izvērtētas likumdošanas izmaiņas un atbildīgo valsts institūciju darbība. 2019. gadā galvenā prioritāte būs Latvijas finanšu nozares ilgtspējīga attīstība un reputācijas atjaunošana. Tāpēc būtiska ir gan katras bankas pārdomāta izaugsme, gan arī visas finanšu nozares detalizēta stratēģija. Esmu pārliecināts, ka Latvijas finanšu sektora ilgtspējīgai attīstībai ir svarīgi izveidot sinerģiju starp lieliem finanšu tirgus spēlētājiem un mazāka mēroga un nišas bankām ar līdzīgām vērtībām un darbības principiem. 2018. gada griezumā valsts iestāžu un banku sadarbība vērtējama kā pozitīva, un redzu, ka tā turpināsies arī 2019. gadā. Tiek stiprinātas institūcijas, kas uzrauga banku sektoru Latvijā, savukārt finanšu iestādes analizē uzņēmumu risku novērtējuma procedūras un efektivitāti. Nozares uzņēmumi sadarbojas ar publisko sektoru nepieciešamajā kapacitātē, un, izdarot savu ieguldījumu finanšu sektora reputācijā, ir ieviesti augstāki standarti cīņā ar nelikumīgiem finanšu darījumiem. Nākamais posms – sākt strādāt ar peļņu. Tāpat līdzīgi kā 2018.gadā aktuāla tendence finanšu nozarē būs tehnoloģiskā transformācija. Finanšu iestādes jau tagad konkurē, lai ieviestu jaunas tehnoloģijas, uzlabotu klientu pieredzi, samazinātu izmaksas un optimizētu procesus. Tāpēc arī 2019.gadā uzvaras gājienu turpinās inovatīvie pakalpojumi - tādi kā zibmaksājumi, „open banking”, pakalpojumu automatizācija, vizuālas un dažādām platformām pielāgojamas internetbankas. Finanšu iestādes savos pakalpojumos integrēs fin-tech risinājumus, līdz ar to uzlabojot tehnoloģiju efektivitāti un samazinot dokumentu un darījumu apstrādes izmaksas klientu identifikācijas darījumiem. Tehnoloģijas ne tikai turpinās ietekmēt finanšu iestāžu lēmumus par to, kur izvietot filiāles un pārstāvniecības, bet arī mainīs tirgū esošo uzņēmumu formātus. ASV tehnoloģiju kompānija „Google” un Lielbritānijas finanšu tehnoloģiju uzņēmums „Revolut” pagājušā gada rudenī reģistrējuši maksājumu kompānijas Lietuvā, arī sagaidām, ka „Apple Pay” drīzumā ienāks Baltijas tirgū. Tas norāda uz to, ka Baltijas finanšu nozare pasaules kartē ir uzticama, stabila un droša, ja reiz lielie uzņēmumi kā „Google” un „Apple” ir gatavi ienāk šajā tirgū. Pašlaik minētie uzņēmumi ir jau uzkrājuši apjomīgu klientu datu bāzi un zināšanas par lietotāju paradumiem konkrētās platformās, kā arī ieguvuši vērtīgu pieredzi daudzu mazu maksājumu apstrādē, pateicoties tādām platformām kā „Google Pay”, „AppStore” un „ITunes”. Aizvadītajā decembrī „Google” ir saņēmusi elektroniskās naudas iestādes licenci, savukārt „Revolut” – specializēto bankas licenci. Iegūstot šīs banku licences, pastāv liela iespēja, ka šie uzņēmumi varētu strauji kļūt par lielākajām bankām pasaulē. Šajā gadā arī biznesa ilgtspēja un vides aizsardzība kļūs aktuālāka nekā jebkad agrāk. Sabiedrības noskaņojums par ilgtspēju un zaļā dzīvesveida priekšrocībām pakāpeniski mainās, un pašlaik vismaz attīstītajās valstīs cilvēki aizvien biežāk zaļo politiku atzīst par nepieciešamu un vēlamu. Konkrēti finanšu nozarē visu ieinteresēto personu fokuss ir vērsts uz tādiem uzņēmumiem, kuru vērtības iekļauj arī vides aizsardzību. Pērn arī Eiropas komisija ir prezentējusi rīcības plānu ilgtspējīgas izaugsmes finansēšanai. Reaģējot uz klimata pārmaiņām, ar kurām šodien saskaras pasaule, finanšu nozare ikdienas darbībā jau ievieš ESG konceptu jeb organizācijas uzvedības modeli, kura pamatā ir vide, sociālā atbildība, pārvaldība (Environmental, Social, Governance). ESG politikai tika pielāgoti arī finanšu produkti – klientiem ir iespēja iegūt savus līdzekļus tādā veidā, lai atbalstītu projektus, kas cīnās pret klimata pārmaiņu apdraudējumiem un atbalsta sociāli nozīmīgus projektus. Paredzams, ka tieši šādi finanšu produkti gūs lielāko pieprasījumu un attiecīgi investīcijas pieaugs. Arī Baltic International Bank, apzinoties videi draudzīgās enerģijas nozīmi pašlaik un tās perspektīvas nākotnē, gan pati, gan kopā ar saviem klientiem investē atjaunojamās enerģijas ražošanā. Tajā skaitā arī veic plaša spektra aktivitātes, balstoties uz ESG pieeju, kas palīdz sargāt apkārtējo vidi un radīt priekšnoteikumus tam, lai cilvēki arvien plašāk kļūtu par zaļā dzīvesveida piekritējiem.    

Adrenalīns ir gandrīz vienmēr. Finanšu un investīciju jomā izanalizēt var visu, taču ne visu iespējams paredzēt, teic Konstantīns Goluzins Baltic International Bank Aktīvu pārvaldīšanas nodaļas vadītājs intervijā laikraksta "Diena" žurnālistei Diānai Kārkliņai rubrikai "Karjeras diena".   «Bērnībā man matemātika padevās, bet vislabāk es skaitīju naudu,» par savu interesi par biznesa un finanšu pasauli smaida Konstantīns Goluzins. Tiesa, studējot viņš savu īsto vietu vēl meklēja, līdz aizrāvās ar ieguldījumu jomu un profesionālajā dzīvē sāka izmantot iespējas, lai tai tuvotos. «Man gan nav bijis vēlmes virzīties pa karjeras kāpnēm, bet ir vēlme pilnībā izprast to, ko daru. Kad tajā vairs nekā nezināma nav, tad speru nākamo soli. Tāpēc es savu nākotni īsti neesmu plānojis,» Konstantīns saka. Šobrīd intensīvi kalt personīgās nākotnes ieceres arī nav tas aktuālākais uzdevums, jo īsi pirms gadumijas viņš saņēma paaugstinājumu - pēc vairāku gadu darba investīciju lauciņā Baltic International Bank Konstantīns te kļuvis par Aktīvu pārvaldīšanas nodaļas vadītāju. Tāpat viņš pērnvasar ticis pie prestižā starptautiskā CFA (Chartered Financial Analyst) sertifikāta, kas prasīja sešus gadus nopietnas mācīšanās, tāpēc nu viņam atkal ir parādījies brīvs laiks. Konstantīns to grasās aizpildīt gan ar sportu un ceļojumiem, gan ar jaunu zināšanu «pievilkšanu», piemēram, pāris programmēšanas valodu apguvi. «Pēc 5-10 gadiem programmēšanas iemaņas būs nepieciešamas visās profesijās. Jau tagad jāskatās, kā mainās pasaule, un jābūt gataviem nākotnes izaicinājumiem. Programmēšana mani interesē, turklāt tā ir joma, kas man līdz šim bijusi kā melna bilde. Tagad ir laiks ar to nodarboties,» Konstantīns pamato. Kaut kā bija jāiekļūst bankā Pēc vidusskolas, sākot studēt ekonomiku Latvijas Universitātē, Konstantīna izvēle krita uz uzņēmējdarbības vadības specializāciju, taču jau drīz viņš saprata, ka pašam nav ne attīstāmas ģeniālas biznesa idejas, ne finanšu, ko sava biznesa izveidē ieguldīt, un ka arī neviens uzņēmums puisi bez pieredzes par vadītāju neņems. «Tobrīd pirmo reizi saskāros ar tirgošanos valūtu tirgū Forex - laikam jau kā lielākā daļa manas profesijas pārstāvju. Ieguldīju tur savus līdzekļus un ļoti labi tos zaudēju, kā tas daudziem gadās. Bet man kļuva interesanti, izdomāju, ka finanšu tirgi mani saista un ka gribu ar to nodarboties. Un sapratu, ka ir jāmācās - nevar tā vienkārši paļauties tikai uz veiksmi,» stāsta Konstantīns un piebilst, ka tieši tāpēc LU maģistrantūrā izvēlējies studēt matemātisko ekonomiku, kas vērsta uz darbu ar ieguldījumiem. Vēlme pamācīties vēl vairāk padziļināti lika sākt arī CFA studijas. «Šis process ir kā universitāte,» Konstantīns raksturo. Tas prasīja visu brīvo laiku un atvaļinājumus, bija jānokārto trīs nopietni eksāmeni, toties tagad Konstantīns ir starp tiem apmēram 90 cilvēkiem Latvijā, kam ir šis sertifikāts. Paralēli studijām Konstantīns strādāja par nekustamā īpašuma aģentu - sākumā kādā kompānijā, vēlāk individuāli. Tā arī nopelnīja naudu, ko zaudēja Forex. Līdz ar lielo ekonomisko krīzi nekustamā īpašuma nozarē viss apstājās. Bet Konstantīns tobrīd jau bija sapratis, ka vēlas strādāt investīciju jomā. «Tā kā Latvijā visi ieguldījumu pārvaldnieki pārsvarā ir bankas, man kaut kā bija jāiekļūst banku vidē. Plāns bija sākt strādāt bankā un tad skatīties, kā karjera tālāk veidosies.» Konstantīns atklāj, ka krīzes gados bankas jaunus darbiniekus īpaši nemeklēja, tāpēc viņš savu CV tām sūtījis «leģendas» aizsegā - kā praktikants, kam vajadzīga prakses vieta. Atsaucīga izrādījās SEB banka, un Konstantīns sāka strādāt tās globālajā «bekofisā» par maksājumu speciālistu. Viņa uzdevums bija veikt starptautiskus maksājumus starp dažādiem SEB grupas korporatīvajiem klientiem - uzņēmumiem un bankas struktūrām. Šādās transakcijās ir savi riski, arī lielas summas, tāpēc šis process nebija automatizēts -pretēji tam, kā tas ir darbā ar bankas privātajiem klientiem. Konstantīns stāsta, ka iepazinis lieliskus kolēģus, noslīpējis angļu valodas prasmi, kā arī ieguvis sapratni par procesiem bankas iekšienē - ka, piemēram, aiz katra klikšķa internetbankā stāv nopietna struktūra bankā, kas vispār ļauj tam notikt. Emociju līdzsvarotājs Iespējams, pieredze SEB bankā, kas norūdīja darbā ar lielu naudas apjomu, bija viens no faktoriem, kas pēc dažiem gadiem Konstantīnam palīdzēja sākt strādāt Baltic International Bank. Viņš meklēja izaugsmes iespējas saistībā ar aktīvu pārvaldi, taču SEB «bekofisā» tādu īsti nebija, savukārt vērtspapīru speciālista palīga pozīcija Baltic International Bank kļuva par viņa ieejas biļeti ieguldījumu pasaulē. Tas bija zemākais starta pakāpiens šajā jomā, un Konstantīnam tas bija kas jauns. Atšķirība no iepriekš darītā bija diezgan drastiska, viņš atceras. «SEB mans darbs bija vairāk kvantitatīvs: sākumā bija daudz kas jāapgūst, bet pēc tam tikai ņem un dari - veic maksājumus, cik vien daudz vari pa dienu veikt. Šeit savukārt darbs bija vairāk kvalitatīvs, un uz to sākumā bija ļoti grūti pārorientēties. Tu visu dienu lasi, meklē, vāc informāciju, it kā esi strādājis, bet dienas beigās īsti nevari parādīt neko konkrētu, darbs no tā uz priekšu nav pavirzījies. Pamazām, kad jau zināšanu bagāža sāka uzkrāties, rezultāti bija redzamāki. Pabeidzot kādu lielāku projektu, varēja manīt, ka laiks, ko esmu veltījis, tam gatavojoties, nav izšķiests, bet ir bijis lietderīgs,» Konstantīns atceras. Kad bankā parādījās brokera vakance, Konstantīns saprata, ka nebūtu gudri to laist garām, lai gan vairāk kārojās kļūt par investīciju analītiķi. Brokera amats arī nebija nekāds solis atpakaļ, jo sniedza iespēju «pataustīt» finanšu tirgus praktisko pusi - strādāt ar finanšu instrumentiem, redzēt, kādas ir klientu stratēģijas un kā viņi reaģē uz izmaiņām tirgū utt. Par investīciju analītiķi Konstantīns kļuva vēl pēc kāda laiciņa. Pusotru gadu veica «melno darbu» - meklēja un analizēja informāciju, kas kalpo par pamatu ieguldījumu lēmumu pieņemšanai -, bet tad saņēma piedāvājumu kļūt par cilvēku, kas šos lēmumus pieņem, - par bankas investīciju portfeļu pārvaldnieku. Darba ikdienā nu ienāca vairāk atbildības, vairāk komunikācijas un sadarbības ar Baltic International Bank klientiem. Konstantīns saka - arī vairāk psiholoģijas. «Paralēli tam, ka tu analizē tirgus, pieņem lēmumus un kā profesionālis to dari izsvērti, pamatoti, racionāli, tev jāstrādā arī ar klientiem, un viņi uz visu notiekošo reaģē emocionāli. Piemēram, tirgus krīt, un tajā vēl ir iespēja kaut ko lētāk nopirkt, taču klienti sāk panikot un tā vietā grib pārdot visu to, kas viņiem ir. Tāpēc ir jābūt nedaudz psihologam, emociju līdzsvarotājam, nomierinātājam. Ar klientiem ir jārunā, jāskaidro, kā darbojas tirgi un ka ne viss ir slikti, pat ja tā tobrīd izskatās. Ir jāizmanto iespējas, nevis jādodas prom,» Konstantīns saka. Viņš gan atzīst, ka arī pašam savus lēmumus nākas regulāri apšaubīt, lai lieku reizi pārliecinātos, vai tiešām tie balstās datos un racionālos argumentos vai arī emocijās un pieņēmumos, ka «parasti taču ir tā». Pasaule ir nenoteikta Brīži, kad izdodas veiksmīgs ieguldījums klienta labā, sniedz gandarījumu, Konstantīns piekrīt. «Tāpat situācijas, kad redzi - tev ir bijusi taisnība, un tu zināji, ko dari. Tie ir labākie momenti. Un tie dod zināmu adrenalīnu.» Adrenalīns šajā darbā gan esot klātesošs gandrīz vienmēr, jo izanalizēt var visu, taču ne visu iespējams paredzēt. Konstantīns sliecas domāt, ka arī nākamās finanšu krīzes tuvošanās vai netuvošanās šobrīd ir līdz galam neparedzama lieta. Viņš pieder pie tiem, kas uzskata, ka viss var aiziet tiklab vienā, kā otrā virzienā, jo, no vienas puses, ekonomikā viss ir labi, ir izaugsme, augoši ienākumi, zems bezdarbs, bet, no otras puses, noteikti finanšu tirgus rādītāji signalizē par krīzes gaidām. Vai iepriekšējās krīzes mācības palīdzēs noturēt līdzsvaru un neiekrist nākamajā krīzē? «Es domāju, ka finanšu pasaules speciālisti visu atceras un šobrīd vērtē jau tos riskus, kādu vēl nav, ir piesardzīgāki, nekā varbūt vajadzētu,» Konstantīns komentē. Viņš tomēr norāda, ka ieguldījumu stratēģiju vairāk par krīzes atmiņām katram klientam ietekmē viņu pašpārliecinātība un zināšanas par finanšu tirgiem - tie, kas uzskata, ka tirgu saprot labāk, īsteno riskantāku, agresīvāku pieeju, savukārt tie, kas tirgū īsti labi neorientējas, ir konservatīvāki un vairāk paļaujas uz investīciju portfeļa pārvaldnieka redzējumu. Daļa no Konstantīna darba ir tendenču pārzināšana ieguldījumu jomā. Viņš stāsta, ka viena no šādām tendencēm patlaban ir t. s. pasīvo investīciju popularitāte. Tie ir, piemēram, biržā tirgojamie fondi, kas piedāvā zemas komisijas maksas un vienkārši seko kādam tirgus indeksam. Vēl viena tendence ir arvien biežāk ieguldīt ilgtspējīgi - uzņēmumos, kas ievēro augstus vides, sociālās atbildības un labas pārvaldības principus un finanšu tirgos tiek novērtēti pēc ESG (Environment. Social. Governance) kritērijiem. Konstantīns piebilst, ka Baltic International Bank Ieguldījumu pārvalde katram klientam cenšas piedāvāt individuāli izstrādātu investīciju portfeli, neizslēdzot arī pasīvās investīcijas un pēc iespējas vairāk orientējoties uz ilgtspēju. «Cenšamies, lai mums ar klientiem veidojas līdzsvarotas attiecības, kopīgas intereses - mēs pelnām tad, kad pelna viņi,» Konstantīns norāda. Lai spētu sekmīgi strādāt ieguldījumu jomā, cilvēkam jābūt ar labām analītiskām iemaņām, izpratni par psiholoģiskām niansēm, jāpārzina noteiktas juridiskas lietas, jābūt vēlmei un interesei strādāt ar finanšu instrumentiem un jāprot izvērtēt to izdevīgumu. Būtībā jābūt gatavam veikt zināmu izmeklēšanu, Konstantīns apstiprina. Un, pat ja zini un saproti visu par finanšu tirgu, jāpatur prātā, ka tas tomēr aizvien dzīvo savu dzīvi, kuru iespaido viss pasaulē notiekošais. Pasaulē globalizāciju šobrīd nomaina protekcionisms, finanšu pasaules regulējums mainās un kļūst arvien sarežģītāks. «Mums kā finansistiem garlaicīgi nav. Laikam šajā darbā pats interesantākais ir tas, ka katra diena var nest ko jaunu. Visu laiku kaut kas mainās. Pasaule ir nenoteikta,» saka Konstantīns. Karjeras kāpnes Kopš 2018 Aktīvu pārvaldīšanas nodaļas vadītājs Baltic International Bank 2017-2018 Investīciju portfeļu pārvaldnieks Baltic International Bank 2016-2017 Investīciju analītiķis Baltic International Bank 2012-2016 Vērtspapīru speciālista palīgs, vēlāk brokeris Baltic International Bank 2010-2012 Maksājumu speciālists Starptautisko maksājumu nodaļā SEB AB Rīga   Diāna Kārkliņa, Laikraksts Diena, piektdiena, 4. janvāris, 2019

Eksperta viedoklis: Guntars Reidzāns, Baltic International Bank valdes loceklis Ne tikai biznesā, bet arī darba tirgū aizvien vairāk ienāk cilvēki, kas jau no bērnības ir uz «tu» ar modernajām tehnoloģijām, un viņiem pakalpojumu saņemšana attālināti, ar tehnoloģiju starpniecību atvieglo darbu un taupa laiku. Nav šaubu, ka jau tuvākajā nākotnē šīs tendences kļūs vēl izteiktākas. Tiek prognozēts, ka 2025. gadā aptuveni 75% darbaspējīgo iedzīvotāju pasaulē būs tā sauktie mileniāļi (millennials), kas dzimuši pagājušā gadsimta beigās. Šo paaudzi raksturo nepieciešamība saņemt informāciju un pakalpojumu nekavējoties, neatkarīgi no laika un vietas. Šīs paaudzes pārstāvji arī sagaida tūlītēju atgriezenisko saiti, tāpēc attālinātā apkalpošana viņiem ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa. Tomēr šī paaudze nebūt nav vienīgā, kas apgūst un ikdienā izmanto modernās tehnoloģijas. Kantar TNS Latvia Digital pētījuma rezultāti liecina, ka vidēji 70 procenti jeb 1,1 miljons Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem šī gada pavasarī jau lietoja viedtālruņus, kas norāda uz plašo tehnoloģiju pieejamību un izmantojumu. Atbilstoši šīm tendencēm Latvijas banku sektors arvien paplašina attālināto piedāvājumu loku saviem klientiem. Izstrādājot jaunus risinājumus, banku sektors ņem vērā gan jaunās tehnoloģiju iespējas, gan klientu vēlmes, gan izmaiņas klientu paradumos saņemt pakalpojumus. Pieprasījums pēc šādiem pakalpojumiem jau kādu laiku novērojams pasaules finanšu tirgū, kur lielu lomu ieguvušas, piemēram, robo-advisory jeb automātiskas, uz algoritmiem balstītas digitālās platformas dažādiem finanšu risinājumiem. Tomēr jaunās tehnoloģijas nenozīmē atteikšanos no klātienes attiecībām starp klientu un pakalpojuma sniedzēju. Drīzāk var teikt, ka tās palīdz palielināt piedāvāto pakalpojumu vērtību. Īpaši svarīgi tas ir bankām, tajā skaitā arī Baltic International Bank, kuru biznesa modelī nozīmīga vieta ir klientu individuālai apkalpošanai. Tāpēc mēs intensīvi pielāgojam savus produktus digitālajai videi un ieviešam jaunas tehnoloģijas un saziņas kanālus, piemēram, audio un video konsultācijas, izmantojot tādas aplikācijas kā Skype, kas ļauj saņemt nepieciešamo informāciju vai padomu vēlamā laikā un vietā, tajā pašā laikā saglabājot nepieciešamo tiešo kontaktu ar speciālistu. Prognozējams, ka, attīstoties kapitāla tirgum Latvijā, tiks veicinātas investīcijas dažādos finanšu instrumentos. Piemēram, Skandināvijas valstīs pašlaik investīcijas veic aptuveni trīs ceturtdaļas banku klientu, kamēr Latvijā šī proporcija ir faktiski pretēja. Taču var droši teikt, ka tikai tad, kad Latvijā nozīmīgi pieaugs izpratne par kapitāla tirgu, iedzīvotāji būs gatavi aktīvāk veikt personiskās investīcijas sarežģītākos instrumentos, kas attiecīgi palielinās nepieciešamību pēc banku profesionāļu padomiem un tehniskiem risinājumiem, piemēram, jau minētajām attālinātajām konsultācijām. Faktiski runa ir par nozīmīgu iedzīvotāju paradumu maiņu ne tikai investīciju sfērā, bet finanšu jomā kopumā, un te priekšā ir iespaidīgas pārmaiņas. Latvijas barometrs ir fiksējis Latvijas iedzīvotāju noskaņojumu attieksmē pret iespēju, ka viņus varētu konsultēt mākslīgais intelekts. Pašlaik 78% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju labāk uzticētu lēmumu pieņemšanu finanšu konsultantam-cilvēkam, nevis datorprogrammai, – tā ir pašreizējā realitāte, ar ko jārēķinās. Bet realitāte mainās mūsu acu priekšā, un, lai saglabātu un attīstītu konkurētspēju, banku nozarei ar to jārēķinās savā ikdienas darbā un lēmumu pieņemšanā. Vēsturē ir maz gadījumu, kad atklājumi un radikāli jaunievedumi būtu uzņemti ar vispārēju sajūsmu. Ir jāpaiet laikam, līdz cilvēki saprot, ka jaunās tehnoloģijas palīdz taupīt laiku un atvieglo pakalpojumu saņemšanu. Turklāt ikviena klienta problēma, ar kuru viņš pēc padoma vēršas pie eksperta, ir īpaša un ļoti individuāla, tāpēc klients dod priekšroku sarunai ar dzīvu cilvēku, nevis standartizētai atbildei digitālajos kanālos. Tāpēc jo milzīgāka nozīme ir stratēģiski pārdomātiem un izsvērtiem lēmumiem personisko finanšu jomā. Jau pašlaik klientiem galvenais eksperts finanšu jaunumos ir tieši banka, un viņi zina, ka tai ir zināšanas un ekspertīze, kas palīdz operatīvi pieņemt vajadzīgos lēmumus. Līdz ar to finanšu iestādēm reizēm ir gan jānodrošina ekspertīze šodienas klientam, gan aktīvi jāstrādā pie pakalpojumiem, ko pieprasīs rītdienas klients. Jau pašlaik universālās bankas motivē savus klientus arī konsultācijas lielākoties saņemt attālināti vai automatizēti. Līdzīgas iespējas piedāvā arī tās finanšu iestādes, kas orientējas uz individuālu apkalpošanu, taču tur klientu ziņā paliek izvēle, vai sazināties ar savu privāto baņķieri, izmantojot digitālos risinājumus, vai doties uz konsultāciju klātienē. Šādu banku darbībā arvien saglabāsies personalizēti pakalpojumi un klientiem pielāgoti risinājumi, savukārt mūsdienu tehnoloģiskie risinājumi padarīs tos pieejamākus arī digitālajā vidē – ar nemainīgu kvalitāti un uzlabotu sniegšanas ātrumu.

Ar Baltic International Bank atbalstu ir iznākušas daudzas latviešu literatūrā un kultūrā būtiskas grāmatas. Par grāmatām, bibliotēku un literatūru aktīvi komunicējam un aicinām runāt projekta “Bibliotēka” ietvaros. Likumsakarīgi, ka arī Latvijas Nacionālās bibliotēkas Tautas grāmatu plaukta ideja mums šķiet ļoti pievilcīga un atbilstoša mūsu Bankas vērtībām. Tāpēc atzīmējot Baltic International Bank 25 gadu jubileju, aicinājām arī mūsu darbiniekus padalīties ar kādu no savām īpašajām grāmatām un dāvāt to Tautas grāmatu plauktam. No kreisās puses: LNB Atbalsta biedrības direktore Kārina Pētersone, LNB direktors Andris Vilks, Baltic International Bank Valdes priekšsēdētājs Viktors Bolbats, Stratēģiskās plānošanas pārvaldes vadītāja Jekaterina Kuzņecova un Mārketinga un komunikācijas pārvaldes vadītāja Laima Zēmele. Kolēģu atnestās grāmatas ir ļoti dažādas – tāpat kā cilvēki, kuri strādā mūsu Bankā. Tā piemēram, viena no grāmatām, ko nodevām Tautas grāmatu plauktam ir 1937.gadā izdotā “Dziesma par Hajavatu”, ko mūsu kolēģe saņēma piemiņā no savas kaimiņienes, kas palikusi atmiņā ne tikai ar grāmatām un žurnāliem pilno istabu, bet arī ar savu sirsnību un daudzu valodu zināšanu. Bet, savukārt, Astrīdas Lindgrēnas grāmatu par Pepiju mums atnesa kādas kolēģes dēls, kuram šī grāmata iepatikusies pēc viņa kruīza ar prāmi uz Stokholmu. Baltic International Bank vārdā tās Valdes priekšsēdētājs Viktors Bolbats dāvāja grāmatu par Ilmāru Blumbergu “I won’t die”. Talantīgi cilvēki spēj saskatīt pasaules krāšņumu. Īpaši talantīgi cilvēki prot ne vien saskatīt to, bet arī parādīt citiem. Bet tādi mākslinieki kā Ilmārs Blumbergs spēj apsteigt laiku, redzēt nākotni, un, iespējams, pat mūžību. Ar Ilmāru Blumbergu mums ir bijusi cieša sadarbība. Esam atbalstījuši viņa personālizstādes veidošanu, Aīdas iestudējuma atgriešanos uz Latvijas Nacionālās operas skatuves, izdevuši viņa daiļradei veltīto grāmatu un filmu „ES NEMIRŠU”,  ko saņēma 100 Latvijas mūzikas un mākslas skolas, bet viņa darbi ir iemūžināti Bankas piemiņas monētā un maksājuma karšu dizainos. Esam pateicīgi, ka mums ir bijusi iespēja strādāt kopā ar šo izcilo Latvijas mākslinieku. Novēlam ikvienam Latvijas iedzīvotājam ar aizrautību darīt savu darbu kā ar savu piemēru mūs iedvesmoja Ilmārs Blumbergs. Viena no Baltic International Bank pamatvērtībām ir – PĀRMANTOJAMĪBA. Un mēs esam ļoti priecīgi, ka varam veidot daļiņu no Tautas grāmatu plaukta un ar grāmatu palīdzību nodot nākamajām paaudzēm mums svarīgas vērtības, tādējādi arī bagātinot mūsu Latvijas nacionālo kultūras mantojumu. Fotogrāfs Kristians Luhaers, LNB.

Baltic International Bank 2018. gada 3. ceturksnī izdevies sasniegt labākos rezultātus salīdzinājumā ar šā gada pirmajiem diviem ceturkšņiem, lai arī bankai šis gads turpina būt izaicinošs līdzīgi kā visiem Latvijas banku sektora dalībniekiem. Kopējais klientu līdzekļu apjoms pieauga par 12%, sasniedzot 507 miljonus eiro, un pārvaldīšanā esošo aktīvu apjoms šā perioda beigās bija 77,92 miljonus eiro.  Pozitīvi vērtējama arī brokeru apkalpošanā esošo finanšu instrumentu apjoma dinamika – 2018. gada trešā ceturkšņa beigās tas sasniedza 199 miljonus eiro, kas ir par 65% vairāk nekā 2017.gada beigās. Pieaugošie rādītāji ir rezultāts pirmajā pusgadā bankas paveiktajam darbam, lai palielinātu ieņēmumus un samazinātu izmaksas, kā arī uzlabotu darbības efektivitāti visos līmeņos. Tas stiprina bankas vadības pārliecību, ka izvēlēts īstais stratēģiskais virziens - sniegt individuālās apkalpošanas pakalpojumus ar fokusu uz ilgtspējīgām investīcijām balstītu pieeju. Tāpat turpinām strādāt, lai palielinātu ar vērtspapīru glabāšanu un brokeru pakalpojumiem saistītus apjomus, kur dinamisks kāpums turpinās jau kopš gada sākuma.Baltic International Bank valdes priekšsēdētājs Viktors Bolbats   Šī gada trešajā ceturksnī Baltic International Bank valdes priekšsēdētājs Viktors Bolbats ir apstiprināts Finanšu nozares asociācijas Stratēģiskās attīstības komitejas līdzpriekšsēdētāja amatā.  Uzņemoties pienākumus, viņš izvirzīja mērķi sniegt savu ieguldījumu, meklējot un atrodot efektīvu veidu, kā atjaunot Latvijas finanšu sektora reputāciju ārvalstīs un radīt jaunu pievienoto vērtību valsts tautsaimniecībai. Ienākumi no pamatdarbības 2018. gada trešā ceturkšņa beigās veidoja 9,36 miljonus eiro. Salīdzinot ar šī gada 1. ceturksni, Banka ir strauji palielinājusi komisijas ieņēmumus - par vairāk nekā 150%. Tīro komisijas ienākumu īpatsvars pieaudzis līdz 52,5% salīdzinājumā ar šo pašu periodu iepriekšējā gadā, kad tie veidoja 22,4%. Tīro procentu ienākumu īpatsvars bija 20%. Administratīvie izdevumi apjoms - 11,08 miljoni eiro. Banka sasniedza izvirzīto mērķi noslēgt šī gada 3. ceturksni bez operatīviem zaudējumiem, tādējādi izlīdzinot pirmajā pusgadā radušos zaudējumus. Bankas bilance joprojām ir konservatīva ar augstu likviditātes radītāju. Likviditātes seguma rādītājs (LCR, Liquidity Coverage Ratio) bija 194%. Neto stabila finansējuma rādītājs (NSFR, Net Stable Funding Ratio), kas raksturo stabila finansējuma pieejamību aktīviem un ārpusbilances saistībām, ir sasniedzis 139,07% (138,95%). Bankas augsti likvīdie aktīvi (aktīvi ar investīciju līmeņa reitingu un prasības pret Latvijas Banku) veidoja 147,43 miljonus eiro (147,43 milj. eiro) jeb 54% (54%) no kopējiem aktīviem. Ieguldījumi valsts obligācijās veidoja 17,4 miljonus eiro (17,4 milj. eiro) jeb 6,4% (6,4%) no kopējiem aktīviem. Likvīdo aktīvu struktūra ir labi diversificēta: 13% veido obligācijas, 7% veido prasības pret kredītiestādēm, 79% veido prasības pret Latvijas Banku un 1% veido kase. Baltic International Bank ir izdevusi jaunas, ekskluzīvas maksājumu kartes, kļūstot par pirmo banku Latvijā, uz kuras kredītkartēm ir redzami slavenā latviešu mākslinieka un scenogrāfa Ilmāra Blumberga darbu fragmenti. Visas kartes nodrošina bezkontakta norēķinu iespējas. Banka uzsāka vērienīgu Vecrīgas kvartāla starp Kalēju ielu un Vecpilsētas laukumu kompleksu atjaunošanu, investējot projektā apmēram 12 miljonus eiro. Iekškvartāla piecu ēku ansamblī atradīsies Tirdzniecības galerija jeb pasāža, Naudas muzejs un Baltic International Bank biroju telpas, lai nodrošinātu visiem Bankas darbiniekiem mūsdienīgu darba vidi. Šī gada trešajā ceturksnī Banka, turpinot atbalstīt latviešu literatūras izaugsmi, uzsāka projektu “Bibliotēka”, kā ietvaros atklāj sabiedrībai stāstus par literatūras nozīmi cilvēku dzīvēs, stāstus par personīgajām bibliotēkām, to saturu, kā arī emocionālo un izglītojošo vērtību. Savukārt sadarbībā ar Kultūras ministriju tika uzsākts darbs pie unikāla izdevuma “Dzimtu ģerboņi mūsdienu Latvijā” izveides.   Galvenie finanšu rādītāji: Aktīvi: 272,34 miljoni eiro Aktīvi pārvaldīšanā: 77,92 miljoni eiro Brokeru apkalpošanā esošo finanšu instrumentu vērtība: 199 miljoni eiro Zaudējumi: 2,35  miljoni eiro Likviditātes rādītājs trešajā ceturksnī: 72,96%   Pilns finanšu pārskats par periodu, kas noslēdzās 2018.gada 30.septembrī  

Baltic International Bank investē darbinieku kvalifikācijas celšanā un ekspertīzes stiprināšanā finanšu noziegumu apkarošanas jomā atbilstoši starptautiskajiem standartiem. Valdes locekle un Drošības dienesta vadītāja Anda Saukāne ir ieguvusi naudas atmazgāšanas novēršanas speciālista CAMS (The Certified Anti-Money Laundering Specialist) sertifikātu. CAMS sertifikāts ir viens no AML jomas augstākajiem starptautiskajiem standartiem, ko finanšu iestādes, valdības un regulatori visā pasaulē atzīst par nopietnu apliecinājumu aizsargāt finanšu sistēmu pret naudas atmazgāšanu. Anda Saukāne, Baltic International Bank valdes locekle "Lai sekmētu bankas darbības atbilstību augstākajiem standartiem, jau iepriekš esam veikuši virkni pasākumu, tajā skaitā, stiprinājuši bankas iekšējās kontroles sistēmu, visi bankas darbinieki, kas īsteno “Know Your Customer” (KYC) un “Know Your Customer`s Partner” (KYCP) principus ir izgājuši padziļinātas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas (NILLTFN) apmācības, kā arī ir ieviesti grozījumi NILLTFN politikā un procedūrās. CAMS sertifikāts ir nākamais solis uz bankas mērķi - veicināt bankas atbilstību starptautiskiem standartiem un tās caurspīdību." "Sertifikāta iegūšana apliecina, ka bankas komandu veido augsti kvalificēti eksperti, kas pastāvīgi seko līdzi visām nozares aktualitātēm. Finanšu nozarē tā ir laba pārvaldības prakse, ka bankas vadība padziļina savas zināšanas dažādās jomās. Šobrīd terorisms un narkotikas ir viens no lielākajiem draudiem sabiedrībai, tāpēc finanšu nozares pārstāvjiem ir uzticēta liela atbildība. Pirmkārt, ieviest kontroles mehānismus un sistēmas, lai laikus novērstu aizdomīgus darījumus un, otrkārt, pilnveidotu riska pārvaldes veidus un instrumentus,” stāsta Anda Saukāne, Baltic International Bank valdes locekle, uzsverot, ka šos pasākumus Baltic International Bank īpaši aktīvi veic jau kopš 2016. gada, kad ir uzsākta jaunās bankas stratēģijas ieviešana. Anda Saukāne strādā Baltic International Bank kopš 2012.gada, sākotnēji veicot nodokļu politikas konsultantes pienākumus, no 2013. gada ieņemot Informācijas pārvaldes un no 2017.gada marta - Drošības dienesta vadītājas amatu.  

"Dzīves evolūcijā vienmēr pastāv revolucionāras izmaiņas. Šajā gadījumā – banku sektorā. Patiesi, finanšu joma pārdzīvo kolosālas pārmaiņas. Bet tā, drīzāk, ir reforma. Mēs nelaužam, kā to diktē revolūcijas žanra likumi, bet gan būvējam”, atzīst Baltic Inernational Bank Valdes priekšsēdētājs Viktors Bolbats intervijā žurnālam „Открытый город”.     “Es neredzu pamatu bailēm, redzu tikai atbildības jomu – attiecībā uz klientiem, darbiniekiem, akcionāriem, valsti. Drošas pārmaiņas es saucu par progresu.” LASĪT PILNU INTERVIJU (RU)  

Lai gan mājdzīvnieki Latvijas mājsaimniecībās nav retums, joprojām nepieciešama iedzīvotāju izglītošana par dzīvnieku labturību. Tā liecina jaunākais „Baltic International Bank Latvijas barometra” pētījums, kurā tika noskaidrots sabiedrības viedoklis par dažādiem ar mājdzīvniekiem saistītiem jautājumiem. Savās atbildēs iedzīvotāji pauduši pozitīvu attieksmi pret mājdzīvniekiem, kā arī izskanējuši ieteikumi to labklājības un drošības uzlabošanai, jo pamesto dzīvnieku problēma valstī ir joprojām aktuāla. Pētījuma rezultāti liecina, ka latviešiem iecienītākais mājdzīvnieks ir kaķis – to var sastapt katrā trešajā mājvietā (39%). Nedaudz retāk – katrā ceturtajā mājā - sastapsiet arī suni (26%). Iecienītākie mīluļu vārdi ir Muris kaķiem un Reksis – suņiem. Tādi "mazie draugi" kā zivtiņas, truši, jūras cūciņas, putni un citi sastopami krietni retāk (0,1% - 3%). Lai gan nedaudz mazāk par pusi jeb 42% iedzīvotāju norādījuši, ka viņiem nav mājdzīvnieku, viņu attieksme pret dzīvniekiem kopumā ir ļoti pozitīva. Katrs trešais iedzīvotājs (35%) mājas mīluli tur īpaši augstā cieņā un izturas kā pret ģimenes locekli. Katrs piektais (20%) uzskata, ka dzīvnieki ir labāki par cilvēkiem. Norādot citas aktivitātes un uzskatus saistībā ar dzīvniekiem, 30% aptaujāto iedzīvotāju norādīja, ka viņi baro putnus un izliek putnu būrīšus. Daļa sabiedrības iesaistās arī aktivitātēs ar mērķi uzlabot dzīvnieku labklājību un drošību: adoptē dzīvniekus no patversmes vai paņem tos no ielas (10%), mēģina atrast mājas klaiņojošiem dzīvniekiem vai iesaistās brīvprātīgo darbā patversmē (4%), kā arī cīnās par dzīvnieku aizsardzību, piemēram, interneta vidē, portālā manabalss.lv, u.c. (4%). Baltic International Bank stratēģiskās plānošanas pārvaldes vadītāja Jekaterina Kuzņecova uzsver: „Veidojot atbildīgu attieksmi pret mājdzīvniekiem, ikviena ģimene saviem bērniem var ieaudzināt atbildību, spēju to uzņemties kā sabiedrību stiprinošu pamatvērtību. Ir svarīgi, lai Sent-Ekziperī doma par atbildību pret tiem, kurus pieradinām, iegūst reālu piepildījumu. Atbildība ir stratēģiska vērtība arī mūsu bankas attiecībās ar klientiem, sabiedrību un valsti. Piemēram, jau vairākus gadus mēs atbalstām dzīvnieku patversmi „Ulubele”.” Neskatoties uz sabiedrības iesaisti situācijas uzlabošanā, Ilze Džonsone, dzīvnieku patversmes „Ulubele” un nodibinājuma „dzivniekupolicija.lv” vadītāja, apgalvo, ka „pamesto dzīvnieku problēma Latvijā joprojām pastāv – pašlaik oficiāli ir reģistrētas 28 patversmes. Mēs, „Ulubele”, esam lielākā patversme Latvijā, kur katru dienu uzturas vismaz 500 iemītnieku – aptuveni 200 suņu un 300 kaķu. Šie skaitļi ir nežēlīgi, un tie ir kā pierādījums, ka sabiedrībai vēl ir ko mācīties un kur augt.” Lūgti norādīt ieteikumus situācijas ar mājdzīvniekiem uzlabošanai, liela daļa iedzīvotāju norādīja, ka nepieciešams no valsts un pašvaldību līdzekļiem piešķirt līdzekļus klaiņojošo dzīvnieku sterilizācijai (24%) un dzīvnieku patversmēm, biedrībām, kas nodarbojās ar klaiņojošo dzīvnieku aprūpi (17%), kā arī nepieciešams ieviest stingrākus sodus tiem, kas nežēlīgi izturas pret dzīvniekiem (22%). 12% respondentu aicināja izstrādāt stingrākus mājdzīvnieku turēšanas noteikumus, piemēram, reģistrēšanā, čipošanā u.c. Tikai 10% iedzīvotāju uzskata, ka nepieciešams sākt ar pašu iedzīvotāju izglītošanu. „Izglītojošais darbs par dzīvnieku labturību bērniem, skolēniem un pieaugušajiem – ikvienam potenciālajam saimniekam, ir būtisks priekšnoteikums, lai uzlabotu attieksmi pret dzīvniekiem kopumā,” uzsver Ilze Džonsone. Pilns jaunākais Baltic International Bank Latvijas barometrs pētījums - MĀJDZĪVNIEKI UN EKOLOĢIJA “Baltic International Bank Latvijas barometrs” ir Latvijas iedzīvotāju noskaņojuma un attieksmes pētījums, kurā ik mēnesi, iekļaujot pazīstamu ekspertu vērtējumus, tiek atspoguļotas sabiedrībā aktuālas norises. Iepriekšējie Baltic INTERNATIONAL BANK LATVIJAS BAROMETRA pētījumi

Baltic International Bank, investējot apmēram 12 miljonus eiro, uzsāk Vecrīgas kvartāla starp Kalēju ielu un Vecpilsētas laukumu kompleksu atjaunošanu. Par būvdarbu uzsākšanu ir noslēgti līgumi starp Banku, arhitektu biroju SIA “Ivara Šļivkas birojs” un būvuzņēmēju SIA “Ramej Construction”. Iekškvartāla piecu ēku pārbūves mērķis ir, maksimāli respektējot kultūrvēsturisko vidi un apbūves tradīcijas, šo degradēto Vecrīgas daļu reģenerēt jaunai publiskā un darījumu centra funkcijai - izveidot vienotu, augstiem mūsdienu standartiem atbilstošu sabiedriski pieejamu ēku ansambli.  Uzsākam mums ļoti nozīmīgu ilgtermiņa kultūrvēsturisku un biznesa projektu. Pilsēta atgūs Vecrīgas daļu, radīsim rīdziniekiem un tūristiem interesantu vidi, vietējiem uzņēmējiem piedāvāsim telpas biznesa attīstīšanai, banka iegūs jaunas biroja telpas. Mūsu jau līdz šim Vecrīgā rekonstruētās vēsturiskās ēkas Grēcinieku un Kalēju ielās ir pierādījums, ka mākam rast līdzsvaru un apvienot vēstures vērtību saglabāšanu ar biznesu.Baltic International Bank padomes priekšsēdētājs Valērijs Belokoņs   No kreisās: SIA “Ramej Construction” vadītājs Maksims Rozins, Baltic International Bank valdes priekšsēdētājs Viktors Bolbats, Baltic International Bank padomes priekšsēdētājs Valērijs Belokoņs, Arhitekts Ivars Šļivka, Baltic International Bank Nekustamo īpašumu attīstības projektu vadītāja Irina Armanova   No kreisās: Arhitekts Ivars Šļivka, Baltic International Bank valdes priekšsēdētājs Viktors Bolbats, Baltic International Bank padomes priekšsēdētājs Valērijs Belokoņs, SIA “Ramej Construction” vadītājs Maksims Rozins   Kvartāls atrodas valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa “Rīgas pilsētas vēsturiskais centrs”, UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma vietas “Rīgas vēsturiskais centrs” un valsts nozīmes arheoloģijas pieminekļa “Vecrīgas arheoloģiskais komplekss” teritorijā. Gar kvartāla malu pie Kalēju ielas ir saglabājušās Rīgas aizsardzības mūra paliekas (~1200.gads), kuras tiks saglabātas un būs pieejamas publiskai apskatei. Projekta realizēšanai, ņemot vērā tā sarežģītību un atrašanās vietu, būs nepieciešami 5 gadi. [gallery link="none" columns="1" size="full" ids="23712,23709,23721"]   Revitalizētais kvartāls pēc rekonstrukcijas sastāvēs no divām galvenajām funkcionālajām zonām. Tirdzniecības galerijas jeb pasāžas aizņems ēku apakšējos 3 stāvus, 1. stāvā būs Naudas muzejs, augšējos stāvos būs Baltic International Bank biroju telpas. Kvartālā būs augsta līmeņa restorāns, iekšpagalmā izbūvētajā ātrijā būs vieta nelielām izstādēm un koncertiem. Kvartāla projektu izstrādājuši arhitekti no kompānijas „Ivara Šļivkas birojs”. Būvprojekta vadītājs – arhitekts Juris Šūpols. Būvniecība uzticēta SIA “Ramej Construction”.